Sesijas noslēgumā Saeima strādā visintensīvāk

Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim" otrdien, 12.jūnijā

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Kas, jūsuprāt, ir bijis nozīmīgākais Saeimas darbā pēdējā pusotra mēneša laikā?

— Domāju, ka Saeimā turpinās intensīvs likumdošanas process. Kā jau redzējām, apjomīgā likumprojekta par grozījumiem likumā "Par dzīvojamo telpu īri" pieņemšana trešajā jeb galīgajā lasījumā prasīja divas pilnas darba dienas. Tas liecina, ka darbs patiešām ir ļoti intensīvs. Sakarā ar šī likumprojekta ieilgušo apspriešanu ir uzkrājušies gandrīz 70 neizskatīti darba kārtības jautājumi. Līdz ar to acīmredzot līdz Jāņiem parlamentā gan šonedēļ, gan nākamnedēļ kārtējās sēdes notiks divas dienas — trešdien un ceturtdien. Lielā mērā papildu sēžu izsludināšana atkarīga arī no tā, vai Ministru kabinets savā sēdē būs akceptējis grozījumus šā gada valsts budžetā. Tādā gadījumā arī šie grozījumi būs jāpieņem divās atlikušajās Saeimas Pavasara sesijas nedēļās. Tā ka darbs parlamentā pašlaik ir ļoti intensīvs.

Saeimas darbs, kā parasti, lielā mērā ir saistīts arī ar ārpolitiskajām aktivitātēm. Pēdējā laikā bijušas daudzas vizītes — gan Saeimas deputātu vizītes ārzemēs, gan ārzemnieku vizītes Latvijā. Īpaši gribētu atzīmēt Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes kopīgo sēdi, kas nupat notika Rīgā.

Tāpat Viļņā notikušo NATO Parlamentārās asamblejas sēdi, kurā aktīvi piedalījās arī Saeimas deputāti. Man pašam šajā laikā ir bijusi svarīga vizīte Ķīnas Tautas Republikā, kas atstājusi ļoti daudzus iespaidus. Domāju, ka Latvijas un Ķīnas attiecībām nākotnē katrā ziņā ir labas perspektīvas.

— Cik lielā mērā daudzie un būtiskie grozījumi likumā par dzīvojamo telpu īri varētu apmierināt un līdzsvarot namīpašnieku, pašvaldību un īrnieku intereses?

— Domāju, šobrīd viennozīmīgi atbildēt uz šo jautājumu ir pagrūti. Manuprāt, attiecības, kas skar namīpašniekus un īrniekus, likumā ir sakārtotas diezgan labi. Bet jautājumos, kas saistīti ar pašvaldībām, joprojām ir daudz domstarpību. Kā zināms, lielo pilsētu pašvaldības ir konsolidējušās, lai iebilstu pret šo likumu. Valsts prezidente ir aicināta atdot atpakaļ likumu Saeimā otrreizējai caurlūkošanai. Taču šajās diskusijās, kā es to redzu, lielā mērā jau šobrīd uzsvars tiek likts tikai uz vienu likuma normu, proti, tā spēkā stāšanās datumu — 1.jūliju. Tas tiek uzskatīts par pāragru. Protams, Valsts prezidentei tagad ir priekšā nopietna izšķiršanās. Taču es domāju, ka jebkurā gadījumā šis likums ir liels solis uz priekšu dzīvojamo telpu īres attiecību sakārtošanā. Ja arī šis likums tiks atdots otrreizējai caurlūkošanai, tad, kā to paredz Satversme, jāpārskata būs tikai tie konkrētie punkti, uz kuriem būs norādīts Valsts prezidentes iesniegumā Saeimai. Līdz ar to šīs divas darba dienas, kas bija veltītas likuma pieņemšanai trešajā lasījumā, manuprāt, ir bijušas ļoti nozīmīgas. Paveiktais jebkurā gadījumā atvieglos šī procesa novešanu līdz galam.

— Cik būtiski vai apjomīgi varētu būt minētie grozījumi likumā par šā gada valsts budžetu?

— Šie grozījumi droši vien nebūs sevišķi apjomīgi, taču to izskatīšana parlamentā šobrīd nemaz tik vienkārša nebūs, ņemot vērā to, ka opozīcija pieliks lielas pūles, lai padarītu šo diskusiju visai interesantu.

— Tagad Saeimā un mūsu valsts lielākajā pašvaldībā — Rīgas domē — ir izveidojies būtiski atšķirīgs pozīcijas un opozīcijas politiskais sastāvs. Kā šis apstāklis varētu ietekmēt Saeimas valdību atbalstošās koalīcijas stabilitāti un turpmāko rīcību?

— Domāju, ka situācijai, kas izveidojusies Rīgas domē, ir objektīvs pamats. Tā ir vēlētāju griba, kas tika pausta pēdējās pašvaldību vēlēšanās. Līdz ar to apvienībai "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK bija jāpieņem nopietns lēmums — vai nu palikt opozīcijā kopā ar valdošās koalīcijas partijām, vai arī iesaistīties pozīcijā Rīgas domē, lai mazinātu kreiso apvienības ietekmi un maksimāli censtos aizstāvēt tās ideoloģiskās pozīcijas, kas ir mūsu partijas programmatisko nostādņu pamatā. Te es pirmām kārtām gribētu izcelt tos jautājumus, kas skar izglītības un valodas problēmas Rīgā, mūsu galvaspilsētā, kur ir diezgan nelabvēlīgs iedzīvotāju etniskais sastāvs. Mēs šīs problēmas labi zinām.

Vai tas perspektīvā ietekmēs attiecības parlamentā un valdošajā koalīcijā? Domāju, ka to rādīs laiks. Katrā ziņā šobrīd, manuprāt, nekas neliecina par iespējamu valdības nestabilitāti.

— Šajās dienās atzīmējam skumjo 60.gadadienu kopš 1941.gada 14.jūnija deportācijas. Vai, jūsuprāt, pietiekami daudz uzmanības tiek veltīts komunistiskā genocīda upuru piemiņai?

— Domāju, ka šogad, īpaši ņemot vērā to apstākli, ka ir pienākusi šī traģiskā notikuma 60.gadadiena, kādreizējā represīvā režīma upuru piemiņas diena patiešām tiek atzīmēta pietiekami plaši. Pats būtiskākais ir, ka tas notiek ļoti kvalitatīvā līmenī. Te varu minēt kaut vai tos divus pasākumus, kuros man pašam bija tas gods piedalīties. Tā bija jaunās grāmatas "Aizvestie" svinīga atvēršana pirmdien Rīgas Latviešu biedrības namā, arī starptautiskā konference Latvijas Universitātes Lielajā aulā, kurā piedalās zinātnieki no deviņām valstīm. Domāju, ka šie pasākumi var ienest jaunu augstāku kvalitāti turpmākajos vēstures notikumu pētījumos. Bet mums laikam gan nevajadzētu aprobežoties tikai ar šo notikumu izvērtēšanu vēsturnieku skatījumā. Vajadzētu arī izvērtēt un kvalificēt tos juridiski. Man ir zināms, ka šajā zinātniskajā konferencē tiks runāts arī par to, kā turpināt iesākto darbu, lai nonāktu līdz juridiskam izvērtējumam. Paredzu, ka konferences rezolūcijā arī Saeima tiks aicināta iesaistīties šajā darbā. Ņemot vērā to, ka 14.jūnijā notiks pasākumi ari Torņakalnā, Rīgā, Litenē un citur Latvijā, manuprāt, ļoti labā līmenī tiek pieminēta šī tumšā mūsu vēstures lappuse, ko mēs nedrīkstam aizmirst, domājot par nākotni.

— Vai arī jums pašam tuvinieki ir bijuši represēti komunistiskā režīma laikā?

— Daudzi mani tuvinieki ir izgājuši Sibīrijas bēdu ceļu — gan mana māte un mātesbrālis, gan vecmāmiņa, vecaistēvs un viņa vecāki. Tādējādi mana dzīve vistiešākā veidā ir saistīta ar šo drūmo gadadienu.

— Kādas Saeimas ārpolitiskās aktivitātes paredzamas tuvākajā laikā?

— No 20. līdz 24.jūnijam — tieši Jāņos — paredzēta mana oficiālā vizīte Horvātijā. Turklāt šomēnes Latvijā ieradīsies Tibetas Dalai Lama, kam šeit būs vairākas lekcijas un tikšanās ar mūsu politiķiem.

— Vai šī Dalai Lamas vizīte Latvijā nevarētu sarežģīt mūsu valsts attiecības ar Ķīnas Tautas Republiku?

— Jāsaka, ka šis jautājums par Dalai Lamas ierašanos Latvijā tika pārrunāts arī oficiālajās sarunās manas vizītes laikā Ķīnā. Es ceru, ka mūsu politiķi labi izprot tās attiecības, kas mums izveidojušās ar Ķīnas Tautas Republiku. Neapšaubāmi mēs turamies pe vienas Ķīnas atzīšanas politikas. Tajā pašā laikā mēs, būdami Eiropas Savienības potenciālā dalībvalsts, ne tikai atbalstām, bet arī aktīvi iesaistāmies dialogā par cilvēktiesībām, kultūras un reliģiskās autonomijas jautājumiem Ķīnā, kas, protams, skar arī Tibetu. Domāju, šāds ceļš mums tad arī ir ejams, balstoties uz tām vērtībām, kas ir pamatā Ķīnas attiecībām ar Eiropas Savienību.

— Kā Saeimas deputāti aizvadīs starpsesiju periodu, kas ilgs no Jāņiem līdz pat septembra sākumam?

— Tāpat kā iepriekš, arī šovasar paredzamas vairākas ārkārtas sesijas. Viena no tām varētu būt saistīta ar Nacionālās bibliotēkas celtniecības likuma pieņemšanu. Ja vien nekas nemainīsies, jūlija otrajā pusē Latviju apmeklēs Francijas Republikas prezidents, kas jau ir izteicis vēlmi uzrunāt mūsu parlamenta deputātus. Turklāt ļoti nozīmīgs notikums būs 21.augustā, kad apritēs 10 gadu, kopš Latvija atguvusi valstisko neatkarību starptautiskā mērogā. Tad arī tiks sasaukta Saeimas ārkārtas sesijas sēde, uz ko būs uzaicināti politiķi no visas Eiropas — īpaši tie, kam bija nozīmīga loma Latvijas valsts starptautiskās atzīšanas procesā 1991.gadā.

Protams, arī vasarā turpinās strādāt Saeimas komisijas. Tā ka paredzams diezgan intensīvs darbs arī Pavasara sesijas un Rudens sesijas starplaikā.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas lietu redaktors