Nāk 14.jūnijs

Terora atplūdos, destaļinizācijā

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — "Latvijas Vēstnesim"

Nobeigums. Sākums — "LV" Nr. 88, 07.06.2001.

Notiesāto personu lietu pārskatīšanas komisijas priekšsēdētāja V.Ļipina ziņojums par komisijas darbu

Slepeni

Nr.K–712

1955.gada 6.aprīlī

Informācija par komisijas darbu, lai pārskatītu to personu lietas, kuras notiesātas par kontrrevolucionāriem noziegumiem

un izcieš sodu ieslodzījuma vietās

Krimināllietu pārskatīšanas komisija savu darbu uzsāka 1954. gada 14. jūnijā.

Lai izskatītu un sagatavotu lietas izskatīšanai komisijā, tika saformēts darba aparāts 37 cilvēku sastāvā, no kuriem 35 cilvēki paredzēti lietu izskatīšanai un 2 cilvēki — komisijas sekretariātam. Darba procesā šis sastāvs samazinājās līdz 26 cilvēkiem, bez Latvijas KP CK piekrišanas, kura šo sastāvu bija apstiprinājusi.

Aizgājušie darbinieki ir šādu iestāžu darbinieki:

Latvijas PSR Valsts drošības komiteja:

1) Biedrs Baziļevs 3) Biedrs Pildanovs

2) Biedrs Prozorkins 4) Biedrs Hirnijs

Valsts drošības komitejas Baltijas dzelzceļa pārvalde:

1) Biedrs Starostins 2) Biedrs Volgins

Karaspēka daļas 90030 Valsts drošības komitejas sevišķā daļa:

Biedrs Šimkevičs

Līnijas prokuratūra:

Biedrs Pacenkins

Šajā laika periodā esošais darba aparāts, kurš izskata lietas, ilgstoša darba rezultātā, pētot lietu materiālus, sakarā ar lietu materiālu vienveidību samazina to izskatīšanas kvalitāti pēc būtības, kas rada vēlēšanos nomainīt darba aparātu.

Minētajā laika posmā komisija noturēja 42 sēdes, kurās izskatīja 4415 lietas par 9182 cilvēkiem.

Izskatīšanas rezultātā komisija pieņēma šādus lēmumus:

1) Par 20 lietu pārtraukšanu, ar pilnīgu reabilitāciju — par 23 cilvēkiem.

2) Pārkvalificēt nozieguma sastāvu 12 lietās — par 37 cilvēkiem.

3) Samazināt soda termiņus 1252 lietās — par 2469 cilvēkiem.

4) Piemērot 1953. gada 27. marta Dekrētu 207 lietās — par 388 cilvēkiem.

5) Atteikt lietu pārskatīšanu 2923 lietās par 6264 cilvēkiem.

No augstāk minētajiem faktiem ir redzams, ka komisija, izskatot lietas, vispusīgi izpēta kā to materiālus, tā arī notiesāto personību.

Spriedumu izmaiņu lielākā daļa raksturojas ar tiesas noteiktā soda samazināšanu.

To noteica tas, ka tiesas daudzos gadījumos soda mēru bija paaugstinājušas, nereti nenosakot nekādu starpību starp bandītiem, soda vienību dalībniekiem, diversantiem un kontrrevolucionāro organizāciju ierindas dalībniekiem vai pat to atbalstītājiem, kuru darbība aprobežojās ar bandītu apgādāšanu ar pārtikas produktiem, ko radīja radinieku jūtas. Tiesas nereti kā vieniem, tā otriem piesprieda vēl vienādi bargus soda mērus— brīvības atņemšanu uz 25 gadiem.

Izlemjot jautājumu par soda mēra samazināšanu, komisija ņēma vērā:

a) ko faktiski notiesātie ir izdarījuši, un vai noteiktais soda mērs atbilst nodarītajam;

b) notiesātā sociālo stāvokli un iemeslus, kuri viņu mudināja nostāties uz pretpadomju ceļa.

Pret tiem, kuri ir cēlušies no darbaļaudīm, kuri nav parādījuši sevišķu aktivitāti ienaidnieka labā vai daļēji savu vainu izpirkuši ar savu turpmāko dienestu Padomju armijā un piedalīšanos kaujās pret vācu okupantiem, komisija izturējās mīkstāk, samazinot soda mēru kā līdz 10 gadiem, tā arī līdz faktiski izciestajam termiņam vai līdz 5 gadu brīvības atņemšanai, piemērojot amnestiju.

Kā jau tika augstāk norādīts, izskatot notiesāto lietu materiālus, komisija uzskatīja par nepieciešamu pārtraukt 20 lietu ražošanu sakarā ar nozieguma sastāva trūkumu un nepierādāmību.

Nepieciešams atzīmēt, ka ražošanas pārtraukto 20 lietu vidū ir tādas lietas, kurās izmeklēšanas procesā tika pārkāpta sociālistiskā likumība, konkrēti:

1) 1941. gada februārī Baltijas sevišķā kara apgabala kara tribunāls pēc KPFSR Kriminālkodeksa 58.–6. panta 1. daļas (spiegošana) uz 15 gadiem katorgas darbos notiesāja 1921. gadā dzimušo Leonīdu Avguļēviču par to, ka viņš bijis Latvijas izlūkdienesta aģents.

Izskatot lietas materiālus sakarā ar jau sodu izcietušā Avguļēviča sūdzību, komisija konstatēja, ka Avguļēvičs ticis notiesāts nepareizi, jo izmeklētājs Zaplotins (tagad strādā Valsts drošības komitejas aparātā pie Latvijas PSR Ministru Padomes), kurš veica izmeklēšanu, tos dokumentus, kuri apstiprina Avguļēviča nevainību, no tiesas apzināti noslēpa, kā rezultātā L.Avguļēvičs ieslodzījumā nelikumīgi atradās 14 gadus un 6 mēnešus.

2) 1950. gada martā Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas karaspēka kara tribunāls ar dažādiem soda termiņiem notiesāja Tunķeļa ģimenes locekļus, skaitā 7 cilvēkus. Notiesāto vidū bija arī nepilngadīgais, 1935. gadā dzimušais Jānis Tunķelis, kuram tika piespriests soda mērs — 10 gadi labošanas darbu nometnē par to, ka viņš 1944. gadā, būdams 9 gadus vecs, pēc tēva norādījuma nesa uz mežu pārtikas produktus saviem brāļiem, kuri tajā laikā atradās nelegālā stāvoklī, kā arī par to, ka vēlāk, kad tēvs un māte, baidoties no aresta par savu dēlu rīcību, aizgāja pie viņiem uz mežu, paņemot līdzi arī Jāni, kurš tur skaldīja malku un palīdzēja mātei gatavot ēdienu, bet ne ar kādu pretpadomju darbību nenodarbojās.

Izmeklēšanu veica Latvijas PSR Valsts drošības ministrija.

Augstāk minētais pārskatīto lietu skaits uz šo dienu nav galīgs, jo tās ir tās lietas, kurās komisija jau ir pieņēmusi lēmumu, bet ir vēl 540 komisijas darba aparāta izskatītās lietas, par kurām ir vēl nepieciešams uzrakstīt slēdzienu un ziņot komisijai.

Tik liels jau izskatīto, bet vēl komisijai nepaziņoto lietu skaits ir tādēļ, ka komisijas sekretariātā līdz šim nav pietiekoša skaita mašīnrakstītāju (6–7 cilvēki), kuras spētu pilnīgi nodrošināt 26 komisijas darba aparāta cilvēku materiālu pārrakstīšanu uz mašīnas (..).

Uz š.g. 7. aprīli komisijas aparātā pastāvīgi strādā 4 mašīnrakstītājas, no kurām viena ir aizņemta ar komisijas protokolu un atbilžu rakstīšanu iesniedzējiem, bet 3 raksta lietu materiālus.

Darba procesā ir konstatēts, ka katru dienu no darba aparāta mašīnrakstītājas saņem 54 dokumentus, bet mašīnrakstītāju aparāts dienā var uzrakstīt tikai 32 dokumentus, kā rezultātā katru dienu paliek neuzrakstīti 22 dokumenti.

Tāds stāvoklis ar mašīnrakstītājām lielā mērā atsaucas uz lietu izskatīšanas termiņiem un komisijas pieņemto lēmumu realizāciju par to personu lietām, kuras ir jāreabilitē.

Liels kavēklis komisijas darbā ir arī tas, ka līdz šim laikam komisijas sekretariātā strādā 2 cilvēki, kuru pienākumos ietilpst: komisijas darba aparāta pilnīga nodrošināšana ar darbu, materiālu sagatavošana komisijas sēdēm, izsniegto lietu uzskaite, sūdzību izskatīšana, atbilžu sagatavošana sūdzētājiem, kartotēkas kārtošana, lietu un protestu projektu nosūtīšana pēc piekritības, darba aparāta nodrošināšana ar kancelejas piederumiem, kā arī daudz kas cits, ko 2 cilvēki faktiski laikā nevar izpildīt, kaut vai ņemot vērā to, ka komisijas darba laikā sekretariātā ir saņemtas 6470 sūdzības un saraksti par 15 000 cilvēkiem, kuri ir noteiktā termiņā jāapstrādā un par kuriem ir jāuzraksta kartītes.

Izdarot pārbaudi par to, kā komisijas sekretariāts ir noslogots ar darbu, ir atzīts par nepieciešamu papildināt to ar trešo darbinieku, ar kura palīdzību komisijas sekretariāts spētu normāli izpildīt to pieaugošo darbu, kurš šajā laikā ir jāveic komisijas darba aparātam.

Ņemot vērā visu komisijas darba aparāta atbildību lietu izskatīšanā un to drīzākā pabeigšanā, kas ir uzskatāmi redzams no lielā skaita izmainīto spriedumu pārskatītajās lietās, kā arī no izskatīto lietu skaita, būtu vēlams izvirzīt šo jautājumu apspriešanai Latvijas KP Centrālajā komitejā un uzdot to orgānu priekšniekiem, no kuriem ir veidots darba aparāts, pilnīgi nokomplektēt to darbinieku skaitu, kurš tiem tika uzdots, un atsaukšanu izdarīt tikai, piešķirot nomaiņu.

Komisijas preiekšsēdētājs

Ļipins

LVA, PA–101.f., 18.apr., 94.l., 6., 7., 8., 9., 10., 11.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā:

b.Vasiļjevam

Ziņot CK sekretariātam.

28.VI 1955.g. Paraksts — nesalasāms

Jautājums skatīts Latvijas KP CK birojā

1955.gada 7.XII Paraksts — nesalasāms

 

Izziņa par lietu pārskatīšanu

1955.gada 10.aprīlī

Pavisam izskatītas — 5816 lietas par 11189 cilvēkiem.

No tām:

Pārtrauktas — 27 lietas par 31 cilvēku

Pārkvalificētas uz citu pantu — 18 lietas par 48 cilvēkiem

Samazināts sods — 1909 lietās par 3378 cilvēkiem

Pievienots Dekrēts — 518 lietās

Atstāts iepriekšējais spriedums — 3574 lietās par 7224 cilvēkiem.

Komisijas sekretariāta priekšnieks

Arbuzovs

LVA, PA –101.f.18.apr., 94.l., 13.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

PSRS Augstākās Padomes Prezidija dekrēts

par to padomju pilsoņu amnestēšanu,

kas 1941.—1945.gada Lielā Tēvijas kara periodā

sadarbojušies ar okupantiem

Maskavā, Kremlī

1955.gada 17.septembrī

Pēc uzvaras Lielajā Tēvijas karā padomju tauta guvusi jaunus lielus panākumus visās saimnieciskās un kultūras celtniecības nozarēs un savas sociālistiskās valsts tālākā nostiprināšanā.

Ievērojot to, kā arī kara stāvokļa izbeigšanos starp Padomju Savienību un Vāciju un pamatojoties uz humānisma principu, PSRS Augstākās Padomes Prezidijs uzskata par iespējamu amnestēt tos padomju pilsoņus, kas 1941.—1945.gada Lielā Tēvijas kara periodā mazdūšības vai neapzinīguma dēļ iesaistīti sadarbībā ar okupantiem.

Lai dotu šiem pilsoņiem iespēju atgriezties godīgā dzīvē un darbā un kļūt par derīgiem sociālistiskās sabiedrības locekļiem, PSRS Augstākās Padomes Prezidijs nolemj:

1. Atbrīvot no ieslodzījuma vietām un no citiem soda mēriem personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu līdz 10 gadiem, ieskaitot par palīdzību ienaidniekiem un citiem noziegumiem, kas izdarīti 1941.—1945.gada Lielā Tēvijas kara periodā un kas paredzēti KPFSR Kriminālkodeksa 58.–1, 58.–3, 58.–4, 58.–6, 58.–10, 58.–12.pantā un attiecīgajos citu savienoto republiku kriminālkodeksu pantos.

2. Uz pusi samazināt tiesas noteikto sodu personām, kas notiesātas uz vairāk nekā 10 gadiem par šā dekrēta pirmajā pantā minētajiem noziegumiem.

3. Neatkarīgi no soda laika atbrīvot no ieslodzījuma vietām personas, kas notiesātas par dienestu vācu armijā, policijā un speciālās vācu formācijās.

Atbrīvot no tālākas soda izciešanas personas, kas par šādiem noziegumiem izsūtītas trimdā un nometinājumā.

4. Amnestiju neattiecināt uz sodītajiem, kas notiesāti par padomju pilsoņu slepkavošanu un spīdzināšanu.

5. Izbeigt visas lietas, kas atrodas izmeklēšanā, kā arī lietas, kas tiesā vēl nav izskatītas, par noziegumiem, kuri pastrādāti 1941.—1945.gada Lielā Tēvijas kara laikā un paredzēti KPFSR Kriminālkodeksa 58.–1, 58.–3, 58.–4, 58.–6, 58.–10, 58.–12 pantā un attiecīgajos citu savienoto republiku kriminālkodeksu pantos, izņemot lietas par personām, kas norādītas šā dekrēta pirmajā pantā.

6. Atzīt par nesodītiem un atcelt tiesību atņemšanu pilsoņiem, kas atbrīvoti no soda uz šā dekrēta pamata.

Atzīt par nesodītām un atcelt tiesību atņemšanu personām, kas agrāk sodītas un izcietušas sodu par noziegumiem, kuri minēti šī dekrēta pirmajā pantā.

7. Atbrīvot no atbildības padomju pilsoņus, kas atrodas ārzemēs un kas 1941.—1945.gada Lielā Tēvijas kara periodā padevušies ienaidniekam gūstā vai dienējuši vācu armijā, policijā un speciālajās vācu formācijās.

Atbrīvot no atbildības arī tos padomju pilsoņus, kas pašlaik atrodas ārzemēs un kara laikā ieņēmuši vadošus amatus okupantu nodibinātajos policijas, žandarmērijas un propagandas orgānos, tai skaitā arī tos, kas pēckara periodā iesaistīti pretpadomju organizācijās, ja šie pilsoņi ar savu vēlāko patriotisko darbību dzimtenes labā izpirkuši savu vainu vai paši pieteikušies un savu vainu atzinuši.

Saskaņā ar pastāvošiem likumiem uzskatīt par vainu mīkstinošu apstākli, ja padomju pilsoņi, kas atradās ārzemēs un 1941.—1945.gada Lielā Tēvijas kara periodā pastrādājuši smagus noziegumus pret Padomju valsti, paši ierodas un atzīst savu vainu. Noteikt, ka šādos gadījumos tiesas noteiktais soda mērs nedrīkst pārsniegt piecus gadus trimdā.

8. Uzdot PSRS Ministru Padomei veikt pasākumus, lai atvieglinātu iebraukšanu PSR Savienībā padomju pilsoņiem, kas atrodas ārzemēs, kā arī viņu ģimeņu locekļiem neatkarīgi no to pavalstniecības, un palīdzētu viņiem iekārtoties darbā Padomju Savienībā.

PSRS Augstākās Padomes Prezidija

priekšsēdētājs

K.Vorošilovs

PSRS Augstākās Padomes Prezidija

sekretārs

N.Pegovs

Cīņa, 1955.gada 20.septembris

 

 

Izvilkums no PSRS Augstākās Padomes Prezidija komisijas

Latvijas PSR to personu lietu pārskatīšanai,

kuras izcieš sodu par politiskiem, amata

un saimnieciskiem noziegumiem

ziņojuma PSKP Centrālās komitejas

sekretāram A.Aristovam

PSKP Centrālās komitejas sekretāram

biedram A.Aristovam

PSR Savienības Augstākās Padomes Prezidija komisija Latvijas PSR to personu lietu pārskatīšanai, kuras izcieš sodu par politiskiem, amata un saimnieciskiem noziegumiem, darbu uzsāka š. g. (1956. g. —

J.R. ) 18. aprīlī.

Pavisam līdz 1. jūnijam izskatītas lietas par 876 cilvēkiem, pieņemti šādi lēmumi:

Pilnīgi reabilitēti, kā nepamatoti notiesāti — 3 cilvēki.

Atbrīvoti pirms termiņa, uzskatot par nelietderīgu soda tālāku izciešanu, — 498 cilvēki.

Samazināti soda termiņi — 173 cilvēkiem.

Spriedumi atstāti bez izmaiņām 192 cilvēkiem.

Atlikti lēmumi līdz lietas izpētei — 10 cilvēkiem.

Komisija izskatīja lietas par 45 cilvēkiem, kuri notiesāti par politiskiem noziegumiem, no kuriem kā nepamatoti notiesāti pilnīgi reabilitēti 2 cilvēki, uzskatot, ka nav lietderīga soda tālāka izciešana, pirms termiņa atbrīvoti 19 cilvēki, soda termiņi samazināti 10 cilvēkiem, spriedums bez izmaiņām atstāts 12 cilvēkiem, un atlikta jautājuma izlemšana līdz lietu saņemšanai no tiesu orgāniem 2 cilvēkiem.

(..)

Pirms termiņa (..) atbrīvotas tās personas, kuras vai nu nebija izdarījušas nopietnus politiskus noziegumus, vai arī bija izdarījušas parastus kriminālnoziegumus, kuri nepareizi tika kvalificēti kā politiski noziegumi.

Komisija samazināja soda termiņus tām personām, kuras, lai arī bija pareizi notiesātas par politiskiem noziegumiem, tika notiesātas ar pārlieku lieliem brīvības atņemšanas termiņiem.

Spriedumus bez izmaiņām atstāja attiecībā uz tām personām, kuras bija atmaskotas par piedalīšanos padomju cilvēku nošaušanā un spīdzināšanā padomju teritorijās vācu fašistu okupācijas laikā.

Pārskatot lietas par tām personām, kuras notiesātas par politiskiem noziegumiem, komisija nonāca pie secinājuma, ka tiesu instances, izskatot šīs lietas, neņemot vērā vainas pakāpi un izdarītā nozieguma raksturu, šabloniski piemēroja vienādus soda mērus, obligāti katram apsūdzētajam atņemot brīvību uz 25 gadiem. Tālāk ir noskaidrots, ka iepriekšējās izmeklēšanas procesā par šīm lietām apsūdzētie tika piekauti. (..)

Komisija pabeidza darbu lietu izskatīšanā par ieslodzītajiem, kuri tiek turēti republikas 5 cietumos un 4 nometņu nodaļās. (..)

N.Bisenieks

/Matjušins/

Krūmiņš

/Ļipins/

P.Plēsums

LVA, 290. f., 1. s. apr., 208. l., 6., 7., 8., 9., 15. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Izvilkums no Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija

sēdes protokola

Pilnīgi slepeni, Eks. Nr. 1

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija komisijas, to personu iesniegumu izskatīšanai, kuras atrodas nometinājumā pēc soda izciešanas, un viņu ģimeņu, kuras izsūtītas ar PSRS VDM (Valsts drošības ministrijas) Sevišķās apspriedes lēmuma un lūdz noņemt tās no specnometinājuma uzskaites, 1958. gada 6. februāra sēdes

Protokols Nr. 3

Piedalās:

Komisijas priekšsēdētājs — Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks — biedrs V .K. Krūmiņš.

Komisijas locekļi: LPSR MP Valsts drošības komitejas priekšsēdētājs — biedrs J.J.Vēvers.

LPSR prokurors — biedrs V.I.Ļipins.

Latvijas PSR iekšlietu ministrs — biedrs I.D.Zujāns.

Latvijas PSR Augstākās tiesas priekšsēdētājs — biedrs B.A. Azāns. (..)

22. Klausījās: Marijas Andreja meitas Puzules, dzimušas 1908. g., iesniegumu par specnometinājuma atcelšanu.

M.A. Puzule izsūtīta no Abrenes apriņķa 1941. gadā kā sociāli bīstama elementa sieva. Viņas vīrs I. Puzulis agrāk bija aktīvs aizsargs un pagasta vecākais.

1940. gadā, kad Latvijā ienāca Sarkanās armijas karaspēka daļas, viņš mēģināja noorganizēt aizsargu grupu ar mērķi izrādīt pretestību Sarkanajai armijai.

Par izdarīto noziegumu 1941. gadā tika arestēts, bet 1942. gadā Sevišķā apspriede viņu notiesāja ar augstāko soda mēru. Spriedums izpildīts.

Nolēma: M.A. Puzules lūgumu atstāt bez apmierināšanas.

23. Klausījās: Ivana Jēkaba dēla Ivulāna, dzimuša 1896. g., iesniegumu par specnometinājuma atcelšanu viņa sievai Ivulānei Annai Jegora meitai, dzimušai 1910. g., meitai Marijai Ivana meitai Ivulānei, dzimušai 1931. g., dēlam Ivulānam Josifam Ivana dēlam, dzimušam 1933. g.; motivē ar to, ka Latvijas PSR Augstākās tiesas krimināllietu tiesu kolēģija viņu ir attaisnojusi un viņa lieta ir izbeigta, ko lietas materiāli apstiprina.

Nolēma: Jautājumu no izskatīšanas noņemt. (..)

27. Klausījās: Kazranas Spodras Andreja meitas, dzimušas 1934. g., iesniegumu par specnometinājuma atcelšanu viņai, viņas mātei Kazranai Idai Pētera meitai, dzimušai 1896. g., un māsai Kazranai Ritai Andreja meitai, dzimušai 1933. g.

Iesniedzēja, viņas māte un māsa tika izsūtītas no Liepājas apriņķa 1941. gadā kā sociāli bīstama elementa ģimene.

Iesniedzējas tēvam A.P. Kazranam līdz 1940. gadam piederēja kulaku saimniecība ar 30 ha zemes, 3 zirgiem, 10 govīm, viņš izmantoja 2 strādnieku algotu darbu, bez tam bija baznīcas kopienas loceklis.

1941. gadā Kazrans tika arestēts un, atrodoties labošanas darbu nometnē, 1942. gadā nomira.

Nolēma: Noņemt no specnometinājuma uzskaites Kazrans Spodru Andreja meitu, dz. 1934. g., Kazrans Idu Pētera meitu, dz. 1896. g., un Kazrans Ritu Andreja meitu, dz. 1933. g. (..)

29. Klausījās: Meržinska Aleksandra Friča dēla, dzimuša 1916. gadā, iesniegumu par specnometinājuma atcelšanu viņam, viņa sievai Meržinskai–Perkavai Veltai Jāņa meitai, dzimušai 1914. gadā, un mātei Meržinskai Kristīnei Jāņa meitai, dzimušai 1884. gadā.

Iesniedzējs un viņa māte izsūtīti no Jēkabpils 1941. gadā kā sociāli bīstama elementa ģimene, viņa tēvs Meržinskis Fricis Indriķa dēls, dzimis 1867. gadā, līdz 1940. gadam bija vilnas apstrādes darbnīcas īpašnieks un sastāvēja militāri fašistiskajā organizācijā "Aizsargi".

1941. gadā viņš tika arestēts un, atrodoties labošanas darbu nometnē, 1942. gadā nomira.

Iesniedzēja sieva Perkava V.J. izsūtīta no Jēkabpils apriņķa 1941. gadā kā sociāli bīstama elementa meita.

Viņas tēvs Perkavs Jānis Bērtuļa dēls, dzimis 1883. gadā, kurš līdz 1940. gadam bija aizsargu rotas komandieris un kulaku partijas "Zemnieku savienība" biedrs, tika arestēts un Kirovas apgabala tiesā notiesāts ar augstāko soda mēru.

Visi iesniedzēja ģimenes locekļi nometinājuma vietā tiek raksturoti pozitīvi.

Nolēma: A.F. Meržinska lūgumu atstāt bez apmierināšanas.

30. Klausījās: Pumpura Jūlija Dāvja dēla, dzimuša 1888. gadā, iesniegumu par specnometinājuma atcelšanu viņam un viņa sievai Pumpurei Hertai Jāņa meitai, dzimušai 1902. gadā.

Pumpurs J.D. 1941. g. bija pakļauts arestam kā aktīvs militāri fašistiskās organizācijas "Aizsargi" rotas komandieris, taču arestēts netika, jo līdz arestam paslēpās.

Tajā pašā gadā tika izsūtīta viņa sieva un bērni kā sociāli bīstama elementa ģimene. Palikdams uz laiku okupētajā teritorijā, J.D. Pumpurs bija aktīvs vācu varas izpalīgs, par ko viņš 1944. gadā tika arestēts un pēc 58.—1a panta tika notiesāts uz 10 gadiem labošanas darbu nometnē, pēc soda izciešanas Pumpurs tika nosūtīts uz ģimenes nometināšanas vietu, kur dzīvo arī pašreiz.

Nolēma: J.D. Pumpura lūgumu atstāt bez apmierināšanas.

32. Klausījās: PSRS IeM (Iekšlietu ministrijas) 4. specdaļas un Krasnojarskas novada izpildu komitejas iekšlietu pārvaldes 4. specdaļas attieksmi par specnometinājuma atcelšanu F.K. Valteram uz tā pamata, ka viņa sieva Elza Valtere 1957. gada 27. janvārī no specnometinājuma uzskaites ir noņemta.

F.K. Valters no 1927. gada līdz 1940.gadam bija militāri fašistiskās aizsargu organizācijas biedrs vada komandiera amatā. Viņš divas reizes bija apbalvots ar buržuāziskās valdības ordeņiem.

F.K. Valteram piederēja kulaku saimniecība ar 45 ha zemes, 4 zirgiem, 11 govīm, un viņš izmantoja 2 strādnieku algotu darbaspēku.

1941. gadā F.K. Valters tika arestēts un notiesāts uz 10 gadiem labošanas darbu nometnē. Pēc soda izciešanas viņš tika nosūtīts uz nometinājuma vietu.

E.A. Valtere no specnometinājuma uzskaites ir noņemta.

Nolēma: F.K. Valtera lūgumu atstāt bez apmierināšanas. (..)

34. Klausījās: Magdisona Osipa Moiseja dēla, dzimuša 1906.gadā, iesniegumu par specnometinājuma atcelšanu viņam un viņa sievai.

Iesniedzējs izsūtīts no Rīgas 1941. gadā kā sociāli bīstama elementa ģimenes loceklis.

Viņa sieva Magdisone S.J. līdz 1940. gadam vairākus gadus dzīvoja no bezstrādes ienākumiem, viņai piederēja veikals ar gada apgrozījumu 320 tūkstoš latu un peļņu 28 tūkstoši latu. Bez tam viņa izmantoja 6 strādnieku algotu darbaspēku. 1941. gadā viņa tika atrestēta un notiesāta uz 3 gadiem labošanas darbu nometnē, bet pēc soda izciešanas tika nosūtīta uz vīra nometinājuma vietu, kur dzīvo arī pašreiz.

Nolēma: O. M. Magdisona lūgumu atstāt bez apmierināšanas. (..)

52. Klausījās: Sļivkinas Minas Ābrama meitas, dzimušas 1891. gadā, un viņas meitas Sļivkinas Peras Zālamana meitas, dzimušas 1929. gadā, iesniegumu par specnometinājuma atcelšanu viņām.

Sļivkina M.A. un viņas meita izsūtītas no Daugavpils kā sociāli bīstama elementa ģimene.

Viņas vīrs Sļivkins Z.I. līdz 1940. gadam bija 1. kategorijas tirgotājs ar gada apgrozījumu 260 tūkstoš latu.

1941. gadā Sļivkins Z.I. tika arestēts un notiesāts uz 5 gadiem labošanas darbu nometnē.

1944. gadā slimības dēļ no ieslodzījuma atbrīvots un nosūtīts uz viņa ģimenes nometinājuma vietu.

1947. gadā Sļivkins Z.I. un viņa ģimene nelikumīgi atgriezās Rīgā, bet 1949. gada decembrī pēc Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas lēmuma visa Sļivkinu ģimene tika nosūtīta uz agrāko nometinājuma vietu.

No iesnieguma ir redzams, ka ģimenes galva ir miris, divas meitas apprecējušās ar vietējiem iedzīvotājiem un no specnometinājuma uzskaites noņemtas, arī dēls students, no uzskaites ir noņemts, tādējādi specnometinājuma uzskaitē ir palikusi tikai iesniedzēja.

Nolēma: Sļivkinas M.A. lūgumu atstāt bez apmierināšanas. (..)

54. Klausījās: Poles Eleonoras Pētera meitas, dzimušas 1913. gadā, iesniegumu par specnometinājuma atcelšanu viņai.

Pole E.P. izsūtīta no Jēkabpils apriņķa 1941. gadā kopā ar diviem bērniem (bērni specnometinājuma uzskaitē nesastāv) kā sociāli bīstama elementa ģimene.

Iesniedzējas vīram Polim J. A.M. līdz 1940. gadam piederēja 50 ha zemes, 3 zirgi, 10 govis, un viņš izmantoja 3 strādnieku algotu darba spēku, sastāvēja par biedru kulaku partijā "Zemnieku savienība", kā arī bija aizsargu pagasta nodaļas priekšnieks.

1941. gadā Polis tika arestēts un notiesāts uz 10 gadiem labošanas darbu nometnē. Kā redzams no iesnieguma, Polis ieslodzījumā ir miris.

Nometinājuma vietā un darbā Pole tiek raksturota pozitīvi.

Nolēma: Noņemt no specnometinājuma uzskaites Poli Eleonoru Pētera meitu, dzimušu 1913. gadā.

(..) Komisijas priekšsēdētājs:

V. Krūmiņš

Komisijas locekļi: J. Vēvers, V.Ļipins, I.Zujāns, B.Azāns

LVA, 270.f., 1.s., apr., 1204.l.,120., 130., 131., 132., 133., 134., 139., 140., 141. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas