Frakciju viedokļi

Pēc 2001. gada 7. jūnija sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

K.Lībane (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Saeimas darbs šodien tiešām bija spraigs un garš, jo sēde vēl turpinās. Tā vietā, lai gari un plaši runātu par aptuveni 300 priekšlikumiem, kurus iepriekšējā un šodienas sēdē Saeima izskatīja likumprojektam "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"", mēģināšu pavisam īsi un koncentrēti izkliedēt trīs mītus.

Pirmais mīts ir par to, ka šie grozījumi radušies pēc pašvaldību vēlēšanām un valdību atbalstošās partijas mēģina atriebties tām partijām, kuras valdību neatbalsta, bet šobrīd ir pie varas Rīgas domē un citās lielajās pilsētās. Ir dokumentāli fakti, kas apliecina, ka šis likumprojekts Saeimas apritē ir jau kopš 1999. gada un opozīcijas pārstāvji aktīvi piedalījušies tā izstrādāšanā apakškomisijā, komisijā un izskatīšanā Saeimas sēdē.

Otrs mīts — likums neaizstāvēs īrnieku intereses, jo tas ļauj denacionalizētajos namos pakāpeniski paaugstināt īres maksu, bet vienlaikus tiek aizsargāti tie maznodrošinātie īrnieki, kuri nevarēs šo īres maksu samaksāt. Aizsardzība garantēta arī tajos gadījumos, kad īpašnieks nolēmis veikt kapitālo remontu. Prasības īpašniekam, lai šo remontu veiktu, ir daudz augstākas, piemēram, jāuzrāda finansu līdzekļi, ar kuriem tiks apmaksāti remonta izdevumi.

Un visbeidzot trešais mīts, ka šis likums un tā grozījumi ir pretrunā ar citiem likumiem. Piemēram, tiek minēts likums par pašvaldībām un norma, kas nosaka — ja kādai pašvaldībai tiek nodotas jaunas funkcijas, to īstenošanai jāparedz arī valsts finansējums. Jau 5. Saeima pieņēma likumu par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā, kas reglamentē, ka pašvaldības kompetencē ietilpst šādas palīdzības sniegšana iedzīvotājiem. Ne visās likuma normās ir precīzi reglamentēts, kā izpaužas reālā palīdzības sniegšana un tās veids, tomēr šie grozījumi ļaus pašvaldībām gūt papildu ienākumus, un šeit tiešu pretrunu nav.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Piekrītu tam, ka šis likumprojekts tika gatavots jau pirms pašvaldību vēlēšanām. Atcerēsimies, ka viens no mēģinājumiem veidot pašvaldību vēlēšanu kampaņu valdības partijām bija norma par septiņu gadu perioda noteikšanu denacionalizētajiem namiem — pagarināt to vai nepagarināt un kādus alternatīvus risinājumus piedāvāt.

Apzinoties situācijas nopietnību, valdības partijas neuzdrošinājās likumprojektu virzīt izskatīšanai pirms pašvaldību vēlēšanām, bet tagad šī virzība reāli notiek.

Sociāldemokrāti uzskata, ka tieši šo septiņu gadu dēļ vajadzīgs konkrēts risinājums. Es gribētu uzsvērt, ka arī citu partiju pašvaldību deputāti, piemēram, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, atzīst, ka Rīgai gada laikā tas prasītu papildus 100 miljonu latu izdevumus no 160 miljonu latu liela budžeta.

Liepājas mērs U.Sesks, piemēram, izteicies, ka šajā likumprojektā ietvertas deklaratīvas nostādnes, kuru realizācijai pašvaldībai nav un tuvākajā laikā nebūs ne materiālu, ne finansiālu resursu; ka jaunais likumprojekts uzliek pašvaldībām jaunu funkciju — nodrošināt namīpašnieku labklājību, jo tajā iekļautas vairākas normas, kas ļauj namīpašniekam vienpusīgi lauzt īres līgumu, rūpes par īrnieku izmitināšanu uzliekot pašvaldībai. Pievienojos U.Seska secinājumam, ka šādā situācijā namīpašniekiem ir iespēja vieglāk lauzt īres līgumu, un tas provocē situāciju, kad namīpašnieki lauzīs īres līgumus ar īrniekiem, pamatojoties ar nepieciešamību veikt kapitālos remontus un daudz ko citu.

Varu vienīgi atbalstīt viedokli, ko izteicis Rīgas mērs G.Bojārs — mums kategoriski jāiebilst pret šo likumprojektu kopumā, jo tas ir arī klajā pretrunā ar veselu virkni Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem un normatīvajiem aktiem, piemēram, likuma "Par pašvaldībām" 7. panta 3. daļu, likuma "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā" 6. pantu, Civillikuma 2112., 1084. un 1036. pantu.

I.Ūdre (Jaunā frakcija): Vairāk uzmanības gribētu pievērst tieši vakardienas sēdei. Grozījumi likumā par dzīvojamo telpu īri, protams, ir ļoti svarīgi, bet arī jautājums, kurš Saeimā tika skatīts vakar, manā uztverē ir būtisks. Galvenais uzdevums vakardienas sēdē bija pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidācijas procesa uzsākšanai. Lēmumprojekts, ko neatbalstīja Saeimas vairākums jeb pozīcijas partijas — "Latvijas ceļš", "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un Tautas partija, — paredzēja, ka nedrīkst uzsākt Privatizācijas aģentūras likvidāciju, pirms nebūs veikta pilna tās darbības pārbaude no Valsts kontroles un Valsts ieņēmumu dienesta puses.

Ko piedāvā pašreizējā likvidācijas shēma, kuru izstrādājis Ministru kabinets? Tā piedāvā likvidēt Privatizācijas aģentūru tā, ka iespējamas ļoti daudzas juridiskas problēmas. To varētu salīdzināt ar negodīgu uzņēmējdarbību — persona, kas vada uzņēmuma darbību, noved to līdz bankrotam vai likvidācijai, tad pārdod citam vai rada citu uzņēmumu. Šī persona ne par ko neatbild un, cepuri kuldama, dzīvo tālāk, izmantojot citu iedotus līdzekļus. Tātad, kā izskatās šis process un kas patiešām paredzēts likvidācijas procesā?

Pirmkārt, valdība apgalvo, ka grib likvidēt aģentūru, bet tā vietā rodas vismaz divas jaunas institūcijas. Viena no tām varētu būt Bankrota aģentūra, otra — maza, kompakta iestāde, kā to ieteikusi Pasaules banka. Pie tam, likvidējot Privatizācijas aģentūru, visas lielākās pilnvaras tiek atdotas aģentūras ģenerāldirektoram. Tātad, atkal jāsaka, paši pūta, paši dega.

Otrkārt, procesu var nosaukt nevis par privatizāciju, jo tā joprojām turpināsies, bet gan par valsts mantas atsavināšanu. Zināms duālisms šajā procesā ir, jo, aprēķinot, cik daudz līdzekļu nepieciešams, lai nodrošinātu likvidācijas procesu, no valsts budžeta būtu jāziedo vismaz kāds miljons latu. Es nedomāju, ka šādu līdzekļu daļu var izlietot šādam mērķim.

Gribētu minēt arī Latvijas Krājbankas privatizācijas noteikumu apstiprināšanu, kas ignorē darbinieku un pensionāru tiesības, jo nosaka, ka Latvijas Krājbankas akciju kvotas, kuras varēs izpirkt privatizācijas rezultātā, nosaka, pamatojoties uz darba algas lielumu, nevis uz darba stāžu.

Kādi ir īstenie iemesli aģentūras likvidācijai? Gribētu nosaukt, piemēram, iespēju nepieļaut, ka privatizācijā neiesaistīta un neatkarīga persona varētu veikt likvidāciju, un kā tādu es te domāju juridisku vai fizisku personu.

Par iespēju iztērēt papildus budžeta vai privatizācijā iegūtos finansu līdzekļus. Vajadzētu sašaurināt Privatizācijas aģentūras darbību, būtiski samazināt tās budžetu un pārdomāt, kā labāk izmantot tās nesen remontēto ēku. Un visbeidzot — pievērst atbilstošu uzmanību valsts kapitāla daļu pārvaldei, lai no aptuveni 195 miljoniem, kas ieguldīti dažādās uzņēmējsabiedrībās, nesaņemtu tikai 500 tūkstošus latu dividendes, kas ir nesamērīgi mazas salīdzinājumā ar ieguldījuma vērtību.

J.Gailis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Šodien visu sēdes darba kārtību aizņēma viens jautājums — likumprojekta "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" izskatīšana trešajā, galīgajā lasījumā. Likums beidzot ir pieņemts, un es gribētu paskaidrot sekojošo. Pirmkārt, šis likums ir vērsts uz izīrētāja un īrnieka attiecību līdzsvarošanu un sakārtošanu, kas līdz šim, esot spēkā iepriekšējam Īres likumam un īres attiecībām, pārsvarā bija tikai un vienīgi izīrētāja interesēs ar voluntāri noteiktām īres maksām un citām attiecībām, un ļoti neizdevīgs īrniekiem. Šis ir īrniekus aizsargājošs likums. Protams, varam teikt, ka atsevišķās jomās palielinātas namsaimnieku iespējas, bet tajā pašā laikā šīs iespējas namsaimniekiem ir dotas, neignorējot to īrnieku tiesības, kuriem nepieciešama aizsardzība un kuri nav spējīgi par sevi parūpēties. Manuprāt, pats svarīgākais, kas šeit tiek skatīts, ir tās iedzīvotāju kategorijas, kuras nevar sevi nodrošināt ar nepieciešamo apdzīvojamo platību. Varu saprast pašvaldību zināmu neapmierinātību, jo šī sociālā funkcija pastiprinās arī sankcijas, ja pašvaldības to neveiks. Pašvaldību vadītāji man ir uzdevuši jautājumu — kur ņemt finansējumu, ja tiks paplašinātas funkcijas? Gribu atbildēt — funkcijas nepaplašinās. Iepriekšējā likumdošana paredzēja gan palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā, gan palīdzību ar kompensācijām īres un pakalpojumu apmaksai, ja īrnieki nevarēja tās nosegt. Tas viss palicis arī šodien pieņemtajā likumā un nozīmē, ka pašvaldībām nāksies vairāk strādāt un daudz rūpīgāk uzraudzīt un kontrolēt savu ierēdņu darbību un situāciju savā teritorijā. Domāju, ka lielākajai daļai pašvaldību nekādas problēmas nevarētu rasties, jo situācija mainās, kvantitatīvi sašaurinoties tam lokam, kam jāsaņem palīdzība.

Esam saņēmuši iebildes no lielāko pašvaldību un republikas nozīmes pilsētu vadītājiem. Šeit es saskatu pašvaldību vadītāju vēlēšanos atbrīvoties no palīdzības sniegšanas. Rīgā, piemēram, šobrīd rindā ir ap 7000 dzīvokļu gribētāju. Tajā pašā laikā šā likuma 36.1. panta izpratnē palīdzība būtu jāsaņem apmēram 1200 cilvēkiem. Pagājušajā gadā Rīgā piešķirti vairāk nekā 1100 dzīvokļu palīdzības kārtā, bet tikai apmēram 200 no šiem dzīvokļiem piešķirti tā panta izpratnē, kuru es nupat minēju, tas ir, tiem, kuriem šī palīdzība ir visvairāk vajadzīga. Rodas jautājums — kāpēc dzīvokļus nav saņēmuši tie, kuriem tie nepieciešami?

Oficiāla informācija no Rīgas pašvaldības liecina, ka vairāk nekā 400 dzīvokļi ir aizņemti patvaļīgi. Kur tad skatījies īpašnieks un kāpēc nav veiktas šīs darbības? Varu vienīgi piezīmēt, ka šādos gadījumos vaina jāuzņemas pašvaldības uzņēmumiem un namu pārvaldēm, kuru vadītāji un atbildīgās amatpersonas izdarījušas to, lai šādu situāciju likvidētu.

Gribu šī likuma normas saistīt arī ar Saeimā 2. lasījumā izskatāmo likumprojektu "Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļu jautājumu risināšanā" un kurā būs iestrādātas dažādas iespējas un tiesības saņemt palīdzību. Šajā likumā būs norma, ka dzīvokļiem, kurus pašvaldība piešķirs palīdzības veidā, būs terminēti līgumi un tos nevarēs ne privatizēt, ne pārdot.

Nobeigumā vēlos akcentēt savas partijas un frakcijas nostāju mājokļu koncepcijas izstrādāšanā, kura sasaucas un papildina šodien pieņemtā likuma normas.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija): Šodien svarīgākais jautājums, kuru izskatīja Saeima, ir "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"". Šie grozījumi ir svarīgi tāpēc, ka attiecas uz lielu Latvijas iedzīvotāju daļu, kuri īrē vai izīrē dzīvokļus. Valdošās koalīcijas partijas šajos grozījumos piedāvā atcelt īres griestus un pakāpeniski palielināt īres maksu tiem īrniekiem, kuri bija dzīvojuši šajās mājās pirms to denacionalizācijas. Likuma tarifi paredz, ka jau no jaunā gada namīpašnieks var pacelt īres maksu līdz 24 santīmiem par vienu kvadrātmetru. No 2003. gada tā varētu būt jau 36 santīmi, no 2004. gada — līdz 48 santīmiem, bet jau no 2005. gada namu īpašnieks varēs noteikt neierobežotu īres maksu.

Likumprojekts tādā veidā ir pieņemts, un tas nozīmē, ka no dzīvokļiem tiks izliktas tūkstošiem ģimeņu. Lielākā daļa pašvaldību jau izteikušas savu sašutumu par šo likumu, jo nespēs nodrošināt savus iedzīvotājus ar dzīvojamajām telpām. Pēdējo desmit gadu laikā nav uzbūvēts neviens dzīvoklis, un mēs zinām, ka visus šos gadus pie varas bijušas šodien valdošās koalīcijas partijas, kuras mēģina risināt problēmas uz īrnieka rēķina.

Neskatoties uz opozīcijas un pašvaldību spiedienu, valdošās koalīcijas partijas — "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, "Latvijas ceļš" un Tautas partija — pieņēma likuma normu par īres maksas paaugstināšanu. Mūsu frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", sociāldemokrāti un Jaunās frakcijas deputāti nolēmuši iesniegt vēstuli Valsts prezidentei ar lūgumu neizsludināt šo likumu un nosūtīt to otrreizējai caurlūkošanai. Tagad tikai Valsts prezidentes spēkos ir novērst radīto sociālo katastrofu, kas draud ar izlikšanu no dzīvokļiem tūkstošiem mūsu valsts iedzīvotāju ģimenēm.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija) : Gribētos runāt par vakardienas ārkārtas sēdi, kura tika sasaukta pēc opozīcijas iniciatīvas. Izrādījās, ka opozīcijas vēlme strādāt ārkārtas sēdē bija tikai šķietamības radīšana un darbības simulācija. Sēde neilga pat stundu, opozīcijas deputāti pilnīgi neklausījās referentē I.Ūdrē, radīja tādu troksni zālē, ka arī pozīcijai nebija iespējams dzirdēt, ko runātāja saka.

Referente nonāca pretrunā pati ar sevi, un patiesībā tas liecina par vienu — nevēlēšanos iedziļināties ļoti nopietnajās problēmās, kad gadiem nav veidojies dzīvokļu tirgus.

"Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" ir viens no tiem likumiem, kuram komisijās veltīts ilgstošs sagatavošanas laiks. Šodienas Saeimas debates var uzskatīt par konstruktīvām un interesantām, tomēr jāatzīmē, ka bija manāma zināma neizpratne tieši no opozīcijas deputātu puses, jo likumprojekts ir pietiekami komplicēts.

Tautas partija šo projektu atbalstīja tādēļ, ka ir par ilglaicīgu dzīvokļu politiku, kas ļaus attīstīt dzīvokļu tirgu; par to, ka sabiedrība un pašvaldības ir atbildīgas par to iedzīvotāju daļu, kuri nav spējīgi par sevi rūpēties un aizsargāt. Tieši tādēļ likumā iekļautas normas par palīdzības sniegšanu maznodrošinātiem īrniekiem.

Ļoti daudz emociju izskanējis arī no pašvaldību vadītāju puses. Pašvaldībai nāksies pilnvērtīgi rūpēties par savas teritorijas iedzīvotājiem, jo lielajās pilsētās šādu iedzīvotāju, kam būs jāsniedz palīdzība, varētu būt ievērojams skaits.

Iepazīstoties ar likumu un redzot, kādas iespējas tas dod, daļa pašvaldību vadītāju un deputātu gūs gandarījumu. Pirmais, kas būtu nepieciešams — iepazīties ar šīm likuma normām. Domāju, ka deputāti šajā ziņā varētu palīdzēt gan pašvaldību vadītājiem, gan iedzīvotājiem.

Vēl tikai gribētu piebilst, ka Saeimas vairākums neatbalstīja Tautas partijas deputātu ierosinājumu darbu šodien turpināt un izskatīt vēl divus ļoti svarīgus likumprojektus — grozījumus Izglītības likumā un grozījumu Profesionālās izglītības likumā. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai skaidrība par izglītības sistēmas attīstību būtu jau šobrīd, nevis tikai 1. septembrī, kad sāksies nākamais mācību gads. Grozījumi jāzina savlaicīgi, lai jau nākamajā mācību gadā pedagogi, darbinieki un izglītības ieguvēji būtu sagatavojušies un informēti par šī izmaiņām.

Saeimas preses dienests