Saeimā:

2001. gada 6. jūnija ārkārtas sēde

Sēdes sākums — pulksten 14.00

Plenārsēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas ārkārtas sēdi, kura ir sasaukta, balstoties uz 34 deputātu ierosinājuma. Sēdes darba kārtībā lēmuma projekts "Par BO VAS "Privatizācijas aģentūra" likvidācijas termiņiem un kārtību" . Iesniedzēju vārdā — vārds deputātei Ingrīdai Ūdrei.

I.Ūdre (JP). Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu sāk ar to, kāpēc bija nepieciešams sasaukt šo ārkārtas sēdi. Jāteic, ka šobrīd šis ir vienīgais veids, kā opozīcijas deputāti var aicināt pozīciju atklāti un skaidri izvērtēt un izdiskutēt Latvijas attīstībai svarīgus jautājumus, par kuriem lēmumi nereti tiek pieņemti aiz sabiedrībai slēgtām durvīm, kā arī tiek slēgtas apšaubāmas vienošanās. Šis ir veids, kā opozīcija var aicināt pozīciju apliecināt savu nostāju visiem Latvijas iedzīvotājiem svarīgos jautājumos, ka šis konkrētais jautājums arī tiek risināts katra valsts iedzīvotāja izaugsmes iespēju interesēs, ka privatizācijas procesa nobeigums nekļūs par punktu uz "i" kopumā neveiksmīgai privatizācijai valstī.

Pirms divām nedēļām Valsts prezidentei, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam tika nosūtītas Saeimas opozīcijas frakciju vadītāju parakstītas vēstules, kurās uzmanība tika vērsta uz lietu kārtību, kas izveidojusies parlamentā, pateicoties valdošās koalīcijas pārsteidzīgajām iniciatīvām un nepārdomātai darbībai. Pamats uztraukumam bija, un ir nepilnības valsts likumdošanā, kā arī izpildvaras īstenošanas gaita, kas norāda uz bīstamām nedemokrātiskām konsekvencēm. Kamēr daži demagogi runā par Saeimas pilnīgas kontroles iespējām pār izpildvaru, mūsu zemē pastāv patvaļīgi noteikti privatizācijas un citu nozīmīgu procesu atklātības un caurspīdīguma griesti. Tie ir tikai 63% no iespējamiem simts. Pagaidām ar atbildi opozīciju ir pagodinājis tikai Saeimas priekšsēdētājs. Un pats Saeimas priekšsēdētājs savā vēstulē atzīst, ka nevar neminēt vājo politiskās kultūras un politiskās atbildības līmeni valstī.

Kur tad ir šī problēma? Un kāpēc abstraktā līmenī nemitīgi tiek piesauktas šīs negācijas? Par tām runā gandrīz katra persona, kura tiek pie vārda, bet situācija nemainās. Kurš ar kuru manipulē un kas tēlo? Manuprāt, atbilde ir vienkārša, trūkst drosmes katru konkrētu lietu nosaukt īstajā vārdā, un ir ērti atbildēt pēc burta, nevis pēc būtības. Par sliktu viena aktiera teātri regulāri izvēršas Ministru kabineta locekļu atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem un pieprasījumiem, kas diemžēl zaudē savu sākotnējo jēgu, proti, Saeimas deputātu iespēju kontrolēt administratīvo darbību. Ja aktieris savu lomu nespēlē patiesi, viņu izsvilpj, cita kritērija nav. Man šķiet naivi iedomāties, ka valdības locekļu falšās atbildes nesaklausa Latvijas iedzīvotāji, ka viendienas politiķi var cerēt uz kaut kādu atbalstu vistuvākajā nākotnē. Ir jāatceras, ka dots devējam vienmēr atdodas.

Es pieļauju, ka šīsdienas sēde var kļūt par konstruktīvu pagrieziena punktu pozīcijas un opozīcijas savstarpējās sadarbības praksē, jo būtu īpaši jāpacenšas, lai iebilstu loģiskai likumsakarībai, ka Privatizācijas aģentūras likvidācija netiek uzsākta, līdz Valsts kontrole un Valsts ieņēmumu dienests nav pabeidzis Privatizācijas aģentūras darbības izvērtējumu. Tādēļ tāpat es pieļauju, ka, runājot par jautājuma būtību, daudz kritisku vārdu no šīs tribīnes šodien neatskanēs pirmo reizi. Nobriedis cilvēks, ja viņu nepārtraukti kritizē, neturpinās skriet ar pieri sienā, bet apstāsies un izdarīs dažus secinājumus. Varbūt ir pēdējais laiks kaut ko mainīt savā attieksmē un rīcībā.

Tātad kāda ir Privatizācijas aģentūras likvidācijas stratēģija, un kāda ir šī patiesā nepieciešamība. Latvijas Privatizācijas aģentūra pašreiz nodarbojas ar tālāku valsts uzņēmumu privatizāciju, zemes privatizāciju un valsts kapitāla daļu pārvaldi uzņēmumos, kur šāda kapitāla daļa ir palikusi privatizācijas rezultātā vai arī izveidojusies parādu kapitalizācijas rezultātā. Kopējā valsts kapitāla daļas pārvaldāmā summa ir apmēram 192 miljoni latu. Kā paredz Ministru kabineta ieteiktā shēma, valsts kapitāla daļu pārvaldi un privatizāciju pārņems Latvijas Attīstības aģentūra. Savukārt maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanu pēc Privatizācijas aģentūras likvidācijas uzņemsies kāda (es uzsveru — kāda!) vēl nezināma Labklājības ministrijas institūcija. Administratora funkcijas pārņems Tieslietu ministrija, kas jau tagad ir uzsākusi jaunas valsts aģentūras veidošanu. Ekonomikas ministrija pēc Privatizācijas aģentūras likvidācijas nodarbosies ar īpašuma tiesību atjaunošanu bijušajiem īpašniekiem un iespējams (es uzsveru — iespējams!), ka veiks arī maksāšanas līdzekļu maiņu privatizējamos valsts uzņēmumos.

Privatizācijas aģentūras likvidācijas plānā ir arī jaunas, kompaktākas institūcijas veidošana likvidējamās Privatizācijas aģentūras vietā. Saskaņā ar Privatizācijas aģentūras Juridiskā departamenta vadītāja Šadinova kunga teikto, šādas institūcijas veidošanu iesaka Pasaules banka. Jaunveidojums nodarbosies ar nepabeigtā privatizācijas procesa noslēgšanu. Jā, to atbalsta arī pagaidām vēl esošais, absolūti bez savām domām un nostājas jebkurā jautājumā darbojošais Ministru kabinets, kas, kā pierādījies, izcili retos gadījumos domā par cilvēku un Latvijas valsts interešu aizstāvību. Interesanti būtu uzzināt, vai tiešām Ministru kabinets un Pasaules banka uzskata, ka mēs dzīvojam un dzīvosim tiesiskā valstī, jo, pieņemot Privatizācijas aģentūras likvidācijas koncepciju un tajā ietvertos tiesiskās pārmantojamības jautājumus, Ministru kabinets atbalstīja viedokli, ka Latvijas Privatizācijas aģentūrai nebūs neviena tiesību un saistību pārņēmēja. Tas ir pietiekami interesants jautājums, lai mēs par to padiskutētu. Tādēļ varbūt es varētu ieteikt ātri vien visiem, kam ir vai ir paredzamas problēmas saistībā ar privatizāciju, taisnā ceļā jau rīt doties uz aģentūru, kamēr vēl ir kāds, kas atbild par pielaistajām kļūdām. Neviens gan nerunā par to, kas nodarbosies ar jau privatizēto uzņēmumu uzraudzību, un kas notiks tajos gadījumos, ja šie uzņēmumi nespēs pildīt privatizācijas nosacījumus un valstij būs jāpārņem šo uzņēmumu darbība. Bet vai tad mēs to varam? Domāju, ka sociāldemokrātu lozungu — mēs ticam, mums izdosies — šī valdība nespēs realizēt. Ja nu vienīgi virtuālā iedomu ceļā, jo jāatzīst, ka budžets ir tukšs un pat avansa maksājumi, kas pašreiz ir izlūgti no uzņēmējiem, nespēs labot šo situāciju.

Kā tad ir iespējams realizēt likvidācijas procesu? Un paskatīsimies, cik tad līdzekļu nepieciešams šī likvidācijas procesa nodrošināšanai. Ministru kabineta aptuvenais aprēķins ir 600 tūkstoši latu, un tas ir paredzēts tikai Privatizācijas aģentūras likvidācijai. Interesanti, kur gan šie līdzekļi tiks izlietoti, jo Privatizācijas aģentūras vadītāji ierosina neatstāt Latvijas Privatizācijas aģentūras ēku. Un tas ir arī saprotams, jo šī ēka tika remontēta un atjaunota tepat nesenā pagātnē. Un tas notika, protams, par privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem, par šiem pašiem līdzekļiem tika iegādātas mēbeles un datori, tika veidots datortīkls un tā tālāk, un tā tālāk. Kas gan dos mums atbildi? Būs nepieciešams nodot funkcijas citām institūcijām. Bet vai tad šīm finansu institūcijām arī nebūs vajadzīgs kāds finansējums? Jeb varbūt viss paliks tā, kā notika ar pašvaldībām, mēs uzlikām funkcijas, bet naudu nedodam.

Taču ministri un Ministru kabinets kopumā uzņemas kaut kādu mistisku, politisku atbildību. Tātad, domājams, vēl būs nepieciešams šo funkciju pārņemšanai tikpat daudz līdzekļu. Pie tam vēl jāņem vērā, kā ieteica Pasaules banka, ir jāveido kaut kāds jauns kompakts veidojums. Un šis kompaktais jaunais veidojums sēdēs turpat Privatizācijas aģentūrā, bet arī tur vajadzēs naudu. Jo tur ar vienu — ar politisko atbildību — diemžēl nepietiks. Un, ja mēs tā aptuveni aprēķinām, es domāju, ka bez kāda pusotra miljona latu likvidācijas process nebūs nodrošināms. Bet, protams, ļoti patīkami, ka nav 3 miljoni latu. Jo es domāju, ka tad tos ātri kaut kur pazaudētu, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi un skaitļa "3" maģiskumu mūsu valstī. Bet, ja pieņemam to, ka budžets ir tukšs, vai tad ir vēl kāda tikai Ministru prezidentam un finansu ministram nezināmas rezerves vai zināmas rezerves? Var būt, ka labāk tās varētu izlietot medmāsu, ārstu, skolotāju algu paaugstināšanai, pensiju indeksācijai un vietējo uzņēmēju atbalstam. Tikai gan es gribētu lūgt, lai šis vietējo uzņēmumu atbalsts nebūtu garantiju veidā. Jo man negribētos, lai būtu noslepkavots vēl kāds cilvēks. Labāk tad šo atbalstu sniedziet reālās naudas vienībās.

Papildus tam mani vienmēr ir mulsinājis jautājums — kāpēc mēs tik bezierunīgi pakļaujamies starptautiskajām finansu institūcijām? Mēs taču visi saprotam, ka tās nav labdarības iestādes. Tās strādā savās uzņēmējdarbības interesēs. Un, aizdodot naudu mums, bieži vien atklāti lobē ārvalstu uzņēmumu intereses Latvijā, kā arī uzliek Latvijai tādus nosacījumus, kas pamatā traucē valstī attīstīties vidusslānim, tas ir, vietējai uzņēmējdarbībai.

Par ko gan mēs esam palikuši? Par pircējiem, kuriem nav naudas. Jo kārtējais lielveikals tiek atvērts ik uz stūra, bet neviens neko neražo un arī lauki pamazām izmirst. Jā, mēs klausījām šo institūciju un ārvalstu ekspertu padomus. Un kas notika? Zemes reforma, kas nesa iznīcību lauksaimniecībai, jo laikā, kad mēs pēc viņu ieteikuma veidojām sīksaimniecības, rietumos tās apvienojās lielsaimniecībās. Naudas reforma, kas vienā naktī padarīja lielāko Latvijas iedzīvotāju daļu par nabagiem. Pensiju reforma, kas to vēl pastiprināja, un visbeidzot privatizācija, kas faktiski iznīcināja ražošanu un turpina to darīt.

Es brīnos un nespēju atrast ekonomisku likumsakarību mūsu lata stabilitātei un spēkam, it sevišķi attiecībā pret ASV dolāru. Jā, bet, protams, brīnumi pasaulē notiek. Un arī tas, ka uz viena kooperatīva pamata izveidotu uzņēmumu var pārdot dārgāk nekā visu 50 gados sastrādāto īpašumu, par to mums arī būtu jāpabrīnās. Bet varbūt mūs visus muļķo tāpat kā Krājbankas darbiniekus, jo pirmo reizi Latvijas privatizācijas procesa laikā tiek noteikti specifiski privatizācijas nosacījumi. Tiek noteikts, ka akciju kvota darbiniekiem un pensionāriem ir noteikta, pamatojoties uz algu lielumu, nevis uz stāžu, cik ilgi cilvēks ir strādājis šajā uzņēmumā, kā ir bijis vienmēr. Protams, pirms tam lielākā daļa veco darbinieku šajā iestādē tika atlaisti. Un amatos tika salikti draugi, varbūt arī radinieki. Un tad mēs varētu teikt: "Uz priekšu, Francija!" Šoreiz gan jāsaka: "Uz priekšu, Krājbankas prezident un partneri!" Un domāju, ka daži cilvēki, kas sēž šajā zālē, to arī ļoti labi zina. Un arī tie, kas apstiprināja iepriekšējās Krājbankas darbības un šādus noteikumus, kas ignorē darbinieku un pensionāru tiesības, kā arī samazina valsts kapitāldaļas apjomu, arī to zina. Un viņi zina un saprot, kāpēc to dara.

Tātad, kas notiks, ja tiks pieņemts Ministru kabineta piedāvātais Privatizācijas aģentūras likvidācijas variants? Jūs visi noteikti atceraties, ka Privatizācijas aģentūra tika veidota kā vienīgā sabiedrība, kurai bija paredzēta politiska padome. Tas tika darīts ar nolūku, jo politiskās partijas vēlējās uzņemties kontroli un uzraudzību pār privatizācijas procesu. Tādēļ likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" tika noteikts, ka Privatizācijas aģentūras padomi veido Saeimas frakciju izvirzītie deputāti, vēlāk gan — vienkārši pārstāvji. Pēc likvidācijas koncepcijas realizēšanas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 25.marta noteikumos nr.110" bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūras" statūtos paredz sekojošas ļoti būtiskas izmaiņas.

Pirmkārt, tiek ievērojami sašaurināta Privatizācijas aģentūras padomes kompetence, nosakot, ka Privatizācijas aģentūras padome turpmāk darbosies tikai statūtos paredzētajos ietvaros un veiks aģentūras darbības pārraudzību tikai valsts īpašuma privatizācijas jautājumos.

Otrkārt, konkrētas Privatizācijas aģentūras padomes funkcijas tiek reducētas līdz sūdzību izskatīšanai par likvidatoru pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz valsts īpašumu privatizāciju un ekspertu padomes locekļu apstiprināšanu.

Tiek izslēgtas tādas līdz šim statūtos paredzētas Privatizācijas aģentūras padomes funkcijas kā pastāvīga valdes darba kontrole, uzdevumu tāmes pārbaude un gada pārskatu pārbaude, pilnvarnieku un Ministru kabineta kompetencē ietilpstošo jautājumu iepriekšēja izskatīšana, tiesības pieprasīt pārskatu no valdes par aģentūras darbību kopumā, kā arī pārbaudīt aģentūras reģistrus, dokumentus un mantu. Tiek izslēgti visi tie jautājumi, kur līdz šim valdei vajadzēja padomes piekrišanu, tas ir, līdzdalības iegūšana, palielināšana vai samazināšana uzņēmējsabiedrībās, iestāšanās sabiedriskajās un starptautiskajās organizācijas, nekustamās mantas pirkšana, pārdošana vai apgrūtināšana. Tiek noteikts, ka likvidatoru iecelšana izbeidz valdes pilnvaras, vienlaikus paredzot, ka likvidatori pārstāv aģentūru tikai tajos jautājumos, kuros to nepārstāv pilnvarnieks un ģenerāldirektors.

Tiek paplašinātas ģenerāldirektora tiesības, paredzot, ka likvidatori nolemj jautājumus, kas ir ģenerāldirektora kompetencē, kā arī paredzot, ka ģenerāldirektors vienpersoniski vada aģentūras darbu valsts īpašuma privatizācijas jautājumos, turklāt viņš var būt arī viens no likvidatoriem. Tiek noteikts, ka likvidators var būt fiziska persona, kurai ir augstākā izglītība un izpratne par privatizācijas procesu. Dabiski, ka ar šīm izmaiņām tiek noteiktas daudz lielākas pilnvaras Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram un padome paliek par smieklīgu veidojumu, nevajadzīgu veidojumu, un zūd jebkura politiska kontrole pār privatizācijas procesa noslēgumu, kas ir ļoti bīstami, ņemot vērā to, ka ir iespējama lielo uzņēmumu privatizācija.

Bet varbūt mums īstenībā nav par ko uztraukties, jo, kā to paredz izmaiņas likumdošanā un starptautisko institūciju ieteikumi, pirmkārt, Privatizācijas aģentūrai nebūs tiesību un saistību pārņēmēja. Tad, ja kāds gribēs sūdzēties, lai sūdzas, kur grib.

Otrkārt, privatizācijas process turpmāk tiks dēvēts par valsts mantas atsavināšanu. Tad, pavisam īsi sakot, šāda privatizācijas procesa mums vairāk nebūs... it kā nebūs. Taču es gribētu atzīmēt to, lai mūsu valsts kārtējo reizi Pasaules bankas pētījumos par korupciju atkal neierindotos negoda pilnajās vietās, es lūdzu atbalstīt šodienas plenārsēdē izvirzīto lēmuma projektu un pirms jebkuru darbību uzsākšanas ļaut Valsts kontrolei un Valsts ieņēmumu dienestam veikt pārbaudes par šīs sabiedrības darbību, lai galu galā beidzot mēs uzzinātu reālo rezultātu, kāds tad ir reālais ienākums no šī privatizācijas procesa.

Es domāju, ka neviens pret to nevarētu iebilst. Un, ja lēmums netiek atbalstīts, tad domāju, ka tie, kas balsos "pret" vai "atturēsies", atbalsta necaurskatāmību un neatklātību Privatizācijas aģentūras darbībā.

Tāpēc es vēlreiz visus aicinu — atbalstīsim atklātību un caurskatāmību, lai mums nebūtu jāaicina kāda sabiedriska organizācija, kas tieši to apstiprinātu. Un atbalstīsim to gan Privatizācijas aģentūrā, gan arī tālākā privatizācijas procesā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vārds deputātam Arnim Kalniņam.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es atbalstu mūsu galvenā referenta tēzes, un es gribētu izteikt šo pamatotību vai nepamatotību par Privatizācijas aģentūras likvidāciju šobrīd tīri no organizatoriskā viedokļa tādos trijos punktos. Uzskatu, ka šīs Privatizācijas aģentūras funkciju sadalīšana un nodošana dažādām institūcijām šobrīd varētu negatīvi ietekmēt privatizācijas procesu racionālu, efektīvu nodrošināšanu, caurspīdīgumu, prognozējamību. Sadalot starp atsevišķām institūcijām, vienalga, objektīvi prasīsies mums kaut kāda savstarpēja koordināciju saskaņošana, lai kompleksi risinātu atlikušos privatizācijas jautājumus. Pie tam šīs atsevišķās institūcijas, kurām būs nodotas šīs funkcijas, ir dažādu ministriju pakļautībā. Nu, piemēram, tīri praktisks jautājums. Tātad, ja būvju privatizācija būs paredzēta Latvijas Attīstības aģentūras kompetencē, kas ir Ekonomikas ministrijas pakļautībā, bet zemes privatizācija, kas atrodas zem šīm būvēm, būtu Valsts nekustamā īpašuma aģentūras kompetencē, kas ir Finansu ministrijas pakļautībā, tātad, vienalga, rodas papildus saskaņojumi un koordinācijas varianti.

Vai arī, šī vienotā uzskaites sistēma, kas ir šobrīd Privatizācija aģentūrā, ļauj izsekot katram parādniekam, neļaujot tam pretendēt uz citu valsts īpašuma objektu vai piekrītošo zemes gabalu privatizāciju līdz parādsaistību nokārtošanai. Tātad viens otram būs jāseko, vai parādsaistības nokārtotas un vai es varētu startēt nākamajā solī — pretendēt uz zemes privatizāciju, kas ir zem šīm būvēm. Šeit parādīsies arī vēl jaunā, neizveidotā, maksātnespējas aģentūra ar savām funkcijām.

Tas ir pirmais un galvenais, man liekas, loģiskais apsvērums, kāpēc šobrīd mūsu mazajā valstī nebūtu lietderīgi šīs funkcijas saskaldīt.

Otrs. Šis pārrāvums privatizācijas procesā, ja tas tā notiks, novedīs pie zināma tiešām terminēta pārrāvuma: vai nu tas būs no dažiem mēnešiem, vai pat līdz pusgadam, skarot arī sertifikātu īpašnieku intereses. Vai tas mums vajadzīgs?

Un treškārt. Privatizācijas aģentūras likvidācijas nodrošināšanai būtu jāiztērē zināmi papildu līdzekļi, ko jau cienījamā referente ar skaitļiem raksturoja. Protams, te arī ir problēmas ar kadru atlaišanu, kadru komplektāciju atbilstoši profesionālu darbinieku komplektācijai Valsts nekustamā īpašuma aģentūras un Latvijas Attīstības aģentūras ietvaros.

Iemesli, kāpēc ejam uz šo soli. Protams, viens no iemesliem, ko mēs varam iedomāties, kā nu pie valdības koalīcija, domā, ka kaut kas jāuzlabo no vadības kvalitatīvās puses Privatizācijas aģentūras vadībā. Nu, es domāju, pašreiz Privatizācijas aģentūras vadība ir šo partiju pārziņā, un šie cilvēki ir, un ir izteikti ļoti plaši vairāk vai mazāk objektīvi apsvērumi presē, un es negribētu šeit atkārtoties.

Bet es gribētu minēt tikai vienu tādu objektīvu argumentu, kuram mēs varam arī piekrist, ko dažkārt arī ģenerāldirektors Nagļa kungs saka, ka viņa institūcijas uzdevums ir realizēt likuma "Par valsts un pašvaldības īpašumu objektu privatizāciju" 2. panta pirmo punktu. Tas skan sekojoši: "Privatizācijas mērķis ir, mainot valsts vai pašvaldības īpašuma objekta īpašnieku, radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs un sašaurināt darbību, ko valsts un pašvaldības veic kā uzņēmēji."

Tātad šī mērķa labad Privatizācijas aģentūra cenšas strādāt. Un pilnīgi pamatots bija pārmetums no Privatizācijas aģentūras puses, ka, pildot šo pienākumu, mums blakus nav atsevišķu tautsaimniecības nozaru perspektīvais redzējums. Vienalga, kādā formā tas būtu nofiksēts: vai nu Ministru kabineta līmenī jeb Saeimas līmenī. Tātad ir zināms vakuums tām koncepcijām, lai korekti, mērķtiecīgi virzītu atsevišķu objektu privatizāciju kā tādu. Tātad to mēs varam teikt, ka mums nav šobrīd vēl rūpniecības redzējuma perspektīvās koncepcijas, nav mums par enerģētiku, nav mums par lauksaimniecību kopā ar lauksaimniecības produktu pārstrādājošo rūpniecību, tūrismu, kūrortoloģisko dziedniecību un tā tālāk. Šīm koncepcijām bija jābūt paralēli blakus, lai mērķtiecīgi virzītu tos privatizācijai un lai neizdarītu virkni kļūdu, kas diemžēl šajā procesā ir pieļautas.

Otrs iemesls. Steidzamība par šīs aģentūras likvidāciju it kā uz rokas mums ir, ka privatizācijas un kompensācijas sertifikātu derīguma termiņš mums ir noteikts līdz 31.decembrim šim gadam. Un tādēļ ir šajā ziņā jāsteidzas. Be šobrīd uz rokas, kā jūs zināt, vēl ir 16% privatizācijas sertifikātu. Nu mēs savā laikā teicām, ka šis termiņš — 31. decembris — ir par šerpu un ka objektīvi vajadzīgs vēl vismaz pusgads klāt. Nu, redzēsim, kā tas notiks, bet liekas, ka mūsu priekšlikums, redzējums, bija toreiz pilnīgāks un šī sertifikātu atprečošana vilksies ilgāk. Varētu rasties jautājums, ka nav nekā darāma Privatizācijas aģentūrai. Tātad īsa atskaite — uzskaitīsim tikai par lielajiem valsts objektiem. "Latvijas kuģniecībai" — 100% valsts kapitāls, Krājbankā — 32%, "Ventspils naftā" — 38%, "Latvijas gāzē" — 8%. Nerunāsim vēl par "Latvijas dzelzceļu", cerams, ka tur būs pamatota koncepcija, destrukturizācija vai tā tālāk un tiks izsvērts šis jautājums, ko privatizēt, kā privatizēt un vai vispār privatizēt atsevišķas struktūrvienības pēc restrukturizācijas arī "Latvijas dzelzceļā". Tā mēs varam iet vēl pa dažiem lieliem tautsaimniecības objektiem.

Otrs darāmais darbs — tātad paliek uzraudzība pār visu šo procesu kā tādu.

Nu, un visbeidzot, likvidējot šādu lielu institūciju, kas ir, kā saka, radīta ar veselu likumdošanas bāzi, būtu nekorekti, ja mēs nesagaidītu oficiālu, teiksim, skaitlisku, analītisku rezumējumu par šīs institūcijas darbu, kā ir veicies, kā ir veicies ar dažādām privatizācijas metodēm un tā tālāk. Jo šeit mums ir gan pozitīvie piemēri, gan negatīvie piemēri, un tie mums ir labi zināmi.

Un, man liekas, šī pieeja vispār šobrīd no izpildvaras ir drusku tāda sasteigta arī tajā ziņā, ka pavīd vēl viens jauns projekts, ka jāveido jauna ministrija par reģionālajiem jautājumiem, lai gan šis jautājums nav kapitāli izdiskutēts. Un tie fragmentārie grozījumi likumos, kas ieceļoja no izpildvaras Saeimā, protams, ir tikai fragmentāri, bet ne konceptuāla rakstura. Lai pieņemtu šos fragmentāros grozījumus atsevišķos likumos, kas saistās ar Privatizācijas aģentūras likvidāciju, bija objektīvi vispirms jāizdiskutē koncepcija kā tāda par šīs Privatizācijas aģentūras likvidāciju, nelikvidāciju, vēl darāmo un kas to darītu uz priekšu, un vai tas būs valstij lētāk un labāk, nekā tas tiek darīts šobrīd.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi, cienījamie Latvijas Republikas iedzīvotāji!

Nevienu valsts iedzīvotāju nepārsteidz zibenīgi parādījušās uzņēmējfirmas, kuru darbība ir pat viena diena. Un nevienu arī nepārsteidz, ka šādi uzņēmumi nozūd vispār. Viņi bija, un viņu nav. Viņus arī neviens nemeklē arī no valsts iestāžu puses, un meklē vienīgi iedzīvotāji, kurus ir apkrāpušas šīs firmas. Tā nozuda firmas ar iedzīvotāju savākto naudu, pat bankas, kuras darbojās zem skaistiem nosaukumiem — "Latvijas Tautas banka" un citas tautas iestādes. Tā arī nevar atrast dažādu kredītu ņēmēju uzņēmumus, kuru parādus svēti atmaksāja par nodokļu maksātāju naudu. Šādu darījumu bija tūkstošiem, diemžēl valdība līdz pat šim laikam nav atradusi tādu instrumentu, kā cīnīties ar šo sērgu.

Neviens arī nenoliedz, ka šādu firmu veidošanās tika izmantota un apgūta Eiropas valstu un citu valstu kriminālo struktūru bagātā pieredze — izrīkoties un pēc tam nozust. Tāpēc jau arī, pievienojoties tai vai citai starptautiskajai konvencijai, Latvijas valdība veic attiecīgas izmaiņas uz starptautisko dokumentu pamata. Tātad nepievienojas vai izmaina vienu vai otru jēgu dokumentos, un tā esot cīņa pret ēnu ekonomiku.

Ir tūkstošiem rakstu rakstīts par privātām firmām, bet šodien mēs izskatām valsts risinājumu par valsts organizācijas ātru likvidāciju. Un tā ir bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra". Šīs aģentūras rīcībā valdība nodeva Latvijas tautas īpašumu vairāk nekā 3 miljardu latu apmērā. Tā bija mūsu valsts, mūsu iedzīvotāju iekrātā bagātība 80 gadu garumā. Cik bija svētu solījumu no valdības un šīs Privatizācijas aģentūras vadības puses Latvijas iedzīvotāju labklājības celšanai, kādi zelta kalni, palīdzība zemniekiem, pensionāriem, invalīdiem, Latvijas kultūrai un izglītībai, mazā un vidējā biznesa attīstībai nebija piedāvāts un solīts no šīs organizācijas. Un cik bija rakstīts: ticiet Privatizācijas aģentūrai! Ticiet! Protams, visi ticēja un lūdza, bet pievīla. Kur ir šie solītie labumi? Diemžēl mēs tos neredzam un arī neredzēsim.

Šodien izskatām jautājumu, lai aģentūra netiktu nolikvidēta vai tā pašnenolikvidētos. Kāpēc Privatizācijas aģentūru likvidēja un tas notiek ārkārtīgā steigā? Daļēji pusslepeni, un tās vietā tiek jau organizēta jauna, analoģiska organizācija. To, protams, zina varbūt tikai Ministru kabinets vai vēl kādi skaisti cilvēki. Bet Latvijas Republikas iedzīvotāji nav apmierināti ar Privatizācijas aģentūras likvidāciju un tās darbību. Un viņi tāpēc arī uzdod jautājumu: "Cik lielus naudas līdzekļus ir ieguvusi Privatizācijas aģentūra no privatizācijas? Kā ir notikusi lielo, vidējo un arī mazo uzņēmumu privatizācija? Kur tika izlietoti privatizācijas laikā iegūtie naudas līdzekļi un cik? Cik liels darbinieku skaits bija Privatizācijas aģentūrā? Cik liels bija algu fonds šiem darbiniekiem? Cik lieli līdzekļi bija tērēti šīs aģentūras uzturēšanai? Kādi ir parādi un saistības Privatizācijas aģentūrā? Kādus jautājumus Privatizācijas aģentūra nav nokārtojusi un kuri būs jānokārto?" Jautājumu ir ļoti daudz, atbilžu diemžēl nav.

Kad Privatizācijas aģentūru likvidēs, arhīvi, kā vienmēr, sadegs. Vai aizpeldēs Daugavā. Un nebūs, protams, neviena, kas par šīs aģentūras darbību atbild.

Šī ir tā pati situācija, kā arī kad pašnolikvidējas vai nozūd privātās firmas. Kad likvidēs Privatizācijas aģentūru, tiks norakstīti miljoni latu, tiks izmaksātas gigantiskas algas vismaz 12 mēnešus uz priekšu darboņiem, un, protams, nebūs aizmirstas prēmijas un citas izmaksas. Palielināsies valsts parāds, jo tiks organizēta jauna aģentūra ar lielu štatu skaitu, un, tā kā budžetā lieku līdzekļu nav, tad, protams, palienēsim. Un, ja Privatizācijas aģentūra nozūd, tad vismaz ir jāpaskatās, ko tad tā ir izdarījusi tādu skaistu tās darbības rezultātā?

"Latvijas kuģniecības" privatizācija. Nu visas negācijas, kas bija saistītas ar šo uzņēmumu, tā ir tieši Privatizācijas aģentūras neizdarbība. Un tā rezultātā 44 miljoni aizgāja nezināšanā ar "Banku Baltija", un 37 miljoni dolāru, par kuriem tika saņemta nafta un gāze, viņa tika realizēta, kur aizgāja nauda, neviens nezina.

"Latvenergo" novērtējums pirmajā gadījumā bija 90 miljoni latu. Tas ir tikpat daudz, cik bija ieplānots izlietot jaunās bibliotēkas celtniecībai. Bet Latvijas ķešā vien tik ir ielikts 180 tūkstošu tonnu betona, un tad no šī betona varētu vismaz 15 tādas bibliotēkas uzcelt. Tātad te kārtējo reizi mēs mānījām cilvēkus un arī tos ārvalstu pretendentus, kuri tiecās.

Vagonu rūpnīca. Ja Privatizācijas aģentūra nevarēja, gribēja jau šiem saviem cilvēkiem to noprivatizēt, tad to iznīcināja.

Kuldīgas "Vulkāns". Kolektīvam šo uzņēmumu negribēja privatizēt, un privatizēja bankrotējošs uzņēmums. Pēc tam nodedzināja šo uzņēmumu. Divu gadu laikā Privatizācijas aģentūra taču neatbalstīja vismaz 400 ģimeņu, kuras palika bez iztikas.

"Latvijas kūrorti". Pilnīgi iznīcināja šo struktūru par labu Turcijai, Kiprai, Malatai vai pat mūsu kaimiņiem. Un toties, ja paskatāmies Palangā, gada laikā vismaz atbrauc miljons atpūtnieku, un kādu naudu viņi pelna! Un tajā pašā laikā mūsu kūrorti palika bez peļņas. VEF. Privatizācijas aģentūras kaunpilnā darbība. Tautas lepnumu pārvērta tirdzniecības bodē. Toties viņa produkciju, viņa izgudrojumus tagad izgatavos ārvalstīs, un viņi saņems peļņu.

"Alfa". Viena no lielākajām pusvadītāju rūpnīcām Eiropā. Protams, arī to izsaimnieko, un tagad būs gadatirgus.

Jelgavas autorūpnīca un Lauksaimniecības mašīnbūvniecības uzņēmums. Lai Privatizācijas aģentūras darbinieki un valsts pilnvarnieki varētu saņemt skaistas algas, pat pārdeva tos darbagaldus, preses un citus aprīkojumus lētāk, 200 reizes mazāk, nekā viņi maksāja.

Darbība ar Daugavpils šķiedru rūpnīcu. Tika atrasts Taizemē vai citā valstī viltnieks, ar kura palīdzību sāka veidot kaut kādu struktūru, un tā rezultātā atkal iedzīvotājiem pienācās atmaksāt ar saviem nodokļiem parādus, ko bija izveidojusi Privatizācijas aģentūra kopā ar šiem viltus privatizatoriem.

Ķemeru sanatorija analoģiski, un vēl jau 19 urbumu, jo patiesībā Privatizācijas aģentūra pārdeva zemes dzīles. Un, pārdodot par
30 000 latu visus 19 urbumus, kur, tikai viena urbuma vērtība ir pie
100 000 latu.

Zvejas flote. Latvijā pēc novecojuma, pēc pieciem sešiem gadiem nebūs zvejas kuģu. Toties labi kuģi tika izpārdoti.

Pārtikas rūpniecības izsaimniekošana. To visi ļoti labi zina, it sevišķi zemniekiem, kuriem nav tagad pat elevatoru, kur uzturēt savus graudus.

Un pie viena notika arī Latvijas prestiža graušana. Par to runāja prese, un visu to darbību, kas notiek Privatizācijas aģentūrā, ļoti labi apzināja ārzemju speciālisti un arī novērtēja. Bet arī tā darbība, kad lieli uzņēmumi tika privatizēti par vienu latu ar parādiem. Pēc tam tos parādus norakstīja, toties mazos uzņēmumus, kurus latvietis privatizēja, tad no viņa paņēma naudā 80% un sertifikātos. Un izspieda pēdējo, kā saka, sulu. Bet nomainīja arī citādi privatizācijas noteikumus, ka labiem uzņēmumiem pienācās samaksāt tikai 80% sertifikātos un 20% naudā. Tātad, redziet, bija labie un sliktie.

Var jau pavaicāt arī tādu lietu: "Kur tad palika tā nauda? Un kādā veidā Latvijas Valsts bibliotēkas celtniecības fonds saņēma ap 1 miljonu latu, kuru jūs neatradīsiet nevienā dokumentā, kurš atnāca no Privatizācijas aģentūras?"

Izskatot šos un citus negatīvos, necaurspīdīgos darbus, kurus veica un veic Privatizācijas aģentūra, to likvidēt nevar. Tas nav Latvijas valsts interesēs, tas nav iedzīvotāju interesēs. Privatizācijas aģentūrā ir jāsamazina darbinieku daudzums skaitā un vadībā. Un lai beidz savu kaunpilno darbu, kā viņu sāka! Perinot paralēlas vai analoģiskas organizācijas, kas it kā aizstās Privatizācijas aģentūru, tas nav mūsu budžeta ietvaros, un mēs to darīt nevaram. Tāpēc Privatizācijas aģentūra ir jāatstāj. Un ierosinājums ir jāatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Kārli, kad tu runā ar mani, pagriezies ar muti šurp.

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es gribētu, lai jūs tomēr nepārprastu situāciju. Latvijas sociāldemokrāti nu nekādā gadījumā nav par to, ka būtu jāsaglabā Latvijas Privatizācijas aģentūra un jāsaglabā Latvijas izprivatizēšanas politika. Jo šodien shēma, kā tiek piedāvāts iznīcināt Latvijas Privatizācijas aģentūru, atgādina Odesas anekdoti par jūras grāmatvedību. Jūras grāmatvedība sadalās divās daļās: tas, kas ir vajadzīgs nodokļu inspekcijai, un viss pārējais tur, kur gali ūdenī. Tad mēs negribam, lai Privatizācijas aģentūras likvidēšanas variācijā gali būtu ūdenī.

Tā vai savādāk, Latvijā desmit gadus, cienījamie kolēģi, jūsu vadībā notika Latvijas tautsaimniecības iznīcināšanas process ar izprivatizēšanas metodi. Un būtībā opozīcija pašlaik grib saņemt no jums, no atbildīgajiem, no valdošās koalīcijas pārstāvjiem, godīgu atskaiti, kas un kā jūsu skatījumā ir izdarīts šajā laikā. Ja to nevar valdība, ja to nav spējīga izdarīt Ekonomikas ministrija, Privatizācijas aģentūra, varbūt to varēs izdarīt Valsts kontrole vai prokuratūra, jo, tā vai savādāk, šī atskaite ir nepieciešama. Būtībā nav runas par raganu medībām, kaut, protams, mums ir jāsaprot, ka tieši šajā laikā, privatizācijas laikā, valsts tautsaimniecības iznīcināšanas laikā, parādījās tādi skaisti finansu grupējumi, konglomerāti kā "Avelat" un citi. Runa ir par to, ka ir nepieciešams atskaites punkts, lai mūsu valsts, tauta, vēlētāji tajā skaitā, zina oficiālo versiju, kur valdošā koalīcija šajos desmit gados ir novedusi valsti, lai pēc Latvijas Privatizācijas aģentūras slēgšanas šie jautājumi atkal neuzpeld kā bubulis, kā tas bubulis, kas mums ir par iepriekšējiem desmit gadiem, kur mēs laiku pa laikam raustām vaļā čekas maisus un biedējam sevi, citus, vēlētājus un tautu. Man negribētos, lai pēc tam, kad Privatizācijas aģentūra būs slēgta, būtu jauni čekas maisi, teiksim, nosacīti Latvijas Privatizācijas aģentūras maisi, lai mēs, es domāju, opozīciju, apzinām jūsu kļūdas un varētu sākt tautsaimniecības atjaunošanu Latvijā.

Un tāpēc es domāju, ka šī lēmuma atbalsts nāks par labu tieši pozīcijas partijām. Un būtībā tikai pozīcijas partijām, jo opozīcijai būtībā tas uzkraus tikai jaunu atbildību, jaunus pienākumus tieši tālākai tautsaimniecības attīstībai vai, pareizāk, atjaunošanai. Es ceru, ka jūs atbalstīsit šo lēmuma projektu, jo tas ir jūsu interesēs, cienījamie valdošās pozīcijas pārstāvji. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai, atvainojiet... Debates ir slēgtas. Vai Ingrīda Ūdre kā atbildīgā referente vēlas runāt?

I.Ūdre (JP). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Jūs kārtējo reizi izrādījāt savu izpratni par demokrātiju, un, kā jau es iepriekš minēju savas runas sākumā, tas ir vienīgais veids, kā opozīcija šajā valstī var izteikt savu viedokli par dažādiem jautājumiem. Diemžēl ir skaidri redzams, ka valdošajai koalīcijai nav intereses par demokrātiskas valsts attīstību vispār un arī nav sapratnes par to, ko nozīmē demokrātija. Tieši tāpat kā tas notika par Privatizācijas aģentūras likvidāciju, tādēļ es ceru, ka jūs atbalstīsit caurskatāmību, kas ir svarīga gan ārvalstu investoriem, gan investoriem, gan pasaules bankām un tā tālāk. Un jūs atbalstīsit mūsu iesniegto lēmuma projektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Par BO VAS "Privatizācijas aģentūra" likvidācijas termiņiem un kārtību". Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 32, atturas — 22. Lēmums projekts nav guvis atbalstu.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (LC). Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju lūdzu pēc 15 minūtēm uz sēdi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien 59 gadu jubilejā sveicam mūsu kolēģi Tadeušu Ketleru. (Aplausi.)

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Pēteris Salkazanovs, Inese Birzniece, Linards Muciņš, Pēteris Apinis, Normunds Rudevičs, Silva Golde, Jēkabs Sproģis, Helēna Demakova, Arnis Razminovičs, Ingrīda Ūdre, Dzintars Rasnačs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.