Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Iesniegumi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.06.2001., Nr. 92 (2479) https://vestnesis.lv/ta/id/25327

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kopsavilkums

Vēl šajā numurā

14.06.2001., Nr. 92 (2479)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Iesniegumi

Likumprojekti:

Zvērinātu tiesu izpildītāju likums

Saeimas dok.Nr.3010; likumprojekts Nr.865

Ministru kabineta 2001.gada 27.marta sēdē akceptēts (prot.Nr.13, 9.§)

un 2.aprīlī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants

Šis likums regulē zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālo un korporatīvo darbību Latvijas Republikā.

2.pants

Zvērināts tiesu izpildītājs amata darbībā pakļauts vienīgi likumam un pilda savus pienākumus kā neatkarīgs fizisko un juridisko personu civilo tiesību un likumisko interešu nodrošinātājs atbilstoši valsts deleģētajam pilnvarojumam.

3.pants

Zvērināti tiesu izpildītāji šajā likumā noteiktajā kārtībā pārzina un veic tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi, kas Civilprocesa likumā atzīti par izpildu dokumentiem, civillietās, kā arī administratīvajās lietās un krimināllietās daļā par mantiskajām piedziņām un izpildu dokumentu izpildi daļā par mantas konfiskāciju un tiesību ierobežošanu.

4.pants

Zvērināti tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras darbojas pie rajona (pilsētas) tiesas un pilda tām likumos noteiktos pienākumus.

5.pants

Amata darbībā zvērināti tiesu izpildītāji pielīdzināti valsts amatpersonām.

6.pants

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs pilda amata pienākumus tikai tās rajona (pilsētas) tiesas darbības rajona robežās, kurā atrodas tieslietu ministra rīkojumā par viņa iecelšanu amatā vai pārcelšanu noteiktais apkalpojamais iecirknis.

(2) Zvērinātam tiesu izpildītājam nav tiesību atteikties pieņemt izpildē izpildu dokumentu, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma normām piekrīt viņa apkalpojamajam iecirknim.

(3) Piedzinējam ir tiesības brīvi izvēlēties zvērinātu tiesu izpildītāju savu interešu pārstāvībai saskaņā ar šajā likumā noteiktajiem ierobežojumiem.

(4) Zvērināts tiesu izpildītājs var turpināt pildīt savus amata pienākumus ārpus apkalpojamā rajona robežām, bet tikai tās apgabaltiesas rajona robežās, kurā atrodas viņa iecirknis, šādos gadījumos:

1) ja nolēmuma izpildes kavēšana var radīt ievērojamus zaudējumus piedzinējam vai piedziņa var kļūt neiespējama;

2) ja nolēmums izpildāms nekavējoties.

7.pants

Zvērināts tiesu izpildītājs, veicot amata pienākumus, nedrīkst izdarīt darbības, kas aizskar personas godu un cieņu.

8.pants

(1) Valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm jāgarantē zvērinātu tiesu izpildītāju neatkarība amata pienākumu pildīšanā.

(2) Aizliegts:

1) iejaukties zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālajā darbībā, ietekmēt vai iespaidot viņus;

2) pakļaut zvērinātus tiesu izpildītājus vai zvērinātu tiesu izpildītāju palīgus jebkādām sankcijām vai draudiem sakarā ar nolēmumu izpildi saskaņā ar likumu;

3) saukt zvērinātus tiesu izpildītājus pie jebkāda veida atbildības par rakstveidā vai mutvārdos izteiktiem paziņojumiem, kurus viņi snieguši, godprātīgi pildot savus profesionālos pienākumus.

(3) Par profesionālo darbību nav atzīstama zvērināta tiesu izpildītāja nelikumīga darbība nolēmumu izpildē.

9.pants

Zvērināts tiesu izpildītājs lieto zīmogu ar papildināto mazo valsts ģerboni un tekstu, kas ietver amata nosaukumu, zvērināta tiesu izpildītāja vārdu un uzvārdu, rajona (pilsētas) tiesas nosaukumu un prakses vietu.

II nodaļa

Zvērināti tiesu izpildītāji

10.pants

Par zvērinātiem tiesu izpildītājiem var būt personas, kas:

1) ir Latvijas Republikas pilsoņi;

2) prot valsts valodu augstākajā līmenī;

3) sasniegušas divdesmit piecu gadu vecumu;

4) ieguvušas augstāko juridisko izglītību vai bakalaura grādu tiesību zinātnēs;

5) darbojušās:

a) vismaz divus gadus par zvērināta tiesu izpildītāja palīgu vai

b) vismaz piecus gadus tādos tiesu sistēmas amatos, kurus pildot varējušas iegūt zvērināta tiesu izpildītāja darbībai vajadzīgās zināšanas (amatu uzskaitījumu nosaka tieslietu ministrs);

6) nokārtojušas zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu.

11.pants

(1) Par zvērinātiem tiesu izpildītājiem nevar būt personas:

1) kuras neatbilst šā likuma 10.pantā noteiktajām prasībām;

2) kuras notiesātas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvotas no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ;

3) pret kurām krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigta sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju vai kurām sodāmība par šiem nodarījumiem dzēsta vai noņemta;

4) kuras atbrīvotas no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

5) kuras atceltas no zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga amata, izslēgtas no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita vai atceltas no zvērināta notāra vai viņa palīga amata;

6) kurām ir tāda nodarbošanās, ko Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ētisku apsvērumu dēļ atzīst par nesavienojamu ar zvērināta tiesu izpildītāja stāvokli sabiedrībā vai kas rada interešu konfliktu;

7) kuras ir darba tiesiskajās attiecībās ar valsts vai pašvaldību institūcijām, kā arī ar valsts vai privātajiem uzņēmumiem vai atrodas valsts civildienestā, izņemot mācībspēkus izglītības iestādēs;

8) kuras atrodas aizgādnībā;

9) kuras darbojas par zvērinātu advokātu vai viņa palīgu vai zvērinātu notāru vai viņa palīgu.

(2) Izņēmuma gadījumos Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome var atļaut zvērinātam tiesu izpildītājam savienot zvērināta tiesu izpildītāja amatu ar citu amatu, kas nerada interešu konfliktu ar zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumu veikšanu.

12.pants

Zvērinātu tiesu izpildītāju ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.

III nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju palīgi

13.pants

Zvērinātam tiesu izpildītājam var būt viens palīgs.

14.pants

Par zvērināta tiesu izpildītāja palīgu var būt persona, kas:

1) sasniegusi divdesmit viena gada vecumu;

2) atbilst šā likuma 10.panta 1., 2. un 4.punktā minētajiem noteikumiem.

15.pants

Par zvērinātu tiesu izpildītāju palīgiem nevar būt personas, kas minētas šā likuma 11.panta 2.— 9.punktā. Zvērinātu tiesu izpildītāju palīgi ir atstādināmi no pienākumu pildīšanas saskaņā ar šā likuma 89.panta noteikumiem.

16.pants

Zvērināta tiesu izpildītāja palīgu, pamatojoties uz zvērināta tiesu izpildītāja priekšlikumu un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pozitīvu atsauksmi, apstiprina amatā tieslietu ministrs.

17.pants

Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs tieslietu ministram dod solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

18.pants

Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs var aizvietot zvērinātu tiesu izpildītāju atvaļinājuma un slimības laikā.

19.pants

(1) Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs pie likumā paredzētās atbildības saucams tādā pašā kārtībā, kāda paredzēta zvērināta tiesu izpildītāja saukšanai pie atbildības.

(2) Par sava palīga amata darbību subsidāri materiāli atbildīgs ir arī zvērināts tiesu izpildītājs.

20.pants

Tieslietu ministrs var atņemt zvērinātam tiesu izpildītāja palīgam tiesību uz laiku līdz vienam gadam aizvietot tiesu izpildītāju, ja palīgs savā darbībā pieļauj nolaidību vai neizpilda savus pienākumus.

21.pants

Zvērinātu tiesu izpildītāju palīgiem obligāti jāpiedalās Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes organizētajos kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos, kā arī jāizpilda visi citi pienākumi, kurus padome viņiem uzliek.

IV nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju korporatīvā darbība

Pirmā apakšnodaļa

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija

22.pants

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija ir neatkarīga Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju profesionāla korporācija, kas apvieno visus Latvijā praktizējošus zvērinātus tiesu izpildītājus. Tikai Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi.

23.pants

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijā pēc profesijas principa apvienoti visi Latvijas zvērināti tiesu izpildītāji, lai rūpētos par savas profesijas prestižu, veicinātu zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālo izaugsmi, radošo spēju izkopšanu un pieredzes apgūšanu, lai pildītu šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

24.pants

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija darbojas uz statūtu pamata kā zvērinātu tiesu izpildītāju pašpārvaldes publisko tiesību autonoms subjekts.

25.pants

Tieslietu ministrija pauž Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas viedokli jautājumos par to normatīvo aktu un to projektu pilnveidošanu, kuri skar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību, ievērojot to, ka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija ir organizācija, kas izsaka kopīgo Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju viedokli.

26.pants

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas institūcijas ir zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un revīzijas komisija.

27.pants

(1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas līdzekļus veido:

1) līdzekļi, kas tiek maksāti no ieņēmumiem par zvērinātu tiesu izpildītāju amata pienākumu pildīšanu;

2) citi ienākumi.

(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijai ir konts Valsts kasē.

Otrā apakšnodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce

28.pants

Zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulci sasauc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.

29.pants

Tikai zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce:

1) nosaka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekļu skaitu, bet ne mazāk kā piecus;

2) ievēlē uz trijiem gadiem Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, padomes locekļus un revīzijas komisiju;

3) apstiprina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbības pārskatu;

4) apstiprina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes budžeta un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatu;

5) pieņem un izdara nepieciešamos grozījumus Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtos, revīzijas komisijas nolikumā, zvērināta tiesu izpildītāja ētikas kodeksā, zvērinātu tiesu izpildītāju darbības metodikā un citos ar zvērinātu tiesu izpildītāju iekšējo darbību saistītajos normatīvajos aktos;

6) apspriež zvērinātu tiesu izpildītāju prakses jautājumus;

7) apstiprina zvērinātu tiesu izpildītāju reklāmas noteikumus.

30.pants

Ir gada zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulces un ārkārtas zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulces. Ārkārtas kopsapulces sasauc pēc vajadzības, to sasaukšanu var pieprasīt ne mazāk kā desmitā daļa no visiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome. Ārkārtas kopsapulces sasaukšanas iniciators par ārkārtas kopsapulces sasaukšanas vietu, laiku un darba kārtību ne vēlāk kā desmit dienas iepriekš paziņo visiem Latvijas zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

31.pants

Zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce nav tiesīga lemt šā likuma 29.panta 1., 2. un 5.punktā norādītos jautājumus, ja uz to ieradusies mazāk nekā trešdaļa no visiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

32.pants

Ja zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulcē nav kvoruma un tādēļ nav notikušas Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vēlēšanas, padomes priekšsēdētājs ne vēlāk kā mēneša laikā sasauc jaunu kopsapulci, bet, ja uz šo kopsapulci ierodas mazāk nekā trešdaļa no visiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem, par to sastāda protokolu, jaunas vēlēšanas nerīko, un padome saglabā savas pilnvaras līdz nākamajai gada kopsapulcei.

33.pants

Zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulcē prezidē personas, kuras šim nolūkam no sava vidus ievēlē sanākušie zvērinātie tiesu izpildītāji.

34.pants

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vēlēšanas zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulcē izdarāmas pēc tam, kad kopsapulce ir apspriedusi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbības pārskatu un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatu un noteikusi ievēlējamo Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekļu skaitu.

35.pants

(1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, tās priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un revīzijas komisiju ievēlē no zvērinātu tiesu izpildītāju vidus, aizklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu.

(2) Pārējos jautājumus kopsapulce izlemj, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu.

36.pants

Jaunievēlētā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome savus pienākumus sāk pildīt pēc divām nedēļām no ievēlēšanas dienas.

Trešā apakšnodaļa

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un revīzijas komisija

37.pants

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ir Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju pārstāvības un uzraudzības institūcija, kā arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas pārvaldes un izpildu institūcija.

38.pants

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome:

1) sargā zvērinātu tiesu izpildītāju amata godu un cieņu;

2) pārzina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas organizācijas lietas;

3) pārstāv Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģiju un izsaka zvērinātu tiesu izpildītāju viedokli attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām, citām iestādēm un amatpersonām un sniedz atzinumus likumdošanas un zvērinātu tiesu izpildītāju prakses jautājumos;

4) lemj par ieteikumu iecelšanai zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta tiesu izpildītāja palīga amatā, kā arī par ieteikumiem tieslietu ministram atbrīvot, atcelt vai atstādināt no zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta tiesu izpildītāja palīga amata;

5) uzrauga zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu darbību, izskata par viņiem iesniegtās sūdzības un iesniegumus, kā arī uzliek viņiem disciplinārsodus;

6) pārzina zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu apmācību;

7) apstiprina apgabaltiesas rajonā praktizējošo zvērinātu tiesu izpildītāju vecāko;

8) izdod zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu apliecības, kas dod tiesības veikt nolēmumu izpildi un ar izpildi saistītās darbības norādītajā zvērināta tiesu izpildītāja prakses vietā, ievērojot šajā likumā noteiktos ierobežojumus;

9) var veidot konsultācijas juridiskās palīdzības sniegšanai maznodrošinātām personām konkrētās izpildu lietās;

10) gādā par to zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu lietvedībā esošo lietu nokārtošanu, kuri miruši, bez vēsts pazuduši, saslimuši vai citu iemeslu dēļ paši nevar kārtot savas profesionālās darbības lietas;

11) izskatot sūdzības par tiesu izpildītāja sastādīto aprēķinu, nosaka atlīdzības lielumu zvērinātam tiesu izpildītājam pēc tiesu izpildītāju takses un tiesas un citu institūciju izpildes izdevumu atmaksu;

12) nosaka zvērinātiem tiesu izpildītājiem un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgiem Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas uzturēšanai izdarāmo maksājumu kārtību un apmēru;

13) ja nepieciešams, izskata un pieņem lēmumus citos jautājumos.

39.pants

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā puse no visiem padomes locekļiem, to skaitā arī padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

40.pants

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes lēmumus persona, ja tā uzskata, ka ar šo padomes lēmumu aizskartas tās tiesības, var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā trīsdesmit dienu laikā no pieņemšanas dienas vai no dienas, kad par lēmumu personai paziņots.

41.pants

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekļa pilnvarojums beidzas līdz ar viņa pārvēlēšanu, atcelšanu vai atteikšanos no zvērināta tiesu izpildītāja amata vai padomes locekļa amata.

42.pants

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei ir zīmogs ar mazo valsts ģerboni un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes nosaukumu. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome atrodas Rīgā.

43.pants

Padomes locekļiem ir tiesības no padomes budžeta saņemt atlīdzību par ceļa un citiem tiešajiem izdevumiem, ja šie izdevumi radušies, pildot padomes locekļa amata pienākumus.

44.pants

(1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes finansiālo darbību kontrolē revīzijas komisija.

Revīzijas komisijas darbību regulē revīzijas komisijas nolikums, ko apstiprina zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce.

V nodaļa

Eksaminācija

45.pants

(1) Zvērinātu tiesu izpildītāju padome katru gadu rīko zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenus.

(2) Pie zvērināta tiesu izpildītāja eksāmeniem tiek pielaistas personas, kuras atbilst šā likuma 10.panta 1.— 5.punktam.

46.pants

Zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendentus pārbauda īpaša eksāmenu komisija, kuru ieceļ tieslietu ministrs, izraugoties pārstāvjus no Tieslietu ministrijas, tiesām un zvērinātiem tiesu izpildītājiem pēc saskaņošanas ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi. Komisijas priekšsēdētājs ir Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvis.

47.pants

Tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma pieņem zvērinātu tiesu izpildītāju eksaminācijas nolikumu, kurā nosaka eksāmena kārtību un eksāmena maksas apmēru.

48.pants

Eksāmenu komisija pārbauda pretendentu zināšanas likumos, kas vajadzīgi zvērināta tiesu izpildītāja darbībā, aktu sastādīšanā un zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā.

49.pants

Eksāmens noris mutvārdos un rakstveidā.

50.pants

Eksāmena dienu Zvērinātu tiesu izpildītāju padome mēnesi iepriekš paziņo personām, kas ir pieteikušās kārtot zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu.

51.pants

Personām, kas eksāmenu nokārtojušas, izsniedz par to apliecību.

Eksāmena apliecības derīguma termiņš ir divi gadi.

52.pants

Par eksāmenu saņemto naudas līdzekļu izlietošanas kārtību nosaka tieslietu ministrs.

VI nodaļa

Uzņemšana un ieskaitīšana zvērinātos tiesu izpildītājos

Pirmā apakšnodaļa

Pretendentu pieteikšanās un pretendentu izvērtēšana

53.pants

Lai nodrošinātu zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumu izpildi, tieslietu ministrs īpašā sarakstā nosaka zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu un to amata vietas.

54.pants

(1) Ja zvērināta tiesu izpildītāja amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs ar sludinājumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" uzaicina pieteikties pretendentus uz šo vietu un nosaka termiņu likumā noteikto dokumentu iesniegšanai.

(2) Ja uz vakanto amata vietu izsludinātajā termiņā nav pieteicies neviens pretendents, tieslietu ministrs ar rīkojumu nosaka zvērinātu tiesu izpildītāju, kura prakses vieta ir tā paša tiesu apgabala robežās, kas papildus pildīs zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumus tajā iecirknī, kurā amata vieta ir vakanta. Pēc pieteikuma saņemšanas tiek atkārtoti izsludināts termiņš šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

55.pants

(1) Personai, kas vēlas kļūt par zvērinātu tiesu izpildītāju, jāiesniedz Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei iesniegums, dokumenti, kas apliecina pretendenta atbilstību šā likuma 10.panta prasībām, izņemot 10.panta pirmās daļas 6.punktā noteikto, kā arī to, ka personas uzņemšanai nav neviena no 11.panta 2.— 6. un 8.punktā minētajiem šķēršļiem, kā arī jāsamaksā eksāmena maksa, ko atpakaļ neizmaksā.

(2) Iesniedzējam Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes noteiktajā kārtībā jāuzrāda atsauksmes par viņa profesionālo darbību, kā arī jāiesniedz derīga zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena apliecība.

(3) Ja iesniegumu par uzņemšanu zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā iesniegusi persona, kuras nodarbošanās nav savienojama ar tiesu izpildītāja pienākumiem (šā likuma 11.panta 6.— 7. un 9.punkts), padome var lemt par šādas personas pielaišanu konkursā. Lēmums stājas spēkā, personai atļauts zvērēt un tā iekļaujama zvērinātu tiesu izpildītāju sarakstā tikai pēc tam, kad tā izbeigusi minēto nodarbošanos.

56.pants

To personu sarakstu, kas iesniegušas dokumentus par uzņemšanu zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome izliek savās telpās un nosūta katras apgabaltiesas darbības teritorijā praktizējošo zvērinātu tiesu izpildītāju vecākajam kopā ar uzaicinājumu mēneša laikā sniegt atsauksmi par šīm personām.

57.pants

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome iesniedz tieslietu ministram zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendenta atsauksmi par viņa profesionālo darbību (10.panta 5.punkts), eksāmena apliecību un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes lēmumu par ieteikumu uzņemšanai zvērināta tiesu izpildītāja amatā.

Otrā apakšnodaļa

Iecelšana un pārcelšana

58.pants

(1) Ja tieslietu ministra rīkojumā par zvērināta tiesu izpildītāja iecelšanu amatā vai pārcelšanu nav noteikts citādi, zvērināts tiesu izpildītājs sāk pildīt amata pienākumus mēneša laikā no dienas, kad izdots rīkojums par viņa iecelšanu amatā vai pārcelšanu.

(2) Tieslietu ministra rīkojumu par zvērināta tiesu izpildītāja iecelšanu amatā vai pārcelšanu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

59.pants

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs iekļaujams zvērinātu tiesu izpildītāju sarakstā un var sākt pildīt amata pienākumus tikai pēc tam, kad ir apdrošinājis profesionālajā darbībā iespējamā zaudējuma risku (67. un 69.pants) un devis Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājam šādu zvērestu:

"Es zvēru būt uzticīgs Latvijai un tās valdībai, godprātīgi un pēc labākās apziņas un pārliecības pildīt valsts likumus, izturēties ar cieņu pret tiesām un valsts varu, stingri ievērot uzraudzības iestāžu un to amatpersonu norādījumus un rīkojumus, godīgi pildīt zvērināta tiesu izpildītāja pienākumus, sargāt pušu intereses, man uzticētās lietas un vērtības un neizpaust amata noslēpumus, apzinoties, ka man par savu darbību jāatbild likuma priekšā."

(2) Sākot pildīt amata pienākumus, zvērināts tiesu izpildītājs saņem tieslietu ministra apstiprinātu zvērināta tiesu izpildītāja amata apliecību un amata zīmi. To veidu un lietošanas kārtību nosaka tieslietu ministrs.

60.pants

Zvērinātu tiesu izpildītāju pārceļ uz citu prakses vietu pēc viņa lūguma, ja ir atbrīvojusies zvērināta tiesu izpildītāja prakses vieta.

61.pants

Zvērināts tiesu izpildītājs, uzsākot darbību, izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un paziņo attiecīgā tiesu apgabala tiesām, tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei prakses vietas adresi. Šāds sludinājums publicējams un paziņojumi sniedzami arī, ja tiek mainīta zvērināta tiesu izpildītāja adrese.

VII nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju atbrīvošana, atcelšana un atstādināšana

62.pants

Tieslietu ministra rīkojumus par zvērinātu tiesu izpildītāju atbrīvošanu, atcelšanu un atstādināšanu izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

63.pants

Tieslietu ministrs atbrīvo zvērinātu tiesu izpildītāju no amata pēc viņa lūguma vai arī bez šāda lūguma, ja pēdējo divpadsmit mēnešu laikā zvērināts tiesu izpildītājs darba nespējas dēļ vairāk nekā septiņus mēnešus pēc kārtas nav pildījis savus amata pienākumus.

64.pants

Zvērinātu tiesu izpildītāju var atcelt no amata ar tieslietu ministra rīkojumu vai tiesas spriedumu.

65.pants

Tieslietu ministrs atceļ no amata zvērinātu tiesu izpildītāju:

1) kurš noteiktā laikā nav noslēdzis atkārtotu apdrošināšanas līgumu vai nav iemaksājis kārtējo apdrošināšanas maksājumu (70.pants);

2) kurš noteiktā laikā (58.pants) pēc iecelšanas amatā vai pārcelšanas nav sācis pildīt amata pienākumus;

3) kurš bez atļaujas stājies darba tiesiskajās attiecībās;

4) kurš notiesāts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvots no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ, vai kuram sodāmība dzēsta vai noņemta;

5) pār kuru nodibināta aizgādnība;

6) kurš gada laikā divas reizes sodīts disciplināri, ja par viņa atcelšanu no amata saņemts Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikums.

66.pants

Zvērinātu tiesu izpildītāju var atstādināt no amata:

1) ja pret viņu uzsākta kriminālvajāšana par tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un par to pieņemts atbilstošs tiesas vai kompetentas valsts institūcijas lēmums;

2) pēc tieslietu ministra rīkojuma saskaņā ar šā likuma 89.pantu.

VIII nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju darbības riska apdrošināšana

67.pants

(1) Zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības dēļ iespējamā zaudējuma risks ir obligāti apdrošināms.

(2) Apdrošinājuma ņēmējs ir zvērināts tiesu izpildītājs, slēdzot individuālo apdrošināšanas līgumu, un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, slēdzot grupas apdrošināšanas līgumu.

68.pants

Zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības dēļ iespējamā zaudējuma riska apdrošināšana nodrošina prasījumus, kas var rasties sakarā ar viņa amata darbību.

69.pants

(1) Zvērinātam tiesu izpildītājam apdrošināšanas līgums jānoslēdz, pirms viņš uzsācis savu pienākumu pildīšanu.

(2) Apdrošināšanas līgums jāuztur spēkā visu zvērināta tiesu izpildītāja darbības laiku.

70.pants

Ja zvērināts tiesu izpildītājs līgumā noteiktajā termiņā nav izdarījis pirmo vai kārtējo apdrošināšanas maksājumu divas reizes piecu gadu termiņā, viņš atceļams no amata.

71.pants

Apdrošināšanas līguma minimālo summu un obligātos noteikumus nosaka tieslietu ministrs kopīgi ar finansu ministru pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma.

72.pants

Apdrošināšanas maksājumu savlaicīgu izdarīšanu uzrauga Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.

73.pants

(1) Ja zvērināts tiesu izpildītājs, pildot amata pienākumus, savas darbības vai bezdarbības dēļ ir nodarījis kādam zaudējumus, neatkarīgi no zvērināta tiesu izpildītāja atbildības disciplinārā vai kriminālā kārtībā šos zaudējumus apdrošināšanas iestāde sedz no zvērināta tiesu izpildītāja apdrošināšanas atlīdzības uz apdrošināšanas līguma pamata.

(2) Prasības par zaudējumiem, kas cēlušies zvērināta tiesu izpildītāja amata darbības dēļ, iesniedzamas tai rajona (pilsētas) tiesai, kuras uzraudzībai zvērināts tiesu izpildītājs pakļauts.

(3) Apdrošināšanas iestādei pret vainīgajām personām ir regresa tiesības apdrošināšanas summas apmērā.

IX nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju pienākumi, tiesības un atbildība

Pirmā apakšnodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju tiesības

74.pants

Zvērināta tiesu izpildītāja prasības un rīkojumi, pildot tiesas un citu institūciju nolēmumus, ir saistoši visām personām valsts teritorijā.

75.pants

Zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības atteikt pieņemt izpildei tos izpildu dokumentus, kuriem ir iestājies noilgums, kuri neatbilst likumu prasībām par izpildu dokumentu veidu un saturu vai kuriem nav ievērota noteiktā iesniegšanas kārtība.

76.pants

Pildot tiesas un citu institūciju nolēmumus, zvērināts tiesu izpildītājs ir tiesīgs nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar amata pienākumu pildīšanu, pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām, kā arī visām fiziskajām un juridiskajām personām, ciktāl to neierobežo speciālie likumi.

77.pants

(1) Zvērinātam tiesu izpildītājam, veicot procesuālās darbības saskaņā ar amata pienākumiem, ir tiesības atvērt un piespiedu kārtā ieiet parādniekam piederošās telpās, kā arī telpās, par kurām ir ziņas, ka tajās atrodas parādniekam piederošas mantas, un citās glabātavās, tai skaitā arī kredītiestādēs, saskaņā ar Civilprocesa likuma normām.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs pārbauda izpildu darbībās klāt esošo personu identitāti un pārstāvju pilnvaras.

Otrā apakšnodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju pienākumi

78.pants

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs pēc personīgās iniciatīvas veic visus ar likumu noteiktos pasākumus un izmanto visus likumā paredzētos līdzekļus un metodes, lai ātri un kvalitatīvi pildītu tiesu un citu institūciju nolēmumus, kā arī lai veiktu citus sava amata pienākumus.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs amata pienākumu izpildē veic izpildu dokumentā norādīto, piemēro Civilprocesa likumu un citus normatīvos aktus, kā arī piemēro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes rekomendācijas un ieteikumus.

79.pants

Zvērinātam tiesu izpildītājam nav tiesības nepamatoti atteikties veikt ar likumu uzdotos pienākumus.

80.pants

Pildot amata pienākumus, zvērināts tiesu izpildītājs izskaidro pusēm to tiesības un pienākumus un atbilstoši savai kompetencei palīdz tām aizstāvēt savas tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.

81.pants

Zvērinātam tiesu izpildītājam aizliegts veikt izpildu darbības lietās, kurās viena no pusēm ir viņš pats, viņa laulātais, viņa vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā — līdz ceturtajai pakāpei un svainībā līdz trešajai pakāpei, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošajām personām vai zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa laulātā adoptētājiem vai adoptētajiem.

82.pants

(1) Zvērināta tiesu izpildītāja taisītos aktos viņa paša vai šā likuma 81.pantā minēto personu labā izteiktie rīkojumi nav spēkā.

(2) Zvērināta tiesu izpildītāja taisītā akta spēkā esamību neietekmē šā panta pirmajā daļā norādīto rīkojumu spēkā neesamība.

83.pants

Pildot amata pienākumus, zvērināts tiesu izpildītājs uzrāda amata apliecību un amata zīmi.

84.pants

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs un viņa darbinieki nedrīkst trešajām personām sniegt ziņas par sastādītajiem aktiem un veiktajām izpildu darbībām; šis noteikums ir spēkā arī pēc tam, kad viņi ir atstājuši savu amatu.

(2) Ziņas par sastādītajiem aktiem un veiktajām izpildu darbībām sniedzamas apjomā, kāds nepieciešams attiecīgo funkciju veikšanai, vienīgi šādām valsts institūcijām likumos noteiktajā kārtībā:

1) tiesai, prokuratūrai un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm sakarā ar amata pienākumu pildīšanu;

2) citu resoru amatpersonām vai privātpersonām – ar visu lietas dalībnieku piekrišanu vai ar rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja rakstisku atļauju.

(3) Zvērināts tiesu izpildītājs ziņas sniedz, pamatojoties uz personas rakstveida pieprasījumu, kurā norādīts nepieciešamās informācijas apjoms un pamatota ziņu nepieciešamība atbilstoši likuma prasībām.

(4) Izpildu lietās esošie dokumenti un citi viņa rīcībā esošie materiāli zvērinātam tiesu izpildītājam ir jāglabā saskaņā ar Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes norādījumiem.

(5) Izpildu lietās esošos dokumentus izziņas izdarītājam ir tiesības izņemt tikai konkrētā dokumenta īstuma pārbaudei, pamatojoties uz atbilstošu lēmumu.

Trešā apakšnodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārā atbildība

85.pants

Zvērināti tiesu izpildītāji šajā likumā noteiktajā kārtībā par savu amata darbību ir disciplināri atbildīgi.

86.pants

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju pēc rajona (pilsētas) tiesas tiesneša vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personu sūdzībām vai pēc pašas iniciatīvas par:

1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtu pārkāpumiem;

2) likumu un citu tiesību normatīvo aktu neievērošanu;

3) zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu instrukciju pārkāpumiem;

4) darba atlīdzības noteikumu pārkāpumiem;

5) zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās ētikas normu pārkāpumiem.

87.pants

Tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju pēc tiesas vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personu sūdzībām vai pēc paša iniciatīvas par:

1) zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu likumu un citu tiesību aktu neievērošanu;

2) zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu instrukciju pārkāpumiem;

3) zvērināta tiesu izpildītāja darbībā pieļauto nolaidību vai pienākumu nepildīšanu.

88.pants

Tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestādes paziņo Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei un tieslietu ministram par visām sūdzībām un prasībām, kas ierosinātas saistībā ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kā arī nosūta Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei šo sūdzību un prasību lietās taisīto nolēmumu norakstus.

89.pants

Ierosinot disciplinārlietu, tieslietu ministram ir tiesības līdz lietas izskatīšanai atstādināt zvērinātu tiesu izpildītāju no pienākumu pildīšanas.

90.pants

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei ir tiesības izskaidrot zvērinātam tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizību, kā arī par šā likuma 86.pantā minētajiem pārkāpumiem, uzņemto saistību vai uzlikto pienākumu nepildīšanu un rīcību, kas nav savienojama ar zvērināta tiesu izpildītāja darbību, var uzlikt šādus disciplinārsodus:

1) izteikt piezīmi;

2) izteikt rājienu.

91.pants

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu nosūta tieslietu ministram.

92.pants

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pēc tieslietu ministra pieprasījuma nosūta viņam visus disciplinārlietas materiālus.

93.pants

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes lēmums par disciplinārsoda uzlikšanu stājas spēkā, ja tieslietu ministrs mēneša laikā pēc padomes lēmuma saņemšanas nepaziņo, ka:

1) par to pašu nodarījumu pret zvērinātu tiesu izpildītāju ierosinātā disciplinārlietā lēmums tiks pārskatīts;

2) pret zvērinātu tiesu izpildītāju ierosinātā disciplinārlieta ir izbeigta.

94.pants

Ja Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padome, izskatot lietu par zvērināta tiesu izpildītāja pārkāpumu, atrod, ka zvērinātam tiesu izpildītājam jāuzliek bargāks disciplinārsods, nekā to paredz šā likuma 90.pants, tā lietu kopā ar savu atzinumu nosūta tieslietu ministram.

95.pants

Tieslietu ministram ir tiesības sodīt zvērinātu tiesu izpildītāju ar vienu no šādiem disciplinārsodiem:

1) izteikt piezīmi;

2) izteikt rājienu;

3) pārcelt citā prakses vietā uz laiku līdz gadam;

4) atcelt no amata.

96.pants

Tieslietu ministrs pirms lēmuma pieņemšanas iesniedz Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei disciplinārlietas materiālus, lai tā dotu atzinumu par zvērināta tiesu izpildītāja turpmāku atstāšanu amatā vai atcelšanu no amata.

97.pants

Tieslietu ministrs var nodot paša ierosināto disciplinārlietu izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei.

98.pants

Disciplinārlietas nav ierosināmas un zvērināti tiesu izpildītāji disciplināri nav sodāmi, ja pagājis gads no pārkāpuma izdarīšanas vai no dienas, kad pārkāpums atklāts.

99.pants

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome vai tieslietu ministrs nevar uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam nevienu no šajā likumā minētajiem disciplinārsodiem un nevar izskaidrot viņa rīcības nepareizību, ja iepriekš nav pieprasīts rakstveida paskaidrojums no zvērināta tiesu izpildītāja, kā arī pirms termiņa, kad šis paskaidrojums bija jāsniedz.

100.pants

Ja zvērināts tiesu izpildītājs Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vai tieslietu ministra noteiktajā termiņā nedod paskaidrojumus, lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz lietā noskaidrotajiem apstākļiem un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vai tieslietu ministra rīcībā esošajām ziņām.

101.pants

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei un tieslietu ministram, izskatot disciplinārlietas, ir tiesības uzklausīt arī citu personu paskaidrojumus, prasīt lietpratēju atzinumus, pieprasīt ziņas un dokumentus no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī no citām institūcijām un to amatpersonām.

102.pants

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vai tieslietu ministra lēmumus disciplinārlietās disciplināri sodītais var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā trīsdesmit dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

X nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju darbības

Pirmā apakšnodaļa

Vispārīgie noteikumi

103.pants

(1) Zvērinātam tiesu izpildītājam piekrīt veikt tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi:

1) par piedziņu;

2) par prasības nodrošinājumu;

3) par telpu atbrīvošanu;

4) par ievešanu valdījumā;

5) par noteikto priekšmetu izņemšanu parādniekam un nodošanu piedzinējam, kā arī citu noteiktu darbību veikšanu;

6) par izsoles rīkošanu nekustamā īpašuma labprātīgai pārdošanai izsolē tiesas ceļā;

7) par mantas konfiskāciju.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs veic arī citus tiesas uzdevumus, kas saistīti ar izpildu dokumentu izpildi.

104.pants

Zvērināts tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma var veikt šādas darbības:

1) piegādāt tiesas pavēstes un citus dokumentus;

2) apskatīt vai izpētīt lietiskos pierādījumus to glabāšanas vietā pēc tiesas uzdevuma vai pēc personas lūguma rakstveida pierādījumu nodrošināšanai;

3) sniegt palīdzību mantiniekiem gadījumos, kad mantinieks vēlas izlietot inventāra tiesību (sastādīt mantojuma sarakstu);

4) rīkot publiskas izsoles;

5) gādāt par prasības nodrošinājumu ierakstīšanu zemesgrāmatās;

6) gādāt par prasības nodrošinājumu ierakstīšanu kredītiestādēs;

7) gādāt no valsts, pašvaldības vai privātajām iestādēm, kā arī no amatpersonām un privātajām personām dokumentus, kas vajadzīgi izpildu dokumentu izpildei.

105.pants

Zvērināts tiesu izpildītājs aprēķina un iekasē ar izpildu dokumentu izpildi saistītos izdevumus, kā arī dod norēķinu par iekasēto summu izlietojumu saskaņā ar attiecīgajiem likumiem.

106.pants

Zvērināts tiesu izpildītājs griežas izziņas iestādē ar iesniegumu par materiālu izvērtēšanu, ja viņa rīcībā nonāk ziņas tādā apjomā, kas būtu par pamatu pārbaudes veikšanai.

Otrā apakšnodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju darba atlīdzība

107.pants

(1) Par izpildu dokumenta iesniegšanu izpildei tā iesniedzējs iemaksā valsts nodevu.

(2) Par katru amata darbību zvērināts tiesu izpildītājs ņem tiesu izpildītāja takses un tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildes izdevumu samaksu.

(3) Tieslietu ministrs un finansu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma apstiprina tiesu izpildītāju takses, kas izsludināmas vispārējai zināšanai.

(4) Valsts nodevu, tiesu izpildītāju takses un tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildes izdevumus iemaksā izpildu dokumenta iesniedzējs.

(5) Tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildes izdevumi, veicot piedziņu par labu valstij un lietās, kurās piedzinēji ir atbrīvoti no izpildes izdevumu samaksas, sedzami no Tieslietu ministrijas budžetā paredzētajiem līdzekļiem Civilprocesa likumā norādītajā kārtībā.

108.pants

Strīdus attiecībā uz tiesu izpildītāja sastādīto aprēķinu par tiesu izpildītāja taksēm un tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildes izdevumiem izšķir tiesa pēc strīda izskatīšanas šā likuma 38.panta 11.apakšpunktā noteiktajā kārtībā.

XI nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju darbības uzraudzība

109.pants

Zvērinātu tiesu izpildītāju tiešā uzraudzība piekrīt tai rajona (pilsētas) tiesai, kuras rajonā atrodas viņu amata vieta.

110.pants

Zvērinātu tiesu izpildītāju darbību, grāmatas un izpildu lietas var pārbaudīt rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja norīkots tiesnesis.

111.pants

Par zvērinātu tiesu izpildītāju darbībā atklāto nepareizību novēršanu gādā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, kas dod zvērinātam tiesu izpildītājam norādījumus un rīkojumus un, ja nepieciešams, ierosina saukt viņu pie disciplinārās atbildības vai kriminālās atbildības.

112.pants

Tiklīdz atklājas, ka zvērināts tiesu izpildītājs ir veicis darbības vai pieļāvis bezdarbību un tādēļ varētu rasties zaudējums, kura vērtība pārsniedz apdrošināšanas atlīdzību, lai nodrošinātu šo zaudējumu atlīdzināšanu, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome nekavējoties lūdz tiesu apķīlāt zvērināta tiesu izpildītāja kustamo mantu, kā arī ierakstīt zemesgrāmatā atzīmi attiecībā uz zvērināta tiesu izpildītāja nekustamo īpašumu, norādot summu, līdz kādai sniedzas nodrošinājums.

113.pants

Sūdzības par zvērinātu tiesu izpildītāju rīcību, pildot amata pienākumus, kā arī sūdzības par atteikšanos pildīt šos pienākumus, iesniedzamas Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē desmit dienu laikā no dienas, kad zvērināts tiesu izpildītājs izpildījis pārsūdzamo darbību vai atteicies izpildīt šādu darbību, vai no dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās darbības laiku un vietu, par to kļuvis zināms. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes lēmums ir pārsūdzams rajona (pilsētas) tiesā trīsdesmit dienu laikā.

XII nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju atvaļinājumi

114.pants

(1) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības uz četru nedēļu ilgu atvaļinājumu kalendāra gada laikā.

(2) Darba nespējas gadījumā zvērinātam tiesu izpildītājam var piešķirt ilgāku atvaļinājumu, bet ne vairāk kā septiņus mēnešus gadā.

115.pants

(1) Atvaļinājumu zvērinātam tiesu izpildītājam piešķir tieslietu ministrs.

(2) Atvaļinājumu zvērinātam tiesu izpildītājam var piešķirt tikai tādā gadījumā, ja zvērinātam tiesu izpildītājam ir aizvietotājs, kas izpilda zvērināta tiesu izpildītāja pienākumus viņa atvaļinājuma laikā.

(3) Ja zvērināta tiesu izpildītāja palīgs svarīgu iemeslu dēļ nevar aizvietot zvērinātu tiesu izpildītāju vai ja zvērinātam tiesu izpildītājam palīga nav, tieslietu ministrs var uzdot aizvietot šo zvērinātu tiesu izpildītāju citam zvērinātam tiesu izpildītājam vai cita zvērināta tiesu izpildītāja palīgam.

116.pants

(1) Sevišķi steidzamos gadījumos zvērināts tiesu izpildītājs var izmantot ārkārtas atvaļinājumu, kas nav ilgāks par trim dienām, iepriekš neprasot tieslietu ministra atļauju. Šādā gadījumā zvērinātam tiesu izpildītājam, tiklīdz iespējams, jāpaziņo, kādēļ un cik ilgi viņš nav pildījis savus pienākumus.

(2) Šādos gadījumos zvērināta tiesu izpildītāja pienākumus pilda zvērināta tiesu izpildītāja palīgs.

117.pants

Zvērināta tiesu izpildītāja aizvietotāja atbildība par amata pienākumu pildīšanu, aizvietojot zvērinātu tiesu izpildītāju, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja atbildība par aizvietotāja darbību nosakāma saskaņā ar šā likuma 19.pantu.

XIII nodaļa

Zvērinātu tiesu izpildītāju finansiālā darbība

118.pants

(1) Zvērināti tiesu izpildītāji piekopj brīvo juridisko profesiju.

(2) Zvērinātu tiesu izpildītāju prakse tiek organizēta tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Par savas prakses vietas adresi un tās maiņu zvērināts tiesu izpildītājs ziņo attiecīgajām Valsts ieņēmumu dienesta nodaļām un stājas uzskaitē Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā.

119.pants

Latvijas teritorijā piedāvāt tiesu izpildītāja palīdzību un reklamēt šādu palīdzību ir tiesīgi vienīgi Latvijas zvērināti tiesu izpildītāji.

120.pants

(1) Zvērināti tiesu izpildītāji praktizē vienīgi individuāli.

(2) Savā profesionālajā darbībā zvērināti tiesu izpildītāji ir finansiāli patstāvīgi.

(3) Sadarbība ar citiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem pieļaujama tehniskajos un saimnieciskajos jautājumos.

121.pants

Zvērināti tiesu izpildītāji praktizē tieši un personiski.

122.pants

Zvērināti tiesu izpildītāji uz darba līguma pamata var pieņemt darbā tehniskos un saimnieciskos darbiniekus, par kuru darbību viņi ir atbildīgi un kuriem ir aizliegts nodarboties ar tiesu izpildītāja amata pienākumu veikšanu.

123.pants

Zvērināti tiesu izpildītāji kārto savu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti.

124.pants

Zvērināts tiesu izpildītājs likumā noteiktajā kārtībā maksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Zvērinātam tiesu izpildītājam likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un pensijām.

XIV nodaļa

Naudas līdzekļu uzskaites un izmaksas kārtība

125.pants

(1) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir vismaz divi konti kredītiestādēs, kuros tiek glabāti šādi ar amata pienākumu pildīšanu saistītie naudas līdzekļi:

1) naudas līdzekļi, kas saistīti ar izpildu dokumentu izpildi;

2) citi naudas līdzekļi.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs kontu kredītiestādē atver uz zvērināta tiesu izpildītāja vārda, noslēdzot konta apkalpošanas līgumu.

(3) Naudas līdzekļi, kas atrodas zvērināta tiesu izpildītāja kontā kredītiestādē un saistīti ar tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi, neietilpst mantojuma masā.

(4) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir konts Valsts kasē.

126.pants

Ja zvērināts tiesu izpildītājs tiek atcelts vai atstādināts no amata, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja nāves vai ilgstošas slimības gadījumā, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome informē kredītiestādi par paraksta tiesību maiņu norādītajam zvērinātam tiesu izpildītājam.

127.pants

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs katram gadam kārto vienu depozītu summu uzskaites grāmatu naudas līdzekļiem, kas saistīti ar tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi.

(2) Depozītu summu uzskaites grāmata ir ar sanumurētām lapām, caurauklota un caurauklojuma vietā nostiprināta ar apgabaltiesas ģerboņzīmogu, apgabaltiesas priekšsēdētāja parakstu un atzīmi par cauraukloto lapu skaitu.

(3) Ieraksti depozīta summu uzskaites grāmatā tiek dalīti mēnešos. Katra mēneša beigās ir jābūt aprēķinātai un ar bankas izrakstu salīdzinātai atlikuma summai uz mēneša sākumu un mēneša beigām zvērināta tiesu izpildītāja kontā. Atsevišķi jānorāda kopējā summa, kas ir ienākusi un kas izmaksāta mēneša laikā, kā arī izdevumi par kredītiestādes pakalpojumiem.

(4) Summas, kas uz nākamā gada pirmo janvāri paliek atlikumā kontā kredītiestādē, izraksta nākamā gada depozīta summu uzskaites grāmatas sākumā kā atlikumu. Katru iemaksāto summu norāda atsevišķi, tāpat kā iepriekšējā gada depozīta summu uzskaites grāmatā.

128.pants

Depozītu summas uzskaites grāmatas aizpildīšanas kārtība ir šāda:

1) katrs ieraksts tiek numurēts pēc kārtas;

2) norādāms datums, kad naudas summa ieskaitīta zvērināta tiesu izpildītāja kontā;

3) norādāms izpildu lietas numurs. Ja ir iemaksāta summa vienlaikus par vairākām izpildu lietām, norādāmi visu izpildu lietu numuri;

4) norādāms iemaksas dokumenta nosaukums un numurs;

5) norādāms parādnieka nosaukums (vārds, uzvārds — fiziskajai personai, nosaukums — juridiskajai personai), turpat arī iemaksātāja nosaukums, ja tas nav parādnieks, kā arī izdarāma atzīme, ja minētā summa ir iemaksāta par pārdoto mantu;

6) norādāms piedzinēja nosaukums (vārds, uzvārds — fiziskajai personai, nosaukums — juridiskajai personai), kā arī saņēmēja vārds, uzvārds vai nosaukums, ja tas nav piedzinējs;

7) norādāma iemaksātā naudas summa (ja saņēmēji ir vairāki, summu attiecīgi sadala, izdarot ierakstus uz leju atbilstoši saņēmēja vārdam, uzvārdam vai nosaukumam);

8) norādāms izmaksas dokumenta nosaukums, numurs un izmaksas datums;

9) norādāma summa, kas ir izmaksāta;

10) norādāms atlikums, ja netiek izmaksāta visa iemaksātā summa.

129.pants

Ierakstus depozīta summu uzskaites grāmatā izdara zvērināts tiesu izpildītājs vai ar zvērināta tiesu izpildītāja rakstisku rīkojumu iecelta persona.

130.pants

Par ierakstu savlaicīgu un pareizu izdarīšanu, atbilstošo dokumentu glabāšanu, kā arī par visām izmaksām no konta ir atbildīgs zvērināts tiesu izpildītājs.

131.pants

Depozīta summu uzskaites grāmatā ir aizliegts izdarīt dzēsumus un neatrunātus labojumus.

132.pants

Ierakstus depozīta summu uzskaites grāmatā veic savlaicīgi, tiem ir jāatbilst attaisnojuma dokumentiem (kredītiestādes konta izrakstam un paziņojumam par iemaksu kontā).

133.pants

Nauda piedzinējam tiek izmaksāta no konta šādā kārtībā:

fiziskajai personai tiek izrakstīts čeks vai pārskaitīta nauda tās norādītajā kontā kredītiestādē;

fiziskās personas pilnvarotajam pārstāvim, iesniedzot notariāli apstiprinātu pilnvaru, tiek izrakstīts čeks vai pārskaitīta nauda tās norādītajā kontā kredītiestādē;

juridiskajām personām nauda tiek pārskaitīta uz attiecīgo kontu kredītiestādē;

juridisko personu pilnvarotajiem pārstāvjiem, iesniedzot pilnvaru, tiek izrakstīts čeks;

no budžeta finansētajām institūcijām naudu pārskaita attiecīgās institūcijas kontā Valsts kasē.

134.pants

Izmaksas dokumentā norāda personu, kurai tas izsniegts, un izsniegšanas iemeslu. Dokumenta otrā pusē norāda attiecīgā ieraksta numuru depozīta grāmatā un izpildu lietas numuru. Katram saņēmējam vienā izpildu lietā tiek noformēts atsevišķs izmaksas dokuments.

135.pants

Maksājuma uzdevumu aizpilda atbilstoši kredītiestādes prasībām, apakšā norādot pārskaitījuma pamatojumu. Maksājumu uzdevumus numurē atbilstoši ieraksta numuram depozīta summu uzskaites grāmatā.

136.pants

(1) Kredītiestādes izsniegtie dokumenti tiek sakārtoti atsevišķi pa mēnešiem.

(2) Visus kredītiestādes dokumentus sadala divās daļās, ņemot vērā pārskaitītās un nepārskaitītās summas. Uz nepārskaitītajām summām ir attiecināmi kredītiestādes izraksti, un tie tiek sakārtoti hronoloģiski un sadalīti pa mēnešiem. Uz pārskaitītajām summām attiecināmi kredītiestādes izraksti pēc tam, kad ir izdarīti maksājumi, pievienojot tiem maksājuma uzdevumu vai izdarot atzīmi uz paziņojuma par čeka izrakstīšanu. Atzīmē norāda čeka numuru un datumu, kad tas ir izrakstīts.

(3) Visu naudas dokumentu kopijām ir jābūt izpildu lietā.

137.pants

(1) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir stingrās uzskaites kvīšu grāmatiņa naudas iemaksu pieņemšanai.

(2) Naudu no parādnieka var pieņemt, ja zvērinātam tiesu izpildītājam ir iespējams to glabāt līdz iemaksāšanai kredītiestādē tieslietu ministra noteiktajā kārtībā.

(3) Izlietotās kvīšu grāmatiņas glabā 10 gadus.

138.pants

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs, pieņemot skaidru naudu no parādnieka, izsniedz kvīti.

(2) Kvīti par skaidras naudas pieņemšanu aizpilda trijos eksemplāros. Pirmo eksemplāru, kas ir apstiprināts ar zvērināta tiesu izpildītāja ģerboņzīmogu, izsniedz maksātājam pret parakstu, otro eksemplāru ievieto izpildu lietā, bet trešais eksemplārs paliek kvīšu grāmatiņā.

(3) Kvīts nav derīga bez šādiem rekvizītiem:

1) izpildu lietas numurs;

2) kvīts izsniegšanas datums;

3) saņemtā summa cipariem un vārdiem;

4) zvērināta tiesu izpildītāja paraksts;

5) zvērināta tiesu izpildītāja ģerboņzīmogs uz kvīts pirmā eksemplāra;

6) norāde uz izpildu dokumentu, uz kuru pamatojoties nauda tiek iekasēta;

7) piedzinējs (vārds, uzvārds vai nosaukums), parādnieks (vārds, uzvārds vai nosaukums);

8) maksātājs (vārds, uzvārds, personas kods), ja tas nav parādnieks.

XV nodaļa

Darba organizatoriskie noteikumi un lietvedība

139.pants

Zvērināts tiesu izpildītājs nosūta visiem attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā esošajiem rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem, zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem, publisko reģistru vadītājiem, kā arī tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei sava paraksta un zīmoga nospieduma, kā arī sava palīga paraksta paraugu.

140.pants

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs nosaka pieņemšanas laiku.

(2) Zvērinātam tiesu izpildītājam jānodrošina apmeklētāju pieņemšana jautājumos par konkrētu tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi un izpildu dokumentu pieņemšana vismaz astoņas stundas nedēļā sava apkalpojamā iecirkņa robežās.

(3) Tieslietu ministrs pēc saskaņošanas ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi var atļaut vai arī uzdot par pienākumu zvērinātam tiesu izpildītājam noteiktās nedēļas vai mēneša dienās ierasties amata pienākumu pildīšanai tuvākās apkaimes pilsētās vai ciemos, lai nodrošinātu visām personām iespēju tikties ar zvērinātu tiesu izpildītāju.

141.pants

(1) Akti (dokumenti) sastādāmi valsts valodā, naudas summas norādāmas Latvijas valūtā, bet mēri un svari — atbilstoši metriskajai sistēmai.

(2) Visos aktos jābūt:

1) akta sastādīšanas datumam, mēnesim un gadam, bet, ja vajadzīgs, — arī sīkākam laika apzīmējumam;

2) zvērināta tiesu izpildītāja vārdam un uzvārdam;

3) akta taisīšanas vietas adresei;

4) akta reģistra numuram;

5) zvērināta tiesu izpildītāja parakstam.

(3) Uz izdodamiem aktiem zvērināts tiesu izpildītājs uzspiež savu zīmogu.

(4) Vairākās loksnēs rakstītus aktus numurē un katru lappusi apliecina ar zvērināta tiesu izpildītāja parakstu un zīmogu.

(5) Apzīmējot aktos personas, jānorāda to vārds, uzvārds un dzīvesvieta, bet aktos, ar kuriem saskaņā zvērinātam tiesu izpildītājam jāpārbauda personu identitāte, — arī šo personu personas kods un dzīvesvieta. Ja personas kodu vai dzīvesvietu nav iespējams noskaidrot, zvērināts tiesu izpildītājs par to norāda aktā.

(6) Sastādot aktus, kuros minētas juridiskās personas, zvērinātam tiesu izpildītājam jāpārbauda to tiesībspēja, darbības apjoms un pārstāvju pilnvaras.

(7) Labojumus, svītrojumus un piemetinājumus atzīmē akta beigās pirms parakstiem.

142.pants

(1) Ja zvērinātam tiesu izpildītājam izpildu dokumentu iesniedz, neievērojot Civilprocesa likuma normu prasības par izpildu dokumentu iesniegšanu izpildei, zvērināts tiesu izpildītājs pieņem lēmumu par izpildu dokumenta izsniegšanu atpakaļ iesniedzējam (arī gadījumos, ja izpildu dokuments saņemts pa pastu).

(2) Lēmumus ievieto zvērināta tiesu izpildītāja pieņemto lēmumu reģistrā, piešķirot tiem kārtas numuru.

143.pants

(1) Katram kārtējam lietvedības gadam zvērināts tiesu izpildītājs noformē šādas grāmatas un reģistrus:

1) saņemtās korespondences uzskaites grāmata;

2) izpildu dokumentu uzskaites grāmata;

3) aktu uzskaites grāmata;

4) depozīta summu uzskaites grāmata;

5) ienākumu un izdevumu grāmata;

6) iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu reģistrācijas grāmata;

7) nosūtītās korespondences reģistrs;

8) zvērināta tiesu izpildītāja pieņemto lēmumu reģistrs;

9) tiesā iesniegto dokumentu reģistrs;

10) arhīvā nodoto lietu sarakstu reģistrs.

(2) Aizliegts minētajās grāmatās izdarīt ierakstus ar zīmuli un neatrunātus labojumus.

(3) Izpildu dokumentu uzskaites grāmatas lapas numurē, caurauklo un to apstiprina rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs ar savu parakstu un tiesas zīmogu.

144.pants

(1) Visus izpildu dokumentus neatkarīgi no tā, vai tos iesniedz izpildei piedzinējs, nodod izpildei tiesa vai arī tie saņemti pa pastu, kā arī pārējo korespondenci reģistrē saņemtās korespondences uzskaites grāmatā. Uz saņemtā dokumenta tiek izdarīta atzīme, norādot zvērināta tiesu izpildītāja vārdu un uzvārdu, saņemšanas datumu un korespondences uzskaites grāmatas kārtas numuru.

(2) Dokumentus, kas nav piekritīgi konkrētam zvērinātam tiesu izpildītājam, nekavējoties nosūta atpakaļ iesniedzējam.

145.pants

Korespondences uzskaites grāmatā ierakstus izdara numerācijas pieaugošā secībā, norādot datumu, kad korespondence saņemta, un tās veidu. Kārtas numurs korespondences uzskaites grāmatā atbilst dokumenta reģistrācijas numuram.

146.pants

(1) Ja izpildu dokuments reģistrējams izpildu lietu uzskaites grāmatā, zvērināts tiesu izpildītājs norāda izpildu lietas kategoriju.

(2) Izpildu lietu kategorijas ir šādas:

1.kategorija — uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņa;

2.kategorija — mantas konfiskācija;

3.kategorija — izlikšana, telpu atbrīvošana un ievešana valdījumā;

4.kategorija — administratīvā piedziņa;

5.kategorija — piedziņa, kas izriet no krimināllietas;

6.kategorija — ja parādnieks ir fiziska persona civillietā;

7.kategorija — strīdi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām;

8.kategorija — ja parādnieks ir juridiska persona civillietā;

9.kategorija — mantojuma lietas;

10.kategorija — prasības nodrošināšana.

147.pants

Izpildei iesniegtam izpildu dokumentam ir jābūt oriģinālam. Ja izpildē tiek iesniegts lēmuma noraksts, tam jābūt apstiprinātam ar tiesas, tiesneša vai tās institūcijas amatpersonas parakstu (atšifrējums) un zīmogu, kura izsniegusi izpildu dokumentu.

148.pants

(1) Visus izpildei pakļautos izpildu dokumentus reģistrē izpildu lietu uzskaites grāmatā.

(2) Atbilstoši izdarītajam ierakstam katram izpildu dokumentam reģistrē izpildu lietu ar atbilstošu numuru, norādot izpildu lietas numuru augošā secībā un izpildu lietas reģistrācijas gadu.

(3) Par piešķirto izpildu lietas kārtas numuru izpildu dokumentā izdara atzīmi.

149.pants

Atļauts pārsūtīt vai nosūtīt izpildu dokumentu citam zvērinātam tiesu izpildītājam šādos gadījumos:

1) lietās, kur piedzinējs ir valsts;

2) krimināllietās par mantas konfiskāciju, naudas soda piedziņu un citām mantiskām piedziņām;

3) lietās par ārvalstu tiesu nolēmumu izpildi, kas atzīti Latvijā saskaņā ar Civilprocesa likuma normām, ja piedzinējs atrodas ārpus Latvijas.

150.pants

Izpildu lietvedības izpildes veidi:

1) pēc izpildu dokumenta izpildes to ievieto izpildu lietā un nosūta izpildu dokumenta izdevējam paziņojumu par izpildu dokumenta izpildi. Zvērināts tiesu izpildītājs izpildu dokumentā pirms izpildu lietas nodošanas arhīvā izdara ierakstu par izpildu dokumenta izpildi. Ieraksts apstiprināms ar zvērināta tiesu izpildītāja parakstu un zvērināta tiesu izpildītāja ģerboņzīmogu, norādot datumu;

2) izpildu dokumenta nosūtīšanas gadījumā piedziņas vēršanai uz darba samaksu un citām naudas izmaksām rīkojums tiek sastādīts četros eksemplāros (pirmais eksemplārs tiek nosūtīts ieturējumu izdarītājam, otrais eksemplārs — piedzinējam, trešais eksemplārs paliek zvērinātam tiesu izpildītājam, kura apkalpojamajā teritorijā ieturējumu izdarītājs atrodas, ceturtais eksemplārs — izpildu lietā);

3) izpildu dokumenta daļējas izpildes vai tā neizpildes gadījumā tas izsniedzams piedzinējam, noformējot pavadrakstu divos eksemplāros (pirmais eksemplārs tiek nosūtīts piedzinējam, otrais eksemplārs paliek izpildu lietā). Zvērināts tiesu izpildītājs izpildu dokumentā pirms tā izsniegšanas piedzinējam izdara ierakstu par daļēju izpildi vai izpildes neiespējamību. Izsniedzot piedzinējam izpildu dokumentu ar daļēju izpildi, tajā norāda parāda atlikumu. Ieraksts apstiprināms ar zvērināta tiesu izpildītāja parakstu un zvērināta tiesu izpildītāja ģerboņzīmogu, norādot datumu;

4) izpildu dokumentu izsniedzot piedzinējam vai viņa pilnvarotajai personai saskaņā ar viņa iesniegumu, izpildu lietā jābūt šīs personas rakstveida iesniegumam. Izpildu dokumentā norāda attiecīgā Civilprocesa likuma panta daļu un punktu, kas ir par pamatu izpildu dokumenta izsniegšanai piedzinējam. Ieraksts apstiprināms ar zvērināta tiesu izpildītāja parakstu un zvērināta tiesu izpildītāja ģerboņzīmogu, norādot datumu;

5) izbeidzot izpildu lietvedību, izpildu dokuments nosūtāms tā izdevējam. Izpildu dokumentā tiek izdarīts ieraksts par izpildu lietvedības izbeigšanas pamatu, norādot Civilprocesa likuma attiecīgā panta daļu un punktu. Ieraksts apstiprināms ar zvērināta tiesu izpildītāja parakstu un zvērināta tiesu izpildītāja ģerboņzīmogu, norādot datumu. Pavadraksts noformējams trijos eksemplāros (pirmais eksemplārs tiek nosūtīts izpildu dokumenta izdevējam, otrais eksemplārs — piedzinējam, trešais eksemplārs paliek izpildu lietā).

151.pants

Izpildu lietā jābūt visiem dokumentiem par zvērināta tiesu izpildītāja veiktajām darbībām tiesas vai citas institūcijas nolēmuma izpildē.

152.pants

Zvērināts tiesu izpildītājs pēc izpildu darbību izpildes visus izpildu lietā esošos dokumentus sašuj, lapas sanumurē un sastāda izpildu lietā esošo dokumentu sarakstu, kuru ievieto izpildu lietas beigās.

153.pants

Pēc izpildu darbību izpildes un pavadrakstu vai rīkojumu parakstīšanas zvērināts tiesu izpildītājs izdara ierakstu izpildu lietu uzskaites žurnālā, norādot pavadraksta vai rīkojuma saturu un adresātu.

154.pants

Dokumentu nosūtīšanas veidi ir šādi:

1) izpildu dokumenti sūtāmi ierakstītā pasta sūtījumā;

2) visi pārējie — vienkāršajā sūtījumā, ja tas nepieciešams, — ierakstītā sūtījumā vai ierakstītā sūtījumā ar pieprasījumu nosūtīt kvīti par saņemšanu.

155.pants

(1) Pēc statistiskā pārskata nodošanas zvērināts tiesu izpildītājs sastāda arhīvā nododamo izpildu lietu sarakstu, kurā norāda izpildu lietas numuru pieaugošā secībā un gadu.

(2) Izpildu lietas tiek sakārtotas pakās, ievietojot katrā no tām 50 izpildu lietas, numerācijas pieaugošā kārtībā. Saraksts sastādāms divos eksemplāros (vienu eksemplāru pievieno attiecīgajai pakai, otru eksemplāru ievieto speciāli iekārtotā mapē). Papildinot ar iztrūkstošām pabeigtām izpildu lietām konkrēto paku, zvērināts tiesu izpildītājs par to izdara atbilstošu atzīmi sarakstā.

(3) Atstājot zvērināta tiesu izpildītāja amatu, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda sarakstu par atlikumā esošajām izpildu lietām, ko pārbauda un paraksta Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvis, norādot datumu. Ja nepieciešams, sarakstu par atlikumā esošajām izpildu lietām sastāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes norīkots pārstāvis, norādot datumu.

156.pants

Zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedības dokumentu sarakstu un to glabāšanas termiņus un dokumentu saglabāšanas un iznīcināšanas kārtību nosaka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pēc saskaņošanas ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju.

Pārejas noteikumi

1. Likums stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā.

2. Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta tiesu izpildītāju līdz 2001.gada 1.jūlijam veiktās izpildu darbības un sastādītie akti ir spēkā, ja tie atbilst likumam, kas bijuši spēkā šo izpildu darbību veikšanas un aktu sastādīšanas brīdī.

3. Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta darbinieki, kuri ir pieteikušies uz izsludinātajām zvērinātu tiesu izpildītāju amata vietām un ir atestēti, bez eksāmenu kārtošanas var tikt iecelti zvērināta tiesu izpildītāja amatā, ja:

viņiem ir augstākā juridiskā izglītība vai

viņi studē tiesību zinātnes bakalaura programmā.

4. No 2001.gada 1.jūlija līdz Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbības uzsākšanai tās likumā noteiktās funkcijas veic Tieslietu ministrija.

5. Līdz 2003.gada 1.jūlijam Tieslietu ministrija maksā zvērinātam tiesu izpildītājam amatalgu 100 latu apmērā. Papildus valsts finansētajai amatalgai zvērināts tiesu izpildītājs saņem līdzekļus atbilstoši tiesu izpildītāja taksei šajā likumā noteiktajā kārtībā.

6. Ja uz zvērināta tiesu izpildītāja prakses vietu nav pieteicies neviens pretendents, tieslietu ministrs līdz 2003.gada 1.jūlijam vakantajā zvērināta tiesu izpildītāja amatā var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā triju gadu darba stāžs tiesu izpildītāja amatā.

7. Tieslietu ministrija katru gadu līdz 2003.gada 1.jūlijam nodrošina zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbības finansējumu atbilstoši tam finansējumam, kāds Tiesu izpildītāju departamentam tika piešķirts 2000.gadā.

8. Līdz 2003.gada 1.jūlijam Tieslietu ministrija nodrošina zvērinātiem tiesu izpildītājiem iespēju izmantot tiesu izpildītāju kantoriem iznomātās telpas, kā arī nodod zvērinātu tiesu izpildītāju lietošanā tiesu izpildītāju kantoru inventāru.

9. Zvērinātiem tiesu izpildītājiem pēc 2003.gada 1.jūlija ir tiesības tieslietu ministra noteiktajā kārtībā iegādāties viņiem lietošanā nodoto Tieslietu ministrijas inventāru pēc bilances atlikušās vērtības.

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1.Pašreizējās situācijas raksturojums;

Šobrīd tiesu izpildītāji ir Tieslietu ministrijas struktūrvienības — Tiesu izpildītāju departamenta — darbinieki, un par tiesu izpildītāju var būt Latvijas pilsonis, kurš sasniedzis 21 gada vecumu un kuram ir vismaz vidējā izglītība. Tiesu izpildītājs stājas pie savu pienākumu pildīšanas nesagatavots, bez attiecīgajām zināšanām likumdošanas jautājumos. Lielā darba slodze, darbam neatbilstošs atalgojums, kā arī paši darba apstākļi nerada nosacījumus augstas kvalifikācijas kadru piesaistīšanai tiesu izpildītāju darbam, tātad arī ātrai un kvalitatīvai tiesas nolēmuma izpildei.

2.Tiesību akta projekta būtība:

Lai tiesas un citu institūciju pieņemtie nolēmumi tiktu izpildīti ātri, kvalitatīvi un atbilstoši likuma prasībām, ir jānosaka tiesu izpildītāju darbība ar speciālu likumu par zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kuri darbojas kā brīvās profesijas pārstāvji un ir arī pie tiesu sistēmas piederīgas amatpersonas.

II.Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1.Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu;

Zvērinātu tiesu izpildītāju efektīvas darbības un tiesas nolēmumu kvalitatīvas izpildes nodrošināšana radītu lielāku ārvalstu investoru uzticību Latvijas tiesu sistēmai un iespaidotu arī uzņēmējdarbības attīstību un investīciju pieplūdi.

3.Sociālo seku izvērtējums;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4.Ietekme uz vidi.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem?

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3.Finansiālā ietekme;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Ir sagatavoti grozījumi arī esošajos normatīvajos aktos:

• likumā ‘’Par tiesu varu’’ — papildināt likumu ar jaunu 106.3.(1) pantu, izslēgt 109.—112. pantu, izdarīt grozījumus 107. un 108. pantā;

• Civilprocesa likumā — izdarīt grozījumus 139., 142. pantā, E daļā un pārejas noteikumos;

• Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā — izdarīt grozījumus 300. un 304. pantā;

• Krimināllikumā — izdarīt grozījumus 41.pantā, papildināt likumu ar jaunu 299.1.pantu;

• Latvijas Kriminālprocesa kodeksā— grozīt 360.p.;

• Korupcijas novēršanas likumā— papildināt 5.,9.,19. pantus;

• likumā ‘’Par nodokļiem un nodevām’’— papildināt 22.pantu;

• likumā ‘’Par policiju’’— papildināt 11.pantu;

• likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru’’— papildināt 9.pantu;

• likumā ‘’Par valsts sociālo apdrošināšanu’’— papildināt 1.pantu;

• Kredītiestāžu likumā — papildināt 63.pantu.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1.Saistības pret Eiropas Savienību;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2.Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3.Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

VI.Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2.Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Likumprojektu ir izvērtējuši, un viņu ieteikumi ir ņemti vērā, Eiropas Padomes nozīmētie eksperti — Vācijas Tieslietu ministrijas pārstāvis Matiass Vekerlings(Vācija), Roterdamas apgabala tiesas viceprezidents Teo G.M. Simons (Holande), Parīzē praktizējošs advokāts Deniss Šemla (Francija) un Starptautiskās tiesu izpildītāju asociācijas prezidents Dominiks Hektors, kurš īpaši uzsvēra likumprojektā paredzētās sistēmas līdzību ar Francijā pastāvošo.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1.Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;

Likuma izpildei nav paredzēta jaunu valsts institūciju radīšana, kā arī nav paredzēts paplašināt esošo institūciju funkcijas.

2.Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Likuma darbības izpildi nodrošinās sākotnēji Tieslietu ministrijas struktūrvienības, pēc tam Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju korporatīvā organizācija tieslietu ministra kontrolē. Likumprojektā ir paredzētas indivīdu tiesības apstrīdēt zvērinātu tiesu izpildītāju darbības tiesas ceļā, kā arī mehānisms iespējamo zvērinātu tiesu izpildītāju radīto zaudējumu atlīdzināšanai.

 

Grozījumi Civilprocesa likumā

Saeimas dok. Nr.3011; likumprojekts Nr. 866

Ministru kabineta 2001. gada 27. marta sēdē akceptēts (prot. Nr.13, 10.§) un 2. aprīlī iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt Civilprocesa likumā šādus grozījumus:

1. Papildināt 102.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā tiesa var uzdot noskaidrot apstākļus vai savākt pierādījumus tiesu izpildītājam."

2. Papildināt 117.pantu pēc vārda "vietā" ar vārdiem "vai šā likuma 102.pantā noteiktajā kārtībā uzdot to veikt tiesu izpildītājam".

3. Svītrot 138.panta ceturtajā daļā vārdus "kantora depozīta".

4. Aizstāt 139.panta pirmās daļas 7.punktā vārdus "izpildu lietvedības" ar vārdiem "izpildu darbības atlikšana".

5. Svītrot 141.panta otrajā daļā vārdus "kantora depozīta".

6. Izteikt 142.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Lēmumu par prasības nodrošināšanu, apķīlājot atbildētāja mantu vai naudas līdzekļus, kas atrodas pie trešajām personām, izpilda tiesu izpildītājs. Tiesu izpildītājs paziņo attiecīgajai trešajai personai tiesas lēmumu un aizliegumu nodot atbildētājam vai citai personai apķīlāto mantu. Naudas līdzekļu, kas atrodas pie trešajām personām, apķīlāšanu tiesu izpildītājs veic šā likuma 72.nodaļā noteiktajā kārtībā. Ja prasības nodrošināšanai apķīlāti maksājumi, kuri atbildētājam pienākas no trešās personas noteiktos termiņos saskaņā ar līgumu, trešajai personai ir pienākums paziņot tiesu izpildītājam, vai atbildētājam pienākas maksājumi un kādā apmērā, kā arī ieskaitīt turpmākos maksājumus tiesu izpildītāja kontā."

7. Svītrot 322.panta trešajā daļā vārdus "kantora depozīta".

8. Izteikt E daļas nosaukumu šādā redakcijā:

" E daļa

Tiesas un citu institūciju nolēmumu izpilde ".

9. Izteikt trīspadsmitās sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

" Trīspadsmitā sadaļa

Tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildes vispārīgie noteikumi ".

10. Papildināt 540.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) lēmumi par tiesas uzdevumiem."

11. 541.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Izpildu rakstu pirmās instances vai apelācijas instances tiesa izraksta pēc nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā, bet, ja nolēmums izpildāms nekavējoties, — tūlīt pēc nolēmuma taisīšanas.";

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Pēc ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanas šā likuma 77.nodaļā paredzētajā kārtībā tiesa izraksta izpildu rakstu un nekavējoties nosūta to piedzinējam vai, ja naudas summas piedzenamas ārvalsts ienākumos, — tiesai, kas pieņēmusi atzīto nolēmumu.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja saskaņā ar tiesas nolēmumu naudas summas piedzenamas valsts ienākumos, tiesa pēc nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā nosūta izpildu rakstu tiesu izpildītājam pēc parādnieka — fiziskās personas — dzīvesvietas vai juridiskās personas atrašanās vietas (juridiskās adreses).";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Izpildot krimināllietas sprieduma daļu par mantas konfiskāciju, naudas soda piedziņu un citām mantiskām piedziņām, tiesa nosūta izpildu rakstu tiesu izpildītājam pēc parādnieka pēdējās zināmās dzīvesvietas vai pēc viņam piederošās mantas atrašanās vietas."

12. Izteikt 542.pantu šādā redakcijā:

" 542.pants. Vairāku izpildu rakstu izsniegšana par vienu nolēmumu

(1) Par katru nolēmumu izsniedz vienu izpildu rakstu, bet, ja tiesas nolēmuma rezolutīvajā daļā ir lemts vairāk nekā par vienu patstāvīgu prasījumu, par katru no tiem izsniedz atbilstošu izpildu rakstu.

(2) Ja nolēmuma izpilde izdarāma dažādās vietās vai nolēmums taisīts par labu vairākiem prasītājiem, vai vērsts pret vairākiem atbildētājiem, pēc piedzinēja lūguma tiesa izsniedz vairākus izpildu rakstus. Izsniedzot vairākus izpildu rakstus, katrā no tiem precīzi norāda izpildes vietu vai to nolēmuma daļu, kura pēc šā izpildu raksta izpildāma, bet solidārās piedziņas gadījumā — arī atbildētāju, pret kuru vēršama piedziņa pēc šā izpildu raksta."

13. Aizstāt 543.panta pirmās daļas 5.punktā vārdu "spriedums" ar vārdu "nolēmums".

14. Izteikt 544.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja izpildu raksts nozaudēts, nozagts vai iznīcināts, tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu, pēc piedzinēja pieteikuma, bet, ja tas noticis nolēmuma izpildes procesā, — pēc tiesu izpildītāja pieteikuma var izsniegt izpildu raksta dublikātu. Pieteikumā norādāmi apstākļi, kādos izpildu raksts nozaudēts, nozagts vai iznīcināts."

15. 546.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Tiesas vai tiesneša izsniegto izpildu dokumentu var iesniegt piespiedu izpildei 10 gadu laikā no nolēmuma spēkā stāšanās dienas, ja likumā nav noteikti citi noilguma termiņi.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Termiņus, kādos citi šā likuma 540.pantā norādītie izpildu dokumenti iesniedzami izpildei, nosaka attiecīgie likumi."

16. Aizstāt 547.panta pirmajā daļā vārdu "sprieduma" ar vārdu "nolēmuma".

17. Izteikt 548.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Tiesas un citus šā likuma 539.pantā norādītos nolēmumus izpilda tiesu izpildītājs.

(2) Tiesu izpildītāja tiešā uzraudzība piekrīt tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības rajonā atrodas tiesu izpildītāja amata vieta."

18. Izteikt 549.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Tiesu izpildītājs uzsāk izpildu darbības pēc piedzinēja, bet šā likuma 540.panta 2.punktā norādītajos gadījumos — pēc iesniedzēja rakstiska pieteikuma, pēc tiesas vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes iniciatīvas, pamatojoties uz izpildu dokumentu.

(2) Ja tiesu izpildītājs konstatē, ka nolēmuma izpildei iesniegtie dokumenti nav noformēti šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, izpildu darbības netiek uzsāktas. Šajā gadījumā tiesu izpildītājs paziņo iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai, kas nevar būt mazāks par 10 dienām.

(3) Ja parādnieks ir fiziskā persona, tiesas un citu institūciju nolēmumus izpilda tiesu izpildītājs pēc šīs personas dzīvesvietas, tās mantas atrašanās vietas vai darbavietas, bet, ja parādnieks ir juridiskā persona, tiesas un citu institūciju nolēmumus izpilda pēc šīs personas atrašanās vietas (juridiskās adreses) vai tās mantas atrašanās vietas.

(4) Ja parādnieks jūras prasībā ir ārvalsts persona, kuras īpašumā esošs kuģis atrodas Latvijas iekšējos ūdeņos, un nav noslēgts starpvalstu līgums par tiesas nolēmumu atzīšanu starp Latvijas Republiku un attiecīgo ārvalsti, tiesas nolēmumu izpilda pēc šā kuģa atrašanās vietas. Vēršot piedziņu uz ārvalsts personas īpašumā esošu kuģi, šā likuma 555.pantā noteiktais termiņš izpildīt nolēmumu labprātīgi parādniekam netiek dots.

(5) Tiesu izpildītājs tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi veic tās rajona (pilsētas) tiesas darbības rajona robežās, kurā atrodas viņa apkalpojamais iecirknis. Tiesu izpildītājs var turpināt nolēmuma izpildi ārpus rajona (pilsētas) tiesas darbības teritorijas, bet tikai attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā, šādos gadījumos:

1) ja nolēmuma izpildes kavēšana var radīt ievērojamus zaudējumus piedzinējam vai piedziņa var kļūt neiespējama;

2) ja nolēmums izpildāms nekavējoties.

(6) Svētdienās un svētku dienās tiesas un citu institūciju nolēmumu izpilde tiek pieļauta šādos gadījumos:

1) ja nolēmuma izpildes kavēšana var radīt ievērojamus zaudējumus piedzinējam vai piedziņa var kļūt neiespējama;

2) ja nolēmums izpildāms nekavējoties.

(7) Tiesas un citu institūciju nolēmumu izpilde laikā no pulksten 24 līdz pulksten 6 netiek pieļauta.

(8) Piedzinējam un parādniekam ir tiesības būt klāt pie izpildu darbībām, kā arī pēc rakstiska lūguma saņemt ziņas, kas saistītas ar konkrēta nolēmuma izpildi.

(9) Tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas vai ieinteresētās personas lūguma ar lēmumu var izlabot pārrakstīšanās kļūdas viņa izpildu lietvedībā esošajā lietā sastādītajos procesuālajos dokumentos. Tiesu izpildītāja lēmumam, ar ko labo kļūdu, nav nekādu seku attiecībā uz personām, kuru tiesības un pienākumi nostiprināti procesuālajā dokumentā."

19. 550.pantā:

izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(1) Tiesu izpildītājam aizliegts veikt izpildu darbības lietās, kurās viena no pusēm ir viņš pats, viņa laulātais, viņa vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā — līdz ceturtajai pakāpei un svainības attiecībās — līdz trešajai pakāpei, kā arī tiesu izpildītāja vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas, vai tiesu izpildītāja vai viņa laulātā adoptētāji vai adoptētie.

(2) Tiesu izpildītājs paziņo par savu atstatīšanu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, kura nosūta izpildu dokumentu izpildīšanai citam tiesu izpildītājam tajā pašā rajona (pilsētas) tiesas darbības rajonā, bet, ja tas nav iespējams, — izpildu dokumentu nosūta izpildei citam tā paša tiesu apgabala tiesu izpildītājam.

(3) Noraidījumu tiesu izpildītājam var pieteikt piedzinējs vai parādnieks, iesniedzot pieteikumu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes lēmumu, ar kuru pieteikums atstāts bez apmierinājuma, var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā 30 dienu laikā pēc tā pieņemšanas."

20. 551.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "tiesu spriedumus un citus" ar vārdiem "tiesas un citu institūciju";

aizstāt otrajā daļā vārdu "simt" ar vārdu "piecsimt";

aizstāt trešajā daļā vārdus "sprieduma vai tiesneša lēmuma" ar vārdu "nolēmuma";

aizstāt trešajā daļā vārdu "simt" ar vārdu "piecsimt";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja, izpildot nolēmumu, tiek izdarīta pretošanās, tiesu izpildītājs pieaicināto personu klātbūtnē sastāda par to aktu un, lai novērstu šķēršļus, vēršas pēc palīdzības policijā. Tiesu izpildītāja un pieaicināto personu parakstīto aktu iesniedz rajona (pilsētas) tiesā pēc pretošanās izdarīšanas vietas, lai tā izlemtu jautājumu par to personu atbildību, kuras pretojušās nolēmuma izpildei.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja piedzinējs, parādnieks vai to pārstāvis atsakās parakstīt tiesu izpildītāja nolēmuma izpildes laikā sastādītu aktu, tiesu izpildītājs divu pieaicināto personu klātbūtnē par to sastāda aktu vai izdara atzīmi attiecīgajā aktā. Piedzinēja, parādnieka vai to pārstāvja atteikšanās parakstīt tiesu izpildītāja sastādītu aktu neietekmē sastādītā akta spēku."

21. 552.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Parādnieks paziņo tiesu izpildītājam par darbavietas vai dzīvesvietas maiņu nolēmuma izpildes laikā, kā arī par papildu ienākumu avotiem.";

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "paskaidrojumus vai" ar vārdiem "nolēmuma piespiedu izpildes laikā"

aizstāt trešajā daļā vārdu "simt" ar vārdu "piecsimt".

22. Izteikt 553.pantu šādā redakcijā:

" 553.pants. Izpildāmā tiesas nolēmuma izskaidrošana

Ja izpildāmais tiesas nolēmums nav skaidrs, tiesu izpildītājs ir tiesīgs lūgt tiesu, kura pieņēmusi nolēmumu, to izskaidrot. Nolēmuma izskaidrošana notiek saskaņā ar šā likuma 202. vai 437.panta noteikumiem."

23. Izteikt 554.pantu šādā redakcijā:

" 554.pants. Tiesas nolēmuma izpildes atlikšana

(1) Ja ir apstākļi, kas apgrūtina tiesas nolēmuma izpildi vai padara to neiespējamu, tiesu izpildītājs ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura pieņēmusi nolēmumu lietā, priekšlikumu par nolēmuma izpildes atlikšanu.

(2) Tiesu izpildītāja pieteikumu ar priekšlikumu par tiesas nolēmuma izpildes atlikšanu izskata šā likuma 206. vai 438.pantā noteiktajā kārtībā."

24. Izteikt 555.pantu šādā redakcijā:

" 555.pants. Priekšlikums izpildīt nolēmumu labprātīgi

(1) Tiesu izpildītājs, stājoties pie izpildes, paziņo parādniekam par pienākumu izpildīt nolēmumu labprātīgi desmit dienu laikā, nosūtot vai izsniedzot priekšlikumu. Ja nolēmums ir izpildāms nekavējoties, termiņš izpildīt nolēmumu labprātīgi parādniekam netiek dots un priekšlikums netiek sūtīts.

(2) Ja parādnieks ir fiziskā persona, tiesu izpildītājs priekšlikumu nosūta parādniekam ierakstītā sūtījumā uz viņa pēdējo zināmo dzīvesvietu vai izsniedz parādniekam personīgi pret parakstu. Ja tiesu izpildītājs nesastop parādnieku tā dzīvesvietā, viņš izsniedz priekšlikumu kādam no kopā ar parādnieku dzīvojošiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem.

(3) Ja parādnieka — fiziskas personas — dzīvesvieta nav zināma, priekšlikums izpildīt nolēmumu labprātīgi tiek publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Ja parādnieks ir juridiskā persona, tiesu izpildītājs priekšlikumu nosūta ierakstītā sūtījumā uz parādnieka atrašanās vietu vai juridisko adresi, ja parādnieka atrašanās vieta nav zināma, vai izsniedz personīgi pret parakstu parādnieka izpildinstitūcijas pārstāvim.

(5) Ja parādnieks vai parādnieka izpildinstitūcijas pārstāvis atsakās priekšlikumu pieņemt vai parakstīt, tiesu izpildītājs vai priekšlikuma piegādātājs divu pieaicinātu personu klātbūtnē sastāda par to aktu. Atteikšanās pieņemt vai parakstīt priekšlikumu nav šķērslis nolēmuma piespiedu izpildei.

(6) Ja priekšlikums piegādāts šajā pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka parādniekam ir paziņots par nolēmuma labprātīgas izpildes termiņu.

(7) Līdz nolēmuma labprātīgas izpildes termiņam tiesu izpildītājs var:

1) pieprasīt, lai parādnieks deklarē savu mantisko stāvokli un pārmaiņas tajā pēdējā gada laikā;

2) apķīlāt parādnieka mantu;

3) aizliegt publisko reģistru turētājiem veikt parādniekam piederošā īpašuma visu veidu pārreģistrāciju, kā arī apgrūtināšanu ar lietu tiesībām."

25. Izteikt 556.pantu šādā redakcijā:

" 556.pants. Nolēmuma piespiedu izpilde

Nolēmuma piespiedu izpildi izdara pēc tam, kad notecējis šā likuma 555.pantā paredzētais nolēmuma labprātīgas izpildes termiņš."

26. Izteikt 557.pantu šādā redakcijā:

" 557.pants. Nolēmuma piespiedu izpildes līdzekļi

Piespiedu izpildes līdzekļi ir:

1) piedziņas vēršana uz parādniekam piederošo kustamo mantu, to atsavinot;

2) piedziņas vēršana uz parādniekam piederošo nekustamo īpašumu, to atsavinot;

3) piedziņas vēršana uz bezķermeniskām lietām, tās atsavinot;

4) piedziņas vēršana uz parādnieka darba samaksu, tai pielīdzinātajiem maksājumiem un citiem parādnieka ienākumiem ārpus darba samaksas;

5) piedziņas vēršana uz parādnieka mantu un naudu, kas atrodas pie citām personām vai pienākas no citām personām;

6) ar tiesas nolēmumu piespriestās mantas nodošana piedzinējam un ar tiesas spriedumu noteikto darbību izpildīšana;

7) tiesas nolēmumā norādīto personu vai mantu izlikšana no telpām;

8) citi līdzekļi, kas norādīti nolēmumā."

27. Izteikt 558.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Izpildot nolēmumu, tiesu izpildītājs ir tiesīgs izdarīt parādnieka telpu un glabātavu apskati un apķīlāt telpās un glabātavās esošo parādnieka mantu. Telpu un glabātavu apskate izdarāma liecinieku klātbūtnē.

(2) Ja parādnieks atsakās ielaist tiesu izpildītāju telpā, kuru viņš aizņēmis, vai mantas atrašanās vietā vai arī atsakās atvērt glabātavu, tiesu izpildītājs var policijas pārstāvja klātbūtnē nekavējoties piespiedu kārtā atvērt telpu vai glabātavu un veikt to apskati.

(3) Ja parādnieks nolēmuma piespiedu izpildes laikā izvairās no nolēmuma izpildes un par telpu un glabātavu apskates laiku parādniekam rakstiski paziņots ne mazāk kā piecas dienas iepriekš, telpu un glabātavu atvēršanu tiesu izpildītājs var veikt bez parādnieka piedalīšanās policijas pārstāvja un liecinieku klātbūtnē.

(4) Ja parādniekam piederošā nekustamā īpašuma pārvaldnieks nolēmuma piespiedu izpildes laikā izvairās vai atsakās ielaist tiesu izpildītāju nekustamajā īpašumā un par nekustamā īpašuma apskates laiku pārvaldniekam rakstiski paziņots ne mazāk kā piecas dienas iepriekš, nekustamā īpašuma apskati tiesu izpildītājs var veikt bez pārvaldnieka piedalīšanās policijas pārstāvja klātbūtnē."

28. Izteikt 559.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Tiesu izpildītājs izpildu darbību atliek, pamatojoties uz piedzinēja pieteikumu vai tiesneša lēmumu par izpildu darbības atlikšanu vai mantas pārdošanas apturēšanu, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 139.panta pirmās daļas 7.punktu.

(2) Tiesu izpildītājs var atlikt izpildu darbību, ja to nav iespējams veikt tehnisku vai citu no tiesu izpildītāja neatkarīgu iemeslu dēļ."

29. Izteikt 560.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Tiesu izpildītājs aptur izpildes lietvedību, ja:

1) parādnieks zaudējis rīcībspēju;

2) ir tiesas lēmums par nolēmuma izpildes atlikšanu, kas pieņemts šā likuma 206.panta kārtībā;

3) ir tiesneša lēmums par bezstrīda piespiedu izpildīšanas apturēšanu, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 406.pantu;

4) ir Senāta rīcības sēdes lēmums par sprieduma izpildes apturēšanu, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 464.panta sesto daļu;

5) tiesā ir iesniegta sūdzība par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā un pieņemts atbilstošs lēmums par nolēmuma izpildes atlikšanu;

6) nolēmumam, uz kura pamata izsniegts izpildu dokuments, atjaunots apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņš;

7) atcelts nolēmums, uz kura pamata izsniegts izpildu dokuments, bet nolēmuma atcelšanu var pārsūdzēt."

30. Izslēgt 561.panta 3.punktu.

31. Izteikt 562.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Izpildu lietvedība tiek apturēta:

1) šā likuma 560.panta pirmās daļas 1.punktā paredzētajos gadījumos — līdz aizgādņa iecelšanai rīcībnespējīgam parādniekam;

2) šā likuma 560.panta pirmās daļas 2., 3., 4., un 5.punktā paredzētajos gadījumos — līdz laikam, kāds norādīts tiesas lēmumā, vai līdz šā lēmuma atcelšanai;

3) šā likuma 560.panta pirmās daļas 6.punktā paredzētajā gadījumā — līdz brīdim, kad stājas spēkā nolēmums par iesniegto apelācijas sūdzību, vai līdz apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa beigām, ja apelācijas sūdzība nav iesniegta;

4) šā likuma 560.panta pirmās daļas 7.punktā paredzētajā gadījumā — līdz brīdim, kad nolēmuma atcelšana nav pārsūdzama;

5) šā likuma 560.panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā — līdz brīdim, kad šā likuma 77.panta kārtībā tiesa pieņēmusi lēmumu par parādnieka aizstāšanu ar tā tiesību pārņēmēju;

6) šā likuma 561.panta 1. un 4.punktā paredzētajos gadījumos — līdz brīdim, kad beiguši pastāvēt šajos punktos minētie apstākļi;

7) šā likuma 561.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos — līdz brīdim, kad likumīgā spēkā stājas tiesas spriedums vai lēmums sakarā ar sūdzību."

32. 563.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) fiziskā persona, kas ir parādnieks, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir parādnieks, beigusi pastāvēt;"

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) atcelts nolēmums, uz kura pamata izsniegts izpildu dokuments, un nolēmuma atcelšana nav pārsūdzama."

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Šajā gadījumā tiesu izpildītājs veic uzsākto mantas pārdošanu, ja tāda jau ir izsludināta, un šā likuma 568.pantā noteiktajā kārtībā veic nolēmuma izpildes izdevumu ieturēšanu no parādnieka."

33. 564.pantā:

izteikt nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

" 564.pants. Izpildu lietvedības apturēšanas, atjaunošanas, izbeigšanas un izpildu darbības atlikšanas kārtība

(1) Par izpildu lietvedības apturēšanu, atjaunošanu, izbeigšanu un izpildu darbības atlikšanu lemj tas tiesu izpildītājs, kura lietvedībā atrodas izpildu dokuments.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Piedzinējs vai parādnieks tiesu izpildītāja lēmumu 30 dienu laikā pēc tā pieņemšanas var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja prakses vietas."

34. Izteikt 565.pantu šādā redakcijā:

" 565.pants. Izpildu dokumentu izsniegšana atpakaļ piedzinējam vai izdevējinstitūcijai

(1) Izpildu dokumentu, pēc kura piedziņa nav izdarīta vai izdarīta nepilnīgi, izsniedz atpakaļ piedzinējam:

1) pēc piedzinēja pieteikuma;

2) ja, piemērojot piedzinēja norādīto piespiedu izpildes līdzekli, nolēmumu izpildīt nav iespējams;

3) ja piedzinējs atteicies saņemt parādniekam izņemtos priekšmetus, kas norādīti nolēmumā;

4) ja piedzinējs, kas nav atbrīvots no nolēmuma izpildes izdevumu, valsts nodevas vai takses samaksas, nav to samaksājis;

5) ja izpildu lietā par uzturlīdzekļu piedziņu nav uzturlīdzekļu parāda un parādnieks nesaņem darba algu vai tai pielīdzināmus maksājumus vai piedzinējs nav lūdzis vērst piedziņu uz tiem;

6) ja nolēmuma izpildei iesniegtie dokumenti nav noformēti šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un iesniedzējs noteiktajā termiņā nav to novērsis.

(2) Izpildu dokumentu par labu valstij, ja izpildu dokumentā norādītajā adresē parādnieks neatrodas, nedzīvo, nestrādā vai tur neatrodas viņa manta, tiesu izpildītājs izsniedz Valsts ieņēmumu dienestam.

(3) Šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā un otrajā daļā minētajos gadījumos tiesu izpildītājs pieņem lēmumu par izpildu dokumenta izsniegšanu atpakaļ piedzinējam.

(4) Tiesu izpildītāja lēmumu par izpildu dokumenta izsniegšanu atpakaļ piedzinējam triju dienu laikā nosūta parādniekam un piedzinējam.

(5) Piedzinējs vai parādnieks tiesu izpildītāja lēmumu 30 dienu laikā pēc tā pieņemšanas var pārsūdzēt pilsētas (rajona) tiesā pēc tiesu izpildītāja prakses vietas.

(6) Izsniedzot izpildu dokumentu piedzinējam šā panta pirmās daļas 1. un 3.punktā minētajos gadījumos, tiesu izpildītājs atceļ visus pieņemtos piespiedu izpildes līdzekļus.

(7) Izpildu dokumenta izsniegšana atpakaļ piedzinējam nav šķērslis šā dokumenta jaunai iesniegšanai izpildei likumā noteiktajā termiņā un kārtībā.

(8) Izpildu dokumentu, pēc kura piedziņa ir izdarīta, nosūta izdevējinstitūcijai.

(9) Ja piedziņa ir izdarīta, visi tiesu izpildītāja pieņemtie izpildu līdzekļi tiek atcelti."

35. Izteikt 566.pantu šādā redakcijā:

" 566.pants. Tiesas un citu institūciju nolēmuma izpildes izdevumi un tiesu izpildītāju takses

(1) Tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildes izdevumi ir šādi:

1) izdevumi par izziņām;

2) izdevumi par pasta pakalpojumiem;

3) izdevumi par bankas pakalpojumiem;

4) izdevumi par parādnieka mantas glabāšanu un pārvadāšanu;

5) pārvietošanās izdevumi;

6) samaksa ekspertam, izņemot šā likuma 578.pantā noteikto;

7) samaksa par mantas izsoles sludinājuma publicēšanu;

8) izdevumi, kas saistīti ar apķīlātās mantas pārdošanu;

9) citi piespiedu izpildes darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi.

(3) Tiesu izpildītāja takses par tiesas un citu institūciju nolēmuma izpildi un to maksāšanas kārtību nosaka tieslietu ministrs un finansu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma."

36. Izteikt 567.pantu šādā redakcijā:

" 567.pants. Tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildes izdevumu maksāšanas kārtība

(1) Iesniedzot izpildu dokumentu izpildei, iesniedzējs, ievērojot šā likuma 570. un 572.pantā noteikto, norāda piespiedu izpildes līdzekli (557.pants) un samaksā tiesu izpildītājam nolēmuma izpildes izdevumus tādā apmērā, kāds nepieciešams nolēmuma izpildes uzsākšanai piedzinēja norādītajā veidā, kā arī valsts nodevu viena lata apmērā un tiesu izpildītāju takses. Nolēmuma piespiedu izpildes laikā pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma piedzinējs iemaksā nolēmuma izpildei papildus nepieciešamos tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildes izdevumus un tiesu izpildītāja takses.

(2) Tiesas un citu institūciju nolēmuma izpildes uzsākšanai un izpildu darbību veikšanai nepieciešamo nolēmuma izpildes izdevumu apmēru un kārtību, kādā aprēķināmi tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildes izdevumi, nosaka tieslietu ministrs un finansu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma.

(3) No tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildes izdevumu, valsts nodevas un tiesu izpildītāju takses samaksas ir atbrīvota persona, kas ir piedzinējs:

1) prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām;

2) prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru dēļ radies sakropļojums vai cits veselības bojājums, vai iestājusies personas nāve;

3) prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu;

4) prasībās par noziedzīga nodarījuma rezultātā radušos materiālo zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

Šajā gadījumā tiesas un citu institūciju izpildes izdevumi, valsts nodeva un tiesu izpildītāju takses sedz no Tieslietu ministrijas budžetā paredzētajiem līdzekļiem.

(4) Tiesas un citu institūciju nolēmuma izpildes izdevumi, valsts nodeva un tiesu izpildītāju takses, veicot piedziņu par labu valstij, sedz no Tieslietu ministrijas budžetā paredzētajiem līdzekļiem lietās par:

1) naudas soda kā pamatsoda piedziņu krimināllietās;

2) šajā likumā noteiktajā kārtībā uzlikto naudas sodu piedziņu;

3) šajā likumā noteikto valsts nodevu piedziņu;

4) to izdevumu piedziņu, kuri saistīti ar advokāta obligāto pakalpojumu sniegšanu;

5) administratīvo sodu piedziņu valsts budžetā ar valsts pārvaldes iestāžu nolēmumu."

37. Izteikt 568.pantu šādā redakcijā:

" 568.pants. Tiesu izpildītāja takses, tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildes izdevumu ieturēšana no parādnieka un piedzinēja

(1) Par tiesas un citu institūciju nolēmuma izpildes izdevumiem tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu, vienlaikus nosakot, kādā apmērā tiesas un citu institūciju nolēmuma izpildes izdevumi ieturami no parādnieka un atlīdzināmi personai, kas uzņēmusies nolēmuma izpildes izdevumus.

(2) Tiesu izpildītāja sastādīto aprēķinu par tiesas un citu institūciju nolēmuma izpildes izdevumiem triju dienu laikā nosūta parādniekam un piedzinējam.

(3) Piedzinējs vai parādnieks tiesu izpildītāja aprēķinu var pārsūdzēt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē desmit dienu laikā no aprēķina saņemšanas dienas.

(4) Valsts nodeva, tiesu izpildītāju takses, tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildes izdevumi piedzenami no parādnieka, bet, ja pēc piedzinēja lūguma izpildu darbības tiek veiktas steidzamības kārtā, starpību sedz piedzinējs."

38. Izteikt četrpadsmitās sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"Četrpadsmitā sadaļa

Piespiedu izpildes līdzekļu piemērošana".

39. Izteikt 570.pantu šādā redakcijā:

" 570.pants. Piedziņa no fiziskās personas

(1) Piedziņu pēc izpildu dokumentiem tiesu izpildītājs vispirms vērš uz fiziskās personas naudas līdzekļiem kredītiestādēs.

(2) Ja, vēršot piedziņu uz fiziskās personas naudas līdzekļiem kredītiestādēs, piedzinēja prasījums netiek apmierināts, piedziņu vērš uz fiziskās personas mantu, arī uz šīs personas daļu kopīpašumā un laulāto kopmantā, kā arī — likumā noteiktajos gadījumos — uz laulāto mantas kopību.

(3) Piedziņa uz parādnieka mantu netiek vērsta, ja parādnieks saņem darba samaksu, tai pielīdzinātus maksājumus vai citus ienākumus ārpus darba samaksas un piedziņas apmērs nepārsniedz to mēneša ienākumu daļu, uz kuru pēc likuma var vērst piedziņu."

40. Izteikt 571.panta tekstu šādā redakcijā:

"Izpildot tiesas un citu institūciju nolēmumus, piedziņu nedrīkst vērst uz šā likuma 1.pielikumā minēto mantu, izņemot, ja tā ir ieķīlāta par labu piedzinējam."

41. Izteikt 572.pantu šādā redakcijā:

" 572.pants. Piedziņa no juridiskās personas

(1) Piedziņu pēc izpildu dokumentiem tiesu izpildītājs vispirms vērš uz juridiskās personas naudas līdzekļiem, kuri atrodas kredītiestādēs.

(2) Ja, vēršot piedziņu uz juridiskās personas naudas līdzekļiem kredītiestādēs, piedzinēja prasījums netiek apmierināts, piedziņu vērš uz juridiskās personas mantu."

42. Izteikt 573.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Parādnieka kustamās mantas apķīlāšana izpaužas šīs mantas aprakstē un apsardzībā.

(2) Veicot nolēmuma piespiedu izpildes darbības, tiesu izpildītājs pārliecinās attiecīgajā kustamo lietu reģistrā par mantas piederības reģistrāciju parādniekam un par parādnieka mantas apgrūtinājumu reģistrāciju komercķīlu reģistrā. Vienlaikus tiesu izpildītājs ar rīkojumu aizliedz attiecīgajiem kustamo lietu reģistriem veikt parādnieka mantas visu veidu pārreģistrāciju un apgrūtināšanu ar lietu tiesībām.

(3) Tiesu izpildītājs var neapķīlāt parādnieka kustamo mantu, ja, vēršot piedziņu uz to, nolēmuma izpildes izdevumi varētu pārsniegt naudas summu, ko iespējams iegūt, atsavinot šo mantu. Par šādas kustamās mantas apķīlāšanas lietderīgumu izlemj tiesu izpildītājs."

43. Izteikt 574.pantu šādā redakcijā:

" 574.pants. Parādnieka kustamās mantas apķīlāšanas vispārīgie noteikumi

(1) Tiesu izpildītājs apķīlā parādnieka mantu tādā daudzumā, kāds nepieciešams, lai dzēstu piedzenamo summu un segtu nolēmuma izpildes izdevumus. Tiesu izpildītājs neapķīlā galvenās lietas būtiskās daļas šķirti no galvenās lietas.

(2) Tiesu izpildītājs var apķīlāt parādnieka kustamu mantu, kuras vērtība pārsniedz piedzinējam piespriesto summu un nolēmuma izpildes izdevumus, ja parādniekam nav citas apķīlāšanai pakļautas mantas vai šo mantu vērtība nesedz piedzenamo summu un nolēmuma izpildes izdevumus.

(3) Ja komercķīlu reģistrā uz parādnieka mantu ir reģistrēta komercķīla par labu trešajām personām, tiesu izpildītājs apķīlā to parādnieka mantu, kura nav apgrūtināta ar komercķīlu. Ja pēc piedziņas vēršanas uz neapgrūtināto parādnieka mantu nepietiek piedzenamās summas dzēšanai, tiesu izpildītājs apķīlā visu ar komercķīlu apgrūtināto parādnieka mantu.

(4) Ja parādnieka manta ir apķīlāta citas personas prasības nodrošināšanai, tiesu izpildītājs apķīlā to mantu, kas nav apķīlāta citas personas prasības nodrošināšanai, ja ar to nepietiek prasības segšanai, — apķīlā pārējo parādnieka mantu.

(5) Ja parādnieks atrodas prombūtnē vai izvairās no nolēmuma izpildes, mantas apķīlāšanu tiesu izpildītājs izdara, piedaloties pašvaldības vai policijas pārstāvim.

(6) Pie parādnieka kustamās mantas apķīlāšanas parādniekam un piedzinējam ir tiesības pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus. Liecinieku neierašanās neaptur mantas apķīlāšanu.

(7) Notiekot mantas apķīlāšanai, parādnieks ir tiesīgs paziņot tiesu izpildītājam, uz kuriem priekšmetiem vispirms būtu vēršama piedziņa. Tiesu izpildītājs šādu pieteikumu apmierina, ja tas nav pretrunā ar šā likuma normām un nekavē nolēmuma izpildi.

(8) Parādnieka kustamās mantas apķīlāšana pēc viena izpildu dokumenta nav šķērslis piedziņas vēršanai uz šo mantu pēc cita izpildu dokumenta.

(9) Kuģa apķīlājums attiecas ne vien uz kuģa korpusu, bet arī uz visiem kuģa piederumiem, ieskaitot tos, kas nodrošina kuģa navigāciju. Kopīpašumā esošs kuģis apķīlājams visā tā sastāvā, iepriekš neatdalot parādnieka tiesības uz viņa daļu. Par kuģa apķīlāšanu paziņo Kuģu reģistram.

(10) Ja tiek apķīlāts reģistrācijai pakļauts paaugstinātas bīstamības avots, par tā apķīlāšanu un glabātāju paziņo attiecīgā kustamo lietu reģistra turētājam.

(11) Ja tiek apķīlāta parādnieka manta, kas par labu trešajai personai apgrūtināta ar komercķīlu, tiesu izpildītājs, pamatojoties uz komercķīlu reģistrā esošo informāciju, nosūta komercķīlas ņēmējam paziņojumu par apgrūtinātās mantas apķīlāšanu un nosaka termiņu, ne mazāku par desmit dienām, kādā komercķīlas ņēmējam jāpaziņo par viņa prasījuma apmēru.

(12) Pēc šā panta desmitajā daļā noteiktā termiņa beigām tiesu izpildītājs, pamatojoties uz komercķīlu reģistra un komercķīlu ņēmēju iesniegtajiem datiem, izveido sarakstu, kurā norāda:

1) komercķīlas ņēmējus, kuriem ir komercķīlas tiesības uz apķīlāto parādnieka mantu atbilstoši viņu pirmtiesībai;

2) summu, uz kuru katram komercķīlas ņēmējam ir tiesības.

(13) Saraksta kopiju tiesu izpildītājs ierakstītā sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu nosūta parādniekam, piedzinējam un visiem komercķīlas ņēmējiem, kuriem ir komercķīlas tiesības uz apķīlāto parādnieka mantu.

(14) Tiesu izpildītājs nosaka termiņu, kas nav mazāks par desmit dienām no saraksta izsūtīšanas dienas, kādā parādnieks, piedzinējs vai komercķīlu reģistrā norādītais komercķīlas ņēmējs var apstrīdēt tiesu izpildītāja sastādīto sarakstu un iesniegt pieteikumu tiesā pēc tiesu izpildītāja prakses vietas. Par noteikto termiņu tiesu izpildītājs paziņo vienlaikus ar saraksta nosūtīšanu."

44. 575.pantā:

aizstāt nosaukumā vārdu "aprakste" ar vārdu "apķīlāšana";

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja ir pierādījumi, ka parādnieka manta atrodas pie citas personas, tiesu izpildītājs apķīlā šo mantu vispārējā kārtībā.";

izslēgt otro daļu.

45. Izteikt 576.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

" 576.pants. Kustamās mantas aprakste

(1) Kustamās mantas aprakste ir parādnieka kustamās mantas pazīmju norādīšana un novērtēšana. Aprakstot kustamo mantu, precīzi norāda tās individuālās īpašības un daudzumu."

46. Izteikt 577.pantu šādā redakcijā:

" 577.pants. Mantas apķīlāšanas akts

(1) Mantas apķīlāšanas aktā norāda:

1) akta sastādīšanas laiku un vietu;

2) tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu un prakses vietas adresi;

3) tiesas vai citas institūcijas, vai amatpersonas nolēmumu, kas tiek pildīts;

4) piedzinēja un parādnieka vai viņu pilnvaroto pārstāvju vārdu un uzvārdu, ja tie piedalās mantas apķīlāšanā;

5) liecinieku vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, bet amatpersonai — vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu;

6) katra apķīlājamā priekšmeta nosaukumu, tā īpašās pazīmes (576.pants), katra priekšmeta novērtējumu atsevišķi un visas mantas vērtību;

7) uz priekšmetu aizzīmogošanu, ja tā izdarīta;

8) tās personas vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, kurai manta nodota glabāšanā;

9) tiesu izpildītāja rīcības pārsūdzēšanas kārtību un termiņu;

10) apķīlājamās mantas glabāšanas kārtību, mantas glabātāja civiltiesisko atbildību, kā arī kriminālatbildību, ja glabāšanā nodoto mantu izšķērdē, atsavina, slēpj vai apmaina;

11) piedzinēja, parādnieka vai citu mantas apķīlāšanā klātesošo personu izteiktās piezīmes un iebildumus.

(2) Mantas apķīlāšanas aktu paraksta tiesu izpildītājs, piedzinējs, parādnieks, mantas glabātājs un citas personas, kuras piedalījušās mantas apķīlāšanā. Ja piedzinējs, parādnieks vai viņu pārstāvji mantas apķīlāšanas aktu neparaksta, tiesu izpildītājs par to aktā izdara atzīmi.

(3) Piedzinējam vai parādniekam, kas parakstījis apķīlāšanas aktu bez jebkādām piezīmēm, nav tiesību vēlāk iesniegt sūdzību par apķīlāšanas akta nepareizību."

47. Izteikt 578.pantu šādā redakcijā:

" 578.pants. Apķīlājamās mantas novērtēšana

(1) Apķīlājamās mantas novērtēšanu izdara tiesu izpildītājs pēc attiecīgajā apvidū esošajām cenām, ievērojot tās nolietojuma pakāpi un apgrūtinājumu, ko rada mantas piespiedu atsavināšana.

(2) Līdz apķīlātās mantas izsoles izziņošanai vai komisijas līguma noslēgšanai piedzinējs vai parādnieks rakstiski var lūgt tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai mantas novērtēšanai. Pirms eksperta pieaicināšanas tiesu izpildītājs rakstiski paziņo personai, kura lūgusi pieaicināt ekspertu, par novērtēšanas izdevumu apmēru. Novērtēšanas izdevumus sedz persona, kura lūgusi pieaicināt ekspertu, iemaksājot nepieciešamo naudas summu tiesu izpildītāja kontā piecu dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Ja novērtēšanai nepieciešamā naudas summa nav iemaksāta, tiesu izpildītājs lūgumu pieaicināt ekspertu noraida."

48. 579.pantā:

izteikt nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

" 579.pants. Mantas apsardzība

(1) Lai nodrošinātu apķīlātās mantas apsardzību, tiesu izpildītājs ieceļ mantas glabātāju. Apķīlāto parādnieka mantu tiesu izpildītājs nodod glabāšanā fiziskajai personai pret parakstu. Ja mantas glabātājs nevar nodrošināt apķīlāto mantu apsardzību tajā adresē, kur izdarīta apķīlāšana, tiesu izpildītājs mantu izņem un nodod mantas glabātājam. Tiesu izpildītājs jebkurā nolēmuma izpildes stadijā ir tiesīgs pieņemt lēmumu par mantas glabātāja nomaiņu, ja glabātājs nevar turpināt savu pienākumu pildīšanu vai nenodrošina pienācīgu mantas glabāšanu.";

aizstāt ceturtajā daļā vārdu "aprakstot" ar vārdu "apķīlājot";

papildināt ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Mantas glabātājs pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma uzrāda apķīlāto un viņam glabāšanā nodoto mantu."

49. 580.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pie parādnieka atrastos zelta un sudraba izstrādājumus un citas vērtslietas, kā arī vērtspapīrus tiesu izpildītājs apraksta vispārējā kārtībā. Aprakstītās vērtslietas un vērtspapīrus tiesu izpildītājs izņem un, ja nevar nodrošināt to saglabāšanu, nodod glabāšanā kredītiestādē.";

aizstāt otrajā daļā vārdus "izpildītāju kantora depozīta" ar vārdu "izpildītāja".

50. 581.pantā:

izteikt nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

" 581.pants. Apķīlātās mantas pārdošana

(1) Tiesu izpildītājam ir tiesības pārdot parādnieka mantu, ja desmit dienu laikā pēc mantas apķīlāšanas nav iesniegtas sūdzības par tiesu izpildītāja darbībām vai nav iesniegts lūgums par eksperta pieaicināšanu atkārtotai mantas novērtēšanai. Ja iesniegtas sūdzības, tiesu izpildītājam ir tiesības pārdot parādnieka mantu pēc sūdzību izlemšanas, bet ne ātrāk par desmit dienām pēc mantas apķīlāšanas. Ja iesniegts lūgums par eksperta pieaicināšanu, — pēc mantas atkārtotas novērtēšanas vai lūguma noraidīšanas, bet ne ātrāk par desmit dienām pēc mantas apķīlāšanas.";

aizstāt otrajā daļā vārdu "sprieduma" ar vārdu "nolēmuma";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Apķīlāto mantu tiesu izpildītājs var pārdot izsolē kā vienu izsoles priekšmetu, ja ir apķīlātas vienādas lietas vai lietu komplekti."

51. Izteikt 582.pantu šādā redakcijā:

" 582.pants. Apķīlātās mantas pārdošanas kārtība

(1) Tiesu izpildītājs apķīlāto mantu pārdod izsolē, bet, ja to lūdzis piedzinējs un tas nekavē nolēmuma izpildi, tiesu izpildītājs apķīlāto mantu var nodot tirdzniecības uzņēmumam pārdošanai pēc komisijas noteikumiem. Ja piedzinējs nav to lūdzis, apķīlāto mantu var nodot tirdzniecības uzņēmumam komisijā tikai šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Uzņēmējsabiedrību kapitāla daļas, pajas un slēgtas emisijas akcijas, kā arī citas bezķermeniskas lietas izsolē pārdod tiesu izpildītājs, bet publiskā apgrozībā esošās akcijas un citi vērtspapīri nododami pārdošanai Rīgas Fondu biržā.

(3) Tiesu izpildītājs var izņemt apķīlāto kustamo mantu:

1) lai nodotu to pārdošanai komisijā;

2) pirms pārdošanas izsolē, ja tas nepieciešams;

3) lai šajā likumā noteiktajos gadījumos to nodotu kustamās mantas nosolītājam, piedzinējam vai parādniekam.

(4) Ja parādnieks pilnīgi samaksā parādu un nolēmuma izpildes izdevumus līdz mantas izsoles izsludināšanai vai komisijas līguma noslēgšanai, pārdošana apturama un apķīlātā manta atdodama parādniekam. Ja parādnieks pilnīgi samaksā parādu un nolēmuma izpildes izdevumus pēc mantas izsoles izsludināšanas vai komisijas līguma noslēgšanas, pārdošana apturama un apķīlātā manta atdodama parādniekam, ja tam piekrīt piedzinējs.

(5) Pēc apķīlātās mantas pārdošanas vai šajā likumā noteiktajos gadījumos nododot mantu piedzinējam vai parādniekam, tiesu izpildītājs pieņem lēmumu par pārdotās mantas apķīlājuma noņemšanu, kā arī nosūta attiecīgajam kustamo lietu reģistra turētājam paziņojumu par visu pārreģistrācijas un apgrūtinājuma ar lietu tiesībām aizliegumu atcelšanu.

(6) Pēc ar komercķīlu apgrūtinātas mantas pārdošanas vai šajā likumā noteiktajos gadījumos nododot to piedzinējam, tiesu izpildītājs iesniedz tiesā pieteikumu un tiesa pieņem lēmumu par komercķīlas dzēšanu. Tiesas lēmumu un izsoles aktu vai aktu par mantas nodošanu tiesu izpildītājs izsniedz pircējam vai piedzinējam iesniegšanai komercķīlu reģistrā."

52. Izteikt 583.pantu šādā redakcijā:

" 583.pants. Apķīlātās mantas pārdošana komisijā

(1) Apķīlāto parādnieka mantu komisijā realizē, pārdodot to ar tirdzniecības uzņēmuma starpniecību.

(2) Mantas pārdošana pieļaujama tiesu izpildītāja prakses tiesu apgabala robežās.

(3) Apķīlāto mantu tiesu izpildītājs nodod pārdošanai, ievērojot šā likuma 581.pantā noteiktos termiņus. Apķīlātās mantas tiek nodotas realizēšanai pēc tiesu izpildītāja novērtētās cenas, bet, ja ir veikta viena vai vairākas atkārtotas eksperta novērtēšanas, — pēc augstākās eksperta novērtētās cenas.

(4) Lietas, kas ātri bojājas, izņem un nodod pārdošanai nekavējoties.

(5) Mēneša laikā pēc mantas nodošanas komisijā tirdzniecības uzņēmumi iemaksā ieņemtās summas tiesu izpildītāja kontā. Tirdzniecības uzņēmums saņem atlīdzību saskaņā ar līguma nosacījumiem.

(6) Parādnieka mantu, kas nav pārdota mēneša laikā no tās nodošanas tirdzniecības uzņēmumam, tiesu izpildītājs kopā ar tirdzniecības uzņēmuma pārstāvi pārceno, bet ne vairāk kā par 50 % no mantas sākuma cenas. Par notikušo pārcenošanu paziņo piedzinējam un parādniekam.

(7) Ja manta netiek pārdota divu mēnešu laikā pēc tās pārcenošanas, piedzinējam ir tiesības paturēt šo mantu sev par pārcenošanas summu, rakstiski paziņojot par to tiesu izpildītājam desmit dienu laikā. Ja piedzinējs mantu nepatur, tiesu izpildītājs to nodod atpakaļ parādniekam vai pārdod izsolē pēc otrās izsoles noteikumiem no cenas, kas noteikta pēc pārcenošanas.

53. Izteikt 584.panta nosaukumu un pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

" 584.pants. Kustamās mantas izsoles izziņošana

(1) Kustamās mantas izsoli, izņemot kuģa izsoli, tiesu izpildītājs izziņo vismaz septiņas dienas iepriekš. Paziņojumā norāda tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu un prakses vietu, pārdodamos priekšmetus un to izsoles sākuma cenu, pārdošanas vietu un laiku, parādnieka vārdu un uzvārdu.

(2) Paziņojumu par izsoli izliek tiesu izpildītāja prakses vietā un pie tās mājas, kur notiks izsole.

(3) Tāda izsoles priekšmeta pārdošanu, kura novērtējums pārsniedz vienu tūkstoti latu, tiesu izpildītājs izsludina arī vietējā laikrakstā."

54. Izteikt 585.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Paziņojums par kuģa izsoli publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot šā likuma 584.panta pirmajā daļā minētās ziņas, kā arī kuģa nosaukumu un ostu, kurā tas pierakstīts. Paziņojumu par kuģa izsoli izliek tiesu izpildītāja prakses vietā. Ieinteresētā persona paziņojumu par izsoli uz sava rēķina var ievietot laikrakstos un citos masu informācijas līdzekļos, kā arī izlikt sludinājumu sabiedriskās vietās atbilstoši attiecīgās pašvaldības noteiktajai kārtībai.

(3) Par kuģa izsoli paziņo kuģa īpašniekam, kuģa reģistratoram, hipotēku turētājiem, zināmajām personām, kuru prasības ir nodrošinātas ar jūrniecības prasījumu tiesībām, kuģu līdzīpašniekiem, ja tādi ir. Paziņojumu nosūta ierakstītā sūtījumā vai, izmantojot citu sakaru līdzekli, kas nodrošina apstiprinājumu par šāda paziņojuma saņemšanu."

55. Aizstāt 586.pantā vārdu "aprakstē" ar vārdu "apķīlāšanā".

56. 587.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Kustamās mantas izsole tiek uzsākta no tiesu izpildītāja novērtējuma, bet, ja ir veikta viena vai vairākas atkārtotas novērtēšanas, — no augstākā eksperta novērtējuma. Uzsākot katra izsoles priekšmeta izsolīšanu, tiesu izpildītājs nosauc priekšmeta izsoles sākumcenu, nosaka izsoles soli, ne mazāku par vienu procentu no mantas izsoles sākumcenas, un jautā izsoles dalībniekiem, vai kāds sola vairāk. Pircēju solītās cenas tiesu izpildītājs paziņo mutvārdos un ieraksta izsoles aktā, kamēr vien turpinās pārsolīšana.

(2) Pārsolīšanai beidzoties, tiesu izpildītājs trīs reizes jautā, vai neviens nesola vairāk. Ja pēc trešās reizes neseko pārsolījums, tiesu izpildītājs izdara piesitienu un paziņo, ka pārsolījumus vairs nepieņem un izsolāmais priekšmets ir pārdots."

izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja summa, kas saņemta, pārdodot daļu no apķīlātās mantas, ir pietiekama pilnīgai piedzenamās summas dzēšanai un nolēmuma izpildes izdevumu segšanai, pārējos priekšmetus neizsola. Kad solītāji ir samaksājuši pilnu pirkuma maksu, šie priekšmeti atdodami atpakaļ parādniekam, par ko tiesu izpildītājs sastāda aktu.

(6) Personai, kura nosolījusi pārdodamo priekšmetu, nekavējoties jāsamaksā vismaz piektā daļa no solītās cenas, bet pilna nosolītā summa — ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc izsoles. Kad izsolē nosolītā summa samaksāta pilnībā, nopirktie priekšmeti nododami nosolītājam, par ko tiesu izpildītājs sastāda aktu."

57. Izteikt 588.panta tekstu šādā redakcijā:

"Izsoles aktā tiesu izpildītājs norāda:

1) izsoles dienu un vietu;

2) tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu un prakses vietas adresi;

3) nolēmumu, kas tiek pildīts;

4) pārdodamā priekšmeta nosaukumu vai numuru pēc apķīlāšanas akta;

5) pārdodamā priekšmeta izsoles sākumcenu;

6) izsolē solītās cenas, solītāja vārdu un uzvārdu;

7) pircēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi;

8) vai pie pārdošanas bijis klāt parādnieks vai viņa pārstāvis."

58. Izteikt 589.pantu šādā redakcijā:

" 589.pants. Izsoles vai priekšmeta izsolīšanas pasludināšana par nenotikušu

(1) Tiesu izpildītājs pasludina izsoli par nenotikušu, ja izsolē nav ieradušies pircēji vai ieradies tikai viens pircējs.

(2) Tiesu izpildītājs pasludina priekšmeta izsolīšanu par nenotikušu, ja:

1) kustamās mantas pirmajā izsolē neviens no tiem, kas ieradušies, nesola vairāk par izsoles sākumcenu;

2) kustamās mantas otrajā izsolē neviens no tiem, kas ieradušies, nesola pat desmit procentus no priekšmeta izsoles sākumcenas;

3) pircējs noteiktā termiņā nesamaksā visu summu, par kuru viņš mantu nosolījis.

(3) Lēmumu par izsoles vai priekšmeta izsolīšanas pasludināšanu par nenotikušu tiesu izpildītājs pieņem nekavējoties, kad iestājušies šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētie nosacījumi. Tiesu izpildītājs savu lēmumu trīs dienu laikā nosūta piedzinējam un parādniekam. Tiesu izpildītāja lēmumu piedzinējs vai parādnieks var pārsūdzēt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē.

(4) Šā panta otrās daļas 3.punktā paredzētajā gadījumā pēc nosolīšanas iemaksātā nauda netiek atmaksāta, bet pievienojama kopsummai, kas ieņemta par mantu."

59. Izteikt 590.pantu šādā redakcijā:

" 590.pants. Sekas, kas rodas, ja izsole vai priekšmeta izsolīšana pasludināta par nenotikušu

(1) Ja izsole vai priekšmeta izsolīšana pasludināta par nenotikušu, piedzinējam ir tiesības paturēt apķīlāto mantu par izsoles sākumcenu, rakstiski paziņojot par to tiesu izpildītājam divu nedēļu laikā no izsoles dienas.

(2) Ja vairāki piedzinēji vēlas paturēt apķīlāto mantu sev par izsoles sākumcenu, rīkojama atkārtota pirmā izsole, kurā piedalās piedzinēji, kas vēlas paturēt apķīlāto mantu sev par sākumcenu, un solīšana sākas no pirmās izsoles sākumcenas. Par izsoles laiku un vietu tiesu izpildītājs rakstiski paziņo piedzinējiem septiņas dienas iepriekš. Piedzinēja neierašanās uz izsoli tiek uzskatīta par viņa atteikšanos no tiesībām paturēt mantu sev par izsoles sākumcenu. Ja uz izsoli ierodas viens piedzinējs, viņš var paturēt apķīlāto mantu par izsoles sākumcenu bez solīšanas. Ja uz izsoli neierodas neviens piedzinējs, tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina otro izsoli.

(3) Ja piedzinēja pieteikums par apķīlātās mantas paturēšanu par izsoles sākumcenu nav saņemts divu nedēļu laikā no izsoles dienas, tiesu izpildītājs nekavējoties nosaka otro izsoli. Otro izsoli izziņo, ievērojot pirmās izsoles noteikumus.

(4) Solīšana kustamās mantas otrajā izsolē tiek uzsākta no pirmās izsoles sākumcenas un notiek, ievērojot šā likuma 587.panta pirmajā daļā paredzēto kārtību.

(5) Ja neviens no tiem, kas ieradušies, nesola vairāk par izsoles sākumcenu, tiesu izpildītājs paziņo, ka tiek uzsākta priekšmeta izsolīšana ar lejupejošu soli. Tiesu izpildītājs pazemina priekšmeta izsoles sākumcenu par iepriekš noteikto soli un prasa, vai kāds no klātesošajiem sola šo cenu. Par katru cenas pazeminājumu tiesu izpildītājs izdara atzīmi izsoles aktā. Tiesu izpildītājs pārtrauc priekšmeta izsolīšanu, ja neviens no tiem, kas ieradušies, nesola pat desmit procentus no priekšmeta izsoles sākumcenas.

(6) Ja kāds no otrajā izsolē klātesošajiem sola nosaukto priekšmeta cenu, tiesu izpildītājs trīs reizes jautā, vai neviens nesola vairāk, un, ja neseko pārsolījums, izdara piesitienu un paziņo, ka pārsolījumus vairs nepieņem un izsolāmais priekšmets ir pārdots. Ja kāds sola vairāk, izsole turpinās ar augšupejošu soli, ievērojot šā likuma 587.panta otrās daļas noteikumus.

(7) Persona, kura nosolījusi pārdodamo priekšmetu zem otrās izsoles sākumcenas, nekavējoties samaksā pilnu nosolīto summu. Persona, kura nosolījusi pārdodamo priekšmetu par cenu, kas ir augstāka par otrās izsoles sākuma cenu, nekavējoties samaksā visu priekšmeta izsoles sākumcenu, bet pilnu nosolīto summu — ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc izsoles. Kad izsolē nosolītā summa samaksāta pilnībā, nopirktie priekšmeti nododami nosolītājam, par ko tiesu izpildītājs sastāda aktu.

(8) Ja arī otrā izsole vai priekšmeta izsolīšana otrajā izsolē pasludināta par nenotikušu un piedzinējs divu nedēļu laikā pēc otrās izsoles nav paziņojis par vēlēšanos apķīlāto mantu paturēt sev par pēdējo solīto vai tiesu izpildītāja nosaukto cenu, manta atdodama parādniekam, par ko tiesu izpildītājs sastāda aktu."

60. Izteikt 72.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

" 72.nodaļa

Piedziņas vēršana uz darba samaksu, tai pielīdzinātajiem maksājumiem un citiem parādnieka ienākumiem ārpus darba samaksas ".

61. Izteikt 592.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Piedziņa uz parādnieka darba samaksu, arī uz samaksu, ko parādnieks saņem par valsts civildienesta vai militārā dienesta pildīšanu, tiek vērsta, ja:

1) tiek izpildīts nolēmums par periodisku maksājumu piedziņu;

2) piedziņas apmērs nepārsniedz to mēneša darba samaksas vai tai pielīdzināto maksājumu daļu, uz kuru pēc likuma var vērst piedziņu;

3) piedzinējs ir lūdzis vērst piedziņu uz darba samaksu vai tai pielīdzinātajiem maksājumiem."

62. Izteikt 593.panta tekstu šādā redakcijā:

"Darba devējs pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma viņa noteiktajā termiņā sniedz ziņas par to, vai parādnieks strādā pie tā, kāda ir viņa darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi tiesu izpildītāja norādītajā laikposmā."

63. 594.pantā:

izslēgt trešo daļu;

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem "parādniekam jāsaņem" ar vārdiem "pēc nodokļu samaksas".

64. Izteikt 595.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Piedziņas vēršanu uz pensijām izdara saskaņā ar likumiem par pensijām un šā likuma 594.pantā norādītajos ieturējumu apmēros."

65. Papildināt 596.panta 4.apakšpunktu pēc vārdiem "palīdzības pabalstiem" ar vārdiem "ievērojot likumos paredzētos izņēmumus".

66. Izteikt 597.panta nosaukumu šādā redakcijā:

" 597.pants. Kārtība piedziņas vēršanai uz parādnieka darba samaksu, tai pielīdzinātajiem maksājumiem un citiem ienākumiem ".

67. Papildināt 598.pantu pēc vārdiem "pēc piedzinēja" ar vārdu "rakstiska".

68. 599.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja piedziņu vērš uz naudas summām, kas atrodas pie citām personām, tiesu izpildītājs nosūta šīm personām pieprasījumu paziņot, vai pie tām atrodas parādniekam piederošas naudas summas vai arī tām ir pienākums samaksāt kādas summas parādniekam, uz kāda pamata un kādā termiņā.";

aizstāt otrajā daļā vārdus "jāsamaksā piedzinējam vai jāieskaita tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā" ar vārdiem "jāiemaksā tiesu izpildītāja kontā";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja parādnieka naudas summas atrodas kredītiestādē, tiesu izpildītājs nosūta kredītiestādei apstiprinātu izpildu dokumenta kopiju un dod rīkojumu kredītiestādei pārtraukt izmaksas no kredītiestādē esošajiem parādnieka kontiem. Saņemot izpildu dokumenta apstiprinātu kopiju un rīkojumu, kredītiestāde reģistrē tā saņemšanas brīdi ar precizitāti līdz minūtei, par ko izdara atzīmi uz izpildu dokumenta kopijas. Tiesu izpildītāja rīkojums ir izpildāms nekavējoties. Tiesu izpildītāja rīkojumi ir spēkā līdz to atsaukšanai vai līdz brīdim, kad kredītiestāde ir pārskaitījusi visu tiesu izpildītāja norādīto naudas summu."

69. 600.pantā:

izteikt nosaukumu šādā redakcijā:

" 600.pants. Piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu";

izslēgt pirmo daļu;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesu izpildītājs par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu paziņo zemesgrāmatu nodaļai, kas par to izdara atzīmi zemesgrāmatā. Šīs atzīmes sekas norādītas Civillikuma 1077.panta pirmajā daļā, 1081. un 1305.pantā, kā arī Zemesgrāmatu likuma 46.pantā.";

aizstāt trešajā daļā vārdu "līdzīpašniekiem" ar vārdu "kopīpašniekiem";

aizstāt trešajā daļā vārdu "ķīlu" ar vārdu "hipotekārajiem";

papildināt pantu ar ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šā panta trešajā daļā noteiktajā paziņojumā tiesu izpildītājs nosaka termiņu, ne mazāku par desmit dienām, kādā hipotekārajam kreditoram jāpaziņo par viņa prasījuma apmēru.

(5) Pēc šā panta ceturtās daļas kārtībā noteiktā termiņa beigām tiesu izpildītājs uz zemesgrāmatas datu un hipotekāro kreditoru iesniegto datu pamata izveido sarakstu, kurā norāda:

1) hipotekāros kreditorus, kuriem ir hipotēkas tiesības uz nekustamo īpašumu, atbilstoši to pirmtiesībai;

2) summu, uz kādu katram hipotekārajam kreditoram ir tiesības.

(6) Sastādītā saraksta kopiju tiesu izpildītājs nosūta ierakstītā sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu parādniekam, piedzinējam un visiem hipotekārajiem kreditoriem, kuriem ir hipotēkas tiesības uz nekustamo īpašumu.

(7) Tiesu izpildītājs nosaka termiņu, kas nav mazāks par desmit dienām no saraksta izsūtīšanas dienas, kādā parādnieks, piedzinējs vai zemesgrāmatā norādītais hipotekārais kreditors var apstrīdēt tiesu izpildītāja sastādīto sarakstu, iesniedzot pieteikumu tiesā pēc tiesu izpildītāja prakses vietas. Par noteikto termiņu tiesu izpildītājs paziņo vienlaikus ar saraksta nosūtīšanu."

70. Izteikt 601.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pēc tam, kad zemesgrāmatu nodaļa ir izdarījusi atzīmi zemesgrāmatā par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs nosūta parādniekam paziņojumu par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu. No tiesu izpildītāja paziņojuma saņemšanas dienas parādnieks nodrošina, lai:

1) nekustamajā īpašumā netiktu cirsts mežs, izņemot saimniecības uzturēšanai nepieciešamo;

2) netiktu atsavināti vai bojāti nekustamā īpašuma piederumi."

71. Izteikt 603.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Nekustamā īpašuma aprakste ir nekustamā īpašuma pazīmju, apgrūtinājumu un aprobežojumu norādīšana un vērtības norādīšana, ja šāda vērtība ir ierakstīta zemesgrāmatā. Par nekustamā īpašuma aprakstes laiku tiesu izpildītājs paziņo parādniekam, nosūtot šā likuma 601.pantā paredzēto paziņojumu, un piedzinējam. Pie nekustamā īpašuma aprakstes parādniekam un piedzinējam ir tiesības pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus. Parādnieka, piedzinēja vai liecinieku neierašanās neaptur apraksti.

(2) Aprakstes aktā norāda:

1) tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu un prakses vietas adresi;

2) tiesas vai citas institūcijas nolēmumu, kurš tiek pildīts;

3) piedzinēja un parādnieka vai viņu pilnvaroto pārstāvju vārdu un uzvārdu, ja tie piedalās aprakstē;

4) liecinieku vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, ja tādi piedalās aprakstē;

5) vietu, kur nekustamais īpašums atrodas;

6) no kādām daļām tas sastāv;

7) uz zemesgrāmatas ierakstu pamata:

a) aprakstāmā nekustamā īpašuma vērtību, ja tāda ir norādīta, tā īpašnieku, apgrūtinājumus ar parādiem un to summu, kā arī aprobežojumus un apgrūtinājumus, kas uzlikti nekustamajam īpašumam;

b) ziņas par nekustamā īpašuma stāvokli un par attiecībā uz nekustamo īpašumu noslēgtajiem līgumiem, ja tiesu izpildītājam par tādiem ir zināms, kā arī ziņas par kustamo mantu, kura ir nekustamā īpašuma piederums;

8) nekustamā īpašuma faktisko valdītāju vai pārvaldnieku, ja tādi ir zināmi.

(3) Aprakstot tehnoloģiski savstarpēji saistītu iekārtu un ēku kopumu, norāda arī, kurās ēkās tas atrodas, aizņemto ēku lielumu, sastāvu, darba telpu skaitu, darbagaldu un citu iekārtu skaitu.

(4) Parādnieks iesniedz dokumentus un plānus, ar kuriem noteikta aprakstāmā nekustamā īpašuma platība un parādnieka tiesības uz šo īpašumu, kā arī paziņo tiesu izpildītājam nekustamā īpašuma faktisko valdītāju un pārvaldnieku.

(5) Tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma un uz to rēķina var pieprasīt no zemesgrāmatu nodaļas to dokumentu norakstus, kuri attiecas uz aprakstāmo nekustamo īpašumu.

(6) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā norādīto dokumentu nesaņemšana neaptur apraksti.

(7) Ja parādnieks vai piedzinējs nav piedalījies nekustamā īpašuma aprakstē, tiesu izpildītājs aprakstes aktu tiem nosūta trīs dienu laikā pēc aprakstes."

72. Izteikt 604.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Par nekustamā īpašuma vērtību tiek norādīta tā vērtība, kas ierakstīta zemesgrāmatā. Ja tādu ierakstu zemesgrāmatā nav, nekustamā īpašuma vērtību pie aprakstes nenorāda, bet novērtējums tiek veikts pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma. Novērtēšanai nepieciešamo naudas summu iemaksā piedzinējs. Tiesu izpildītājs pieprasa veikt novērtējumu tikai tad, kad tiesu izpildītāja kontā iemaksāta novērtēšanai nepieciešamā naudas summa. Par eksperta novērtējumu tiesu izpildītājs paziņo parādniekam un piedzinējam.

(2) Desmit dienu laikā pēc nekustamā īpašuma aprakstes vai, ja tiek veikta nekustamā īpašuma novērtēšana, pēc paziņošanas par eksperta novērtējumu parādnieks vai piedzinējs var lūgt nekustamā īpašuma jaunu novērtēšanu. Pirms novērtēšanas pieprasīšanas tiesu izpildītājs rakstiski paziņo personai, kura lūgusi pieaicināt ekspertu, par novērtēšanas izdevumu apmēru. Novērtēšanas izdevumus sedz persona, kura lūgusi pieaicināt ekspertu, iemaksājot nepieciešamo naudas summu tiesu izpildītāja kontā tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā. Ja novērtēšanai nepieciešamā naudas summa noteiktajā termiņā nav iemaksāta, tiesu izpildītājs lūgumu par nekustamā īpašuma jaunu novērtēšanu noraida.

(3) Nekustamā īpašuma novērtēšanu izdara sertificēts eksperts."

73. Izteikt 605.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Aprakstītais nekustamais īpašums līdz nodošanai jaunajam īpašniekam paliek agrākā valdītāja vai pārvaldnieka pārvaldīšanā.

(2) Īpašuma valdītājs vai pārvaldnieks aprakstīto nekustamo īpašumu saglabā tādā pašā stāvoklī, kāds tas bijis aprakstes brīdī, un kopā ar to pašu kustamo mantu.

(3) Ja nav zināms nekustamā īpašuma valdītājs vai pārvaldnieks, tiesu izpildītājs pēc saviem ieskatiem var iecelt nekustamā īpašuma pārvaldnieku. Tiesu izpildītāja ieceltajam nekustamā īpašuma pārvaldītājam ir tāda pati atbildība kā šajā likumā noteiktajam kustamās mantas glabātājam.

(4) Ja īpašumu pārvalda parādnieks, viņam jādod norēķins tiesu izpildītājam par aprakstītā īpašuma pārvaldīšanas laiku. Viņa saņemtie ienākumi no nekustamā īpašuma nododami tiesu izpildītājam un pievienojami summai, kas ieņemta, šo īpašumu pārdodot."

74. 606.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Nekustamā īpašuma izsoli tiesu izpildītājs izziņo, ja šā likuma 604.pantā noteiktajā termiņā nav iesniegts lūgums par nekustamā īpašuma jaunu novērtēšanu vai tas ir noraidīts, un:

1) vismaz vienu mēnesi pirms izsoles, ja nekustamā īpašuma izsoles sākumcena nav augstāka par piecdesmit tūkstošiem latu;

2) vismaz divus mēnešus pirms izsoles, ja nekustamā īpašuma izsoles sākumcena pārsniedz piecdesmit tūkstošus latu, bet nav augstāka par trīssimt tūkstošiem latu;

3) vismaz trīs mēnešus pirms izsoles, ja nekustamā īpašuma izsoles sākumcena ir augstāka par trīssimt tūkstošiem latu."

aizstāt otrajā daļā vārdus "izpildītāju kantora" ar vārdiem "izpildītāja prakses vietā";

izteikt trešās daļas otro punktu šādā redakcijā:

"2) tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu un prakses vietas adresi;"

izteikt trešās daļas ceturto punktu šādā redakcijā:

"4) nekustamā īpašuma izsoles sākumcenu;"

izteikt trešās daļas devīto punktu šādā redakcijā:

"9) nodrošinājuma summu, kas iemaksājama tiesu izpildītāja kontā.";

aizstāt ceturtajā daļā vārdu "līdzīpašniekam" ar vārdu "kopīpašniekam";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) No izsoles izziņošanas dienas visi dokumenti, kas attiecas uz nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē, ir pieejami visām personām, kuras vēlas ar tiem iepazīties."

75. 607.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Personas, kuras vēlas piedalīties nekustamā īpašuma izsolē, ne vēlāk kā piecas dienas pirms izsoles iemaksā tiesu izpildītāja kontā nodrošinājumu desmit procentu apmērā no nekustamā īpašuma izsoles sākumcenas."

76. Izteikt 608.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Izsole sākas no aprakstes aktā norādītās nekustamā īpašuma vērtības; ja ir veikta novērtēšana, — no novērtējuma summas; ja veiktas vairākas novērtēšanas, — no augstākās novērtējuma summas.

(2) Pirms izsoles personas, kuras ieradušās uz izsoli, uzrāda tiesu izpildītājam personu un pilnvarojumu apliecinošus dokumentus un iesniedz šo dokumentu kopijas. Uzsākot izsoli, tiesu izpildītājs nosauc pārdodamo nekustamo īpašumu, izsoles sākumcenu un nosaka izsoles soli, ne mazāku par vienu procentu no nekustamā īpašuma izsoles sākumcenas. Pēc tam tiesu izpildītājs jautā izsoles dalībniekiem, vai kāds sola vairāk. Kamēr vien turpinās pārsolīšana, pircēju solītās cenas tiesu izpildītājs paziņo mutvārdos un ieraksta izsoles aktā, norādot solītāja vārdu un uzvārdu.

(3) Pārsolīšanai beidzoties, tiesu izpildītājs trīs reizes jautā, vai neviens nesola vairāk. Ja pēc trešās reizes neseko pārsolījums, tiesu izpildītājs izdara piesitienu un paziņo, ka pārsolījumus vairs nepieņem un izsolāmais nekustamais īpašums ir pārdots."

77. Aizstāt visā 609.pantā vārdus "ķīlas ņēmējs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "hipotekārais kreditors" (attiecīgā locījumā).

78. 610.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Izsoles aktā tiesu izpildītājs norāda:

1) izsoles dienu un vietu;

2) tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu un prakses vietas adresi;

3) nolēmumu, kas tiek pildīts;

4) kāds nekustamais īpašums tiek izsolīts un izsoles sākumcenu;

5) personas, kas piedalās izsolē kā piedzinēji, parādnieki un solītāji;

6) izsolē solītās cenas un solītāja vārdu un uzvārdu;

7) augstāko nosolīto cenu, pircēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru un adresi;

8) apgrūtinājumus, ja nekustamo īpašumu pārdod ar nosacījumu, ka tie atstājami.";

papildināt otro daļu pēc vārda "nosolītājs" ar vārdu "pēdējais pārsolītais solītājs".

79. Izteikt 611.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Nekustamo īpašumu iegūst tā persona, kas solījusi augstāko cenu.

(2) Samaksu par nosolīto nekustamo īpašumu pilnā apmērā veic viena mēneša laikā no izsoles dienas, desmit dienu laikā no izsoles dienas samaksājot ne mazāk kā nekustamā īpašuma izsoles sākumcenu.

(3) Piecu dienu laikā pēc tam, kad par nekustamo īpašumu nosolītā summa samaksāta pilnā apmērā, tiesu izpildītājs izsoles aktu iesniedz apstiprināšanai tā rajona (pilsētas) tiesā, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums.

(4) Ja desmit dienu laikā no izsoles dienas nav samaksāta nekustamā īpašuma izsoles sākumcena vai viena mēneša laikā no izsoles dienas samaksa par nekustamo īpašumu nav veikta pilnā apmērā, iemaksātās summas pievienojamas pie kopējās par īpašumu saņemtās summas un sadalāmas tādā pašā kārtībā kā šī summa. Iemaksātās summas pievienojamas pie kopējās summas arī tad, ja tiek konstatēts, ka pircējam nebija tiesību piedalīties izsolē."

80. 613.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "tiesas sēdē" ar vārdiem "15 dienu laikā no izsoles akta iesniegšanas tiesā";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesa pieņem lēmumu par pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda vai par izsoles atzīšanu par spēkā neesošu saskaņā ar šā likuma 617.panta pirmās daļas noteikumiem. Lēmumā par pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda tiesa nosaka, ka neatkarīgi no kreditoru piekrišanas dzēšamas:

1) visas zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstītās parādu saistības, par kurām pircējs nav tieši paziņojis, ka uzņemas tās uz sevi;

2) tie apgrūtinājumi, kuru dzēšana pieņemta kā nosacījums, īpašumu iegūstot (609.pants)."

81. Izteikt 614.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Izsole pasludināma par nenotikušu, ja:

1) izsolē nav ieradušies solītāji vai arī ieradies tikai viens solītājs;

2) neviens no solītājiem, kas ieradušies izsolē, nepārsola sākumcenu;

3) šā likuma 611.pantā noteiktajos termiņos nav veikta daļēja vai pilna samaksa par nosolīto nekustamo īpašumu.

(2) Ja izsole pasludināma par nenotikušu saskaņā ar šā panta pirmās daļas pirmo un otro punktu, tiesu izpildītājs par izsoles pasludināšanu par nenotikušu paziņo personām, kas ieradušās izsolē, un taisa par to lēmumu. Ja izsole pasludināma par nenotikušu saskaņā ar šā panta pirmās daļas trešo punktu, tiesu izpildītājs pēc šajā punktā minētā nosacījuma iestāšanās par to taisa lēmumu.

(3) Lēmumu par izsoles pasludināšanu par nenotikušu tiesu izpildītājs nākamajā darbdienā pēc tā pieņemšanas nosūta piedzinējiem, parādniekam, viņa kopīpašniekam, ja pārdodamais nekustamais īpašums atrodas kopīpašumā, un pēdējam pārsolītajam solītājam. Tiesu izpildītāja lēmumu desmit dienu laikā no tā pieņemšanas piedzinējs vai parādnieks var pārsūdzēt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē."

82. Izteikt 615.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Ja izsole ir pasludināta par nenotikušu, katram piedzinējam vai pārdodamā nekustamā īpašuma kopīpašniekam, kā arī pēdējam izsolē pārsolītajam solītājam ir tiesības divu nedēļu laikā no lēmuma par izsoles pasludināšanu par nenotikušu pieņemšanas dienas paziņot tiesu izpildītājam par nekustamā īpašuma paturēšanu sev. Ja izsole pasludināta par nenotikušu šā likuma 614.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzēto iemeslu dēļ, minētās personas nekustamo īpašumu var paturēt sev par izsoles sākumcenu. Ja izsole pasludināta par nenotikušu šā likuma 614.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētā iemesla dēļ, minētās personas nekustamo īpašumu var paturēt sev par pēdējā pārsolītā solītāja solīto augstāko cenu.

(2) Ja vairākas personas saskaņā ar šā panta pirmo daļu vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rīkojama atkārtota pirmā izsole, kurā piedalās personas, kas vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, un solīšana sākas no cenas, par kuru personas var paturēt nekustamo īpašumu sev. Par izsoles laiku un vietu tiesu izpildītājs rakstiski paziņo personām, kuras vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, septiņas dienas iepriekš. Personas neierašanās uz izsoli tiek uzskatīta par tās atteikšanos no tiesībām paturēt mantu sev. Ja uz izsoli ierodas viena persona, kura vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, tā var paturēt nekustamo īpašumu sev par šā panta pirmajā daļā noteikto cenu bez solīšanas. Ja uz izsoli neierodas neviens, tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina otro izsoli.

(3) Persona, kas patur sev nekustamo īpašumu, iemaksā tiesu izpildītāja kontā šā panta pirmajā daļā norādīto summu šā likuma 612.pantā noteiktajā kartībā.

(4) Pēc šā panta trešajā daļā minētās summas samaksas tiesu izpildītājs iesniedz pieteikumu un izsoles aktu apstiprināšanai tiesā, kura 15 dienu laikā pieņem lēmumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja, kopīpašnieka vai piedzinēja vārda un zemesgrāmatā ierakstīto parādu dzēšanu (613.pants).

(5) Ja neviens nav pieteicies paturēt nekustamo īpašumu sev, rīkojama otrā izsole."

83. Papildināt 616.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja piedzinējs nav lūdzis rīkot trešo izsoli vai ja arī trešā izsole nav notikusi un neviens nav vēlējies paturēt nekustamo īpašumu sev, nekustamais īpašums paliek iepriekšējā īpašnieka īpašumā."

84. Izteikt 617.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Tiesa izsoli atzīst par spēkā neesošu, ja:

1) kādam nepamatoti nav atļauts piedalīties izsolē vai nepareizi atraidīts kāds pārsolījums;

2) nekustamo īpašumu nopirkusi tāda persona, kura nav bijusi tiesīga piedalīties izsolē;

3) nekustamais īpašums pārdots pirms termiņa, kāds noteikts paziņojumā par pārdošanu;

4) pirmajā izsolē nekustamais īpašums pārdots zem to prasījumu summas, kuriem pēc piedzinēju prasījumu apmierināšanas secības ir priekšrocība salīdzinājumā ar visām uz nekustamo īpašumu vērstajām piedziņām;

5) tiesu izpildītājs, piedzinējs vai pircējs pieļāvis ļaunprātības.

(2) Prasību par izsoles atzīšanu par spēkā neesošu ieinteresētā persona var iesniegt tiesā desmit dienu laikā pēc izsoles dienas, un tā tiek izskatīta tiesas sēdē vienlaikus ar nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu.

(3) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(4) Ja nekustamā īpašuma izsole atzīta par spēkā neesošu, rīkojama atkārtota izsole pēc tās izsoles noteikumiem, kura atzīta par spēkā neesošu."

85. Izteikt 619.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Ja piedzinējam ir piespriesti tiesas spriedumā norādīti noteikti priekšmeti, tiesu izpildītājs šā likuma 555.pantā noteiktajā kārtībā paziņo parādniekam par pienākumu izpildīt spriedumu labprātīgi. Priekšlikumā tiesu izpildītājs norāda arī datumu, kad tiks veikta tiesas sprieduma piespiedu izpilde, ja tas nebūs izpildīts labprātīgi. Ja tiesas spriedums ir izpildāms nekavējoties, tiesu izpildītājs termiņu izpildīt tiesas spriedumu labprātīgi parādniekam nedod, bet rakstiski, izsniedzot pret parakstu vai nosūtot ierakstītā sūtījumā, paziņo datumu un laiku, kad tiks veikta tiesas sprieduma piespiedu izpilde.

(2) Tiesu izpildītāja noteiktajā sprieduma piespiedu izpildes laikā pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma parādniekam ir pienākums uzrādīt izpildu rakstā norādītos piedzinējam nododamos priekšmetus. Pie priekšmetu nodošanas parādniekam un piedzinējam ir tiesības pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus. Liecinieku neierašanās neaptur sprieduma izpildi.

(3) Ja tiesas sprieduma piespiedu izpildes laikā parādnieks neuzrāda spriedumā norādītos piedzinējam nododamos priekšmetus, atsakās darīt zināmu to atrašanās vietu un pēc telpu apskates priekšmeti nav atrasti, tiesu izpildītājs par to sastāda aktu, ko paraksta tiesu izpildītājs, piedzinējs un liecinieki, ja tādi ir piedalījušies. Pēc akta par piedzinējam nododamās mantas neesamību sastādīšanas tiesu izpildītājs atbilstoši šā likuma noteikumiem veic piespiedu izpildu darbības tiesas spriedumā noteiktās summas (196.pants) piedziņai."

86. Papildināt likumu ar 620.1 pantu šādā redakcijā:

" 620.1 pants. Tiesas sprieduma par izlikšanu no telpām izpilde

(1) Uzsākot tiesas sprieduma par izlikšanu no telpām izpildi, tiesu izpildītājs šā likuma 555.pantā noteiktajā kārtībā izliekamajai personai paziņo par pienākumu izpildīt spriedumu labprātīgi. Priekšlikumā tiesu izpildītājs norāda arī datumu, kad tiks veikta tiesas sprieduma piespiedu izpilde, ja tas nebūs izpildīts labprātīgi. Ja tiesas spriedums ir izpildāms nekavējoties, tiesu izpildītājs termiņu izpildīt tiesas spriedumu labprātīgi izliekamajai personai nedod, bet rakstiski, izsniedzot pret parakstu vai nosūtot ierakstītā sūtījumā, paziņo datumu un laiku, kad tiks veikta tiesas sprieduma piespiedu izpilde.

(2) Tiesas sprieduma par izlikšanu no telpām piespiedu izpilde notiek, piedaloties piedzinējam vai tā pārstāvim. Pie piespiedu izlikšanas piedzinējam un izliekamajai personai, ja tā piedalās izlikšanā, ir tiesības pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus. Liecinieku neierašanās neaptur sprieduma izpildi.

(3) Ja noteiktajā izlikšanas laikā izliekamā persona atsakās ielaist tiesu izpildītāju telpā, no kuras tā jāizliek, vai arī, ja izliekamā persona ir prombūtnē vai izvairās no sprieduma izpildes, telpa tiek atvērta piespiedu kārtā. Telpas piespiedu atvēršana notiek, klātesot policijas pārstāvim. Par telpas piespiedu atvēršanu tiesu izpildītājs izdara atzīmi aktā.

(4) Veicot piespiedu izlikšanu izliekamās personas klātbūtnē, tiesu izpildītājs bez aprakstes visu mantu kopumā nodod glabāšanā izliekamajai personai. Ja izliekamā persona atsakās pieņemt mantu glabāšanā vai aiziet no sprieduma izpildes vietas, vai piespiedu izlikšana notiek bez izliekamās personas klātbūtnes, tiesu izpildītājs mantu apraksta un nodod glabāšanā viņa ieceltai personai uz laiku līdz vienam mēnesim. Par mantu nodošanu glabāšanā tiesu izpildītājs informē izliekamo personu, ja viņam zināma šīs personas atrašanās vieta. Pēc sprieduma izpildes telpas tiek nodotas piedzinējam.

(5) Viena mēneša laikā no izlikšanas dienas izliktā persona, samaksājot nolēmuma izpildes izdevumus, var saņemt izlikšanas laikā aprakstītās un glabāšanā nodotās mantas. Ja mēneša laikā no izlikšanas dienas izliktā persona nav pieprasījusi izlikšanas laikā aprakstītās un glabāšanā nodotās mantas, tiesu izpildītājs aprakstīto un glabāšanā nodoto mantu realizē nolēmuma izpildes izdevumu segšanai saskaņā ar šā likuma normām, kas nosaka kustamās mantas realizāciju. Manta, kurai nav tirgus vērtības vai kuru nevar realizēt, tiek iznīcināta."

87. 621.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "sprieduma" ar vārdu "nolēmuma";

aizstāt otrajā daļā vārdus "izpildītāju kantoru depozīta" ar vārdu "izpildītāja";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Summas, ko tiesu izpildītājs piedzinis no parādnieka, vēršot piedziņu uz mantu, kas apķīlāta citas personas prasības nodrošināšanai, ieskaita tiesu izpildītāja kontā līdz nodrošinātās prasības izskatīšanai tiesā."

88. 627.pantā:

aizstāt vārdu "sprieduma" ar vārdu "nolēmuma";

izteikt pirmo punktu šādā redakcijā:

"1) ar ķīlu nodrošinātais piedzinēja prasījums;";

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja šā likuma 574.panta četrpadsmitās daļas kārtībā tiesu izpildītāja sastādītais saraksts nav apstrīdēts, atbilstoši ar tiesas lēmumu noteiktajam sarakstam no naudas, kas saņemta, atsavinot ar komercķīlu apgrūtinātu mantu, vispirms sedzami ar nolēmuma izpildi saistītie izdevumi, pēc tam apmierināmi prasījumi šādā secībā:

1) komercķīlas ņēmēju prasījumi atbilstoši tiesu izpildītāja sastādītajam vai tiesas noteiktajam sarakstam;

2) pārējie prasījumi šajā likumā noteiktajā secībā."

89. Izteikt 628.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

" 628.pants. Ar hipotēku apgrūtināta nekustamā īpašuma pārdošanā saņemtās naudas sadalīšana

(1) Ja šā likuma 600.panta septītās daļas kārtībā tiesu izpildītāja sastādītais saraksts nav apstrīdēts vai atbilstoši ar tiesas lēmumu noteiktajam sarakstam no naudas, kas saņemta, atsavinot ar hipotēku apgrūtinātu nekustamo īpašumu, vispirms sedzami ar nolēmuma izpildi saistītie izdevumi, pēc tam apmierināmi prasījumi šādā secībā:

1) hipotekāro kreditoru prasījumi atbilstoši tiesu izpildītāja sastādītajam vai tiesas noteiktajam sarakstam;

2) to darbinieku prasījumi par darba algu izmaksu, kuri saistīti ar nekustamā īpašuma uzturēšanu, un ar viņu darba algām saistītie sociālās apdrošināšanas maksājumi;

3) prasījumi par nodokļu maksājumiem, kas maksājami par šo nekustamo īpašumu;

4) zemesgrāmatā ierakstītās reālnastas, kurām pienācis samaksas termiņš;

5) pārējie prasījumi šajā likumā noteiktajā secībā."

90. Aizstāt 629.panta pirmajā daļā vārdu "sprieduma" ar vārdu "nolēmuma".

91. Papildināt 630.panta pirmo daļu pēc vārdiem "parādnieka mantu" ar vārdiem "tiesu izpildītājs".

92. Izteikt 631.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Tiesu izpildītāja sastādīto aprēķinu var pārsūdzēt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē desmit dienu laikā no aprēķina sastādīšanas dienas vai no dienas, kad sūdzētājam, kuram aprēķins nav nosūtīts likumā noteiktajā kārtībā, kļuvis par to zināms. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes lēmumu var pārsūdzēt pilsētas (rajona) tiesā 30 dienu laikā."

93. Izteikt 632.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Tiesu izpildītāja darbības nolēmuma izpildīšanā vai viņa atteikumu izpildīt šādas darbības piedzinējs vai parādnieks var pārsūdzēt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē desmit dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas dienas vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās darbības laiku un vietu, kļuvis par to zināms.

(2) Sūdzību Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome izskata 15 dienu laikā.

(3) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes lēmumu var pārsūdzēt pilsētas (rajona) tiesā 30 dienu laikā no tā pieņemšanas."

94. 633.pantā:

aizstāt nosaukumā vārdu "spriedumu" ar vārdu "nolēmumu";

izslēgt pirmo daļu.a

95. 1.pielikumā:

izslēgt 4.punktu;

izslēgt 7.punktu.

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā.

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums;

Civilprocesa likums šobrīd spēkā esošajā redakcijā attiecībā uz tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi nosaka tiesu izpildītāju kā Tieslietu ministrijas struktūrvienības — Tiesu izpildītāju departamenta — darbinieku procesuālās darbības. Saskaņā ar Ministru kabineta darbības plānu notiekošā Latvijas tiesu izpildītāju reforma paredz izveidot zvērinātu tiesu izpildītāju institūtu. Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" izstrādāts, lai nodrošinātu Civilprocesa likuma atbilstību zvērināta tiesu izpildītāju institūta reformai.

2. Tiesību akta projekta būtība.

Izstrādātais likumprojekts paredz noteikt zvērināta tiesu izpildītāja procesuālās darbības atbilstoši zvērināta tiesu izpildītāja statusam, pilnvarām un atbildībai. Likumprojektā ietverti arī grozījumi, kas nodrošinātu personu tiesību aizsardzību un efektīvu un kvalitatīvu tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu;

Zvērinātu tiesu izpildītāju efektīvas darbības un tiesas nolēmumu kvalitatīvas izpildes nodrošināšana radītu lielāku ārvalstu investoru uzticību Latvijas tiesu sistēmai un iespaidotu arī uzņēmējdarbības attīstību un investīciju pieplūdi.

3. Sociālo seku izvērtējums;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem?

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likuma ieviešanai nepieciešams izstrādāt un pieņemt Ministru kabineta noteikumus par atlīdzības taksēm par tiesas un citu institūciju nolēmuma izpildi un to maksāšanas kārtību un izpildu darbības veikšanai nepieciešamo nolēmuma izpildes izdevumu apmēru un kārtību, kādā aprēķināmi tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildes izdevumi. Darbs pie šo noteikumu projektu izveidošanas veiks Tieslietu ministrijas izveidota darba grupa.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija;

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;

Likuma izpildei nav paredzēta jaunu valsts institūciju radīšana, kā arī nav paredzēts paplašināt esošo institūciju funkcijas.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Likumprojektā ir paredzētas indivīdu tiesības apstrīdēt zvērinātu tiesu izpildītāju darbības Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē, kuras lēmumus var pārsūdzēt tiesā.

 

 

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!