Plenārsēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri" ". 75.priekšlikums. Turpinām debates. Jānis Gailis.

J.Gailis (TB/LNNK). Labrīt, godājamie kolēģi! Es gribu pievērst īsu uzmanību 75. — sociāldemokrātu frakcijas — priekšlikumam. Šis priekšlikums savā būtībā var novest pilnīgā bankrotā jebkuru pašvaldību. Jo piedāvātā redakcija, kad īres un pakalpojumu maksājumu apmērs nevar pārsniegt 30% no īrnieka un viņa ģimenes reālajiem ienākumiem, tas ir, nu kaut kāds nonsenss. Protams, priekšlikums ir labs no sociāldemokrātu viedokļa, bet tas nav realizējams. Jo situācijas jau nav viendabīgas. Nav vienādu dzīvokļu, nav vienādas maksas, un katrs tātad ir tiesīgs izvēlēties tādu dzīvokli, kas atbilst viņa spējām, viņa interesēm un tā tālāk. Kas notiks tādā gadījumā? Tādā gadījumā var izveidoties situācija, ka visnotaļ turīgs cilvēks izīrējis piecistabu dzīvokli ļoti labā Rīgas rajonā un ir spiests maksāt par to kopā ar pakalpojumiem, teiksim, 150 latu mēnesī, pēkšņi kļūst par to, kuram ir jāpiemaksā klāt. Jo, lūk, viņa izdevumi par šiem pakalpojumiem pārsniedz 30% no ienākumiem. Šī iemesla dēļ, galvenokārt šī iemesla dēļ, ka izveidojas neviendabīga situācija, šis priekšlikums nav atbalstāms. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. Otro reizi. Nav... Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Labrīt, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas Republikas iedzīvotāji! Cienījamais Gaiļa kungs! Mēs vienmēr no šīs tribīnes un avīzēs lasām: to, ko vajag Latvijas pilsoņiem, tas nav reāli. Bet, kad vajag notriekt naudu visnereālākiem projektiem, tur nauda nezin kāpēc atrodas. Ir tikai jābrīnās par cietsirdību no valdības un ierēdņu darbības. Un jau otro plenārsēdi risinām jautājumus, lai īres un komunālo maksājumu kopējais apmērs nepārsniegtu 30% no īrnieka vai viņa ģimenes locekļu reālajiem ienākumiem. Bet, ja tas pārsniedz un ja tas pat ir lielāks, tad kādā veidā tam cilvēkam samaksāt? Viens no diviem — vai viņam ir jānomirst bada nāvē, vai viņam ir jāaiziet no dzīvokļa. Bet kur tad viņš dzīvos? Un kas ļauj mums liegt cilvēkam dzīvot, ja viņš ir piedzimis šinī valstī.

Cienījamie pozīcijas deputāti! Kāpēc jūs negribat atbalstīt šo priekšlikumu? Vai tad jūs nezināt tos sliktos dzīves apstākļus un finansiālos apstākļus, kādos dzīvo mūsu valsts iedzīvotāji ? Es domāju, ka zināt. Un tajā pašā laikā, ko dara valdība un ko dara ierēdņi un tajā skaitā arī ministri, kurus jūs izvirzījāt uz šiem darbiem? Ziediņa kungs paziņo, ka katru dzīvokli vajadzēs apdrošināt no 5 līdz 10 latiem gadā. Uz kāda pamata un kāpēc tas ir vajadzīgs? Kāpēc viņi grib iekrāt tos 3 miljonus savam nākošajam kantorim? Gāzes maksa palielināsies. Elektrības tarifi arī tiks palielināti. "Lattelekom", protams, ka neatpaliks, arī palielinās tarifus. Ceļa nodokļi, jau sagatavoja dokumentu un 81.panta kārtībā atkal iedzīs iekšā Saeimā. Tā ka patiesībā budžeta palielinājumu vienmēr visu noveļ uz iedzīvotāju pleciem. Un tagad mēs negribam atbalstīt Latvijas Republikas iedzīvotājus, ko viņi ir pelnījuši. 75.priekšlikums ir jāatbalsta, jo tas ir reāls. Un līdzekļus iedos "Latvijas gāze".

Sēdes vadītājs. Paldies! Laiks. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Latvijas Republikas iedzīvotāji! Iepriekšējā plenārsēdē, kuru mēs pārtraucām, jo laiks bija izsmelts, mēs noklausījāmies ļoti nopietnus pārmetumus Sociāldemokrātu partijai no deputāta, no Tautas partijas, liepājnieka Jāņa Lagzdiņa, sociāldemokrātiem divas vai trīs sejas, apbrīnojama divkosība esot Īres likumā. (No zāles deputāts J. Lagzdiņš: "Tieši tā!") Es domāju, ka tiešām uz to vajadzētu arī atbildēt. Un es tagad arī dzirdu no Jāņa Lagzdiņa, ka viņš saka tieši tā. Tāpēc es varbūt nolasīšu viņam tuva cilvēka Ulda Seska atziņas, kas ir apvienotā Liepājas saraksta līderis, Tautas partijas, "Latvijas ceļa", Kristīgo demokrātu savienības līderis, ar kādu aicinājumu viņš ir devies pie Latvijas Republikas Saeimas deputātiem. Lagzdiņa kungs ar šo aicinājumu ir iepazinies, un viņš noteikti arī teiks tieši tā, kā viņš teica pārmetumus man. Tātad aicinājums Latvijas Republikas Saeimas deputātiem: "Latvijas Republikas Saeima tuvākajā laikā gatavojas pieņemt likumu "Par dzīvojamo telpu īri". Mēs negrasāmies apstrīdēt īres likumdošanas sakārtošanas nepieciešamību. Vēl jo vairāk, esam aktīvi iesaistījušies šajā procesā, sniedzot savus priekšlikumus. Diemžēl esam spiesti konstatēt, ka lielākā daļa pašvaldību iesniegto priekšlikumu likumprojektā nav iekļauti. Likumprojektā iekļautas deklaratīvas nostādnes, kuru realizācijai pašvaldībai nav un tuvākajā laikā mēs neredzam ne materiālus, ne finansiālus resursus. Uldis Sesks — Liepājas apvienotais saraksts, Tautas partija, "Latvijas ceļš", Kristīgā demokrātu savienība."

Pietiekami precīzs raksturojums. Turpinu Seska kunga teikto. Kopš 1994.gada pašvaldībām ir uzdota funkcija palīdzēt iedzīvotājiem, īrniekiem dzīvokļu jautājumu kārtošanā. Jaunais likumprojekts uzliek pašvaldībām jaunu funkciju — nodrošināt iedzīvotāju, namīpašnieku labklājības nodrošinājumu, jo likumprojektā iekļautas vairākas normas, kuras ļauj namīpašniekam vienpusīgi lauzt īres līgumu, bet rūpes par īrnieku izmitināšanu uzliekot pašvaldībai. Šāda likuma norma pilnīgi grauj īres līguma kā tāda būtību, vienam līgumslēdzējam — namīpašniekam — dodot paplašinātas tiesības lauzt īres līgumu ar otru pusi — īrnieku. Atbildība par radušos situāciju tiek uzlikta trešajai — līgumā neiesaistītai pusei — pašvaldībai. Dodot iespēju namīpašniekiem vieglāk lauzt īres līgumu, tas var izprovocēt situāciju, ka namīpašnieki lavīnveidīgi lauzīs īres līgumus ar īrniekiem, pamatojoties ar nepieciešamību veikt kapitālos remontus. Pašvaldībām būs jāizvieto īrnieki vai, nespējot to izdarīt, kas ir visticamākais, segt namīpašniekam radušos zaudējumus pie situācijas, ka īres maksām netiek reāli plānoti nekādi ierobežojumi. Jau tagad, turpina Uldis Sesks, kas ir Tautas partijas, "Latvijas ceļa", Kristīgo demokrātu savienības kopīgā saraksta Liepājā līderis un arī Liepājas mērs, saka tā: "Jau tagad realizējot likumus par dzīvojamo namu denacionalizāciju, dzīvokļu privatizāciju, ir samazinājies pašvaldību dzīvojamais fonds. Tam akūti trūkst brīvo dzīvojamo platību. Jau tagad vairāki likumi uzliek pašvaldībām pienākumu nodrošināt ar dzīvojamo platību rindu valsts ierēdņu, prokuratūrā, tiesās, policijā. Jaunais likums vēl paplašina šo personu loku. Arī pašvaldībām uzlikto jauno funkciju realizēšanai ir vajadzīgi speciālisti, kuri bieži vien ir meklējami citos valsts reģionos, un tie jānodrošina ar dzīvojamo platību. Pieņemot likumu esošajā redakcijā, visticamāk, tas netiks pilnībā pildīts, ja vien valsts budžetā netiks atrasts finansējums šo jauno funkciju pildīšanai. Bet mēs redzam, ka valdības partijas šo papildfinansējumu nav atradušas."

Es varu vienīgi piekrist Uldim Seskam, kas ir pietiekami godīgs cilvēks un izsaka šo pašu situāciju skaidrā atziņā, ka tā rīkoties nevar, ja domā valstiski, ne tikai no kaut kāda politiski separātu interešu viedokļa. Es gribētu uzsvērt to, ka šeit nevajadzētu runāt par apbrīnojamu divkosību, jo šeit runa ir par cilvēku, kas vada Tautas partijas, "Latvijas ceļa", Kristīgo demokrātu savienības deputātu grupu Liepājas sarakstā, un tādas pašas lietas ir parakstījuši arī citi mēri gan no, teiksim, Liepājas, gan no Rīgas, gan no Ventspils, Rēzeknes, Daugavpils, Jūrmalas. Jūs gribat apgalvot, ka visi šie mēru kungi ir mazliet nenopietni, nesaprot, neprot lasīt likumu un neprot saskatīt to āža kāju, kas šeit lien ārā.

Es gribu skaidri un gaiši pateikt, ka var jau būt dažādi politiskie vērtējumi, bet es nekad nepiekritīšu tam, ka Tautas partija, "Latvijas ceļš" un arī Kristīgo demokrātu savienība šeit Liepājā rīkojas negodīgi un rīkojas pretēji, teiksim, tiem pamatprincipiem, ko viņi ir deklarējuši.

Sēdes vadītājs. Jānis Gailis — otro reizi.

J.Gailis (TB/LNNK). Godājamie kolēģi! Godājamais Bojāra kungs! Jūsu piedāvātajā variantā, ja ir atbalsts, es vienu modeli pateikšu tikai jums. Mana alga ir 2000 latu mēnesī, un es īrēju savrupmāju par 1000 latiem mēnesī. Pēc jūsu formulas man izdevumi ir vairāk nekā 30% no algas un man jāsaņem pabalsts.

Baldzēna kungs, jūsu teiktais, protams, ir ļoti interesants, kuru mēs apspriedīsim vēlāk, bet tas neattiecas uz šo pantu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš. Otro reizi.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Šajā likumā tik tiešām ir ielikts ļoti daudz normu, kas aizstāv īrniekus, tik tiešām turpmāk pašvaldības tā kā līdz šim, tajā skaitā arī sociāldemokrātu vadītās pašvaldības Rīgā, Jūrmalā un citviet, nevarēs uz ielas izlikt trūcīgus cilvēkus. Tāpat jaunais likums nosaka atšķirībā no vecā, ka kapitālā remonta gadījumā nevienu turpmāk nevarēs izlikt bez cita dzīvokļa ierādīšanas, turklāt dzīvošanai derīga dzīvokļa ierādīšanas. Un pret to ļoti protestē šobrīd sociāldemokrātu vadītā Rīga un jūsu Rīgas domes vadītājs Gundars Bojārs. Bet, ja pieņemtu šo jūsu sociāldemokrātu priekšlikumu, tad no Liepājas pilsētas budžeta būtu nepieciešams izmaksāt kompensācijās visa veida īrniekiem, tajā skaitā arī visturīgākajiem, 3,25 miljonus latu gadā, tas ir, ceturto daļu no Liepājas pilsētas budžeta. Rīgas budžetam, ja pieņemtu jūsu priekšlikumus, godājamais Baldzēna kungs, tad jūsu partijas biedram Gundaram Bojāram, kurš vada Rīgas domi, būtu nepieciešams izmaksāt rīdziniekiem 54 miljonus latu ik gadus, tātad trešo daļu no Rīgas budžeta. Sakiet, lūdzu, man ir jautājums: vai šo priekšlikumu atbalsta, šo jūsu priekšlikumu atbalsta Gundars Bojārs? Vai atbalsta? Nāciet tribīnē un sakiet, ka atbalsta, ka ir gatavs maksāt 54 miljonus latu.

Godātie kolēģi, jūs palieciet vienkārši smieklīgi!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs. Otro reizi.

P.Salkazanovs (LSDSP). Labrīt, cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribētu mazliet pakomentēt pašu priekšlikuma būtību, jo te tas dažādi tiek interpretēts. Priekšlikums ir sekojošs: īres maksas un komunālo pakalpojumu apmaksas kopējais apmērs nevar pārsniegt 30% no īrnieka un viņa ģimenes locekļu reāliem ienākumiem. Un, ja man ir alga 2000 vai Gaiļa kungam, tad 30% no reāliem ienākumiem noteikti segs komunālos maksājumus par īrēto telpu 20 kvadrātmetri vienam cilvēkam vai arī aizņemto vienistabas dzīvokli 36 kvadrātmetri. Tālāk, kārtību, kādā valsts un pašvaldības, atvainojos, nevis tikai pašvaldības, kā Lagzdiņa kungs teica, bet valsts un pašvaldības kompensē izīrētājiem un komunālo pakalpojumu sniedzējiem iztrūkstošo īres maksu un komunālo pakalpojumu maksas summu sakarā ar šā panta noteiktajiem ierobežojumiem, nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets. Un neiet runa tikai par pašvaldības budžetu, jo tas nepārtraukti bija saistīts daļēji komunālo maksājumu maksāšanā arī līdz šim, iet runa arī par to, ka šim budžetam klāt nāk arī valsts budžets, kas papildus maksā par tām lietām, kas ir ieliktas likumā, tas ir, liberalizācija īres maksai, šai liberalizācijai pretī ir vajadzīga nauda, lai cilvēkus nevajadzētu vispār likt ārā 28.panta noteiktā kārtībā, jo izlikšana katrā gadījumā būs, bet vai tā kompensēšana un sociālā aizsardzība no pašvaldību puses ir iespējama, ja likumdevējs pirms tam ir lēmis, ka viss dzīvojamais fonds pašvaldībām ir jānodod privatizācijai. Tādējādi iznāk, ka šī sociālā aizsardzība 28.pantā dažādos prim pantos ir vienkārši butaforija, kura reāli nedarbosies.

Sēdes vadītājs. Paldies! Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Šeit tika izteikta doma, ka ko tad darīs Gundars Bojārs? Es gribētu atbildēt pavisam vienkārši, tas jau sen bija jādara Augstākajā padomē, kad sociāldemokrātu frakcijas līderis Jānis Gulbis, toreiz Augstākās padomes deputāts, to piedāvāja piecas, sešas reizes Latvijas Tautas frontes frakcijas vadībai. Izrādījās, ka Igaunijā un Lietuvā līdzīgas lietas varēja pieņemt, bet Latvijas Tautas frontes frakcijā to nevarēja. Tāda ir tā būtība, un es ceru, ka toreiz Lagzdiņa kungs arī bija tajā pusē, kad varēja izdarīt tādus soļus, lai neizliktu ārā īrniekus no dzīvokļiem, kur par katru cilvēku ir jāmaksā pašvaldībām un valstij vismaz 175—200 latu mēnesī, lai uzturētu visus tos izdevumus, kas ir ar šiem cilvēkiem, kas ir bez pajumtes, bet palīdzēt ar to nelielo naudas summu, kas ir vajadzīga tai starpībai, kas notiek tad, ja šis cilvēks nevar vairs nomaksāt īres maksu un viņu izliek. Es domāju, ka vajadzīgas ne tikai matemātikas zināšanas, ir vajadzīgas arī nelielas aritmētikas zināšanas, lai saprastu šo būtību. Jo jārēķina ir no tiem zaudējumiem, kas valstij un pašvaldībām notiek kopumā, ja mēs to ignorējam un nesaprotam, ka katrs īrnieks, kas tiek izlikts, ka katrs bērns, kas tiek ielikts bērnu patversmē, ka vecāki, kas tiek šķirti viens no otra, vīrieši — vīriešu patversmē, sievietes — sieviešu patversmē, maksā kā minimums 165 latu mēnesī, tad es vēl varu pateikt, ka ekonomija būs no pirmās ģimenes, ko mēs neizliksim ārā šeit, un tā ka nevajadzētu šeit nodarboties ar demagoģiju un teikt, ka tas ir nenopietni.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš ( TP). Godātie kolēģi! Komisijas vārdā es varētu informēt par sekojošo, ka tik tiešām Igaunijā pirms četriem gadiem tika ieviesta šāda sistēma, Tallinā tika ieviesta vēl pēc gada, bet tas tika atcelts kā nerealizējams mehānisms. Par to, cik lieli finansu līdzekļi būtu nepieciešami šīs normas realizācijai, es jau minēju iepriekš, faktiski no lielo pilsētu pašvaldību budžetiem tas prasītu ik gadus vienu trešo daļu. Tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ mēs arī šo priekšlikumu nepieņēmām, likumā iestrādājām tādas normas, kas nepieļauj izlikt maznodrošinātas un trūcīgas personas atšķirībā no tās kārtības, kāda pastāv šobrīd Rīgā un citās lielās pilsētās, tātad iestrādājām tādu kārtību, kas nepieļauj šos cilvēkus izlikt bez cita dzīvokļa ierādīšanas. Turklāt šo priekšlikumu mēs nepieņēmām tādēļ, ka Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums paredz tiesības saņemt ievērojamus īres maksas pabalstus un komunālo maksājumu pabalstus tieši turīgajām iedzīvotāju kategorijām, kuri īrē prestižus, ļoti dārgus dzīvokļus.

Vēl viens arguments, kādēļ komisija nepieņēma šo priekšlikumu, bija tāds, ka šī priekšlikuma pieņemšanas gadījumā tiktu fiktīvi slēgti īres līgumi par ļoti augstām cenām, un tādējādi, iesniedzot šos īres līgumus, pieprasījumus, saņemtu pēc iespējas lielāku kompensāciju. Tādēļ arī atbildīgā komisija vispusīgi izvērtēja šo priekšlikumu, noskaidrojot lielo pašvaldību noliedzošo viedokli, neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 75. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 30, atturas — 21. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Nākamie trīs priekšlikumi ir par likuma 12.pantu. Juridiskais birojs ierosina izteikt otrajā lasījumā pieņemtā likuma 12.panta pirmo un otro daļu piedāvātā redakcijā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 77.priekšlikums. Deputāts Jānis Gailis ierosina papildināt 12.panta otro daļu pēc vārda "kārtojama" ar vārdu "īres". Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 78.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 12.panta redakciju. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Nākamie pieci priekšlikumi, sākot ar 79. līdz 83.priekšlikumam, ir par 12.1. pantu, proti, pantu, kas reglamentē drošības naudas maksāšanas noteikumus. Kādēļ atbildīgā komisija iekļāva šādu pantu likuma redakcijā? Tādēļ, ka šobrīd saskaņā ar Civillikumu izīrētājam, tas ir, namīpašniekam, tajā skaitā arī pašvaldībām, ir dotas brīvas tiesības ņemt drošības naudu. Tas nozīmē, ja šādu, godātie kolēģi, pantu mēs likumā neiekļautu, tad pašvaldības, balstoties uz Civillikuma normām, arī no trūcīgām personām un darba nespējīgām personām, tām personām, kurām tiek sniegta palīdzība likumā noteiktajā kārtībā kā maznodrošinātām, varētu prasīt neierobežoti lielu drošības naudu. Tādēļ likumā ir noteikts, ka drošības naudu nedrīkst ņemt, atšķirībā no tā, ko nosaka Civillikums, no 36.1. pantā minētajām maznodrošinātajām personām un citām personām, kurām tiek sniegta likumā noteiktajā kārtībā pašvaldības palīdzība dzīvokļu jautājuma risināšanā. Šī likuma norma, tātad 12.1. panta norma, ir ietverta, lai aizstāvētu maznodrošinātos īrniekus.

Es aicinātu vispirms tātad neatbalstīt 79. priekšlikumu, proti, deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikumu — izslēgt no likumprojekta 8. pantu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Manuprāt, nav vajadzības iekļaut šajā likumā normu par drošības naudu, ko var atrunāt jebkurā īres līgumā. Līgumā taču var atrunāt, ka nedrīkst turēt kaķus un suņus, bet tas taču neizsauc nekādu vajadzību ar šādu reglamentāciju piesārņot likuma tekstu. Piemēram, kādas sugas, kāda auguma suņus nedrīkstētu turēt dzīvoklī un tamlīdzīgi.

Mēs piedāvājam izslēgt šo likumprojekta pantu, atstājot tiesības to izlemt īrniekam un izīrētājam, noslēdzot īres līgumu. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Par drošības naudu un īres naudas avansa iemaksām. Šī ir tiešām mūsu mājīpašnieku griba iekasēt no iedzīvotājiem, īrniekiem, kā var, vairāk naudas. Un tajā pašā laikā viņi zina, ka uzreiz cilvēks nevar to naudu samaksāt, jo viņam praktiski tās nav. Jo jūs ziniet, kāda tad ir vidējā izpeļņa mūsu iedzīvotājiem un ko viņš no tās naudas vēl var sadabūt tai drošībai un avansam.

Bet cienījamā pozīcija, cienījamais Gaiļa kungs! Jūs ar visu to darbību, kura notiek šī likuma izskatīšanā, patiesībā radiet to apstākli, ka Latvijas iedzīvotāji ļoti daudzi paliks bez dzīvokļiem, kā viņi jau mitinās visdažādākajās vietās. Bet lieta ir tā, ka tas izsauks arī spriedzi. Un neaizmirstiet arī par kriminogēnās situācijas palielināšanos, un kas notiks ar tiem bezjumtniekiem un cilvēkiem, kas paliks bez jumta, bērni, pusaudži un visi pārējie? Kā tad mēs risināsim šo jautājumu, un cik naudiņas vajadzēs mums tad samaksāt? Un kādas būs sekas? Par to jūs diemžēl neziniet.

Un neaizmirstiet arī to, ka mūsu slavenā Privatizācijas aģentūra, kura pašlikvidēsies vai likvidēt jūs ļoti labi gribiet, viņa miljonus nolaida, un jūs nekad neatradīsit, kur ir aizgājuši tie rūpniecības uzņēmumi, kurus ar lielāko gribu pārdeva ārzemniekiem, bet nepārdeva Latvijas iedzīvotājiem vai neatstāja rūpnīcas kolektīva rīcībā, un tādā veidā viņi likvidēja darbavietas Latvijā. Un kur tad tagad cilvēkiem tās darbavietas atrast? Tātad, kā tad bezdarbs mums samazinās? Jūs taču ziniet — vieni aiziet viņsaulē, citi aizbrauc uz ārzemēm meklēt darbu, un tādā veidā samazinās bezdarbs.

Tāpēc, Gaiļa kungs, aizstāvot visas tās pozīcijas, kuras jūs izsakiet, tās ir nereālas. Es saprotu, ka jums ir personīgās intereses un jūs atbalstiet tos mājīpašniekus, ar kuriem, kā saka, jums ir sadarbība, bet jūs nedomājiet par to, kas būs rītā un kas būs parītā. A parītā būs ļoti smagi. Un tāpēc domājiet, ko jūs dariet. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Gailis.

J.Gailis (TB/LNNK). Paldies! Augsti godātais Prezidij, godājamie kolēģi! Es gribētu pievērst mazu uzmanību šī likuma būtībai.

Un šī likuma būtība ir tieši pretēja. Šī likuma būtība, šie grozījumi visi, es pasvītroju — visi, ir tendēti uz to, lai aizsargātu Latvijas pilsoni, Latvijas iedzīvotāju, kuram pašam nav iespējas sevi nodrošināt ar dzīvojamo platību, ar viņam atbilstošu dzīvojamo telpu.

Es varu saprast zināmu neapmierinātību no pašvaldību vadītāju puses. Tajā pašā laikā es gribu piebilst, ka neviena jauna funkcija pašvaldībām netiek uzlikta. Attiecībā par pašvaldībām es varētu teikt tieši pretējo — kvantitatīvi tiek samazināts loks, kuram ir jāsniedz pašvaldības palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā, jo šobrīd ir spēkā likums par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, kur šis loks ir ļoti plašs, ietverot sevī arī dzīvokļa uzlabošanu un tā tālāk, un tā tālāk. Mēs esam gājuši citu ceļu, ka katra pienākums meklēt sev atbilstošu dzīvojamo telpu ir paša un tikai paša uzdevums, ja viņš uz to ir spējīgs. Tajā pašā laikā, ja viņš nav spējīgs tādu vai citādu iemeslu dēļ, maznodrošināts, invalīds vai citādi, tad pašvaldības palīdzība un pašvaldībai ir šī funkcija, ir šī sociālā funkcija... ir pašvaldības pienākums palīdzēt šiem cilvēkiem. Un palīdzības likumā, kurš tiek pašreiz gatavots, ir iekļautas visas šīs normas un veidi, kādā veidā var palīdzēt. Un šī palīdzība nav tikai, ierādot dzīvokli vai kaut ko tamlīdzīgu. Tā ir arī, kompensējot šo maksājumu starpību, ko viņš nevar nomaksāt, tas ir, sociālā dzīvojamā fonda radīšana, kas būtu pašvaldības funkcija.

Un vēl es beigās gribu piezīmēt. Godājamie kolēģi! Mēs nedrīkstam aizmirst to, ka šodien Latvijā 80% dzīvojamā fonda ir privāts. Es pasvītroju — 80% ir privāts dzīvojamais fonds. Mēs nerunājam tikai šeit, neapskatām tikai kādu šauru pozīciju — 7—8 % dzīvokļu, kas ir denacionalizētās mājās, bet mēs apskatām visus tos dzīvokļus, kas ir privatizētie dzīvokļi. Tas viss ir privāts dzīvojamais fonds. Un šī likuma grozījumu pieņemšana ir mēģinājums sakārtot attiecības ne tikai šajos 7 vai 8%, kuros pusē tas jau ir sakārtots praktiski ar brīvajiem jaunajiem līgumiem. Bet tas ir mēģinājums normalizēt situāciju nākotnei uz šiem privatizētajiem dzīvokļiem, kuri šobrīd nesaprot, ka viņi ir īpašnieki, ka viņi vairs nav īrnieki. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi, godājamie iedzīvotāji! Es gribētu uzsvērt to, ka mēs šodien esam daudz un arī pirms tam dzirdējuši, ka viss šis likumprojekts aizstāv mazturīgo īrnieku tiesības, un tiešām tamdēļ tas šeit ir veidots, un arī tamdēļ tas tiek pieņemts, un, kā mēs redzam, viens no šīs aizstāvības veidiem ir drošības nauda un īres maksas avanss mazturīgajiem īrniekiem. (No zāles deputāts J. Lagzdiņš: "Ierobežota drošības nauda.")

Es gribētu zināmā mērā teikt sekojošo, ka tas, man liekas, arī kaut ko raksturo. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš. Nevēlas...

Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

J.Lagzdiņš. (TP). Godātie kolēģi! Es vēlreiz pavisam lēni, dažos teikumos pateikšu šīs normas būtību. Ja mēs neiekļaujam šādu normu, kas ierobežo drošības naudas ņemšanas apmērus, noteikumus un gadījumus, tad izīrētājs, tajā skaitā pašvaldības, piemēro Civillikuma vispārīgos noteikumus, kuri neparedz to, ka maznodrošināts īrnieks ir tāds, no kura nevar prasīt drošības naudas iemaksu. Tāpat šajā Civillikumā, jūs paši, kolēģi, labi saprotiet, nav šādas normas, speciālas normas, kas nosaka to, ka tām personām, kurām pašvaldībām jāsniedz palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā, tas ir, bērniem, invalīdiem, pensionāriem, no dzīvokļiem izliktajiem, ka viņiem, pašvaldībām ierādot dzīvokli, nevar prasīt drošības naudu.

Šī speciālā norma ir ielikta šajā speciālajā likumā ar mērķi, lai ierobežotu iespēju aizskart maznodrošināto personu intereses. Un tādēļ es komisijas vārdā aicinātu nepieņemt Jurkāna ierosinājumu — svītrot šo aizsargājošo normu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 79. — deputāta Jurkāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 46, atturas — 7. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 80. priekšlikums. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija ierosina izslēgt 12.1. panta pirmajā daļā pēdējo palīgteikumu "ja īres līgumā nav noteikts citādi". Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 80. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 33, atturas — 22. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Lagzdiņš. 81. — deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 82. — Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 83. — proti, atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt otrajā lasījumā pieņemto 12.1. pantu precizētā redakcijā, izslēdzot tātad iespēju reglamentēt īres maksas avansa ņemšanas kārtību, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Nākamie priekšlikumi ir par 13.pantu, proti, par kārtību, kādā tiek grozīts dzīvojamās telpas īres līgums.

84. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 85. — Juridiskā biroja priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 86. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts. Skatīt lūdzu 11.pantu! Tas ir iepriekš.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 87. — deputāta Jurkāna priekšlikums — izslēgt 13.panta ceturtās daļas 2.punktu — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 88.— deputāta Gaiļa priekšlikums ir atbalstīts daļēji. Ietverts iepriekš izskatītajā pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 89. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums atbalstīts daļēji, un šī ideja ir ietverta pārejas noteikumu atsevišķā punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 90. — Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts daļēji, ietverts 91.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 90. un 91. priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 91. — atbildīgās komisijas priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Jau atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 92. — finansu ministra priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 93. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 94. — Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 94. — godātie kolēģi, es atvainojos! 94a... "A" priekšlikums ir atbalstīts. Arī Juridiskā biroja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 95. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 96. — deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikums — izteikt 14.panta ceturto daļu piedāvātajā redakcijā — ir atbalstīts. Bet tas iekļauts nevis 101. priekšlikumā, bet 98.priekšlikumā. Lūdzu uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Arī 97 — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — daļēji atbalstīts. Iekļauts 97.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. 98...

J.Lagzdiņš. 98.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 98. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 99. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Tālāk, godātie kolēģi, mēs izskatīsim priekšlikumus par sesto nodaļu. Proti, kas reglamentē īrnieku tiesības apmainīt dzīvojamo telpu.

Deputāts Jānis Jurkāns ierosina papildināt 15.pantu ar otro daļu. Proti, ar normu, kas dotu tiesības dzīvojamās telpas apmaiņas atteikumu pārsūdzēt tiesā. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja, jo uzskatīja, ka īpašnieku tiesības ir atļaut vai neatļaut personām mainīties ar īres vai nomas tiesībām. Šādus jautājumus nevajadzētu pārsūdzēt tiesā un nevarētu ar likuma normām piespiest apmainīties nomas vai īres tiesībām.

Varbūt varētu attiecināt šādus noteikumus uz pašvaldību dzīvojamo fondu, bet pret to kategoriski iebilda arī pašvaldības.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 100. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 27, atturas — 27. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Lagzdiņš. 101. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 102. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 103. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 104. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 105. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 106. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 107. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 108. — Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 109. — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Tāpat analogs deputāta Jāņa Gaiļa priekšlikums, tas ir 110., ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 111. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 112. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī 113. priekšlikums atbalstīts, jo iepriekš mēs to akceptējām, kopumā izslēdzot pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 114. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 115. — atbildīgās komisijas priekšlikums, kas nosaka, kādā apmērā un kārtībā tiek noteikta dienesta viesnīcu, tas ir, kopmītņu īres maksas noteikšanas kārtība un ierobežojumi, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Gailis.

J.Gailis (TB/LNNK). Paldies! Godātais Prezidj! Godājamie kolēģi! Komisijā skatīja šo priekšlikumu un to atbalstīja. Tajā pašā laikā es lūdzu pievērst īpašu uzmanību tekstam, kas ir rakstīts. Un tas ir, ka Ministru kabineta noteiktā maksa. Manuprāt, diezgan nesaprātīgi būtu likt Ministru kabinetam noteikt īres maksu tajā vai citā kopmītnē.

Es gribu vērst uzmanību uz to, ka pamatā šīs dienesta viesnīcas ir studentu kopmītnes. Vai tā būtu Liepājas Pedagoģiskā akadēmija, vai tā būtu Latvijas Universitāte vai kāda cita. Tās ir šo mācību iestāžu, tas, ko mēs kādreiz saucām vienkārši par kopmītnēm. Ņemot vērā to, ka mācību iestādēm ir ļoti augsta autonomijas pakāpe, ka viņi mācību maksas lielumu nosaka paši, ja tas ir par maksu, ja, tad būtu nu diezgan pretdabiski un neloģiski neļaut viņiem noteikt šo dienesta viesnīcu vai kopmītņu maksājuma lielumu pašiem, bet uzlikt kā imperatīvu normu Ministru kabinetam izstrādāt kaut kādus noteikumus.

Man būtu priekšlikums šo priekšlikumu neatbalstīt un atļaut šiem dienesta viesnīcu īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, pašiem noteikt maksājuma lielumu šajā dienesta viesnīcā.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! 115.priekšlikumu, pirmkārt, mans kolēģis Jānis nepateica, es aicinātu balsot pa daļām.

Attiecībā par otro daļu. Otrā daļa katrā gadījumā runā to, ko Gaiļa kungs teica, runā par maksas noteikšanu, un maksu nosaka Ministru kabinets.

Pirmkārt jau pašā likumā mēs esam ielikuši, ka katra pašvaldība savā teritorijā nosaka savam dzīvojamam fondam maksu. Un reāli bieži vien gadīsies tā, ka katrai mājai šī maksa būs atšķirīga. Un tā ir realitāte, ka šis likums nosaka Zilupei un Rīgai dažādas maksas. Tā ir realitāte, kur reālie apstākļi uz vietām atšķiras, un, izvērtējot reālos apstākļus, tiek noteikti maksājumi.

Savā laikā 38 Zemkopības ministrijas skolās šī pakalpojuma izmaksas pēc likuma bija jāapstiprina ministram, un šīs 38 skolas iesniedza arī dienesta viesnīcu maksājumus uz apstiprināšanu. Šie maksājumi tika nodoti pārbaudei Ekonomiskajam dienestam, jo tie radikāli atšķīrās starp skolām, pirmkārt, katra skola atrodas savā teritorijā, katrai ēkai ir savas ekspluatācijas izmaksas, un tās ir atšķirīgas. Un nevar nolīdzināt šo maksājumu visai Latvijai vienādu. Katrai skolai, katrai ēkai ir savas izmaksas, un katrai teritorijai ir savi ekonomiskie rādītāji, pēc kuriem šīs izmaksas tiek apstiprinātas. Tādēļ arī es aicinātu šo 115.priekšlikumu balsot pa daļām un neatbalstīt otro daļu, jo vispārējā norma, ka izīrētājs nosaka īres maksu, paliek spēkā, un katra skola to varētu darīt.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Jirgens (Vides attīstības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamā Saeima! Šis tiešām ir viens no priekšlikumiem, kurā atšķiras valdības un atbildīgās komisijas pozīcija, un valdība, skatot 17.aprīļa sēdē komisijas sagatavoto likumprojektu trešajam lasījumam, neatbalstīja šeit ietverta normu, ka Ministru kabinetam būtu jānosaka maksa visu augstskolu dienesta viesnīcās. Jo, kā jau šeit debatēs iepriekš izskanēja, šādu vienotu maksu vispār ir ļoti grūti noteikt, jo apsaimniekošanas izdevumi katrā no šīm dienesta viesnīcām ir atšķirīgi un tā augstskolu autonomijas pakāpe, ko mūsu valsts augstskolām ir piešķīrusi, neliktu apšaubīt šo augstskolu kompetenci arī īres maksu noteikšanā dienesta viesnīcās. Tāpēc es arī valdības vārdā atbalstu to, ko teica Gaiļa kungs un Salkazanova kungs, ka balsot pa daļām šo priekšlikumu un neatbalstīt otro daļu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. (TP). Kolēģi deputāti! Tik tiešām, par šo normu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā bija garas un plašas debates. Uz komisijas sēdi mēs uzaicinājām vairāku Latvijas lielāko augstskolu saimnieciskos prorektorus, lai noskaidrotu situāciju, kāda ir mūsu valstī ar dienesta studentu kopmītnēm. Komisijas vairākums vairāku apstākļu dēļ izšķīrās par to, ka šāda ierobežojoša norma likumā būtu iekļaujama tādēļ, ka, pirmkārt, dienesta viesnīcās jeb studentu kopmītnēs šobrīd mūsu valstī dzīvo 21 tūkstotis iedzīvotāju. Galvenokārt tie ir jauni cilvēki, kas studē lielajās pilsētās, bet dzīvo attālos lauku novados. Komisijas locekļu vairākums uzskatīja, ka, ja pilnīgi brīvi atļautu augstskolām noteikt maksu par kopmītņu īri, tādā gadījumā varētu būt situācija, ka tieši lauku studentiem, tātad laukos dzīvojošiem studentiem un pilsētās mācošiem studentiem, būtu pasliktināts stāvoklis. Un tādēļ mēs gājām ne visai loģisku ceļu, uzdodami šos īres maksas, proti, studentu kopmītņu īres maksas noteikumus, noteikt vai nu Ministru kabinetam un atsevišķos gadījumos pašvaldībām.

Cita starpā, godājamo kolēģi Pēteri Salkazanov, tieši Jelgavā dzīvo viens no lielākajiem studentu skaitiem, kas mitinās kopmītnēs. Es aicinātu, kolēģi, ņemt vērā šos apsvērumus!

Sēdes vadītājs. Vispirms jāizskata deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums — balsot 115.priekšlikumu pa daļām. Vai ir kādam iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 115.priekšlikuma pirmo daļu. Lūdzu, rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Pirmā daļa tiek atbalstīta.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 115.priekšlikuma otro daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 38, atturas — 18. Otrā daļa netiek atbalstīta. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! 116. — parlamentārā sekretāra, tas ir, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums — izslēgt 25.panta trešo daļu — ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 117. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Lagzdiņš. 118. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 119. — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 120. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Sākot ar 121.priekšlikumu, mēs sāksim izvērtēt tos pantus, kas reglamentē noteikumus, kādā veidā notiek īrnieku izlikšana no dzīvojamās telpas, ierādot citu līdzvērtīgu vai dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu. Tātad 28.1.pants reglamentē dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanas kārtību, ja tiek bojāta dzīvojamā telpa vai māja vai citādi pārkāpti dzīvojamās telpas lietošanas noteikumi. Tātad deputāts Jānis Jurkāns ierosina pieņemt 121.priekšlikumu, tātad attiecīgos pantos, kur ir minēts subjekts, tātad šī persona, kas ir ieinteresēta šajā reglamentācijā, proti, vārdu "īrnieks" papildināt ar vārdiem "un viņa ģimenes locekļi". Šis priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Lagzdiņš. 122. — finansu ministra priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 123. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 124. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 125. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 126. — atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 127. — atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 128. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. Sākot no 129. līdz 145.priekšlikumam, deputāti ir iesnieguši tātad savus ierosinājumus par pantu, kas reglamentē, kādā kārtībā var tikt izbeigts dzīvojamās telpas īres līgums, ja īrnieks ir parādā īres maksu vai maksu par atsevišķiem komunālajiem pakalpojumiem.

Godātie kolēģi! Es gribētu dažos vārdos komentēt šo jaunpiedāvāto normu, kuru mēs konceptuāli savulaik atbalstījām pirms gada, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, un, proti, šī kārtība ir noteikta šāda. Ja īrnieks atbilst kādai šā likuma 36.1.panta minētajai kategorijai, proti, ir tāda persona, kura vienlaikus ir darba nespējīga, tas ir, ir invalīds, ir pensionārs, vai tā ir ģimene ar bērniem, un vienlaikus īrniekam nav pietiekamu līdzekļu, lai nodrošinātu sev pienācīgu dzīvokli, tādā gadījumā šādas personas atšķirībā no tās situācijas, kāda šobrīd ir, nevar tikt izliktas bez cita dzīvokļa ierādīšanas. Es vēlreiz uzsveru — šobrīd spēkā esošā Īres likuma 29.pants nosaka to, ka jebkuru īrnieku, arī vistrūcīgāko, daudzbērnu ģimeni ar pieciem sešiem bērniem, pirmās grupas invalīdu, ja šis īrnieks ir parādā īres vai komunālos maksājumus, var izlikt no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas. Jaunais 28.2. pants nosaka to, ka šīs personas turpmāk nevar izlikt no dzīvokļa. Diemžēl dažu lielo pilsētu vadītāji iebilduši pret šādu normu, bet par to mēs varbūt debatēsim tālāk.

Kāda ir kārtība? Tātad, lai pašvaldības varētu objektīvi izvērtēt katrā konkrētā gadījumā iespēju palīdzēt šiem cilvēkiem, ar šo likumu mēs esam devuši iespējas katrai pašvaldībai noteikt savu, ja tā varētu teikt, maznodrošinātības līmeni. Es domāju, ka jūs, kolēģi, piekritīsit, ka Ventspilī ir daudz augstāks dzīves līmenis nekā, teiksim, Latgales pilsētās. Un Ventspils pašvaldībai būs iespēja noteikt šo maznodrošinātības latiņu, ja tā varētu teikt, daudz augstāku, nekā tas ir, teiksim, Ludzā, Preiļos vai citās Latgales ne pārāk pārtikušās pilsētās. Tāpat mums ir pilsētas, kurās ir diezgan liels, brīvs dzīvojamais fonds. Parasti tās ir pilsētas, no kurām pēc neatkarības atjaunošanas ir izceļojuši daudzi iedzīvotāji uz citām valstīm. Piemēram, Liepājā trešā daļa cilvēku ir izceļojuši, atbrīvoti ļoti daudzi dzīvokļi, un Liepājas pilsētas pašvaldība ik gadu piešķir apmēram 1200—1400 dzīvokļus, tas ir gandrīz tikpat daudz kā, piemēram, Rīgas pilsētā. Tādēļ, lai aizsargātu īrnieku tiesības, tos, kuri objektīvu apstākļu dēļ nespēj sevi nodrošināt ar dzīvokli, mēs esam iekļāvuši šādu konceptuāli jaunu normu.

Tātad pirmais 129. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir precizēts 28.2.panta nosaukums. Es aicinātu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 130. — deputāta Jāņa Gaiļa priekšlikums — ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11.3. pantā!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 131. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — ir noraidīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 131. — deputāta Jurkāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 39, atturas — 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 132. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 133. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 134. — deputāta Jāņa Gaiļa priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 135. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 136. — sociāldemokrātu priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Bieži vien advokātiem iepriekšējā praksē nākas saskarties ar cilvēkiem, kurus liek ārā, un viņam ir uzsākts tiesas process, viņam uzsākts tiesas process par izlikšanu, griežas pie advokāta un prasa, kas būs tad, ja es nomaksāšu. Likums to nereglamentē. Tāpēc arī mūsu priekšlikums runā par to, ja sprieduma taisīšanas brīdī īrniekam nav ne īres maksas, ne komunālo pakalpojumu apmaksas parādu, prasība par īres līguma izbeigšanu un par īrnieka izlikšanu no telpām ir noraidāma. Tādā gadījumā vismaz juridiski ir atrisināts jautājums, ko atbildēt šim cilvēkam, ja viņš ir uz to brīdi nomaksājis parādus, un tiesa tādā gadījumā viņu neliktu ārā.

Otra norma, kas šeit ir: ir prasība noraidāma tādos gadījumos, ja tiesa atzīst, ka īrnieka īres maksas vai komunālo pakalpojumu apmaksas parāds ir izveidojies no īrnieka neatkarīgu apstākļu dēļ. Jāsaka, ka šī pati norma ir bijusi 1934.gada īres likumā, ja īrnieks pierāda, ka viņš nav termiņā samaksājis īres maksu no viņa neatkarīgu, nepārvaramu apstākļu dēļ, tad tiesa var noteikt laiku, līdz kuram īres maksa īrniekam jāmaksā, un apturēt izlikšanu līdz tam laikam. Tā nav jauna norma, tā ir veca norma, kas katrā gadījumā nav pašlaik likumā atspoguļota, un var gadīties, ka īrnieks ir izbraucis ilgstošā komandējumā un nevar laikā atgriezties atpakaļ, tādā gadījumā ir iestājusies nepārvarama vara, kuru tiesai būtu jāņem vērā, bet likums šādu lietu nereglamentē. Tādēļ aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Latvijas Republikas iedzīvotāji! Es gribētu uzsvērt to, ka šajā likumā, kurā valdības partijas deklarē nepārtraukti, ka ir ļoti nopietni aizstāvētas īrnieku tiesības, šeit ir tas gadījums, kad var arī īrnieku izlikt bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas tad, ja viņam ir parāds par dzīvojamās telpas īri, kas pārsniedz attiecīgi dzīvojamās telpas trīskāršu mēneša vidējo īres maksu, vai arī tas būtu par centralizēto apkuri, auksto ūdeni vai kanalizāciju parāds, kas arī pārsniedz šādu pašu trīskāršu mēneša vidējo maksu. Es šeit gribētu uzsvērt, kāds ir sociāldemokrātu partijas priekšlikums, tas ir sekojošs: ja jau sprieduma taisīšanas brīdī īrniekam nav ne īres maksas, ne komunālo pakalpojumu apmaksas parāds, prasība par īres līguma izbeigšanu un par īrnieka izlikšanu no telpām ir noraidāma. Prasība ir noraidāma arī tādā gadījumā, ja tiesa atzīst, ka īres maksas vai komunālo pakalpojumu apmaksas parāds ir izveidojies no īrnieka neatkarīgu apstākļu dēļ, ka īrnieks samaksu nav izdarījis attaisnojoša iemesla dēļ. Nu, piemēram, pret savu gribu viņš nokļuvis ir autoavārijā, ļoti smags gadījums, guļ slimnīcā, tajā pašā laikā paiet trīs mēneši, viņš vēl nav spējis pat vēl sākt staigāt, bet jau viņu var likt ārā, jo viņš nav maksājis neko un nav spējis samaksāt. Bet, ja viņš tajā brīdī tomēr šo situāciju noskaidro un viņš ir spējis samaksāt kaut vai no radiniekiem, draugiem samaksājis, šo naudiņu savācot, un samaksājis, tad viņš nav izliekams. Es domāju, ka šeit vajadzētu tomēr atbalstīt sociāldemokrātu priekšlikumu, lai šī norma par īrnieku tiesību aizstāvību nekļūtu vienkārši deklaratīva un simboliska, bez reāla satura un jēgas.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. (TP). Kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija šo priekšlikumu ļoti rūpīgi izvērtēja, piedaloties Augstākās tiesas senatoram, speciālistam dzīvokļa jautājumos Krauzes kungam, un mēs konstatējām sekojošus apstākļus, kuru dēļ šis priekšlikums nebūtu atbalstāms.

Pirmkārt, saskaņā ar oficiālo statistiku mūsu valstī pašvaldības ir tās, kuras ceļ tiesā prasības par īrnieku izlikšanu parādu dēļ. Pirms dažām dienām jums izdalītā informatīvā materiālā ir statistiskā informācija, kas apliecina to, ka nevis privātīpašnieki ceļ tiesā prasības par īrnieka izlikšanu parādu dēļ šobrīd, bet gan galvenokārt tās ir pašvaldības. Ja jūs rūpīgi izlasītu informāciju, kas ir jūsu rīcībā, tad, piemēram, vairākās Rīgas priekšpilsētas tiesās šobrīd sakarā ar parādiem tiek izlikti galvenokārt tie īrnieki, kuri dzīvo pašvaldību namos. Bet es, kolēģi, negribētu šeit sabiezināt situāciju un varbūt jūs maldināt. Rīgā praktiski notiek šādi: ja tiek celta tiesā prasība par trūcīga īrnieka izlikšanu, tad, kā mūs komisijā informēja Rīgas pašvaldības darbinieki, faktiski liela daļa no šīm personām pēc sprieduma spēkā stāšanās netiek izliktas un šīm personām iespēju robežās tomēr cenšas ierādīt dzīvokļus. Tiek slēgti trīspusēji līgumi, bet tad, kad stāsies spēkā šis likums, tad attiecībā uz trūcīgām un darba nespējīgām personām, kolēģi, jau būs obligāts pienākums nenodot spriedumu izpildei tik ilgi, kamēr neierādīs dzīvošanai derīgu dzīvokli. Un tas, kolēģi, ir pats galvenais, kas ir ielikts šajā pantā, ka nevis kā līdz šim, kad likumā nebija stingri noteikts, kādam jāatbilst tam dzīvoklim, ko ierāda personai, kas nonākusi trūkumā. Tagad likumā ir pateikts skaidri un gaiši, ka šim dzīvoklim jābūt dzīvošanai derīgam, tas ir, apgaismojumam, apsildāmam, saremontētam un tādam, kas atbilst higiēnas prasībām. Diemžēl nākas konstatēt, ka lielo pilsētu vadītāji tieši vēršas ļoti asi pret šo noteikumu, ko savukārt atbalsta Latvijas īrnieku dažādas organizācijas, jo līdz šim formāli it kā pašvaldības sniedza palīdzību, bet ierādīja dažas bēniņu telpas, pagraba telpas, kas nebija apgaismojamas, apsildāmas un tādēļ, godātie kolēģi, es aicinātu šo sociāldemokrātu priekšlikumu neatbalstīt, bet atbalstīt nākošās normas, kas sociāli aizsargā tātad trūcīgās personas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 136. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 25, atturas — 31. Priekšlikums nav atbalstīts. Tālāk!

J.Lagzdiņš. 137. — deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikums atbalstīts daļēji un iekļauts 36.3. pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 138. — labklājības ministra priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 139. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts, bet ar šo priekšlikumu tiek pagarināts... tātad tiek noteikts termiņš, kādā ir jāierāda personai cits dzīvošanai derīgs dzīvoklis. Es aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 140. — Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 141. — deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikums atbalstīts daļēji un iekļauts 36.3. pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 142. — deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 143. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 144. — Kristiānas Lībanes priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 145. — atbildīgās komisijas priekšlikums runā par to, par ko es komisijas vārdā jūs informēju pirms brīža, ka šajā likumā beidzot tiek noteikts īrniekiem ļoti svarīgs jauninājums, ka ar likumu tiek noteikts, kāda ir tā telpa, kas uzskatāma par dzīvošanai derīgu, tie minimālie tehniskie, sanitāri higiēniskie un būvniecības parametri, ja tā varētu teikt, kādiem jāatbilst tam dzīvoklim, ko ierāda personai, kas nonākusi grūtā stāvoklī un kam ir jāierāda dzīvoklis. Diemžēl, kolēģi, šīs normas iekļaušanu likumā neatbalsta līdz šim nezināmu apstākļu dēļ lielo pilsētu vadītāji.

Tātad es aicinātu atbalstīt 145. — atbildīgās komisijas priekšlikumu, iekļaut 28.2. pantā šo normu, un proti, kas nosaka, kas ir dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa. Es aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Pirmkārt, katrā gadījumā šī norma ir vajadzīga, jo definīcijai ir jābūt, kas ir dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa, jo likumā tālāk šī norma ir nosaukta, bet katrā gadījumā definīcijai ir jāparādās.

Jāsaka, ka, pagājšnedēļ apspriežot jautājumu par to — pamatpakalpojumi un papildpakalpojumi, gāja runa, ka pakalpojumi ir atslēdzami, tādā gadījumā elektrība ir atslēdzama, un tad es jautāju — kā būs ar to dzīvošanai derīgo telpu? Ja to elektrību atslēgs, tad apgaismojuma nebūs. Tad Lagzdiņa kungs teica, ka pietiks ar svecīti, pietiks ar petrolejas lampu, un apgaismojums būs.

Bet attiecībā par 2. daļu šim teikumam: Ministru kabineta noteikumos paredzētajām būvniecības un higiēnas prasībām. Šeit, Lagzdiņa kungs, ir tā problēma, kāpēc lielās pilsētas uztraucas par šādu te formulējumu. Tas nav jauns, tas ir vecs formulējums. Tas varētu palikt likumā. Tikai ir viena nelaime. Šodien no dzīvojamā fonda lielākā daļa neatbilst šīm prasībām. Gan privātā, gan pašvaldību. Likuma norma katrā gadījumā ir iepriekš bijusi, un iepriekš arī šis likums netika pildīts. Tur jau ir tā nelaime, ka šīs higiēnas un būvniecības prasības reāli izpildītas Latvijā netiek, izņemot jaunbagātnieku namus, kas tiek uzbūvēti atbilstoši šīm prasībām. Tad iznāk, ka šis likums attiecas tikai uz vienu mazu daļiņu no Latvijas iedzīvotājiem. Lai arī mājas tika nodotas atbilstoši šīm prasībām, pieņemšanas—nodošanas komisijā parakstījās gan bijušie SES darbinieki, gan galvenie arhitekti, bet mēs zinām, ka šīs mājas neatbilst šīm prasībām. Vieglāk ir uzbūvēt jaunu, kā to jaunbagātnieki dara, atbilstoši prasībām, nevis ekspluatēt esošo. Un te rodas tieši tā problēma: lai šo atbilstību ieviestu, ir vajadzīga nauda. Un Pašvaldību likums nosaka: uzliekot jaunu funkciju, pretī ir jābūt finansējumam. Tāpēc arī lielās pašvaldības ir satrauktas, kā tās šo normu varēs izpildīt. Jo jebkurā brīdī, piešķirot jebkuru no jau tagad piešķiramajiem dzīvokļiem, cilvēks var griezties tiesā un pateikt, ka neatbilst likuma 28.2. panta prasībām.

Bet jebkurā gadījumā šī norma ir vajadzīga. Ir problēma ar to, kā lai to atrisina lielās pašvaldības, kā lai to izpilda. Nav tikai sociāldemokrāti pie varas, pie varas ir arī Tautas partija lielākajā daļā pašvaldību, lielākajā daļā pašvaldību ir arī sociāldemokrāti... Tās ir divas partijas, kas principā pašvaldībās šodien ir lielāko tiesu pie varas. Lagzdiņa kungs, jūs attiecināt šo likumu arī pret saviem kolēģiem.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Saeimas deputāti! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Šeit es gribētu uzsvērt vienu, ka tik tiešām, protams, dzīvošanai derīga telpa un tās definīcija ir nepieciešama, un būtu labi, ja tomēr pie apgaismojuma jūs domātu kaut ko vairāk par loga aili, kā valdības partijas jau ir definējušas šajās debatēs, ka elektrība nav obligāta, ka pietiek ar apgaismojumu, un diemžēl balsojumi jau par to liecināja dažādu... Arī konkrētu iemeslu dēļ, kur šis likums nenoregulē, diemžēl nenoregulē... Un es gribētu uzsvērt sekojošo: ja mēs tā turpināsim ar mazturīgo īrnieku aizsardzību un aizmirsīsim arī to, uz ko šo mazturīgo īrnieku aizsardzību šā likuma izpratnē mēs varam attiecināt, tas ir, piemēram, 63 lati Latvijā caurmērā uz trīs cilvēku ģimeni, tātad 21 lats caurmērā. Tādu ģimeņu arī nemaz tik daudz nav. Visi pārējie ir tie, uz kuriem šīs normas neattiecas. Tātad, ja man ir 63 lati un 1 santīms, nu, ko lai dara... nu es esmu jaunbagātnieks — uz trim cilvēkiem šāda ģimene ar lieliem ienākumiem. Rīgas pilsētā tas tik tiešām ir vairāk — 78 lati. Un tas arī nav daudz, jo es jau šeit dzirdēju, ka dzīves līmenī Latgale, piemēram, no Ventspils atšķiras, un tā tas ir reāli. Un tā kā vajadzētu ņemt vērā arī to, kādas izmaksas ir atšķirīgas, un lats Ventspilī un Rīgā būs mazākā vērtībā nekā lats Latgalē.

Un tāpēc es gribētu aicināt valdības partijas, protams, sniegt ne tik daudz utopiskas prasības, kas reāli nav izpildāmas vai arī kas paredz to, ka mēs šinī gadījumā neprasīsim šo prasību stingru ievērošanu, nekontrolēsim šo prasību ievērošanu, ka mēs skatīsimies caur pirkstiem, un tajās pašvaldībās, kur būs valdībai tuvāki cilvēki, tur viņi varbūt kaut kā izspruks cauri, un tur, kur atkal būs, piemēram, sociāldemokrāti un "Tēvzemei un Brīvībai", tur mēs tos atkal tā mazliet nopietnāk pārraudzīsim. Tur, kur sociāldemokrāti būs vieni paši pie varas vai kopā ar citiem sabiedrotajiem, tur mēs stingri, stingri to visu prasīsim un rādīsim uz likuma burtu.

Kolēģi, nevar jau tik vienkārši risināt šīs problēmas, ir arī jābūt zināmam godīgumam. Es aizvien brīnos, kāpēc arī šodien Saeimas deputātiem nav iesniegts lielāko pilsētu deputātu un arī mēru sagatavots dokuments, ko parakstījis Gundars Bojārs kā Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietnieks, tātad ar mēru atbalstu kopīgi sastādīts teksts Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Ventspils pašvaldību vārdā.

Es brīnos, kāpēc šāda situācija veidojas, ja šie dokumenti ir jau vakar no rīta iesniegti Saeimā, bet, kā mēs redzam, mums ir speciāli jādodas vēl uz kādu pašvaldību un jālūdz, lai tos tomēr varētu saņemt.

Un es šeit varbūt nolasīšu to sākuma daļu, kas ir ļoti nopietna, kas izsaka visu to, kas šeit īstenībā reāli notiek. Tātad Pašvaldību savienības un šīs lielās pilsētas, ko saka: "Iepazīstoties ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"", kurš nodots trešajam lasījumam Saeimā, mēs esam spiesti konstatēt, ka nav ņemti vērā un atbalstīti pašvaldību iesniegtie priekšlikumi. Pašvaldības, atzīstot likuma "Par dzīvojamo telpu īri" grozījumu nepieciešamību, aicina jūs reāli izvērtēt pašvaldību situāciju un noteikt loģisku likuma spēkā stāšanās termiņu un darbības mehānismu." Pret ko tad iebilst lielāko pilsētu mēri? "Kategoriski iebilstam pret likumprojektā ietvertajiem grozījumiem, kas ir klajā pretrunā ar citiem Latvijas Republikas likumiem un normatīvajiem aktiem. Nu minēsim kaut vai Latvijas Republikas likuma "Par pašvaldībām" 7.panta trešo daļu, kura paredz, ka, nododot pašvaldībām jaunas, pastāvīgas funkcijas, kas saistītas ar izdevumu palielināšanos, likumā, ar kuru nu uzdod šo funkciju izpildi, vienlaikus jānosaka pašvaldībām jauni ienākuma avoti."

Es gribētu uzsvērt to, ka likumprojekts finansējumu pašvaldībām neparedz. Jaunu finansējumu šo funkciju pildīšanai. Es domāju, ka tas arī visu pasaka, un mēs redzam arī to, ko mums minēja Rīgas domes deputāti, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pārstāvji, ka šis likumprojekts ir namīpašnieku interešu lobēšana, un es uzsveru, ka Rīgas domē par šo jautājumu atbild Karpoviča kungs, Dzīvokļu un komunālo pakalpojumu komisijas priekšsēdētājs — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas biedrs, un šo jautājumu pārraudzīs, protams, Inese Vaidere, kas arī ir no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

Sēdes vadītājs. Jānis Gailis.

J.Gailis (TB/LNNK). Paldies! Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Baldzēna kungs, es pilnīgi jums piekrītu, simtprocentīgi, ka jebkurai dzīvojamai telpai, jebkuram dzīvoklim, kuru mēs nododam lietošanā, ir jābūt visām šīm prasībām atbilstošam, tajā skaitā arī elektriski apgaismojamam. Šeit vispār nevar būt nekādas divas runas, nekādas divas domas par to. Es atvainojos! Mēs skatām to un arī balsojam. Vienu mirklīti! Tie bija pilnīgi citi panti, kurus mēs izskatījām un kur mēs novedām, ir tikai citas problēmas.

Tajā pašā laikā es gribētu pievērst uzmanību. Jautājums ir pēc būtības. Kam tad mēs palīdzam? Mēs palīdzam mazturīgajiem. Tiem, kuriem sevi nodrošināt ir visgrūtāk. Un, kā šeit izteicās mūsu sociāldemokrāti, tad pašvaldībām it kā tiek uzliktas jaunas funkcijas. Es mazliet nesapratu. Tātad, kāda jauna funkcija? Jauna funkcija nodot lietu lietošanai derīgā stāvoklī ar tiesībām gūt visus labumus, kādus viņš ir iecerējis no lietas lietošanas? To nosaka Civillikums. To nosaka Civillikums, un tas visu laiku ir bijis.

Man ir ļoti skumji par to, un es šeit negribu vainot tik daudz ievēlētos pašvaldību deputātus. Es gribētu vairāk vainot ierēdņu augstāka vai zemāka līmeņa armiju, kuri nepilda tos pienākumus, kas viņiem ir jāpilda. Tātad praktiski jebkurš dzīvoklis, kurš atbrīvojas un kurš būtu piešķirams palīdzības sniegšanas kārtībā, ir vairāk vai mazāk lietošanai derīgs. Varbūt tajā ir jāiegulda nebūtiski līdzekļi ar namu pārvaldes vai kāda cita pašvaldības uzņēmuma darbinieku, strādnieku rokām, lai to savestu kārtībā. Bet šo ierēdņu dēļ, kuri neveic šīs darbības nodošanu, kuri piebremzē šo nodošanu, lai varbūt gūtu sev savtīgu labumu, šie dzīvokļi īsākā vai ilgākā laikā tiek izdemolēti. Un, lūk, tad ir jāiegulda lieli līdzekļi, lai tos savestu kārtībā. Un šinī gadījumā man, tātad izejot no pirmā izteikuma, kam mēs sniedzam palīdzību, ir jautājums. Tas ir retorisks jautājums. Ja mēs ierādīsim šādu dzīvokli ar sasistu vannu, ar sasistu klozetpodu, ar izdemolētu krāsni mazturīgajam, kuram, kā jūs izteicāties, šis ienākums ir vai nu tur 60, vai cik lati uz trīs cilvēkiem, nav svarīgi, pat ja viņam būtu 120 lati uz trīs cilvēkiem. Jautājums ir retorisks: vai viņš ir spējīgs to atjaunot? Viņš nav spējīgs. Protams, viņš nav spējīgs. Un vai tad tādā gadījumā tā ir palīdzība? Pašvaldībai ir vienkārši jātur rokās šie groži, kas kontrolē tās īpašumā esošo dzīvojamo fondu, to saglabāšanu. Un tādas institūcijas pašvaldībai ir, gan šīs apsaimniekošanas institūcijas — namu pārvaldes, gan arī Municipālās pašvaldības policijas, jāvēršas pret tiem, kas demolē, kas nenodod. Un, protams, jāvēršas pret savu ierēdņu armiju, kuri nepilda tos pienākumus, kādi viņiem būtu uzlikti. Te nav nekādu jaunu funkciju, šeit nav nekādu jaunu pienākumu pašvaldībai. Es tikai gribu, lai pašvaldības pildītu to, kas tām ir jāpilda. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Jūs uzmanīgi izlasiet šo priekšlikumu, ko komisija ir atbalstījusi. "Dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa ir apgaismojama, apkurināma telpa." Un ar to viss beidzas. Bet kā tad būs ar tām tualetēm? Neviena vārda nav par kanalizāciju. Kā tad būs ar ūdeni? Vai ar spaini nesīs no Daugavas uz piekto vai kādu stāvu? Un kur tad ir elektriskais apgaismojums? Tātad cilvēks nevarēs paskatīties televizoru, nebūs viņam elektriskās lampiņas pat, ko paskatīties... lai izlasītu avīzi, kuru viņam varbūt kāds uzdāvinās, vai televizoru paskatīties.

Tā, es jums pateikšu, ir ņirgāšanās par cilvēkiem! Un tāda ņirgāšanās jau sākās no 1990.gada, kad PSRS rubli nomainīja pret papīru. Un tajā pašā laikā cilvēkiem nedeva izņemt no krājbankām viņu noguldītos līdzekļus. Tur deva pa kādiem 100 rubļiem. Un pēc tam tos papīrus nomainīja 1:200. Tur tika pazaudēts pamats cilvēku dzīvei. Un tagad jūs piedāvājat, ka cilvēks var dzīvot šķūnī. Nu kur tad mēs ejam? Uz Eiropu vai uz citu pusi? (Starpsauciens: "Uz Rietumiem!")

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Visu cieņu Jānim Gailim. Bet es gribētu tomēr arī pateikt, varbūt arī papildināt savu runu — minēt šo mēru parakstīto dokumentu un tos Civillikuma pantus, kurus pārkāpj šie likuma grozījumi. Un es negribētu apstrīdēt ne Ulda Seska, ne Ventspils mēra, tātad attiecīgi Aivara Lemberga, ne Gundara Bojāra kompetenci šajos jautājumos, jo viņi visi ir iedziļinājušies.

Es citēšu varbūt mēru kungus, kuri saka, ka tas ir klajā pretrunā ar sekojošiem Civillikuma pantiem. "Pretrunā ar Latvijas Republikas Civillikuma 2112.pantu, kas nosaka, ka īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu maksu kādas lietas lietošanu, ņemot vērā to, ka dzīvojamo telpu izmantošanas pamatā ir īres līgums, tad savstarpējās attiecības jārisina tikai līgumā paredzētajā kārtībā, neiesaistot šo jautājumu risināšanā trešo personu, kura nav līguma slēdzēja puse."

Tātad Civillikuma 2112.pants. Tālāk "Latvijas Republikas Civillikuma 1084.pants, kas nosaka, ka katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, lai no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem, ja būves īpašnieks vai valdītājs pretēji attiecīgās varas pieprasījumiem nenovērš draudošās briesmas, tad attiecīgajai iestādei, raugoties pēc apstākļiem, būve jāsaved kārtībā vai arī pavisam jānojauc uz īpašnieka rēķina".

Vai arī Latvijas Republikas Civillikuma 1036.pants, kas arī tiek rupji pārkāpts.

Kolēģi, tā kā atsauces uz Civillikumu ir vajadzīgas arī tad, kad šo likumprojektu, kas tagad tiek diezgan rupjā veidā ar likuma pārkāpumiem risināts, tomēr ieviestu dzīvē. Es domāju, ka mēs nevaram atbalstīt Civillikuma pretrunas ar šo Īres likumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs. Otro reizi.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Attiecībā par to, vai atbalstīt vai ne, es tomēr savā runā neteicu ne jā, ne nē. Jo jebkurā gadījumā dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa ir definējama, jo to prasa likums. Cita varianta vai cita piedāvājuma no deputātiem un atbildīgās komisijas nav. Un katrā gadījumā es tā uzskatu un balsošu par. Tikai ir problēma, par kuru, man liekas, Gailis Jānis pats arī pateica. Ministru kabineta noteikumos paredzētajos būvniecības higiēnas normu prasībām atbilstoša dzīvojamā telpa rodas tad, kad to sakārto, investē milzīgus naudas līdzekļus, un es domāju, Jānis Gailis vislabāk to ir izbaudījis uz savas ādas, saņemot dzīvojamo fondu tādu, kāds tas ir visā Latvijā gandrīz, un investējot pasakainus naudas līdzekļus, lai šīs telpas atbilstu šīm normām. Un, nenoliedzami, katram pilsonim Latvijā vai katram iedzīvotājam Latvijā būtu jādzīvo šādās telpās. Tas ir valsts pienākums, un tās ir pilsoņu vai iedzīvotāju tiesības. Ir jautājums — ar kādiem resursiem lai nodrošina īpašnieki šo prasību ievērošanu? Par to šodien ir lielākās bažas, un es domāju, ka arī Jānim Gailim nebija viegli saimniekot tā, lai šīs telpas viņa īres namos atbilstu šīm normām. Tā ir pasakaina naudas summa. Bet, tā kā cita varianta nav, tad es tomēr aicinātu balsot par.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Godājamais Prezidij! Mani ļoti izbrīna, ka sociāldemokrāti pēkšņi tik ļoti iestājas pret to, ka pašvaldības palīdz tiem cilvēkiem, kuri ir invalīdi, kuri ir darba nespējīgi, trūcīgie cilvēki, kuri ir pensijas vecumā, trūcīgie cilvēki, kuriem ir apgādībā vismaz viens bērns. Mani arī izbrīna šeit faktiski Leona Bojāra uzstāšanās, sociāldemokrāta, kuru es uzskatu par ļoti izcilu demagogu. Jo Leons Bojārs visu laiku ar savu "draudzeni", kādu ļoti atkarīgu rīta avīzi, piemēram, te trīs reizes izplatīja baumas par to, ka Saeima negribot cīnīties pret transnacionālo noziedzību, jo, pieņemot pantu par noziedzības esamību un informēšanu, viņa esot atteikusies pret to cīnīties, lai gan ir izveidota darba grupa, kurai jau ir jācīnās pilnā apmērā un jāpievienojas šai konvencijai. Bet tas netraucē Bojāra kungam muļķot cilvēkus. To viņš turpina darīt arī tagad. Bojāra kungs, jūs varbūt nezināt, ka šie trūcīgie cilvēki jau dzīvo šajās pašvaldību ēkās, nespēdami samaksāt īri ,bez tualetēm, kuras jau ir aizsalušas ziemā.

Runājot par naudas līdzekļiem. Jā, šeit es atbalstu tos iepriekšējos runātājus, kuri teica, ka ir nepieciešams kaut kāds zonējums Latvijā, jo pilnīgi pareizi, teiksim, ka apstākļi Ventspilī un Rīgā atšķiras no tās situācijas, kāda ir Latgalē un varbūt Latvijas mazpilsētās. Bet taisnība ir arī tas, ka mazpilsētās šim latam ir daudz lielāka vērtība, un 63 lati, kā teica Baldzēna kungs, mazās pilsētās un lauku ciematos ir pavisam kas cits nekā 63 lati Rīgā, kur ir vairāk, kur ir 78 lati.

Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu pašreizējā redakcijā, pēc tam, protams, varētu nākotnē domāt vēl par kaut kādu diferenciāciju pa zonām atsevišķi. Runājot par naudas līdzekļiem, es mūsu dārgajiem sociāldemokrātiem, kuri pašreiz ir Rīgas pilsētas vadībā, gribētu atgādināt, ka Rīgā ir sagaidāmi ļoti lieli ienākumi. Un to zina ne tikai Bojāra kungs, to zina arī Baldzēna kungs, un to zina arī Rīgas jaunais pilsētas galva — otrs Bojāra kungs. Ja jūs, cienījamie sociāldemokrāti, zināt, ka, teiksim, investīcijas Andrejostas apkārtnē varētu sasniegt 1 miljardu latu, tad jūs varat izrēķināt, cik sociālos dzīvokļus un cik dzīvokļus sociāldemokrāti nākamajos gados labiekārtos Rīgas pilsētā. Un nenāciet šeit, lūdzu, un nemuļķojiet mūs ar to, ka invalīdam vai trūcīgam cilvēkam, izliekot viņu no pašvaldības mājas, nevar ierādīt minimālu kaut kādu dzīvoklīti ar minimālajām, bet es saku — nepieciešamajām ērtībām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Kiršteina kungs! Protams, jums cilvēka pazemošana, apvainošana nav jau nekas jauns. Un tas ir desmitiem reižu te dzirdēts. Un, starp citu, jūs tik tiešām bijāt pret to, starptautisko līgumu par kukuļu ņemšanu jūs arī piedalījāties izstrādāt, lai izņemtu dažas pozīcijas, kuras nebija izdevīgas tiem darboņiem, kuri Latvijā ņem tos kukuļus. Un jūs to labi zināt. Starptautiskās noziedzības apkarošana. Vai tad pret to Latvijā nav jācīnās?

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, runājiet, lūdzu, par lietu!

L.Bojārs. Ir jācīnās. Un tāpēc nevajag runāt. Un kas attiecas par cilvēku dzīves apstākļiem, viņi ir novesti līdz izmisumam. Un nevajag te stāstīt tik tiešām brīnumus un teikt, ka sociāldemokrāti ir vainīgi pie tā, kas ir noticis desmit gadu laikā. Kiršteina kungs, jūs šinīs telpās sēdējāt un balsojāt par to, lai cilvēki dzīvotu Latvijā nabadzībā. Tāpēc nevajag no slimas galvas uz veselu novelt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Es vēlreiz gribētu jums atgādināt, ka spēkā esošā likumā nav reglamentēti tie minimālie būvniecības, sanitāri higiēniskie un citi noteikumi, kādiem jāatbilst tam dzīvoklim, ko pašvaldības ierāda maznodrošinātiem, trūcīgiem un darba nespējīgiem iedzīvotājiem. Tādēļ arī likumā ir skaidri un gaiši šāda norma ielikta, un šajā normā, godātais kolēģi Bojāra kungs, ir uzsvars uz to, ka dzīvoklim jāatbilst higiēnas prasībām. Tā kā likumā nevar detalizēti ielikt dažādus tehniskus nosacījumus, priekš tam ir Ministru kabineta noteikumi, šajā pantā ir atsauces uz to, ka dzīvoklim jāatbilst Ministru kabineta noteiktajiem detalizēti izstrādātajiem sanitāri higiēniskiem un būvniecības noteikumiem. Ja mēs atbalstītu sociāldemokrātu priekšlikumu un šo normu nepieņemtu, tad turpinātos tas, kas notiek līdz šim, — cilvēkiem tiktu piešķirti dzīvokļi graustos, neapgaismojami, neapsildāmi un tiešām bez elementāriem sanitāri higiēniskajiem noteikumiem.

Es aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas pozīciju un atbalstīt, un pieņemt, un balsot par 145.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 145.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 2. Priekšlikums pieņemts. (Starpsauciens no zāles: "Leon, tu arī balsoji par?")

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vairāki paziņojumi. Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks tagad Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Antai Rugātei.

A.Rugāte (TP). Godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisijas sēde pulksten 10.45 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Kristiānai Lībanei.

K.Lībane (LC). Cienījamie "Latvijas ceļa" deputāti! Tie, kas nav aizņemti komisiju sēdēs, lūdzu, atnāciet uz frakciju.

Sēdes vadītājs. Edvīnam Inkēnam.

E.Inkēns (LC). Cienījamie kolēģi no Latvijas un Eiropas Savienības apvienotās parlamentārās komitejas! Tūlīt sapulcējamies Sarkanajā zālē uz 10 minūšu sēdi.

Sēdes vadītājs. Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Pēterim Apinim.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Visiem, kam ir interese par Tibetas zinātni, rītdien pulksten 11.00 Saeimas Ārlietu komisijas zālē būs tikšanās ar Ķīnas tibetiešu zinātnieku delegāciju, kuras sastāvā ir Ķīnas Tautas Republikas zinātnieki, ieskaitot dzīvo Budu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Osvalds Zvejsalnieks, Inese Birzniece, Romualds Ražuks, Normunds Rudevičs, Helēna Demakova, Arnis Razminovičs, Dainis Stalts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim izskatīt likumprojektu.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs! 146.priekšlikums.

J.Lagzdiņš. (TP). Godātie kolēģi deputāti! Sākot ar 146. līdz 157. ir priekšlikumi, kas attiecas uz pantu, proti, 28.3. prim pantu, kas reglamentē kārtību, kādā tiek aizsargāts īrnieks gadījumā, ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja tiek nojaukta.

146. priekšlikums, ko iesniegusi atbildīgā komisija. Es aicinu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 147. — Jāņa Gaiļa priekšlikums. Neatbalstīt. (No zāles deputāts J.Gailis: Noņemu!")

Sēdes vadītājs. Tiek noņemts. Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 148. — Sociāldemokrātu priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Par dzīvojamo māju domāto nojaukšanu un pieņemt lēmumu par to nojaukšanu, protams, ir jārīkojas tikai pašvaldībai. Jo jautājumu par citu telpu ierādīšanu īrniekiem var arī pieņemt tikai pašvaldība, jo tās rīcībā ir vai nu liels, vai mazs daudzums dzīvojamo telpu, tā kā viņa var izmitināt tos iedzīvotājus. Bet te ir ļoti nopietni citi jautājumi. Ir arī telpas, kuras mēģinās nojaukt mājas īpašnieki, un pēc tam pašvaldībām būs jāierāda šiem iedzīvotājiem dzīvojamās platības. Tā ir ļoti liela problēma un ļoti nopietna, jo sakarā ar visu privatizāciju un visdažādākajiem darījumiem pašvaldības, it sevišķi Rīgā un arī citās pilsētās, tās ir palikušas bez telpām, kuras viņi varētu papildus ierādīt, tātad šis mūsu priekšlikums ir jāatstāj, jo pašvaldībām ir jādod tiesības risināt par tās vai citas mājas nojaukšanu. Jo var būt arī tāds gadījums, ka pieņems attiecīgs arhitekts vai celtniecības inspekcija, ka to māju, protams, ka viņa ir veca un viņu vajag nojaukt, lai tās vietā izveidotu kārtējo bodi vai kādu tirgu, un pašvaldība būs nolikta problēmas priekšā, ka viņai nebūs to triju mēnešu laikā kur ierādīt iedzīvotājiem telpas dzīvošanai.

Nu kaut vai to, ko mēs pieņēmām. Tāpēc šis priekšlikums ir jāatbalsta, jo pašvaldības tik tiešām ir... lai mēs viņas neiedzenam strupceļā, kurā viņas var ietikt, ja būs pieņemta citāda izmaiņa.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie deputāti! Spēkā esošajā likumā nav paredzēta īrnieku aizsardzība gadījumā, ja pašvaldība kā namīpašnieks ir pieņēmis lēmumu māju nojaukt vai arī privātīpašnieks ir pieņēmis lēmumu savu māju nojaukt. Tā ir pilnīgi jauna norma, kāda nav likumā, un es konceptuāli aicinātu komisijas vārdā šo jauno normu atbalstīt, jo tā ir kā īrnieku, tā namīpašnieku interesēs.

Par problēmu, par ko runāja tātad Gundars Bojārs. Jā, šajā 148. priekšlikumā, ko iesnieguši sociāldemokrāti un kurš daļēji ir pieņemts, bet nav pieņemts tieši tajā daļā, par ko runāja kolēģis, tātad Leons Bojārs... es atvainojos, tātad... un proti, ka, ja mēs noteiktu, ka arī gadījumā, ja māja ir privātīpašumā, tad lēmums par šīs mājas nojaukšanu vai saglabāšanu tiktu uzlikts uz pašvaldību pleciem, tādā gadījumā būtu aizskartas privātīpašnieku tiesības. Bet es gribētu atzīt, ka šobrīd spēkā ir likums par arhitektūras un kultūras pieminekļu aizsardzību, kas ir pieņemts deviņdesmito gadu sākumā, precizēts Saeimā 1995. gada pavasarī, un šis likums dod tiesības pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā pieņemt lēmumus par vidi degradējošu objektu, tajā skaitā ar celtniecības objektu, nojaukšanu. Diemžēl daudzas pašvaldības neizmanto šīs likumos dotās tiesības un nepieņem lēmumus par šo graustu nojaukšanu, acīmredzot tādēļ, ka tas tomēr arī prasa pietiekamus naudas līdzekļus. Rīgas pašvaldība, Liepājas un vēl dažu citu lielo pilsētu pašvaldības šādi rīkojas pakāpeniski, un es ceru, ka arī turpmāk tā tas būs, bet šis pants runā par īrnieku aizsardzību, un likums nosaka tā, ka visos gadījumos, ja māja ir bīstama, tātad draud sagrūt un ir dzīvošanai bīstama, tad mēneša laikā visiem īrniekiem, ja tādi šajā mājā vēl joprojām dzīvo, ir jāierāda dzīvoklis. Tātad, ja vainojams pie tā, ka māja ir dzīvošanai bīstama un draud sagrūt, ir privātīpašnieks, tad pašvaldība pēc tam, kad ir izvietojusi īrniekus, piedzen no privātīpašnieka to zaudējumu atlīdzību, kāds pašvaldībai ir radies sakarā ar dzīvokļu ierādīšanu un īrnieku nodrošināšanu ar dzīvokli. Manuprāt, tā ir ļoti pareiza norma un ļoti pareiza kārtība. Bet pienākums ierādīt dzīvokļus tiem cilvēkiem, kuru mājas draud sagrūt, godātie kolēģi, un ir dzīvošanai bīstamas šīs telpas, ir obligāti pašvaldībai, jo runa ir par cilvēku dzīvību, veselību un drošību. Tādēļ šeit nevar kavēties. Mēneša laikā šiem cilvēkiem ir jāpalīdz.

Es aicinātu tātad pieņemt sociāldemokrātu priekšlikumu daļēji, bet, ja ir balsošana, kolēģi, tad tomēr balsot pret šo priekšlikumu, jo daļēji mēs esam iestrādājuši šīs normas citos pantos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 148. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 2, atturas — 48. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 149. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 150. — šīs komisijas priekšlikums nav atbalstīts, jo no likuma ir svītrots jēdziens "bijušie īrnieki, bijušie ģimenes locekļi".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

J.Lagzdiņš. 151. — atbildīgās komisijas priekšlikums, es aicinātu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 152. — sociāldemokrātu priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Es šeit gribētu uzsvērt sava priekšlikuma būtību, un esmu pilnīgi pārliecināts, ka visām valdības partijām šeit nevar būt nekādu pretrunu, jo viņas pašas to ir definējušas — kam šis likumprojekts ir domāts. Un šis teksts, ko sociāldemokrāti šeit pievieno pie valdības priekšlikumiem, ir "un ja tiek ievērotas īrnieka un viņa ģimenes locekļu pamatotās intereses". Es domāju, ka šinī gadījumā arī Kiršteina kungs atbalstīs, kas mūs apvainoja nepārtraukti demagoģijā, un arī Leonu Bojāru apvainoja demagoģijā... Nu, ko es varu pateikt. Es domāju, ka šinī gadījumā arī Kiršteina kunga balss būs neapšaubāmi mūsu pusē.

Es gribētu uzsvērt vienīgi to, ka, ja mēs runājam par tām visām lielajām lietām, kā tad tur ir ar to demagoģiju, tad mums jāatceras, ka likums par valsts un pašvaldību objektu privatizāciju paredz, ka viss pašvaldību dzīvokļu fonds praktiski ir jāprivatizē, šāda situācija aizvien vēl likumā ir noteikta, un diemžēl valdības partijas, kas bija pašvaldībās pie lielas ietekmes un varas, ir lielu daļu šā pašvaldības dzīvokļu fonda noprivatizējušas. Rīgas pilsētā šis process ir lēnāks bijis, vēl 20% dzīvokļu fonda ir pašvaldības rīcībā, bet, ja mēs neņemam vērā visu to situāciju, kāda ir konkrētajā vietā, arī tad mēs nevaram spriest par to, cik tad pašvaldības reāli varēs dot šos dzīvokļus. Un, ja nu kaut kur šie pirmrindnieki no Tautas partijas vai "Latvijas ceļa" vai kādas citas partijas, ir privatizējuši vairāk nekā 80% Rīgā, nu ko mēs varam tad teikt? Tad praktiski pašvaldībai reāli nebūs šī dzīvojamā fonda, un visas tās celtniecības lietas, ko arī minēja Kiršteina kungs, miljardi latu investīcijas plūsmas. Pašreiz vēl nav ienācis ne santīma no šī projekta Rīgas budžetā. Bet pienākumus pašvaldībām mēs taisāmies ar šā likuma stāšanās spēkā brīdi uzlikt.

Protams, es piekrītu, ja šis miljards dolāru vai latu būs ienācis investīcijās, tad varēsim runāt mazliet citādākā griezumā. Un varbūt Kiršteina kungam būs sava daļa taisnības, bet pašreiz situācija ir tāda, ka mēs lemjam par to, kā uzlikt pašvaldībām jaunus pienākumus, nedodot reālu finansējumu, likumprojekts to neparedz, es uzsveru vēlreiz, pretēji visiem likumdošanas normatīvajiem aktiem, kādus paredz šinī gadījumā. Bet tajā pašā laikā, šo investīciju mums nav ienācis ne santīma šajā projektā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamā Saeima! Man ir prieks, ka Baldzēna kungs jau arī norādīja tikko savā runā par iespējamiem līdzekļiem. Jo, redziet, Baldzēna kungs, privatizējot esošo dzīvokli, īrnieks varēja izlietot daļu savu sertifikātu, kuru termiņš, kā jūs zināt, šogad beigsies, un daļu samaksāt naudā. Atbrīvojot dzīvojamās ēkas no īrniekiem pašvaldību mājās, un jūs zināt, ka Rīgā 80% — vairāk nekā 80% — pašvaldība ir ierosinājusi atbrīvot par to, ka netiek maksāta īre. Tad jūs saprotiet, ka tas īrnieks, kas šajā mājā jau dzīvo, atbrīvojot šo dzīvokli, viņš vairs to neprivatizēs, un zinot to, ka beigsies šis termiņš, zināmā mērā liela, faktiski liela līdzekļu daļa tiks ieņemta no šo dzīvokļu privatizācijas nākotnē. Bet tas nav galvenais.

Es domāju, ka Baldzēna kungs zināmā mērā drusciņ varbūt maldina cilvēkus ar to, ka neienāk nekāda nauda. Mēs ar jums, Baldzēna kungs, zinām pašreiz, ka ienāk ļoti liela nauda pilsētas kasē, un šogad šie ienākumi būs nesalīdzināmi lielāki nekā pagājušajā gadā. Un tas būs nevis tikai tāpēc, ka es pieminēju šeit tikai vienu objektu, bet es jums varētu nosaukt vismaz desmit objektus, kuri jau ir kaut kādā mērā vai nu izsolīti , vai pašreiz tiek organizētas šīs izsoles. Tie ir gan lielie biznesa centri gan veikalu centri, gan dažādas citas būves. Un mēs ļoti labi to zinām. Tāpēc varbūt runāsim konkrēti.

Bet, runājot par naudas līdzekļiem, es vēlreiz gribētu uzsvērt, ka, ja būs problēmas tiešām tādas, un es piekrītu te gan sociāldemokrātiem tajā jomā, ka problēmas būs, bet nevis Rīgā, Baldzēna kungs. Tās var būt Latgalē, tās varbūt būs Jēkabpilī vai vēl kaut kādās pilsētās, tad mēs ar jums šeit skatīsimies, bet tas būs cits likums, un skatīsimies, kādā veidā mēs varam palīdzēt šīm pašvaldībām. Jo valstij būs iespējas acīmredzot. Bet tas nebūs masveidīgi. Būs iespējas varbūt dažos gadījumos tieši šajās atpalikušajās vietās jeb tajos reģionos, kur ir problēmas, palīdzēt šīm pašvaldībām. Jūs ļoti labi zināt, bet tā būs cita likuma sastāvdaļa. Un nebūt es nesaku un arī Tautas partija nesaka, ka mēs novērsīsimies tādā gadījumā no tām pašvaldībām, kurām tiešām šīs problēmas radīsies.

Bet mēs, Baldzēna kungs, nebūsim ar jums godīgi, ja teiksim, ka Rīga būs pirmā pilsēta, kurai aptrūks naudas, lai kaut kādā mērā atrisinātu un palīdzētu šiem sociāli neaizsargātajiem, kas, cik es saprotu, ir sociāldemokrātu galvenā programmas sastāvdaļa. Tāpēc es jūs tiešām atbalstīšu tajā jomā, kur būs jāpalīdz iegūt naudu, lai tiešām šos īrniekus varētu pārvietot un mājas nojaukt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Es pateicos Kiršteina kungam par kritiku, bet viena lieta jāsaka, ka tik tiešām Rīga nebūs tā pirmā pilsēta, kura nonāks pie bankrota. Taču tajā pašā laikā jāapzinās ir situācijas nopietnums.

Es jau minēju, ka gan Rēzeknes, gan Daugavpils mērs izsaka tādas pašas problēmas. Šeit ir parakstīts, es tās citēju, un es domāju, ka tas ir ļoti nopietni, ka tomēr pašvaldībām tiek uzliktas jaunas funkcijas. Tajā pašā laikā finansējums netiek rasts.

Es gribētu atgādināt, ka pašvaldību budžeti ir pieņemti, sadalīti pa mēnešiem un pašreiz izdarīt kaut kādus radikālus grozījumus ir ļoti, ļoti grūti. Bet tajā pašā laikā šis likums drīz vien var stāties spēkā, un tā negatīvās sekas līdz ar to. Tas ir viens, ko es gribētu uzsvērt.

Tā kā šeit arī tika apgalvots, ka zināmā mērā tur sociāldemokrāti drusciņ, drusciņ maldina, tad es domāju, ka mums vajadzētu ņemt vērā, ja valdības partijas ir savulaik uzņēmušas šo kursu uz šo dzīvokļu fonda privatizāciju, kas nav viennozīmīgi peļams projekts, bet vajadzēja būt kaut kādai dzīvokļu fonda daļai pašvaldību īpašumā, lai pašvaldības varētu ietekmēt dzīvokļu tirgu. Tur jau ir tā galvenā būtība. Mēs nevaram pateikt, ka visu var privatizēt un pēc tam ietekmējiet tirgu, tas ir mazliet, teiksim tā, nenopietni, un es varu pateikt, ka arī tajā reizē, kad mums no Hamburgas, Brēmenes brauca, no citām Vācijas pilsētām gan kristīgie demokrāti, gan sociāldemokrāti, abas šīs frakcijas — gan konservatīvie, gan sociāldemokrāti — uzsvēra: "Rīgas vīri," to teica Bērziņa kungam, "jūsu lielākā vērtība ir pašvaldību dzīvojamais fonds, jūs nemaz nenovērtējat, cik tas vērtīgs!" Diemžēl valdības partijas darīja visu, lai šis fonds būtu tik mazs, lai viņš pēc iespējas mazāk varētu ietekmēt šo dzīvokļu īres maksas tirgu.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! 28.3. panta redakcijā īrnieki pilnīgi nav aizsargāti un aizstāvēti. Viņus taču līdz šim laikam izmet mierīgi no dzīvokļiem. Un tas Rīgā notiek, un uz rindu stāv vismaz 8000 ģimeņu.

Pašvaldības taču tiek iedzītas strupceļā. Par kādiem līdzekļiem viņas atradīs tos dzīvokļus un par kādiem līdzekļiem cels tās mājas? Lai gan pie privatizācijas bija ārkārtīgi daudz līdzekļu, par kuriem varēja Rīgā pabeigt celt tās mājas, kuras jau ir iesāktas. Un ļoti labas mājas, bet diemžēl desmit gadus tās stāv zem atklātām debesīm bez jumta.

Un otrs — pašvaldībām valdība uzliek uz viņu pleciem arvien jaunus un jaunus pienākumus, bet naudu šai pienākumu izpildei neiedala no valsts budžeta. Valdība diemžēl sāk iet paralēlu ceļu. Valdību vismazāk interesē pašvaldību problēmas, toties interesē, kā vēl saņemt papildu ienākumus no pašvaldībām,valsts budžetā, lai pēc tam izlietotu naudu projektiem, kuri nav īstenojami dzīvē, un tie neko nedod, tikai baro ārvalstu speciālistus, kas te veseliem bariem izstrādā visdažādākos projektus.

Un nākamais. Kas ir aprēķinājis, kā būs ar dzīvokļiem Rīgā un arī citās pilsētās pēc pieciem un desmit gadiem, ja mēs sastādām šādu likumu? Neviens to nav rēķinājis. Tas ir tā, kā nu kam pasaka priekšā un kā ko nolobē, tā tas arī dara. Un tāpēc arī šinī pantā mūsu priekšlikums ir jāatbalsta. Un tas ir vajadzīgs mūsu iedzīvotājiem.

Un, starp citu, Kiršteina kungs, redziet, jūs ļoti labi runājat, bet, skrienot no vienas partijas uz otru, jūs nevarējāt iemācīties tās programmas katrai partijai, kādas ir. Un tāpēc jums būtu ieteikums — nemainīt partijas tā kā savu uzvārdu!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins — otro reizi. (Zālē troksnis.)

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es esmu spiests apbēdināt Bojāra kungu. Es neesmu bijis Komunistiskajā partijā. Un LNNK biju līdz viņas pēdējam brīdim, tad, kad kongress pieņēma lēmumu, ka viņa beidz pastāvēt. To es vienkārši atgādinu dažiem.

Runājot par Baldzēna kunga teikto. Es pilnīgi piekrītu. Bet es atcerējos vienu teicienu, ar ko Latvijas sociāldemokrāti atšķiras no modernajiem Eiropas sociāldemokrātiem, jo šeit tika pieminēti vācu sociāldemokrāti. Un atšķirība ir neliela. Eiropas modernajiem sociāldemokrātiem sirds ir kreisajā pusē un naudas maks ir labajā kabatā, jo saprotiet, tātad viņi jūt līdzi trūcīgajiem, bet saimnieciskajai dzīvei pielieto tirgus ekonomikas principus. Šeit diemžēl es redzu, ka ir pilnīgi pretējs stāvoklis. Sirds ir labajā pusē, bet naudas maks ir kreisajā pusē. Tātad nerūpēsimies, nepārvietosim šos trūcīgos, bet naudu turēsim un sadalīsim centralizēti.

Un otra piezīme. Ja mēs atsaucamies un ja Baldzēna kungs tik labi zina sociāldemokrātu pieredzi, tad vajadzētu papētīt, teiksim, to pašu Blēra politiku. Kas tad aizliedz pašvaldībām, kuru dzīvojamais fonds, kā tika teikts pilnīgi pareizi, tiks privatizēts, kas aizliedz pašvaldībām piemaksāt 20., 30.gados celto vienkāršo māju īpašniekiem, lai viņi savās mājās varētu izmitināt šos trūcīgos cilvēkus, kuri maksā varbūt minimālo daļu no šiem komunālajiem maksājumiem un nelielu daļu piemaksā pašvaldībām. Šādi projekti, Baldzēna kungs, ir reizes desmit lētāki nekā sociālo māju celtniecība. Un jūs tagad mājat ar galvu, jūs ļoti labi ziniet, ka to īsteno Lielbritānijā un, man liekas, arī Vācijā. Tā ka tas viss jau ir izdomāts. Tāpēc nestāstīsim, ka pašvaldības paliks bez dzīvojamiem kaut kādiem resursiem un vēl kaut ko.

Un pēdējā piezīme Bojāra kungam. Es jums atnesīšu savu dzimšanas apliecību, Bojāra kungs, lai jūs redzētu, ka es neesmu mainījis uzvārdu, kā jūs mainījāt savu konservu kombinātu, kuru jūs nolaidāt uz grunti, un tagad māciet pārējiem, kā vadīt saimniecisko dzīvi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Es runāšu šoreiz ne kā atbildīgais referents, bet kā deputāts. Apzināsimies vienu elementāru patiesību. Proti, ka, lai cik ideālu likumu mēs nepieņemtu, lai cik lielā mērā šis likums neaizstāvētu īrnieku intereses, ievērotu namīpašnieku prasības, sabalansētu ar pašvaldību iespējām, ja mēs aprobežosimies mūsu valstī dzīvokļu problēmas risināšanā tikai un vienīgi ar labu likumu pieņemšanu, tad diemžēl jāsaka, ka labs likums, tas ir papīra gabals, kurš dod iespēju kā namīpašniekiem, tā pašvaldībām savu iespēju, naudas līdzekļu iespēju robežās praktiski risināt mūsu valsts aizlaisto mājokļu problēmu. Automātiski vien ar to dienu, kad stāsies spēkā mūsu precizētais un nobalsotais likums, visas dzīvokļu problēmas neatrisināsies.

Dzīvokļu problēma galvenokārt ir praktiska problēma. To jūs ļoti labi apzināties, jo visi mēs dzīvojam savos privatizētos dzīvokļos vai īres dzīvokļos. Un tādēļ, kolēģi, pēc tam, kad tiek pieņemts sabalansēts likums, šī problēma ir jāuzsāk praktiski risināt. Pašvaldībām ir jāpalīdz trūcīgām personām, kuras pašas nespēj šo problēmu atrisināt, jāstimulē ir namīpašnieku iespējas remontēt un būvēt mājas, jo namīpašnieki, rūpējoties par to, lai dzīvokļi būtu citiem mūsu valsts pilsoņiem, dara valstiski svarīgu un nozīmīgu darbu. Tātad mūsu valstī mūsu nākamais pienākums ir pēc tam, kad mēs šo likumu būsim pieņēmuši, pieņemt tādu nodokļu likumdošanu, tādus precizējumus, kas atbalstītu tās pašvaldības, kuras iegulda līdzekļus sociālajā dzīvojamajā fonda būvniecībā. Savulaik Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā es ierosināju, ka vajadzētu precizēt likumu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu. Un atkarībā no tā, kāds ir pašvaldību dzīvojamais fonds un attiecīgās administratīvās teritorijas dzīvojamais fonds, noteikt vienu no kritērijiem, pēc kuriem tiek sadalīti finansu līdzekļi pašvaldību starpā, noteikt šo dzīvojamā fonda esamības kritēriju, cik liels ir avārijas dzīvojamais fonds.

Tāpat, godātie kolēģi, valsts pienākums sen jau ir izdarīt to, ko mēs esam solījuši gadu gadiem. Proti, hipotekārās kreditēšanas sistēmu ieviest mūsu valstī. Kāpēc es runāju pie šī panta, kur iet runa par dzīvojamās mājas nojaukšanu? Tādēļ, ka, godātie kolēģi, taisnīgi, pareizi un precīzi reglamentējot jautājumu par to, kā mēs aizsargāsim īrniekus gadījumā, ja tiek nojauktas dzīvojamās mājas, mēs praktiski mājokļu problēmu neatrisināsim. Mājokļu problēma ir jāatrisina, nevis reglamentējot nojaukšanu taisnīgi, bet pārdomāti, plānveidīgi būvējot dzīvojamās mājas. Dzīvokļu problēma, kolēģi, nav papīra vai likuma problēma tikai vien, bet praktiska problēma. Es tomēr aicinātu to ievērot!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 152. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 5, atturas — 49. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Nākamais ir 153. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 154. arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 155. — Sociāldemokrātu priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 156. — atbildīgās komisija priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 157. — atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 157.priekšlikumu. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Godātie deputāti! Nenoliedzami, sociālā aizsardzība kas ir ielikta 28.pantā, ir laba lieta. Un vajadzīga lieta, jo ir sociāli jāaizsargā gan tos cilvēkus, kurus liek ārā no mājām, kuras grūst, gan no kapitāli remontējamām mājām, bet šajā pantā ir ielikta norma: ja pašvaldība nepilda pienākumu par nodrošināšanu ar dzīvojamo platību, tad tā sedz zaudējumus, kas īpašniekiem radušies, ja šī persona vai šis īrnieks turpina dzīvot. Katrā gadījumā, nenoliedzami, vēlreiz jāsaka, ka tas viss ir labi. Un nav sociāldemokrāti pret sociālo aizsardzību, kas ir izteikta 28.pantā.

Problēmas būtība ir mazliet cita. Problēmas būtība ir tā, ka netiek ievērots Pašvaldību likums, kas nosaka, ka ir jābūt jaunu funkciju veikšanai arī pretī naudai. Likums stāsies spēkā 1.jūlijā. Pieņemsim. Budžeta gada... Pirmkārt budžets pašvaldībās ir apstiprināts, pēc 1.jūlija būtu it kā jātaisa grozījumi. Jātaisa grozījumi ne tikai Rīgā, bet arī, kā Kiršteins teica, atpalikušajās vietās — Ludzā, Valmierā, Talsos, Kuldīgā, Gulbenē. Tās ir pašvaldības, kur tautas partija ir pie varas. Bet tās ir tās atpalikušās, Kiršteins viņas tā nosauca, un viņām nav naudas resursu tik daudz kā Rīgai. Vispār šis likums kaut kā jocīgi ir tendēts uz to, ka it kā tas attiektos tikai uz Rīgu. Nē, cienījamie kolēģi, tas attiecas uz Latviju. Un šajā pantā ieliktā norma par nojaukšanu, nu, nekādi neaizsargā apmēram pusei pašvaldību nevienu īrnieku. Jo pašvaldība nenodrošinās īrnieku ar dzīvojamo telpu nojaukšanas vai kapitālā remonta gadījumā, jo vienkārši pašvaldībām nav dzīvojamā fonda. Pēc likumdevēja iepriekš pieņemtajiem likumiem dzīvojamais fonds ir noprivatizēts. Tā ir lielākā daļā Latvijas pagastu. Un rodas nepārvarama vara. Un šī nepārvaramā vara rada ekonomiskas problēmas pagastos. Pagastiem ir jāmaina savs nabadzīgais budžets un jāsedz šie izdevumi, kas radušies namīpašniekam sakarā ar to, ka pašvaldībai nav kur izvietot šos cilvēkus.

Katrā gadījumā mēs esam par šo sociālo aizsardzību, tikai valdošajai koalīcijai, kas pārstāv valdību, ir jānodrošina tas, ko nosaka Pašvaldību likums, ir jābūt pretī finansu resursiem, lai likumu varētu pildīt.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Ja mēs saskaramies ar šo normu, ka izīrētājs, izskatot variantus, ka viņam kapitālais remonts jāveic mājā vai telpas ir vajadzīgas sev vai saviem ģimenes locekļiem, un ir jānodrošina īrnieku tiesības, šeit mēs pieejam pie konceptuāla jautājuma risinājuma, ka viss tiek nolikts uz pašvaldību pleciem. Tā ir pietiekami nopietna izmaiņa saistībā ar otro lasījumu. Otrajā lasījumā šī atbildība bija gan uz izīrētājiem, mājas īpašniekiem, gan uz pašvaldībām un es varu pateikt, ka otrais lasījums bija labs, to varēja paņemt par pamatu un tālāk iet uz priekšu. Kāpēc trešajā lasījumā notika tik radikāla izmaiņa un mēs apgriezām šoreiz šo likumprojektu burtiski par 180 grādiem savādāk, tas ir jautājums, uz kuru ir jāatbild. Un es domāju, ka, atbildot uz šo jautājumu, mums kopumā ir jānoraida gan šis atbildīgās komisijas priekšlikums, gan jābalso pret trešo lasījumu kopumā un jāatgriežas pie otrā lasījuma, un jāsāk šis darbs no jauna, un, to paņemot par pamatu, var darīt darbu uz priekšu.

Uz ko es balstos? Protams, uz diviem likumiem, kas ir pieņemti iepriekš. Pirmais likums. Patiešām parlaments piespieda pašvaldības visu savu dzīvojamo fondu privatizēt. Visi iespējamie premjerministri, atbildīgie ministri kritizēja pašvaldības, kā tās uzdrošinās nepildīt likumu, kāpēc privatizēts tikiai 30 procentu pašvaldības īpašuma, kāpēc nav privatizēts 70 procentu, kāpēc vēl nav 80 procentu? Pēdējā laikā valdība pārstāja kritizēt, sāka skatīties caur pirkstiem uz pašvaldībām, ka pašvaldības nepilda šo likumu. Tas ir risinājums, kādā veidā parlaments piedāvā tieši šo jautājumu. Protams, ja pašvaldība godprātīgi izpilda likumu, tādā gadījumā šodien pašvaldībām nedrīkst būt dzīvojamā fonda. Un pie šiem nosacījumiem, protams, eksistē pārpildītie cietumi, no kurienes atbilstoši likumam cilvēkiem ir jānodrošina pēc atgriešanās dzīvojamā platība. Protams, mums ir bāreņi, kuri jānodrošina, un jūs tagad piedāvājat arī šos jautājumus mēneša vai triju mēnešu laikā nodrošināt pašvaldībām. No vienas puses, tā ir pieeja, ko jūs šoreiz piedāvājat un kas ir neizpildāms. No otras puses, jā, parādās atkal jautājumi, nu, tad, cienījamās pašvaldības, sāciet celt mājas. Jums ir tik daudz līdzekļu, sāciet pildīt beidzot savus funkcionālos pienākumus, ko es arī dzirdu no attiecīgiem politiķiem šeit. Un tad es jums atkal pasaku, godātie, no gada uz gadu ar parlamenta lēmumiem katrai pašvaldībai naudas līdzekļi tika izņemti ārā. No gada uz gadu! Un šoreiz mēs runājam par kopējo projektu, 84% jau paliek valdības rīcībā un tikai 16% pašvaldībām. Ko jūs tagad varat pateikt? Izņemot naudas līdzekļus un papildinot funkcionālos pienākumus pasakiet, lai viņi ceļ arī mājas? Jā, es piekrītu Lagzdiņa kungam, kur ir hipotekārās kreditēšanas sistēma? Kur ir investīcijas no valsts budžeta? Savienojam kopā, labākajā gadījumā apsteidzam, dodam iespēju pašvaldībām no saviem līdzekļiem un tad pieņemam šo likumu, to es saprotu. Ja mēs ejam šodien un pieņemam likumu, un to mēs aizmirstam, nu nekādā gadījumā jūs neprasiet to, ka jūs būsiet saprasti ne tikai no pašvaldību un lielāko pašvaldību puses un ne tikai no Rīgas un no Latgales, bet arī no iedzīvotāju puses. Nemāniet sevi! Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš kā referents. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. (TP). Godātie kolēģi deputāti! Pēc tam, kad uzstājās debatēs abi iepriekš minētie, es izmantoju pirmo reizi iespēju kā referents uzstāties debašu starplaikā tādēļ, ka tika sniegta nepatiesa informācija par patieso situāciju mūsu dzīvojamā fondā. Es minēšu dažus pilnīgi , absolūti neapgāžamus faktus.

Mūsu valsts iedzīvotāju skaits pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājies, diemžēl, godātie kolēģi, kā starpvalstu migrācijas rezultātā, tā arī tādēļ, ka ir samazinājusies dzimstība, tātad mūsu iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 11,3%. Piemēram, Liepājā iedzīvotāju skaits ir samazinājies no 114 tūkstošiem 1990.gadā līdz 87 tūkstošiem 2001.gadā. Rīgas iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 150 tūkstošiem. Simtiem un tūkstošiem dzīvokļu starpvalstu migrācijas rezultātā ir atbrīvojušies un tikuši šajos gados izīrēti mūsu valsts iedzīvotājiem. Šeit tika pasniegta informācija par dzīvokļu privatizācijas procesu tādējādi, ka it kā privatizējot dzīvokļus, būtu saasinājusies mūsu valsts dzīvokļu problēma. Nē, godātie kolēģi, tieši otrādi. Privatizējot šos dzīvokļus, jaunie dzīvokļu īpašnieki ir uzņēmušies uz sevi, šie 60% mūsu valsts iedzīvotāju, kuriem īpašumā šobrīd pieder dzīvokļi, paši ir uzņēmušies uz sevi pienākumu remontēt dzīvojamās mājas un dzīvokļus. Es piekrītu šeit kolēģim Gaiļa kungam, kurš norādīja, ka daudzi jauno dzīvokļu īpašnieki vēl neapzinās, ka viņi vairs nav īrnieki, bet ir tādi paši īpašnieki, kā denacionalizēto māju atguvēji. Tātad pašvaldībām ir noņemtas funkcijas, vairs nav šī pienākuma remontēt šīs mājas, tiesa, nav sakārtota mūsu dzīvojamo māju apsaimniekošanas sistēma. Tagad tika teikts tas, ka ir ārkārtīgi samazinājies pašvaldību dzīvojamais fonds. Es atkārtoti vēršu jūsu uzmanību, debašu starplaikā iepazīstieties ar oficiālo statistiku, kas savlaicīgi jums tika izsniegta, kāda ir situācija. Ārkārtīgi asi pret izskatāmo likumprojektu iebilst Ventspils pašvaldība. Cik tad Ventspilī no visa dzīvojamā fonda pieder pašvaldībām? Paskatīsimies pirmo tabulu — 62% no Ventspils dzīvokļiem pieder Lemberga vadītajai pašvaldībai. Liepājnieki šeit citēja cienījamā Seska kunga vēstuli — 54% no visiem Liepājas dzīvokļiem, no visiem liepājniekiem dzīvo pašvaldībai piederošajos dzīvokļos. Kāda ir situācija ar dzīvokļu piešķiršanu? Nu kaut vai par šeit atkal minēto Liepāju. Liepājā tā saucamajās dzīvokļu rindās, ja jūs pavērosiet šo oficiālo statistiku, 1999.gada nogalē bija reģistrēti tikai 111 liepājnieku. Un šajā pašā 1999.gadā Liepājas dome piešķīra 1424 cilvēkiem dzīvokļus. Viena gada laikā piešķīra 14 reizes vairāk dzīvokļu liepājniekiem pašvaldība, nekā ir reģistrēti palīdzības saņemšanai.

Paskatīsimies citas pilsētas. Nu kaut vai, piemēram, Ventspili. Ventspilī 1999.gadā ir piešķirti 102 dzīvokļi. Dzīvokļu rindā — 204. Šāda situācija ir arī citās pašvaldībās. Piemēram, Rīgā 1999.gadā ir piešķirti 1425 dzīvokļi. Dzīvokļu rinda gada laikā Rīgā ir samazinājusies par 1114 personām. Arī rīdzinieki pakāpeniski risina šo problēmu.

Te Pēteris Salkazanovs, godājamais kolēģis, runāja par to, ka šī funkcija — ierādīt trūcīgām personām, kuru mājas draud sagrūt, dzīvošanai derīgus dzīvokļus — ir jauna funkcija. Tas neatbilst patiesībai. Jau kopš 1993. gada spēkā ir likums, kas nosaka, kādā kārtībā pašvaldībām jāsniedz palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā, godātie kolēģi. Šā likuma 13. pants nosaka sekojošo, ka neatliekami pašvaldībām jānodrošina ar īres dzīvokļiem tās personas, un tagad es citēju: "kuru aizņemtā dzīvojamā māja, dzīvoklis vai dzīvojamā telpa ir kļuvusi nederīga apdzīvošanai stihiskas nelaimes gadījumā vai arī, ja ēku konstrukcijas ir avārijas stāvoklī". Jau 8 gadus, godātie sociāldemokrāti, šādas tiesības un pienākumi ir jebkurai mūsu valsts pašvaldībai. Jā, ar šo likumu mēs uzliekam obligātu pienākumu, un, ja šis pienākums netiek pildīts, tad ir zināmas sankcijas pašvaldībām. Mēs piespiežam pildīt likumu, ja tas tiks pieņemts.

Es aicinātu atbalstīt šādu nostāju!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Es gribētu uzsvērt sekojošo: varbūt pacitēt šinī gadījumā tieši Ulda Seska, tātad Liepājas apvienotā Tautas partijas, "Latvijas ceļa", Kristīgo demokrātu savienības saraksta līdera un Liepājas mēra attiecīgi domas par šo pašu likumprojektu un par šo sadaļu, kas šeit ir un līdz ar to es zinu, ka arī Lagzdiņa kungs Seska kungu ļoti ciena, un tāpēc es domāju, ka tad būs pietiekami nopietni uztverts arī šis jautājums.

Ko tad Seska kungs saka? Sekojošo: "Jaunais likumprojekts uzliek pašvaldībām jaunu funkciju — nodrošināt iedzīvotāju, namīpašnieku labklājības nodrošinājumu, jo likumprojektā iekļautas vairākas normas, kuras ļauj namīpašniekam vienpusīgi lauzt īres līgumu, bet rūpes par īrnieku izmitināšanu uzliekot pašvaldībai. Dodot iespēju namīpašniekiem vieglāk lauzt īres līgumu, tas var izprovocēt situāciju, ka namīpašnieki lavīnveidīgi lauzīs īres līgumus ar īrniekiem, pamatojoties ar nepieciešamību veikt kapitālos remontus."

Es domāju, ka mums ir jāpievienojas nopietniem cilvēkiem, kas zina šo situāciju, tas ir arī šinī gadījumā arī Liepājas pilsētas mērs, un šī situācija diemžēl ir tāda, ka likumprojektā, es varbūt vēlreiz citēšu Seska kungu, ir iekļautas deklaratīvas nostādnes, kuru realizācijai pašvaldībai nav un tuvākajā laikā mēs neredzam ne materiālus, ne finansiālus resursus.

Tātad tas ir viens. Tātad jautājums nav vis par to, vai pašvaldībai varētu būt šāds pienākums vai nevarētu būt. Mums nav iebildumu pret šādu pašvaldības pienākumu. Bet šim pienākumam ir līdzi jāiet arī finansējumam. Jebkuru pilnvaru paplašinājums prasa arī tā nodrošinājumu. Un es gribētu tomēr uzsvērt. Ja mēs paskatāmies, kā tad mainās valsts budžeta un pašvaldības budžeta attiecības gadu no gada, ja mēs paskatīsimies, kā pašvaldību budžets ir ticis samazināts valdības zināmā mērā rīcības rezultātā no 1996. gada līdz 2001. gadam... Tātad no iekšzemes kopprodukta pašvaldību budžets 1996. gadā vēl bija 25%, tagad — 16%.

Kolēģi! Ja mēs tā turpinām ar valsts varas līdzekļiem parazitēt uz pašvaldības rēķina, kraut viņiem jaunus pienākumus un uzdevumus, nerodot tam reālu nodrošinājumu, tad man ir jautājums tikai viens — kāpēc mēs iznīcinām pašvaldības? Vai tāpēc, ka mēs esam iekārojuši kādus pašvaldību objektus vai komunālos uzņēmumus, kurus tad, kad tiesu izpildītāji nāks un pildīs visu to, kas viņiem jāpilda šī likuma paredzētajā kārtībā, varēs aprakstīt. Jā, gan Rīgas pilsētai, gan Liepājai, gan Rēzeknei, gan Daugavpilij vēl ir pašvaldību īpašumi, kuri būtu zināmu privatizētāju iekāroti, un tādā gadījumā varēs norādīt, ka šo pilsētu mēri nav kopā ar savu deputātu vairākumu pildījuši likuma prasības, nav pratuši saimniekot. Līdz ar to tiesu izpildītājiem viss pamats ir aprakstīt šo īpašumu, šos komunālos uzņēmumus tajā skaitā, un līdz ar to ir visas izrietošās sekas, kas šeit varētu būt.

Es domāju, ka šis ir pietiekami nopietns jautājums, lai mēs skaidri apzinātos to, kas un kā ir jādara. Ja mēs liekam pašvaldībām šo pilnvaru paplašinājumu, konkrētas jaunas lietas, tad to darām.

Kas attiecas uz to, ko Kiršteina kungs teica, es ļoti, teiksim, augstu vērtēju viņa zināšanas sociāldemokrātos, bet es domāju, mēs tikpat labi zinām arī konservatīvos, bet, šeit ir viena lieta. Kiršteina kungs nenobalsoja par LSDSP 75. priekšlikumu, kas teica to, ka īres maksa — komunālo pakalpojumu apmaksas kopējais apmērs — nevar pārsniegt 30% no īrnieka vai ģimenes reālajiem ienākumiem un tas būtu jākompensē no pašvaldības un valsts līdzekļiem. Ja mēs to būtu atbalstījuši, tad mēs būtu darījuši to pašu, ko Lielbritānijā darīja Tonijs Blērs. Tā ir tā pati lieta — par tiem vecajiem īres namiem 20. un 30. gados celtajiem Lielbritānijā —, ko mēs jums piedāvājam. Tā ka vienkārši vajadzētu no tiem vārdiem pāriet pie tiem darbiem, un tad jau tās lietas varētu sakārtot neatkarīgi no partiju ideoloģijām, programmām. Pietiktu vienkārši ņemt vērā elementāru lietu, ka katrs īrnieks, kas tiek izlikts no sava dzīvokļa, kā minimums mums prasa mēnesī līdzekļus 160–165 latu. Ja tur ir bērni, tad daudz vairāk, pat līdz 200 latiem. Un tas ir daudz vairāk nekā tad, ja mēs nāktu pretī šīm ģimenēm un nepieļautu šo īrnieku izlikšanu. Bet nevajag šo jautājumu uzgrūst pašvaldībām, ja mēs tām nedodam finansu resursus.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Diemžēl šis papildinājums noved tiesu attiecībās namu īpašniekus un pašvaldības. Es nevaru saprast, kāpēc mums Latvijā ir vajadzīgas tiesas, kāpēc mums ir jānaidojas. Vai tad mums ir palicis to iedzīvotāju tik daudz, ka mēs ienīstam viens otru? Nu nevar taču to darīt! Un kāpēc iestrādāts te ir tiesa, tiesa, tiesa...? Cik var tiesāties? Vai tad jums nepietiek to divu karu, kuri apēda visu mūsu genofondu, un tad jums vēl tagad tiesas ir vajadzīgas.

Es nevaru arī saprast, kāpēc vajag pašvaldības iedzīt bankrotā? Nu nav viņām līdzekļu! 8–9% kritums ir, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, budžetā pašvaldībām, jo nepalīdz valdība. Valdība nepalīdz pašvaldībām un nedomā arī tālāk palīdzēt. Tāpēc arī ir ievesta tā bezjēdzīgā reforma, kura novedīs valsti vispār pie haosa.

Un tagad mēs paskatāmies, kādi tad ir piedāvāti reāli risinājumi šinī likumā, lai pašvaldības varētu mierīgā ceļā risināt. Nekādu nav. Nav piedāvāta nauda. Cienījamā pozīcija! Jūs ierosināt — celsim jaunas dzīvojamās mājas! Nu ceļam! Nu atrodam tos līdzekļus celšanai. Vismaz pabeigt to, kas ir iesākts celt. Mēs arī to nedarām.

Un, ja runā par Liepāju, tad kur tad bija mūsu valdība, kad kara ostā bija diezgan labs dzīvojamais fonds? Noveda to pie sabrukšanas.

Kur tad bija tā valsts dzīvojamā politika? Nav tās, nebija un nebūs tāpēc, ka mēs dzīvojam no rokas mutē un nezinām, kas būs rīt un kas būs parīt. Un kas tad atbalstīs tās pašvaldības, kad tām vajadzēs uzreiz ierādīt 20–30–40 dzīvokļus? Kur viņi ņems līdzekļus? Kur ņems tos dzīvokļus, kur izmitināt? Kā tad būs tām ģimenēm dzīvot? Par to taču nedomājiet.

Tagad runā par to, ka, redziet, Rīgā ir samazinājies par kādiem 160 000 cilvēku, iedzīvotāju skaits. Jā, tas ir samazinājies, bet jūs paskatieties, cik māju ir jau iznīcināts, cik ir pamestas, jo tur dzīvot praktiski nevar, un cik ir avārijas stāvoklī. Par to taču jūs nerunājat. A kādā veidā Rīgas budžets tiks ar to galā? Un jūs paskatieties, kur Rīgas budžetā iekasētā nauda aiziet, kad to atdod kopējā katlā, tajā izlīdzināšanas slavenajā fondā. Un kā tur tiek izmantoti līdzekļi? Kāpēc Latgale vienmēr saņem 30% mazāk nekā pārējie novadi? Par to jau arī tad vajag parunāt. Es jums pateikšu, ka dotais 157.priekšlikums ir vispār kaitīgs ne tikai pašvaldībām un iedzīvotājiem, bet arī namīpašniekiem, jo pašvaldības būs noliktas pret iedzīvotājiem, īrniekiem. Un ko tad mēs tālāk darīsim? Tad būs tās tiesu prāvas nepārtraukti un visu laiku. Kāpēc iestrādāt tādu, tāpēc šis priekšlikums nav atbalstāms. Viņš ir antihumānisks.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis — otro reizi.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribētu apstāties pie ļoti jocīgas loģikas, kas izskanēja no šī Augstā nama saistībā ar tiesiskuma izpratni, un, manuprāt, tiesiskums konkrēti balstās uz likuma paklausību. Ja tiek pieminētas Ventspils pašvaldības iespējas — dot cilvēkiem pašvaldības dzīvokļus, tad, protams, tiek aizmirsts, ka savā laikā Lembergs pateica, ka viņš nepildīs likumu, ka tas ir muļķīgs un neizpildāms, un tāpēc viņš ir saglabājis pašvaldību īpašumu.

Ja mēs runājam par citām pašvaldībām, kuras dala īpašumus, tad mēs aizmirstam to, ka attiecīgās pašvaldības atkal citu likumu nepilda joprojām, ka tās nenodrošina ar finansēm tās mājas, kuras ir jānodod uz privatizāciju. Jo nabadzības dēļ tām pašvaldībām nav naudas. Un, ja palika kādi dzīvokļi, kurus cilvēki neprivatizē, tad tikai tādēļ, ka viņi savas nabadzības dēļ pārdeva sertifikātus, par kuriem viņiem vajadzēja tos privatizēt.

Kas attiecas uz pašvaldībām, uz spēju strādāt uz priekšu. Protams, ka mēs pašvaldību vietā šos jautājumus nelemsim. Pašvaldībām ir jādomā, kādā veidā bez mūsu palīdzības, kādā veidā, atkal nepildot mūsu likumus, viņi varēs uz priekšu strādāt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Jirgens (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamie deputāti! Šīs normas kritizētājiem, 157.priekšlikuma kritizētājiem, vēlētos pievērst uzmanību tam, ka šī norma nerunā nedz par namīpašnieku labklājības celšanu, nedz arī par kaut kādām masveida izlikšanām saistībā ar kapitālo remontu. Šajā normā ir runa par ekstremālām situācijām, par situācijām, kad dzīvojamā māja ir dzīvošanai bīstama un draud sagrūt. Un kam tad citam šajā gadījumā, ja ne pašvaldībai, ir pienākums ierādīt citu dzīvojamo platību šiem cilvēkiem? Šeit ir runa par atsevišķiem ekstremāliem gadījumiem — par cilvēka veselību un cilvēka dzīvību. Un šāda funkcija pašvaldībai ir bijusi, un tāda tā ir arī turpmāk. Un, protams, ja kāda pašvaldība to nepilda, tad arī ir nepieciešamas zināmas sankcijas šajā gadījumā. Tāpēc es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP) . Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija ļoti rūpīgi izvērtēja šo priekšlikumu. Proti, tas ir priekšlikums, kas dod iespēju gadījumā, ja pašvaldība nepilda likumā noteikto funkciju, gadījumā, ja tiek apdraudēta īrnieku dzīvība, veselība sakarā ar to, ka māja draud sagrūt, ka šādos gadījumos var pats namīpašnieks nodrošināt īrnieku ar dzīvošanai derīgu dzīvokli. Manuprāt, tā bija komisijas humāna pieeja, un mēs ņēmām vērā arī to, ka tieši lielās pilsētas ir tās, kuru budžeti ir pietiekami stabili šobrīd, ir pietiekami lieli ienākumi. Mēs izanalizējām arī to, kāda ir pēdējo gadu pašvaldību budžetu izdevumu, ja tā varētu teikt, tāme. Un mēs redzējām, ka pašvaldības, lielo pilsētu pašvaldības dzīvojamo māju remontam, renovācijai un būvniecībai faktiski neizdala daudz līdzekļu, faktiski ļoti maz. Ļoti daudz naudas tiek izlietots dažādiem pasākumiem, par ko ļoti daudz ir rakstījusi arī prese. Un tādēļ, godātie kolēģi, es aicinu komisijas vārdā šo priekšlikumu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 157. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 15, atturas — 16. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Tālāk lūdzu!

J.Lagzdiņš. 158.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Saeimas deputāti! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Gribētu uzsvērt to, kas šeit Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšlikumā ir ietverts, jo tas tik tiešām skar īrnieku tiesības, aizstāvību. Un tāpēc iepazīstināšu ar šo priekšlikumu.

Ja dzīvojamā mājā, kurā atrodas izīrētā dzīvojamā telpa, nepieciešams kapitālais remonts, kuru nav iespējams izdarīt, īrniekam lietojot šīs telpas, izīrētājs uz kapitālā remonta laiku ir tiesīgs ievietot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un ar visām mantām citā apdzīvošanai derīgā dzīvojamā telpā, kuras platība un labiekārtotības pakāpe atbilst izīrētajai dzīvojamai telpai un kura atrodas tās pašas apdzīvotās vietas robežās. Piedāvājot šo dzīvojamo telpu, jāņem vērā īrnieka un viņa ģimenes locekļu pamatotās intereses.

Bez tam izīrētājam jākompensē īrniekam un viņa ģimenes locekļiem visi pārcelšanās izdevumi, papildu transporta izdevumi, kas saistīti ar pagaidu dzīvojamās telpas atrašanās vietu. Izīrētājs ir tiesīgs prasīt īrnieka un viņa ģimenes locekļu piespiedu pārvietošanu uz pagaidu dzīvojamo telpu, ja viņam ir sekojoši dokumenti: būvtehniskās ekspertīzes atzinums, ka mājai nepieciešams kapitālais remonts un ka to nevar izdarīt bez īrnieka pārvietošanas uz citu telpu.

Otrkārt, ka likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā ir apstiprināts būvdarbu projekts.

Treškārt, kapitālā remonta izmaksas tāme, ieskaitot izdevumus, kas saistīti ar īrnieka ievietošanu pagaidu dzīvojamās telpās un tam izmaksājamām kompensācijām. Ceturtkārt, ka dokuments, kas apliecina, ka izīrētājam ir izmaksas tāmē norādītie finansiālie līdzekļi. Reāli viņam tātad ir nauda.

Par pārcelšanos uz pagaidu dzīvojamo telpu sakarā ar kapitālo remontu īrnieks jābrīdina ne vēlāk kā trīs mēnešus iepriekš. Izņemot gadījumus, kad dzīvojamā māja draud sabrukt. Izīrētājam mājas kapitālais remonts jāveic iespējami īsākā termiņā, ja izīrētājs pēc īrnieka pārvietošanas novilcina kapitālā remonta izdarīšanu vai arī atsakās ielaist īrnieku dzīvojamā telpā pēc remonta izdarīšanas, īrniekam ir tiesības saņem pilnīgi visu zaudējumu kompensāciju, tajā skaitā arī morālā kaitējuma atlīdzinājumu, kura apmēru nosaka tiesa. Kompensācijas samaksa neatbrīvo izīrētāju no pienākuma izpildīt īres līguma noteikumus.

Godājamie kolēģi! Sociāldemokrātiem no šīs tribīnes ir ļoti daudz pārmests, ka mēs negribam ņemt vērā īrnieku tiesības. Šis jautājums, neapšaubāmi, aizstāv īrnieku tiesības konsekventi, godīgi un skaidri. Un es domāju, ka valdības partijām vajadzētu mainīt savu frakciju deputātu nostāju, kas bija komisijā, kad to neatbalstīja, un atbalstīt Sociāldemokrātu partijas priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates turpinās. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu nekas nav jauns. Tas, ko ierosina sociāldemokrāti, tiek atzīts kā slikts, tikai pēc tam — pēc gada, pēc pusotra, nonākam pie slēdziena, ka tas tīri tā nav bijis. Nu, bet kļūdas pielaiž, tas ir, un pēc tam tās ir jālabo. Un diemžēl tās maksā ne mazu naudu.

Un, protams, ka tās intereses par Latvijas Republikas iedzīvotājiem un viņu dzīvošanu, ko un kā nobalso mūsu pozīcijas deputāti, it īpaši, kad viņi uzklausa to, kas iepriekš viņiem ir pateikts priekšā. Nu tā ir jūsu kļūda, bet tā jūs mīlat savu tautu.

28. panta 4. mūsu ierosinājums. Iedzīvotājiem viņu izvietošana pie mājas remonta atbilst visiem tiem kritērijiem, kuriem ir jābūt, ja jau mēs dzīvojam valstī, kur ir demokrātija un kur ir tiesību ievērošana iedzīvotājiem. Un tāpēc šis priekšlikums nav sarežģīts, tas ir labi sabalansēts un ievēro tiesības, kā namu īpašnieku, tā īrnieku. Un tāpēc kā vieniem, tā otriem ir jādzīvo saticībā, un tad arī pašvaldībās neradīsies nekādas īpašas problēmas, un tāpēc es aicinu to atbalstīt, jo saticīga dzīvošana, tas ir valsts pamats un arī patīkami iedzīvotājiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP) . Godātie kolēģi deputāti! Atšķirībā no spēkā esošā likuma komisijas piedāvātais variants ir tāds, kas nosaka visos gadījumos, kad dzīvojamā mājā tiek veikts kapitālais remonts, ka īrnieks tiek nodrošināts ar citu dzīvojamo telpu. Spēkā esošie normatīvie akti nosaka daudzus gadījumus, kad īrnieks tiek izlikts sakarā ar kapitālo remontu, neierādot citu līdzvērtīgu vai atsevišķos gadījumos dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu. Tātad jaunais komisijas piedāvātais variants piedāvā daudz labvēlīgāku īrniekam šeit nodrošinājumu. Tiesa, jaunais likumprojekts piedāvā tādu risinājumu, kas uzliek vairākos gadījumos pašvaldībām pienākumu ierādīt kapitālā remonta gadījumā dzīvokli.

Pirmkārt, tas ir gadījums, kad kapitālais remonts tiek veikts pašvaldībai piederošā dzīvoklī. Es domāju, ka nebūs nevienam iebildumi pret to.

Otrais, ja dzīvojamā māja ir dzīvībai bīstama un draud sagrūt. Manuprāt, šādā situācijā valstiskai institūcijai, iedzīvotāju vēlētai institūcijai, pašvaldībai nekavējoši ir jāreaģē. Ko tad, godātie kolēģi, ierosina šeit sociāldemokrāti, un kādēļ atbildīgā komisija to neatbalstīja? Tādēļ, ka tas variants, ko piedāvā sociāldemokrāti, ir tāds, kas pietiekami neaizsargā īrnieka intereses, jo sociāldemokrāti ierosina, pirmkārt, ka īrnieki tiek pārvietoti pagaidu dzīvojamā telpā. Atbildīgā komisija piedāvā, ka tiek piedāvāts dzīvoklis, kurā ilglaicīgi var dzīvot attiecīgais īrnieks. Viņš vairs nav namīpašnieka ķīlnieks, bet pašvaldība ir piedāvājusi šo dzīvokli. Šis dzīvoklis ir dzīvošanai derīgs, īrniekam ir drošības sajūta, nevis tā, kā to ierosina sociāldemokrāti, ka tiek pārvietots uz pagaidu dzīvojamo telpu. Tas rada nedrošības sajūtu, nestabilitātes sajūtu, konfliktus īrnieka un namīpašnieka starpā.

Otrais iemesls, kādēļ mēs neatbalstījām sociāldemokrātu priekšlikumu, ka kolēģi ierosina šā priekšlikuma trešajā daļā variantu: īrnieka un viņa ģimenes locekļu piespiedu pārvietošana uz pagaidu dzīvojamo telpu. Komisija neatbalsta šādu piespiedu pārvietošanu, kādu ierosina sociāldemokrāti. Šāda pieeja ir nehumāna, un komisija to nevarēja atbalstīt, un tādēļ es aicinātu arī Saeimu to neakceptēt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 158. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 21, atturas — 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 159. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Pašvaldība nav labdarības organizācija, kurai ir pienākums palīdzēt namīpašniekiem. Mums ir tirgus ekonomika. Jūs, valdošās koalīcijas partijas, uzskatāt, ka, ja cilvēks nespēj samaksāt par dzīvokli, tad viņš jāliek ārā. Bet, ja runa ir par namīpašnieku, tad jūs uzskatāt, ka pašvaldībām ir jāpalīdz dzīvojamās mājas īpašniekam. Rīgas domes ierēdņi jau minēja, ka vairāk nekā 200 māju īpašnieki gaida šī likuma pieņemšanu. Un jau ir gatavi iesniegt dokumentus un izlikt savus īrniekus. Es uzskatu, ka, ja namīpašniekam nav naudas, par ko uzturēt savu īpašumu, tad viņam tas ir jāpārdod tam, kam ir šie līdzekļi mājas kapitālajam remontam un kas var atļauties kapitālā remonta gadījumā ierādīt īrniekam līdzvērtīgu dzīvojamo platību. Mēs piedāvājam, ka kapitālā remonta gadījumā īpašniekam ir pienākums ierādīt īrniekam citu līdzvērtīgu dzīvokli. Ja jūs nobalsosit pret mūsu priekšlikumu, tad no jūsu puses tā būs tīra namīpašnieku lobēšana. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Saeimas deputāti! Mani mazliet pārsteidza mana kolēģa Jāņa Lagzdiņa apgalvojums, ka mūsu iepriekšējais priekšlikums radīs nestabilitāti, un arī citi priekšlikumi, kas Jurkāna kungam, ka mums radīs nestabilitāti, un būs kaut kādi piespiedu pasākumi. Es vēlreiz Lagzdiņa kungam atgādināšu, ko viņš laikam nepaguva izlasīt.

Tātad sekojošais. Mēs šeit runājam par tādu kapitālo remontu, kuru nav iespējams izdarīt, ja īrnieks lieto šīs telpas. Tātad šī izlikšana, pārvietošana ir nepieciešama paša īrnieka vajadzībām.

Otrkārt, mēs norādījām uz to, ka labiekārtotības pakāpe atbilst izīrētai dzīvojamai telpai. Un ko mēs vēl varam šeit norādīt? Vēl uzsvēršu to, ko es nenolasīju, varbūt tiešām Lagzdiņa kungs tikai klausījās tekstu, bet nemaz nebija tā īsti paguvis to izlasīt pats pirms tam, tad varbūt tā bija arī mana kļūda. "Ja īres maksa un komunālo pakalpojumu apmaksas apmērs pagaidu dzīvojamā telpā ir mazāks nekā īrētajā telpā, īrniekam ir jāsamaksā faktiskie izdevumi, bet, ja šis apmērs ir lielāks, starpību sedz izīrētājs." Un šeit pilnīgi precīzi bija definēts, bez tam izīrētājam jākompensē īrniekam un viņa ģimenes locekļiem visi pārcelšanās izdevumi, papildu transporta izdevumi, kas saistīti ar pagaidu dzīvojamās telpas atrašanas vietu.

Kolēģi, es nezinu, kāda nestabilitāte varētu būt īrniekam, ja mēs bijām piedāvājuši: ja izīrētājs pēc īrnieka pārvietošanas novilcina kapitālā remonta izdarīšanu vai arī atsakās ielaist īrnieku dzīvojamā telpā pēc remonta izdarīšanas, īrniekam ir tiesības saņemt pilnu visu zaudējumu kompensāciju, tajā skaitā arī morālā kaitējuma atlīdzinājumu, kura apmēru nosaka tiesa. Arī morālā kaitējuma atlīdzinājumu. Kompensācijas samaksa neatbrīvo izīrētāju no pienākuma izpildīt īres līguma noteikumus. Es godīgi gribētu teikt, ka šāds priekšlikums, kā tika minēts iepriekš, rada tikai stabilitātes izjūtu īrniekam, un es domāju, ka šinī gadījumā bija paviršs mūsu komisijas priekšsēdētājs dzīvokļu apakškomisijā tieši — Jānis Lagzdiņš, kas teica, ka tas radīs nestabilitāti un kaut kādu piespiedu pārvietošanu, gandrīz vai deportācijas un tamlīdzīgas lietas.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Viens aizkustinošs piemērs no dzīves. Viens pazīstams cilvēks, kurš bija izsūtīts, saņēma atpakaļ astoņu dzīvokļu māju Liepājā. Atgriezās no Sibīrijas, mājā dzīvoja kara flotes virsnieki, pēc līguma ar Krieviju virsnieki aizbrauca prom. Palika puse, apmēram četros dzīvokļos dzīvojošie, kas bija gadiem darba strādnieki kara ostā, un palika virsnieku šķirtās sievas. Māja tātad, jūs ziniet, 50 gadus tur saimniekoja valdošā koalīcija, kā te teica Leons Bojāra kungs. Šajā mājā ziemā, protams, šie virsnieki vispirms sāka kurināt, kā jūs domājat, ar ko sāk kurināt krāsnis? Ar bibliotēku, vispirms nokurināja grāmatas, pēc tam nokurināja klavieres dzīvoklī, pēc tam izlauza parketu un nokurināja, pēc tam izlauza škērssienas un nokurināja. Un tad, kad nebija vairs, ko kurināt, tad mierīgi sasaldēja ziemā cauruļvadus, tie plīsa, protams, konstrukcijas samirka, māja nopuva. Viss tas ir ļoti skaisti. Tagad mums nāk kādas kreisas, skaistas organizācijas pārstāvis un saka: ziniet, mums ir tirgus ekonomika. Šis no Sibīrijas atnākušais, kuram, kā jūs laikam domājat, Krievija maksās lielu pensiju par Sibīrijā pavadīto laiku, kāpēc tad viņš neņem un neiegulda kādus 500 tūkstošus, teiksim, šīs mājas atjaunošanā, pārbūvē un remontēšanā? To mēs saucam par morālo pusi acīmredzot.

Man ir tikai viens jautājums Bojāra kungam. Es piekrītu, ka valdošā koalīcija nolaida šo saimniecību pilnībā, neremontējot šīs mājas. Bet kas bija, Bojāra kungs, es lāga neatceros, kas 50 gadus bija valdošā koalīcija? Tautas partija? "Tēvzemei un Brīvībai" vai "Latvijas ceļš"? Vai varbūt valdošā koalīcija bija tā partija, kur jūs atradāties? Tāpēc padomājiet par šo morālo jautājumu. Šie cilvēki nevar, viņiem nav šo līdzekļu, un tāpēc tas ir pašvaldībām kaut kādā mērā jāuzņemas. Es negribu teikt, ka pienākums. Tas ir piespiedu pārejas kaut kāds pasākums, kur mums visiem ir jāsamazina pašvaldību izdevumi citās jomās un jāpalīdz šiem cilvēkiem visiem kopā, jo mēs visi solidāri par to maksāsim. Maksāsim par mākoņu pārstumšanu? Varbūt atteiksimies, maksāsim ar kaut kādām neērtībām varbūt tiešām sabiedriskajā transportā, vēl kaut kur, bet pirmais ir dzīvoklis, un diemžēl mēs esam spiesti, Bojāra kungs, labot to, ko valdošā koalīcija sastrādāja 50 gados. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Gailis.

J.Gailis (TB/LNNK). Paldies, godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Sokolovska kungs, mani ļoti pārsteidza jūsu izteikumi, tāpat kā Kiršteina kunga. Vai tas būtu jāsaprot, ka šobrīd partija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" iegūs finansējumu no Krievijas, lai iepirktu šo dzīvojamo fondu, viņa ir nodibinājusi kādu starpnieku organizāciju? Vai jūs tāpat kā Solnceva grupējums sāksiet iepirkt šīs ēkas par sviestmaizi? Varu izdarīt šādus secinājumus.

Tālāk. Es tikai priecāšos, ja namu īpašnieki masveidā sāks veikt šos remontus. Un priecāšos ne tāpēc, ka vēlētos lobēt kaut kādā veidā namīpašniekus. Lai mūsu valsts, lai mūsu pilsētas būtu patīkamas jebkuram iebraucējam, tad tām ir jābūt sakārtotām, tām ir jābūt ar savu saremontētu, nokrāsotu seju. Un tas ir iespējams tikai tādā gadījumā, ja mēs veiksim masveidā šos remontus. Un tad es tikai priecāšos par iespēju.

Jūs diemžēl neesat izlasījuši visu atbildīgās komisijas redakciju līdz galam, kur es varētu teikt tā, ka namsaimniekam, nama īpašniekam ir uzlikti drausmīgākie ierobežojumi, lai viņš vispār varētu izdarīt šī remonta pieteikumu, lai viņš varētu to sākt. Tas nozīmē tātad atzinumus, projektus, tāmi un finansu līdzekļus. Mēs lieliski zinām, cik maksā šobrīd apmēram viena kvadrātmetra platības atjaunošana dzīvojamā fondā. Un tas ir: apmēram robežās ap 150 latiem ir viena kvadrātmetra atjaunošanas vērtība. Tātad varam izrēķināt, kādi līdzekļi ir vajadzīgi. Es būšu ļoti priecīgs, ja šādi līdzekļi parādīsies.

Un pēdējais. Pašreiz spēkā esošajā likumā ir šī norma par pagaidu dzīvojamās platības ierādīšanu kapitālremonta laikā. Tad es gribu vērst uzmanību uz to, ka šī norma, kāda ir pašreiz iestrādāta likumā, tā nav pagaidu dzīvojamā platība, bet tā ir visām prasībām atbilstoša dzīvojamā telpa, tā ir nesalīdzināmi augstāka nekā iepriekšējā. Jo ko nozīmē pagaidu dzīvojamā platība? Es ceru, ka jūs visi zināt, ka tagad saņēmis būvatļauju, es izvietoju šo iedzīvotāju uz pagaidu dzīvojamo platību. Pirmā būvatļauja uz vienu gadu, kā ir noteikts Būvlikumā. Varu pagarināt bez paskaidrojuma uz otru gadu, varu pagarināt bez paskaidrojuma uz trešo gadu, pēc tam pagarinājumam man ir jāsaņem konstatācija, ka, lūk, ir objektīvi iemesli šī remonta pagarināšanai. Tas nozīmē vienkārši, ka tātad principā šajā pagaidu dzīvojamā telpā, kura nebūt varbūt neatbildīs visām prasībām, šis īrnieks varēs mitināties tikmēr, kamēr viņam apniks un viņš pats sameklēs sev citu dzīvojamo telpu. Tādēļ, lai neuzliktu šādu pienākumu īrniekam, ir iestrādāta norma, ka viņam tiek ierādīts normāls dzīvoklis, kurā dzīvot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Mums ir jārada likums, kurš sabalansēs attiecības "īrnieks", "namu īpašnieks", "pašvaldība", jo visi tie jautājumi, kas ir saistīti ar dzīvojamo fondu, kurš Latvijā diemžēl ir ļoti nonēsāts un ir kritiskā stāvoklī, to var tikai tādā veidā risināt, bet ne sarīdod vienu ar otru kopā. Tas ir viens.

Otrs. Redziet, Kiršteina kungs, salīdzināt valdošo koalīciju ar Krievijas virsniekiem, nu, tā ir jūsu lieta, bet tas, kas ir sastrādāts desmit gados, Kiršteina kungs, tur jūs esat piedalījies, un nevajag to noliegt. Un jūs arī palīdzējāt radīt tos likums, ar kuriem Latvija ir pārvērsta par vienu no atpalikušākajām valstīm Eiropā, to jums arī vajag atcerēties. Bet es gribēju pateikt vēl vienu lietu, ka, satiekoties ar pašvaldību vadītājiem, viņi arī izvirzīja nākamo jautājumu, jo viņiem ir jārisina arī valstisks jautājums, un tas ir: jau tagad vairāki likumi uzliek pašvaldībām pienākumu nodrošināt ar dzīvojamo platību rindu valsts ierēdņu prokuratūrā, tiesā, policijā un citās valsts iestādēs. Tā tik tiešām ir ļoti liela problēma, un kas pilsētā to risina? Privātās mājas īpašnieks to, protams, nerisina, un viņam nevar to uzlikt par pienākumu, bet pašvaldībām to uzliek par pienākumu. Tāpēc, redziet, pašvaldībām valsts uzliek vēl vienu slogu virsū, un mēs to neievērojam. Tāpēc tas ierosinājums, ja jūs nepieņēmāt iepriekšējo, tad vismaz padomājiet un nobalsojiet par dotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Protams, es arī varu piekrist pārējiem kolēģiem, ja desmit gadus Latvijā netiek risināta dzīvokļu politika, ja valstī tika proponēta labējā politika, ka viss dzīvokļu fonds ir jāatdod, municipalitātēm nevajag nekādu dzīvojamo fondu, tad mēs esam tur, kur esam, ja.

Un, Kiršteina kungs, šodien ir pagājuši desmit gadi, un pēc desmit gadiem var jau vienmēr teikt, protams, ka okupācijas režīms vai cits režīms bija vainīgs. Jā, bija vainīgs, bet taisni arī mēs varam atcerēties varbūt jums nepatīkamu cilvēku, to pašu Rubika laiku pēdējo, tomēr dzīvojamais fonds tika celts. Labi vai slikti, viņš tika... Protams, jā, es saprotu Baloža kunga satraukumu, bet nevajag jau vienmēr tik ļoti uztraukties par koalīcijas partnera morālo stāju.

Cienījamie kolēģi, tāpat arī Gaiļa kungs, mūsu partija nekad nav atteikusies no tā, ka ir jāceļ municipālais fonds. Un tā ir normāla parādība. Un tajā skaitā šajā brīdī nav jāmeklē, kā jūs sakāt, Solnceva nauda vai kāda cita tur cilvēka nauda, bet gan ir jārisina tas, lai iesaistītu celtniecības firmas, jo tās ir viņiem darbavietas. Tajā skaitā, iespējams, arī Kalnozola kungu, kurš būs priecīgs par jauniem pasūtījumiem un ļoti lieliem pasūtījumiem. Tāpat ir jāiesaista arī bankas, tāpat ir jāiesaista arī būvmateriālu ražotāji. Kad mēs aizbraucam uz Lietuvu, mēs varam ar labu skaudību redzēt to celtniecību, kas norisinās. Tāpat arī mēs varam redzēt, cik daudz tie paši Lietuvas ķieģeļi tiek ievesti Latvijā, bet kāpēc tas notiek, tāpēc vienkārši, ka mūsu celtniecības firmām, kas ražo, vienkārši nav pasūtījumu, vienīgais, varbūt ceļot atsevišķu valstsvīru vasarnīcas. Tā ir problēma, un patiešām tas ir jārisina. Tāpat nevajadzētu vienreiz atteikties no celtniecības politikas, kādā formā tas izteiksies, jā, Kiršteina kungs, varbūt tas vairs neizteiksies tiešā veidā, ka tas būs pašvaldības īpašums, tā būs akciju sabiedrība, kurā ieies visas ieinteresētās puses, tajā skaitā arī namīpašnieki. Es esmu runājis arī ar loģiski domājošiem zemes īpašniekiem, uz kuru zemes atradās VEF, kur tādā veidā kā jūsu komisija un arī Lagzdiņa komisija proponē, veic kapitālo remontu, viņi izdzīvo iedzīvotājus.

Es domāju, arī daudzi jūsu partijas biedri ir saskārušies ar namīpašnieku patvaļu, kad viņi veic tā saucamo kapitālo remontu, tādēļ es aicinātu noteikti atbalstīt Jurkāna kungu. Ir jābūt striktiem principiem, bet es arī piekrītu, cita lieta, ka nav jāatsakās no celtniecības politikas, tā agri vai vēlu valstī tiks ieslēgta. Tā ir nepieciešama, jo tanī dzīvojamā fondā nav iespējams pārvietot mūžīgi. Šodien jau arī to pašu saka namsaimnieki, nav vairs dzīvojamā fonda, kur pārvietot šos iedzīvotājus. Nav. Un vēlreiz saku, ja mūsu valstī nenotiktu sīka, pretīga atriebība, kāda šinī gadījumā caur šo likumu tiek realizēta ar Tautas partijas rokām, diemžēl jāsaka, ja tad būtu normāli noticis process, ka cienījamais Andris Bērziņš apsēdinātu pašvaldību līderus un izdiskutētu. Izdiskutētu vismaz ar lielajām, jo mazajās pašvaldībās šī problēma nav tik samilzusi, tur ir fonds patiešām pat lieks bieži vien, bet ir jārunā ar Liepāju, Rīgu, Daugavpili, tajā skaitā varbūt arī ar Ventspili par to, kā veicināt pašvaldību dzīvojamo māju celtniecību. Kā valsts nāk pretī, tā būtu normāla valsts politika, bet mūsu valstī laikam sagaidīt normālu valsts politiku ir pagaidām grūti, daudz izdevīgāk pamēģināt tos pašus gājienus, kaut gan es brīnos, vēlēšanas būs tikai pēc gada, kā daudzas partijas teica no valdošās koalīcijas uz pagājušām vēlēšanām, ka sasolīja lielās pensijas, pēc tam tika Saeimā, pēc tam izdarīja pirmo soli, tad šo Pensiju likumu pārgrozīja. Tāpat jūs tagad darāt un mēģināt spēlēties ar dzīvojamo fondu. Tā nav pareiza politika. Kauns vienkārši, un žēl, ka mēs šinī brīdī vienkārši... Kaut vai varbūt vajadzēja pārtraukt šī likuma izskatīšanu un sasēdināt tam pašam Andrim Bērziņam un izdiskutēt to shēmu, mehānismu, kā to varētu normāli realizēt. A kliegt un bļaut... (Starpsauciens: "Cietumā!") var jau, var jau sēdināt kaut ko cietumā, tikai es nezinu, vai neiznāk iesēdināt cietumā un, kā Dobeļa kungs saka, nošaut kādus pēc kāda laika valdošo partiju pārstāvjus, kuri būs savārījuši lielas ziepes celtniecību fondā. Bet, ja kolēģis Dobelis ir neapmierināts ar pārējiem kolēģiem, tad viņš var arī aicināt izstāties no koalīcijas Rīgas domē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Šeit gribētu uzsvērt to, ka mums ir ļoti daudz skarti cilvēki: politiski represētie, namīpašnieki... Un tā visa taisnība ir, grūti, un arī tad, ja ir tur bijuši kādi nekulturāli padomju virsnieki telpās. Bet es gribētu uzsvērt to, ka tik tiešām ir arī politiski represētie īrnieki, par kuriem nevajadzētu domāt, ka viņi ir mazāk politiski represēti, tajā skaitā arī mums ir bijušas sarunas ar īrniekiem no bijušā Interfrontes līdera Aleksejeva namīpašumiem, tā ka šīs problēmas jārisina, nevis skatoties vienkārši, vai politiski represētais vai politiski nerepresētais, mazāk represēta vai vairāk represēta persona, bet gan no tā viedokļa, kā reāli ir no namīpašnieku un īrnieku attiecību sakārtošanas viedokļa. Un, ja Saeima grib pieņemt šos likuma grozījumus, protams, ir vajadzīgi šie kritēriji kapitālajam remontam, un tāpēc es arī šinī gadījumā atbalstīšu Jurkāna kungu, jo tie ir stingrāki. Bet es gribētu uzsvērt vienu: ja Saeima grib pieņemt šādu likumprojektu, tad Saeimai ir morālas tiesības to darīt tad, ja arī valsts nāk ar savu līdzdalību šo jauno pienākumu veikšanā. Bet mēs redzam, ka nekas valstij nav paredzēts darīt, likumprojekts to apliecina, ka viss tiek nogrūsts uz pašvaldību rēķina. Un tad man ir jautājums, kāpēc tas notiek? Mana pilnīga pārliecība ir viena: šī likumprojekta tiešais mērķis bija radīt situāciju, lai nebūtu jāpagarina 7 gadu termiņš denacionalizēto namu īrniekiem, ko piedāvāja gan Kristīgā jaunā partija, gan opozīcijas partijas, lai, teiksim, rēķinātos ar reālo situāciju, kāda ir īrnieku maksātspēja. Ja mēs ar to gribam reāli nerēķināties un pacelt gan īres griestus pakāpeniski uz augšu, pēc tam atcelt vispār, tad, protams, mēs nenodarbojamies ar īrnieku tiesību aizsardzību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Attiecībā par 28.4. pantu "Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana sakarā ar mājas kapitālo remontu". Runājot par priekšlikumiem un par šī panta būtību, pantā iet runa par to, ka dzīvojamā telpa ir bīstama un draud sagrūt, tādā gadījumā cilvēku izliek un pašvaldība ierāda ne jau dzīvojamo telpu, bet dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu. Un tāpēc arī sociāldemokrātu un daļēji jurkāniešu priekšlikums runāja par to, ka cilvēkam ir tiesības atgriezties savā dzīvojamā telpā, jo īres līgums turpina darboties. Līguma darbības laikā veic kapitālo remontu, un līguma darbības laikā cilvēks atgriežas savā dzīvojamā telpā, nevis kaut kādā dzīvošanai derīgā telpā viņu izmitina uz neatgriešanos, kā likumdevējs pašlaik ir paredzējis. Tāpēc arī ir šī sociālā aizsardzība lielāka priekšlikumā nekā atbildīgās komisijas redakcijā. Un tāpēc arī ir ierakstīts, ka uz remonta laiku ir pagaidu dzīvojamā telpa, kurā uz remonta laiku cilvēku iemitina, un pēc tam viņš atgriežas savā dzīvojamā telpā, un liekas, ka tas tomēr ir daudz pieņemamāks iedzīvotājiem, jo viņš gadu desmitiem ir dzīvojis vienā rajonā un viņam ir likumdevējs devis šīs tiesības atgriezties.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins — otro reizi.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Ļoti īsi. Par procedūru vienkārši. Neviens jau neiebilst, un viss jau ir pareizi, kas te ir pateikts, bet, ja mēs skatāmies atbildīgās komisijas priekšlikumu tālāk, un mēs skatāmies kopā to ar 171. pantu, tad daļu argumentu, kā piemēram, nevar uzticēties tur kādam vai ka tur būs fiktīvi dokumenti vai vēl kaut kas, tas īsti nav pamatoti, jo, lai kaut ko izliktu, ir vispirms vajadzīgs, kā jūs redzat, būvekspertīzes atzinums. Šinī gadījumā vai tad tiešām sociāldemokrāti neuzticētos, teiksim, Rīgas domei, kuras pakļautībā ir būvvalde, būvinspekcija un viss pārējais, un šī būvekspertīze taču būs jau pietiekami svarīgs dokuments, lai iedotu slēdzienu, vai šī māja sagrūst vai nesagrūst.

Otrkārt. Vesela rinda ēku jau ir sagruvušas ar traģiskām sekām, kā jūs ziniet. Veikals, atcerieties, nesen un tā tālāk... Un brūk vēl joprojām.

Tāpēc es domāju, ka, runājot par šo visu... Un, protams, te ir daļa saprātīgu priekšlikumu, bet man diemžēl jāatzīst, ka komisijas priekšlikums gan 164., gan nākamais — 171., ar papildinājumiem, tas ir labāks drusciņ. Tas ir drusciņ labāks tomēr. Un ne tikai tāpēc, ka vajag šo būvekspertīzi, kuru nevar noviltot tik viegli, bet lai kapitālā remonta izmaksas aprēķinātu, vajag projektu apstiprināt, jāsaņem būvatļauja, kredītiestāžu atļauja un tā tālāk. Tātad viss tas tiek pietiekami ilgi izstrādāts, mutiski jau var, sākot šos darbus, un jebkurš kārtīgs namīpašnieks, es domāju, viņš jau brīdinās, ka šāda iespēja pastāv ne tikai vienu mēnesi vai trīs mēnešus, es domāju, viņš to darīs vismaz pusgadu. Es nestādos priekšā, ka mūsu apstākļos bez pusgada vispār šīs lietas varētu nokārtot. Tātad ir strīds atkal tikai par to, vai pašvaldības segs, vai segs, teiksim, izīrētājs.

Bet dažas piezīmes. Es arī piekrītu Salkazanova kungam, ka varbūt daļā gadījumu varētu atgriezties. Bet jautājums ir cits, Salkazanova kungs. Ja, piemēram, ir avārijas stāvoklī māja bez ērtībām, teiksim, ar krāsnīm un tā tālāk, un pēc rekonstrukcijas trīs reizes tās komforta līmenis palielinās, vai...

Sēdes vadītājs. Laiks!

A.Kiršteins. … vai īrnieks šādā gadījumā vispār būs ar mieru atgriezties un vispār segt šos izdevumus. Tāpēc komisijas variants ir labāks. Tas jau neaizliedz to darīt, bet tas arī paredz iespēju, ka šī māja paliek daudz dārgāka.

Un pēdējā piezīme. Es atceros, tad, kad Salkazanova kungs bija zemkopības ministrs, un visu laiku mums šī lieta iet, teiksim, zemkopības jautājums par Eiropas Savienības prasībām, mēs sīki rakstām, ka tur gotiņai, lai viņa labi justos, viņai vajag tik un tik kvadrātmetru, siventiņam vajag tik un tik kvadrātmetru. Lopiņu, vedot uz kautuvi, viņam ir jābūt ziniet, tur komfortam, tur ar skaistām flīzītēm jānoflīzē un tā tālāk. Un mēs visi piekrītam, ka tās Eiropas Savienības prasības ir jāpilda, un ministrs Salkazanovs arī nekad neiebilda pret šīm prasībām. Bet tagad nākt un teikt...

Sēdes vadītājs. Laiks!

A.Kiršteins. ... vai ne, ka nevajadzētu ar cilvēkiem kaut kādā mērā to darīt, nu nevar šiem nabaga represētiem to izdarīt. Tāpēc daļa atbildības ir jāuzņemas pašvaldībām.

Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļi! Mūs gaida augšā komisijas telpās Norvēģijas pārstāvji. Esiet tik labi un tūlīt...

Sēdes vadītājs. Pēterim Apinim.

P.Apinis (LC). Taivānas grupas dalībniekus gaidām Ārlietu komisijas telpās. Tikšanās ar Ārlietu ministrijas atbildīgām amatpersonām sarunā par Latvijas politiku attiecībā uz Taivānu un Tibetu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Inese Birzniece, Normunds Rudevičs, Anta Rugāte, Helēna Demakova, Arnis Razminovičs, Vents Balodis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums .

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim debates par 159.priekšlikumu.

Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Par māju kapitālā remonta vai nojaukšanas būvtehnikas ekspertīzi. Es tā kā nevaru piekrist Kiršteina kungam, ka tādu ekspertīzi par labu namīpašniekam pēdējais nesaņems. Zālē, es domāju, arī nav naivu cilvēku, un zinot, kā pārdodas un kas slēpjas Latvijā, tad jebkurā laikā jebkurš namīpašnieks tādu atļauju saņems. Un es jums varu arī pierādīt piemērus. Jēkaba kazarmju priekšā to monstru, to dzelzsbetona, ko uzcēla. Tas ir mūsu arhitektu lielais grēks. Ekskluzīvas vietas pilsētas vēsturiskajā centrā ar benzīntankiem. Toties nevarēja atrast vietu piemineklim represētajiem. Vai nu gribēja aiz katedrāles nolikt, tagad nolikts tos nožēlojamos akmeņus pie Torņakalna stacijas iedzīvotāju dārziņos.

Vēl paskatieties uz monstru, kuru arī mūsu arhitekti izprojektēja krastmalā, kas notiek. Daudzstāvu garāka celtniecība pie Operas, kur ar lielām mokām, kā saka, to atvairīja. Un tāpat kā viņi nogrieza to "Latvijas" viesnīcu uz pusi, lai tā nu neietekmē pilsētas panorāmu. Un laukuma izkropļošana pie Melngalvju nama. Tā ka tāds apgalvojums, ka mūsu būvtehnikas eksperti strādā ļoti kvalitatīvi un atbilstoši cilvēciskajiem noteikumiem, diemžēl es tam nepiekrītu. Un priekšlikums, kuru ir snieguši mūsu kaimiņi — 159.priekšlikums, ir jāatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Šis likums runā par dzīvojamo telpu īri, nevis par labturības noteikumiem dzīvniekiem, kā Kiršteina kungs šeit gribēja pieminēt. Bet attiecībā par priekšlikumiem jāsaka, ka atšķirība ir pavisam vienkārša. Atbildīgā komisija paredz līguma laušanu. Sociāldemokrāti un jurkānieši, vairāk gan sociāldemokrāti, saka, ka līgums netiek lauzts, bet līguma darbības laikā tiek veikts kapitālais remonts. Un tādējādi, ja līgums netiek lauzts, īrnieks atgriežas atpakaļ.

Par to normu, ko Kiršteina kungs pieminēja, ka, pēc remonta atgriežoties, varētu būt jāmaksā vairāk. Varētu būt! Bet tādā gadījumā ir vispārējā norma, kas ir ielikta šajā likumā, ka īres līguma nosacījumi var tikt mainīti, abām pusēm vienojoties. Nē, tas ir... (Starpsauciens: "Atvainojiet, diskusija savā starpā...") Paskaties priekšlikumā, kur tas ir rakstīts, Lagzdiņa kungs! Te iet runa par līguma laušanu, bet mūsu priekšlikumā iet runa par līguma darbību, un līguma darbības laikā notiek remonts. Un pēc tam cilvēkam ir tiesības atgriezties, nevis tā kā atbildīgā komisija piedāvā, cilvēks tiek izmitināts dzīvošanai derīgās telpās. Tas ir ar apgaismojumu, tas ir ar apkuri, bet nevis līdzvērtīgās.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. (Starpsauciens: "Imant, es par tevi biju labākās domās...")

I.Burvis (LSDSP). Tev tāpat kā pārējiem ir iespēja kļūdīties, varbūt šoreiz tev bija taisnība.

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es pateicos, protams, Kiršteina kungam par visām šīm rūpēm par brūkošajiem namiem. Un beidzot es redzu, ka tomēr ir cilvēks, kurš vēl pauž uzticību. Pauž uzticību Rīgas domes izpildinstitūcijai, tai pašai būvvaldei. Bet es neesmu pārliecināts, ka likumi jāpieņem ar uzticību izpildstruktūrām. Tieši otrādi, pēc definīcijas vēlētājiem ir jāpauž neuzticība, jāmeklē labākais darbs no jebkurām izpildinstitūcijām. Un tādā gadījumā ir brīnums, ka normālu normatīvo aktu vietā tiek piedāvāts iestrādāt likumā uzticību būvvaldēm.

Kiršteina kungs, protams, atzīmē to, ka pēc būtības piekrīt šiem priekšlikumiem, šiem labojumiem. Runa ir par 159. priekšlikumu, bet brīnums ir vienā apstāklī. Kāpēc šie labojumi nav atbalstīti kaut vai daļēji? Ne komisijas lēmumā, ne arī Tautas partijas priekšlikumos šos priekšlikumus neatbalsta. Kāpēc? Acīmredzot tāpēc, ka gribas atvieglot ceļu, kā izlikt cilvēkus no saviem dzīvokļiem. Sarežģīt būtībā darbu Rīgas domē un, es atvainojos, protams, ja es nebūšu uzminējis pareizi, atvieglot darbu saviem Tautas partijas biedriem Rīgas domē, strādājot opozīcijā. Atvieglot darbu, kritizējot sarežģīto darbu, ko paši būs sarežģījuši.

Protams, ir ļoti patīkami dzirdēt Kiršteina kunga solījumus par miljardiem lieliem investīciju projektiem, ka tagad te nauda plūdīs strūklām iekšā Rīgā. Es saprotu, ka Tautas partija darīs visu, lai sociāldemokrātiem Rīgā būtu nauda, ar ko strādāt. Tas būs patīkami! Bet es ceru, ka tādā formā pieņemt likumprojektu vispār un šos labojumus izskatīt, kā to piedāvā Tautas partija, mēs acīmredzot varēsim tikai pēc tam, kad šīs Kiršteina kunga solītās miljardu investīcijas būs ienākušas Rīgā. Šobrīd jūsu piedāvājums ir jāuzskata tikai tādā veidā, ka jūs gribat ar visu šo likumu sarežģīt dzīvi cilvēkiem Rīgā, darbu Rīgas domē, lai pēc tam būtu, ko kritizēt. Paldies par uzmanību! Un atvainojos, ja es būšu kļūdījies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Burvja kungs! Ja jūs būtu uzmanīgi izlasījis likumprojektu, tad jūs pamanītu, ka Tautas partijas priekšlikumi ir saistīti ar to, lai valsts institūcijas, un šajā gadījumā pašvaldības, palīdzētu gan īrniekiem, gan namīpašniekiem nokārtot šo sasāpējušo jautājumu. (Starpsauciens: "Klaji padodies, puisīt!")

Pēc manas iepriekšējās uzstāšanās iepriekšējā sēdē, kad es runāju par šo ļoti sāpīgo, morāli sāpīgo jautājumu, es saņēmu ar 3.jūniju datētu vēstuli, kuru man ir atsūtījusi kāda 72 – gadīga ikšķiliete. Šī sieviete ar visu ģimeni savā laikā ir izsūtīta uz Sibīriju. Tad, kad viņa atgriezās Latvijā, viņiem nebija atļauts ne tikvien atgūt savu dzīvokli, bet pat dzīvot Rīgā. Viņi bija spiesti dzīvot vismaz 50 kilometru attālumā no Rīgas, Ikšķiles pagastā. Viņas vīrs — arī represētais, kurš bija ieguvis slimību, smagu slimību, strādājot raktuvēs, viņš slimoja ar silikozi un deviņdesmito gadu sākumā nomira. Un situācija šobrīd ir sekojoša. Viņas mājā vienā dzīvoklī faktiski pat īrnieki nedzīvo, bet skaitās tur pierakstīti un pavisam atklāti pasaka: mums šis dzīvoklis ir vajadzīgs, lai tad, kad mūsu mazbērni atbrauktu uz Rīgu studēt, viņiem būtu, kur dzīvot. Un šī 72– gadīgā sieviete, kuras vīrs pat nesagaidīja šo brīdi, ir spiesta dzīvot 50 kilometrus no Rīgas, viņas ģimene, dēls, kurš dzīvo Rīgā, nav tiesīgs šobrīd pretendēt uz šo dzīvokli. Vai tas morāli ir taisnīgi? Vai nebūtu morāli taisnīgāk, ka pašvaldība palīdzētu šai sievietei varbūt kaut nedaudz dzēst šos te drausmīgos kaitējumus, vismaz morālā ziņā, kas viņai kādreiz ir nodarīti? Un vai nebūtu arī taisnīgi, ka šī pašvaldība varbūt tiešām parūpētos arī par to īrnieku, kaut gan šajā gadījumā šim īrniekam nemaz tik lielas problēmas nav ar dzīvošanu, ka arī viņu ievietot dzīvot pašvaldību mājā.

Jūs te runājat, vai valdība piešķirs Rīgas domes sociāldemokrātiem naudu, lai varētu šos jautājumus risināt. Mīļie cilvēki, ja Rīga var atļauties tīrīt kanālu par 6 miljoniem, ja var atļauties apbūvēt, turklāt pretēji arhitektu viedoklim, izbūvēt Vecrīgā jaunas mājas, kas maksā miljonus, ja var gatavoties stumt mākoņus, ja nauda atrodas šiem mērķiem, vai Rīga nevar pabeigt šīs te jaunbūves, kuras ir Purvciema nomalē, un ieguldīt tur varbūt desmit reizes mazāku naudu nekā visiem šiem pasākumiem, un gādāt par to, lai beidzot taisnība mums būtu. Lai tiem cilvēkiem, kam ir 50 gadus darīts pāri, šis pāri nodarījums neturpinātos vēl 10 gadus pēc neatkarības iegūšanas. Padomājiet, cienījamie sociāldemokrāti!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Pirms turpinām debates, ir jāizskata desmit deputātu ierosinājums. Izskatot likumprojektu "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"", ierosinām ierobežot debatēs runāšanas laiku līdz 3 minūtēm pirmo reizi un līdz 1 minūtei otro reizi. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo desmit deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 23, atturas — 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

Nākamajam vārds Imantam Burvim. Otro reizi.

I.Burvis (LSDSP). Nu kas ir, valdošā koalīcija! Kauns palika, negribas dzirdēt taisnību? Es saprotu, ka Ābiķa kungs te moralizēja, runājot, ka tā ir morāle. Nav jau runa par morāli, tā ir moralizēšana. Tautas valodā — liekulība. Pieminēt kanālu, Ābiķa kungs, pamēģiniet atgādināt, kas tad bija pie varas Rīgā tad, kad to kanālu tīrīja. (No zāles dep. Dz. Ābiķis: "Kāda starpība, kas pie varas!")Bet galvenais ir tas, Ābiķa kungs, ka jūs nesadzirdējāt to, kas šodien te veselu dienu tika runāts. Ja likumdevējs naudu atdod jūsu partijas vadībā Finansu ministrijai un visus patiešām pilnā nopietnībā nepieciešamos sociālos nodrošinājumus uzkrauj kā apgrūtinājumu pašvaldībai, tad te var runāt patiešām gan par morāli, gan par moralizēšanu. Un to nav patīkami dzirdēt. Tā ka būtībā, tā vai savādāk, Ābiķa kungs, nevajag jaukt dažādas lietas. Solīt cilvēkiem, ka rīt dosim, kā jūs to visu laiku darāt, tas ir ļoti kolosāli, un to arī vajag, un lai cilvēki jums tic. Bet neaizmirstiet katram solījumam pielikt klāt finansējumu.

Sēdes vadītājs. Laiks!

I.Burvis. Jo iztaisīt šo likumu par tukšu solījumu— tas ir jūsu partijas darbs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es neesmu piedalījies debatēs ne iepriekšējā reizē, ne šodien, un šodien tā būs vienīgā reize, kad es uzstāšos. Bet es tomēr gribu pateikt dažus vārdus, jo man visai dīvaina liekas un samērā patiešām dīvaina šī likumprojekta apspriešana, jo taisnība būtu kaut kur citur meklējama. Ja šodien mēs šādos sīkumos, par šādiem sīkumiem runājam 11 gadus pēc neatkarības pasludināšanas un saucam skaitļus — 150 tūkstoši ir aizbraukuši no Rīgas, bet Rīgā nav dzīvokļu, ko dot cilvēkiem. Paskatīsimies drusciņ dziļāk un paraksim dziļāk. Ja reiz 150 tūkstoši aizbraukuši no Rīgas, tad Rīgā vajadzēja būt pietiekami dzīvokļu visiem, kuri stāvēja rindā un kuriem vajadzīgi dzīvokļi. Kāpēc to nav? Tāpēc, ka Rīgā un Latvijā turpinās nenormālas lietas. Ka no Rīgas aizbrauca un no Latvijas aizbrauca visdažādākie šeit sabraukušie, un palika viņu īpašumā dzīvoklis, viņš izīrē šo dzīvokli, saņem naudu un turpina dzīvot faktiski atkal uz mūsu rēķina. Vajadzētu saknē risināt šīs lietas. Tad būtu pavisam cita kārtība. Un dīvaini ir, ka šodien faktiski mēs patiešām runājam par vienu kategoriju — par latviešiem pamatā. Viņi ir šie nelaimīgie, kuri denacionalizētās mājās, jāmeklē būs dzīvoklis viņus metīs ārā dažādos veidos un met ārā dažādos veidos. Tie, kuri šeit sabrauca kolonizācijas rezultātā, berzē rokas, mierīgi ir privatizējuši savus dzīvokļus, un neviens viņus negrasās mest no šīm mājām ārā. Saprotiet! Un mēs aizgājuši esam... Tūlīt man beigsies laiks. Un aizgājuši mēs esam tiktāl, ka, lūk, tie tur, kreisajā flangā, ir nonākuši Rīgā lielā mērā pie teikšanas. Dolgopolovs jau nosaka... Jā, diemžēl lielā mērā Dolgopolovs jau nosaka daudzas lietas. Varat iedomāties, mums jāaizdomājas ne tikai deputātiem, bet jāaizdomājas visai latviešu tautai, jāaizdomājas, kāpēc tas ir noticis.

Sēdes vadītājs. Laiks. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. (TP). Kolēģi deputāti! Par kapitālā remonta problēmu daudz ir diskutēts šajā zālē, masu informācijas līdzekļos. Bet diemžēl, klausoties debates, nākas secināt, ka par piedāvātajām normām faktiski netika runāts. Un tiem, kas klausās mūsu debates, rodas pavisam nepatiess priekšstats par to, ko piedāvā izskatīšanai Saeimā atbildīgā komisija, pavisam maldīgi uzskati par to, kādas tiesības šī likuma pieņemšanas gadījumā būs namīpašniekiem un īrniekiem. Un es gribu teikt tā, ka, godātie kolēģi, gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti, klausoties mūsu debatēs, neapšaubāmi, radio, presē un laikrakstos tiks atspoguļoti komentāri. Un šie komentāri šaubos, vai būs adekvāti. Un tādējādi cilvēkiem radīsies nepareizs priekšstats par to, ko reglamentē šis likums. Un rezultātā būs tas, ka šos gadus cilvēki nezina savas tiesības, ne namīpašnieki, ne īrnieki. Tā rezultātā rodas lieki strīdi un konflikti. Un mūsu viens no lielākajiem uzdevumiem ir šī likuma pieņemšanas gadījumā izskaidrot patiesās tiesības un pienākumus. Opozīcijas uzdevums šeit ir, neapšaubāmi, kritizēt, bet reizē, kritizējot un maldinot cilvēkus, cilvēks tiek nostādīts ļoti sliktā stāvoklī, jo viņš nezina savas tiesības un jūtas neaizsargāts.

Bet, runājot par kapitālo remontu, komisija piedāvā tādu variantu, ka nevienu īrnieku— ne pašvaldības mājas, ne privātmājas — kapitālremonta gadījumā nevar izlikt uz ielas. Tā ir tā lielākā atšķirība no tā, ko nosaka spēkā esošais likums, kurš attiecībā, piemēram, uz denacionalizētām mājām nosaka šo 7 gadu aizsardzības periodu un pēc tam vienkārši neparedz šīs sociālās garantijas. Bet likums nosaka diferencētu un, manuprāt, taisnīgu pieeju tam, kam kapitalā remonta gadījumā ir jāierāda dzīvoklis. Es minēšu precīzi šīs normas. Ja kapitālā remonta rezultātā māja tiek pārbūvēta vai dzīvoklis tiek pārbūvēts par nedzīvojamo telpu, dzīvoklis ir jāierāda pašam namīpašniekam. Tas ir taisnīgi, jo namīpašnieks samazina dzīvojamo fondu, un šāda kārtība ir daudzās Rietumu valstīs.

Otrs gadījums, kad namīpašniekam ir jāierāda, ir tad, kad denacionalizēta māja ir pārdota, tad jaunajam īpašniekam, kurš daudzos gadījumos ir nopircis par zemāku cenu šo māju, jo viņš ir pircis ar visiem īrniekiem, kā mēs sakām, tādos gadījumos arī pašam namīpašniekam ir jāierāda cits vai nu dzīvošanai derīgs, vai līdzvērtīgs dzīvoklis.

Visos pārējos gadījumos pienākums ierādīt dzīvokli ir pašvaldībām, it īpaši tad, kad māja draud sagrūt un ir dzīvībai bīstama, tad šis pienākums ir pašvaldībām. Tas ir cilvēcīgi, pamatoti, jo mums, tas ir, vēlētiem cilvēkiem, arī pašvaldību deputātiem, ir jāatbild par mūsu dzīvību, drošību un veselību.

Runājot par konkrēto piedāvāto normu, godātie kolēģi, izdarīsim vienu eksperimentu. Kopīgi izlasīsim, ko piedāvā Jurkāns Jānis no opozīcijas un ko vienlaikus atbalsta sociāldemokrāti. Kopīgi izlasīsim šo piedāvāto normu visi šajā zālē. Tātad 159.priekšlikums — ja dzīvojamai mājai nepieciešams kapitālais remonts, jo tā ir nonākusi tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama vai draud sagrūt, un remontu nav iespējams veikt, īrniekiem turpinot dzīvot šajā mājā, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem ierādot īrniekam un — tagad uzmanīgi lasīsim — citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu. Tātad, izliekot no dzīvokļa vai mājas, kas draud sagrūt un ir lietošanai bīstama, tad šādiem cilvēkiem opozīcija ierosina piešķirt grūstošu citu dzīvokli vai dzīvojamo māju? Godātie kolēģi, atbildīgā komisija nevarēja pieņemt šādu necilvēcīgu Jurkāna priekšlikumu. Es aicinātu noraidīt! (Starpsauciens: "Nevajag cilvēkus mocīt!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 159. — deputāta Jurkāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 49, atturas — 5. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Lagzdiņš. 160. — deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es pateicos Lagzdiņa kungam par parādīto demagoģijas skolu, jo vispār tas ir patiešām kolosāli un virtuozi. Parādīja, parādīja šeit, Kārli, viņš ir tavs skolnieks, tas ir ļoti labi nofiksēts. Būtībā šis priekšlikums daļēji atkārto iepriekšējo un būtībā būtu jāatbalsta. Es vienkārši gribētu piebilst to, ņemot vērā, ka jūs samazinājāt laiku uzstāšanām, tagad ir jākompensē tas vismaz ar biežumu, ja nevar pēc ilguma. Man bija ļoti patīkami dzirdēt no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK aicinājumus nacionalizēt dzīvokļus, it sevišķi Rīgā, jo, tā vai savādāk, Tabūna kunga teikto vismaz savādāk nevarēja iztulkot. Un tad es ceru, ka tikpat konsekventi "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK būs, ne tikai šeit, runājot no tribīnes, bet strādājot ar likumprojektiem, un šos priekšlikumus iedos, un mēs atbalstīsim un iestrādāsim, un tikpat konsekventi būs, Tabūna kungs, jūs nepamanījāt, strādājot Rīgas domē kopā ar sociāldemokrātiem, neuzveļiet vainu mums ne par kanāliem, ne par ko citu, bet Lagzdiņa kungam par demagoģijas skolu vēlreiz paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Kristiānai Lībanei, viņa vēlas runāt par to, kā lieta tālāk virzāma.

K.Lībane (LC). Kolēģi! Lai gan es esmu iesniegusi šo priekšlikumu, man jāatzīst, ka nav iespējams uz trešo lasījumu, ja mēs vēlamies šo likumu pieņemt sakarīgi, atbalstīt tādus priekšlikumus, kas ir pretrunā ar konceptuālo struktūru, ko ir izveidojusi atbildīgā komisija, tāpēc es noņemu savu priekšlikumu. (No zāles dep. Dz. Ābiķis: "Tā ir varonība, Kristiāna!")

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Lagzdiņa kungs, turpinām izskatīt priekšlikumus.

Lūdzu, 161.priekšlikums.

J.Lagzdiņš. Jā, paldies, priekšsēdētāja kungs. Tātad nākamais 161. — finansu ministra priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, arī Kārlis Leiškalns uzsver, lai es neeju pret ministru, bet es arī to nedarīšu, bet mums diemžēl bija pārāk lieli uzbrukumi, un tā kā viņi laikam daļēji skaitījās arī pie komisijas viedokļa, jo nebija mums te no deputāta viedokļa debatēs pieteikts Jānis Lagzdiņš, tad es esmu spiests atbildēt, jo citādāk var domāt, ka tas ir komisijas viedoklis.

Tātad ko es gribētu teikt šeit. Kolēģi, ir ļoti nopietns jautājums. Kāpēc mēs šeit ejam debatēs? Tāpēc, ka arī Latvijas radio nepārtraukti tiek maldīgi izplatīti uzskati un arī Lagzdiņš teica, ka maldīgi uzskati, tikai, manuprāt, no pilnīgi pretējās puses, kad īrnieki visi, kas tiks izlikti no dzīvokļiem, saņems attiecīgi no pašvaldības palīdzību un tamlīdzīgi. Bet es gribu pateikt pirmām kārtām, ka tas tā nemaz nav, vēlreiz uzsveru, it īpaši ja namīpašnieki pieprasīs šo dzīvojamo telpu personīgajām vai ģimenes vajadzībām, un mēs pret to iebilstam nevis tāpēc, kā teica Ābiķis, ka ir namīpašniece, kura nevar savu dēlu izmitināt, bet tāpēc, ka nav vispār neviena ierobežojuma, cik un kā. Pretējā gadījumā es visos namos visus dzīvokļus varu paņemt priekš sevis, savām personīgajām vajadzībām un pēc tam pārskatīt savas vajadzības, varbūt ka manas personīgas vajadzības noteiks to, ka man vajag īrēt. Es ļoti ar interesi ieklausījos Tabūna kunga runā, ka vajag rakt dziļāk, nu 150 tūkstoši ir aizbraukuši, bet, kad sociāldemokrāti piedāvāja dzīvokļu fondu visu neprivatizēt, noteikt, tad diemžēl "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Rīgas domē pagājušajā sasaukumā balsoja pret. Par to dziļāku rakšanu, tas laikam, es ceru, neattiecas uz šo kanālu rakšanu, kur sociāldemokrāti nekad nav balsojuši "par" Rīgas domē, bet tas laikam attiecas uz citām politiskām partijām, un Tabūna kungs atnāks šeit, pateiks, uz kurām partijām šī kanāla rakšana attiecas, Rīgas kanāla rakšana. Bet es saprotu arī Dzintaru Ābiķi, viņš laikam toreiz aizgāja no "Latvijas ceļa" tāpēc, ka nokaunējās par šo kanāla rakšanu, jo tobrīd "Latvijas ceļā" viņš atradās, kad šī kanāla rakšana virzījās, un Rīgas mērs bija "Latvijas ceļa" priekšsēdētājs. Un laikam tāpēc viņš arī sašutis aizvien par šo lietu. Es domāju, kolēģi, ka tas nav nopietni. Mums vajadzētu tomēr padomāt nevis par to, kas ir noticis, kāpēc ir noticis, bet kāpēc tādas lietas pie mums var notikt, par ko ir sašutis Tabūna kungs, par ko ir sašutis Ābiķa kungs un par ko varbūt esmu sašutis arī es. Bet mums ir jādomā par to, lai šīs problēmas risinātu valstiski un nevis mēģinātu sabiedrībai iestāstīt to, ka, ja mēs dodam namīpašniekam tiesības savu personīgo vai ģimenes vajadzību dēļ visus īrniekus izlikt ārā, tad tas nav nopietni, nav ierobežojums tur ielikts, Lagzdiņa kungs, nav, un tas dod iespēju šādu ļoti pamatotu prasību uzstādīt.

Un otrs, ka tas neattieksies uz tiem, kuriem Rīgā ir 26 lati vai vairāk un citās vietās 21 lats. Un tas arī nav nopietni.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Redziet, ja runā pozīcija, tad nevajag tomēr maldināt iedzīvotājus. Lagzdiņa kungs, vai tad jūs nezinat, kā Rīgā izmet iedzīvotājus no namiem? Atslēdz auksto ūdeni, atslēdz karsto, atslēdz apkuri, apgriež kabeļus, un paskataties, kādas ņirgāšanās bija vairākās mājās, nevajag stāstīt cilvēkiem brīnumus.

Un nākamais — par kanālu. Kas noslēdza līgumus par kanāla rakšanu? Paskatieties, uzprasiet premjerministram. Ļoti labi zina, Ārgaļa kungs arī ļoti labi zina. Kas attiecas uz Purvciema māju nobeigšanu. Tik tiešām es arī teicu, ka tās mājas varēja nobeigt, bet te vajadzēja paņemt dalību Privatizācijas aģentūrai, nauda bija, kur palika? Nekustamā īpašuma aģentūra 500 mājas iztirgoja Rīgā, kur palika? Nav. Pārdeva "Latviju", viesnīcu. Naudiņu varēja izlietot šito māju remontam, nedarīja neko, ko tad jūs domājat, no kurienes paņemt to naudu. Nu, ka cilvēku dzīve ir sīkums, es tam nevaru piekrist. Cilvēka dzīve, tā ir dzīve, un neviens nedod nekam atņemt tiesības un pateikt, ka tas ir sīkums. Un kas attiecas par Rīgas 800 gadu jubilejas svinēšanu, tad vēl 1999.gadā noslēdza līgumus un atrada Austrālijas un visus to speciālistus, kas taisīs to uguņošanu un visu pārējo. Tā kā iedzīvotājus, Lagzdiņa kungs, tik tiešām nevajag maldināt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis. (Starpsauciens: "Dzintar, padodies!")

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Man tiešām, klausoties šīs debates, kļūst skumji, jo šīs ļoti cilvēcīgās problēmas prasa cilvēcisku attieksmi, pirmkārt katra mūsu kā deputāta un kā cilvēka attieksmi, bet nevis kā piederošu vienai, otrai, trešai personai, attieksmi. Un nevienā brīdī es negribēju uzvelt kaut kādas milzīgas naudas izšķērdības Rīgai, tieši uz sociāldemokrātiem. (No zāles deputāts I.Burvis: "Bet tu to izdarīji!") Protams, ka bija jāuzņemas visai iepriekšējai Rīgas domes vadībai atbildība par to, kā mērķtiecīgāk ieguldīt līdzekļus.

Un šobrīd ir ļoti svarīgi tas, lai mēs ar valsts starpniecību, šajā gadījumā ar pašvaldību starpniecību, censtos palīdzēt gan bijušajiem īpašniekiem atrisināt viņu problēmas, gan īrniekiem atrisināt viņu problēmas. Un, cienījamie kolēģi, pašvaldības šajā gadījumā būs šis instruments, un mums kā Saeimai, protams, ir jāgādā, lai trūcīgākajām pašvaldībām, veicot finansu pārdali, mēs piešķirtu maksimāli daudz līdzekļu, un lai šīm pašvaldībām būtu finansu resursi, lai spētu palīdzēt gan īrniekiem, gan namīpašniekiem.

Bet mums ir cilvēciski jāpieiet šim jautājumam, nevis jāsāk te novelt atbildību uz vienas vai otras partijas pleciem, cienījamie sociāldemokrāti. Un nav svarīgi Rīgas domei, kas tajā brīdī bija vadībā, kas pieņēma varbūt vienu otru ne visai varbūt apsveicamu projekta atbalstīšanu un neieguldīja to naudu īres namu celtniecībā vai rekonstrukcijā, vai kā citādāk. Bet ir svarīgi, lai vismaz tās pašvaldības, kam šobrīd ir rīcībā pietiekama nauda, un tās pašvaldības, kurām mums būs jāpalīdz, Saeimai jāpalīdz, valdībai, lai viņu rīcībā būtu pietiekami šīs naudas, lai šīs pašvaldības kā vistuvākā valsts varas institūcija pilsonim, katram mūsu valsts pilsonim, palīdzētu risināt viņa problēmas. Nesāksim te lamāt vienu partiju vai otru partiju! Cilvēcīgi pieiesim šim jautājumam, cienījamais Baldzēna kungs! (No zāles deputāts E.Baldzēns: "Mēs to darām!")

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Es runāju debatēs kā... nevis kā referents, bet kā deputāts.

Es gribētu jūs vēlreiz iepazīstināt ar to oficiālo informāciju, kādu Saeimai ir sniegušas tiesas un Rīgas pilsētas pašvaldības institūcijas. Savlaicīgi jums tika izdalīts informatīvais statistiskais materiāls. Atveriet, lūdzu, priekšpēdējās lappuses un iepazīstieties ar oficiālo informāciju, kas attiecas uz to, kas Rīgas pilsētā ceļ prasības tiesā par īrnieku izlikšanu, sakarā ar kādiem gadījumiem, uz kāda pamata ceļ tiesā prasības, un tad mēs redzēsim precīzo ainu.

Tātad — kāda ir situācija? 95% no prasībām Rīgas pilsētā tiesās tiek celtas sakarā ar to, ka īrnieks ir trūcīgs un viņš ir parādā īres maksu un komunālos maksājumus. Šobrīd mēs debatējām par kapitālremontu problēmu. Atveriet, lūdzu, priekšpēdējo lappusi. Šeit ir statistika. Centra rajonā — 249 lietas sakarā ar parādiem, tikai 2 lietas sakarā ar kapitālo remontu. Ziemeļu rajonā — 3 lietas sakarā ar kapitālo remontu. Latgales priekšpilsētā — 1, Vidzemes — 18. Šeit Baldzēna kungs runāja ļoti daiļrunīgi par to, ka daudzi cilvēki tiek izlikti sakarā ar to, ka namīpašniekam nepieciešams dzīvoklis. Cik ir tādu lietu? Centra rajonā — neviena, Ziemeļu rajonā — 1, Latgales priekšpilsētā — 1, Vidzemes priekšpilsētā — 5.

Nākošais materiāls, godātie kolēģi, ko tiesneši ir atsūtījuši Saeimai — kas ir tas, Baldzēna kungs, kas ceļ tiesā prasības par trūcīgu cilvēku izlikšanu? Tātad citēju: Vidzemes priekšpilsētas tiesas lietvedībā atrodas 7 civillietas par izlikšanu sakarā ar nepieciešamību veikt kapitālo remontu, 6 lietas ir noraidītas, 1 tikai apmierināta, bet no 297 civillietām — 234 ir cēlušas prasību tiesā namu pārvaldes, tātad pašvaldības, 63 — iesniegušas tikai privātīpašnieki. Zemgales priekšpilsētā: no 725 prasībām, Baldzēna kungs, ir cēlusi Rīgā prasības par izlikšanu tieši pašvaldība un tikai 33 lietas ir privātīpašnieki.

Godātie kolēģi sociāldemokrāti! Pārtrauciet, lūdzu, sevis vadītā Rīgā īrnieku, trūcīgo izlikšanu uz ielas! Pārtrauciet to, kas notiek tagad Zemgales priekšpilsētā, pašvaldība, kuru tagad vadāt jūs Rīgā, pārtrauciet īrnieku izlikšanas uz ielas! Šeit ir oficiālā statistika.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Mēs esam pateicīgi valdošās koalīcijas pārstāvjiem, kuri ir šeit zālē un kuru partijas ir ierosinājušas saviem namu pārvalžu līderiem attiecīgi šo jautājumu un nav to koriģējušas...

Bet es gribētu pateikt vienu. Lagzdiņa kungam ir taisnība par šo statistiku, bet tas bija pašreiz līdz šī likuma pieņemšanai. Pēc tam būs citādāk, ja šādu likumu pieņemsim.

Otrkārt. Man ir jāatbild Ābiķa kungam par to cilvēcisko atbildību. Es gribētu pateikt, ka Jānis Lagzdiņš bija tas, kas, iepriekšējo sēdi nobeidzot, sāka ar ļoti asiem un nepamatotiem uzbrukumiem sociāldemokrātiem, teikdams, ka mums ir divas vai trīs sejas... un jūs varat pabļaut arī citreiz... tātad sevišķi sociāldemokrātiem, mums esot apbrīnojama liekulība... man ir kauns. Ja jums ir pašvaldību instruments, kā jūs sakiet, Ābiķa kungs, tad... jā, tas ir instruments no jūsu viedokļa valdības rokās.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Man patiešām liels prieks par Ābiķa kunga uzstāšanos... Egil, nevajag tik asi... nomierinies, viss ir ļoti labi no cilvēciskā faktora. Viņš tā rūpējas, lai pašvaldībām ir nauda, tas ir ļoti patīkami. Žēl, ka Lagzdiņa kungs nesaprot Ābiķa kunga rūpes un piedāvā variantus tā, lai nevis pašvaldībām būtu vairāk naudas, bet vairāk izdevumu. Vairāk papildu izdevumi, kamēr nauda paliks Finansu ministrijā, tanī ministrijā, ko vada cienījamā Tautas partija. Ābiķa kungs, tā ir jūsu partija! Tātad nauda paliks jūsu partijas rokās. Viss ir kārtībā. Un jūsu partija ar savas ministrijas palīdzību būs tā, kas veidos tādu budžetu, lai pašvaldībām nebūtu naudas, jo tad risināsies tomēr naudas plūsmas ministriju līmenī, nevis pašvaldību līmenī, kamēr rūpes par cilvēkiem paliks šīm pašvaldībām. Un tad, protams, ir ļoti jautri noklausīties Ābiķa kunga priekšlikumu aizmirst, jo nav jau svarīgi, kas bija pie varas tad, kad to naudu ieplānoja un izsaimniekoja. Un nerunāsim par partijām. Ābiķa kungs, tādā gadījumā varbūt runāsim gan par tām partijām, kas ir ielikušas visus šos projektus gan valsts līmenī, gan pašvaldību līmenī, un tad es atbalstīšu arī cienījamā Lagzdiņa kunga pārmetumus sociāldemokrātiem! Jā, pa trim mēnešiem, Rīgas domē strādājot, mēs vēl neesam izlabojuši visu to, ko "Latvijas ceļš", Tautas partija un "Tēvzemei un Brīvībai" ir sastrādājušas desmit gados. Nu nepaspējām!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Es atvainojos, man gribot negribot ir jāatbild, jo mani aicināja nākt tribīnē. Baldzēna kungs, es nevainoju jūs ne kanāla rakšanā, ne kanāla aizbēršanā, kas faktiski jau tuvu tam bija. Jā, normālā valstī, normālā valsts galvaspilsētā ir jābūt gan kanāla tīrīšanai, un tas ir pavisam normāli, gan visam citam dzīvokļu problēmu risināšanā. Tāpēc nevajadzētu te īpaši kurināt kaislības un vainot citam citu. Es nevainoju jūs arī par to, kas tika sastrādāts šajos 11 gados. Bet nu jūs jau arī nebijāt tas, kas stāvēja malā. Politikā gan jau bijāt un kaut kādā veidā arī dzīvi ietekmējāt kaut vai kā vēlētājs. Un arī jūsu kolēģi.

Bet ko es gribētu pateikt. Pavisam vienkārši. Redziet, mēs nerisinām lietas kompleksi, par ko es pirmajā reizē teicu. Mēs, "Tēvzemes un Brīvības"/LNNK deputāti — Vidiņa kungs, Jurdža kungs, mēs ierosinājām, un atsaucās daži deputāti, Paegles kundze un vēl citi, izveidot grupu palīdzībā cilvēkiem, kuri šeit jūtas ļoti slikti un grib aizbraukt uz savām etniskajām dzimtenēm. Tādu ir 50 cilvēku ... piecsimt… tas ir, 50 000 cilvēku, kuri Krievijas vēstniecībā ir nākuši un lūguši, kādā veidā tur nokļūt. Bet es nejūtu ne deputātu vairākuma, ne valdības, ne pašvaldību, arī Rīgas pašvaldības īpašu atbalstu, degsmi šo problēmu risināt.

Jo, redziet, būtu pavisam vienkārši. Es jums nosaukšu skaitļus. Tātad 50 000 grib aizbraukt. Nu pieņemsim, ka ģimenē ir trīs cilvēki. Izdalām tā vienkāršoti uz trīs, atbrīvotos 15 000 dzīvokļi. 15 000 dzīvokļi. Nevajadzētu te runāt par jaunu celtniecību un tā tālāk un tā joprojām, par dzīvokļu trūkumu, tad mēģināsim palīdzēt visi kopīgi risināt šo ļoti svētīgo problēmu. Cilvēki mums zvana un saka, ka mēs esot patiešām pareizi iesākuši šo problēmu risināt, kura nav risināta visus 11 neatkarības gadus. Ķersimies visi pie šīs lietas un palīdzēsim šiem cilvēkiem aizbraukt, jo atgriezties dzimtenē ir ļoti svētīga lieta. Un ja mēs viņiem palīdzam, tas būs desmitkārt svētīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Dzimtene tik tiešām ir svēta lieta, bet viņa ir jānotur vēl, bet ne tā jāiztirgo, kā mēs to darām. Debatēs tik tiešām parādās taisnība. Es pilnīgi piekrītu Ābiķa kungam, kurš atbalsta sociāldemokrātus. Jūs tik tiešām pateicāt pareizi, un pirmo reizi no pozīcijas, kad kritizējāt iepriekšējos domes vadītājus. Un objektīvi. Par to es jums pasaku paldies! Jo pagājušajā Rīgas domē sociāldemokrātus ne par ko nepielaida pie budžeta līdzekļu lietderīgas izlietošanas. Pretī bija nolikta valde... (Zālē kņada.) Nemaz nesmejaties! Bija pieņemts, vēl 6.Saeima pieņēma, ka Rīgas domē var izveidot valdi. Bija izveidota valde ar pozīcijas partiju piedalīšanos tikai. Un tāpēc es jūs aicinu: jūs paskataties, kā notika konkursi desmit gadu laikā Rīgā.

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. Un tad jūs redzēsit, kur palika līdzekļi.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Es tiešām gribētu atbalstīt sociāldemokrātus šoreiz un arī Bojāra kungu. Jo, tā kā jūs zināt, ka vairāk nekā 80% no iesniegumiem tiesās ir par izlikšanu no pašvaldību mājām, tad mēs, ņemot to vērā, arī ierakstām, ka pašvaldībām ir jāpārvieto šie cilvēki, jo vairākums māju taču pieder pašvaldībām, un tiesas process iet tieši par pašvaldību mājām un par pašvaldību ierosināto izlikšanu, Bojāra kungs, tāpēc es domāju, ka šeit nav pretrunu ar atbildīgo komisiju. Vairākuma griba tiek ievērota. Un es šeit lūgtu atbalstīt arī sociāldemokrātus un balsot tiešām par atbildīgās komisijas lēmumu.

Un otra maza piezīme. Mēs visu laiku runājam par pašvaldības budžetu un domājam, ka tas ir pašvaldības vadītāja personīgais budžets vai viņa personīgā nauda. Pašvaldības budžets ir arī tas budžets, ko es maksāju 25% no savas algas, un, piedodiet, es gan gribētu, lai šī nauda tiktu izlietota vispirms īrnieku izmitināšanai. Es personīgi piekrītu un es domāju, ka Bojāra kungs arī piekritīs, ka savu daļu no algas viņš labprāt atdotu pašvaldības budžetā tieši šo īrnieku pārvietošanai. Bet mēs strīdamies, it kā šī nauda piederētu pašvaldības vadītājam personīgi. Daži, protams, varbūt to tā uztver, bet es domāju, ka ne jau nu sociāldemokrāti būs tie, kas uztvers, ka tā ir viņu personīgā nauda. Tā ir mūsu kopējā nauda, un šoreiz es domāju, ka nav pretunu ne ar Baldzēna kungu, ne ar manu draugu Bojāra kungu. Nu viss ir tieši tā, kā viņi grib. Vairākums pašvaldības mājās dzīvo, pašvaldības viņus izliks, un tiešām nav nekādu problēmu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP) . Kolēģi deputāti! Mēs debatējam nevis par finansu ministra 161. priekšlikumu, bet kopumā par šo kapitālremonta problēmu. Un es aicinu šo finansu ministra priekšlikumu, kas nav kontekstā ar sagatavoto redakciju, neatbalstīt. Tā, kā to atbildīgā komisija ierosina.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 161. — finansu ministra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 37, atturas — 39. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš (TP). 162. — deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikums ir daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 163. — Juridiskā biroja priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 164. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 165. — Juridiskā biroja priekšlikums daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 166. — finansu ministra priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 167. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 168. — Kristiānas Lībanes priekšlikums nav balsojams, jo neizriet kontekstā ar nobalsoto redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 169.priekšlikums tāpat.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk!

J.Lagzdiņš. 170. — Jāņa Gaiļa priekšlikums. (No zāles deputāts J.Gailis: "Noņemu"!)

Sēdes vadītājs. Tiek noņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 171. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 172. — Kristiānas Lībanes priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 173. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 174. — Jurkāna priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 174. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 42, atturas — 12. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Lagzdiņš. 175. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 176. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 177. — sociāldemokrātu priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 177. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 16, atturas — 35. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Lagzdiņš. 178. — sociāldemokrātu priekšlikums. Daļēji pieņemts un pārcelts uz pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 179. — Juridiskā biroja priekšlikums daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 180. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 28.5. panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 181. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 182. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 183. — sociāldemokrātu priekšlikums par brīdināšanas termiņu. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 184. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 185. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 186. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 187. — sociāldemokrātu priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kristiāna Lībane.

K.Lībane (LC). Sociāldemokrāti prasa balsojumu, bet es domāju, tā kā šeit ir ierosināta pilnīgi jauna norma, kas nav nekad Īres likumā vēl līdz šim bijusi, mums vajadzētu mazliet par to arī parunāt un saprast, par ko mēs balsojam. Un šis 187. priekšlikums tiešām ir jāatbalsta, jo tā, kā to ir paredzējusi atbildīgā redakcija, mūsuprāt, no "Latvijas ceļa" viedokļa, likumā tomēr rakstīt nedrīkstētu. Nekad agrāk likumā nav namīpašniekam bijušas piešķirtas tik lielas, tik neierobežoti plašas un nekādu motivāciju no namīpašnieka puses neprasošas normas kā atbildīgajā komisijā iecerētajā 28.7.pantā.

Kas tur ir tātad? Tur ir tas, ja kāds cilvēks īrē dzīvokli, tad neatkarīgi no tā, vai viņš vēlas šo dzīvokli pamest vai ne, pirms ir beidzies viņa īres līguma termiņš, mājas īpašnieks neatkarīgi no tā, kas tas ir, privātpersona, valsts vai pašvaldība, var vienkārši pavēlēt šim cilvēkam pārcelties uz citu dzīvokli tajā pašā namā. Vienkārši pavēlēt saskaņā ar šo normu, un kompensēt pārcelšanās izdevumus. Pati doma, ka likumā principā varētu paredzēt gadījumus, kad izīrētājs izbeidz līgumu pēc savas iniciatīvas, bez īrnieka piekrišanas, pārvietojot īrnieku citā līdzvērtīgā dzīvoklī, pati doma tāda varētu būt, taču tad tas būtu jāattiecina uz tiem konkrētajiem specifiskajiem gadījumiem, kuros tas, likumdevējaprāt, ir nepieciešams. Tādi gadījumi ir. Un kā klasisku piemēru šeit varētu minēt denacionalizētas mājas. Tās attiecības, kas veidojas namīpašniekam ar īrnieku, kurš ir bijis īrnieks uz denacionalizācijas brīdi un kuru šis namīpašnieks ir it kā saņēmis mantojumā no padomju valsts. Un patiešām var gadīties, ka viņš vēlas nomāt, neies īrēt 1.stāvu kādam veikalam, birojam, gūt peļņu un uzturēt visu māju par šo te 1.stāva nomas maksu. Un tas īrnieks, kas ir šajā 1.stāva dzīvoklī, neparko negrib no turienes iet ārā. Bet tādā gadījumā šo normu tā arī vajadzēja formulēt. Attiecinot to uz īrniekiem, uz tām attiecībām, kas ir jau radušās pirms denacionalizācijas. Mēs nedrīkstam to attiecināt uz attiecībām, kas ir radušās īpašniekam skaidrā prātā, pie pilnas saprašanas, noslēdzot īres līgumu, piemēram, uz pieciem gadiem, un ko viņš tad varēs darīt saskaņā ar šo normu.

Pat nepainteresējoties par to, ko īrnieks par to domā, viņš varēs vispirms pagaidīt kādus sešus mēnešus, lai īrnieks tur kārtīgi iekārtojas, saremontē, kādas iebūvētās mēbeles vēl varbūt ieliek, un tad teikt: "Zini ko, mīļais draugs, es te esmu tā izdomājis, ka tu tagad no 2.stāva dzīvokļa, kuru tu esi noīrējis, pārcelsies uz 5.stāvu. Un mani absolūti neinteresē, un tos koferīšus es tev kompensēšu, tos pārnešanas izdevumus. Un mani pilnīgi neinteresē tas, ko tu par to domā, tas, ka tu vēlies varbūt padzīvot 2.stāvā, ka tu esi noīrējis konkrēto dzīvokli un rēķinājies ar to, ka tu to varēsi lietot visu īres līgumā paredzēto termiņu. Mani tas pilnīgi neinteresē." Un viņu neinteresēs arī visādi sīkumi, piemēram, tie, ka varbūt tajā 5.stāva dzīvoklī, kurš, iespējams, būs līdzvērtīgs un svaigi izremontēts, būs, es nezinu, tur tapetes ar rozā krokodiliem, un tas, ka īrniekam tās nepatiks, tas atkal īpašnieku absolūti neinteresēs. Nu nevar! Katram ir jānes atbildība par savu rīcību.

Sēdes vadītājs. Laiks!

K.Lībane. Tajā skaitā īpašniekam, tajā skaitā izīrētājam. Aicinu atbalstīt 187.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Paldies Lībanes kundzei, kura, protams, pateica tik tiešām, kā tas ir. Tagad tā notiek. Atremontēts labs dzīvoklis, izliek laukā. Bet es gribu pateikt Lagzdiņa kungam. Kā jūs lielījāties, ka šis līgums būs tas ideālais, kas aizstāvēs mūsu iedzīvotājus. Diemžēl neaizstāvēs. Un jūs varat te apgalvot, ko jūs gribat. Jūs varat balsot pret, kā jūs to visu darāt, bet tas neaizstāv.

Un tagad īrnieks ir beztiesīgs pret namīpašnieku. Un to jūs ļoti labi zināt. Un Rīgā piemēru ir ļoti daudz. Un, ja vēl vajag to cilvēku izlikt laukā, tad arī pielieto citādas metodes. Un cilvēks iekš miera aizkāpj uz 6.stāvu, uz pagrabu vai vispār aiziet projām. Tāpēc man rada izbrīnu, ka komisija, izskatot šo jautājumu, nav atbalstījusi, ka, ja ir dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana pēc izīrētāja iniciatīvas, ierāda īrniekam citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu. Tā ir jāierāda! Ja jau tas namīpašnieks grib, izvēlas to dzīvokli, tātad līdzvērtīgs ir jāatrod, un ir jāciena vienam cilvēkam otrs. Un ja vēl viņi ir latvieši. Paldies! Tā ka tas ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Man tiešām prieks, ka beidzot arī "Latvijas ceļā" ir atrastas dzirdīgas ausis kādam no mūsu priekšlikumiem, jo tiešām pats likuma gars runā par to, ka līgums ir prioritārs, un ir objektīvi faktori, vai nu māja grūst, vai nu ir vajadzīgs kapitālais remonts, vai citas vajadzības, ka līgums kā prioritāte var tikt lauzts. Šinī gadījumā ir subjektīva norma, un šo normu mēs ierosinājām izslēgt no likuma, jo tā ir tīrā patvaļas tiesība, kam nevar būt nekā kopīga ar civiltiesībām. Jo tiesiski noslēgts līgums tiek lauzts, bet šinī gadījumā subjektīvi. Un es tiešām ceru, ka šis priekšlikums gūs atbalstu arī pārējos kolēģos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Es gribētu pateikties Kristiānai Lībanei, "Latvijas ceļa" frakcijas priekšsēdētājai, jo viņa arī atzina to, ka šis priekšlikums visnotaļ nopietns un parādīja visu to aspektu, kā varbūt patvaļīgi ierobežos īrnieku tiesības. Tas arī parāda mūsu bažas, ka šis likumprojekts piedāvātajā atbildīgās komisijas redakcijā nebūt nav ideāls, un īrnieka tiesības tik tiešām tiek aizskartas. Aicinu atbalstīt sociāldemokrātu partijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts. Nevēlas runāt. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Es pateicos Kristiānai Lībanei par šīs normas vērtējumu, tik tiešām šāda norma spēkā esošajā likumā nav. Komisijā par šo piedāvājumu bija ļoti plašas debates, un viedokļi bija visdažādākie. Citu starpā arī valdība izskatīja šo piedāvāto jauninājumu un atbalstīja, es gribētu teikt tā, vienbalsīgi variantu, kas ir, ja tā varētu teikt, visekstrēmākais. Komisija neatbalstīja šo valdības priekšlikumu un piedāvā tādu variantu, ka tik tiešām īres līguma termiņa laikā izīrētājs, vai tas būtu dzīvojamās mājas, vai privatizēta dzīvokļa izīrētājs, var savlaicīgi, tas ir sešus mēnešus iepriekš brīdinot, piedāvāt īrniekam citu līdzvērtīgu dzīvokli tajā pašā mājā, nodrošinot to, ka tiek segti pārcelšanās izdevumi. Bet tas variants, ko Kristiāna Lībane piedāvāja, ka attiecināt tos uz tādu noteiktu pārejas periodu noteiktam dzīvojamam fondam, un tas būtu denacionalizētais dzīvojamais fonds, un tas būtu tāda vienlaicīga, tāda tiesība attiecībā uz īrnieku, vienu reizi, tas būtu varbūt atbalstāms. Bet katrā ziņā komisijas vairākums piedāvā sašaurināt šīs tiesības attiecībā uz namīpašnieku un piedāvāt šo pārvietošanu tikai vienas mājas ietvaros. Es aicinātu balsot par attiecīgo...

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 187. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 31. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

J.Lagzdiņš. Līdz ar to 188., 189.,190. un 191.priekšlikums nav balsojami.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 192. — sociāldemokrātu priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 193. — deputāta Jāņa Gaiļa priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 194. — Juridiskā biroja priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 195. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts. Paskatieties, lūdzu, kolēģi, 31.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Lagzdiņš. 196. — deputāta Māra Grīnblata, Palmiras Lāces, Jāņa Gaiļa priekšlikums, proti, iesniegts likumprojekts ar nr.796, ir atbalstīts un iestrādāts jau pieņemtajā, mūsu izdebatētajā, izrunātajā 28.4.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Tas pats attiecas uz 197.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī uz nākošo — 198., kurš iestrādāts 28.4.pantā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 199. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Es aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 200. — Sociāldemokrātu priekšlikums — izslēgt 36.pantu — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Analogs ir deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Arī Jurkāna Jāņa priekšlikums — 202.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 203. — Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts un iestrādāts attiecīgajās normās.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 204. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 205. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 206. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 207. — Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 208. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 209. — Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 210. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 211. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 211.priekšlikumu. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Izlasīsim šo konkrēto priekšlikumu. Man it kā nav nekas pret šo priekšlikumu, bet izlasīsim arī to, ko paredz šis pants 36.1. Tas paredz, ka nevarēs izlikt uz ielas tikai tos bērnus, kuri ir no maznodrošinātām ģimenēm, tad visus citus bērnus varēs likt uz ielas. Vai tas nav pretrunā ar bērnu tiesību likumu, Bērnu tiesību konvenciju, kuru Latvija parakstīja. Ir. Padomājiet, vai tādā veidā mēs varam pieņemt tieši šo 36.1.pantu. Laikam ne! Un tāpēc es nezinu, ko šeit darīt, jo tādā priekšlikumā, kaut gan tas bija komisijas sēdē apspriests, šeit tabulā nav, ka jāaizsargā gadījumā, ja ir parādi, visus bērnus. Šeit tāda priekšlikuma nav. Ko darīt tālāk, es nezinu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi, deputāti! Tik tiešām par to problēmu, par ko runāja Aleksandrs Golubovs, atbildīgajā komisijā mēs diezgan plaši debatējām. Divos vārdos, kāda ir piedāvāta koncepcija šajā likumā un īrnieka aizsardzība. Tātad šajā pantā ar likumu mēs uzskaitām tās iedzīvotāju kategorijas, kurām tiek nodrošināta aizsardzība dažādos veidos ar šā jaunā likuma normām. Šo aizsardzību bauda tātad ģimenes ar bērniem, invalīdi, darba nespējīgi, kā arī pensionāri, ja šo attiecīgo personu ienākumu līmenis nepārsniedz attiecīgās pašvaldības noteikto. Ir taisnība kolēģim Aleksandram Golubovam, ka ar šo likumu mēs neparedzam aizsardzību pilnīgi visām ģimenēm, kurām ir bērni, jo mēs uzskatījām tā, ja ir pietiekami turīga ģimene un kaut kādu apstākļu dēļ, bet tas ir maz ticams, ir iekrājušies parādi vai ir kādā citā veidā radušās dzīvokļa problēmas, tad šai ģimenei, kura nav trūcīga un kuras ienākumi pārsniedz pašvaldības noteikto, tad šādai ģimenei tomēr pašai būtu jārūpējas par savu un savu bērnu dzīvokli un dzīvokļa problēmas risināšanu. Tik tiešām ir taisnība, kā teica kolēģis, ka tas ir zināmā mērā pretrunā ar citiem normatīviem aktiem, tīri teorētiski, bet ņemot vērā pašvaldību ļoti plašos iebildumus vispār pret šo normu, un pašvaldības ierosina vispār izslēgt no likuma šo 36.1.pantu, es domāju lielo pilsētu pašvaldības, tad mēs nevaram tomēr izlikties, ka mēs nezinām kāda ir situācija šobrīd mūsu valstī, ka šobrīd... saskaņā ar šobrīd spēkā esošiem likumiem jebkuru ģimeni, pat vistrūcīgāko, kurā ir viens, divi vai trīs bērni var izlikt, un tā tas arī notiek, it īpaši Rīgā tiek izlikti šie cilvēki bez cita dzīvokļa ierādīšanas un netiek sniegta palīdzība. Šis likums uzliek pienākumu vienai lielai daļai no šīm ģimenēm, kurām attaisnojošu iemeslu dēļ, un attaisnojošs iemesls ir trūcīgums, ir radušās dzīvokļa problēmas. Bet es aicinātu pakāpeniski risināt šo problēmu, jo pretējā gadījumā patiešām pašvaldības nespēs nodrošināt, lai visas ģimenes ar bērniem, kurām ir radušās dzīvokļa problēmas, tās atrisinātu ar pašvaldības palīdzību.

Tādēļ arī šis faktiski, godātie kolēģi, ir viens no kompromisa priekšlikumiem, ar kuru mēs ievērojam pašvaldību reālās iespējas. Ja mēs pieņemtu Aleksandra Golubova ideju, tādā gadījumā tik tiešām pašvaldībām būtu ļoti grūti. Mums šķiet, ka tas ir taisnīgi, ka turīgie rūpējas par sevi un par saviem bērniem, un par trūcīgiem palīdz rūpēties pašvaldība un valsts. Es aicinu tātad atbalstīt atbildīgās komisijas 211.priekšlikumu, kurš ir loģisks un...

Sēdes vadītājs. Vai ir nepieciešams balsot par 211.priekšlikumu? Debates jau sen ir beigtas. (Starpsaucieni: "Jā! Ir!") Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 211.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 11. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 212.priekšlikums, ko iesniegusi atbildīgā komisija paredz aizsargāt ne tikai bērnus, bet arī aizgādībā esošas personas. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Egils Baldzēns vēlas debatēt par 212.priekšlikumu? Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 213. — labklājības ministra, tajā laikā Jurdžs, priekšlikums izslēgt šo 36.1.panta otro daļu nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 214. — Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 215. — deputāta Jāņa Gaiļa priekšlikums daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 216. — socialdemokrātu priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Manā skatījumā šis priekšlikums — būtu ļoti loģiski, ja atbalstītu tieši valdošās partijas, tieši valdošā koalīcija. Jo jūs paši saprotat, ka tā vai savādāk nav iespējams atļaut Ministru kabinetam noteikt jebkuras normas no zila gaisa. Tā vai savādāk ir noteiktas šīs normas, kuras ir tas iztikas minimums, un tādā gadījumā ir jāstrādā ar tām normām, kas ir iz dzīves jau būtībā tā vai savādāk, patīk vai nepatīk, bet izskaitļotas. Ministru kabinetam tādos gadījumos dzīves apstākļi parasti ir krietni labāki, un viņu noteiktās normas krietni atšķiras no šīs normas, kas ir tā ne velti saukta "iztikas minimums", un tāpēc man domājās, ka jūs būsit tik saprātīgi, ka nobalsosit un atbalstīsit šo sociāldemokrātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Vispār rada izbrīnu tas, ko dara mūsu valdība. Vai tad mūsu valdība vienmēr var noteikt, kas notiek kādā Latvijas apdzīvotā vietā? Diemžēl nevar, un viņa to arī nav nekad darījusi. Ministru kabinets un valdība izmanto trūcīgās statistikas ziņas, kuras var vienu otro reizi apšaubīt, jo tās tik tiešām kļūdās pat par 70%. Un tagad teikšu, ko Ministru kabinets piedāvā. Par maznodrošināto atzīta persona, ja tās ienākums, materiālais stāvoklis nepārsniedz attiecīgās pašvaldības domes noteikto līmeni. Nosaka kritērijus, pēc kādām pašvaldības dome, padome atzīst personu par maznodrošināto, kā arī kārtību, kādā tiek novērtēts maznodrošinātās personas materiālais stāvoklis. Cienījamie kolēģi, vai tad katras apdzīvotās vietas personu materiālo stāvokli nodrošināšanu noteiks tagad Rīgā? Un kāpēc tiek pašvaldībām atņemta viņu priekšroka, jo pašvaldības ļoti labi zina katru cilvēku. Bet diemžēl mūsu valdība nezina pat, cik iedzīvotāju ir Latvijā, jo statistiskie rādītāji pagastos, un cik tiešām dzīvo pagastos, vienmēr atšķiras un ir bijis ļoti daudz sūdzību, ka tur ir tāda atšķirība, tāpēc mūsu piedāvātā izmaiņa ir objektīva un normāla, un es aicinu atbalstīt 216.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? (Starpsauciens: Jāni! Bet tur ir divi priekšlikumi. Kādēļ viņi ir salikti kopā?")

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Tik tiešām pamatoti kritizēja iepriekšējie runātāji to konceptuālo nostādni, ko atbildīgā komisija bija ielikusi likumprojektā uz otro lasījumu, jo mēs bijām nepamatoti lieguši tiesības pašvaldībām, izvērtējot vietējos apstākļus, brīvo dzīvokļu daudzumu, iedzīvotāju dzīves līmeni, naudas daudzumu un beigu beigās arī labu gribu, kas dažādās pašvaldībās ļoti, nu, dažādi izpaužas attiecībā uz palīdzības sniegšanu trūcīgām personām, tātad mēs ierosinām ar piedāvāto 36.1.panta otro daļu... Lūdzu, kolēģi, izlasīsim... ka par maznodrošinātu atzīstama persona, ja tās ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz attiecīgās pašvaldības domes (padomes) noteikto līmeni. Bet Ministru kabinets vienkārši nosaka kritērijus, pēc kādiem jāvadās, lai varētu mazās pašvaldības, kurām būtu grūti noteikt šo līmeni, lai būtu kaut kādi pieturas punkti, pēc kuriem vadoties,mazās pašvaldības varētu pieņemt lēmumu, bet katrā ziņā ienākumu līmeni nosaka katra konkrēta pašvaldība. Es aicinātu atbalstīt šo pieeju, jo principā arī lielo septiņu pilsētu pašvaldību vadītāji ierosina to, ka pašas pašvaldības nosaka, kādā veidā tiek sniegta palīdzība tām personām, kurām ir dzīvokļu problēmas. Arī ierosina, lai pēc iespējas maksimāli lielāka brīvība būtu pašvaldībām. Un tieši šīs atbildīgās komisijas priekšlikums ir tāds. Un, ja mēs pieņemtu to, ko aizstāv godājamais kolēģis, tātad Leons Bojārs, tad būtu pretēji, tad valdībai visā valstī, arī Ludzā, Preiļos, Daugavpilī, Liepājā un Rīgā, būtu jānosaka vienots šis minimālais iztikas līmenis.

Es aicinātu tomēr šo ceļu neiet un balsot tā, kā atbildīgā komisija to ie-
rosina!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 216. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 30, atturas — 21. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Lagzdiņš. Aicinātu balsot par 217. — atbildīgās komisijas priekš-
likumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aija Barča.

A.Barča (LSDSP). Cienītais Prezidij, godātie kolēģi un cienītās kolēģes! Esmu spiesta nākt un censties jums stāstīt par vienu lietu. Pieņemot šo 217. — atbildīgās komisijas priekšlikumu, ļoti interesanta situācija veidojas sociālajā sfērā. Pašreiz mums spēkā ir likums par sociālo palīdzību. Un tur ir noteikts — trūcīgās ģimenes pabalsts, pabalsts dzīvoklim, dzīvokļa pabalsts un cita veida pabalsti, kurus nosaka likums par sociālo palīdzību. Saku jums, kolēģi, atklāti, ja uz šodiendienu vairāk nekā 250 pašvaldības Latvijā nepiemēro šī likuma normas, es runāju par likumu par sociālo palīdzību, nepiešķirot trūcīgās ģimenes pabalstu un dzīvokļa pabalstu, kāda radīsies situācija, parādoties vēl vienam jaunam pabalstam?

Es ar pilnu atbildību varu apgalvot, ka likums, kuru šodien izskata, ir nepieciešams un arī šāds pabalsts būtu nepieciešams, ja mums Latvijā likumdošana būtu sakārtota. Par šīm lietām mēs runājām gadu atpakaļ, un Labklājības ministrija, izstrādājot izmaiņas likumā par sociālo palīdzību, runāja par garantēto minimālo ienākumu. Bet diemžēl likumprojekts par grozījumiem likumā par sociālo palīdzību no Ministru kabineta līdz Saeimai ar šo sadaļu likumā par sociālo palīdzību neatnāca. Par to es esmu vērsusi jūsu uzmanību vairākkārt.

Tātad pašreiz, manuprāt, šis maznodrošinātā atbalsta pabalsts, vai kā mēs to te varam definēt, ir ļoti labi izteikts tiesu pants: cilvēkam ir tiesības saņemt no pašvaldības šo atbalstu, bet cilvēks to nevar saņemt, jo, ja pašvaldība piemēro likumu par sociālo palīdzību, sniedzot jau trūcīgās ģimenes pabalstu, dzīvokļa pabalstu, šeit nu pietrūkst, tad tiesāties var ar jebkuru pašvaldību. Un es tik tiešām, kolēģi, uzskatīšu par savu svētu pienākumu cilvēkiem to skaidrot un pamācīt, kā viņiem savas tiesības Latvijā realizēt.

Es lūdzu, kolēģi, jūs vēlreiz, it sevišķi no pozīcijas partijām, vērst uzmanību Ministru kabinetam, ka ir nepieciešams sakārtot sociālo likumdošanu, lai tāda, es atvainojos, nesaprašana nerastos pēc tam, kad šis likums ir stājies spēkā.

Par to mēs runājām gan Labklājības ministrijā, par to mēs runājām ar cienījamo Lagzdiņa kungu, bet to mēs runājām ar citiem deputātiem. Bet, cienītā pozīcija, bez jūsu konkrētas prasības pret Ministru kabinetu šī lieta nav sakārtojama. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! 36.1. pants pēc savas būtības ir sociālais mugurkauls visam šim likumam, jo šeit ir mēģināts atrisināt sociāla rakstura problēmas, kas ir jāievieš saistībā ar cenu liberalizāciju īrei.

Uz ko tad šī sociālā palīdzība attiecas? Uz īrnieku, ja viņš ir pensijas vecumā vai darba nespējīgs invaliditātes dēļ, uz īrnieku, ja viņa apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, uz īrnieku, ja aizgādnībā ir kāda persona, bet parasti ģimenē dzīvo vairāki cilvēki, nevis divi. Reāli šis likums, šī sociālā aizsardzība attiecas uz ļoti šauru iedzīvotāju kategoriju. Tā ir viena daļa.

Otra daļa attiecas uz šiem te Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem. Kā tad tie radās? Iepriekšējā lasījumā nobalsotais runā par to, ka Ministru kabinets nosaka materiālā stāvokļa līmeni, lai personu atzītu par trūcīgu, nu, šinī gadījumā par mazturīgu. Ja Ministru kabinets nosaka kritēriju, ja Ministru kabinets nosaka līmeni, tādā gadījumā iestājas Pašvaldību likumā noteiktā norma, ka, uzliekot jaunus pienākumus, ir jānodrošina finansējums.

Godīgi sakot, komisijā mēs tik ilgi muļļājām, kamēr izmuļļājām to, kas te ir rakstīts: Ministru kabinets nosaka kritērijus, bet visu pārējo nosaka pašvaldība. Kādi tad varētu būt šie mazturības kritēriji? Nu kādi ir nabaga kritēriji? Naudas daudzums, kas viņam ir kabatā. Kas vēl par kritērijiem nabagam varētu būt? Cik viņam liela ģimene? Un kāpēc strādā un kāpēc nestrādā? Un ko tad noteiks pašvaldība? Pēc savas būtības apslēpti ir palicis pilnīgi tas pats, kas bija iepriekšējā lasījumā nolasītais vai pieņemtais, un Ministru kabinetam vai valdībai šinī gadījumā Pašvaldību likuma noteiktā kārtībā ir jāpilda savi pienākumi attiecībā par finansējumu, ja uzliek jaunas funkcijas. Jo tas, kas ir tapis trešajā lasījumā, tas nenoņem atbildību no valdības par jaunu funkciju bez finansējuma. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Es šeit gribētu uzsvērt to, ka mēs šeit redzam pilnīgi precīzi, ka likums dod iespēju jebkurā brīdī šo likuma normu pārvērst par patvaļu. Šeit nav izveidota tāda likuma norma, ka viennozīmīgi un simtprocentīgi tā būtu patvaļa, bet tā dod šo iespēju, šo politiski slideno iespēju, un es aizvien esmu pārliecināts, ka likuma burtam un garam ir jābūt tādam, kas ir pietiekami viennozīmīgi traktējams.

Un tāpēc es gribētu uzsvērt. Ļoti pareizi jau Aija Barča teica par visām tām sociālās politikas sekām, kas iestāsies, ja mēs šādu nepārdomātu priekšlikumu atbalstīsim.

Otrs, ko es gribētu teikt. Ka šeit ir ārkārtīgi mākslīgi sašaurināts šis personu loks. Ļoti šaurs personu loks, kas būtu šī maznodrošinātā persona, ko atzīs.

Otrs, kas šeit ir. Šeit parādās iespēja pašvaldībām, it īpaši, ja Ministru kabinets nenoteiks kaut kādus kritērijus, bet īstenībā kāpēc tad viņiem tādus vajadzētu noteikt, noteikt pašām šo līmeni, kas būs zemāks par šo 21 latu. Tādas iespējas arī neizslēdz. Un rezultātā tas nozīmē tikai vienu... tikai vienu, ka tas būs atkarīgs pirmām kārtām no pašvaldības budžeta iespējām un, otrkārt, no tā, cik konkrētā pašvaldība, viņas deputātu vairākums vispār grib dot. Un viņi varbūt gribēs dot 10, 12, 9 latus, nevis 26—28 latus. Un tāpēc šī norma jebkurā gadījumā veido pašreizējā situācijā sociālās aizsardzības samazinājuma iespējas.

Un es gribētu uzsvērt to, ka šis jautājums ir ļoti nopietns un parāda to visu būtību, kāpēc mēs šeit esam tik ilgi debatējuši. Mēs esam runājuši, ka nav tā, ka visus šos īrniekus aizstāv. Neaizstāv. Šeit ir šī vieta, kurā mēs varam redzēt, ka daudz kas notikt var pavisam pēc citāda scenārija. Jā, protams, ja mēs pieļausim, ka pilnīgi visi cilvēki pašvaldībās, Ministru kabinetā ir godprātīgi un to vien dara kā trīc un dreb par mūsu īrnieku interesēm un ka vienmēr viņi stādījuši visaugstākos kritērijus, nekad vidējus un zemākus, tad tādā gadījumā mūsu bažām nav pamata. Bet likums nedrīkst būt atkarīgs no tā, vai valsts amatpersona ir visgodīgākā pasaulē, vai viņa ir caurmērā normāla valsts amatpersona.

No tā nedrīkst būt atkarīgas likuma piemērošanas sekas. Un tāpēc es uzskatu, ka šeit vajadzētu būt zināmai stingrībai un kārtībai.

Sēdes vadītājs. Referentam ārpus kārtas vārds. Lūdzu! Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Tā kā daudzi ir pieteikušies debatēs un lai mēs debatēs neaizietu atkal kaut kur par tēmu, ko nereglamentē šis likums, es gribētu informēt komisijas vārdā, ko šobrīd nosaka spēkā esošais likums.

Spēkā esošais likums neuzliek pienākumu pašvaldībām nevienam īrniekam sniegt palīdzību gadījumā, ja sakarā ar īres un komunālo maksājumu parādiem cilvēks tiek izlikts uz ielas. Šobrīd neviens likums neuzliek šādu pienākumu. Šis jaunais piedāvātais projekts uzliek par pienākumu pašvaldībām šādu palīdzību sniegt šādām personām: ja šī persona ir sasniegusi pensijas vecumu vai ir darba nespējīga invaliditātes dēļ. Sakiet, lūdzu, kolēģi, vai šādu personu mūsu valstī ir maz? Manuprāt, diemžēl ļoti daudz.

Otrkārt. Tām personām, ja ar viņu kopā dzīvo un viņa apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. Es domāju, ka šādu ģimeņu mūsu valstī ir vēl vairāk.

Treškārt. Ja ar šo personu kopā dzīvo un viņa apgādībā ir maznodrošināta, pensijas vecumu sasniegusi persona, vai arī maznodrošināta persona, kura ir darbnespējīga invaliditātes dēļ. Arī šādu personu ir pietiekami daudz mūsu valstī. Likums tikai nosaka, ka šīm kategorijām ir jāsniedz palīdzība, bet cik plašu loku aptvers pašvaldības palīdzība, pašvaldības pašas noteiks, nosakot šo trūcīgumu vai maznodrošinātības līmeni, kā likumā ir teikts. Un šeit man jāvērš uzmanība uz to, ka pēc būtības šāda palīdzības formula saskan ar to, ko vēstulē ir parakstījis Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs, septiņu lielo priekšpilsētu... pilsētu, es atvainojos, pašvaldību vadītāju vārdā, ietver, proti: septiņu pilsētu vadītāji ierosina, ka šī palīdzības sniegšanas kārtība būtu jānosaka attiecīgajai pašvaldībai. Mēs ar likumu uzskaitām tās kategorijas, kuras ir aizsargājamas. Bet cik lielā mērā aptver šī palīdzība, tas jānosaka katrai domei, vērtējot savu budžeta lielumu, dzīvokļu daudzumu, sociālo stāvokli attiecīgajā teritorijā, bezdarba daudzumu, arī ģimenēs situāciju. Un katra konkrēta pašvaldība, Baldzēna kungs, neapšaubāmi, spēs izvērtēt objektīvi savas iespējas. Un tādēļ dosim šīs iespējas pašvaldībām. Un tā arī ierosina septiņu pilsētu vadītāji, kuru vēstuli ir parakstījis jūsu tātad biedrs Gundars Bojārs. Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas piedāvāto koncepciju šeit!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Jā, tā kā biedri laikam mēs visi esam. Nupat es dzirdēju no Lagzdiņa kunga tādu izteicienu, ka likums neuzliek pienākumus pašvaldībām izlikt iedzīvotājus uz ielas. Bet kā tad notiek tā izlikšana uz ielas? Un uz kāda likuma pamata? Ja tā ir Latvijas Republikas likumdošanas ignorēšana, tātad tie iedzīvotāji, kuri bija izlikti uz ielas, tas ir nelikumīgi, viņiem ir jākompensē radītie zaudējumi un jāatvainojas.

Bet tagad vēl par tām bagātajām pašvaldībām, par kurām te runā un uz kuras te domā ierobežot vai nezin ko vēl darīt. Ko nozīmē bagāta pašvaldība? Un kuras tad ir tās bagātās pašvaldības? Ja jūs domājat, ka bagātība — tā ir kāda nosacīta. Nē! Viņa mainās. Un šodien tā pašvaldība var būt ļoti bagāta, un pēc diviem mēnešiem viņa var būt ļoti maza. Jūs ziniet, ka valsts iegūst no tranzīta ļoti daudz, bet, ja tas tranzīts apsīkst, kas tad notiek ar mūsu ostām? Kuras tad viena ar otru vēl te uz vietas ēdas un nevar sadzīvot. Tranzīts aiziet. Ienākumu nav. Un tā bagātība nozūd. Tāpēc likums ir jāizstrādā tā, lai nebūtu ne bagāto, ne nabagu, bet lai tas aizsargātu mūsu iedzīvotājus.

Un tagad vēl Ministru kabineta noteikumi. Es jums pateikšu, jūs pamēģiniet panākt subsīdiju izmaksāšanu uz Ministru kabineta noteiktiem nolikumiem. Cilvēki staigā mēnešiem, lai saņemtu tos desmit latus. Cik tur vajadzīgs dokumentu, lai to apliecinātu, noliecinātu, pierādītu, norādītu, un kas tikai nav jādara!

Un es jums pateikšu, ka mūsu Latvijas Republikas iedzīvotāju sociālā aizsardzība ir sabradāta ar krokodila ādas kurpēm.

Un tāpēc arī šis priekšlikums. Attiecīgo pašvaldību domes. Noteic līmeni, un visu to noteic Ministru kabinets, Ministru kabinets, un vēlreiz Ministru kabinets. Tad jau tās pašvaldības nav vajadzīgas. Tad mēs pārvēršām visu Latviju par vienu pagastu un tad mūsu Ministru kabinets izrīkojas tā, kā viņam patīk un kā viņš līdz šim ir darījis. Šo tādu priekšlikumu atbalstīt nevar. Paldies!

Sēdes vadītājs. Helēna Soldtajonoka.

H.Soldatjonoka (LSDSP). Tātad jaunajā likumprojektā ir paredzēts tas, ka mums valstī tagad vairs nebūs tikai trūcīgas ģimenes, bet būs arī maznodrošinātas. Iedomājieties sociālās palīdzības dienestu, kam atbilstoši valdības noteiktajiem kritērijiem būs par jaunu jārēķina formula, pēc kuras ģimene tagad būs maznodrošināta, jo viņi rēķina formulu, pēc kuras ģimene ir trūcīga šodien, un izsniedz izziņas ļoti daudzām iestādēm, protams, par velti, jo sociālās palīdzības dienests ir pašvaldības iestāde, kas nevar par to saņemt maksu. Un vēl klāt nāks izziņas, kuras pašvaldības sociālās palīdzības dienestam būs jāizsniedz par to, ka ģimene ir maznodrošināta.

Un es vēl gribēju pateikt arī to, ka šodien diezgan slikti darbojas arī tas, pēc kādiem kritērijiem ģimene ir jāatzīst par trūcīgu, jo ļoti grūti ir novērtēt ģimenes privāto īpašumu, ļoti grūti ir novērtēt daudzus citus ģimenes īpašumus, un vēl grūtāk būs novērtēt arī maznodrošinātās ģimenes statusa noteikšanu, jo tas, kas ir ierakstīts Labklājības ministrijas un Ministru kabineta noteikumos par trūcīgas ģimenes statusa noteikšanu, praktiski ir ļoti grūti izpildāms. Ļoti grūti! Jo, iedomājieties, ja jānovērtē ģimenes personīgais īpašums — māja, kas novērtēs šo summu bez maksas? Kas novērtēs mājas vērtību bez maksas? Par to būs trūcīgajam cilvēkam vienreiz jāsamaksā, pēc tam otrreiz jāsamaksā, lai saņemtu kaut kādus atvieglojumus, bet par dzīvokli, protams, arī ir runa. Ir jānovērtē dzīvokļa īpašuma vērtība. Kas to novērtēs bez maksas? Par to būs cilvēkam atkal kārtējo reizi jāmaksā. Un tāpēc es domāju, ka šis... Principā es neesmu pret to, ka tādam ir jābūt šim maznodrošinātās ģimenes statusam, bet izpildāms tas reāli dzīvē būs ļoti grūti.

Un, ja jūs gribat zināt, tad arī sociālās palīdzības dienesta darbinieki ir vieni no zemāk apmaksātajām strādājošo kategorijām valstī. Tieši pašvaldību iestādēs.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma, bet pirms pārtraukuma ir jāizskata desmit deputātu ierosinājums — turpināt šīsdienas Saeimas sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. (Zālē liels troksnis. Izsaucieni.)

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo desmit deputātu ierosinājumu. Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 29, atturas — 21. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Nākamajam vārds debatēs Egilam Baldzēnam, otro reizi. Lūdzu! Pēteris Salkazanovs. Lūdzu! (Starpsauciens: "Nav zālē!")

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Es mazliet gribētu oponēt Lagzdiņam Jānim, ka šis likums skar ļoti plašu iedzīvotāju kategoriju, iedzīvotāju daļu.

36.1.pants skar īrniekus, tas ir pirmajā daļā, un īrnieki, tie ir cilvēki, ar kuriem noslēgts īres līgums. Un skar, sociāli aizsargā īrnieku tajos gadījumos, ja īrnieks ir pensijas vecumā vai viņš ir darba nespējīgs invaliditātes dēļ. Un tas, ar ko viņš kopā dzīvo, tās ar viņu kopā dzīvojošās personas, kas ir apgādībā, nepilngadīgie apgādībā, apgādībā esošie nepilngadīgie bērni un apgādībā esošas personas šis likums neaizsargā... Šis pants neaizsargā citas personas un ģimenes locekļus šī likuma izpratnē. Tas ir laulātie, tie ir nepilngadīgie.. tie ir laulātie, tie ir brāļi, māsas un citi ģimenes locekļi vai citas personas, kas kopā ar īrnieku dzīvo. Reāli tomēr ir ļoti šaura šī kategorija. Jānis teica, ka viņu ir daudz. Varbūt viņu ir daudz, bet tomēr vesela rinda cilvēku paliek bez sociālās aizsardzības un šī likuma 36.1.pants viņus nekādā gadījumā neaizsargā, jo 28.2.pantā viņi tiek izlikti ārā par to, ka viņi nav samaksājuši komunālos maksājumus, īri un viņiem ir parādi. Ar tiesas lēmumu viņus izliek ārā uz ielas, un šiem cilvēkiem reāli nekādas sociālās aizsardzība nav.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Šī problēma ir pietiekami nopietna, lai mēs to analizētu un skatītu. Un šeit vajadzētu ņemt vērā vienu. To, ko mums ir arī priekšā likuši septiņu lielāko Latvijas pašvaldību vadītāji. Un ņemt vērā arī tās intereses, kas ir pašvaldību vadītājiem. Mēs nevaram uzlikt jaunu pilnvaru apjomu, jaunu pienākumu apjomu pašvaldībām, nerēķinoties ar to, ka mēs nepalielinām arī finansiālo daļu šiem pienākumiem. Tāpēc es aicinātu visus šos priekšlikumus un šo likumprojektu kopumā izvērtēt no tā lietderības viedokļa, ka nevar būt tā, ka mēs skolotājiem palielinām slodzi un nepalielinām algu. Nevar būt tā, ka mēs vērtējam piecu stundu darbu tāpat kā 15 stundu darbu. Tas ir jautājums, ko pat Vineta Muižniece saprot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Debatējot par šo normu, tika izpausti divi pretēji viedokļi. Sociāldemokrāts Pēteris Salkazanovs norādīja uz to, ka minētā norma un aizsardzība attiecas uz ļoti šauru personu loku. Savukārt sociāldemokrāts Egils Baldzēns runāja par to, ka šī norma ir ļoti smaga, neizpildāma un prasa no pašvaldībām ļoti daudz līdzekļu. Arī Rīgas domes priekšsēdētājs sociāldemokrāts Gundars Bojārs savā vēstulē Saeimai, kritizējot šo likumu, norāda, ka šī norma nav izpildāma, ka pašvaldībām ir pārāk liels slogs. Tātad šeit tomēr vajadzētu paust šajā situācijā, ka ir tik dažāds viedoklis no vienas partijas, tātad līderiem, paust to oficiālo viedokli par to, ko tad saka šis likums. Tātad es vēlreiz, godātie kolēģi, tiem, kuri varbūt nebija zālē tad, kad es pirmo reizi komentēju šī likuma, šīs normas tātad būtību, gribu pateikt to, ka pašas pašvaldības domes, padomes vai viņu pilnvarotas institūcijas noteiks to, uz cik plašu personu loku attieksies likumā noteiktā īrnieku sociālā aizsardzība. Un ja Rīgā, Jūrmalā pie varas esošie sociāldemokrāti vēlēsies attiecināt aizsardzību uz daudziem cilvēkiem, uz tiem, kam tiešām Rīgā iet grūti, tad tas ir iespējams ar attiecīgās Rīgas domes lēmumu, ja to vēlēsies Tautas partijas vadītā Cēsu pilsētas pašvaldība vai "Latvijas ceļa" vadītā, teiksim, Dobeles pašvaldība. Tādā gadījumā attiecīgo pašvaldību lēmējinstitūcijas varēs pieņemt lēmumu un pilnībā aizsargāt īrnieku intereses. Es aicinātu, godātie kolēģi, atbalstīt šo normu tādā veidā, kā to piedāvā atbildīgā komisija, proti, 217.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 217. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 16. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 218.priekšlikums saka to, ka pašvaldības dome, padome ir tiesīga noteikt arī citas attiecīgās pašvaldības teritorijā dzīvojošo personu kategorijas, tātad ne tikai pensionārus, ne tikai invalīdus, ne tikai ģimenes ar bērniem, kurām tiek sniegta palīdzība gadījumā, ja tām rodas tās problēmas, par kurām runā likuma 28.2.pants, un tādā gadījumā, ja tik tiešām, godājamie kolēģi, it īpaši godājamais Pēteri Salkazanov, ir tā problēma, ka iepriekšējā norma aptver pārāk mazu personu loku, tad var būt, ka katras pašvaldības dome, padome varētu pieņemt lēmumu attiecināt arī šo aizsardzību uz citām personām. Tā ka, godātie kolēģi, pirms jūs ķeraties pie šī likuma kritizēšanas, vajadzētu izlasīt likuma tekstu. Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Šī likuma autori, rakstot šo pantu, ļoti viltīgi ir ielikuši 218.priekšlikumu, kas paredz, ka pašvaldības dome pati ir tiesīga noteikt citas kategorijas, citas šīs te pašvaldības teritorijā dzīvojošo personu kategorijas, ja tās tiek izliktas no dzīvojamās telpas. Protams, sociāldemokrāti atbalstīs šo priekšlikumu, jo tā ir vienīgā iespēja aizsargāt tās cilvēku grupas, kas nav paredzētas iepriekšējos likuma grozījumos, kurus mēs apspriedām. Tātad galvenā kritiskā kategorija šeit jau tika norādīta, un proti, tie ir bērni no tām ģimenēm, kurām nav šis maznodrošināto statuss, no ģimenēm, kuras ir pietiekami, sacīsim, šajā minimuma apjomā apgādātas, bet kurām ir citi apstākļi, kuru dēļ tās tiek izliktas no dzīvojamām telpām.

Pēc īsa brīža mēs runāsim par bērnu tiesību aizsardzību bāriņtiesu jomā. Un tomēr gribētos atgādināt, ka šī likuma ietvaros bērnu tiesību jomā nav ievērota Bērnu tiesību aizsardzības konvencija. Arī runājot par 36.1.panta šo konkrēto grozījumu, šajā gadījumā pašvaldība vienmēr būs spiesta no tiem līdzekļiem, kurus likums kā mērķdotāciju neparedzēs, tomēr aizsargāt tās kategorijas, un šajā gadījumā nepilngadīgos bērnus, ja tās tiks izliktas no dzīvojamām telpām un ja ģimene nebūs maznodrošināta.

Šajā gadījumā es gribētu aicināt godājamos deputātus pievērst vērību nākamajiem grozījumiem 219., 220., 221.priekšlikumā, lai vismaz bāriņtiesu jautājumos, tajos gadījumos, kad bāriņtiesa ir lēmusi, ka nepilngadīgajam bērnam ir nepieciešama šī aizsardzība, to arī sniegt un atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ierosinātos priekšlikumus.

Šajā gadījumā, runājot par bērnu tiesībām, negribētos secināt, ka bērni ir tā kategorija, kuriem vēl nav vēlēšanu tiesības un kurus Saeima nemēģina aizsargāt dažnedažādā veidā. Mēs šajā plenārsēžu zālē esam daudzkārt diskutējuši par bērnu pabalstiem. Arī tā ir milzu problēma mūsu valstī, un tāpēc ir jāatrod vismaz citas formas, lai aizsargātu tās ģimenes, kurās ir, jāsaka, mūsu ļoti smagajos demogrāfiskajos apstākļos, bērni. Tātad tā ir tā kategorija, kas būtu aizsargājama pirmām kārtām. Un tomēr šajā likumā šī kategorija, jāteic, nu ir tikai daļēji atrunāta un atrunāta vissmagākajos gadījumos, kad tiešām gadījumos maznodrošināta ģimene ar bērniem tiek izlikta. Tie ir vissmagākie gadījumi, un tomēr mēs neparedzam aizsardzību tajos gadījumos, jau likumā noteiktā, ne tikai pašvaldības vien labās gribas lomu pildot, bet likumā noteiktā kārtībā. Jo, ja šī ģimene vai šīs ģimenes intereses pārstāvošas institūcijas griezīsies tiesā, tad uz šo likumu atsauce nebūs iespējama, jo tā būs tikai pašvaldības labā griba — aizsargāt bērnus no tām ģimenēm, kam nav maznodrošinātā statusa.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, laiks!

V.Lāzo. Protams, priekšsēdētāja kungs, sociāldemokrāti atbalstīs šo normu, bet tikai kā minimumu, kur iespējams bija arī atrast lielāku apjomu pašvaldību palīdzībai jau likumā noteiktā kārtībā. Pateicos!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Man šeit mazliet ir jāprecizē arī Lagzdiņa kunga teiktais, jo viņš divas reizes ļoti nopietni teica, ka, lūk, Seska kungs, Bojāra kungs... 36.1.pantu, kas nosaka to, ka attiecīgās pašvaldības domes noteiktu līmeni. Noteikt var pašas pašvaldības, kas ir maznodrošināta atzīstama persona, it kā mums ir lielas domstarpības. Gribētu uzsvērt vēl vienu reizi, Gundars Bojārs nav nācis ar priekšlikumiem šo noteikumu labot, nav nācis, mums šeit ir oficiāli Saeimā... Redziet, mums arī vakardien ir izdalīti septiņu republikas pilsētu nozīmes pašvaldību tātad attiecīgi iebildumi pret šo likumu, un arī šeit ir, Seska kungs, viņš tur nav pret to iebildis, tas nav tas pats, ko jūs sakāt. Es gribētu pateikt kaut ko citu ļoti nopietnu, ka tas, ka varbūt pašvaldības pret to neiebilst, tas ir vienīgi tāpēc, ka viņas ir pārliecinātas, ka viņas šo normu nesamazinās savās pilsētās, bet jautājums jau mums nav par šīm septiņām pilsētām, bet par valsti kopumā, un tāpēc mums, neapšaubāmi, ir jāuztur norma, kas nodrošina vismaz šiem mazturīgajiem cilvēkiem zināmu sociālo garantiju minimumu, kaut vai šos 21 latu, nevis brīvu interpretāciju par šo tēmu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Nenoliedzami, pašvaldībām ir tiesības, un tādām ir jābūt, noteikt arī citas īrnieku kategorijas, kurām var piešķirt šādu sociālo aizsardzību, kā paredz 36.1.pants, bet tajā pašā laikā jebkura palīdzības paplašināšana ir ekonomiski saistīta ar naudas līdzekļiem. Un tieši šī iemesla pēc noteikti arī lielās pilsētas ir rakstījušas šo vēstulīti ar tādiem argumentiem, no vienas puses, jā, sociālai palīdzībai ir jābūt un, cik vien iespējams, plašai, bet tajā pašā laikā ir jābūt arī pretī naudas resursiem, jo budžets pašvaldībām ir samazinājies no 25–26% no iekšzemes kopprodukta uz 16%, tad katrā gadījumā šīs naudas var būt ir vairāk Rīgai, Ventspilij, bet katrā gadījumā Latvijas pašvaldībām kopumā šīs naudas paliek arvien, arvien mazāk, ar ko viņas var rīkoties, proporcionāli iekšzemes kopproduktam valsts budžeta daļa nepārtraukti aug. Un tā ir tā problēma, kāpēc lielās pašvaldības griežas vai arī, pareizāk sakot, iebilst pret šā likuma virzību, jo ekonomiskās problēmas likumdevējs liek risināt pašvaldībās, bet valsts vai valdība, pareizāk sakot, pilnīgi nepiedalās šo jautājumu risināšanā ar finansu resursiem.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Uzstājos kā deputāts, nevis kā referents par šo punktu. Ir pilnīgi pretēji! Pretējs ierosinājums no sociāldemokrāta Gundara Bojāra, proti, sociāldemokrāts Gundars Bojārs, Rīgas domes priekšsēdētājs, ierosina savā oficiālajā priekšlikumā pavisam vienkāršu šo trūcīgo personu aizsardzību gadījumā, ja tās ir izliktas no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ka pašvaldībām ir pilnīgi absolūta brīvība, likumā nekas netiek reglamentēts, netiek veidotas nekādas rindas, nekāda kārtība precīza netiek noteikta, ir tikai vienīgi likumā šāda norma (citēju): "Ja dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts, pamatojoties uz šā likuma 36.panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām, attiecīgā pašvaldība vai tās izveidota institūcija ar savu lēmumu nosaka kārtību palīdzības sniegšanai." Tātad absolūti likumā netiek noteiktas nekādas prasības, un tādējādi ir pilnīga brīvība pašvaldībām. Es aicinātu tomēr, godātie kolēģi, atbalstīt atbildīgās komisijas piedāvāto priekšlikumu un balsot par to, nevis par to, ko ierosina sociāldemokrāti.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Jums vārds kā referentam.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti, es aicinātu balsot un atbalstīt atbildīgo komisiju!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 218. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Pieņemts. Tālāk lūdzu!

J.Lagzdiņš. 219. — Juridiskā biroja priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 220. — deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikums daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 221. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 221. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 2, atturas — 44. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Lagzdiņš. 222. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 223. — Juridiskā biroja priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 224. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 224.priekšlikumu. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Izlasīsim šo priekšlikumu. Šeit ir pateikts, ka bāriņtiesu, pagasttiesu pienākums ir uzraudzīt, lai īrnieka apgādībā esošie nepilngadīgie bērni un aizgādnībā esošās personas tiktu nodrošinātas ar dzīvojamo telpu. Tad iznāk, ka uz bāriņtiesām mēs uzliekam pienākumu, lai uzraudzītu, ka visi bērni, visas tās ģimenes, kurām ir bērni, kuras jau ir izliktas no dzīvojamās telpas, no sava dzīvokļa, būtu apgādātas ar dzīvokļiem. Un šajā gadījumā iznāk, ka apgādās ar dzīvokļiem tikai tos, kas ir pieminēti šajā likumā. Kādā veidā bāriņtiesas, pagasttiesas varēs izpildīt šo pienākumu, kuru mēs šeit viņiem uzliekam? Jo ierādīs citu dzīvojamo telpu tikai maznodrošinātām ģimenēm ar bērniem, un visi citi bērni paliks atkal uz ielas. Un bāriņtiesai vajadzēs kaut kā nodrošināt, lai būtu viņiem piedāvāta cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa, jo saskaņā ar Bērnu tiesību likumu un Bērnu tiesību konvenciju bērnam jānodrošina dzīvošanai derīga telpa, tas ir, dzīvoklis. Kā varēs bāriņtiesas izpildīt to savu pienākumu, kuru mēs uzliekam šeit, ja mēs nesaskaņojam to ar visu likumu, es nezinu, bet balsot par šo priekšlikumu lūdzu "par".

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Šeit mans kolēģis pieminēja Bērnu tiesību aizsardzības likumu un Bērnu tiesību aizsardzības konvenciju. Tiešām šī redakcija neaizsargā bērnu, kuru izliek uz ielas, jo iet runa par īrnieku, īrnieku apgādībā esošiem nepilngadīgiem bērniem. Neiet runa par citām personām, kas dzīvo ar īrnieku, neiet runa par apakšīres līgumu, un šos bērnus izliek uz ielas, un neviens par viņiem nerūpējas, ne 36.prim pants, kurš runā par sociālo aizsardzību, nedz arī šis pants. Jo te iet runa tikai par īrnieka apgādībā esošiem bērniem. Ja es esmu noslēdzis īres līgumu, tad tas attiecas uz maniem bērniem. Ja mana māte ir noslēgusi īres līgumu un es dzīvoju kopā ar māti, tad uz maniem bērniem šī bāriņtiesa vai 36.prim pants reāli neattiecas, jo tie nav īrnieka apgādībā esoši bērni, tie ir citas personas vai ģimenes locekļi. Un apakšīres līgumā pēc būtības sociālā aizsardzība vispār nav paredzēta.

Par nodrošināšanu ar dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu bāriņtiesas pienākums ir šajā pantā minēts, bet mehānismu, kā to var realizēt, grūti pat iedomāties, no kāda dzīvojamā fonda bāriņtiesa šo pienākumu realizēs.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti, iepriekšējais debatētājs norādīja uz to, ka šī norma nav izpildāma, jo bāriņtiesām neesot dzīvojamā fonda, ar kura palīdzību varētu nodrošināt konkrēto aizsardzību ģimenēm, kuras ir izliktas ar bērniem. Ja jūs, kolēģi, uzmanīgi izlasītu piedāvāto normu, tad jūs redzētu, ka bāriņtiesas pienākums, Pēteri Salkazanov, ir nevis ierādīt dzīvokļus, šis pienākums ir pašvaldībām, bet bāriņtiesas kā speciālas bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pienākums ir pārraudzīt, piedalīties tiesas procesā, būt informētai, pārraudzīt pašvaldību attiecīgo institūciju darbu, lai visas tās maznodrošinātās ģimenes, kurām ir bērni un kurām ir dzīvokļu problēmas, tiktu nodrošinātas ar dzīvokli un aizsardzību, kā to paredz šis likums.

Godātie kolēģi, es gribētu informēt, ka, no vienas puses, tiek pārmests par to, ka šī norma aptver pārāk šauru personu loku, bet, no otras puses, Gundara Bojāra parakstītais šeit ierosinājums Saeimai aicina vispār svītrot šo aizsardzības mehānismu no likuma, un tādējādi man īsti nav saprotams, kāda ir atsevišķu mūsu kolēģu pozīcija.

Es aicinātu atbalstīt šo normu, kas aizsargā bērnu tiesības!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 224. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

J.Lagzdiņš. 225. — Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 226. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 227. — deputāta Jurkāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 228. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 229. — Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 230. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 231. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 232. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 233. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 234. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 235. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 236. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 237. — sociāldemokrātu priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Šeit vēlreiz gribētu uzsvērt, kāds ir šis saturs, ko Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija ir piedāvājusi atbildīgajai komisijai, un diemžēl atbildīgā komisija to nav atbalstījusi. Tātad papildināt 40. panta tekstu ar sekojošo: "Ja izīrētājs ļaunprātīgi, pārkāpjot īres līguma noteikumus, būtiski pasliktina īrnieka dzīves apstākļus, tā pienākums ir atlīdzināt īrniekam morālo kaitējumu, kura apmērus strīdus gadījumā nosaka tiesa." Tātad, kolēģi, šeit ir skaidri un gaiši parādīts tas, ka, īrniekam ļaunprātīgi pārkāpjot īres līguma noteikumus, ja būtiski tiek pasliktināti dzīves apstākļi, ir arī ne tikai materiālais kaitējums, bet arī morālais kaitējums. Un, ja ir strīdus situācija, šo apmēru nosaka tiesa.

Es gribētu uzsvērt tikai vienu — ja reiz, šo likumu pieņemot, atbildīgā komisija būtu domājusi par īrnieku tiesību aizstāvību, tad šeit būtu atbildīgās komisijas viedoklis nevis neatbalstīt, bet varbūt daļēji atbalstīt. Bet mēs redzam skaidri un viennozīmīgi atbildīgās komisijas balsojumu — neatbalstīt.

Tā ka es aicinātu Saeimas deputātus vēlreiz pārdomāt, vai tiešām šis priekšlikums ir tik slikts, kā uzsver atbildīgā komisija savā atzinumā.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! It sevišķi mūsu koalīcijas partneri Rīgas domē! Jūs esat ļoti daudz strādājuši ar īrniekiem, jūs esat daudz strādājuši ar dzīvokļu fondu, to denacionalizējot, privatizējot, un visā šinī periodā ļoti bieži bija redzamas tieši tās situācijas, kad šo 7 gadu ietvaros, nepārkāpjot likumu, nebija iespējams izdzīt īrniekus no dzīvokļa. Un jūs ļoti labi zināt, ja jūs to nezināt, varat uzprasīt savam partijas biedram Jānim Karpovičam, kādi mehānismi tika ieslēgti, lai cilvēku izdzītu no dzīvokļa. Tika atslēgts karstais ūdens, tika atslēgts aukstais ūdens, tika taisīts remonts nevajadzīgās lietās, tika sūkņu remonti veikti, pēkšņi pazūd elektrība, tīkli tiek mainīti — viss tiek darīts, lai cilvēks aizietu no dzīvokļa un neizturētu šo vērsto teroru.

Tad, kad mēs runājam par Latvijas deokupāciju, tad mēs vienmēr atceramies to, kā mūs te ir ne tikai materiāli, bet arī morāli pazemojuši, kā mūs morāli grāvuši un kādas mums būtu no tā visa jāizdara sekas, kā būtu jāatjauno šis stāvoklis un pieprasām būtībā arī morālo gandarījumu.

Šajā brīdī padomājiet paši, ko nozīmē, ka tāpat apietas ar vienu cilvēku, nevis ar tautu, ka tā apietas ar cilvēku dzīvoklī. Un dabīgi, tādā gadījumā būtu jūsu pareizā reakcija atbalstīt šo priekšlikumu, lai sniegtu cilvēkam, kurš tiek terorizēts savā dzīvoklī, morālo gandarījumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Izmaiņu dotajā likumā veikts ļoti daudz. Diemžēl tās lielāko tiesu ir par labu tikai māju īpašniekiem. Un, ja arī paskatāmies pēdējā laikā, pēdējos divos gados Saeimā ir pieņemts ļoti daudz likumu par dažādu organizāciju veidošanu, un tur arī mēs redzam, ka tiesību dod ļoti daudz un atbildību nenes nekādu. Es jums pateikšu, ka vēl interesants bija priekšlikums, kurš arī tika nobalsots par labu — tas ir finansu ministra atbildība par savu darbu. Un tur nobalsoja cienījamā pozīcija, ka finansu ministrs nes tikai politisko atbildību par savu darbību.

Dotajā sociāldemokrātu priekšlikumā kas tad te ir slikts? Un kāpēc tas nav jāatbalsta? Ja ir pateikts, ja izīrētājs ļaunprātīgi pārkāpj īres līguma noteikumus. Kāpēc viņam nav jānes atbildība? Vai tad tik tiešām tie visi izīrētāji ir Indijas svētās govis? Vai viņiem nav pārkāpumu? Cik avīzēs mūsu korespondenti rakstīja par visiem tiem brīnumiem, kas notika Rīgā un citās pilsētās, ko namu īpašnieki, lai tikai atbrīvotu tās platības, kas viņiem ir vajadzīgas, ko viņi nedarīja ar iedzīvotājiem. Kādu viņi nesa atbildību? Nu vienīgi tur samaksāja vienu simtu latu, un ar to viss nobeidzās. Tāpēc, cienījamie kolēģi, šis priekšlikums ir jāatbalsta. Arī namu īpašniekiem ir jāsaprot, ko viņi dara.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Gailis.

J.Gailis (TB/LNNK). Paldies! Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es gribētu teikt sekojošo, ka likuma veidošanas teorija paredz to, ka, ja kāds no likumiem jau ir paredzējis šādas tiesības, tad nav obligāti jāiekļauj tas citā likumā vai arī jāizdara atsauce, ja tāda jau reiz ir izdarīta.

Es gribu vērst uzmanību uz to, ka šā likuma 1.pantā ir minēts, ka šis likums regulē tās attiecības, kuras neregulē Civillikums vai citi normatīvie akti. Tanī pašā laikā, ja īrniekam, kurš ir viens no līgumslēdzēju pusēm ar īpašnieku vai izīrētāju, ir radušies materiālas vai morālas dabas zaudējumi, kā viņš uzskata, viņam ir tiesības sniegt prasības pieteikumu tiesā par šī materiālā vai morālā zaudējuma atlīdzību.

Gribu vērst arī uzmanību uz to, ka nevienā šā likuma pantā nama īpašniekam, tiesiskajam valdītājam nav dotas kaut kādas administratīvas tiesības prasīt kaut kādu zaudējuma atlīdzināšanu. Ja viņam īrnieks sabojās viņa namu, tad viņš varēs piedzīt tikai tiesas ceļā, bet nevis kaut kādā citā veidā. Un arī šis pants tieši tādā pašā veidā dod tiesības īrniekam caur tiesu piedzīt zaudējumus, ja tādi viņam radušies namīpašnieka darbības vai bezdarbības dēļ. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Nenoliedzami Gailim Jānim ir taisnība, ka var griezties tiesā, piedzīt materiālos zaudējumus, gan izīrētājs, gan īrnieks, abpusēji šādas iespējas pastāv. Tikai ir viena nelaime. Bez materiālā zaudējuma ir arī morālais zaudējums. Un te nu gan negribu piekrist Jānim, ka likumdošana to jau nosaka. Latvijā morālo kaitējumu atlīdzina tikai likumā paredzētajos gadījumos. Un, ja šāds gadījums nav minēts likumā, tad neviena tiesa morālo kaitējumu neatlīdzinās, tādēļ arī ir šis te sociāldemokrātu priekšlikums par to, ja īrnieks ziemā ir atstāts bez apkures vai kanalizācijas, ir īrniekam tiesības griezties tiesā un piedzīt morālo kaitējumu, kas viņam ir radīts, no namīpašnieka. Vai tā ir pašvaldība vai cita juridiska persona, vai nama apsaimniekotājs, bet šādas tiesības šis likums dod. Un tikai, ja ir likumā ierakstīta šāda norma, tādā gadījumā arī tiesa šo prasību ņems pretī un uzskatīs par morālo kaitējumu.

Par materiāliem zaudējumiem katrā gadījumā tiesa ņems pretī iesniegumu jebkurā brīdī.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Gaiļa kungs! Var saprast jūsu rūpes kā namīpašnieka vēlmi. Lai nav un nebūtu atbildības par savu darbību.

Kas attiecas uz tiesu, uz kuru jūs atsaucāties. Jūs visi ļoti labi zināt Latvijas tiesas. Es domāju, ka tur īpašu komentāru nav.

Un otrkārt. Tiesa prasa naudu. Bet vai tā vienmēr būs tam īrniekam, lai viņš ietu uz to tiesu? Protams, viņam nebūs. Un vai viņam būs nauda, par ko paņemt advokātu, kuri ir ļoti dārgi. Protams, arī nebūs. Tā ka viņš tajā tiesā vienmēr būs zaudētājs. Un, ja mēs neieliekam šo labojumu iekšā, tad cilvēks atkal būs atstāts pašziņā un viņš, kā vienmēr, būs zaudētājs. Tāpēc šis priekšlikums ir jāatbalsta, lai mūsu namīpašnieki kaut vai kādā veidā tomēr saprastu, ka viņi ne vienmēr ir taisnīgi un nevienmēr viņi izturas korekti pret mūsu iedzīvotājiem.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Atvainojiet, ka es nācu šajā tribīnē. (No zāles dep. M.Lujāns: "Neatvainosim!")Nu neatvaino, Lujān. Šis gan nav mans lauciņš. (Kāds kaut ko sauc no vietas.) Jā, bet es, ziniet, domāju, šodien klausos šīs diskusijas, ļoti interesanti, un es nācu pie viena secinājuma, ka opozīcija atbalsta ne tik daudz īrniekus, bet pašvaldības. Un tas ir vairākkārt skanējis.

Otrais. Baldzēna kungs, jūs negriežaties pie manīm, lai pārliecinātu mani balsot par jūsu priekšlikumu, bet jūs griežaties pie Latvijas radioklausītājiem. Un tas, man liekas, šeit nav pieņemams, jo ne jau viņi lems, bet mēs lemsim. Un, ja jūs pratīsit mani pārliecināt, tad varbūt tas priekšlikums, ko jūs iesniedzāt, izies cauri.

Trešais. Un man liekas, tas ir pats būtiskākais. Ko Burvja kungs un Bojāra kungs te visu laiku apelēja, cik tie izīrētāji ir drausmīgi sadisti, ka viņi tur atslēdz elektrību, atslēdz ūdens padevi un tā tālāk un tālāk.

Bet, cienījamie kolēģi, uzdosim jautājumus, kāpēc viņi to dara? Jo es šos faktus arī nenoliedzu. Kāpēc viņi to dara? Man šķiet, ka ļoti vienkārši, tamdēļ, ka dzīvojamo platību īres tirgus ir deformēts. Un deformējam mēs to paši. Un deformējamies to arī ar šo likumu, aiz tās maskas, ka mēs aizstāvam tikai īrniekus un tā tālāk. Mēs to vispār deformējam. Un tas ir masu medijos jau arī izskanējis. Nav jau tā, ka mēs aizstāvētu tikai tos namīpašniekus, kuri ir bagāti, kuri ir buržuji, kurus vajag piespiest, iznīcināt un tā tālāk. Un tā ir tīri boļševistiska pieeja, ja. Jādomā par viņiem arī.

Un pēdējais, ko es gribētu pateikt, Baldzēna kungs! Ka nav tik traki ar tām īrējamām platībām. Es pats te nesen meklēju vienam citam cilvēkam izīrējamo platību, un tīri ciešamus dzīvokļus Pārdaugavā var dabūt — dzīvojamo platību par 30–40 latiem mēnesī. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns— otro reizi. (Starpsauciens: "Tikai lūdzu, lai Vidiņš pārliecinās!")

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Es patiešām pašreiz nemēģinu pārliecināt Vidiņa kungu, jo viņš vienmēr frakcijas disciplīnu ir turējis spožāku nekā pati frakcija. To mēs vairākkārt esam pieredzējuši, un valdības koalīcijas viedoklis viņa viedoklī parasti dominē.

Bet šeit es gribētu pateikt pavisam kaut ko citu. Vai Vidiņa kungs mums var atnest Jāņa Karpoviča — apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK — parakstītu dokumentu, kas saka, ka šis priekšlikums un citi priekšlikumi ir noraidāmi un attiecīgi ka šis likumprojekts, ko jūs tagad apstiprināsiet, būs labs. Jūs neatnesīsiet tādu dokumentu.

Arī no Ineses Vaideres neatnesīsiet, un neatnesīsiet arī no Ārgaļa kunga, kas arī ir pietiekami godprātīgs un godīgs. Nu ko es jums varu atbildēt, kolēģi? Es saprotu, ka atšķiras Saeimas frakcijas vairākuma viedoklis no Rīgas domes frakcijas vairākuma viedokļa.

Un arī no Valda Kalnozola jūs tādu dokumentu neatnesīsit. Šeit situācija nav — īrnieki vai namīpašnieki. Šeit iet runa par to, ka nevar savu konfliktu atrisināt uz pašvaldību rēķina.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Man, protams, patīk Vidiņa kunga mēģinājums nostādīt pašvaldības un to vēlētājus dažādās pozīcijās. Vidiņa kungs, man likās, ka jūs kaut ko esat arī savā laikā savā Rēzeknes pašvaldībā darījuši. Strādājuši vismaz nopietnās institūcijās. Un jums laikam vajadzētu zināt, ka tieši īrnieki pa lielākai daļai ir tie vēlētāji, kuri veido šīs pašvaldības. Un tāpēc sociāldemokrāti, aizstāvot pašvaldību intereses, visu pašvaldību intereses, ne tikai to, ko Lagzdiņa kungs šodien vai veselu dienu proponē, ka tikai sociāldemokrāti gandrīz vai visās pašvaldībās ir pie varas, kā tas būtībā tomēr nav. Mēs visu pašvaldību intereses, protams, aizstāvam. Jo tieši pašvaldības ir tās, kas attiecībās ar valsti aizstāv šo īrnieku, vismaz tām tas ir jādara. Un jautājumā par šo dzīvokļu tirgus deformāciju. Vidiņa kungs, esat lūdzu konsekventi! Ja jūs pasakāt, ka ar šo likumu mēs deformējam...

Sēdes vadītājs. Paldies. Laiks!

I.Burvis. ..dzīvokļu tirgu, tad nobalsojiet pret šo likumu. Un tas būs konsekventi.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Paužot atbildīgās komisijas viedokli, es gribētu teikt tā, ka šeit saskaras divas konceptuāli pretējas pieejas. Vienu pieeju komisijā un šeit, Saeimas sēdē, pauž kreisais spārns, kurš uzskata, ka valsts institūcijām, valsts ierēdņiem, pašvaldībai, birokrātijai ir savas personīgās intereses. (Starpsauciens: "Pareizi!") Otrs viedoklis ir tāds, ka intereses mūsu valstī ir tām personām, kuras ir izveidojušas pašvaldību, ievēlējušas Saeimu, tie ir mūsu vēlētāji, tie ir valsts iedzīvotāji.

Godātie kolēģi! Pēc neilga laika jūsu apspriešanai būs likums "Par valsts pārvaldes iekārtu". Šajā likumā uz otro lasījumu mēs esam ielikuši valsts pārvaldes darbības pamatprincipus, kas attiecas arī uz pašvaldībām. Un 8.pantā šajā likumprojektā ir norma, ka valsts iestādēm, tajā skaitā arī pašvaldībām, nav savu interešu. Intereses var būt tikai sabiedrībai, kuras ir veidojušas šīs institūcijas, lai aizstāvētu, lai rūpētos par mūsu iedzīvotājiem.

Runājot par šo konkrēto priekšlikumu. Kā ļoti pareizi norādīja deputāts Jānis Gailis, kārtību, kādā gadījumā, ja līgumslēdzēju pusēm, vai tas būtu īrnieks, vai izīrētājs, tiek nodarīts kāds kaitējums sakarā ar īres attiecībām, tad zaudējumu atlīdzību reglamentē vispārīgā kārtībā civillikuma normas. Un Civillikuma normas atšķirībā no sociāldemokrātu piedāvātā sašaurinātā modeļa nosaka to, ka visos gadījumos, kad līgumslēdzēja puses ir nodarījušas otrai pusei zaudējumus, zaudētājpuse vai tā, kas ir cietusi kaitējumu, var saņemt tiesas ceļā zaudējuma atlīdzību, un nav jāpierāda, godātie sociāldemokrāti, to, ka šis kaitējums ir nodarīts kvalificējoša apstākļa esamības situācijā, proti, ļaunprātīgums nav jāpierāda. Komisija uzskata, ja pieņemtu sociāldemokrātu priekšlikumu, tas apgrūtinātu līgumslēdzēju pusēm aizstāvēt savas tiesības tajos gadījumos, ja ir rupji aizskartas viņu intereses un nodarīts zaudējums. Tādēļ es kategoriski aicinātu noraidīt šo sociāldemokrātu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 237. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 13, atturas — 42. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Lagzdiņš. 238. — finansu ministra priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Atvainojiet, atklājam debates.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Es šeit vēlreiz gribētu uzsvērt to, ka, manuprāt, diezgan nekorekta bija komisijas priekšsēdētāja interpretācija par jautājumu, ka komisijas viedokli šī likuma oponenti ir kaut kādi pašvaldību birokrātu interešu aizstāvji. Tas bija tā ļoti negaidīti, un tāpēc es arī gribētu zināmā mērā pateikt, ka tādā gadījumā atbildīgajai komisijai tik tiešām bija jāpieiet atbildīgi pie saviem lēmumiem un bija jāieliek visi ierobežojumi, kas ir nepieciešami, un nedrīkstēja izlaist cauri tādas lietas, kas pasaka, ka praktiski namīpašnieki visos savos namīpašumos visus dzīvokļus var atbrīvot, ja viņš vēlas, tas viss ir viņa gribā. Visus īrniekus pēc līguma termiņa izbeigšanās. Un to var darīt. Kur tas ir rakstīts? Tas reāli izriet no likuma teksta, un to apliecina arī šie paši pašvaldību tātad vadītāji. Tātad, ja šis gadījums arīdzan izrādās no Lagzdiņa prāta pašvaldību birokrātu interesēs, tad es varu vienīgi pateikt, ka šinī gadījumā Rīgas domes deputāts ar pieredzi, ko noteikti arī Lagzdiņa kungs labi pazīst, Jānis Karpovičs ne velti ir precīzi definējis, ka šis likumprojekts ir namīpašnieku interešu lobēšana. Un, ja mēs gribam teikt, ka vienā pusē it kā ir namīpašnieks, otrā ir pašvaldību kaut kādi birokrāti, es domāju, mēs pavisam aizmirstam īrniekus. Un šeit laikam būtu jāsaprot, ka šī lieta ir pilnīgi skaidra, ka jautājums šeit ir pamatā par īrnieku un attiecīgi namīpašnieka interešu pārstāvēšanu. Un, ja mēs uzmanīgi gribam saprast, tad, protams, jautājums ir arī par valsti un arī par pašvaldību. Cik kurai ir atbildības, un cik atbildības kura uz kuru grib uzgrūst. Un ja mēs par šo jautājumu nerunājam, mēs redzam šo trijnieku tikai tādu — īrnieks, izīrētājs jeb namīpašnieks un pašvaldība, un valstij, es atvainojos, ir tikai tiesības diktēt ultimatīvi visus savus lēmumus un tajā pašā laikā teikt, ka tie ir politiski atbildīgi, ignorēt reālās situācijas iespējas.

Es domāju, ka tas īstenībā ir politiski bezatbildīgi, un tāpēc nevajadzētu teikt, pārfrazējot Lagzdiņa kungu, ka izīrētājs varētu labprātīgi rupji pārkāpt īres līguma noteikumus. Labprātīgi rupji pārkāpt īres līguma noteikumus nevar. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Šis pants nerunā par to problēmu, par ko runāja Baldzēna kungs. Diemžēl nākas konstatēt, ka debatēs, kad oponentiem nav ko izvirzīt kādus argumentus pret atbildīgās komisijas redakciju, tad šeit tiek izteikts pieņēmums, sabiedrība tiek apzināti maldināta, klātesošie deputāti par to, ko likums vispār nerunā un nereglamentē. Tas apliecina to, ka šīs normas kritizētājiem vienkārši nav ko teikt, iebilstot pret atbildīgās komisijas redakciju. Tas nozīmē, norāda uz absolūtu bezspēcību un argumentu trūkumu. Es aicinātu noraidīt! (Starpsauciens: "Nost no tribīnes! Kāds sakars ar to komisijai?") Tieši tā, komisijas viedoklis ir tāds. (Starpsauciens: "Parādi lēmumu!")

Sēdes vadītājs. Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 238. — finansu ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret — 17, atturas — 59. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 239. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šinī brīdī liekas tāds vienkāršs un skaists it kā labojums. Ja mēs paskatāmies iepriekšējo tekstu, tad parādās tāds jēdziens kā "normatīvie akti". Un tad man ir jautājums, it sevišķi arī Saeimas juristam, kaut vai Muciņa kungam, kas ir jēdziens "normatīvie akti" un kas tos realizēs? (No zāles deputāts A. Šķēle: "Tas ir skaidrs!") Jā, jā, tikai jautājums — vai normatīvos aktus šinīs jautājumos par dzīvojamo māju pārplānošanu īrnieks varēs saņemt, izlasot Ministru kabineta noteikumus, vai tie būs domes kādi normatīvie akti? Nu, es ceru, ka Gaiļa kungs arī man paskaidros, lai es varētu atbalstīt šo iniciatīvu. Un tādēļ es vēlreiz saku. Es aicinātu šinī brīdī neatbalstīt šo atbildīgās komisijas iniciatīvu, ja, protams, Lagzdiņa kungs vai pārējie autori nespēs kvalitatīvi paskaidrot. Jo es vēlreiz saku — parasti likuma normās izvairās no tādiem jēdzieniem kā "normatīvie akti", nedeleģējot konkrētai institūcijai šo aktu izdošanas tiesības. Un, ja šeit nav tādas deleģēšanas fakts, tad man rodas sajūta, ka tas nozīmē, ka MK izdos kaut kādus normatīvos aktus, kā var kādā un tādā pašvaldībā veikt kaut kādus remontus vai pārplānošanas, pēc tam īrniekam būs jāiet, teiksim, uz to pašvaldību, lai varētu realizēt savas tiesības. Šis labojums ir ļoti, teiksim, divdomīgs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Es atvainojos.

Jānis Lagzdiņš — kā referents. Ārpus kārtas. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Vēl svaigā atmiņā mums ir tas traģiskais gadījums Pulkveža Brieža ielā, kad pārbūves rezultātā aizgāja bojā vairāki cilvēki. Kādēļ šie cilvēki aizgāja bojā? Tādēļ ka dzīvojamā māja tika pārbūvēta, neievērojot pastāvošās būvniecības normas, tās normas, kas reglamentē, kādā kārtībā jāsaņem būvatļauja, kādā kārtībā jāpārbūvē dzīvojamā māja. Atbalstot šo opozīcijas deputātu priekšlikumu — svītrot tātad noteikumu, ka pārbūve var būt vienīgi ar izīrētāju piekrišanu un normatīvos aktos, tas ir, būvnoteikumos, paredzētā kārtībā, mēs apdraudam mūsu valsts iedzīvotāju dzīvību, veselību un drošību. Šādu normu svītrošana ir ārkārtīgi kaitīga un bīstama. (Starpsauciens: "Nebija līdz šim!") Es aicinātu neatbalstīt opozīcijas priekšlikumus!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Man nākas apšaubīt Jāņa Lagzdiņa godaprātu, jo viņš paziņoja, ka ir komisijas lēmums, un es labprāt iepazītos ar to rakstiski, jo visi mani deputāti apliecināja to, ka šāda komisijas sēde nav bijusi. Un, ja šāda komisijas sēde ir bijusi, tad viena lieta tādā gadījumā ir jāsaka skaidri, deputāts Lagzdiņš nav izpildījis savus komisijas priekšsēdētāja pienākumus, nav uzaicinājis vismaz mūsu deputātus. Es domāju, ka deputātam Lagzdiņam, ja viņš melo no tribīnes, vajadzētu to darīt vismaz tā, lai būtu pēc tam neiespējami pierādīt to, ka viņš to dara. Un vēlreiz atbildību jautājumā par to, ko mēs minējām, Lagzdiņa kungs visu laiku prasīja, kur tas ir rakstīts, kur tas ir rakstīts, ka tāda lieta, ka no visiem namiem var un visiem dzīvokļiem atbrīvot izīrētājam. Es nolasīšu jau valdības koalīcijas apstiprināto 16.priekšlikumu, kas attiecas uz 6.panta otro un trešo daļu. Un lai tad Lagzdiņa kungs vēlreiz ieklausās, un varbūt viņš arī sapratīs to, ko viņš ir nobalsojis. Ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu, izņemot gadījumu, kad likumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu. Gadījumā, kad līgumā ietvertās saistības, kas paredz īrniekam prasīt līguma pagarināšanu, izīrētājam ir tiesības atteikt īres līguma pagarināšanu, ja... Un tagad nāk viens no šiem lieliskajiem punktiem, kas atbildīgai komisijai liekas ļoti politisks, atbildīgs. Tātad kad ir arī tiesības atteikt īres līguma pagarināšanu, ja dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļa personiskai lietošanai. Pilnīgi bez jebkādiem ierobežojumiem, kaut vai visos namos, visus dzīvokļus. Es gribētu teikt, ka vajadzētu beigt cilvēkus maldināt, tā ir realitāte, tā ir kā maiga kļūda tad, ja nebūtu šeit nepārtraukti runāts debatēs. Mēs varam visas šīs lietas apskatīties stenogrammās, Lagzdiņa kungs nav vājdzirdīgs, ne nedzirdīgs, tā kā mēs ļoti labi saprotam, ka tā ir politika un tā nav pašvaldību birokrātijas kaut kāda nostādne, ko šeit atbalsta sociāldemokrāti un opozīcija. Es domāju, ka tā ir nekorekta rīcība.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš kā referents. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Tā kā šeit tika apšaubīts atbildīgās komisijas viedoklis par 16.priekšlikumu, diemžēl es kā atbildīgās komisijas deleģēts referents varu atgādināt, ka jau spēkā esošā likumā, Īres likumā, vairāk nekā astoņus gadus spēkā ir norma, kuru nez kāpēc pēkšņi sāk kritizēt Baldzēna kungs. Šāda norma jau šobrīd ir spēkā, un tā skan šādi: izīrētājam ir tiesības atteikt īres līguma atjaunošanu, ja īrnieks nepilda pienākumus, kas noteikti īres līgumā, tas ir spēkā jau astoņus gadus. Īres līgumā ietverta saistība atbrīvot apdzīvojamo telpu pēc šā termiņa izbeigšanās un ja dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļa personiskai lietošanai. Jūsu rīcībā, godātie kolēģi, ir izdalīti statistiskie materiāli, kas apliecina, cik lielā mērā namīpašnieki izmanto šo tiesību. Iepazīstieties, lūdzu, ar oficiālo statistiku, ko sniegusi ir Rīgas pilsētas tiesa, un jūs redzēsit, ka pagājušā gadā ir bijuši tikai daži gadījumi, kad namīpašnieki ir centušies iesniegt šīs prasības, bet tiesas vēl nav taisījušas pat spriedumus, daudz vairāk lietu, godātie kolēģi, un neskaitāmas reizes vairāk ir parādu gadījumā, es aicinātu ņemt to vērā.

Sēdes vadītājs. Jānis Gailis.

J.Gailis (TB/LNNK). Paldies, godājamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es mazliet nesapratu, ja es nekļūdos, tad Baldzēna kungs ir atgriezies pašā likuma sākumā, kur mēs runājām pilnīgi par citu lietu, bet šobrīd, ja es nekļūdos, mēs runājam par 239.priekšlikumu. Un es šeit gribētu piezīmēt vienu lietu. Tātad, ja man ir īpašums, tad es esmu tiesīgs šo īpašumu pārbūvēt, bet es esmu tikai tiesīgs pārbūvēt ar licencēta arhitekta veiktu pārprojektēšanu, kuru ir akceptējusi pilsētas būvvalde. Tāda ir likumiskā kārtība šobrīd.

Ja mēs runājam par īrnieku, tad, es atvainojos, protams, kolēģi, it īpaši sociāldemokrāti, bet tas ir tikai īrnieks, kurš uz noteiktu laiku ir izīrējis manu īpašumu, lai lietotu to tam mērķim, kādam tas ir izīrēts. Ja viņš vēlas to pārbūvēt, tad primāri viņam ir prasīt atļauju man, vai es piekritīšu.

Otrkārt, ja es piekrītu, es uzskatu, ka šai piekrišanai ir jābūt rakstveidā, protams, tad nākamais process būs ļoti vienkāršs. Viņš nolīgs par tādu vai citādu samaksu licencētu arhitektu, kurš izstrādās šo pārbūves projektu, saskaņos to pirmkārt ar mani un pēc tam saskaņos to ar pilsētas būvvaldi, un tad veiks šīs pārbūves, jo pretējā gadījumā, es ļoti atvainojos, daudzos gadījumos šiem īrniekiem, absolūti būdamiem analfabētiem būvtehniskos jautājumos, viņi var gribēt savienot divas telpas, izārdot nesošo sienu. Un tādā gadījumā piektais stāvs pāriet uz ceturto stāvu, ceturtais uz trešo, un tā līdz pagrabstāvam. Es negribētu, ka notiku un atkārtotos gadījumi, kādi ir bijuši. Pulkveža Brieža ielā minētais gadījums, ko Lagzdiņa kungs minēja, tas ir ļoti traģisks, bet ir daudzi arī Latvijas Republikā gadījumi, kur, protams, ir notikuši negadījumi, paldies Dievam, bez upuriem, bet tie ir notikuši tikai tādēļ, ka kāds ir izārdījis to, ko nedrīkstēja izārdīt. Un tas ir noticis tikai bez normatīvos aktos iekļautajām normām, un šeit, Lujāna kungs, es gribētu jums paskaidrot, ka šie normatīvie akti šajā gadījumā ir domāti būvtehniskie normatīvi. (No zāles deputāts M. Lujāns: "Tad ieraksti tā!") Es negribu paskaidrot tiem, kuri sēž visdziļāk tankā, kurš normatīvais akts būs katrā gadījumā, es ceru, ka jūs esat spējīgi orientēties, ka šeit mēs nerunājam par tirdzniecības... tirdzniecību ierobežojošiem normatīviem aktiem, ja. Ir Būvlikums, vispārīgie būvnoteikumi, pilsētas būvnoteikumi un Kabineta būvnormatīvi, tie ir reglamentējošie dokumenti, kas nosaka visas būvniecības normas Latvijas valstī. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Vidiņa kungs, izīrētājs sacīs, to pateicāt jūs un tieši jūs, tātad tas, atvainojos, attiecas uz namīpašniekiem, varēsiet ar viņiem runāt. Kas attiecas uz Lagzdiņa kungu, man nav saprotams, kāpēc viņš visu laiku mums saka, ka sociāldemokrāti atbalstot pašvaldības, bet kāpēc tad viņus nav jāatbalsta, viņi ir jāatbalsta. Es jau nemaz nesaku, cik jums ir māju un kāpēc jūs ar tādu spēcīgu ietekmi atbalstiet namīpašniekus. Tad jums arī kā šī likuma izskatītājam referentam ir jābūt neitrālam, bet diemžēl jūs neesat neitrāls, jūs atbalstiet namīpašniekus. Un kas attiecas uz Pulkveža Brieža ielu, jā, cienījamais Gaiļa kungs, varētu jums piekrist, bet diemžēl jūs vēl neziniet, kā tie iedzīvotāji bija izdzīvoti no tā nama laukā. Tas ir viens.

Un otrkārt, visu pārbūvi veica pats namīpašnieks. Un tur taču bija strādājuši tie eksperti un arhitekti, tad tāpēc jūs pierādījāt, nesen, ka tie arhitekti un speciālisti ir tie, kas nosaka visu un to dara, un tad kāpēc bija izdarīti tādi pārkāpumi, ka aizgāja bojā cilvēki, nu, un par cilvēka aiziešanu uz to pasauli ir samaksāti 200 lati. Vot, tā ir namīpašnieku bezjēdzīgā un bezcilvēcīgā darbība.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Tā, godājamie kolēģi, mēs varētu te daudz strīdēties, bet ir pilnīgi skaidrs viens, un tas ir tik tiešām tā, ka šis 16.priekšlikums, 6.panta otrā un trešā daļa nosaka to, ka tā dod iespēju namīpašniekam reāli īstenot savas tiesības, tā ka viņš no visiem dzīvokļiem visus var izlikt. Ja, teiksim, Lagzdiņa kungs saka, jā, vecajā likumā ir tas pats iekšā, mēs šajā gadījumā varētu ar viņu nestrīdēties, bet jautājums jau ir par to, kā tad šajā likumprojektā parādās šī īrnieku tiesību aizsardzība, jo ļoti esot aizsargāti, un es saprotu, ka īstenībā tas īsteni tā nesanāk, ja mēs ņemam vērā visus šos skaitļus, kurus mēs zinām, — 21 lats, 26 lati, atkarībā vai Rīga vai citas pašvaldības, un tādā gadījumā šim pašam īrniekam pašam vien būs jāiet meklēt.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Man ļoti patika pašlaik, kā "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK partijas pārstāvis aizstāv...un ko viņš aizstāv? Viņš aizstāv būtībā krieviskojumu latviešu valodā. Nu tad izlabojiet atpakaļ tieši to pašu normu skaisti saskaņā ar tiesiskiem... un tā tālāk. Jūs ieliekat normatīvos aktus, tas viss nāk no krievu valodas, un tad mēs brīnāmies, ka no visiem likumiem krieviskojumus velkam laukā, bet šinī likumā mēs noteikti gribam dabūt atpakaļ. Tā nu ir, Gaiļa kungs! (No zāles dep. J. Gailis: "Tu viņus neaizstāvi!") (No zāles dep. J.Burvis: "Kādam jau jāaizstāv arī viņi!")

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. (TP). Kolēģi deputāti! Mēs uzsākām debates par ļoti būtisku normu, proti, par to, kādā kārtībā īrnieks un namīpašnieks var veikt dzīvojamās mājas pārbūvi un remontus.

Pēdējā laika notikumi apliecina to, ka aktuāli ir nepieciešams reglamentēt stingrus noteikumus, lai dzīvojamās mājas patvarīgi netiktu pārbūvētas, daudzi dzīvokļi ir privatizēti, šie noteikumi, godātie kolēģi, attiecas ne tikai uz denacionalizētām mājām, bet arī uz privatizētām mājām, un daudzu privatizēto dzīvokļu īpašnieki un īrnieki sūdzas, ka kaimiņi nelikumīgi pārbūvē dzīvokļus, veic šo pārbūvi bez pašvaldību izsniegtas būvatļaujas, bez attiecīgas pārbūves projekta. Un vai tiešām, kolēģi, mēs gaidīsim, lai dzīvojamās mājas sabrūk un aiziet bojā cilvēki? (No zāles dep. I.Burvis: "Tāds jau nav šis priekšlikums, Jāni!")

Es aicinātu nepieņemt tādu sociāldemokrātu pozīciju, kas pieļautu patvarīgu pārbūvi un apdraudētu mūsu cilvēku dzīvību un veselību. Es aicinātu atbalstīt tātad atbildīgās komisijas pozīciju un attiecīgi 239. priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 239. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 11. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

J.Lagzdiņš. 240. — deputāta Jāņa Gaiļa priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 241. — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums nav atbalstīts. Tas ir analogs Jāņa Gaiļa priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 242. — deputāta Māra Grīnblata, Palmiras Lāces un Jāņa Gaiļa priekšlikums — izslēgt 45. pantā vārdus "īres tiesā un" — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 243. priekšlikums, ko iesnieguši sociāldemokrāti, daļēji ir atbalstīts un ir ieslēgts pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 244. priekšlikums, ko iesniedz...(No zāles dep. J.Gailis: "Noņemu!")

Sēdes vadītājs. Tiek noņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 245. — Kristiānas Lībanes priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 246. — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es piedāvāju atbalstīt Pēterkopa kunga priekšlikumu — izslēgt no likumprojekta formulējumu, ka īres valde ievēlē dalībniekus vienā skaitā kā no īrnieku, tā arī no nama īpašnieku puses. Valde taču varēs pieņemt lēmumu, ja, piemēram, īrnieku pārstāvji būs "par", bet īpašnieku — "pret". Vai otrādi. Kā viņa vispār varēs efektīvi sastrādāties? Tur jābūt pilnīgi neatkarīgiem cilvēkiem, kuri būtu spējīgi situāciju novērtēt objektīvi.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

J.Lagzdiņš. (TP). Kolēģi deputāti! Saskaņā ar šā likuma koncepciju pašvaldībām nebūs obligāts pienākums veidot īres valdes, bet gan fakultatīvas tiesības. Tas nozīmē, ka tajos gadījumos, ja attiecīgajā pilsētā vai pagastā nav asu dzīvokļu problēmu, īrnieki, namīpašnieki, apsaimniekotāji ievēro likuma normas, tādos gadījumos acīmredzot pašvaldības rīkosies saprātīgi un netiks veidotas īres valdes, bet tajos gadījumos, kad īres valdes tiktu veidotas, tad, manuprāt un arī komisijasprāt, būtu jāveido pēc tā principa, ko piedāvā atbildīgā komisija.

Es aicinātu noraidīt tātad 246. priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 246. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 23, atturas — 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 247. — Kristiānas Lībanes priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 248. — Juridiskā biroja priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aigars Jirgens — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Jirgens (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamie deputāti! Valdība, skatot šo likumprojektu, kas bija sagatavots trešajam lasījumam, lūdza atbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu un izslēgt attiecīgā 48. panta 1. un 3. apakšpunktu, jo, neiebilstot pret to, ka pašvaldībām tiek dotas tiesības veidot šādas īres valdes, vienlaikus tas nav obligāti darāms, tātad šīs institūcijas savā ziņā tiek veidotas kā konsultatīvas un neobligātas un šādā gadījumā nebūtu pareizi tām uzticēt tik plašas funkcijas, kā šeit ir teikts.

Turklāt 1.apakšpunktā šīs funkcijas ir paredzētas ļoti nekonkrētas un ja arī kādā gadījumā varētu pieņemt situāciju, ka īres valdes sastāda šos administratīvos protokolus, tad tas ir precīzi jānosaka Administratīvo pārkāpumu kodeksā, un tas ir izdarāms, ja būs šāds priekšlikums.

Attiecībā uz trešo apakšpunktu arī nu nav šobrīd likumā nekur noteikti ne gadījumi, ne kārtība, kādā var iecelt administratoru dzīvojamās mājas apsaimniekošanai. Līdz ar to nebūtu pareizi šobrīd šeit ierakstīt šo funkciju, jo tad nav arī skaidrs, kas šo funkciju veiks tajā gadījumā tajās pašvaldībās, kurās šīs īres valdes nebūs izveidotas.

Ja gadījumā Saeima neatbalsta 248. priekšlikumu, tad es lūgtu atbalstīt 249. priekšlikumu.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Gailis.

J.Gailis (TB/LNNK). Paldies! Godājamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Es pilnībā varu pievienoties sava kolēģa Aigara Jirgena teiktajam, jo, pirmkārt, īres valdes tātad var sastādīt administratīvos protokolus, uzlikt sodus un tā tālāk. Nebūs pareizi, ja šādas tiesības tiks dotas īres valdēm. Priekš tam šodien pašvaldībām ir attiecīgas institūcijas, kas var veikt noteiktas darbības jau šodien. Tā ir gan pašvaldības policija, gan attiecīgajos gadījumos būvvalde, bet, veidojot jaunu šādu institūciju, uzlikt to nebūtu mērķtiecīgi.

It īpaši es gribu vērst uzmanību uz trešo punktu. Šeit ir piedāvāts izslēgt arī trešo punktu, ko es lūgtu īpaši atbalstīt, jo iecelt administratoru. Ko nozīmē jēdziens — iecelt administratoru? Šobrīd maksātnespējīgai institūcijai administratoru var iecelt tikai ar tiesas nolēmumu. Tas būtu nonsenss mūsu tiesiskajā iekārtā, ja kaut kāda pašvaldības izveidota institūcija, nu principā viņai komisijas statuss būtu, varētu veikt šādu darbību viena vai cita īpašnieka īpašumā, tajā vai citā gadījumā pēkšņi liegt viņam tiesības un iecelt kādu citu personu, kura veiks visas apsaimniekošanas darbības.

Es lūgtu godājamos kolēģus atbalstīt šo 248. priekšlikumu un izslēgt 1. un 3. punktu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Mums ir nedaudz varbūt jāprasa konsultācija no Juridiskā biroja. Tā kā Saeima nu atbalstīja komisijas viedokli par 247. (Starpsauciens: "Neatbalstīja!"), tur jau ir par 1. punktu. Un tagad, sākot runāt par 248. priekšlikumu, es lasu, ka nepieciešams izslēgt 1. un 3.punktu. Līdz ar to... Es saprotu, es vēlreiz teicu. Saeima neatbalstīja Lībanes kundzes priekšlikumu, kurā runā par 1.punktu. Tagad mēs atgriežamies pie Juridiskā biroja priekšlikuma, kur ir 1. un 3. Līdz ar to tātad mums pēc brīža jārunā vai nu par 249., kur ir 3.punkts, citādāk iznāks, ka Saeima balsos pret iepriekšējo savu lēmumu. Nu pieņemsim, mēs atbalstīsim, ja. Tā ka mēs esam ievesti nedaudz nonsensā.

Jeb arī mums jāatgriežas pie 247. priekšlikuma. Nu te jau kopā gan 248., un tad jābalso, teiksim, lai saprastu, ka varbūt mēs abus svītrojam, bet tas būtu vienreiz jāsaprot, jo citādi balsošana būs ļoti īpatnēja.

Un, redziet, šeit es drīzāk domāju tā, es pat arī aicinātu neatbalstīt Pēterkopa priekšlikumu, jo, ja Lagzdiņa kungs teica, ka var dibināt un var nedibināt tās valdes, un ja patiešām iedzīvotāji būs tik apzinīgi un sapratīs visas šīs būtības, izveidos šo valdi, tad viņiem ir jādeleģē pietiekami plašas pilnvaras. Un šeit nav jābaidās no tā, ka, teiksim, dublēsies ar Vītolas kundzes administratīvo komisiju, jo patiešām, kā jau arī Gaiļa kungs rādīja, ka gan īrnieki un arī namsaimnieki veic visādas ļaunprātības, remontdarbus, jauc mājas nost un rada sabiedrībai bīstamus apstākļus. Ja būs vēl viena institūcija, kas to kontrolēs un arī sastādīs sodus, tad būs pilnīgi normāli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Tāds bija arī atbildīgās komisijas viedoklis, kādēļ šī nodaļa tika ieslēgta Īres likumā, ka jādod iespēja pašvaldībām, ja ir dzīvokļu problēmas, izveidot speciāl institūciju ar pietiekami plašām pilnvarām, kas spētu operatīvi risināt strīdus dzīvokļu problēmas, konsultēt iedzīvotājus, vajadzības gadījumā sastādīt protokolus, izveidot arī efektīvu un ātru sodīšanas sistēmu attiecībā uz tām personām, kuras ļaunprātīgi pārkāpj spēkā esošo likumdošanu. Bet, runājot par konkrēto 248. priekšlikumu, Lujāna kungam ir pilnīga taisnība, neatbalstot 247.priekšlikumu, mēs nevaram vienoti balsot par vai pret 248., bet ir jābalso par 249.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Es uzskatu, ka var balsot par 248. priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 248.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 16, atturas — 50. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Lagzdiņš. 249. priekšlikumu atbildīgā komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: "Jābalso!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 249. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 14, atturas — 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

Tālāk lūdzu!

J.Lagzdiņš. 250. — Juridiskā biroja priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 251. — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jānis Gailis vēlas debatēt? (Starpsauciens: "Balsot!") Par 251. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 251.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 32, atturas — 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 252. priekšlikums. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 253. — Kristiānas Lībanes priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 254. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 255. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 256. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 257. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Starp citu, baigi savādi. "Latvijas ceļš", Tautas partija un Juris Bojārs mani grib dabūt ārā no sociāldemokrātiem.

Sēdes vadītājs. Mēs apspriežam 257. priekšlikumu.

I.Burvis. Nē, mani vienkārši sajūsmināja šī trīsvienība.

Tā, cienījamie kolēģi, godātais Prezidij! Drusku ir savādi, runājot par maksimāliem īres maksas līmeņiem, jūs esat pret pašvaldību tiesībām. Tanī pašā laikā, kamēr gāja runa par to, kādu atbildību uzkraut pašvaldībām, jūs ļoti pamatīgi, mīlot īrniekus un galvenokārt namu īpašniekus, šo atbildību krāvāt virsū pašvaldībām. Bet tanī brīdī, kad pašvaldībai, kurai ir jāaizstāv savs vēlētājs, vajadzētu dot arī tiesības regulēt tirgu ar tās rīcībā esošajām normām, jūs šīs iespējas liedzat. Tas manā skatījumā ir ļoti savādi un neloģiski. Atceroties to, ka ne visās pašvaldībās tomēr sociāldemokrāti ir pie varas. Bet vispār, Kārli, paldies, to trīsvienību tu labi pamanīji.

Sēdes vadītājs. 257. un 258.priekšlikums nav balsojami. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti, atbalstot 254.priekšlikumu, kuru iesniedza atbildīgā komisija, proti, izslēgt visu otrā lasījumā pieņemto pārejas noteikumu 2.punktu, mēs esam nobalsojuši arī par to, ka mēs izslēdzam visu šo normu un tādējādi nav atbalstāmi arī 257. un 258.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk! 259.priekšlikums

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt otrajā lasījumā pieņemto pārejas noteikumu 3.punktu. (Starpsauciens: "Balsot!)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 259.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 15, atturas — 20. Priekšlikums atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Es aicinātu atbalstīt 260. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 261.priekšlikums. Līdz ar... Es atvainojos! Es aicinātu neatbalstīt 261. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. Es aicinātu atbalstīt 262. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Tieši tā. Līdz ar to nav balsojams 263. priekšlikums, 264.priekšlikums un 265. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 266. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Tā kā jaunajā pārejas noteikumu redakcijā ir veidota citāda īres maksas noteikšanas kārtība denacionalizēto māju tiem dzīvokļiem, kuriem ir tā saucamie vecie īres līgumi, līdz ar to atbildīgā komisija neatbalstīja Jāņa Gaiļa 267.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 268. — Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 269. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Tālāk mēs caurskatām pārejas noteikumus, kas sastāv no 17 punktiem.

1.pārejas noteikumu punkts reglamentē, kādā kārtībā šī jaunā likuma, proti, šo visaptverošo grozījumu normas attiecas uz tiem gadījumiem, kad dzīvokļu strīds ir šobrīd tiesvedībā. Un ir tiesvedībā uz to brīdi, kad spēkā stājas tātad šie jaunie likuma grozījumi.

Otrajā lasījumā mēs pieņēmām tādu normu, ka šim likumam ir, ja tā varētu teikt, atpakaļejošs spēks. Atbildīgā komisija, izvērtējot 270. — Kristiānas Lībanes priekšlikumu, atbalstīja tādu redakciju, ka šā likuma, proti, grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri", noteikumi attiecināmi arī uz tiem gadījumiem, kad prasība ir celta tiesā līdz 2001.gada 1.jūlijam, bet tiesas nav taisījušas spriedumu. Tātad zināmā mērā ar šādu normu mēs piešķirtu šim likumam atpakaļejošu spēku. Atbildīgās komisijas piedāvātā redakcija atšķiras no deputātes Kristiānas Lībanes iesniegtā priekšlikuma ar to, ka Kristiāna Lībane uzskata, ka jaunie noteikumi piemērojami tikai to strīdu izšķiršanā, par kuriem pirmās instances tiesa nav taisījusi spriedumu lietā, savukārt atbildīgā komisija ierosina noteikt, ka tie attiecināmi arī uz tām lietām, kuras ir tiesvedībā apelācijas un kasācijas instancē. Jāsaka atklāti, ka šīs normas pieņemšana, šo pārejas noteikumu pieņemšana lielā mērā noslogos pašvaldības, jo likumā šīs normas, aizsargājošās normas stāsies spēkā nekavējoties pēc likuma grozījumu pieņemšanas, un faktiski pašvaldībām būs ļoti lieli pienākumi jau ar pirmo dienu.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane neuztur priekšlikumu.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Kā deputāts es ierosinu balsot arī par atbildīgās komisijas piedāvāto pārejas noteikumu 1.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par atbildīgās komisijas pārejas noteikumu 1.punkta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 2, atturas — 71. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Lagzdiņš. Es aicinātu atbalstīt 271. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 272. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 273. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 274. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Izskatāmais likumprojekts paredz, ka no nākamā gada 1.janvāra īres maksa denacionalizētajos namos pacelsies līdz 24 santīmiem par kvadrātmetru. No 2003.gada tā būs 36 santīmi. No 2004.gada tā būs 48 santīmi, un no 2005.gada īres maksa tiks pilnīgi atbrīvota. Namu saimnieki tanī varēs iekļaut kā apsaimniekošanas izdevumus, tā arī neierobežotu peļņu. Gribu pasvītrot, ka mūsu oponenti motivē ar to, ka tādējādi galu galā izveidosies nekustamā īpašuma tirgus, kurš izlīdzinās situāciju, kā tas esot noticis deviņdesmito gadu sākumā ar pārtikas produktiem. Bet kolēģi, tam daļēji varētu piekrist, bet ar vienu noteikumu. Ja šodien mūsu pārtikas ražotāji nespēj saražot, piemēram, to pašu sviestu pietiekamā daudzumā, tad mums ir visas iespējas tirgu stabilizēt, šo produktu importējot. Jūs labi zināt, ka tas pavisam citādi ir ar nekustamā īpašuma tirgus iespējām. Katram skaidrs, ka dzīvokļus mēs nekādi importēt nevaram. Padomju laika ekonomiskās attiecības ir pierādījušas, ka brīvais tirgus deficīta apstākļos neeksistē. Mēs nonākam šinī gadījumā pie tā, ka dzīvokļu cenas nemitīgi celsies. Un namu īpašnieki šinīs apstākļos no vairākiem pretendentiem uz dzīvokli izvēlēsies turīgāko. Šeit es vēlētos pajautāt saviem kolēģiem, kādas tad būs konkurētspējas tirgus apstākļos mūsu pensionāriem ar viņu 50–60 latu pensijām? Varbūt kaut kāda iespēja vēl varētu rasties, piemēram, Liepājas pilsētas pašvaldībai, kurai ir daudz brīvu dzīvokļu bijušās kara ostas rajonā. Varbūt tur kādas tirgus attiecības varētu veidoties. Jo piedāvājums ir plašāks nekā pieprasījums. Bet kādas izvēles iespējas varētu būt, piemēram, Cēsu pilsētas iedzīvotājiem, kur brīva dzīvokļu fonda gandrīz nav. Tur šodien 600 cilvēku stāv dzīvokļu rindā. Bet pēc šo grozījumu pieņemšanas rindā stāvošo skaits sāks strauji augt. Rīgā šodien ir 6000 liela rinda. Katram ir saprotams, ka no tīra gaisa šie dzīvokļi neradīsies.

Es griežos pie jums, cienījamie valdošās koalīcijas partijas deputāti! Jūs taču visu šo pagājušo desmit gadu laikā noteicāt mūsu valsts attīstības kursu. Jūs taču paveicāt dzīvojamā fonda privatizāciju, tanī pašā laikā neko neizdarot municipālo dzīvokļu rezerves fonda izveidošanā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Laiks!

J.Sokolovskis. Jūs pēdējo 10 gadu laikā neesat uzbūvējuši nevienu kvadrātmetru no municipālo dzīvokļu fonda.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu nepārvērtīsim mūsu iedzīvotājus par ķīlniekiem. Es aicinu balsot pret šo likumprojektu kopumā un nodot to atpakaļ komisijai līdz tālākai izstrādāšanai un precizēšanai.

Sēdes vadītājs. Pirms turpināt debates, ir saņemts desmit deputātu ierosinājums — turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz likumprojekta "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" izskatīšanai. Iebildumu... Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo desmit deputātu ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 20, atturas — 11. Priekšlikums atbalstīts.

Nākamajam vārds debatēs Jānim Lagzdiņam — kā referentam.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Lai tālākās debates neievirzītos kaut kādā nepareizā gultnē, es gribētu informēt par to, kāda šobrīd situācija mūsu valstī ir ar denacionalizētām mājām. Latvijā, kolēģi, vairāk nekā 65% no visiem dzīvokļiem šodien pieder attiecīgā dzīvokļa lietotājam. Tātad 65% no dzīvokļiem ir privātīpašumā. Savukārt tikai 8,4% no valsts iedzīvotājiem dzīvo citam privātīpašniekam piederošos dzīvokļos. Piemēram, Daugavpilī tikai 2,3%, Ventspilī — 5,4%, Rēzeknē — 2,7% no mūsu valsts iedzīvotājiem dzīvo denacionalizētās dzīvojamās mājās. Ja gadījumā tiktu pieņemta šī pārejas noteikumu norma, tā attiektos arī ne uz visiem šiem cilvēkiem, jo daudzi tie, kas šobrīd mitinās denacionalizētos dzīvokļos, ir iemitinājušies pēc mājas atdošanas, noslēguši jaunus īres līgumus, un uz viņiem neattiecas attiecīgā norma.

Godātie kolēģi! Es aicinātu ņemt vērā to, ka denacionalizēto māju īpašniekiem savulaik, atdodot šīs mājas, mēs esam devuši solījumu, ka pašvaldības sniegs palīdzību šo māju remontam. Šāda norma ir tajos likumos, ko savulaik pieņēma Augstākā padome. Es aicinātu, godātie kolēģi, dot iespēju šo māju īpašniekiem likumā noteiktā termiņā un kārtībā noteikt attiecīgo īres maksu, ko piedāvā atbildīgā komisija. Es aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas pozīciju!

Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (LSDSP). Cienītie kolēģi! Es visas šīs dienas uzmanīgi esmu klausījies, ko jūs esat teikuši no tribīnes, un būtu jums ļoti pateicīgs, ja jūs darītu tāpat, kad es runāju tagad.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

G.Freimanis. Šeit tika izteikti daudzi priekšlikumi, un, uzmanīgi tajos ieklausoties, es gribu teikt, ka katram šim priekšlikumam ir bijusi sava jēga. Ne viens ir pareizāks par otru, ne sliktāks. Tikai jautājums ir par divām dažādām pieejām jautājuma risināšanā. Mūsu sociāldemokrātu pieeja šajā dzīvokļu jautājumu risināšanā ir tāda, ka mēs maksimāli gribam, lai cilvēkus no dzīvokļiem neizliktu, lai pašvaldības palīdzētu šīm ģimenēm un lai cilvēki varētu dzīvot savos dzīvokļos. Jo katra pārvietošana ir trauma cilvēkam.

Savukārt vairākuma pozīcija pašreiz ir tāda, ka pēc iespējas jādod īpašniekiem vairāk tiesības cilvēkus izlikt no dzīvokļiem, un pēc tam daļu aizsargātu ar pašvaldības spēkiem. Mums pārmet, ka mēs negribam aizsargāt maznodrošinātos, kuri tiek izlikti no dzīvokļiem, bet jāsaka, ka viņi nebūtu jāaizsargā, jo mēs pastāvam pie tā, ka šīs maznodrošinātās kategorijas vispār nebūtu tiesīgi izlikt no dzīvokļiem: ne invalīdus, ne ar maziem bērniem maznodrošinātos. Šeit ilgi un dikti debatējām par to, ka tiesības ir izlikt no dzīvokļiem kapitālā remonta dēļ un tad, ja īpašniekam vajadzīgs kāds dzīvoklis, bet, kā tautā saka, šie divi punkti, salīdzinot ar to, ko mēs tagad apspriežam, ir pupu mizas, jo faktiski tagad, kombinējot šo pantu ar 28. un 36.pantu: tātad 28.pantā īrnieks par parādiem tiek izlikts bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas, un 36.pants, ka tiem nevienam nav jādod palīdzība, īpašniekam ir tiesības par nemaksātājiem pārvērst pēc dažiem gadiem jebkuru, kuru viņš vēlas. Kādas tad ir faktiskās un vajadzīgās izmaksas, lai uzturētu dzīvokļus? Īres kooperatīvi, kuri strādājuši zināmu laiku, saka sekojoši, ka 15 santīmu pietiek, lai dzīvokli uzturētu pašreizējā kartībā, 20 santīmi nepieciešami, lai veiktu nelielus uzlabojumus, bet ar 25 santīmiem jau var veikt zināmus kapitālieguldījumus. Paredzot šīs normas, ka tiek atbrīvoti īres maksas griesti, mēs viennozīmīgi gribam šodien uzreiz padarīt bagātus dzīvokļu... māju īpašniekus.

Sēdes vadītājs. Laiks!

G.Freimanis. Paldies! Es pateicos tiem, kas klausījās, un atvainojos visiem tiem, kam es traucēju sist klačas.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Aicinātu atbalstīt šo parejas noteikumu punktu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 274. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 23. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 275. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinātu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 276. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinātu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 277. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinātu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 278. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinātu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 279. — atbildīgās komisijas priekšlikums nosaka, kādas tiesības un pienākumi ir Ministru kabinetam pēc šī likuma spēka stāšanās. Atbildīgā komisija to ierosināja atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aigars Jirgens — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Jirgens (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamie deputāti! Izskatot šo pārejas noteikumu 10. punktu, valdības sēdē netika atbalstīts 3. un 4.apakšpunkts. 3.apakšpunkts saistībā ar to, ka tiek noteikts, ka visi izdevumi attiecībā uz kompensācijām ir no valsts budžeta, kas nebūtu atbalstāms, tādēļ ka pašvaldības pašas nosaka to ienākuma materiālā stāvokļa līmeni, pēc kāda persona atzīstama par maznodrošinātu. Līdz ar to nevar būt tā, ka pašvaldības nosaka šo personu loku, bet valsts budžets tikai kompensē, šeit jābūt solidārai atbildībai.

Un attiecībā uz 4.apakšpunktu tas nebūtu nepieciešams tādēļ, ka šīs prasības jau ir noteiktas gan Būvniecības likumā, gan divos būvnormatīvos, un nebūtu pa jaunu izdodamas speciālas būvniecības prasības tieši dienesta viesnīcām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Gailis.

J.Gailis (TB/LNNK). Paldies, godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Ļoti īsi. Es to aicinu balsot pa daļām un lūdzu neatbalstīt 3. un 4.punktu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Par 10.punkta 3.apakšpunktu komisijā katrā gadījumā bija lielas debates, jo šeit ir aizskarts valsts budžets. Nenoliedzami, ka valdības piedāvājums bija šeit aizvietot vārdiņus "valsts budžets" ar vārdu "pašvaldībām", bija viens variants, ka bija valsts un pašvaldību budžets, tomēr ar balsu vairākumu tika komisijā akceptēts no valsts budžeta. Nenoliedzami, pašlaik sēdes laikā valdība atkal mēģina realizēt to politiku, ka kompensācija denacionalizēto un likumīgiem īpašniekiem atdoto māju īrniekiem, paceļot īres maksu, netiek kompensēta, un, ja viņi nav spējīgi samaksāt, viņus vienkārši ar tiesas lēmumu izliek ārā no šīm mājām, un liberalizācijas procesam, kas ir pārejas noteikumos 5., 6. un 7.punktā, reāli nav pretī nekādas sociālās aizsardzības. Šo namu īpašnieki šos cilvēkus izliks uz ielas, viņu vietā nāks turīgāki, bet šie cilvēki, kas izlikti uz ielas, reāli varēs saņemt sociālo aizsardzību tikai tādos gadījumos, ja viņi ir mazturīgi īrnieki, nevis ģimenes locekļi mazturīgi, ja viņi ir mazturīgi īrnieki un nevis citas personas, un apakšīres līguma gadījumā viņus izliks uz ielas, ja viņi nebūs spējīgi samaksāt, un sociālā aizsardzība vispār viņiem nebūs. Tā redakcija, ko piedāvāja atbildīgā komisija 3. un 4.apakšpunktam, tomēr nodrošina kaut kādu sociālo aizsardzību, it sevišķi 3.punkts, no valsts budžeta. Jo valsts liberalizē cenas īres maksai. Pretī valsts nodrošina sociālo aizsardzību. Ja 3.apakšpunkta nav, tādā gadījumā šī sociālā aizsardzība no valsts puses izpaliek, un atkal viss gulstas sociālo jautājumu risināšanā bez finansu resursiem uz pašvaldībām un viņu budžetiem.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Es gribētu informēt par to, ka joprojām spēkā ir likums "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā". Viens no palīdzības veidiem ir pabalstu izmaksāšana, par ko jau runāja šeit sociāldemokrātu deputāte Helēna Soldatjonoka, runāja sociāldemokrātu deputāte Aija Barča. Un šā likuma ietvaros pašvaldībām ir obligāts pienākums sniegt palīdzību, proti, izmaksāt pabalstus trūcīgām iedzīvotāju kategorijām. Daudzus miljonus jau pašvaldības ir izmaksājušas pabalstos, es ceru, ka jaunās pašvaldības, kurās daudzās pie varas ir sociāldemokrāti, varēs šo funkciju realizēt vēl sekmīgāk. Es aicinātu tātad atbalstīt šī pārejas noteikumu punkta pieņemšanu!

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi vai balsojam 279.priekšlikumu pa daļām? (Starpsaucieni: Ir, ir!") Ir iebildumi? Tādā gadījumā lūdzu nobalsosim par priekšlikumu — balsot 279.priekšlikumu pa daļām. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 31, atturas — 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 279.priekšlikuma pirmo daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Priekšlikuma pirmā daļa ir atbalstīta.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 279.priekšlikuma otro daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — 25. Otrā daļa ir atbalstīta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 279.priekšlikuma trešo daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 31, atturas — 22. 3. daļa netiek atbalstīta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 279. priekšlikuma 4. daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 33, atturas — 33. 4.daļa netiek atbalstīta.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 279. priekšlikuma 5.daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 1. 5.daļa atbalstīta. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 280. — atbildīgās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 281. — atbildīgās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 282. — atbildīgās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 283. — atbildīgas komisijas priekšlikums, atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 283. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 11, atturas — 15. Priekšlikums ir guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 284. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 285. — atbildīgās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 286. — atbildīgās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 287. — atbildīgās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Aicinātu balsot kopumā par likumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 30, atturas — 3. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu — turpināt šīsdienas sēdi līdz šādu likumprojektu izskatīšanai: "Grozījumi Izglītības likumā", "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā", iekļaujot šos likumprojektus aiz likumprojekta "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"". Vai ir iebildumi?

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 17, atturas — 23. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu — turpināt sēdi līdz sekojošu jautājumu izskatīšanai: lēmuma projekts "Par Olafa Brūvera iecelšanu par Valsts cilvēktiesību biroja direktoru", likumprojekts "Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums", likumprojekts "Grozījumi Komerclikumā", likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā", iekļaujot šos jautājumus uzreiz pēc grozījumiem likumā "Par dzīvojamo telpu īri".

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo desmit deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 20, atturas — 34. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es informēju jūs, ka aicinu Saeimas Prezidija locekļus un frakciju vadītājus uz īsu apspriedi tūlīt pēc šīs sēdes Sarkanajā zālē.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Jānis Leja, Inese Birzniece, Jānis Gaigals, Romualds Ražuks, Pēteris Apinis, Ivars Godmanis, Normunds Rudevičs, Kārlis Leiškalns, Tadeušs Ketlers, Jānis Škapars, Helēna Demakova, Arnis Razminovičs, Rihards Pīks, Jānis Lagzdiņš, Silvija Dreimane, Dzintars Kudums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.