Rīgā 2012.gada 13.novembrī (prot. Nr.64 27.§)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"
24.¹ panta trešo daļu un septītās daļas 1.punktu,
30.panta pirmo daļu un 45.panta pirmo un septīto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā pieprasa un izsniedz siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju (turpmāk – atļauja) likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētajām piesārņojošajām darbībām (turpmāk – likuma 2.pielikumā minētās darbības);

1.2. kārtību, kādā iesniedz iesniegumu un saņem atļauju tām likumā minētajām darbībām, kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms nepārsniedz likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētos rādītājus (turpmāk – likuma 2.pielikumā minētie rādītāji);

1.3. iesnieguma veidlapas paraugu atļaujas saņemšanai un atļaujas veidlapas paraugu;

1.4. termiņu, kādā operators paziņo Valsts vides dienesta reģionālajai vides pārvaldei (turpmāk – pārvalde) par darbības izmaiņām;

1.5. kārtību, kādā veic emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību radīto siltumnīcefekta gāzu emisijas (turpmāk – emisija) monitoringu;

1.6. kārtību, kādā pārbauda un apstiprina ikgadējo pārskatu par emisiju (turpmāk – emisiju ziņojums).

2. Noteikumi attiecas uz stacionārajām tehnoloģiskajām iekārtām, kurās tiek veikta kāda no likuma 2.pielikumā minētajām darbībām, kā arī uz stacionārajām tehnoloģiskajām iekārtām, kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms nepārsniedz likuma 2.pielikumā minētos rādītājus (turpmāk – iekārta).

3. Operators šo noteikumu 4., 32. un 33.punktā minētos iesniegumus un tiem pievienotos pielikumus un dokumentus, kā arī šo noteikumu 48. un 61.punktā minētos ziņojumus attiecīgajā pārvaldē var iesniegt papīra formā (attiecīgo informāciju iesniedzot arī elektroniski), elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai pēc elektroniskas reģistrēšanās aizpildot informāciju tiešsaistes režīmā Valsts vides dienesta vienotās vides informācijas sistēmas "TULPE" mājaslapā, ievērojot šādus nosacījumus:

3.1. ja informāciju iesniedz elektroniski (nosūtot uz pārvaldes elektroniskā pasta adresi vai iesniedzot elektronisko datu nesēju), operators, aizsargājot informāciju ar operatora izvēlētu paroli, nodrošina, ka tajā bez operatora ziņas nav veiktas izmaiņas;

3.2. ja informāciju iesniedz papīra formā, operators tai pievieno tikai tās monitoringa plāna veidlapas vai emisiju ziņojuma veidlapas sadaļas, kas attiecas uz konkrētām attiecīgā operatora iekārtām.

2. Kārtība, kādā iesniedz iesniegumu atļaujas saņemšanai, kā arī atļaujas izsniegšanas, grozīšanas un atcelšanas nosacījumi

2.1. Kārtība, kādā iesniedz un izvērtē iesniegumu atļaujas saņemšanai

4. Operators sagatavo iesniegumu atļaujas saņemšanai (turpmāk – atļaujas iesniegums) saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu un tam pievieno:

4.1. atļaujas iesniegumā norādīto informāciju pamatojošus dokumentus;

4.2. procedūru aprakstus saskaņā ar Eiropas Komisijas 2012.gada 21.jūnija Regulu Nr.601/2012 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (turpmāk – regula Nr.601/2012).

5. Papildus šo noteikumu 4.punktā minētajam operators, ja uz to attiecināmas attiecīgās prasības, iesniedz:

5.1. informāciju par biomasas frakcijas noteikšanas metodi un aprēķiniem saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikuma 5. un 7.punktu, ja konkrētā kurināmā vai materiāla biomasas frakciju nosaka, izmantojot analīzes saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikuma 5.punktu;

5.2. operatora kontrolē esošo mērīšanas sistēmu atbilstību apliecinošos dokumentus, kas norāda, ka izmantotie mērīšanas līdzekļi ir pakļauti metroloģiskai kontrolei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mērīšanas līdzekļu kalibrēšanu vai verificēšanu, kalibrēšanas vai verificēšanas sertifikātiem un attiecīgām atzīmēm, lai pamatotu mērījumu rezultātu izmantošanu saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikuma 9.punktu;

5.3. informāciju par šo noteikumu 2.pielikuma 15.1., 15.2. un 15.3.apakšpunktā minētajām darbībām;

5.4. informāciju, kas pamato šo noteikumu 2.pielikuma 16.punktā minēto zemākā sadegšanas siltuma un emisijas faktoru noteikšanas metodi un zemākā sadegšanas lieluma vērtības, salīdzinot ar līdzvērtīgā komerciālā standarta kurināmā lielumu;

5.5. šo noteikumu 2.pielikuma 21.punktā minēto paraugu ņemšanas plānu, ja operators emisiju aprēķina faktoru noteikšanai izmanto analīzes saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikuma 21.punktu;

5.6. informāciju, kura saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikuma 24.2.apakšpunktu pamato citu analīžu veikšanas biežumu, nekā attiecīgajam kurināmajam vai materiālam norādīts regulas Nr.601/2012 VII pielikumā.

6. Lai izstrādātu atļaujas iesniegumā norādāmos priekšlikumus monitoringa veikšanas nosacījumiem, operators saskaņā ar regulu Nr.601/2012 nosaka:

6.1. iekārtas kategoriju, kuru klasificē saskaņā ar regulas Nr.601/2012 19.panta 2.punktu;

6.2. attiecīgā gadījumā katras avota plūsmas kategoriju, kuru klasificē saskaņā ar regulas Nr.601/2012 19.panta 3.punktu;

6.3. monitoringa robežas katrai iekārtai saskaņā ar regulas Nr.601/2012 20.pantu.

7. Operators emisiju monitoringam piemēro uz aprēķiniem vai uz mērījumiem balstītu metodoloģiju saskaņā ar regulas Nr.601/2012 21.panta nosacījumiem. Attiecīgo metodoloģiju operators izvēlas, ievērojot šādus nosacījumus:

7.1. uz aprēķiniem balstīta metodoloģija ļauj noteikt emisijas no avotu plūsmām, pamatojoties uz darbības datiem, kas iegūti, izmantojot mērīšanas sistēmas, ar laboratoriskām analīzēm noteiktos papildu parametrus vai standartlielumus;

7.2. uz aprēķiniem balstītu metodoloģiju var izmantot, lietojot regulas Nr.601/2012 24.pantā noteikto standarta metodi vai 25.pantā noteikto masas bilances metodi;

7.3. uz mērījumiem balstīta metodoloģija ļauj noteikt emisijas no emisijas avotiem, izmantojot attiecīgās siltumnīcefekta gāzes koncentrācijas nepārtrauktus mērījumus dūmgāzēs un dūmgāzu plūsmas mērījumus, kā arī ļauj veikt oglekļa dioksīda pārvietošanas monitoringu starp iekārtām, kurās notiek oglekļa dioksīda koncentrācijas un pārvietotās gāzes plūsmas mērīšana.

8. Pārvalde atļauj operatoram apvienot uz aprēķiniem balstītās metodoloģijas standarta metodi, masas bilances metodi un uz mērījumiem balstīto metodoloģiju dažādiem emisiju avotiem un avotu plūsmām no vienas iekārtas, ja pēc šādas apvienošanas nerodas neuzskaitītas emisijas vai dubulta emisiju uzskaite.

9. Ja operators neizvēlas uz mērījumiem balstīto metodoloģiju, tas savas iekārtas darbībai piemēro uz aprēķiniem balstītu metodoloģiju, kas norādīta regulas Nr.601/2012 IV pielikumā, izņemot gadījumu, ja operators atļaujas iesniegumā pārvaldei pietiekami pamato, ka šīs metodoloģijas izmantošana nav tehniski iespējama, rada nesamērīgas izmaksas vai cita metodoloģija nodrošina augstāku vispārējo emisiju datu pareizību.

10. Operators izņēmuma gadījumā var nepiemērot šo noteikumu 7.punktā minēto metodoloģiju un izmantot regulas Nr.601/2012 22.pantā noteikto samazinājuma metodoloģiju, piemērojot to dažām avotu plūsmām vai emisiju avotiem, ja tiek ievēroti regulas Nr.601/2012 22.pantā noteiktie nosacījumi.

11. Operators, kura iekārtai ir zems emisiju līmenis saskaņā ar regulas Nr.601/2012 47.panta 2.punktu, var izmantot vienkāršotos monitoringa nosacījumus šo noteikumu 6.punktā minēto priekšlikumu izstrādei.

12. Operators, kura iekārta veic tādu likuma 2.pielikumā minēto darbību, kas rada N₂O emisijas, nedrīkst izmantot šo noteikumu 11.punktā minētos vienkāršotos monitoringa nosacījumus.

13. Šo noteikumu 11.punktā minētais operators:

13.1. veic vienkāršotu riska novērtējumu par to, vai kontroles darbības un šo kontroles darbību procedūras ir samērīgas ar raksturīgajiem riskiem (emisiju monitoringā izmantoto parametru, piemēram, darbības datu, emisiju aprēķina faktoru, datu noteikšanas mērīšanas līdzekļi, atkarība no nepatiesiem apgalvojumiem, pirms tiek ņemta vērā attiecīgo kontroles darbību ietekme) un apzinātajiem kontroles riskiem (emisiju monitoringā izmantoto parametru atkarība no nepatiesiem apgalvojumiem, ko kontroles sistēma laikus nenovērš vai nekonstatē un neizlabo);

13.2. pamato vienkāršoto monitoringa nosacījumu lietošanu.

14. Operators atļaujas iesniegumu un tā pielikumus iesniedz:

14.1.  30 dienas pirms likuma "Par piesārņojumu" 24.¹ panta piektās daļas 3.punktā minētā trešā perioda sākuma;

14.2.  45 darbdienas pirms likuma "Par piesārņojumu" 24.¹ panta piektās daļas 3.punktā minēto turpmāko periodu sākuma;

14.3.  45 darbdienas pirms likuma 2.pielikumā minētās darbības paredzētās uzsākšanas.

15. Pārvalde 10 darbdienu laikā pēc atļaujas iesnieguma saņemšanas rakstiski informē operatoru par nepieciešamo papildu informāciju, ja atļaujas iesniegumā nav norādīta visa vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā informācija vai nav pievienoti informāciju pamatojoši dokumenti.

16. Ja operators atļaujas iesniegumā vai tā pielikumos iekļautajai informācijai ir piešķīris komercnoslēpuma statusu, operators šo informāciju iesniedz atsevišķi, pievienojot attiecīgu norādi par komercnoslēpuma statusa piešķiršanu.

17. Vienlaikus ar atļaujas iesniegumu operators iesniedz iesniegumu par nepieciešamajiem grozījumiem atļaujā A kategorijas vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai vai C kategorijas apliecinājumā vai iesniedz iesniegumu atļaujas saņemšanai A kategorijas vai B kategorijas piesārņojošai darbībai, vai paziņo par C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu šādos gadījumos:

17.1. ja iesniegumā atļaujas saņemšanai iekļautā informācija atšķiras no atļaujā A kategorijas vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai iekļautās informācijas vai C kategorijas apliecinājumā iekļautās informācijas;

17.2. ja atļaujā A kategorijas vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai jāizdara grozījumi, pamatojoties uz likumu "Par piesārņojumu", vai jāveic būtiskas izmaiņas C kategorijas darbībā.

18. Ja operators nav ievērojis šo noteikumu 17.punktā minētos nosacījumus, pārvalde 10 darbdienu laikā pieņem lēmumu par atļaujas A kategorijas vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai vai apliecinājuma C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai izsniegšanas vai pārskatīšanas procedūras uzsākšanu un informē par to attiecīgo operatoru.

19. Pamatojoties uz šo noteikumu 18.punktā minēto pārvaldes lēmumu, operators saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, sagatavo un 15 darbdienu laikā pēc lēmuma saņemšanas dienas iesniedz šo noteikumu 17.punktā minēto informāciju pārvaldē.

2.2. Sabiedrības līdzdalība iesniegumu izvērtēšanā

20. Atļaujas iesniegums, tajā iekļautā informācija un pievienotie pielikumi ir pieejami sabiedrībai, izņemot šo noteikumu 16.punktā minēto informāciju.

21. Pārvalde divu darbadienu laikā pēc atļaujas iesnieguma saņemšanas to ievieto Valsts vides dienesta tīmekļa vietnē, norādot termiņu, kas nav mazāks par 15 darbdienām, līdz kuram sabiedrība var iesniegt priekšlikumus.

22. Pārvalde divu darbdienu laikā pēc priekšlikumu saņemšanas informē par tiem operatoru, norādot termiņu, kas nav mazāks par piecām darbdienām, līdz kuram operatoram jāsniedz skaidrojums par saņemtajiem priekšlikumiem.

2.3. Atļaujas izsniegšana

23. Pārvaldes amatpersona pirms atļaujas pirmreizējās izsniegšanas jaunai iekārtai apskata attiecīgo iekārtu un 15 darbdienu laikā sagatavo atzinumu par tās atbilstību šo noteikumu 4. un 5.punktā minētajai informācijai.

24. Pārvalde izsniedz operatoram atļauju, ja, izvērtējot šo noteikumu 4. un 5.punktā minēto informāciju, atzīst, ka operators spēj veikt emisiju monitoringu un sagatavot emisiju ziņojumu atbilstoši regulā Nr.601/2012 un šajos noteikumos minētajām prasībām.

25. Lemjot par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju, pārvalde izvērtē:

25.1. operatora iesniegtos dokumentus saskaņā ar šo noteikumu un regulas Nr.601/2012 prasībām;

25.2. saņemtos valsts un pašvaldību institūciju, kā arī sabiedrības priekšlikumus un operatora skaidrojumu par tiem saskaņā ar šo noteikumu 22.punktu.

26. Pārvalde izsniedz atļauju atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā norādītajam atļaujas veidlapas paraugam.

2.4. Atļaujas un tajā iekļauto monitoringa nosacījumu grozījumi

27. Operators katru gadu, sagatavojot emisiju ziņojumu, izvērtē iespējas uzlabot atļaujā noteikto monitoringa metodoloģiju.

28. Regulas Nr.601/2012 69.panta 2. un 3.punktā noteikto informāciju operators pārvaldē iesniedz šādos termiņos:

28.1.  A kategorijas iekārtai (saskaņā ar regulas Nr.601/2012 19.panta 2.punkta "a" apakšpunktu) – reizi četros gados līdz attiecīgā gada 30.jūnijam;

28.2.  B kategorijas iekārtai (saskaņā ar regulas Nr.601/2012 19.panta 2.punkta "b" apakšpunktu) – reizi divos gados līdz attiecīgā gada 30.jūnijam;

28.3.  C kategorijas iekārtai (saskaņā ar regulas Nr.601/2012 19.panta 2.punkta "c" apakšpunktu) – reizi gadā līdz kārtējā gada 30.jūnijam.

29. Ja šo noteikumu 61.punktā minētajā verifikācijas ziņojumā saskaņā ar Eiropas Komisijas 2012.gada 21.jūnija Regulas Nr.600/2012 par siltumnīcefekta gāzu ziņojumu un tonnkilometru ziņojumu verifikāciju un par verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (turpmāk – regula Nr.600/2012) 27., 29. un 30.punktu ir norādīti uzlabojumu ieteikumi vai nenovērstās nebūtiskās neatbilstības, operators līdz tā paša gada 30.jūnijam:

29.1. iesniedz pārvaldē ziņojumu, kurā apraksta, kā un kad ir novērsis vai plāno novērst verificētāja atklātās neatbilstības un īstenot ieteiktos uzlabojumus;

29.2. sniedz pamatojumu tam, ka verifikācijas ziņojumā iekļauto ieteikumu izpilde operatora izmantoto monitoringa metodoloģiju neuzlabotu, kā arī, ja ieteikumu izpilde radīs nesamērīgas izmaksas, iesniedz pārvaldei pierādījumus par šo izmaksu nesamērīgumu.

30. Šo noteikumu 29.punktā minēto informāciju pārvalde izvērtē 25 darbdienu laikā un pieņem bez iebildumiem, ja atzīst to par pamatotu, vai pieņem lēmumu par nepieciešamajiem grozījumiem, nosakot termiņu, līdz kuram operatoram tie ir jāveic.

31. Operators veic grozījumus iekārtas monitoringa nosacījumos un iesniedz iesniegumu par atļaujā nepieciešamajiem grozījumiem šādos gadījumos:

31.1. ja operators plāno izmaiņas iekārtas darbībā vai iekārtas darbības līmenī sakarā ar iekārtas paplašināšanu vai jaudas samazināšanu;

31.2. regulas Nr.601/2012 14.panta 2.punktā noteiktajos gadījumos;

31.3. monitoringa plānā veicamas būtiskas izmaiņas regulas Nr.601/2012 15.panta 3.punktā noteiktajos gadījumos;

31.4. ja mainītie emisiju aprēķina faktori nodrošinās emisiju noteikšanu ar lielāku precizitāti.

32. Šo noteikumu 31.1., 31.2. un 31.4.apakšpunktā minētajos gadījumos operators iesniegumu par atļaujā nepieciešamajiem grozījumiem iesniedz pārvaldē vismaz 45 darbdienas pirms izmaiņām likuma 2.pielikumā minētajā darbībā.

33. Šo noteikumu 31.3.apakšpunktā minētajā gadījumā operators iesniegumu par atļaujā nepieciešamajiem grozījumiem iesniedz pārvaldē vismaz 15 darbdienas pirms izmaiņām likuma 2.pielikumā minētajā darbībā.

34. Pārvalde 15 darbdienu laikā pārbauda operatora šo noteikumu 32. un 33.punktā minēto iesniegumu un, ja nepieciešams, pieprasa papildu informāciju par operatora plānotajām izmaiņām.

35. Pārvalde pēc šo noteikumu 34.punktā minētās pārbaudes pabeigšanas izdara grozījumus operatoram izsniegtajā atļaujā, kā arī, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par operatoram izsniegtās atļaujas A kategorijas vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājuma nosacījumu pārskatīšanu.

36. Pārvalde var pieņemt lēmumu atteikt izdarīt grozījumus esošajā atļaujā, ja, veicot šo noteikumu 34.punktā minēto pārbaudi, konstatē, ka:

36.1. operatora iesniegtie priekšlikumi monitoringa nosacījumu grozījumiem neatbilst regulas Nr.601/2012 nosacījumiem un neveicinās precīzāku emisiju monitoringu;

36.2. informācija, kas saistīta ar iesniegtajiem grozījumiem, nav patiesa un neatbilst situācijai iekārtā.

37. Pārvalde var pieņemt lēmumu par atļaujas grozījumu procedūras uzsākšanu, ja operators šo noteikumu 32. un 33.punktā noteiktajā kārtībā nav iesniedzis iesniegumu par atļaujā nepieciešamajiem grozījumiem, bet pārvalde ir konstatējusi izmaiņas iekārtas darbībā, ņemot vērā:

37.1. šo noteikumu 61.punktā minēto verifikācijas ziņojumu, kurā ir ierosināts uzlabot vai grozīt iepriekš sagatavotos un apstiprinātos monitoringa nosacījumus;

37.2. operatora saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapām iesniegto pārskatu;

37.3. operatora saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, iesniegto informāciju.

38. Ja pārvalde ir uzsākusi šo noteikumu 37.punktā minēto atļaujas grozījumu procedūru, operators veic izmaiņas iekārtas monitoringa nosacījumos un 10 darbdienu laikā pēc pārvaldes pieprasījuma saņemšanas iesniedz iesniegumu par atļaujā nepieciešamajiem grozījumiem.

39. Ja operators šo noteikumu 38.punktā minētajā kārtībā nav iesniedzis pārvaldē iesniegumu par atļaujā nepieciešamajiem grozījumiem, pārvalde izdara grozījumus šim operatoram izsniegtajā atļaujā, ņemot vērā šo noteikumu 37.punktā minēto informāciju.

40. Ja mainās iekārtas operators, pārvalde, pamatojoties uz operatora iesniegumu, 10 darbdienu laikā pēc operatora iesnieguma saņemšanas par atļaujā nepieciešamajiem grozījumiem precizē atļauju, ierakstot tajā datus par jauno operatoru, nemainot atļaujas derīguma termiņu un nosacījumus.

41. Ja operators, kurš saskaņā ar izsniegto atļauju emisiju monitoringam izmanto vienkāršotus monitoringa nosacījumus, pārsniedz regulas Nr.601/2012 47.panta 2.punktā noteiktās robežvērtības, operators kopā ar šo noteikumu 48.punktā minēto emisiju ziņojumu iesniedz pārvaldē pamatojumu, saskaņā ar kuru attiecīgās robežvērtības pēdējo piecu ziņošanas gadu laikā nav tikušas pārsniegtas un tās netiks pārsniegtas, sākot no nākamā ziņošanas gada un turpmāk.

42. Pārvalde 20 darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 41.punktā minēto pamatojumu un pieņem lēmumu atļaut operatoram arī turpmāk izmantot vienkāršotus monitoringa nosacījumus vai pieņem lēmumu neapstiprināt iesniegto pamatojumu, uzdodot operatoram izstrādāt jaunus priekšlikumus monitoringa nosacījumiem.

43. Pārvalde ne retāk kā reizi piecos gados pārskata operatoriem izsniegtās atļaujas. Ja pēc pārbaudes pārvalde pieņem lēmumu par nepieciešamību veikt grozījumus atļaujā, tā 15 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par to rakstiski informē operatoru.

2.5. Atļaujas atcelšana

44. Operators, kura iekārta veic tādas likuma 2.pielikumā minētās darbības, kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms nepārsniedz likuma 2.pielikumā minētos rādītājus, var iesniegt pārvaldē iesniegumu par izsniegtās atļaujas atcelšanu.

45. Pārvalde 10 darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 44.punktā minēto iesniegumu un pieņem lēmumu par izsniegtās atļaujas atcelšanu. Atļauja tiek atcelta ar pārvaldes lēmuma spēkā stāšanās dienu.

46. Pārvalde pieņem lēmumu par operatoram izsniegtās atļaujas atcelšanu, ja:

46.1. tā konstatē, ka iekārta ir beigusi savu darbību;

46.2. saskaņā ar operatora iesniegumu attiecīgā iekārta vairs neveic nevienu no likuma 2.pielikumā minētajām darbībām;

46.3. operators ir sniedzis nepatiesu vai maldinošu informāciju vai neievēro atļaujā minētos nosacījumus;

46.4. operators nav iesniedzis informāciju par iekārtas darbības būtiskām izmaiņām saskaņā ar šo noteikumu 33.punktu;

46.5. operatoram izsniegtā A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja ir atcelta saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu" vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, vai operatoram izsniegtā A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja saskaņā ar Administratīvā procesa likumu ir zaudējusi spēku;

46.6. operators ir svītrots no C kategorijas piesārņojošo darbību veicēju saraksta.

3. Emisiju ziņojuma sagatavošana, pārbaude un apstiprināšana

3.1. Emisiju ziņojuma sagatavošana

47. Operators saskaņā ar viņam izsniegto atļauju:

47.1. veic emisiju monitoringu visām iekārtām, kurās tiek veiktas likuma 2.pielikumā minētās darbības;

47.2. dokumentē un arhivē informāciju par monitoringa veikšanu un iegūtajiem rezultātiem.

48. Operators emisijas monitoringa rezultātus norāda emisiju ziņojumā. Emisiju ziņojumu sagatavo elektroniskā formā saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumā norādīto emisiju ziņojuma veidlapu, ņemot vērā regulas Nr.601/2012 X pielikumā noteikto monitoringa nosacījumu minimālo saturu.

49. Operators nodrošina, ka emisiju ziņojumā iekļautie dati sakrīt ar informāciju, ko operators ir sniedzis:

49.1. ikgadējā statistiskajā pārskatā par gaisa aizsardzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām attiecībā uz vides monitoringu un tā veikšanas kārtību;

49.2. Centrālajai statistikas pārvaldei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts statistiku.

50. Operators emisiju ziņojumā neveic emisiju aprēķinā izmantoto datu un starprezultātu noapaļošanu, bet noapaļo tikai gala rezultātu – gada kopējo emisiju apjomu (tonnās).

3.2. Emisiju ziņojuma verificēšana

51. Operators emisiju ziņojumu iesniedz verificēšanai un verifikācijas ziņojuma sagatavošanai.

52. Šo noteikumu 51.punktā minēto emisiju ziņojuma verificēšanu likuma 2.pielikumā minētajām darbībām var veikt saskaņā ar regulu Nr.600/2012 akreditēta kompetenta, neatkarīga atbilstības novērtēšanas institūcija (turpmāk – verificētājs), kas atbilst šādām prasībām:

52.1. verificētājs nav piedalījies operatora atļaujas iesnieguma vai emisiju ziņojuma sagatavošanā un nav atkarīgs no operatora saskaņā ar regulas Nr.600/2012 42.pantā minētajām prasībām;

52.2. verificētājs ir atbildīgs par operatora veikto likuma 2.pielikumā minēto darbību un šo darbību radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju noteikšanas procedūru verifikācijas procesa veikšanu un ziņošanu;

52.3. verificētājs pārzina prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra Direktīvā 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK;

52.4. verificētājs pārzina regulas Nr.600/2012 prasības, kā arī tās ietvaros Eiropas Komisijas izstrādātos vadlīniju dokumentus;

52.5. verificētājs pārzina normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz verificējamām darbībām un informācijas sagatavošanas procedūru attiecībā uz katru emisijas avotu iekārtā, īpaši attiecībā uz datu apkopošanu, mērīšanu, aprēķiniem un ziņojuma sniegšanu.

53. Verificētājs plāno un veic operatora sagatavotā emisiju ziņojuma verificēšanu saskaņā ar regulā Nr.600/2012 noteiktajām prasībām, vienlaikus verificējot monitoringa sistēmu ticamību un precizitāti, kā arī iesniegtos datus un informāciju par emisijām, jo īpaši:

53.1. likuma 2.pielikumā minēto darbību datus, attiecīgos mērījumus un aprēķinus;

53.2. emisiju aprēķinu faktoru izvēli un izmantošanu;

53.3. kopējo emisiju noteikšanai veiktos aprēķinus;

53.4. mērīšanas metožu izvēli un lietošanu, ja emisiju noteikšanā ir izmantoti mērījumi.

54. Verificētājs ievēro šādus emisiju ziņojuma verificēšanas vispārīgos principus:

54.1. stratēģiskā analīze – pārbaude pamatojas uz visu iekārtā veikto darbību stratēģisku analīzi;

54.2. procesa analīze – verificētājs veic iepriekš nepieteiktas pārbaudes, lai noteiktu iesniegto datu un informācijas ticamību, un, ja nepieciešams, saņemto informāciju pārbauda iekārtas atrašanās vietā;

54.3. riska analīze – verificētājs nosaka paaugstināta riska emisijas avotus, kā arī veiktā monitoringa un operatora darbības aspektus, kuru dēļ varētu kļūdaini noteikt kopējo emisiju, piemēram, emisiju aprēķinu faktoru izvēli un aprēķinus, kas nepieciešami, lai noteiktu emisijas līmeni no atsevišķiem avotiem, kā arī īpaši pārbauda paaugstināta riska emisijas avotus un citus minētos aspektus.

55. Verificētājs, veicot emisiju ziņojuma verificēšanu, ņem vērā:

55.1. vai operators ir reģistrēts Eiropas Savienības Vides vadības un audita sistēmā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 25.novembra Regulu Nr.1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr.761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu;

55.2. jebkuru efektīvo riska vadības metodi, ko izmanto operators, lai samazinātu kļūdas iespējamību un emisiju izkliedi.

56. Operators nodrošina, ka verificētājam ir piekļuve jebkuram ražošanas objektam, iekārtai un jebkurai informācijai, kas ir nepieciešama verifikācijas veikšanai.

57. Verificētājs saskaņā ar regulas Nr.600/2012 31.panta 1.punktu var pieņemt lēmumu neapmeklēt iekārtu, nekavējoties par to informējot attiecīgo operatoru.

58. Operators iesniedz pārvaldē pieteikumu par šo noteikumu 57.punktā minētā verificētāja lēmuma apstiprināšanu. Pārvalde 10 darbdienu laikā pēc operatora pieteikuma saņemšanas, izvērtējot regulas Nr.600/2012 31.panta 1.punktā minētos nosacījumus, apstiprina verificētāja lēmumu.

59. Pārvalde apstiprina verificētāja lēmumu neapmeklēt iekārtu, ja šo noteikumu 58.punktā minētajā pieteikumā iekļautā informācija ir pamatota. Ja pārvalde neapstiprina verificētāja lēmumu neapmeklēt iekārtu, verificētājam saskaņā ar regulas Nr.600/2012 21.pantu iekārta jāapmeklē.

60. Pārvaldes apstiprinājums nav nepieciešams, ja verificētāja lēmums neapmeklēt iekārtu attiecas uz šo noteikumu 11.punktā minētajām iekārtām ar zemu emisiju līmeni.

61. Verificētājs, ņemot vērā verifikācijas laikā iegūto informāciju, 15 darbdienu laikā pēc operatora sagatavotā emisiju ziņojuma saņemšanas sagatavo un papīra un elektroniskā formā nosūta operatoram verifikācijas ziņojumu, izmantojot Eiropas Komisijas izstrādāto verifikācijas ziņojuma veidlapu. Verifikācijas ziņojumā norāda pārbaudes metodoloģiju, konstatētos faktus un verifikācijas atzinumu.

62. Verificētājs verifikācijas ziņojumā norāda tā atbilstību šādiem principiem – pilnīgums, konsekvence, pārredzamība, pareizība, izmaksu lietderība un ticamība – un sniedz apmierinošu verifikācijas atzinumu (verificē operatora sagatavoto emisiju ziņojumu), ja:

62.1. emisiju ziņojumā iekļautie monitoringa dati ir patiesi un tajos nav pretrunu;

62.2. emisiju uzskaite un aprēķini iekārtā ir pilnīgi un konsekventi;

62.3. dati apkopoti saskaņā ar regulā Nr.601/2012 noteiktajiem nosacījumiem;

62.4. visu konstatēto nepatieso apgalvojumu summa nepārsniedz regulas Nr.600/2012 23.pantā noteikto būtiskuma līmeni – 5 % A un B  kategorijas iekārtām vai 2 % C kategorijas iekārtām.

63. Operators veic visus verificētāja norādītos labojumus emisiju ziņojuma verificēšanas laikā. Ja verificēšanas laikā operators neveic verificētāja norādītos labojumus, verificētājam ir tiesības verificētāja ziņojumā sniegt neapmierinošu atzinumu.

64. Verificētājs ir atbildīgs par tās informācijas neizpaušanu, kuru operators emisiju ziņojumā ir atzīmējis kā komercnoslēpumu.

3.3. Nosacījumi emisiju ziņojuma verificēšanas veicējam

65. Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, izmantojot Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja noteikumus un rekomendācijas, kā arī ņemot vērā regulā Nr.600/2012 noteiktos kritērijus, novērtē verificētāju.

66. Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs, akreditējot verificētāju likuma 2.pielikumā minēto darbību verificēšanai, apliecina, ka verificētājs atbilst regulā Nr.600/2012 noteiktajām prasībām.

67. Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs veic katra akreditētā verificētāja ikgadējo uzraudzību saskaņā ar regulas Nr.600/2012 49.pantu.

68. Ja pārvalde operatora iesniegtajā emisiju ziņojumā konstatē būtiskas informācijas vai datu neatbilstības iekārtā esošajai informācijai vai datiem un verificētājs šādas neatbilstības nav konstatējis vai ir ignorējis, pārvalde ziņo par to Latvijas Nacionālajam akreditācijas birojam, ja konkrēto emisiju ziņojumu verificējis Latvijas Nacionālais akreditācijas biroja akreditēts verificētājs, vai tās valsts akreditācijas organizācijai, kurā konkrētais verificētājs ir akreditēts saskaņā ar regulu Nr.600/2012.

69. Pārvalde šo noteikumu 68.punktā minētajā ziņojumā iekļauj šādu informāciju:

69.1. attiecīgā verificētāja nosaukumu un to personu vārdus, kuras verificējušas konkrēto emisiju ziņojumu;

69.2. konstatētās neatbilstības;

69.3. sekas, kas radušās informācijas vai datu neatbilstības pieļaušanas vai nelabošanas dēļ (piemēram, datu kļūdas neievērošanas vai apzinātas pieļaušanas dēļ operatoram ir aprēķināts vai noteikts nepareizs apjoms, kas pārsniedz šo noteikumu 62.4.apakšpunktā minēto būtiskuma līmeni).

70. Operators, pārvalde vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir tiesīga iesniegt Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā sūdzību par Latvijā akreditētu verificētāju, un Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs to izskata regulas Nr.600/2012 61.pantā noteiktajā kārtībā.

71. Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs normatīvajos aktos par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par verificētāja akreditācijas atcelšanu, apturēšanu vai akreditācijas jomas samazināšanu šādos gadījumos:

71.1. veicot šo noteikumu 67.punktā minēto uzraudzību, konstatēts, ka verificētājs neievēro regulas Nr.600/2012 prasības;

71.2. izvērtējot šo noteikumu 68.punktā minēto pārvaldes ziņojumu, konstatēts būtisks pārkāpums verificētāja darbībās;

71.3. izvērtējot šo noteikumu 70.punktā minēto sūdzību, konstatēts, ka verificētājs ir nopietni pārkāpis vai atkārtoti nav ievērojis regulas Nr.600/2012 prasības;

71.4. regulas Nr.600/2012 53.panta 2. un 3.punktā noteiktajā gadījumā.

72. Šo noteikumu 71.punktā minēto lēmumu par verificētāja akreditācijas atsaukšanu, apturēšanu vai akreditācijas jomas samazināšanu Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs nosūta lēmuma adresātam un informāciju par lēmuma pieņemšanu publicē savā tīmekļa vietnē.

73. Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs atjauno tā verificētāja akreditāciju, kura apturēta saskaņā ar šo noteikumu 71.punktā minēto lēmumu, ja:

73.1. verificētājs ir novērsis neatbilstības un veicis nepieciešamās darbības, lai nepieļautu to atkārtošanos;

73.2. Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs ir pārliecinājies, ka verificētājs ievēro visas regulā Nr.600/2012 verificētājiem noteiktās prasības.

3.4. Emisiju ziņojuma izvērtēšana un apstiprināšana

74. Operators katru gadu līdz 15.martam pārvaldē iesniedz:

74.1. emisiju ziņojumu, norādot, kura emisiju ziņojumā iekļautā informācija ir klasificējama kā komercnoslēpums;

74.2. verifikācijas ziņojumu.

75. Operators 45 darbdienu laikā pēc attiecīgā notikuma iestāšanās iesniedz pārvaldē emisiju ziņojumu un verifikācijas ziņojumu, ja:

75.1. stājies spēkā pārvaldes lēmums par atļaujas atcelšanu;

75.2. veikta operatora reorganizācija, tai skaitā operatora maiņa;

75.3. veikta operatora likvidācija;

75.4. iekārta pārtraukusi darbību.

76. Ja operators izbeidz darbību, šo noteikumu 75.punktā minēto ziņojumu iesniegšanu nodrošina operatora administrators vai likvidators.

77. Pārvalde izvērtē operatora iesniegto emisiju ziņojumu un verifikācijas ziņojumu, ņemot vērā:

77.1. šādus nosacījumus:

77.1.1. emisiju ziņojums un verifikācijas ziņojums ir iesniegts šajos noteikumos noteiktajos termiņos un šo noteikumu 3.punktā noteiktajā formātā;

77.1.2. emisiju ziņojums un verifikācijas ziņojums ir sagatavots saskaņā ar šo noteikumu 48. un 61.punktā minētajām prasībām;

77.1.3. emisiju ziņojums ir verificēts kā apmierinošs;

77.2. šādu informāciju:

77.2.1. operatoram izsniegtajā atļaujā minēto informāciju;

77.2.2. iekārtu saraksta emisijas kvotu sadalei 2013.–2020.gadam izstrādes laikā operatora iesniegto informāciju;

77.2.3. verifikācijas ziņojumā norādīto informāciju par verificēšanas laikā konstatētiem nebūtiskiem nepatiesiem apgalvojumiem;

77.2.4. operatora saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām attiecībā uz vides monitoringu un tā veikšanas kārtību iesniegto ikgadējo statistisko pārskatu par gaisa aizsardzību.

78. Pārvalde pēc emisiju ziņojuma izvērtēšanas katru gadu līdz 31.martam:

78.1. apstiprina operatora iesniegtā emisiju ziņojuma un verifikācijas ziņojuma atbilstību šo noteikumu 77.1.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, kā arī emisiju ziņojuma atbilstību šo noteikumu 77.2.apakšpunktā minētajai informācijai;

78.2. pieņem lēmumu par operatora iesniegtā emisiju ziņojuma un verifikācijas ziņojuma neapstiprināšanu, norādot visas konstatētās neatbilstības, un divu darbdienu laikā informē par to operatoru.

79. Operators 10 darbdienu laikā veic labojumus emisiju ziņojumā, lai novērstu pārvaldes konstatētās neatbilstības, un atkārtoti iesniedz to pārvaldē.

80. Pārvalde izvērtē atkārtoti sniegto informāciju un pieņem lēmumu par operatora iesniegtā emisiju ziņojuma un verifikācijas ziņojuma apstiprināšanu vai neapstiprināšanu.

81. Ja pārvalde saskaņā ar šo noteikumu 78.2.apakšpunktu vai 80.punktu pieņem lēmumu par operatora iesniegtā emisiju ziņojuma un verifikācijas ziņojuma neapstiprināšanu, operators pārvaldes rīcību var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā.

4. Operatora pienākumu nepildīšana

82. Pārvalde aprēķina operatora gada emisijas vai pēc iespējas precīzāk nosaka aptuvenās operatora gada emisijas, ja:

82.1. operators nav iesniedzis šo noteikumu 74.punktā minēto informāciju līdz attiecīgā gada 31.martam;

82.2. pārvalde saskaņā ar šo noteikumu 78.2.apakšpunktu vai 80.punktu ir pieņēmusi lēmumu par operatora iesniegtā emisiju ziņojuma un verifikācijas ziņojuma neapstiprināšanu;

82.3. emisiju ziņojums nav verificēts;

82.4. verificētājs verifikācijas ziņojumā ir norādījis uz nebūtiskiem nepatiesiem apgalvojumiem, ko operators nav izlabojis pirms verifikācijas ziņojuma sniegšanas, novērtējot šo nepatieso apgalvojumu ietekmi.

83. Pārvalde šo noteikumu 82.punktā minētajā emisiju aprēķinā vai aptuveno emisiju noteikšanā izmanto šādu informāciju un datus:

83.1. operatora iesniegto ikgadējo statistisko pārskatu par gaisa aizsardzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām attiecībā uz vides monitoringu un tā veikšanas kārtību;

83.2. iepriekšējā gadā iesniegto emisiju ziņojumu;

83.3. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts statistiku (piemēram, pārskats par enerģētisko resursu izlietošanu, pārskats par siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu, pārskats par gada darbību, pārskats par rūpniecības produkcijas veidu ražošanu) Centrālajā statistikas pārvaldē iesniegto informāciju.

84. Valsts vides dienests saskaņā ar šo noteikumu 82.punktu aprēķinātās vai noteiktās operatora emisijas izmanto operatora dabas resursu nodokļa aprēķinam saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu, ja operators nav iesniedzis informāciju saskaņā ar šo noteikumu 74.punktu un nav veicis emisijas kvotu nodošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darbībām ar emisijas kvotām.

85. Ja operatora emisijas ziņojums nav apstiprināts šo noteikumu 78.1.apakšpunktā vai 80.punktā minētajā kārtībā līdz kārtējā gada 31.martam:

85.1. pārvalde 1.aprīlī vai nākamajā darbdienā pēc 1.aprīļa informē par attiecīgajiem operatoriem valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs);

85.2. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, pamatojoties uz pārvaldes šo noteikumu 85.1.apakšpunktā minēto informāciju, nekavējoties bloķē attiecīgo operatoru kontus emisiju reģistrā.

86. Pārvalde vienas darbdienas laikā informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru par pieņemto lēmumu apstiprināt šo noteikumu 85.1.apakšpunktā minētā operatora iesniegto emisiju ziņojumu. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs vienas darbdienas laikā pēc šīs informācijas saņemšanas atbloķē attiecīgo operatora kontu emisiju reģistrā.

5. Informācijas apmaiņa un publicēšana

87. Valsts vides dienests katru gadu līdz 31.martam:

87.1. publicē savā tīmekļa vietnē operatora iesniegto emisiju ziņojumu un verifikācijas ziņojumu, kā arī pārvaldes apstiprinājumu vai lēmumu par ziņojuma neapstiprināšanu;

87.2. nosūta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram šo noteikumu 78.1.apakšpunktā un 80.punktā minētos apstiprinātos emisiju ziņojumus.

88. Ja pārvalde saskaņā ar šo noteikumu 78.1.apakšpunktu un 80.punktu ir apstiprinājusi operatora iesniegto informāciju vēlāk nekā kārtējā gada 31.martā, šo noteikumu 87.1.apakšpunktā minētā informācija tiek publicēta Valsts vides dienesta tīmekļa vietnē vienas darbdienas laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

89. Valsts vides dienests savā tīmekļa vietnē ievieto:

89.1. regulas Nr.600/2012 un regulas Nr.601/2012 ietvaros izstrādātās veidlapas un vadlīniju dokumentus;

89.2. iesnieguma veidlapas paraugu atļaujas saņemšanai (1.pielikums);

89.3. atļaujas veidlapas paraugu (3.pielikums);

89.4. emisiju ziņojuma veidlapas paraugu (4.pielikums);

89.5. visas operatoriem izsniegtās atļaujas un tajās iekļautos monitoringa nosacījumus;

89.6. pārvaldes lēmumus par grozījumiem atļaujās, par atteikumu izsniegt atļauju, par atļaujas atcelšanu;

89.7. šo noteikumu 2.pielikuma 28.punktā minēto laboratoriju sarakstu, kuras nav akreditētas saskaņā ar standartu LVS EN ISO/IEC 17025:2005, bet kurās veiktās analīzes ir atzīstamas likuma 2.pielikumā minēto darbību monitoringam un ziņošanai nepieciešamo datu noteikšanai.

6. Noslēguma jautājumi

90. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumus Nr.400 "Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikšanas un izsniegšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 69.nr.; 2005, 124.nr.).

91. Ar 2013.gada 1.jūliju atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumus Nr.778 "Kārtība, kādā tiek veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings, kā arī pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta gāzu emisiju" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 144.nr.).

92. Šo noteikumu 3., 4., 5. un 6.nodaļa, kā arī 3.punktā noteiktais nosacījums par informācijas iesniegšanu Valsts vides dienesta vienotās vides informācijas sistēmas "TULPE" mājaslapā tiešsaistes režīmā stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā.

93. Šajos noteikumos iekļautie nosacījumi par emisiju monitoringu attiecas uz darbībām, kas tiek veiktas iekārtās, sākot ar 2013.gada 1.janvāri.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra Direktīvas 2008/101/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai aviācijas darbības iekļautu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Direktīvas 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu.

Ministru prezidenta vietā –
aizsardzības ministrs A.Pabriks

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

2.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 13.novembra
noteikumiem Nr.769

Papildu nosacījumi emisiju monitoringa nosacījumiem

I. Emisiju noteikšanas līmeņi

1. Operators emisiju noteikšanai piemēro:

1.1. augstāko līmeni, kas norādīts Eiropas Komisijas 2012.gada 21.jūnija Regulas Nr.601/2012 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (turpmāk – regula Nr.601/2012) V pielikuma 1.punktā katram emisiju avotam, kas emitē vairāk nekā 5000 tonnu CO₂ ekvivalentu gadā vai kas nodrošina vairāk nekā 10 % kopējo gada emisiju iekārtā, atkarībā no tā, kurš lielums ir lielāks absolūto emisiju ziņā;

1.2. līmeni, kas ir par vienu pakāpi zemāks nekā augstākais līmenis, vai augstāko līmeni, kas regulas Nr.601/2012 II pielikumā norādīts visiem citiem emisiju avotiem.

2. Operators var izmantot nākamo zemāko līmeni (ņemot vērā, ka minimālais ir pirmais līmenis), ja operators Valsts vides dienesta reģionālajai vides pārvaldei (turpmāk – pārvalde) var pamatot, ka:

2.1. šā pielikuma 1.punktā minētā līmeņa piemērošana nav tehniski iespējama vai radītu nesamērīgas izmaksas;

2.2. aprēķinu metodoloģijas piemērošana, izmantojot regulas Nr.601/2012 26.pantā minētos līmeņus, nav tehniski iespējama vai radītu nesamērīgas izmaksas.

3. Operators ar pārvaldes atļauju piemēro līmeni, kas ir par vienu līmeni zemāks nekā regulas Nr.601/2012 V pielikumā noteiktais minimālais emisiju aprēķina līmenis tās 19.panta 2.punktā noteiktajām C kategorijas iekārtām un līdz pat diviem līmeņiem zemāks 19.panta 2.punktā noteiktajām A un B kategorijas iekārtām (minimālais ir pirmais līmenis), pārejas periodā līdz trijiem gadiem, ja:

3.1. operators pamato, ka noteiktais līmenis nav tehniski iespējams vai radīs nesamērīgas izmaksas;

3.2. operators iesniedz uzlabojumu plānu, norādot, kā un kad tiks sasniegts vismaz šā pielikuma 3.punktā noteiktais minimālais emisiju aprēķina līmenis.

II. Papildu nosacījumi biomasas izmantošanai

4. Operators ar pārvaldes atļauju var izvēlēties metodi, kas neparedz emisiju aprēķinu līmeņus, tostarp enerģijas bilances metodi, lai noteiktu aktivitātes datus un attiecīgos emisiju aprēķina faktorus:

4.1. ja jaukta sastāva kurināmā vai materiālu biomasas frakcija ir 97 % vai lielāka;

4.2. ja emisiju daudzuma dēļ, kas saistīts ar kurināmā vai materiālu fosilo frakciju, tā uzskatāma par "de minimis" avota plūsmu;

4.3. ja attiecīgā vērtība nav jāizmanto no biomasas iegūta CO₂ atskaitīšanai no emisijām, kas noteiktas nepārtrauktajos emisijas mērījumos.

5. Ja saskaņā ar nepieciešamo emisiju aprēķina līmeni un atbilstošo standartlielumu pieejamību, kā norādīts regulas Nr.601/2012 31.panta 1.punktā, konkrēta kurināmā vai materiāla biomasas frakcija tiek noteikta, izmantojot analīzes, operators nosaka šo biomasas frakciju, pamatojoties uz attiecīgo standartu un tā analītiskajām metodēm.

6. Ja biomasas frakcijas noteikšana jaukta sastāva kurināmajā vai materiālā, izmantojot analīzes, saskaņā ar šā pielikuma 5.punktu nav tehniski iespējama vai radītu nesamērīgas izmaksas, operators aprēķinus pamato ar standarta emisijas faktoriem un biomasas frakcijas vērtībām attiecībā uz jaukta sastāva kurināmo un materiāliem, kā arī regulas Nr.601/2012 ietvaros izstrādātajiem vadlīniju dokumentiem.

7. Ja šā pielikuma 6.punktā minēto standarta koeficientu un lielumu nav, operators vai nu pieņem biomasas daļas neesību, vai iesniedz pārvaldē citu izvēlēto aprēķinu metodi biomasas frakcijas noteikšanai.

8. Attiecībā uz kurināmo vai materiāliem, kas radušies ražošanas procesā ar definētām un izsekojamām ievades plūsmām, operators var balstīt biomasas frakcijas noteikšanas aprēķinu uz procesā ievadītā un no tā izvadītā fosilā un biomasas oglekļa masas bilanci.

III. Papildu nosacījumi darbības datu noteikšanai

9. Ja operatora izmantotie mērīšanas līdzekļi ir pakļauti metroloģiskai kontrolei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mērīšanas līdzekļu kalibrēšanu vai verificēšanu, kalibrēšanas vai verificēšanas sertifikātiem un attiecīgām atzīmēm, operators, nodrošinot regulas Nr.601/2012 28.pantā noteikto nosacījumu izpildi, var izmantot mērījumu rezultātus, ko iekārtā sniedz viņa paša kontrolē esošās mērīšanas sistēmas, lai noteiktu darbības datus saskaņā ar regulas Nr.601/2012 27.pantu.

10. Nodrošinot šā pielikuma 9.punkta izpildi, normatīvajos aktos par mērīšanas līdzekļu kalibrēšanu vai verificēšanu, kalibrēšanas vai verificēšanas sertifikātiem un attiecīgām atzīmēm atļauto maksimāli pieļaujamo kļūdu var izmantot kā nenoteiktību bez papildu pierādījumu sniegšanas.

11. Ja operators beramkravu darbības datu noteikšanai izmanto masas bilances metodoloģiju, papildus regulas Nr.601/2012 27.panta 2.punktā noteiktajām metodēm operators var izmantot neatkarīgus kvalificētus vērtētājus, kas darbības datus nosaka saskaņā ar zinātniskiem standartiem.

IV. Papildu nosacījumi emisiju aprēķina faktoru izmantošanai un noteikšanai

12. Operators var aprēķināt emisijas, izmantojot emisijas faktorus, kas ir izteikti kā tonnas CO₂ emisiju uz tonnu kurināmā (t CO₂/t) vai tonnas CO₂ uz normālkubikmetru (t CO₂/Nm³) kurināmā:

12.1. ja emisijas tiek aprēķinātas tādam kurināmā daudzumam, kas arī izteikts kā tonnas vai normālkubikmetri, ņemot vērā atbilstošu oksidācijas koeficientu;

12.2. ja var pamatot šāda emisijas faktora izmantošanu un tā precizitāti;

12.3. ja šāda emisijas faktora izmantošana var radīt līdzvērtīgu pareizību emisiju aprēķinos, kādu nosaka tāda emisijas faktora izmantošana, kas izteikts kā t CO₂/TJ;

12.4. ja tāda emisijas faktora izmantošana, kas izteikts kā t CO₂/TJ, rada nesamērīgas izmaksas.

13. Emisiju aprēķinam, izmantojot šā pielikuma 12.punktā minēto emisiju faktoru, operatoram, lai pārrēķinātu oglekļa saturu ar CO₂ saistīta emisijas faktora atbilstošā vērtībā un otrādi, jāizmanto koeficients 3,664 t CO₂/t C.

14. Ja operators emisiju aprēķinā izmanto šā pielikuma 12.punktā minētos emisijas faktorus, attiecībā uz zemāko sadegšanas siltumu operators var veikt monitoringu, izmantojot zemākus līmeņus nekā regulas Nr.601/2012 II pielikumā noteiktais augstākais līmenis.

15. Ja operatora iekārtā tiek lietoti vairāki kurināmie un attiecībā uz konkrētu oksidācijas koeficientu jāizmanto trešais līmenis, operators:

15.1. nosaka vienu apkopotu oksidācijas koeficientu visam sadedzināšanas procesam un piemēro to visiem kurināmā veidiem;

15.2. attiecina nepabeigtu oksidāciju vienai lielai avota plūsmai un var izmantot oksidācijas koeficienta vērtību "viens" citu avotu plūsmām;

15.3. pierāda, ka, piemērojot šā pielikuma 15.1. un 15.2.apakšpunktā minētos nosacījumus, emisijas netiks novērtētas pārāk zemu, ja tiek izmantota biomasa vai jaukta sastāva kurināmais.

16. Ja operators iekārtā izmanto tādus kurināmā veidus, kas nav komerciālais standarta kurināmais, kā noteikts regulas Nr.601/2012 3.panta 31.punktā, operators nosaka zemāko sadegšanas siltumu un emisijas faktorus, izmantojot tos pašus līmeņus, kas paredzēti līdzvērtīgam komerciālam standarta kurināmajam, ar nosacījumu, ka saskaņā ar regulas Nr.601/2012 31.panta 4.punktu konkrētais zemākā sadegšanas siltuma lielums pēdējo triju gadu laikā no līdzvērtīgā komerciālā standarta kurināmā lieluma nav atšķīries vairāk kā par 1 %.

17. Operators vismaz reizi trijos gados iesniedz pārvaldē visu informāciju, kas pamato šā pielikuma 16.punktā minēto zemākā sadegšanas siltuma un emisijas faktoru noteikšanas metodi un zemākā sadegšanas lieluma vērtības, salīdzinot ar līdzvērtīgo komerciālā standarta kurināmā lielumu.

V. Nenoteiktības noteikšana

18. Saskaņā ar regulas Nr.601/2012 3.panta 6.punktu nenoteiktība ir parametrs, kas:

18.1. saistīts ar daudzuma noteikšanas rezultātu;

18.2. raksturo vērtību izkliedi, kuru pamatoti varētu attiecināt uz konkrēto daudzumu, ņemot vērā sistemātisko un nejaušo faktoru ietekmi, ko izsaka procentos;

18.3. apraksta vidējās vērtības ticamības intervālu ar 95 % varbūtību, ņemot vērā vērtību sadalījuma asimetriju.

19. Nenoteiktības robežvērtību izprot kā maksimālās pieļaujamās nenoteiktības avota plūsmu noteikšanai ziņošanas periodā.

20. Operators nenoteiktības noteikšanai izmanto regulas Nr.601/2012 ietvaros izstrādātos vadlīniju dokumentus.

VI. Papildu nosacījumi analīžu izmantošanai

21. Ja emisiju aprēķina faktori tiek noteikti, izmantojot analīzes, operators sagatavo paraugu ņemšanas plānu attiecībā uz katru kurināmo vai materiālu, plānu izstrādājot kā rakstisku procedūru un iekļaujot tajā informāciju par paraugu sagatavošanas metodoloģiju, norādot pienākumus, atrašanās vietas, biežumu un daudzumus, kā arī paraugu uzglabāšanas un transportēšanas metodoloģiju.

22. Operators nodrošina paraugu ņemšanas plāna pieejamību ikgadējā emisiju ziņojuma verifikācijai.

23. Operators, vienojoties ar laboratoriju, kas veic attiecīgā kurināmā vai materiāla analīzes, var pielāgot paraugu ņemšanas plāna elementus, ja analītiskie rezultāti liecina, ka kurināmā vai materiāla neviendabīgums būtiski atšķiras no tās informācijas par neviendabīgumu, uz kuru balstīts sākotnējais attiecīgā kurināmā vai materiāla paraugu ņemšanas plāns.

24. Paraugu ņemšanas plāna sagatavošanai operators izmanto regulas Nr.601/2012 ietvaros izstrādātos vadlīniju dokumentus.

25. Operators ar pārvaldes atļauju var piemērot citu analīžu veikšanas biežumu, nekā attiecīgajam kurināmajam vai materiālam norādīts regulas Nr.601/2012 VII pielikumā, vienā no šādiem gadījumiem:

25.1. minimālais biežums nav zināms;

25.2. operators var pārvaldei pierādīt, ka:

25.2.1. pamatojoties uz vēsturiskiem datiem, tostarp uz analītiskajām vērtībām attiecīgajam kurināmajam vai materiālam emisijas kvotu tirdzniecības periodā, kas bija tieši pirms esošā emisijas kvotu tirdzniecības perioda, jebkādas analītisko vērtību svārstības attiecīgajam kurināmajam vai materiālam nepārsniedz 1/3 no nenoteiktības vērtības, kas operatoram saskaņā ar regulu Nr.601/2012 jāievēro attiecībā uz šā kurināmā vai materiāla darbības datu noteikšanu;

25.2.2. izmantojot prasīto analīžu veikšanas biežumu, rastos nesamērīgas izmaksas.

VII. Papildu nosacījumi laboratoriju izmantošanai

26. Operators emisiju aprēķinam nepieciešamo datu un parametru noteikšanas analīzēm, kā arī attiecībā uz nepārtrauktas emisiju mērīšanas sistēmām emisiju mērīšanai, attiecīgā aprīkojuma kalibrēšanai un novērtēšanai izmanto tādas laboratorijas, kuras attiecīgajām analītiskajām metodēm ir akreditētas saskaņā ar standartu LVS EN ISO/IEC 17025:2005 attiecīgajām analītiskajām metodēm vai kalibrēšanas darbībām.

27. Emisiju aprēķina faktoru noteikšanai operators ar pārvaldes atļauju izņēmuma gadījumā var izmantot neakreditētas laboratorijas, ja:

27.1. laboratorija ir iekļauta šā pielikuma 28.punktā minētajā atzīstamo neakreditēto laboratoriju sarakstā;

27.2. var pietiekami pamatot pārvaldei, ka saskaņā ar standartu LVS EN ISO/IEC 17025:2005 akreditētu laboratoriju izmantošana nav tehniski iespējama vai izmantošana rada nesamērīgas izmaksas;

27.3. šādu laboratoriju rezultātu pareizību var pamatot ar starplaboratoriju testēšanas rezultātu palīdzību, ja testēšana veikta ne retāk kā reizi ceturksnī, izmantojot vismaz divas neatkarīgas un ar operatoru nesaistītas laboratorijas.

VIII. Atzīstamo neakreditēto laboratoriju saraksts

28. Valsts vides dienests sadarbībā ar Eiropas Komisijas 2012.gada 21.jūnija Regulas Nr.600/2012 par siltumnīcefekta ziņojumu un tonnkilometru ziņojumu verifikāciju un par verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (turpmāk – regula Nr.600/2012) ietvaros Latvijā akreditētiem verificētājiem izveido un regulāri atjaunina to laboratoriju sarakstu, kuras nav akreditētas saskaņā ar standartu LVS EN ISO/IEC 17025:2005, bet kurās veiktās analīzes ir atzīstamas likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minēto darbību monitoringam un ziņošanai nepieciešamo datu noteikšanai (turpmāk – atzīstamo neakreditēto laboratoriju saraksts), ņemot vērā regulu Nr.601/2012 un tās ietvaros izstrādātos vadlīniju dokumentus.

29. Šā pielikuma 28.punktā minētā atzīstamo neakreditēto laboratoriju saraksta izveidošanai vai papildināšanai priekšlikumus var iesniegt:

29.1. Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs;

29.2. Latvijā akreditēti vides verificētāji saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību;

29.3. Latvijā akreditētās testēšanas un kalibrēšanas laboratorijas;

29.4. Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas stacionāro tehnoloģisko iekārtu operatori.

30. Šā pielikuma 29.punktā minētās institūcijas vai komersanti neakreditētas laboratorijas iekļaušanai atzīstamo neakreditēto laboratoriju sarakstā iesniedz Valsts vides dienestā:

30.1. sertifikāta kopiju, kas apliecina, ka laboratorijā ir izveidota un ieviesta standarta LVS EN ISO 9001:2009 vai cita kvalitātes pārvaldības sistēmas standarta prasībām atbilstoša kvalitātes pārvaldības sistēma, ko sertificējusi akreditēta vadības sistēmu sertifikācijas institūcija, kuras kompetence ir novērtēta atbilstoši standarta LVS EN ISO/IEC17021:2011 prasībām;

30.2. ja laboratorija ir lielākas organizācijas daļa, – sertifikāta kopiju, kas apliecina, ka organizācijā ir izveidota un ieviesta standarta LVS EN ISO 9001:2009 vai cita kvalitātes pārvaldības sistēmas standarta prasībām atbilstoša kvalitātes pārvaldības sistēma, ko sertificējusi akreditēta vadības sistēmu sertifikācijas institūcija, kuras kompetence ir novērtēta atbilstoši standarta LVS EN ISO/IEC17021:2011 prasībām, un pierāda, ka organizācijas kvalitātes sistēma aptver arī laboratorijas darbības;

30.3. ja sertificētās kvalitātes pārvaldības sistēmas nav, – pierādījumus, ka laboratorija atbilst standarta LVS EN ISO/IEC 17025:2005 prasībām tādā veidā un detalizācijas pakāpē, kā norādīts regulas Nr.601/2012 12.panta 2.punktā un 34.panta 3.punktā.

IX. Papildu nosacījumi raksturīgā CO₂ noteikšanai

31. Ja starpība starp pārvietotā vai saņemtā raksturīgā CO₂ daudzumiem nav izskaidrojama ar mērīšanas sistēmu apstiprināto nenoteiktības intervālu, pārvietojošo un saņemošo iekārtu operatori saskaņo attiecīgās vērtības, veicot konservatīvās korekcijas.

32. Šā pielikuma 31.punktā minētie operatori veiktās konservatīvās korekcijas norāda emisiju ziņojumā.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā