Koncepcija par elektronisko komerciju

Precizēta saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 13.marta sēdes protokollēmuma 43.§ 1.punktu

Nobeigums. Sākums - "LV" 15.05.2001., Nr.74; "LV" 16.05.2001., Nr.75;

"LV" 18.05.2001., Nr.77; "LV" 25.05.2001., Nr.81; "LV" 01.06.2001., Nr.85

6. E-komercijas politikas galvenās nostādnes un uzdevumu grupas

6.4. Jaunās ekonomikas radīto ieguvumu maksimizēšana 6.4.2. E- robežšķirtne

Lietotāju pieredzes robežšķirtne

Interneta un īpaši e-komercijas izmantošana ir atkarīga no reāli iegūtās pieredzes lietojot jaunās tehnoloģijas. Pieredze ir atkarīga, gan no tā vai Internets ir lietots tikai dažus mēnešus vai vairākus gadus, gan arī no tā cik daudz stundas vidēji dienā veltīts pieredzes apgūšanai.

Reģionālā robežšķirtne

BMF Gallup Media pētījumā ir konstatēta ievērojama atšķirtība Interneta pieejamībā dažādos reģionos. Pētījumā tika konstatēts, ka vidēji visā Latvijā Internets ir pieejams 9% iedzīvotāju, Rīgā pieeja Internetam ir 15% cilvēku, citās pilsētās šis skaitlis ir 4%, bet laukos tikai - 4. Vēl lielāku atšķirību varam konstatēt, ja novērtējam pastāvīgā platjoslas Interneta pieslēguma pieejamību..

Lai mazinātu sociālo netaisnību piekļuvē informācijai un lai informācijas tehnoloģijas kļūtu pieejamas plašākam sabiedrības, it īpaši lauku reģionam ir nepieciešams veidot sabiedriskos interneta pieejas punktus (SIPP). Pirmie 50 SIPP punkti kuri tiek veidoti ar Sorosa fonda - Latvija atbalstu, darbu sāks 2001. gada sākumā. SIPP punktus tiek veidoti ērti pieejamās vietās, piemēram, bibliotēkās, pagastu padomēs, tūrisma informācijas centros, kur apmeklētāji internetu var izmantot bezmaksas vai par sociāli pieņemamu samaksu. SIPP apmeklētāji varēs izmantot arī kvalificēta konsultanta pakalpojumus.

Nodrošinot brīvu informācijas pieejamību, SIP punkti veicina pilsoniskas sabiedrības veidošanos, cilvēku izglītošanos visa mūža garumā, lauku reģionu attīstību.

6.4.3. Atbalsts maziem

un vidējiem uzņēmumiem (MVU)

Neskatoties uz informācijas tehnoloģiju (IT) pielietošanas radītajām priekšrocībām komerciālo transakciju īstenošanā, e-komercijas milzīgo potenciālu, daudzi uzņēmumi joprojām IT nenovērtē un savā darbībā neizmanto. MVU mājas lapas pamatā izmanto tikai kā on-line firmas informatīvo katalogu, neparedzot interaktīvu sadarbību ar potenciālajiem sadarbības partneriem un pircējiem.

Kā galvenās barjeras šo priekšrocību izmantošanā var minēt: informācijas trūkumu par IT, to izmaksām, IT integrācijas iespējām komerciālo transakciju īstenošanā, personāla vājās zināšanas IT pielietošanā, kā arī IT kvalificētu konsultantu trūkums.

Nepiedaloties e-komercijā šie uzņēmumi zaudē iespēju ievērojami samazināt komerciālo transakciju izmaksas, palielināt darba produktivitāti, ieiet globālajā e-tirgū, kā arī uzlabot sadarbības iespējas ar saviem partneriem un pircējiem. Galu galā samazina savu konkurētspēju tirgū un ilgtermiņā arī uzņēmuma dzīvotspēju. Ņemot vērā, ka lielās kompānijas aktīvi integrē IT savu komerciālo transakciju nodrošināšanā, MVU uzņēmumi, neizveidojot ciešas e-komercijas saites ar saviem piegādātājiem un patērētājiem, pakļauj sevi riskam tikt izslēgtiem no tirgus vispār.

Lai sekmētu MVU iesaisti e-komercijas globālajā tirgū, attīstītās valstis praktizē dažādu iniciatīvu atbalstīšanu:

- virtuālo tirdzniecības izstāžu izveidošana ( Virtual Trade Shows );

- speciālu semināru eksportētājiem par e-komerciju organizēšana;

- dažādu informatīvo sistēmu izveidošana, kas MVU ļauj operatīvi atrast nepieciešamo informāciju (pieeja kapitālam, starptautiskā tirdzniecība, standarti, kvalitātes prasības, valsts pasūtījumi, likumdošanas aspekti);

- dažādu akciju organizēšanu, kur iepazīstina ar e-komercijas pozitīviem piemēriem;

- MVU apmācības kursu izveidošanu e-komercijā izmantojot Internetu u.t.t.

Latvijā kā vienu no piemēriem, kur izmantojot IT radītās priekšrocības, valsts MVU nodrošina pieeju plašai informācijai, var minēt projektu SME Web site Baltic Sea States . Projekta ietvaros starp Baltijas jūras valstīm tiek veidots one stop entry point (portāls) informācijai - komercijas uzsākšana, nodokļu likumdošanas aspekti, importa - eksporta procedūras, muitas tarifi, darbaspēka tirgus un ar to saistītā likumdošana, investīciju vide un ar to saistītā likumdošana, komercijas finansēšanas avoti, ekspertu konsultācijas - kura nepieciešama MVU, kas meklē komercijas iespējas Baltijas jūras reģionā.

7. Prognoze par sekām,

kas radīsies, ja netiks risinātas

attiecīgās problēmas

Nerisinot koncepcijā izvirzītās problēmas, Latvijas komerciālā vide nebūs gatava jauna instrumenta - interneta izmantošanai, veicot komerciālas darbības. Ņemot vērā ka šī instrumenta izmaksas noteiktos apstākļos ir krietni zemākas un iespējas plašākas par līdzšinējiem telekomunikāciju instrumentiem, Latvijas tautsaimniecībai var samazināties jau tā nedaudzās salīdzinošās priekšrocības vairākos preču ražošanas un pakalpojumu sniegšanas sektoros.

Sāpīgas sekas Latvijas tautsaimniecībā jau ir jūtamas: ņemot vērā liberalizācijas līmeni un ierobežoto pakalpojumu sniedzēju skaitu telekomunikāciju pamatpakalpojumu tirgū (fiksētajās un mobilajās līnijās), interneta kā komerciāla instrumenta priekšrocības ir tikai nojaušamas, jo augstās izmaksas, kas saistās ar šī instrumenta lietošanu, attur cilvēkus plašāk pievērsties šī instrumenta izmantošanai.

Nepieciešams ir arī pamatnoteikumu problēmu risinājums, jo internets kā jauns komerciāls instruments rada jaunas problēmsituācijas, kādas neradās izmantojot citus komerciālus instrumentus, nepiemērojot Latvijas normatīvos aktus, starptautiskos līgumus un konvencijas intelektuālā īpašuma aizsardzības, patērētāju tiesību aizsardzības un nodokļu iekasēšanas jomā, var rasties situācija ka ar interneta starpniecību lielos apjomos tiek veiktas dažādas pēc savas būtības nelikumīgas darbības, taču šādu darbību veicējus nebūs iespējams saukt pie jebkādas atbildības. Šobrīd Pasaules tirdzniecības organizācijā un Eiropas Savienībā neatkarīgi no Latvijas virzības elektroniskās komercijas jomā jau ir izstrādātas un arī turpmāk tiks izstrādātas jaunas normas, kas attiecas uz dažādiem elektroniskās komercijas aspektiem. Šīs normas būs saistošas arī Latvijas Republikai, tādējādi, lai neatpaliktu starptautisko normu ieviešanas procesā, jau tagad ir nepieciešams iestrādāt likumdošanā vairākas ES direktīvas un normas.

Arī atsevišķi jautājumi, kas saistās ar izglītību un statistikas apkopošanu, savu aktualitāti ir ieguvuši šodien un sekas ir redzamas jau šobrīd. Vispārējās speciālās izglītības līmenis par informācijas tehnoloģijām valstī ir neatbilstošs potenciālajām šī sektora vajadzībām, lai nodrošinātu Latvijas salīdzinošo priekšrocību efektīvu izmantošanu. Apkopojot statistiku par pakalpojumu tirdzniecību valstī netiek izdalīti informācijas tehnoloģiju pakalpojumi un pakalpojumi, kas tiek sniegti ar interneta starpniecību, lai arī šo pakalpojumu daļa Latvijas tautsaimniecībā un iekšzemes kopproduktā ir liela. Nerisinot šīs izglītības un statistikas apkopošanas problēmas nākotnē iezīmēsies salīdzinoši vēl lielāka Latvijas atpalicība no konkurējošām valstīm informācijas tehnoloģiju un ar to saistīto pakalpojumu sektoros.

8. Nepieciešamie pasākumi

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma aldermane,  dace bebre .