Par Latvijas iestāšanās sarunu sanāksmi Luksemburgā

Otrdien, 12 jūnijā, Luksemburgā notika kārtējā Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) sarunu sanāksme ārlietu ministru līmenī. Latvijas delegāciju šajā sanāksmē vadīja ārlietu ministrs Indulis Bērziņš. Nodrošinot valdības un parlamenta saikni, sanāksmē piedalījās arī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns.

Sanāksmes darba kārtībā tika iekļauta sarunu oficiālā atklāšana 12 iestāšanās ES sarunu sadaļās un slēgšana 6 sadaļās.

Papildus tām sarunu sadaļām, par kurām tika diskutēts sarunu vadītāju līmenī 30. martā un 17. maijā, sarunas tika atvērtas sadaļās "Brīva personu kustība" un "Lauksaimniecība". Dalībvalstis laika trūkuma dēļ diemžēl nespēja vienoties par kopīgu pozīciju sadaļā "Sadarbība tieslietās un iekšlietās". Šo sadaļu paredzēts atvērt, kā solīts, Zviedrijas prezidentūrā papildu sarunu vadītāju sanāksmē jūnija beigās.

Sanāksmē tika panākta vienošanās par divu sadaļu — "Brīva pakalpojumu kustība" un "Sociālā politika un nodarbinātība" — slēgšanu. Līdz ar to pēc viena sarunu gada Latvijai ir slēgtas 15 no 31 sadaļas, kas norāda uz izvirzītā mērķa — pabeigt iestāšanās sarunas 2002. gada beigās — realitāti. Norādot uz Latvijas rezultātiem iestāšanās sarunās, ES Komisijas loceklis Ginters Ferhoigens atzīmēja Latvijas nopietno attieksmi pret sarunām, kā arī to, ka Latvija ir pilnībā apzinājusies, ko nozīmē būt ES dalībvalstij. Vērtējot Latvijas paveikto, G. Ferhoigens sacīja, ka Latvijas sarunu rezultāti ir ļoti cerīgi. Latvija ir gandrīz panākusi tās kandidātvalstis, kuras sarunas uzsāka divus gadus agrāk, piemēram, Polija un Malta sarunās ir slēgušas 16 sadaļas. Salīdzinājumam — Lietuva sarunās slēdza par divām sadaļām "Zivsaimniecība" un "Telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas" — vairāk nekā Latvija. To noteica apstāklis, ka Lietuva atteicās no savas vienīgās prasības sadaļā "Zivsaimniecība", kā arī Latvijā vēl nepieņemtais Telekomunikāciju likums, kas ir minimāla prasība šajā sadaļā.

Sarunās slēgtās divas sadaļas ir ļoti būtiskas tajā nozīmē, ka pirmoreiz ir panāktas vienošanās par pārejas periodiem un atkāpēm no Eiropas Savienības likumdošanas normu piemērošanas Latvijā. Sadaļā "Brīva pakalpojumu kustība" Latvijai ir piešķirti pārejas periodi līdz 2008. gadam depozītu garantiju un investoru kompensāciju shēmu ietvaros paredzēto izmaksu līmeņu sasniegšanai. Tas ļaus nesadārdzināt banku un vērtspapīru tirgus kompāniju Latvijas iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu cenas. Tāpat ir panākta atkāpe kredītiestāžu uzraudzības nosacījumu pilnīgai pielietošanai attiecībā uz Latvijas krājaizdevu sabiedrībām.

Sadaļā "Sociālā politika un nodarbinātība" Latvija ir panākusi trīs pārejas periodus ES likumdošanas normu ieviešanā attiecībā uz darba drošību un veselību darba vietās. Šo pārejas periodu ilgums ir izstrādāts ciešā dialogā ar Latvijas darba devēju un strādājošo organizāciju pārstāvjiem, un tie ir nepieciešami, lai pieskaņotu nepieciešamo papildu aizsardzības pasākumu ieviešanu uzņēmumu un atsevišķu iekārtu plānotajai modernizācijai.

Nākamā sarunu sanāksme ministru līmenī tiek plānota novembra beigās vai decembra sākumā.

Ārlietu ministrijas preses centrs