Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.184

Rīgā 2012.gada 4.septembrī (prot. Nr.88, 2.§)

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
3.panta trešo daļu un Ministru kabineta 2003.gada 27.maija noteikumu Nr.275
"Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un
 kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka Rīgas pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) sociālo pakalpojumu veidus, kā arī sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. atbalsta/pašpalīdzības/sociālo prasmju pilnveidošanas grupa – cilvēku kopa, ko vieno līdzīga situācija vai dzīves apstākļi. Tā balstīta uz pašpalīdzības principu – darbojoties kopā, pārvarēt grūtības, iegūt zināšanas, sociālās prasmes un atbalstu;

2.2. atbalsta ģimene/uzticības persona – ģimene/persona, kura sniedz citai ģimenei/ģimenē esošam bērnam atbalstu bērna aprūpē un audzināšanā;

2.3. sociālās rehabilitācijas programma – vienai noteiktai personai vai sociālai grupai izstrādāts sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums, kuru persona saņem saskaņā ar individuālās sociālās rehabilitācijas plānu;

2.4. sociālās korekcijas programma – bērniem ar uzvedības traucējumiem izstrādāts pasākumu kopums, kurā iekļauta psiholoģiskā un sociālā rehabilitācija, sociālo prasmju un sociālās funkcionēšanas spēju attīstīšana, tai skaitā uzvedības traucējumu mazināšana, sociālās dezadaptācijas līmeņa pazemināšana;

2.5. klients – persona, kas saņem sociālos pakalpojumus.

3. Sociālo pakalpojumu sniegšanas mērķis ir uzlabot personas, ģimenes, personu grupas un sabiedrības dzīves kvalitāti un uzlabot personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

4. Sociālo pakalpojumu uzdevumi ir nodrošināt personai tiesības dzīvot pēc iespējas neatkarīgi sev ierastajā vidē, sniegt sociālo atbalstu atbilstoši personas funkcionēšanas spēju līmenim un veicināt personas atbildību par savu dzīvi.

5. Tiesības saņemt pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus ir personai:

5.1. kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu Rīgas pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā (arī Rīgas patversmes/naktspatversmes adresē);

5.2. kurai saskaņā ar sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu nepieciešams noteikta veida sociālais pakalpojums.

II. Sociālo pakalpojumu veidi

6. Pašvaldība sniedz vai nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

6.1. sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā:

6.1.1. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

6.1.2. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

6.1.3. sociālās korekcijas programma bērniem ar uzvedības traucējumiem;

6.1.4. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

6.1.5. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

6.2. sociālās aprūpes pakalpojumi personas dzīvesvietā:

6.2.1. aprūpe mājās;

6.2.2. pavadoņa – asistenta pakalpojums;

6.2.3. "drošības pogas" pakalpojums;

6.2.4. silto pusdienu piegāde mājās;

6.2.5. dienas aprūpes centra pakalpojums;

6.3. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā:

6.3.1. krīzes centra pakalpojums;

6.3.2. sociālās rehabilitācijas centra pakalpojums;

6.3.3. patversmes pakalpojums;

6.3.4. naktspatversmes pakalpojums;

6.3.5. īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums;

6.4. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi personas dzīvesvietā:

6.4.1. specializēto darbnīcu pakalpojums;

6.4.2. atbalsta, pašpalīdzības un sociālo prasmju pilnveidošanas grupu pakalpojums;

6.4.3. konsultatīvā krīzes centra un psiholoģiskie pakalpojumi;

6.4.4. atbalsta ģimenes un uzticības personas pakalpojums;

6.4.5. sociālās rehabilitācijas programmas īstenošana;

6.4.6. dienas centra pakalpojums;

6.4.7. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

6.4.8. ģimenes asistenta pakalpojums;

6.4.9. sociālā atbalsta un konsultatīvā programma audžuģimenēm, adoptētājiem un aizbildņiem;

6.5. sociālā darba pakalpojums.

III. Sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtība

7. Sociālos pakalpojumus persona vai tās likumiskais pārstāvis pieprasa Rīgas Sociālajā dienestā (turpmāk – Sociālais dienests), bet, ja persona atrodas ārstniecības iestādē, vēršas pie ārstniecības iestādes sociālā darbinieka. Ministru kabineta noteikumos noteiktajos gadījumos persona vēršas tieši pie pakalpojuma sniedzēja.

8. Lai saņemtu sociālos pakalpojumus, persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedz dokumentus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību.

9. Sociālais dienests pēc iesnieguma un dokumentu saņemšanas:

9.1. reģistrē personas iesniegumu;

9.2. apmeklē personu dzīvesvietā, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai;

9.3. izvērtē personas vai tās ģimenes locekļu līdzdarbības iespējas un nepieciešamību noslēgt vienošanos par to;

9.4. novērtē personas vajadzības, aizpildot personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas karti;

9.5. pieprasa no citiem speciālistiem lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju;

9.6. nepieciešamības gadījumā sastāda individuālo sociālās rehabilitācijas plānu;

9.7. lemj par personai piemērotāko sociālā pakalpojuma veidu, apjomu, ilgumu un personas un/vai tās apgādnieka līdzfinansējuma apmēru;

9.8. pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu/atteikumu. Šo saistošo noteikumu 6.1.1. un 6.4.7.apakšpunktā minēto sociālo pakalpojumu piešķiršanas gadījumā pieņem lēmumu par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai;

9.9. par pieņemto lēmumu informē sociālā pakalpojuma pieprasītāju.

10. Ja pieņemts lēmums par saistošo noteikumu 6.1.1. un 6.4.7.apakšpunktā minēto sociālo pakalpojumu piešķiršanu, Sociālais dienests:

10.1. rindas kārtībā izsniedz personai nosūtījumu uz sociālā pakalpojuma sniedzēja institūciju;

10.2. saglabā personai vietu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai, ja persona atsakās saņemt sociālo pakalpojumu, šajā gadījumā sociālo pakalpojumu piedāvājot nākamajai rindā uzņemtajai personai;

10.3. atkārtoti izvērtē personas vajadzības pēc sociālā pakalpojuma, ja persona, kura uzņemta rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai, trīs reizes atliek sociālā pakalpojuma saņemšanu.

11. Lēmumu par grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma piešķiršanu personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu, Sociālais dienests pieņem saistošo noteikumu 9.punktā noteiktajā kārtībā, bet, ja minētās personas saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu – Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

12. Lēmumu par saistošo noteikumu 6.1.2.apakšpunktā minētā sociālā pakalpojuma sniegšanu pieņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet nosūtījumu uz sociālā pakalpojuma sniedzēja institūciju izsniedz Sociālais dienests.

13. Lēmumu par saistošo noteikumu 6.3.1., 6.3.3. un 6.3.4.apakšpunktā minēto sociālo pakalpojumu sniegšanu pieņem sociālā pakalpojuma sniedzējs. Patversmes un krīzes centra pakalpojuma sniedzējs 3 darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas rakstiski informē Rīgas bāriņtiesu (ja pakalpojumu saņem bērni vai ģimenes ar bērniem) un Sociālo dienestu par pieņemto lēmumu.

14. Pēc lēmuma pieņemšanas par sociālā pakalpojuma piešķiršanu Sociālais dienests izsniedz nosūtījumu sociālā pakalpojuma saņemšanai vai noslēdz sadarbības līgumu ar sociālā pakalpojuma sniedzēju par sociālā pakalpojuma sniegšanu personai (ģimenei).

15. Sociālo pakalpojumu saturs un apjoms tiek noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem un līgumiem ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem.

IV. Klienta un viņa apgādnieka tiesības un pienākumi

16. Klientam ir tiesības:

16.1. bez maksas saņemt informāciju par iespējām saņemt sociālos pakalpojumus un to saņemšanas nosacījumiem un kārtību;

16.2. izvēlēties sociālā pakalpojuma sniedzēju, ja nepieciešamo sociālo pakalpojumu sniedz vairāki sociālo pakalpojumu sniedzēji;

16.3. iesniegt priekšlikumus sociālā pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai.

17. Klientam ir pienākums:

17.1. aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā, noslēdzot vienošanos par līdzdarbības pienākumiem;

17.2. sniegt patiesas ziņas par savu sociālo situāciju;

17.3. noslēgt līgumu, lai saņemtu sociālo pakalpojumu;

17.4. ievērot sociālā pakalpojuma sniedzēja noteikto sociālā pakalpojuma saņemšanas kārtību un iekšējās kārtības noteikumus;

17.5. maksāt par sociālo pakalpojumu normatīvajos aktos un līgumā par sociālā pakalpojuma saņemšanu noteiktajā kārtībā;

17.6. sociālā pakalpojuma saņemšanas laikā neatrasties alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē;

17.7. piedalīties individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izstrādē un pildīt tajā noteikto.

18. Klienta apgādniekam ir tiesības:

18.1. bez maksas saņemt informāciju par iespējām saņemt sociālos pakalpojumus un to saņemšanas nosacījumiem un kārtību;

18.2. iesniegt priekšlikumus sociālā pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai.

19. Klienta apgādniekam ir pienākums:

19.1. sadarboties ar Sociālo dienestu klientam nepieciešamā sociālā pakalpojuma piešķiršanas un nodrošināšanas procesā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam;

19.2. piecu darba dienu laikā no sociālā pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas dienas ar sociālā pakalpojuma sniedzēju noslēgt līgumu par sociālā pakalpojuma sniegšanu un samaksu;

19.3. maksāt par klientam nodrošināto sociālo pakalpojumu normatīvajos aktos un līgumā par sociālā pakalpojuma sniegšanu un samaksu noteiktajā kārtībā;

19.4. piedalīties individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izstrādē un pildīt tajā noteikto, ja sociālos pakalpojumus saņem bērns ar funkcionāliem traucējumiem.

V. Sociālā pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumi

20. Sociālā pakalpojuma sniedzējam ir tiesības:

20.1. pieprasīt sociālā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo informāciju par klientu;

20.2. pieprasīt klientiem un viņu apgādniekiem ievērot līguma nosacījumus un iekšējās kārtības noteikumus;

20.3. lauzt līgumu ar klientu, ja tas neievēro līguma nosacījumus, tai skaitā iekšējās kārtības noteikumus, par līguma laušanu informējot iestādi, kas pieņēmusi lēmumu par sociālā pakalpojuma sniegšanu;

20.4. noteikt klientam līdzdarbības pienākumus;

20.5. izvērtēt sociālā pakalpojuma kvalitāti;

20.6. izstrādāt priekšlikumus jaunu sociālo pakalpojumu ieviešanai.

21. Sociālā pakalpojuma sniedzējam ir pienākums:

21.1. reģistrēties sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

21.2. nodrošināt sociālo pakalpojumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

21.3. sniegt personai informāciju par tiesībām saņemt sociālos pakalpojumus un to saņemšanas kārtību;

21.4. noslēgt līgumu ar klientiem un/vai viņu apgādniekiem par sociālā pakalpojuma nodrošināšanu;

21.5. iepazīstināt personu ar ugunsdrošības un iekšējās kārtības noteikumiem institūcijā;

21.6. nodrošināt klientu datu aizsardzību;

21.7. saskaņā ar līgumu sniegt Rīgas domes Labklājības departamentam un/vai Sociālajam dienestam rakstveida pārskatu par sociālā pakalpojuma sniegšanu;

21.8. sadarboties ar valsts, pašvaldības un citām institūcijām klientu pamatvajadzību risināšanā.

VI. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām

22. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti nodrošina mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

23. Tiesības saņemt šo sociālo pakalpojumu ir pensijas vecuma personām un personām ar I un II grupas invaliditāti (izņemot neredzīgas personas un personas ar smagiem garīga rakstura traucējumiem), ja nepieciešamais sociālās aprūpes pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu.

24. Personām bez noteiktas dzīvesvietas šo sociālo pakalpojumu papildus saistošo noteiktumu 23.punktā noteiktajam ir tiesības saņemt, ja personai nepieciešamais sociālās aprūpes pakalpojuma apjoms atbilst saistošo noteikumu 41.4.apakšpunktā minētā aprūpes mājās pakalpojuma (aprūpes 4.līmeņa) apjomam.

VII. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem

25. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem nodrošina mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

26. Tiesības saņemt šo pakalpojumu ir:

26.1. bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam, ja bērna ārpusģimenes aprūpi nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa;

26.2. bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam, sasniedzot pilngadību, līdz dzīvojamās telpas saņemšanai, ja viņš sekmīgi mācās (iegūst pamatizglītību vai profesionālo izglītību) un ievēro institūcijas iekšējās kārtības noteikumus.

VIII. Sociālās korekcijas programma bērniem ar uzvedības traucējumiem

27. Ilgstoša sociālās korekcijas programma nodrošina bērniem ar uzvedības traucējumiem psiholoģisko un sociālo rehabilitāciju, sociālo prasmju un sociālās funkcionēšanas spēju attīstīšanu, tai skaitā uzvedības traucējumu mazināšanu un sociālās dezadaptācijas līmeņa pazemināšanu.

28. Saistošo noteikumu 27.punktā minētais pakalpojums tiek piešķirts bērniem vecumā no 10 līdz 16 gadiem un to var saņemt bērni līdz 18 gadu vecumam.

29. Sociālais dienests pakalpojuma sniedzējam ik pēc 6 mēnešiem pēc pakalpojuma uzsākšanas sniedz atzinumu par bērna vecāku/juridisko pārstāvju iesaistīšanos savu problēmu risināšanā un turpināšanu pildīt sociālās rehabilitācijas plāna nosacījumus.

IX. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām

30. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā nodrošina diennakts sociālo aprūpi un veselības aprūpi minimālā apjomā pilngadīgām personām, kurām nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu un kuru ģimenes locekļi nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi nodarbinātības vai citu iemeslu dēļ, personas atveseļošanās periodā vai līdz pakalpojuma saņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

31. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām ar vidējiem vai smagiem garīga rakstura traucējumiem nodrošina diennakts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kompleksu (sociālā aprūpe, uzraudzība, ēdināšana, fiziskās aktivitātes, pašaprūpes un sociālo prasmju uzturēšana un attīstīšana, saturīga brīvā laika pavadīšana, speciālistu konsultācijas).

32. Tiesības saņemt saistošo noteikumu 30. un 31.punktā minētos pakalpojumus ir personām, kurām konkrētais sociālais pakalpojums ir piemērotākais sociālais pakalpojums saskaņā ar Sociālā dienesta veiktu personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtējumu.

33. Ja sociālā pakalpojuma izmaksas daļēji vai pilnībā tiek segtas no pašvaldības budžeta, kalendārajā gadā saistošo noteikumu 31.punktā minētais pakalpojums personai tiek nodrošināts līdz 30 dienām, bet saistošo noteikumu 30.punktā minētais pakalpojums – līdz 60 dienām. Sociālajam dienestam atsevišķos gadījumos ir tiesības personai pagarināt saistošo noteikumu 30.punktā minētā pakalpojuma saņemšanas termiņu, ja to nav iespējams aizstāt ar citu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā vai institūcijā.

34. Saistošo noteikumu 30.punktā minēto pakalpojumu nesniedz:

34.1. personām ar traheostomām;

34.2. personām, kurām nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija un regulāras bronhoskopijas;

34.3. personām ar akūtu psihisko stāvokli, kad nepieciešama personas atrašanās specializētā ārstniecības iestādē;

34.4. personām ar akūtām infekciju slimībām, tai skaitā hospitālo infekciju, kā arī personām, kas pārvestas no stacionāras ārstniecības iestādes, ar nepabeigtu antibakteriālās terapijas kursu;

34.5. personām ar išēmisko insultu, ja tās ir uzturējušās stacionārā mazāk par 10 dienām;

34.6. personām alkohola un narkotisko vielu apreibuma stāvoklī.

35. Saistošo noteikumu 31.punktā minēto pakalpojumu nesniedz personām ar vidējiem vai smagiem garīga rakstura traucējumiem, kuras saņem grupu mājas (dzīvokļa) vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu.

36. Lai saņemtu saistošo noteikumu 30. un 31.punktā minētos pakalpojumus, persona sociālā pakalpojuma sniedzējam iesniedz Sociālā dienesta nosūtījumu, kuram pievienoti šādi dokumenti:

36.1. personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas kartes kopija;

36.2. primārās veselības aprūpes ārsta vai stacionārās ārstniecības iestādes ārsta, ja persona pirms pakalpojuma saņemšanas atrodas stacionārā, izsniegta izraksta "Izraksts no stacionāra pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes" (veidlapa Nr.027/u), kurā norādīta pakalpojuma nepieciešamība un kontrindikāciju neesība pakalpojuma saņemšanai (izraksta derīguma termiņš ir 6 mēneši), kopija;

36.3. psihiatra atzinuma par speciālo (psihisko) kontrindikāciju neesību un piemērotāko sociālā pakalpojuma veidu personai ar garīga rakstura traucējumiem kopija saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos apstiprināto formu, ja pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem;

36.4. Sociālā dienesta atzinums par sociālā pakalpojuma maksu vai sociālā pakalpojuma saņēmēja un/vai personas apgādnieka, citas fiziskas vai juridiskas personas iesniegums, kurā iesnieguma iesniedzējs apņemas segt maksu par sociālo pakalpojumu pilnā apmērā.

X. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem

37. Īslaicīgas sociālās aprūpes institūcijā pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem ietver sociālās aprūpes un rehabilitācijas pasākumu kompleksu (sociālā aprūpe, uzraudzība, ēdināšana, fiziskās aktivitātes, pašaprūpes un sociālo prasmju attīstīšana, saturīga brīvā laika pavadīšana).

38. Tiesības saņemt īslaicīgu sociālo aprūpi institūcijā ir:

38.1. bērniem ar invaliditāti – līdz 45 dienām gadā;

38.2. bērniem, kuru vecāki sociālu apstākļu dēļ īslaicīgi nespēj uzņemties viņu aprūpi – līdz 3 mēnešiem;

38.3. nepilngadīgajām grūtniecēm un jaunajām māmiņām – līdz 6 mēnešiem pēc bērna piedzimšanas.

39. Lai saņemtu saistošo noteikumu 38.punktā minētos pakalpojumus, persona sociālo pakalpojumu sniedzējam iesniedz:

39.1. Sociālā dienesta nosūtījumu;

39.2. saistošo noteikumu 38.1. un 38.2.apakšpunktā minēto pakalpojumu saņemšanai papildus iesniedz primārās veselības aprūpes ārsta izsniegtu izrakstu no bērna medicīniskās ambulatorās kartes vai izrakstu no ārstniecības iestādes "Izraksts no stacionāra pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes" (veidlapa Nr.027/u) par bērna veselības stāvokli (izraksta derīguma termiņš ir 6 mēneši);

39.3. citus dokumentus atbilstoši sociālā darbinieka pieprasījumam, kas nepieciešami pakalpojuma sniegšanai.

XI. Sociālās aprūpes pakalpojumi personas dzīvesvietā

40. Aprūpe mājās nodrošina personas pamatvajadzību apmierināšanu, palīdzību mājas darbu veikšanā un personiskajā aprūpē personām, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ.

41. Aprūpes mājās sociālā pakalpojuma apjoms tiek iedalīts četros aprūpes līmeņos:

41.1. personām, kurām aprūpe mājās nepieciešama līdz 4 stundām nedēļā, – aprūpes 1.līmenis;

41.2. personām, kurām aprūpe mājās nepieciešama līdz 6 stundām nedēļā, – aprūpes 2.līmenis;

41.3. personām, kurām aprūpe mājās nepieciešama līdz 12 stundām nedēļā, – aprūpes 3.līmenis;

41.4. personām, kurām aprūpe mājās nepieciešama katru dienu līdz 35 stundām nedēļā, – aprūpes 4.līmenis.

42. Pavadoņa – asistenta pakalpojums nodrošina fizisku un informatīvu atbalstu personām, kurām fiziska vai garīga rakstura traucējumu dēļ ir apgrūtināta pārvietošanās ārpus mājokļa, apmeklējot valsts vai pašvaldības iestādes un organizācijas sadzīves jautājumu risināšanai, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus.

43. "Drošības pogas" pakalpojums nodrošina nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību 24 stundas diennaktī personām, kurām vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ pastāv risks nonākt bezpalīdzības stāvoklī.

44. Silto pusdienu piegādi mājās nodrošina personām, kuras fiziska vai garīga rakstura traucējumu dēļ pašas nevar sagatavot siltu ēdienu, kā arī tām personām, kuras sadzīves apstākļu dēļ (nav plīts vai tā nedarbojas, atslēgta ūdens padeve) to nevar sagatavot, ja personai nav piešķirts cits pakalpojums, kuru saņemot, vajadzība pēc ēdiena gatavošanas tiek apmierināta.

45. Tiesības saņemt aprūpes mājās pakalpojumu, pavadoņa – asistenta pakalpojumu, "drošības pogas" pakalpojumu, silto pusdienu piegādi mājās ir personai, kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu un faktiski dzīvo Rīgas pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā un kura dzīvo viena vai ar šo personu kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt tai nepieciešamo aprūpi.

46. Pavadoņa – asistenta pakalpojumu nesniedz personām, kuras saņem pabalstu pavadoņa – asistenta pakalpojuma apmaksai no valsts budžeta līdzekļiem.

47. Dienas aprūpes centrs nodrošina dienas laikā personu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, rehabilitācijas procesa pēctecību, sociālo prasmju attīstīšanu, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, klientu un viņu tuvinieku līdzdalību konkrētu sociālo problēmu risināšanā, nodrošina psihosociālo palīdzību klientu tuviniekiem, atbalsta un pašpalīdzības grupu darbību, organizē sociālo resursu sistēmu piesaisti konkrēto indivīdu, sociālo grupu un sabiedrības sociālo problēmu risināšanai.

48. Ja persona Sociālajā dienestā pieprasa dienas aprūpes centra personām ar demenci pakalpojumu, uzrādot ģimenes ārsta izziņu par veselības stāvokli, kurā norādīta diagnoze – demence, personas pienākums ir pirms pakalpojuma piešķiršanas 1–5 dienas apmeklēt izvēlēto pakalpojuma sniedzēja iestādi, lai pārbaudītu savas spējas adaptēties dienas aprūpes centra vidē.

49. Tiesības saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumus ir personām ar garīga rakstura traucējumiem, personām ar invaliditāti, personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, bērniem, personām ar demenci, kā arī citām mērķa grupām.

50. Tiesības saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumus pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem ir personām, kuras neapmeklē speciālās izglītības iestādes, arodapmācības un/vai profesionālās rehabilitācijas centrus (izņemot skolēnu brīvlaikus) un nav nodarbinātas algotā darbā vairāk par pusslodzi.

XII. Krīzes centra pakalpojums

51. Krīzes centrs nodrošina profesionālu psihosociālu palīdzību krīzes situācijās bērniem un ģimenēm ar bērniem institūcijā līdz 6 mēnešiem.

52. Tiesības saņemt krīzes centra pakalpojumus ir:

52.1. bērniem un ģimenēm ar bērniem, kuri nonākuši krīzes situācijā;

52.2. bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām.

XIII. Sociālās rehabilitācijas centra pakalpojums

53. Sociālās rehabilitācijas centrs ar vai bez izmitināšanas nodrošina sociālās rehabilitācijas programmas īstenošanu, kas ietver sociālo prasmju un darba prasmju attīstīšanas pasākumu kopumu, veicinot personas sociālā statusa atgūšanu, iekļaušanos darba tirgū un sabiedrībā, kā arī novēršot citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas personas dzīvē saskaņā ar individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu.

54. Tiesības saņemt sociālās rehabilitācijas centra pakalpojumus ir personai, kurai invaliditātes, darbnespējas, pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas, atkarības vai vardarbības un citu faktoru izraisīto negatīvo sociālo seku dēļ ir apgrūtināta iekļaušanās sabiedrībā.

XIV. Patversmes pakalpojums

55. Patversme nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas, uzturu, personiskās higiēnas iespējas un sociālā darba speciālista pakalpojumus līdz 6 mēnešiem gadā.

56. Tiesības saņemt patversmes pakalpojumu ir personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām, kuras saņēmušas ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, kura dēļ persona nedrīkst atrasties ārpus telpām.

57. Personām, kuras aktīvi iesaistās savu problēmu risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, patversme pakalpojuma saņemšanas termiņu var pagarināt.

58. Personai, kuras pēdējā deklarētā/reģistrētā pamata dzīvesvieta ir citā pašvaldībā, patversmē ir tiesības uzturēties ne ilgāk par 5 dienām 6 mēnešu laikā.

XV. Naktspatversmes pakalpojums

59. Naktspatversme nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas līdz 2 mēnešiem gadā.

60. Tiesības saņemt naktspatversmes pakalpojumu ir personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām.

61. Personām, kuras aktīvi iesaistās savu problēmu risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, naktspatversme pakalpojuma saņemšanas termiņu var pagarināt līdz 6 mēnešiem gadā.

62. Personai, kuras pēdējā deklarētā/reģistrētā pamata dzīvesvieta ir citā pašvaldībā, naktspatversmē ir tiesības uzturēties ne ilgāk par 5 dienām 6 mēnešu laikā.

XVI. Īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums

63. Īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums nodrošina īslaicīgu dzīvesvietu un sociālā darba speciālista palīdzību sociālo problēmu risināšanā ar mērķi atrast personai (ģimenei) pastāvīgu dzīvesvietu.

64. Tiesības saņemt īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojumu ir personām un ģimenēm, tai skaitā ģimenēm ar bērniem bez pastāvīga mājokļa, kuru pēdējā deklarētā pamata dzīvesvieta ir Rīgas pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kuras sadarbojas ar Sociālo dienestu un/vai citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, lai uzlabotu savu sociālo situāciju, un kuras saņēmušas Sociālā dienesta nosūtījumu.

65. Pakalpojuma saņēmējiem, kuri aktīvi iesaistās savu problēmu risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums tiek sniegts līdz 6 mēnešiem gadā. Nepieciešamības gadījumā atkārtoti pakalpojumu persona (ģimene) var saņemt ne ātrāk kā pēc 1 gada kopš saņemts pakalpojums.

XVII. Specializēto darbnīcu pakalpojums

66. Specializēto darbnīcu pakalpojums nodrošina speciālistu atbalstu personām darbspējīgā vecumā darba prasmju un iemaņu attīstīšanā.

67. Pašvaldība sniedz specializēto darbnīcu pakalpojumu personām ar garīga rakstura traucējumiem.

XVIII. Atbalsta, pašpalīdzības un sociālo prasmju pilnveidošanas grupu pakalpojums

68. Atbalsta, pašpalīdzības un sociālo prasmju pilnveidošanas grupas nodrošina personām iespēju mazināt sociālo izolētību, risināt esošās problēmas, vairot izpratni par sevi un saviem ģimenes locekļiem un procesiem sabiedrībā, iegūt zināšanas, attīstīt sociālās prasmes, gūt motivāciju un saņemt atbalstu problēmu risināšanai, lai uzlabotu savu funkcionēšanu un sociālo situāciju.

69. Atbalsta grupu un sociālo prasmju pilnveidošanas grupu, ņemot vērā tās mērķi, vada grupas vadītājs, kurš ir praktiski apmācīts grupu vadīšanā, bet pašpalīdzības grupu vada problēmā iesaistīta persona – grupas dalībnieks.

70. Tiesības saņemt atbalsta, pašpalīdzības un sociālo prasmju pilnveidošanas grupas pakalpojumu ir ikvienai personai, kura izteikusi vēlēšanos tajā darboties.

XIX. Konsultatīvā krīzes centra un psiholoģiskie pakalpojumi

71. Konsultatīvais krīzes centrs un psiholoģiskie pakalpojumi nodrošina klātienes profesionālu psiholoģisko, sociālā darba speciālista un citu speciālistu palīdzību krīzes situācijā, nodrošinot personām iespēju saņemt individuālas psihologa konsultācijas ar mērķi stabilizēt klienta psihoemocionālo stāvokli, uzlabot/attīstīt noteiktas prasmes, spējas, sniegt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un virzienu personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību ģimenē un ārpus tās uzlabošanai un stiprināšanai.

72. Tiesības saņemt konsultatīvā krīzes centra un psiholoģiskos pakalpojumus ir personai, kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu un faktiski dzīvo Rīgas pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā un kas vērsusies Sociālajā dienestā.

XX. Atbalsta ģimenes un uzticības personas pakalpojums

73. Atbalsta ģimenes un uzticības personas pakalpojums nodrošina atbalstu bērna aprūpē un audzināšanā.

74. Tiesības saņemt atbalsta ģimenes un uzticības personas pakalpojumu ir:

74.1. ģimenei bērna, viena no bērna vecākiem vai aizbildņa slimības gadījumā;

74.2. nepilnai ģimenei;

74.3. daudzbērnu ģimenei;

74.4. ģimenei, kurai nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērna audzināšanā un aprūpē;

74.5. ģimenei, kurā ir bērns ar funkcionāliem ierobežojumiem.

75. Sociālais dienests slēdz trīspusēju līgumu ar atbalsta ģimeni vai uzticības personu un ģimeni par sociālā pakalpojuma nodrošināšanu.

76. Atlīdzība par atbalsta ģimenes pakalpojuma un uzticības personas pakalpojuma sniegšanu ir Ls 30 mēnesī.

XXI. Ģimenes asistenta pakalpojums

77. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina personai atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā saskaņā ar individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu.

78. Tiesības saņemt ģimenes asistenta pakalpojumu ir:

78.1. līdz 4 stundām nedēļā jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes, kuriem nav pietiekamu prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai;

78.2. līdz 14 stundām nedēļā ģimenēm, kurām nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērnu audzināšanā un aprūpē;

78.3. līdz 24 stundām nedēļā personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā, tai skaitā nodarbinātības jautājumu risināšanā.

79. Ģimenes asistenta pakalpojumu nodrošina personas ar augstāko izglītību sociālajā darbā, sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas jomā, augstāko izglītību pedagoģijā vai psiholoģijā, vai arī profesionālo vidējo izglītību sociālās vai veselības aprūpes jomā.

80. Atlīdzība par ģimenes asistenta pienākumu pildīšanu ir Ls 4 stundā vai publiskā iepirkuma rezultātā noteiktā cena.

XXII. Sociālās rehabilitācijas programmas īstenošana

81. Sociālās rehabilitācijas programma veicina personas sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, tai skaitā izglītības sistēmā. Sociālās rehabilitācijas programmas ir universālas un individuālas un tiek īstenotas ar vai bez personas izmitināšanas sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijā saskaņā ar individuālo sociālās rehabilitācijas plānu, kurā atbilstoši sociālajai situācijai ietver ārstēšanas, medicīniskās, sociālā darba, sociālās rehabilitācijas un citus pasākumus, kas vērsti uz personas funkcionēšanas spēju saglabāšanu vai uzlabošanu, iekļaušanos sabiedrībā, kā arī personas un tās ģimenes locekļu izglītošanu un atbalstīšanu.

82. Tiesības saņemt sociālās rehabilitācijas programmas īstenošanas pakalpojumu ir personai, kurai invaliditātes, darbnespējas, pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas, atkarības vai vardarbības un citu faktoru izraisīto negatīvo sociālo seku dēļ ir apgrūtināta iekļaušanās sabiedrībā.

XXIII. Dienas centra pakalpojums

83. Dienas centrs dienas laikā nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personas dzīvesvietā, rehabilitācijas procesa pēctecību, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, klientu un viņu tuvinieku līdzdalību konkrētu sociālo problēmu risināšanā, atbalsta un pašpalīdzības grupu darbību.

84. Dienas centrs nodrošina pakalpojumus konkrētai mērķa grupai; šis centrs var būt daudzfunkcionāls. Daudzfunkcionāls dienas centrs sniedz pakalpojumus vairākām mērķa grupām un organizē sociālo resursu sistēmu piesaisti konkrētu indivīdu, sociālo grupu un sabiedrības sociālo problēmu risināšanā.

85. Pašvaldība sniedz dienas centra pakalpojumus bērniem, personām ar garīga rakstura traucējumiem, personām ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, bezdarbniekiem, bezpajumtniekiem, kā arī citām mērķa grupām saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto.

XXIV. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums

86. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā, prasmju un iemaņu attīstīšanā, lai persona varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi.

87. Pašvaldība sniedz grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu:

87.1. bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem ar garīga rakstura traucējumiem pēc ārpusģimenes aprūpes, kuriem nav prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai;

87.2. personām ar garīga rakstura traucējumiem pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā saņemšanas, kuru vajadzībām atbilstošākais ir grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

87.3. citām pilngadīgām personām darbspējīgā vecumā ar garīga rakstura traucējumiem, kuras vēlas dzīvot patstāvīgi un/vai kurām ģimenes locekļi vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt nepieciešamo aprūpi.

88. Ja grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma sniegšana personai jāpārtrauc, jo ir noteiktas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai, klients grupu mājā (dzīvoklī) var uzturēties līdz jaunas dzīvesvietas atrašanai, bet ne ilgāk kā vienu mēnesi no lēmuma par pakalpojuma pārtraukšanu pieņemšanas. Sociālā pakalpojuma sniedzējs šajā laikā sadarbībā ar Sociālo dienestu aktīvi iesaistās klienta dzīvesvietas jautājuma risināšanā, kā arī sociālā pakalpojuma sniedzējs nodrošina klienta uzraudzību.

89. Ja grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma saņēmējs ir nodibinājis ģimeni, kurā abi ģimenes locekļi ir personas ar garīga rakstura traucējumiem, sociālā pakalpojuma sniedzējs grupu mājā (dzīvoklī) nodrošina ģimenei dzīvojamo telpu vienā dzīvojamā istabā.

XXV. Sociālā atbalsta un konsultatīvā programma audžuģimenēm, adoptētājiem un aizbildņiem

90. Sociālā atbalsta un konsultatīvā programma nodrošina profesionālu atbalsta sistēmu audžuģimenēm, adoptētājiem un aizbildņiem.

91. Tiesības saņemt sociālā atbalsta un konsultatīvo programmu ir:

91.1. audžuģimenēm, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Rīga;

91.2. audžuģimenēm, kurās ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu ievietoti bērni;

91.3. aizbildņiem, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Rīga;

91.4. adoptētājiem, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Rīga.

XXVI. Sociālā darba pakalpojums

92. Sociālā darba pakalpojuma mērķis ir palīdzēt personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus, kā arī veicināt sociālās atstumtības un riska faktoru mazināšanu, attīstot pašas personas resursus un iesaistot atbalsta sistēmas.

93. Sociālā darba pakalpojumu sniedz Sociālajā dienestā, sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās, ārstniecības iestādēs, kurās strādā sociālie darbinieki.

94. Sociālais dienests par sociālā darba pakalpojuma nodrošināšanu var slēgt līgumu ar sociālā pakalpojuma sniedzēju.

XXVII. Gadījumi, kad izbeidz sniegt sociālo pakalpojumu

95. Sociālo pakalpojumu izbeidz sniegt, ja tiek konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:

95.1. persona rakstiski lūdz izbeigt sociālā pakalpojuma sniegšanu;

95.2. ir beidzies lēmumā noteiktais sociālā pakalpojuma sniegšanas termiņš;

95.3. personai, kura iepriekš saņēmusi sociālo pakalpojumu dzīvesvietā, tiek nodrošināts sociālais pakalpojums institūcijā;

95.4. ir sasniegts sociālās rehabilitācijas mērķis;

95.5. ir beidzies sociālās rehabilitācijas kurss;

95.6. persona ir atguvusi funkcionēšanas vai pašaprūpes spējas un sociālais pakalpojums nav nepieciešams;

95.7. sociālais pakalpojums tiek nodrošināts cita sociālā pakalpojuma ietvaros;

95.8. persona apdraud citu personu veselību vai dzīvību;

95.9. persona ļaunprātīgi pārkāpj vai nepilda līgumā par sociālā pakalpojuma sniegšanu noteiktās saistības;

95.10. persona maina savu dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;

95.11. iestājusies personas nāve.

96. Sociālo pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā bērniem izbeidz sniegt, ja:

96.1. bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna atgriešanu ģimenē;

96.2. bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē vai nodošanu aizbildnībā;

96.3. bērns sasniedzis pilngadību un uzsāk patstāvīgu dzīvi.

97. Krīzes centra pakalpojumu izbeidz sniegt, ja:

97.1. bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna atgriešanu ģimenē;

97.2. bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē vai nodošanu aizbildnībā;

97.3. bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

98. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu izbeidz sniegt, ja:

98.1. personai atklātas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumam;

98.2. ir sasniegts sociālās rehabilitācijas mērķis un persona var dzīvot patstāvīgi;

98.3. persona ir nodibinājusi ģimeni (izņemot gadījumus, ja abi ģimenes locekļi ir personas ar garīga rakstura traucējumiem);

98.4. persona bez attaisnojoša iemesla ilgāk par 2 mēnešiem nedzīvo grupu mājā (dzīvoklī).

XXVIII. Gadījumi, kad sociālo pakalpojumu nesniedz vai pārtrauc sniegt

99. Sociālo pakalpojumu nesniedz vai pārtrauc sniegt, ja iestājas vismaz viens no šādiem apstākļiem:

99.1. personai sociālais pakalpojums ir piešķirts, bet persona neiesniedz spēkā esošu iztikas līdzekļu deklarāciju samaksas par sociālo pakalpojumu noteikšanai (neattiecas uz sociālajiem pakalpojumiem, kuru izmaksas tiek segtas no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta, neizvērtējot personas (ģimenes) ienākumus);

99.2. persona slimo ar tuberkulozi atklātā formā;

99.3. persona slimo ar sevišķi bīstamu infekcijas slimību;

99.4. persona pakalpojuma saņemšanas laikā ir alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, izņemot sociālos pakalpojumus šīs mērķa grupas klientiem;

99.5. persona vai ģimene neveic samaksu par pakalpojumu, ja samaksa ir noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

99.6. persona apdraud vai izsaka draudus pakalpojuma sniedzējas institūcijas darbiniekiem un/vai klientiem.

100. Sociālo pakalpojumu nesniedz vai tā sniegšanu pārtrauc līdz brīdim, kamēr beidzas apstākļi, kuri bijuši sociālā pakalpojuma nesniegšanas vai pārtraukšanas pamatā, par to veicot ierakstus sociālo pakalpojumu sniegšanas dokumentācijā.

XXIX. Sociālo pakalpojumu samaksas kārtība

101. Par saistošo noteikumu 6.punktā minētajiem sociālajiem pakalpojumiem samaksā klients, klienta apgādnieks un/vai pašvaldība saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Ministru kabineta noteikumos un šajos saistošajos noteikumos noteikto kārtību.

102. Nosakot samaksu par sociālo pakalpojumu, tiek vērtēti personas (ģimenes) ienākumi, bet netiek vērtēts personas (ģimenes) materiālais stāvoklis.

103. Ja klienta apgādnieks vēršas Sociālajā dienestā ar iesniegumu, kurā apņemas pilnībā segt starpību starp apgādājamā maksu par pakalpojumu un pakalpojuma cenu mēnesī vai pilnu pakalpojuma cenu mēnesī, apgādniekam ir tiesības nedeklarēt savus ienākumus.

104. Pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma (izņemot patversmes, naktspatversmes pakalpojumu) samaksas personas (ģimenes) rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par 75% no Latvijas Republikā noteiktās minimālās algas apmēra katram ģimenes loceklim.

105. Pēc sociālās aprūpes dzīvesvietā, īslaicīgas sociālās aprūpes institūcijā (līdz 60 dienām kalendārajā gadā) pakalpojuma un "atelpas brīža" pakalpojuma pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem (līdz 30 dienām kalendārajā gadā) samaksas personas (ģimenes) rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par Latvijas Republikā noteiktās minimālās algas apmēru katram ģimenes loceklim.

106. Ja klients saņem sociālās rehabilitācijas (ieskaitot patversmes/naktspatversmes pakalpojumus), sociālās aprūpes dzīvesvietā, īslaicīgas sociālās aprūpes institūcijā (līdz 60 dienām kalendārajā gadā) pakalpojumus un "atelpas brīža" pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem (līdz 30 dienām kalendārajā gadā), netiek izvērtēti klienta atsevišķi dzīvojošā apgādnieka ienākumi.

107. Nosakot samaksu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu pilngadīgai personai, ievēro šādus nosacījumus:

107.1. par pakalpojumu maksā klients no savas pensijas un pensijas piemaksas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un/vai citiem ienākumiem;

107.2. par pakalpojumu maksā klienta apgādnieki, ja klients par pakalpojumu nevar samaksāt pilnu pakalpojuma maksu;

107.3. klienta apgādnieks no maksas par pakalpojumu tiek atbrīvots, ja:

107.3.1. Sociālais dienests atzinis apgādnieku (apgādnieka ģimeni) par trūcīgu;

107.3.2. apgādnieka vienīgie ienākumi ir pensija vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts;

107.3.3. apgādnieks ir klienta mazbērns vai mazmazbērns;

107.4. ja apgādnieka vienīgie ienākumi ir pensija vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, apgādnieks no maksas par pakalpojumu tiek atbrīvots uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem;

107.5. apgādnieks, kuram piešķirts trūcīgas ģimenes (personas) statuss, tiek atbrīvots no maksas par pakalpojumu uz laiku, līdz mainās apgādnieka (apgādnieka ģimenes) sociālais statuss saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;

107.6. ja apgādnieks vērsies Sociālajā dienestā, lai tiktu izvērtētas apgādnieka iespējas maksāt par klientam nodrošināto pakalpojumu, un:

107.6.1. pieprasa izvērtēt apgādnieka ģimenes atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam, tad apgādnieks deklarē ģimenes ienākumus un materiālo stāvokli saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību par ģimenes (personas) atzīšanu par trūcīgu;

107.6.2. nepieprasa izvērtēt apgādnieka ģimenes atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam, tad apgādnieka pienākums ir deklarēt savus ienākumus par pēdējiem trim mēnešiem;

107.7. apgādnieka maksa par pakalpojumu tiek aprēķināta, izvērtējot apgādnieka ienākumus, no kuriem līdzekļi, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka ģimenes (apgādnieks, apgādnieka laulātais un apgādājamie bērni) rīcībā, nedrīkst būt mazāki par summu, kura aprēķināta, reizinot valstī noteikto minimālo algu ar koeficientu 1,0 par vienas personas ģimeni vai apgādnieku ģimenē, 0,5 – par katru bērnu un 0,5 – par laulāto;

107.8. ja apgādnieka rīcībā paliek mazāk līdzekļu, nekā noteikts saistošo noteikumu 107.7.apakšpunktā, tad apgādnieks tiek atbrīvots no maksas par pakalpojumu līdz laikam, kad viņa rīcībā esošie līdzekļi ir lielāki, nekā norādīts saistošo noteikumu 107.7.apakšpunktā;

107.9. ja klientam ir vairāk nekā viens apgādnieks, tad katra apgādnieka maksājumu nosaka proporcionāli apgādnieku skaitam no summas, kura aprēķināta kā starpība starp klienta maksu par pakalpojumu un pakalpojuma cenu mēnesī, ievērojot saistošo noteikumu 107.punktā noteikto;

107.10. ja klienta apgādnieka ģimenes rīcībā esošie līdzekļi pārsniedz saistošo noteikumu 107.7.apakšpunktā noteikto līmeni, bet apgādnieks nevar samaksāt pilnu pakalpojuma maksu, apgādnieks maksā daļu no pakalpojuma maksas – starpību starp apgādnieka ienākumu līmeni un saistošo noteikumu 107.7.apakšpunktā noteiktajā kārtībā aprēķināto summu, kura paliek viņa rīcībā. Pārējo pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība.

108. Ja klients saņem īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojumu, klienta pienākums ir samaksāt pakalpojuma sniedzējam par dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu ekspluatāciju (atbilstoši lietojamai daļai).

109. Ja klients saņem grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu:

109.1. klienta pienākums ir samaksāt pakalpojuma sniedzējam par dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu ekspluatāciju (atbilstoši lietojamai daļai);

109.2. klientiem, kuri mācās, strādā vai apmeklē specializēto darbnīcu personām ar garīga rakstura traucējumiem, maksa par dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu ekspluatāciju (atbilstoši lietojamai daļai) tiek noteikta atbilstoši minēto pakalpojuma izmaksām, bet ne vairāk kā Ls 30 mēnesī; atlikušo pakalpojuma maksas daļu sedz pašvaldība;

109.3. ja klientam grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma sniegšana jāpārtrauc, jo ir noteiktas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai, pašvaldība sociālā pakalpojuma sniedzējam samaksā par klienta uzturēšanos grupu mājā (dzīvoklī) par laika periodu, kamēr klients atradīs jaunu dzīvesvietu (atbilstoši sociālā pakalpojuma saņemšanas dienu skaitam), bet ne ilgāk kā vienu mēnesi no lēmuma par pakalpojuma pārtraukšanu pieņemšanas;

109.4. ja klients dzīvo grupu mājā (dzīvoklī) kopā ar bērnu, nepieciešamības gadījumā pašvaldība, vienojoties ar sociālā pakalpojuma sniedzēju, sedz papildu izmaksas, kas nepieciešamas bērna aprūpes nodrošināšanai grupu mājā (dzīvoklī).

110. Par dienas aprūpes centra personām ar demenci apmeklējuma periodu pirms pakalpojuma piešķiršanas saskaņā ar saistošo noteikumu 48.punktā noteikto klients samaksā sociālā pakalpojuma sniedzējam ēdināšanas izdevumus.

111. Neizvērtējot personas (ģimenes) ienākumus un materiālo stāvokli, no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem tiek segtas šādu pakalpojumu izmaksas:

111.1. sociālās korekcijas programma bērniem ar uzvedības problēmām, ja bērna vecāki/juridiskie pārstāvji iesaistās savu problēmu risināšanā un pilda sociālās rehabilitācijas plāna nosacījumus;

111.2. īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums līdz 45 dienām gada laikā bērniem ar invaliditāti;

111.3. īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums nepilngadīgajām grūtniecēm un jaunajām māmiņām līdz 6 mēnešiem pēc bērna piedzimšanas;

111.4. dienas aprūpes centra pakalpojums;

111.5. krīzes centra pakalpojums;

111.6. sociālās rehabilitācijas centra pakalpojums personām bez noteiktas dzīvesvietas un bezdarbniekiem;

111.7. patversmes un naktspatversmes pakalpojumi līdz 2 mēnešiem gada laikā;

111.8. īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums (neattiecas uz saistošo noteikumu 108.punktā minētajiem maksājumiem);

111.9. specializēto darbnīcu pakalpojums;

111.10. atbalsta, pašpalīdzības, sociālo prasmju pilnveidošanas grupu pakalpojums;

111.11. konsultatīvā krīzes centra un psiholoģiskie pakalpojumi;

111.12. atbalsta ģimenes un uzticības personas pakalpojums;

111.13. individuālā rehabilitācijas plāna izstrādes pakalpojums un individuālā sociālās rehabilitācijas programma bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

111.14. dienas centra pakalpojums;

111.15. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums (neattiecas uz saistošo noteikumu 109.1.apakšpunktā minētajiem maksājumiem);

111.16. ģimenes asistenta pakalpojums;

111.17. sociālā atbalsta un konsultatīvā programma audžuģimenēm;

111.18. sociālā darba pakalpojums.

112. Ja klients saņem sociālo pakalpojumu, kurš nav minēts saistošo noteikumu 111.punktā, klients vai viņa pilnvarotā persona Sociālajā dienestā iesniedz dokumentus, kas apliecina personas, personas laulātā un to personu ienākumus, ar kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, kā arī gadījumos, ja saskaņā ar šajos saistošajos noteikumos noteikto no samaksas par pakalpojumu personas atsevišķi dzīvojošie apgādnieki nav atbrīvoti, iesniedz atsevišķi dzīvojošu apgādnieku ienākumus apliecinošus dokumentus, aizpildot iztikas līdzekļu deklarāciju, izņemot saistošo noteikumu 103.punktā minētajos gadījumos.

113. Sociālajam dienestam atsevišķos gadījumos ir tiesības noteikt citu personai (ģimenei) un/vai personas apgādniekam labvēlīgāku pakalpojuma samaksas kārtību, ņemot vērā personas (ģimenes) un/vai personas apgādnieka individuālo sociālo gadījumu.

114. Rīgas patversmei atsevišķos gadījumos ir tiesības noteikt citu klientam labvēlīgāku patversmes/naktspatversmes pakalpojuma samaksas kārtību, ņemot vērā klienta individuālo sociālo gadījumu.

XXX. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

115. Sociālā dienesta pieņemto lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt un faktisko rīcību var apstrīdēt Rīgas domes Labklājības departamentā.

116. Sociālā pakalpojuma sniedzēja lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt un faktisko rīcību var apstrīdēt Rīgas domes Labklājības departamentā.

117. Rīgas domes Labklājības departamenta lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā.

XXXI. Noslēguma jautājumi

118. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas.

119. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2007.gada 11.decembra saistošos noteikumus Nr.96 "Rīgas pilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība" (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Rīgas domes 12.05.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.169 un Rīgas domes 08.12.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.31).

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

Paskaidrojuma raksts
Rīgas domes 2012.gada 4.septembra saistošajiem noteikumiem Nr.184 "Rīgas pilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība"

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs