Rīgā 2012.gada 7.decembrī (prot. Nr.68 18.§)

1. Izdarīt koncepcijā "Par Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2008.gada 23.decembra rīkojumu Nr.880 "Par koncepciju "Par Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu"") šādus grozījumus:

1.1. aizstāt koncepcijas tekstā saīsinājumu "TMC" ar saīsinājumu "KNMC";

1.2. aizstāt I nodaļā "Koncepcijā lietotie saīsinājumi" vārdus "Valsts aģentūra "Tautas mākslas centrs"" ar vārdiem "Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs" (alfabēta secībā);

1.3. aizstāt koncepcijas tekstā saīsinājumu "ISEC" ar saīsinājumu "VISC";

1.4. aizstāt I nodaļā "Koncepcijā lietotie saīsinājumi" vārdus "Izglītības satura un eksaminācijas centrs" ar vārdiem "Valsts izglītības satura centrs";

1.5. svītrot koncepcijas tekstā saīsinājumu "ĪUMSILS" un vārdus "Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts";

1.6. svītrot koncepcijas tekstā saīsinājumu "MVP" un vārdus "Muzeju valsts pārvalde";

1.7. svītrot koncepcijas tekstā saīsinājumu "KRIIC" un vārdus "Kultūras un radošās industrijas izglītības centrs";

1.8. svītrot koncepcijas tekstā saīsinājumu "VJIC" un vārdus "Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs";

1.9. izteikt IV nodaļas "Situācijas apraksts" 4.2.punktu šādā redakcijā:

"4.2. NKM saglabāšanas starptautiskā sistēma

Atzīstot cilvēces NKM nozīmību līdztekus materiālajam kultūras un dabas mantojumam, kā arī tā apdraudētību globalizācijas un citu procesu ietekmē, UNESCO Ģenerālā konference 2003.gada 17.oktobrī pieņēma Konvenciju par NKM saglabāšanu (turpmāk – Konvencija). Konvencija ir stājusies spēkā 2006.gada 20.aprīlī – tad, kad to bija ratificējušas 30 dalībvalstis. Saskaņā ar UNESCO datiem laikā līdz 2008.gada 2.oktobrim Konvencijai pievienojušās 104 pasaules valstis, bet laikā līdz 2012.gada 17.aprīlim – 143 pasaules valstis. Dalībvalstu pievienošanās intensitāte ir augsta, un tas raksturo Konvencijas aktualitāti un nozīmību pasaules līmenī.

Konvencijas mērķis ir saglabāt NKM, nodrošināt cieņu pret attiecīgo kopienu, grupu un indivīdu NKM, veidot izpratni vietējā, nacionālajā un starptautiskajā līmenī par NKM nozīmi, nodrošinot tā savstarpēju atzīšanu, kā arī nodrošināt starptautisku sadarbību un palīdzību. Saskaņā ar Konvenciju tās dalībvalstu pienākums ir:

1) īstenot nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to teritorijā esošā NKM saglabāšanu;

2) identificēt un definēt dažādos to teritorijā esošos NKM elementus, piedaloties kopienām, grupām un attiecīgajām nevalstiskajām organizācijām.

Viens no Konvencijas galvenajiem pasākumiem starptautiskajā līmenī ir Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvā saraksta izveide un Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, saraksta izveide, kurā tiek iekļautas NKM izpausmes ar starptautisku nozīmi, kuru saglabāšanai nepieciešams izveidot starptautiskus atbalsta instrumentus. Reprezentatīvajā sarakstā 2003.gadā tika iekļauta Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, savukārt tā mantojuma sarakstā, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, 2009.gadā iekļauta suitu kultūrtelpa.

Konvencijas īstenošanas pārraudzībai UNESCO dalībvalstis Ģenerālās asamblejas sanāksmē dalībai UNESCO komitejā uz četriem gadiem ievēlē Konvencijas Starpvaldību komiteju. Latvija laikā no 2012.gada līdz 2016.gadam ir Starpvaldību komitejas locekle, no 2006.gada līdz 2010.gadam Starpvaldību komitejā bija ievēlēta Igaunija.";

1.10. izteikt IV nodaļas "Situācijas apraksts" 4.3.punkta otro rindkopu šādā redakcijā:

"Latvijas kultūras nozīmīga sastāvdaļa ir arī lībiešu (līvu) kultūra. Par lībiešu (līvu) tradicionālās kultūras pamatu, kas ietver gan latviešu tradicionālajai kultūrai līdzīgus, gan atšķirīgus – somugru motīvus, mūsdienās uzskatāmi Ziemeļkurzemes lībiešu ciemi, kas veido lībiešu piejūras ciemu kultūrtelpu. Lībieši (līvi) ir viena no Latvijas pamattautībām, un lībiešu (līvu) statuss, tai skaitā nacionālās identitātes – valodas, kultūrvēsturiskās vides – saglabāšana un attīstība ir nostiprināta vairākos Latvijas tiesību aktos. Ir izstrādāta programma "Lībieši Latvijā" 2008.–2012.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2008.gada 4.augusta rīkojumu Nr.463).";

1.11. izteikt IV nodaļas "Situācijas apraksts" 4.3.punkta apakšnodaļu "Valsts pārvaldes institūcijas" šādā redakcijā:

"Valsts pārvaldes institūcijas:

– KM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē, un tās galvenā funkcija ir izstrādāt kultūras politiku un koordinēt tās īstenošanu, tai skaitā NKM jomā. KM ir arī koordinējoša institūcija Konvencijā paredzēto saistību izpildei. No 2010.gada KM pārziņā ir muzeju nozare. KM nodrošina Latvijas kultūras mantojuma, tai skaitā arī nemateriālo kultūras vērtību, apzināšanas, saglabāšanas, izpētes un popularizēšanas koordinēšanu. No 2011.gada KM kompetencē ir jautājumi par sabiedrības integrāciju, pilsoniskās sabiedrības un nacionālās identitātes stiprināšanu. Viena no darbības jomām saistīta arī ar mazākumtautību un ārvalstīs dzīvojošo latviešu nemateriālā kultūras mantojuma dažādo izpausmju praktizēšanu un saglabāšanu;

– KNMC ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Centra darbības mērķis ir īstenot valsts politiku kultūrizglītības, nemateriālā kultūras mantojuma un ar to saistītajā amatiermākslas jomā. Centra galvenās funkcijas ir saglabāt un attīstīt nemateriālo kultūras mantojumu, nodrošināt amatiermākslas procesa nepārtrauktību, kā arī Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku norises ilgtspējību, iesaistot profesionālās kultūrizglītības iestādes;

– IZM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde izglītības un zinātnes nozarē, kā arī sporta, jaunatnes un valsts valodas politikas jomā, kas īsteno izglītības politiku un izstrādā politikas vadlīnijas, veidojot demokrātisku, nacionālajā identitātē balstītu izglītības telpu mūsdienu Eiropā. Latvijā izglītība tiek uzlūkota ne tikai kā mācīšana un mācīšanās, bet saistīta arī ar tādām jomām kā, piemēram, mūžizglītība, mobilitāte, integrācija, tālākizglītība, veicinot arī nemateriālā kultūras mantojuma nodošanu no paaudzes paaudzē;

– VISC ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Iestādes galvenās funkcijas ir nodrošināt mācību satura izstrādi vispārējā izglītībā un pārraudzīt tā īstenošanu, koordinēt interešu izglītības sistēmas darbību un īstenot atbalsta pasākumus izglītojamo personības attīstībai, spēju un talantu pilnveidei, nodrošināt Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi, koordinēt un īstenot pedagogu profesionālo pilnveidi un veikt citas funkcijas. Īstenojot starpinstitūciju sadarbību NKM saglabāšanas jomā, VISC loma ir ļoti nozīmīga bērnu un jauniešu vērtību sistēmas, zināšanu, iemaņu un prasmju nostiprināšanā, kā arī pedagogu izglītošanā;

– VKKF ir publisks nodibinājums, kura mērķis ir veicināt līdzsvarotu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī saskaņā ar valsts kultūrpolitikas vadlīnijām. VKKF finansiāli atbalsta tādas fizisku un juridisku personu iniciatīvas, kuras nodrošina kultūras daudzveidību, tradicionālās kultūras saglabāšanu, jaunrades procesu attīstību kultūrā, pētniecību, starptautisko sadarbību, izglītību kultūras jomā, kā arī sekmē kultūras vērtību saglabāšanu, izplatīšanu un to pieejamību plašai sabiedrībai. Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas kontekstā turpmāk būtu izvērtējama un pastiprināma VKKF loma Nacionālā NKM saraksta veidošanā un uzturēšanā;

– UNESCO LNK ir atvasināta publisko tiesību juridiska persona, kas darbojas Latvijas Republikas Ministru kabineta pārraudzībā un nodrošina Latvijas sadarbību ar UNESCO, pārstāvot valsts intereses, kā arī īstenojot UNESCO programmas un idejas. UNESCO LNK mērķis ir stiprināt izglītības, zinātnes, kultūras, komunikācijas un informācijas lomu valsts un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā, valstiskuma stiprināšanā, demokrātisko vērtību īstenošanā un nabadzības mazināšanā, kā arī sekmēt sabiedrības labklājību, tās locekļu līdztiesību un savstarpēju cieņu Latvijā. Viena no UNESCO LNK darbības jomām ir kultūras, dabas, nemateriālā un dokumentārā mantojuma saglabāšana.";

1.12. svītrot IV nodaļas "Situācijas apraksts" 4.4.punkta apakšnodaļas "Trešais virziens – pētījumu veikšana par situāciju NKM saglabāšanā Latvijā" trešās rindkopas trešajā teikumā saīsinājumu "VKC";

1.13. izteikt V nodaļas "Politikas dokumenti un tiesību akti, kas ir saistīti ar attiecīgās problēmas risināšanu" 5.1.punktu šādā redakcijā:

"5.1. Politikas dokumenti:

5.1.1. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.–2013.gadam (apstiprinātas ar MK 2006.gada 27.septembra rīkojumu Nr.742 "Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2007.–2013.gadam");

5.1.2. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.–2013.gadam (apstiprināts ar MK 2006.gada 4.jūlija noteikumiem Nr.564 "Noteikumi par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2007.–2013.gadam");

5.1.3. ilgtermiņa politikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.- 2015.gadam. Nacionāla valsts" (apstiprinātas ar MK 2006.gada 18.aprīļa rīkojumu Nr.264 "Par ilgtermiņa politikas pamatnostādnēm "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015.gadam. Nacionāla valsts"");

5.1.4. Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005.–2014.gadam (apstiprinātas ar MK 2005.gada 2.marta rīkojumu Nr.137 "Par Valsts valodas politikas pamatnostādnēm 2005.–2014.gadam");

5.1.5. programma "Lībieši Latvijā" 2008.–2012.gadam (apstiprināta ar MK 2008.gada 4.augusta rīkojumu Nr.463 "Par programmu "Lībieši Latvijā" 2008.–2012.gadam");

5.1.6. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam ("Latvija 2030") (apstiprināta Saeimā 2010.gada 10.jūnijā).";

1.14. izteikt koncepcijas V nodaļas "Politikas dokumenti un tiesību akti, kas ir saistīti ar attiecīgās problēmas risināšanu" 5.3.punktu šādā redakcijā:

"5.3. Latvijas Republikas tiesību akti:

5.3.1. likums "Par Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu";

5.3.2. likums "Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību";

5.3.3. Dziesmu un deju svētku likums;

5.3.4. Muzeju likums;

5.3.5. Valsts kultūrkapitāla fonda likums;

5.3.6. Teritorijas attīstības plānošanas likums;

5.3.7. Valsts valodas likums;

5.3.8. Profesionālās izglītības likums;

5.3.9. Izglītības likums;

5.3.10. Bibliotēku likums;

5.3.11. Kultūras institūciju likums;

5.3.12. likums "Par pašvaldībām";

5.3.13. Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas likums;

5.3.14. likums "Par amatniecību";

5.3.15. likums "Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju";

5.3.16. MK 2012.gada 21.februāra noteikumi Nr.130 "Dziesmu un deju svētku padomes nolikums";

5.3.17. MK 2010.gada 14.decembra noteikumi Nr.1129 "Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra nolikums";

5.3.18. MK 2009.gada 30.jūnija noteikumi Nr.682 "Valsts izglītības satura centra nolikums";

5.3.19. MK 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums";

5.3.20. MK 2006.gada 21.novembra noteikumi Nr.956 "Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu".";

1.15. aizstāt VII nodaļas "Piedāvātie rīcības virzieni problēmu risinājumam" pirmās daļas ievaddaļā vārdus un skaitli "līdz 2011.gadam" ar vārdiem un skaitli "līdz 2014.gadam";

1.16. izteikt VII nodaļas "Piedāvātie rīcības virzieni problēmu risinājumam" pirmās daļas 7.2.punktu šādā redakcijā:

"7.2. Panākt koordinētu un uz kopīgiem mērķiem orientētu Latvijas NKM saglabāšanā iesaistīto institūciju darbību;";

1.17. svītrot VII nodaļas "Piedāvātie rīcības virzieni problēmu risinājumam" 7.1.rīcības virziena B varianta "Veikt grozījumus esošajos Latvijas Republikas tiesību aktos" 10.punktu;

1.18. izteikt VII nodaļas "Piedāvātie rīcības virzieni problēmu risinājumam" 7.1.rīcības virziena B varianta "Veikt grozījumus esošajos Latvijas Republikas tiesību aktos" 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

"11. MK 2011.gada 29.marta noteikumi Nr.233 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums";

12. MK 2010.gada 14.decembra noteikumi Nr.1129 "Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra nolikums"";

1.19. aizstāt VII nodaļas "Piedāvātie rīcības virzieni problēmu risinājumam" 7.2.rīcības virziena otrās rindkopas trešajā apakšpunktā vārdus "valsts aģentūrai" ar vārdiem "tiešās pārvaldes iestādei";

1.20. izteikt IX nodaļas "Veicamie pasākumi, to īstenošanas termiņi un atbildīgās institūcijas" tabulu šādā redakcijā:

1.21. izteikt XI nodaļu "Pārskatu sniegšanas un sasniegto rezultātu novērtēšanas kārtība" šādā redakcijā:

"XI. Pārskatu sniegšanas un sasniegto rezultātu novērtēšanas kārtība

Koncepcijas ieviešana notiek laikposmā no 2009.gada līdz 2014.gadam. Par tās ieviešanu atbildīgās institūcijas ir Kultūras ministrija un Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs.

Kultūras ministrija, pamatojoties uz informāciju, ko sagatavojusi par nacionālā NKM saglabāšanu atbildīgā iestāde un citas Koncepcijas īstenošanā iesaistītās institūcijas, līdz 2015.gada 1.maijam iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Koncepcijas izpildi."

2. Aizstāt koncepcijas kopsavilkumā tekstu

"Koncepcija ieviešama laikposmā no 2009.gada līdz 2011.gadam, un par tās ieviešanu atbildīgās institūcijas ir Kultūras ministrija un valsts aģentūra "Tautas mākslas centrs".

Kultūras ministrijai, pamatojoties uz Tautas mākslas centra un citu koncepcijas īstenošanā iesaistīto institūciju sagatavoto informāciju, līdz 2012.gada 1.maijam jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par koncepcijā paredzēto uzdevumu izpildi."

ar tekstu

"Koncepcijas ieviešana notiek laikposmā no 2009. līdz 2014.gadam. Par tās ieviešanu atbildīgās institūcijas ir Kultūras ministrija un Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs.

Kultūras ministrija, pamatojoties uz informāciju, ko sagatavojusi par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu atbildīgā iestāde un citas koncepcijas īstenošanā iesaistītās institūcijas, līdz 2015.gada 1.maijam iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par koncepcijas izpildi."

3. Kultūras ministrijai nedēļas laikā precizēto koncepciju iesniegt Valsts kancelejā.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende