Valsts prezidente:

— vēstulē Saeimas priekšsēdētājam

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 13. jūnijā, nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem.

Vēstulē prezidente raksta:

"2001.gada 7.jūnijā Saeima pieņēma likumu "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"".

Uzskatu, ka augstāk minētie grozījumi ir nozīmīgi un risina virkni valstī aktuālu problēmu, kas saistītas ar pašvaldību palīdzību maznodrošinātiem un sociāli mazaizsargātiem īrniekiem un nodrošina valsts atbildību par cilvēka pamattiesību ievērošanu, ko garantē mūsu valsts pamatlikums — Satversme.

Tomēr vienlaikus vēlos uzsvērt, ka 7.jūnijā pieņemtie "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" uzliek Latvijas pašvaldībām jaunas līdz šim neparedzētas funkcijas, kā arī paplašina jau esošās funkcijas, kas jaunā likuma redakcijā noteiktas 28.2, 28.3, 28.4 un 28.5 pantos. Likuma spēkā stāšanās termiņš — 2001.gada 1.jūlijs, —neatbilst Latvijas Republikas likuma "Par budžetu un finansu vadību" 10.panta 2.daļas prasībām, kas nosaka: "Ja pēc valsts budžeta likuma spēkā stāšanās Saeima pieņem likumus un Ministru kabinets — lēmumus, kuri kārtējā saimnieciskā gadā izraisa pašvaldību budžetu palielināšanos vai to ieņēmumu samazināšanos, tad šādos likumos vai lēmumos ir jānorāda, no kādiem valsts budžeta līdzekļiem tiks segts pašvaldību budžeta pieaugums vai ieņēmumu samazinājums." Šobrīd pašvaldību rīcībā esošais dzīvojamo telpu fonds, tā stāvoklis, iedzīvotāju pieprasījums pēc dzīvojamās platības un pašvaldību finansiālā situācija praktiski nedod iespēju Latvijas pašvaldībām, īpaši valsts lielākajām pilsētām, sagatavoties minētā likuma izpildei, kā arī var izraisīt neparedzamas sekas jau apstiprināto pašvaldību budžetu izmantošanā. Vienlaikus jānorāda, ka LR likuma "Par pašvaldībām" 7.panta 3.daļa nosaka, ka, "nododot pašvaldībām jaunas pastāvīgas funkcijas, kas saistītas ar izdevumu palielināšanos, likumā, ar kuru uzdota šo funkciju izpilde, vienlaikus jānosaka pašvaldībām jauni ienākumu avoti". Paplašinot to personu loku, kurām pašvaldībām būs jāsniedz palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā, papildu ienākumu avoti likumā "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" nav noteikti.

2001.gada 7.jūnija likuma 28.3 un 28.4 pantu noslēguma daļu redakcija, kas nosaka īpašnieku tiesības prasīt no pašvaldības to zaudējumu atlīdzību, kas radušies sakarā ar to, ka pašvaldība mēneša laikā nav ierādījusi mājas īrniekiem citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu dzīvojamās mājas nojaukšanas un kapitālā remonta gadījumā, var radīt situāciju, kad pašvaldībām finansiālu un juridisku apstākļu dēļ pirmām kārtām prioritāra būs nevis maznodrošināto īrnieku nodrošināšana ar dzīvojamo platību, bet gan to pieteikumu apmierināšana, ko iesniegs mājas īpašnieki kapitālo remontu vai mājas nojaukšanas gadījumos.

Pilnībā atbalstot Saeimas centienus sakārtot īres likumdošanu, uzskatu, ka ir nepieciešams pārskatīt vairāku "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" normu spēkā stāšanās termiņu, lai pašvaldības spētu likumu reāli īstenot un sagatavotos jauno funkciju un papildu pienākumu izpildei. Papildus lūdzu Saeimu izvērtēt iespēju līdzsvarot īrnieku, pašvaldību un mājas īpašnieku (izīrētāju) tiesības un pienākumus, kas norādīti likuma 28.2, 28.3, 28.4 pantos, paredzot, ka pašvaldību pienākums būtu rūpēties pirmkārt par maznodrošināto īrnieku izvietošanu dzīvošanai derīgās dzīvojamās telpās, kā arī saskaņojot jaunajā likumā noteikto normu prasības ar LR Civillikuma 1084.panta un Būvniecības likuma 31.panta normām.

2001.gada 7.jūnijā Saeimā pieņemtajā likumā "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" pirmo reizi pakalpojumi, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, tiek sadalīti pamatpakalpojumos un papildpakalpojumos. Lūdzu Saeimu pārskatīt likuma 11.3 pantu, jo dotajā redakcijā šis iedalījums neatbilst tehniskām iespējām un ir grūti īstenojams, ievērojot jau izveidoto komunālo maksājumu sistēmu. Īpaši tas attiecas uz karstā ūdens, kā arī citu, piemēram, lifta pakalpojumu, iedalīšanu papildpakalpojumu grupā.

Nopietns solis nekustamā īpašuma brīva tirgus virzienā ir likumā noteiktais pārejas periods pakāpeniskai īres maksas atbrīvošanai, kas veicinās dzīvokļu fonda sakārtošanu un apsaimniekošanu. Vienlaikus lai novērstu iespējamu sociālo spriedzi un informācijas trūkumu, lūdzu Saeimu izvērtēt iespēju iekļaut likuma Pārejas noteikumu 4.punktā izīrētāja pienākumu savlaicīgi informēt īrnieku par īres maksas paaugstināšanu.

Ievērojot, ka šobrīd lielas iedzīvotāju daļas ienākumi ir ievērojami zemāki par valsts noteikto vidējo ienākumu līmeni, valstij un pašvaldībām ir nepieciešams uzņemties solidāras rūpes par dzīvojamā fonda palielināšanu un atjaunošanu. Tādēļ lūdzu Saeimu izvērtēt iespēju papildināt LR likumā "Par pašvaldībām" noteiktās pašvaldību pastāvīgās funkcijas ar pienākumu rūpēties par pašvaldību dzīvojamā fonda izveidošanu un uzturēšanu, lai nodrošinātu likuma "Par dzīvojamo telpu īri" izpildi un dzīvokļu palīdzības sniegšanu maznodrošinātām personām.

Gatavojot jauno likumprojektu "Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļu jautājumu risināšanā" un likumprojektu par Mājokļu valsts aģentūru, lūdzu noteikt minētajos likumprojektos konkrētu valsts līdzdalību un valsts un pašvaldību sadarbību mājokļu politikas īstenošanā, proti, paredzot iespēju izmantot valsts īpašumā esošo nekustamā īpašuma fondu, kā arī kredītresursus un citus līdzekļus, lai iespējami ātrākā laikā palielinātu pašvaldību rīcībā esošo dzīvojamo fondu ar jaunām vai atjaunotām dzīvojamām platībām.

Ievērojot iepriekš minēto, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, nosūtu 2001.gada 7. jūnijā Saeimā pieņemto likumu "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri" otrreizējai caurlūkošanai."