Latvijas iedzīvotāju aptaujā par Eiropas Savienību iegūtie rezultāti

2001. gada maijs

Terminu skaidrojums

IZLASE

Latvijas iedzīvotāju kopuma mikromodelis.

REĢIONS

Rīga — Rīgas pilsēta.

Vidzeme — Jūrmalas pilsēta, Rīgas, Limbažu, Valmieras, Cēsu, Gulbenes, Alūksnes, Valkas, Madonas, Ogres rajons.

Kurzeme — Liepājas, Talsu, Ventspils, Kuldīgas, Saldus rajons.

Zemgale — Dobeles, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Aizkraukles rajons.

Latgale — Preiļu, Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas, Balvu, Krāslavas rajons.

APDZĪVOTĀS VIETAS TIPS

Rīga — Rīgas pilsēta.

Cita pilsēta — Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Ventspils, Rēzekne, Jūrmala, rajonu centri, citas pilsētas.

Lauki — pagasti, lauku viensētas.

IZGLĪTĪBA

Pamata — respondents ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību.

Vidējā — respondents ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību.

Augstākā — respondents ar augstāko izglītību.

NODARBINĀTĪBAS SFĒRA

Valsts sektors — respondenti, kuri strādā valsts iestādēs vai uzņēmumos ar valsts kapitālu.

Privātais sektors — respondenti, kuri strādā uzņēmumos ar privāto kapitālu.

Nestrādā — respondenti: mājsaimnieces, pensionāri, skolēni, studenti, bezdarbnieki.

Cits — respondenti, kuriem ir gadījuma darbi, strādā apmaksātu darbu sabiedriskās organizācijās, kā arī tie respondenti, kuri nezināja konkrētu nodarbinātības sektoru.

NODARBOŠANĀS

Vadītājs, menedžeris — uzņēmuma, firmas, organizācijas, nodaļas vadītājs.

Speciālists — profesionāls speciālists savā nozarē, kas nav vadošā amatā.

Kalpotājs — kalpotājs valsts iestādē, ierēdnis.

Strādnieks — ierindas darbinieks rūpniecībā, celtniecībā, lauksaimniecībā, tirdzniecībā, apkalpojošajā sfērā, sabiedriskajā ēdināšanā.

Zemnieks — persona, kas strādā sev piederošā lauku saimniecībā.

Ir savs uzņēmums, individuālais darbs — pats sev darba devējs, arī profesionāls speciālists (advokāts, ārsts u.tml.), uzņēmuma īpašnieks.

Pensionārs — persona, kas ir pensijā un nestrādā algotu darbu.

Skolnieks, students — persona, kas mācās dienas nodaļā kādā no mācību iestādēm.

Mājsaimniece — persona, kas ir mājsaimnieks vai mājsaimniece un pašlaik nestrādā algotu darbu.

Bezdarbnieks — persona, kas ir darbspējīgā vecumā un nekur nestrādā.

IENĀKUMU LĪMENIS

Ienākumi uz vienu ģimenes locekli, ieskaitot visus ienākumus (algas, stipendijas, pabalstus, pensijas utt.).

Zemi — līdz Ls 42 .

Vidēji — no Ls 43 līdz Ls 84.

Vidēji augsti — no Ls 85 līdz Ls 126.

Augsti — Ls 127 un vairāk.

 

Attieksme pret Eiropas Savienību

Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Eiropas Savienību (ES), viņiem tika uzdots attiecīgs jautājums. Respondenti savu attieksmi pret Eiropas Savienību varēja novērtēt skalā: "pozitīva", "drīzāk pozitīva nekā negatīva", "negatīva", "drīzāk negatīva nekā pozitīva".

Lai veiktu detalizētāku analīzi, ir izmantoti astoņu veikto aptauju dati par laika periodu no 1998. gada novembra līdz 2001. gada maijam. Jāatzīmē, ka 1999. gada novembra aptaujā un 2000. gada februāra un maija aptaujās šāds jautājums netika iekļauts. Sekojošā grafikā iegūtās atbildes ir attēlotas "savilktā" veidā, t.i., summējot atbildes "pozitīva" ar atbildēm "drīzāk pozitīva nekā negatīva" un atbildes "negatīva" ar atbildēm " drīzāk negatīva nekā pozitīva ".

Kā redzams, 2001. gada maija aptaujā nedaudz mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju savu attieksmi pret Eiropas Savienību ir vērtējuši kā kopumā pozitīvu (44,9%). Līdzīgs skaits respondentu savu attieksmi pret Eiropas Savienību raksturo kā kopumā negatīvu (42,2%), bet 12,9% aptaujas dalībnieku nav spējuši sniegt konkrētu savas attieksmes vērtējumu un minējuši atbildi "nezina/NA".

Datu dinamika liecina, ka kopš 2000. gada novembrī veiktās aptaujas ir vērojama pozitīvas attieksmes samazināšanās (par 13,4%). Jāatzīmē, ka pēdējo trīs mēnešu laikā Latvijas iedzīvotāju vidū ir pieaugusi arī kopumā negatīva attieksme pret Eiropas Savienību (par 5,9%), un šobrīd šis rādītājs (42,2%), salīdzinot ar iepriekš veiktajām aptaujām, ir visaugstākais. To Latvijas iedzīvotāju, kuri nav konkrēti definējuši savu attieksmi, skaits pēdējo trīs mēnešu laikā nav būtiski mainījies.

Aplūkojot iegūtās atbildes atkarībā no respondentu dzimuma, atklājas, ka vīrieši (46,3%) caurmērā biežāk nekā sievietes (38,6%) ir norādījuši, ka viņiem ir kopumā negatīva attieksme pret Eiropas Savienību. Savukārt sievietes nedaudz biežāk nekā vīrieši nav spējušas sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā (attiecīgi: 14,9% un 10,6%).

Līdzīgi kā iepriekš veiktajās aptaujās, vērojama sakarība, ka kopumā pozitīvā attieksme pret Eiropas Savienību Latvijas iedzīvotāju vidū pieaug līdz ar iegūtās izglītības līmeni. Salīdzinoši 46,6% respondentu ar augstāko izglītību, 47,1% respondentu ar vidējo izglītību un 33,1% respondentu ar pamata izglītību ir minējuši, ka viņiem ir kopumā pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību. Jāatzīmē, ka aptaujas dalībnieki ar pamata izglītību caurmērā biežāk ir atzīmējuši, ka viņiem ir grūti sniegt konkrētu savas attieksmes vērtējumu (20,4%). Datu dinamika liecina, ka, salīdzinot ar 2001. gada februāra aptauju, to Latvijas iedzīvotāju vidū, kuriem ir pamata un augstākā izglītība, labvēlīgā attieksme pret Eiropas Savienību ir samazinājusies attiecīgi par 8,3% un 9,1%, kamēr aptaujas dalībnieku vidū, kuriem ir vidējā izglītība, šis rādītājs nav būtiski mainījies.

Dati liecina, ka latvieši biežāk nekā cittautieši ir minējuši, ka viņiem ir kopumā pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību (attiecīgi: 50,0% un 38,6%). Salīdzinot iegūtās atbildes ar iepriekšējās aptaujas datiem (2001. gada februāris), redzams, ka abu tautību grupu vidū nedaudz ir samazinājies pozitīvo atbilžu īpatsvars (robežās no 4,6% līdz 5,0%).

Aptaujā iegūtie rezultāti liecina, ka LR pilsoņiem ir kopumā pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību nekā respondentiem bez LR pilsonības (attiecīgi: 48,1% un 32,9%). Tomēr datu dinamika liecina, ka pēdējo trīs mēnešu laikā LR pilsoņu vidū pozitīvo atbilžu īpatsvars ir nedaudz samazinājies (par 5,2%). Nedaudz tas ir samazinājies arī respondentu vidū, kuriem nav LR pilsonības (par 4,5%).

Pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību, salīdzinot ar nestrādājošiem Latvijas iedzīvotājiem (41,4%), ir gan valsts sektorā strādājošajiem respondentiem (47,8%), gan privātajā sektorā strādājošajiem aptaujas dalībniekiem (46,7%).

Aplūkojot atbilžu sadalījumu atkarībā no Latvijas iedzīvotāju pamatnodarbošanās, ir redzams, ka salīdzinoši pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību ir skolniekiem, studentiem (67,6%), vadītājiem, menedžeriem (60,4%), un kalpotājiem (50,0%). Caurmērā kritiskāka attieksme (atbilde: "negatīva" ) pret Eiropas Savienību tradicionāli ir izrādījusies zemniekiem (60,9%), uzņēmējiem (51,7%), kā arī bezdarbniekiem (54,2%). Pensionāri salīdzinoši biežāk nav spējuši paust konkrētu attieksmi (18,9%).

Vērojama tendence, ka aptaujas dalībniekiem ar augstāku ienākumu līmeni ir kopumā pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību nekā respondentiem ar zemāku ienākumu līmeni. Tā, piemēram, 54,2% Latvijas iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli mēnesī (virs Ls 127) ir norādījuši, ka viņiem ir kopumā pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību, bet šādu attieksmi ir pauduši ~40,6% aptaujāto ar ienākumu līmeni līdz Ls 84. Tomēr datu dinamika liecina, ka pēdējo trīs mēnešu laikā Latvijas iedzīvotāju vidū ar augstiem ienākumiem pozitīvo atbilžu īpatsvars ir nedaudz samazinājies (par 5,2%).

Aplūkojot iegūtos rezultātus atkarībā no reģiona, kurā dzīvo aptaujas dalībnieki, atklājas, ka datos nav vērojamas būtiskas atšķirības no kopējā atbilžu sadalījuma. Varētu atzīmēt, ka Zemgalē (19,5%) un Latgalē (17,2%) dzīvojošie caurmērā biežāk nav spējuši paust konkrētu attieksmi.

Latvijas pilsētās (tai skaitā Rīgā) (~47,5%) dzīvojošie respondenti ir labvēlīgāki savā attieksmē pret Eiropas Savienību nekā laukos dzīvojošie (39,0%) (atbilde : "pozitīva" ).

 

Viedoklis par piedalīšanos referendumā

Visiem aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem tika lūgts sniegt atbildi uz jautājumu "Ja rīt notiktu referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, vai Jūs tajā piedalītos?". Aptaujas dalībnieki varēja savu atbildi sniegt skalā "Noteikti piedalītos", "Drīzāk piedalītos", "Drīzāk nepiedalītos" un "Noteikti nepiedalītos". Jāatzīmē, ka šāds jautājums aptaujā tika iekļauts pirmo reizi.

Kā liecina aptaujā iegūtie dati, aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir norādījuši, ka viņi iespējamajā referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā noteikti piedalītos (31,8%) vai drīzāk piedalītos (33,2%). Aptuveni desmitā daļa aptaujāto ir minējuši, ka viņi šajā referendumā drīzāk nepiedalītos (11,4%), bet 5,5% uzskata, ka viņi tajā noteikti nepiedalītos. Aptuveni piektdaļa Latvijas iedzīvotāju nespēja konkrēti prognozēt savu rīcību (18,1%).

Vīriešu un sieviešu sniegtajās atbildēs nav vērojamas būtiskas atšķirības.

Iezīmējas sakarība, ka gados jaunākie Latvijas iedzīvotāji ir salīdzinoši biežāk norādījuši, ka, ja rīt notiktu referendums pa Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, viņi tajā piedalītos. To ir minējuši 74,3% aptaujāto vecumā no 18 līdz 24 gadiem un salīdzinoši 59,9% aptaujāto vecumā virs 55 gadiem. Respondentu vecumā no 25 līdz 54 gadiem sniegtās atbildes būtiski neatšķiras no atbilžu kopējā sadalījuma.

Pieaugot izglītības līmenim, Latvijas iedzīvotāji ir biežāk izteikuši gatavību piedalīties referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Šādu atbildi ir minējuši 75,6% aptaujāto ar augstāko izglītību, 65,0% aptaujāto ar vidējo izglītību un 50,6% aptaujāto ar pamatizglītību.

Latvieši (73,3%) biežāk nekā citu tautību respondenti (54,7%) ir minējuši, ka, ja rīt notiktu referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, viņi tajā piedalītos. Savukārt cittautieši (24,7%) divreiz biežāk nekā latvieši (12,5%) ir atturējušies konkrēti prognozēt savu rīcību, norādot atbildi: "nezinu/NA".

Valsts (68,0%) un privātajā (66,7%) sektorā nodarbinātie biežāk nekā nestrādājošie (60,5%) Latvijas iedzīvotāji ir minējuši, ka piedalītos referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Caurmērā biežāk gatavību piedalīties referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā ir izteikuši vadītāji, menedžeri (76,9%), speciālisti (70,9%), kalpotāji (70,4%), mājsaimnieces (70,6%), skolēni, studenti (69,6%) un zemnieki (69,6%). Jāatzīmē, ka zemnieki salīdzinoši biežāk ir minējuši arī to, ka viņi minētajā referendumā nepiedalītos (30,4%). Biežāk nekā caurmērā šo atbildi ir atzīmējuši arī pensionāri (24,6%).

 

Balsojums referendumā

Lai noskaidrotu, kā Latvijas iedzīvotāji balsotu iespējamajā referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, viņiem tika uzdots attiecīgs jautājums. Aptaujas dalībnieki attiecībā uz savu balsojumu varēja sniegt pozitīvu ( "par ") vai negatīvu atbildi ( "pret" ) .

Sekojošā grafikā ir attēlotas aptaujās iegūtās Latvijas iedzīvotāju atbildes uz jautājumu "Ja rīt notiktu referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kā Jūs balsotu?".

Lai veiktu detalizētāku analīzi, ir izmantoti vienpadsmit veikto aptauju dati par laika periodu no 1998. gada novembra līdz 2001. gada maijam.

Aptaujā iegūtie rezultāti liecina, ka 2001. gada maijā "par" iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 37,6% Latvijas iedzīvotāju. Līdzīgs skaits aptaujāto balsotu "pret" Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (37,4%). Ceturtdaļa respondentu nav spējuši paust konkrētu viedokli attiecībā uz iespējamo balsojumu (atbilde: "nezinu/NA" ) (25,1%) , kas vērtējams kā visai augsts rādītājs.

Datu dinamika liecina, ka salīdzinot ar iepriekš (2001. gada februārī) veikto aptauju, Latvijas iedzīvotāju vidū ir relatīvi samazinājies "par" iestāšanos Eiropas Savienībā balsojošo skaits (par 3,8%) (šeit jāņem vērā, ka pētījuma iespējamā kopējā statistiskā kļūda ir +/— 3%). Tomēr jāatzīmē, ka kopš 2000. gada februārī veiktās aptaujas ir vērojama eirooptimistu skaita samazināšanās. Pēdējo trīs mēnešu laikā ir nedaudz pieaudzis arī "pret" balsojošo skaits (par 4,7%). Savukārt eironezinīšu skaits, salīdzinot ar iepriekš veikto aptauju, nav būtiski mainījies. Kopumā jāsecina, ka rezultāti ir atgriezušies 2000. gada maija datu līmenī.

Līdzīgi kā 2001. gada februārī veiktajā aptaujā, arī šīs aptaujas rezultāti liecina, ka vīrieši (40,6%) biežāk nekā sievietes (34,9%) balsotu "pret" Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Savukārt sieviešu vidū (39,2%), salīdzinot ar vīriešiem (35,2%), ir augstāks "par" balsojošo īpatsvars.

Aplūkojot atbilžu sadalījumu vecuma griezumā, redzams, ka līdzīgi kā iepriekš veiktajās aptaujās, arī šajā vērojama sakarība, ka lielākie eirooptimisti ir gados jaunākie Latvijas iedzīvotāji, it īpaši, vecumā no 18 līdz 24 gadiem. 2001. gada maijā nedaudz vairāk nekā puse šīs vecuma grupas pārstāvju balsotu "par" iestāšanos Eiropas Savienībā (54,2%). Savukārt iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem (25,7%) un iedzīvotāji vecumā virs 55 gadiem (32,8%) šo atbildi snieguši salīdzinoši retāk. Aplūkojot datu dinamiku pēdējo trīs mēnešu laikā, redzams, ka vecuma grupās no 25 līdz 54 gadiem ir vērojams eirooptimisma kritums (robežās no 5,5% līdz 9,5%).

Saglabājas tendence, ka aptaujas dalībniekiem ar augstāku izglītības līmeni ir raksturīgs pozitīvāks balsojums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Tā, piemēram, "par" iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 38,9% aptaujas dalībnieku ar augstāko izglītību, 39,1% aptaujas dalībnieku ar vidējo izglītību un 27,8% respondentu ar pamatizglītību. Jāatzīmē, ka pēdējo sešu mēnešu laikā visās izglītības grupās ir vērojams eirooptimisma kritums, taču visstraujākais tas ir tieši Latvijas iedzīvotāju vidū ar augstāko izglītību (par 15,8%). Dati liecina, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs ar pamata izglītību nevar konkrēti definēt savu viedokli attiecībā uz iespējamo balsojumu referendumā (34,8%); viņu vidū turpina pieaugt arī atbilžu "nezinu/NA" skaits (salīdzinot ar 2001. gada februāra aptauju — par 4,5%).

Salīdzinot iegūtos rezultātus atkarībā no respondentu tautības, redzams, ka latvieši (41,9%) biežāk nekā cittautieši (31,7%) balsotu "par" Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Jāatzīmē, ka abās tautību grupās pēdējo trīs mēnešu laikā ir vērojams neliels eirooptimisma kritums (attiecīgi par 3,4% un 4,8%).

Sekojošā grafikā ir attēlotas LR pilsoņu sniegtās atbildes uz jautājumu "Ja rīt notiktu referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā, kā Jūs balsotu?". Lai veiktu detalizētāku analīzi, arī šajā grafikā ir izmantoti vienpadsmit veikto aptauju dati par laika periodu no 1998. gada novembra līdz 2001. gada maijam.

Grafikā attēlotie rezultāti liecina, ka 2001. gada maijā LR pilsoņu balsojums referendumā būtu sekojošs: "par" Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 39,8%, pret — 35,1% LR pilsoņu. Kopumā jāsecina, ka LR pilsoņu sniegtās atbildes būtiski neatšķiras no kopējā atbilžu sadalījuma (visu Latvijas iedzīvotāju sniegtajām atbildēm). Datu dinamika liecina, ka, kopš 2000. gada novembrī veiktās aptaujas, LR pilsoņu vidū ir vērojams eirooptimisma kritums (par 8%) un sniegtās atbildes līdzinās 2000. gada maija datiem.

Salīdzinot LR pilsoņu un respondentu bez LR pilsonības sniegtās atbildes, atklājas, ka līdzīgi kā iepriekš veiktajās aptaujās, LR pilsoņiem ir raksturīgs pozitīvāks balsojums. "Par" Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 39,8% LR pilsoņu un 28,2% respondentu bez LR pilsonības.

Valsts (38,8%) un privātajā (39,0%) sektorā strādājošie biežāk nekā nestrādājošie (34,1%) Latvijas iedzīvotāji ir norādījuši, ka balsotu "par" Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar 2001. gada februāra aptaujā iegūtajiem rādītājiem, valsts sektorā strādājošo vidū ir vērojams visai straujš eirooptimisma kritums (par 10%). Savukārt nestrādājošie aptaujas dalībnieki līdzīgi kā iepriekš veiktajās aptaujās biežāk nekā caurmērā ir minējuši atbildi: "nezinu/NA" (30,3%).

Atšķirības iespējamajā balsojumā ir vērojamas arī respondentu vidū ar dažādu pamatnodarbošanos. Optimistiskāki savā balsojumā ir izrādījušies vadītāji, menedžeri (50,9%), kalpotāji (41,7%), skolnieki, studenti (60,3%) un uzņēmēji (48,3%) (atbildes: "par" ). Savukārt salīdzinoši kritiskāk noskaņoti attiecībā uz Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (atbildes: "pret") ir zemnieki (63,6%). Bezdarbnieki (33,3%) un pensionāri (33,9%) caurmērā biežāk nav spējuši sniegt konkrētu atbildi jautājumā par iespējamo balsojumu.

Aplūkojot atbilžu sadalījumu atkarībā no reģiona, kurā dzīvo aptaujas dalībnieki, atklājas, ka nedaudz biežāk nekā citu reģionu pārstāvji "par" Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu rīdzinieki (40,1%) un kurzemnieki (39,8%). Pārējos reģionos šī rādītāja īpatsvars nepārsniedz 36,8%. Savukārt Latgales un Zemgales iedzīvotāju vidū vērojams vidēji lielāks atbilžu "nezinu/NA" īpatsvars (attiecīgi 32,5% un 32,2%). Raksturojot izmaiņas, atklājas, ka Vidzemē, Zemgalē un Latgalē pēdējo trīs mēnešu laikā ir noticis eirooptimisma kritums (robežās no 6,7% līdz 9,2%). Jāatzīmē, ka Zemgalē šajā laikā ir palielinājies to respondentu skaits, kuri nav spējuši konkrēti definēt savu nostāju (par 10,6%).

Atšķirībā no iepriekš veiktās aptaujas šajā labvēlīgāki savā balsojumā ir izrādījušies pilsētu (tai skaitā Rīgas) iedzīvotāji. Tā ~39% pilsētu (tai skaitā Rīgas) iedzīvotāji un 33,2% lauku iedzīvotāji, ja referendums notiktu rīt, balsotu "par" Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar iepriekš (2001. gada februārī) veikto aptauju, lauku iedzīvotāju vidū eirooptimisms ir krities par 13,9% un rādītājs ir atgriezies 2000. gada maija līmenī.

Raksturīgi, ka tie respondenti, kuriem ir kopumā pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību, arī caurmērā biežāk ir norādījuši, ka balsotu "par" Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (81,3%). Salīdzinājumā tikai 1,2% aptaujāto, kuriem ir kopumā negatīva attieksme pret Eiropas Savienību, balsotu "par" iestāšanos Eiropas Savienībā. 82,4% šīs grupas pārstāvju balsotu "pret" Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Savukārt 87,9% aptaujāto, kuri nevar definēt konkrētu attieksmi pret Eiropas Savienību, arī nezina, kā viņi balsotu iespējamajā referendumā.

Aplūkojot, kā iespējamajā referendumā balsotu tie Latvijas iedzīvotāji, kuri uz jautājumu "Ja rīt notiktu referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, vai Jūs tajā piedalītos?" ir atbildējuši, ka tajā piedalītos, un tie, kuri atbildējuši, ka nepiedalītos, atklājas, ka nedaudz vairāk nekā puse respondentu, kuri iespējamajā referendumā piedalītos, balsotu "par" iestāšanos Eiropas Savienībā (52,0%). Salīdzinoši no tiem respondentiem, kuri piedalītos, trešdaļa ir norādījuši, ka balsotu "pret" Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (35,3%), bet 12,8% aptaujāto nav spējuši sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā.

 

Viedoklis par Latvijas attīstības modeli nākotnē

Lai noskaidrotu respondentu viedokli par Latvijas attīstības modeli nākotnē, līdzīgi kā pirms gada veiktajā aptaujā (2000. gada maijā), arī šajā aptaujā viņiem tika uzdots attiecīgs jautājums. Sniedzot atbildi, aptaujas dalībnieki varēja izvēlēties vienu no piedāvātajiem viedokļiem: "Latvijai vajadzētu iestāties ES", "Latvijai vajadzētu iestāties NVS" vai "Latvijai nevajadzētu iestāties ne ES, ne NVS".

Sekojošā grafikā salīdzinoši ir attēloti 2000. gada maija un 2001. gada maija aptaujās iegūtie rezultāti.

Grafikā redzams, ka nedaudz biežāk aptaujas dalībnieki ir pauduši viedokli, ka Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā (35,1%). Salīdzinoši populārs respondentu vidū ir izrādījies arī viedoklis, ka Latvijai nevajadzētu iestāties ne Eiropas Savienībā, ne Neatkarīgo Valstu Savienībā (28,0%). Aptuveni desmitā daļa respondentu ir norādījuši, ka Latvijai vajadzētu iestāties Neatkarīgo Valstu Savienībā (11,0%). Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs ir atturējies paust konkrētu nostāju šajā jautājumā (25,9%).

Datu dinamika liecina, ka gada laikā nozīmīgas izmaiņas Latvijas iedzīvotāju sniegtajās atbildēs nav notikušas (iegūtie dati būtiski nepārsniedz pētījuma kopējās statistiskās kļūdas +/– 3% robežas). Relatīvi ir samazinājies viedoklis, ka Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā (par 3%), un viedoklis, ka Latvijai nevajadzētu iestāties ne Eiropas Savienībā, ne Neatkarīgo Valstu Savienībā (par 4,6%). Savukārt nedaudz ir pieaudzis to respondentu skaits, kuri nav snieguši konkrētu atbildi šajā jautājumā (par 4,0%). To aptaujas dalībnieku skaits, kuri uzskata, ka Latvijai vajadzētu iestāties Neatkarīgo Valstu Savienībā, gada laikā nav būtiski mainījies.

Vīriešu un sieviešu sniegtajās atbildēs nav vērojamas būtiskas atšķirības ne savstarpēji, ne arī no kopējā atbilžu sadalījuma.

Gados jaunākie respondenti, salīdzinot ar gados vecākajiem, ir pārliecinātāki par to, ka Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā. Tā, piemēram, 49,0% aptaujāto vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem uzskata, ka Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā. Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 45 līdz 54 gadiem (26,7%) un vecākiem par 55 gadiem šis rādītājs ir zemāks (attiecīgi: 26,7% un 31,7%).

Latvijas iedzīvotāji ar augstāko izglītību biežāk nekā iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni ir pauduši uzskatu, ka Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā. Šādu viedokli ir pauduši 38,9% respondentu ar augstāko izglītību, 36,1% respondentu ar vidējo izglītību un 25,9% respondentu ar pamatizglītību. Interesanti, ka aptaujātie ar augstāko izglītību vidēji biežāk minējuši arī viedokli, ka Latvijai nevajadzētu iestāties ne Eiropas Savienībā, ne Neatkarīgo Valstu Savienībā (33,5%). Jāatzīmē, ka aptaujas dalībnieki ar pamatizglītību caurmērā biežāk nav spējuši paust konkrētu viedokli šajā jautājumā (36,1%).

Latvieši biežāk nekā cittautieši ir pauduši viedokli, ka Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā (attiecīgi 39,2% un 30,0%), kā arī viedokli, ka Latvijai nevajadzētu iestāties ne Eiropas Savienībā, ne Neatkarīgo Valstu Savienībā (attiecīgi 33,2% un 21,7%). Savukārt cittautieši vidēji biežāk ir norādījuši, ka Latvijai vajadzētu iestāties Neatkarīgo Valstu Savienībā (18,2%). Latviešu vidū šis rādītājs ir aptuveni četras reizes zemāks — tikai 5,1%.

Sekojošajā grafikā ir attēlotas LR pilsoņu un respondentu bez LR pilsonības sniegtās atbildes uz jautājumu: "Lūdzu, atzīmējiet, kuram no šādiem viedokļiem piekrītat Jūs?".

Kā liecina aptaujā iegūtie rezultāti, LR pilsoņi biežāk nekā respondenti bez LR pilsonības uzskata, ka Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā (attiecīgi 38,0% un 24,3%), kā arī ka Latvijai nevajadzētu iestāties ne Eiropas Savienībā, ne Neatkarīgo Valstu Savienībā (attiecīgi 30,1% un 20,1%). Savukārt nepilsoņi (25,7%) aptuveni četras reizes biežāk nekā LR pilsoņi (7,2%) ir minējuši, ka Latvijai vajadzētu iestāties Neatkarīgo Valstu Savienībā.

Lai gan atšķirības nav būtiskas, tomēr jāatzīmē, ka privātajā sektorā strādājošie (37,2%) nedaudz biežāk nekā valsts sektorā strādājošie (33,9%) un nestrādājošie (33,1%) ir atzīmējuši, ka Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā.

Viedokli, ka Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā, salīdzinoši biežāk ir pauduši vadītāji, menedžeri (53,8%), skolnieki, studenti (58,8%), kā arī uzņēmēji (44,4%). Savukārt viedokli, ka Latvijai vajadzētu iestāties Neatkarīgo Valstu Savienībā, biežāk ir norādījuši strādnieki (15,2%). Uzņēmēji (40,7%), zemnieki (59,1%) un bezdarbnieki (35,2%) caurmērā biežāk ir atzīmējuši, ka Latvijai nevajadzētu iestāties ne Eiropas Savienībā, ne Neatkarīgo Valstu Savienībā.

Vērojama sakarība, ka, pieaugot aptaujas dalībnieku ienākumu līmenim, biežāk ir pausts viedoklis, ka Latvijai ir jāiestājas Eiropas Savienībā. Tā 47,4% respondentu ar augstu ienākumu līmeni (virs Ls 127) ir atbalstījuši viedokli par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, salīdzinoši aptaujāto vidū ar zemu ienākumu līmeni (līdz Ls 42) šim viedoklim piekrīt tikai 27,4%. Jāatzīmē, ka Latvijas iedzīvotāji ar zemu ienākumu līmeni caurmērā nedaudz biežāk ir norādījuši, ka Latvijai vajadzētu iestāties Neatkarīgo Valstu Savienībā (15,1%). Savukārt respondenti ar vidēji augstiem ienākumiem salīdzinoši biežāk nekā citu ienākumu grupu pārstāvji ir minējuši, ka Latvijai nevajadzētu iestāties ne Eiropas Savienībā, ne Neatkarīgo Valstu Savienībā (34,2%). Pārējās ienākumu grupās šis rādītājs nepārsniedz 28,2%.

Aplūkojot iegūtos datus atkarībā no reģiona, kurā dzīvo aptaujas dalībnieki, jāsecina, ka Rīgā (40,3%) un Kurzemē (42,5%) dzīvojošie caurmērā biežāk ir atbalstījuši viedokli par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Interesanti, ka Latgales iedzīvotāji nedaudz biežāk ir minējuši, ka Latvijai vajadzētu iestāties Neatkarīgo Valstu Savienībā (14,1%). Savukārt Vidzemes iedzīvotāji biežāk nekā citu reģionu pārstāvji ir minējuši, ka Latvijai nevajadzētu iestāties ne Eiropas Savienībā, ne Neatkarīgo Valstu Savienībā (36,0%). Pārējos Latvijas reģionos šī rādītāja īpatsvars nepārsniedz 29,2%.

Rīgas iedzīvotāji (40,3%) biežāk nekā citās Latvijas pilsētās (36,2%) un it īpaši laukos (27,9%) dzīvojošie ir atzīmējuši, ka Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā. Lai gan atšķirības nav būtiskas, tomēr jāatzīmē, ka lauku iedzīvotāji nedaudz biežāk ir norādījuši, ka Latvijai nevajadzētu iestāties ne Eiropas Savienībā, ne Neatkarīgo Valstu Savienībā (31,2%). Salīdzinoši citās pilsētās (tai skaitā Rīgā) dzīvojošo vidū šī rādītāja īpatsvars nepārsniedz 26,8%.

 

Viedoklis par personiskās labklājības līmeņa

izmaiņām, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā

Lai noskaidrotu, kā, pēc respondentu domām, mainītos viņu personiskās labklājības līmenis, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, viņiem, līdzīgi kā 2000. gada maijā aptaujā, tika uzdots attiecīgs jautājums. Aptaujas dalībniekiem piedāvāja izvēlēties vienu no iespējamām alternatīvām: "uzlabosies" , "drīzāk uzlabosies" , "nemainīsies" , "drīzāk pasliktināsies" , "pasliktināsies". Aptaujātie varēja arī sniegt atbildi "grūti pateikt" .

Sekojošā grafikā abās aptaujās (2000. gada maijā un 2001. gada maijā) iegūtie rezultāti ir attēloti "pilnā" skalā.

Kā redzams grafikā, 2001. gada maija aptaujā Latvijas iedzīvotāji galējos vērtējumus ir izvēlējušies salīdzinoši reti ( "uzlabosies": 8,4% un "pasliktināsies": 7,8%). Līdzīga sakarība ir vērojama arī pirms gada veiktajā aptaujā. Aptuveni piektdaļa aptaujas dalībnieku ir minējuši, ka viņu personiskās labklājības līmenis, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, drīzāk uzlabosies (22,2%) vai nemainīsies (21,9%). 15,4% respondentu ir norādījuši, ka viņu personiskās labklājības līmenis, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, drīzāk pasliktināsies. Aptuveni ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju nav snieguši konkrētu atbildi šajā jautājumā.

 

Galvenie secinājumi

1. Nedaudz mazāk kā puse Latvijas iedzīvotāju savu attieksmi pret Eiropas Savienību ir vērtējuši kā kopumā pozitīvu (44,9%). Līdzīgs skaits respondentu savu attieksmi pret Eiropas Savienību raksturo kā kopumā negatīvu (42,2%), bet 12,9% aptaujas dalībnieku nav spējuši sniegt konkrētu savas attieksmes vērtējumu un minējuši atbildi "nezinu/NA".

Datu dinamika liecina, ka kopš 2000. gada novembrī veiktās aptaujas ir vērojama pozitīvas attieksmes samazināšanās (par 13,4%). Jāatzīmē, ka pēdējo trīs mēnešu laikā Latvijas iedzīvotāju vidū ir pieaugusi arī kopumā negatīva attieksme pret Eiropas Savienību (par 5,9%) un šobrīd šis rādītājs (42,2%), salīdzinot ar iepriekš veiktajām aptaujām, negatīvās attieksmes ziņā ir visaugstākais. To Latvijas iedzīvotāju, kuri nav konkrēti definējuši savu attieksmi, skaits pēdējo trīs mēnešu laikā nav būtiski mainījies.

2. Kā liecina aptaujā iegūtie rezultāti, aptuveni 2/3 Latvijas iedzīvotāju ir norādījuši, ka viņi iespējamajā referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā piedalītos, no tiem 31,8% ir atzīmējuši, ka viņi noteikti piedalītos, bet 33,2%, ka — drīzāk piedalītos. Aptuveni desmitā daļa aptaujāto ir minējuši, ka viņi šajā referendumā drīzāk nepiedalītos (11,4%), bet 5,5% uzskata, ka viņi tajā noteikti nepiedalītos. Aptuveni piektdaļa Latvijas iedzīvotāju nespēja konkrēti prognozēt savu rīcību (18,1%).

3. Aptaujā iegūtie rezultāti liecina, ka 2001. gada maijā "par" iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 37,6% Latvijas iedzīvotāju. Līdzīgs skaits aptaujāto balsotu "pret" Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (37,4%). Ceturtdaļa respondentu nav spējuši paust konkrētu viedokli attiecībā uz iespējamo balsojumu (atbilde "nezinu/NA" ) (25,1%) , kas vērtējams kā visai augsts rādītājs. Jāatzīmē, ka LR pilsoņu balsojums referendumā būtiski neatšķiras no visu Latvijas iedzīvotāju sniegtajām atbildēm.

Sniegtās atbildes liecina, ka nedaudz vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju, kuri iespējamajā referendumā piedalītos, balsotu "par" iestāšanos Eiropas Savienībā (52,0%). Salīdzinoši no tiem respondentiem, kuri piedalītos, trešdaļa ir norādījuši, ka balsotu "pret" Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (35,3%), bet 12,8% aptaujāto nav spējuši sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā.

Datu dinamika liecina, ka, salīdzinot ar iepriekš (2001. gada februārī) veikto aptauju, Latvijas iedzīvotāju vidū ir relatīvi samazinājies "par" iestāšanos Eiropas Savienībā balsojošo skaits (par 3,8%) (šeit jāņem vērā, ka pētījuma iespējamā kopējā statistiskā kļūda ir +/— 3%). Tomēr jāatzīmē, ka kopš 2000. gada februārī veiktās aptaujas, ir vērojama eirooptimistu skaita samazināšanās. Pēdējo trīs mēnešu laikā ir nedaudz pieaudzis arī "pret" balsojošo skaits (par 4,7%). Savukārt eironezinīšu skaits, salīdzinot ar iepriekš veikto aptauju, nav būtiski mainījies. Kopumā jāsecina, ka rezultāti ir atgriezušies 2000. gada maija datu līmenī.

4. Runājot par Latvijas attīstības modeli nākotnē, nedaudz biežāk aptaujas dalībnieki ir pauduši viedokli, ka Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā (35,1%). Salīdzinoši populārs respondentu vidū ir izrādījies arī viedoklis, ka Latvijai nevajadzētu iestāties ne Eiropas Savienībā, ne Neatkarīgo Valstu Savienībā (28,0%). Aptuveni desmitā daļa respondentu ir norādījuši, ka Latvijai vajadzētu iestāties Neatkarīgo Valstu Savienībā (11,0%). Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs ir atturējies paust konkrētu nostāju šajā jautājumā (25,9%).

Datu dinamika liecina, ka gada laikā nozīmīgas izmaiņas Latvijas iedzīvotāju sniegtajās atbildēs nav notikušas (iegūtie dati būtiski nepārsniedz pētījuma kopējās statistiskās kļūdas +/— 3% robežas). Relatīvi ir samazinājies viedoklis, ka Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā (par 3%), un viedoklis, ka Latvijai nevajadzētu iestāties ne Eiropas Savienībā, ne Neatkarīgo Valstu Savienībā (par 4,6%). Savukārt nedaudz ir pieaudzis to respondentu skaits, kuri nav snieguši konkrētu atbildi šajā jautājumā (par 4,0%). To aptaujas dalībnieku skaits, kuri uzskata, ka Latvijai vajadzētu iestāties Neatkarīgo Valstu Savienībā, gada laikā nav būtiski mainījies.

5. 2001. gada maija aptaujā iegūtie rezultāti liecina, ka salīdzinoši biežāk Latvijas iedzīvotāji ir norādījuši, ka viņu personiskās labklājības līmenis kopumā uzlabosies, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (30,6%). Līdzīgs skaits aptaujāto domā, ka viņu personiskās labklājības līmenis nemainīsies (21,9%) vai kopumā pasliktināsies (23,2%), Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā. Jāatzīmē, ka aptuveni ceturtdaļai aptaujas dalībnieku ir bijis grūti paust savu viedokli (24,4%).

Salīdzinot pašreizējos rezultātus ar pirms gada iegūtajiem, redzams, ka ir samazinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka viņu personiskās labklājības līmenis kopumā pasliktināsies, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (par 6,1%), pieaugot to aptaujas dalībnieku skaitam, kuri nav spējuši sniegt konkrētu atbildi (par 7,3%). Jāatzīmē, ka to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka viņu personiskās labklājības līmenis kopumā uzlabosies vai nemainīsies, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, gada laikā nav būtiski mainījies.

Lappuses redaktors: "LV" Eiropas lietu redaktors Artis Nīgals