Par piemiņas pasākumiem
Valsts robežsardzē
1940. gada naktī no 14. uz 15. jūniju Abrenes apriņķī pie Latvijas un PSRS robežas notika nodevīgs sarkanarmiešu uzbrukums 3. Abrenes bataljona 1. rotas pirmā vada otrajai un trešajai sardzei. Nevienlīdzīgā kaujā ar lielu sarkanarmiešu pārspēku tika nogalināti trīs Latvijas robežsargi, divi civiliedzīvotāji, ievainots viens robežsargs un divi viņa ģimenes locekļi, gūstā aizveda 10 robežsargus un kā ķīlniekus sagūstīja 27 civiliedzīvotājus, no tiem viens pēc tam tika nošauts, bet viens bērns pēc atgriešanās no gūsta pēc visa pārdzīvotā smagi saslima un nomira. Otrās sardzes ēka tika nodedzināta, bet trešās sardzes ēka — izdemolēta. Izmeklēšanu par notikušo Abrenes apriņķī veica Robežsargu brigādes komandieris ģenerālis Ludvigs Bolšteins kopā ar Iekšlietu ministrijas komisiju. L.Bolšteins pēc atgriešanās no Masļenkiem saparata, kas notiek ar viņa dzimteni, un 21. jūnija rītā savā darba kabinetā nošāvās. Par L.Bolšteinu, kurš bija atbrīvošanās cīņu dalībnieks, prata nostiprināt Aizsargu organizāciju un izveidot stipru robežapsardzību, atbrīvošanās cīņu veterāns pulkvedis Arvīds Kripēns rakstīja, ka L.Bolšteina nāve bija izcils varonības piemērs.
Drīz pēc Latvijas okupācijas jau 1940. gada augustā sākās robežsargu aresti, kuri turpinājās vēl 25 gadus pēc Otrā pasaules kara. Vairāku 1940. gadā nošauto robežsargu līķus atpazina 1941. gadā Latvijas cietumos un VDK filiālē Baltezerā. Daudzi represētie robežsargi neatgriezās no gulaga nometnēm, vai arī tie, kuri atgriezās, bija smagi slimi.
Pieminot šos traģiskos notikumus, laikā no 14. līdz 21. jūnijam valsts robežsardzes Galvenā pārvalde un teritoriālās pārvaldes organizē, kā arī piedalās vietējo pašvaldību rīkotajos atceres pasākumos. 14. jūnijā Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes robežsargi piedalīsies Ādažu domes organizētajā piemiņas pasākumā Baltezera kapos pie baltā krusta un pie Baigā gada upuru apbedījuma vietas. Šajā pasākumā piedalīsies arī robežsardzes veterāns Roberts Goldbergs. 15. jūnijā Valsts robežsardzes Jelgavas pārvaldes robežsargi rīkos piemiņas brīdi Aucē, kur Sniķerkalna kapos apbedīts 1940. gada 15. jūnijā kritušais robežsargs Kārlis Beizaks. 21. jūnijā robežsardzes veterāni, to piederīgie un Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes amatpersonas pulcēsies īsā piemiņas mirklī Rīgas Brāļu kapos pie ģenerāļa L.Bolšteina piemiņas plāksnes, pēc tam dosies uz Tukuma rajona Matkules pagasta Pūces dzirnavām, kur tās saimnieks E.Vismanis ir atjaunojis ģenerāļa L.Bolšteina vasaras māju un sācis veidot ekspozīciju par robežsardzes vēsturi.
Valsts robežsardze izsaka vislielāko pateicību a/s "Aldaris", a/s "Rīgas piensaimnieks", a/s "Rīgas dzirnavnieks", a/s "Hanzas maiznīca", a/s "Rīgas piena kombināts", bez kuru materiālās palīdzības un atbalsta būtu grūti sarīkot šos pasākumus.
Valsts robežsardzes preses dienests
Gulbenē un Litenē
Ceturtdien, 14.jūnijā, Gulbenē un Litenē notiks komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākumi. Gulbenes stacijas laukumā notiks atceres brīdis un ziedu nolikšana pie pieminekļa.
Pēc piemiņas brīža Gulbenes stacijā atklās kapu pieminekļa ansambli Litenē 1941. gadā noslepkavotajiem Latvijas armijas karavīriem. Šī piemiņas ansambļa tapšanā lielu ieguldījumu sniegusi Aizsardzības ministrija. Pieminekļa autors ir arhitekts Dainis Bērziņš, tā izveide tika uzticēta akmeņkaļiem Ivaram Feldbergam un Sandrim Skribanovskim, pārraudzību pār pieminekļa izveidi veica Brāļu kapu komiteja.
Aizsardzības ministrija un aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis šī projekta īstenošanu uzskata par īpaši nozīmīgu. Toreiz noslepkavoto Latvijas armijas karavīru goda pienākumu būt uzticīgiem Latvijai tagad pilda Nacionālo bruņoto spēku karavīri. Litenes kapu pieminekļa ansamblis ir cieņas apliecinājums bojāgājušajiem un atgādinājums dzīvajiem par drosmi un patriotismu.
Litenes kapu pieminekļa ansambli atklās aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. Atklāšanā piedalīsies NBS komandiera p.i. Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis, Gulbenes domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs, Litenes pagasta vadība, NBS amatpersonas, Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadība un kadeti, Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona karavīri, Zemessardzes vienību pārstāvji, Politiski represēto apvienības pārstāvji, kā arī NBS štāba orķestris.
Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību un preses nodaļa
Berlīnē
Berlīnē 14. jūnijā tiks atklāta masu deportāciju 60. gadadienai veltīta piemiņas izstāde. Izstāde tiks atklāta simboliskā vietā - bijušās demokrātiskās Vācijas valsts drošības dienesta galvenajā štābā, kur tagad izveidotas izstāžu telpas. Izstādē būs pārstāvētas ekspozīcijas no Latvijas okupācijas muzeja fondiem, kā arī Lietuvas un Igaunijas muzeju fondiem. Komunistiskā terora genocīda upuru piemiņas izstāde tapusi, sadarbojoties Berlīnes senāta bijušajam Kristīgi demokrātiskās savienības deputātam Ginteram Tepferam un trim Baltijas valstīm.
Atklāšanas uzrunu teiks Latvijas vēstnieks Andris Teikmanis. Paredzēts, ka izstādes atklāšanā piedalīsies arī vairāki plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kuri vācu sabiedrību plašāk informēs par padomju okupācijas režīma veiktajām represijām Baltijas valstīs.
Latvijas vēstniecība Vācijā