Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Prokuratūras likumā

Izdarīt Prokuratūras likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 12.nr.; 1996, 5., 13.nr.; 1998, 9., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 22.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 14.nr.; 2007, 10.nr.; 2008, 16.nr.; 2009, 3., 13.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194.nr.; 2010, 205.nr.; 2011, 112., 117.nr.) šādus grozījumus:

1. 4.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Prokuratūra ir vienota, centralizēta triju līmeņu struktūrvienību sistēma, kuru vada ģenerālprokurors.";

izteikt otrās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

"Pagaidu prombūtnes laikā virsprokuroru pēc ģenerālprokurora norādījuma aizstāj cits prokurors."

2. Izteikt 5.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Prokurors lēmumus pieņem patstāvīgi un vienpersoniski, pamatojoties uz savu pārliecību un likumiem, ievērojot personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, nevainīguma prezumpciju, patiesību un likumību.

(2) Prokurors ievēro Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa (turpmāk — Prokuroru ētikas kodekss) normas.

(3) Prokuroram ir pienākums regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai."

3. 6.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Prokurora rīcība vai lēmums pārsūdzams šajā likumā un procesuālajos likumos noteiktajos gadījumos un kārtībā. Sūdzības jautājumos, kas ir tikai prokuratūras kompetencē, iesniedzamas vienu līmeni augstākas prokuratūras struktūrvienības virsprokuroram, bet par Ģenerālprokuratūras prokurora rīcību vai lēmumu — ģenerālprokuroram. Šo amatpersonu pieņemtie lēmumi nav pārsūdzami.";

papildināt ceturto daļu pēc vārda "tiesīgs" ar vārdiem "dot norādījumus vai";

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Pēc prokurora pieprasījuma vai amatā augstāka prokurora ieskata norādījums noformējams rakstveidā."

4. 7.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārda "kontrolēt" ar vārdiem "prokuratūras dienesta telpas, kā arī";

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Par zaudējumiem, kas radušies personai sakarā ar nelikumīgu vai nepamatotu prokurora rīcību vai lēmumu, prokurors nav mantiski atbildīgs. Likumā noteiktajos gadījumos zaudējumus atlīdzina valsts.

(5) Persona, kura uzskata, ka prokurora rīcība vai lēmums ir nelikumīgs vai nepamatots, var to pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā, bet nevar celt tiesā prasību pret prokuroru, kurš šādi rīkojies vai šādu lēmumu pieņēmis."

5. Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

"13.pants. Prokurora pilnvaras pirmstiesas kriminālprocesā

Prokurors uzsāk un veic kriminālvajāšanu, piemēro kriminālsodu vai atbrīvo personu no kriminālatbildības, kā arī realizē citas Kriminālprocesa likumā paredzētās prokurora pilnvaras."

6. Izteikt 21.panta tekstu šādā redakcijā:

"Ja prokurors ir konstatējis likuma pārkāpumu, kuram nav noziedzīga nodarījuma pazīmju, bet ar brīdinājuma, protesta vai iesnieguma palīdzību nav izdevies vai nav iespējams atjaunot likumību, viņš vēršas tiesā. Šādā gadījumā prokurors ir atbrīvots no valsts nodevas samaksas."

7. Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

"22.pants. Prokuratūras struktūra

Prokuratūru veido Ģenerālprokuratūra, tiesu apgabalu prokuratūras, rajonu (pilsētu) prokuratūras un specializētās prokuratūras, kā arī Administratīvā direktora dienests."

8. 23.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Ģenerālprokurors vada un kontrolē prokuratūras darbību, nosaka tās iekšējo struktūru un štatus atbilstoši iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, apstiprina Ģenerālprokurora padomes pieņemtos normatīvos aktus, kā arī tieši vada Ģenerālprokuratūras prokuroru darbu.

(2) Ģenerālprokurors likumā noteiktajā kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo vai atlaiž no amata prokurorus, kā arī darbiniekus, ar kuriem darba tiesisko attiecību dibināšana saskaņā ar šo likumu ir ģenerālprokurora kompetencē. Ģenerālprokurora instrukcijas, pavēles un rīkojumi ir obligāti visiem prokuroriem un darbiniekiem.";

izteikt trešās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

"1) atcelt nepamatotus vai prettiesiskus prokuroru lēmumus;

2) ierosināt Augstākās tiesas plēnumam sniegt viedokli par aktuālu tiesību normu interpretācijas jautājumiem;";

izslēgt trešās daļas 6.punktu;

izteikt trešās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

"7) Satversmes tiesas likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā;";

izslēgt trešās daļas 8.punktu;

izteikt trešās daļas 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

"9) personīgi vai kopā ar pilnvarotiem prokuroriem pārraudzīt šā likuma 49.¹ panta kārtībā izveidotās valsts iestādes;

10) norīkot prokurorus dalībai starptautiskajās misijās;";

papildināt trešo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

"11) realizēt citas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības."

9. 24.pantā:

izslēgt otrās daļas otro teikumu;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ģenerālprokuratūras prokuroriem ir tiesības veikt prokurora funkcijas Augstākās tiesas Senāta departamentu un tiesu palātu sēdēs, apgabaltiesās un rajonu (pilsētu) tiesās."

10. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

"25.pants. Ģenerālprokuratūras departamenti

(1) Katra Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurors vada departamenta prokuroru darbu un kontrolē konkrēto darbības virzienu visās prokuratūras struktūrvienībās.

(2) Departamentu virsprokuroriem ir tiesības piedalīties Ministru kabineta sēdēs un tur izteikt viedokli par izskatāmo normatīvo aktu atbilstību Satversmei un likumiem."

11. 26.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "noteiktajam" ar vārdiem "tiesu darbības";

izslēgt pirmajā daļā vārdu "visas";

aizstāt otrās daļas pirmajā teikumā vārdus "un republikas pilsētu" ar vārdu "(pilsētu)";

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Tiesu apgabalu prokuratūrās var būt virsprokurora vietnieki, kuru tiesības un pienākumus nosaka attiecīgās prokuratūras virsprokurors.";

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "Tiesas apgabala" ar vārdu "prokuratūras";

izslēgt ceturto daļu.

12. 27.pantā:

izslēgt panta nosaukumā, pirmajā un otrajā daļā vārdu "republikas";

izslēgt pirmās daļas otrajā teikumā vārdu "visas";

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Rajonu (pilsētu) prokuratūrās var būt virsprokurora vietnieki, kuru tiesības un pienākumus nosaka attiecīgās prokuratūras virsprokurors.";

izslēgt trešo daļu.

13. 29.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ģenerālprokurors izveido padomi, kuras sastāvā ir Ģenerālprokuratūras departamentu un tiesu apgabalu virsprokurori un prokuratūras administratīvais direktors. Padomes sastāvā var tikt iekļauti citi prokurori un prokuratūras pārraudzībā esošo valsts iestāžu vadītāji.";

papildināt otro daļu ar vārdiem "kā arī veic citas šajā likumā noteiktās funkcijas";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ģenerālprokurora padome izstrādā un pieņem:

1) prokuratūras pārraudzībā esošu valsts iestāžu nolikumus;

2) prokuroru atestācijas un kvalifikācijas komisiju nolikumus;

3) Prokuroru ētikas kodeksu;

4) Nolikumu par prokurora tērpa un amata zīmes valkāšanas kārtību un paraugiem;

5) prokurora amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas pārbaudes nolikumus;

6) Prokuroru profesionālās darbības novērtēšanas nolikumu;

7) Prokuratūras ģerboņa izmantošanas nolikumu;

8) Apbalvojumu piešķiršanas nolikumu;

9) Nolikumu par prokurora palīgu."

14. Papildināt trešo nodaļu ar 29.¹  un 29.² pantu šādā redakcijā:

"29.¹ pants. Prokuroru atestācijas komisija

(1) Prokuroru atestācijas komisiju (turpmāk — atestācijas komisija) izveido Ģenerālprokurora padome uz gadu, nosakot tās locekļu skaitu un sastāvu.

(2) Atestācijas komisija pirms prokurora iecelšanas vai paaugstināšanas amatā dod atzinumu par viņa atbilstību šim amatam, izsaka priekšlikumu ģenerālprokuroram par amata pakāpes piešķiršanu prokuroram, par disciplinārsoda piemērošanu prokuroram, ja likums paredz šāda atzinuma nepieciešamību, kā arī veic citas šajā likumā noteiktās un Prokuroru atestācijas komisijas nolikumā paredzētās funkcijas.

(3) Atestācijas komisijas lēmumiem un atzinumiem ir rekomendējošs raksturs.

(4) Par šā panta otrajā daļā doto atzinumu prokurors vai prokurora amata kandidāts var izteikt iebildumus ģenerālprokuroram.

(5) Atestācijas komisija sniedz darbības pārskatu Ģenerālprokurora padomei ne retāk kā reizi gadā.

29.² pants. Prokuroru kvalifikācijas komisija

(1) Prokuroru kvalifikācijas komisiju (turpmāk — kvalifikācijas komisija) izveido Ģenerālprokurora padome uz gadu, nosakot tās locekļu skaitu un sastāvu.

(2) Kvalifikācijas komisija izvērtē un dod atzinumu par prokurora amata kandidāta stažēšanās programmas izpildi, par prokurora amata kandidāta un prokurora zināšanu un profesionālo iemaņu atbilstību prokurora amatam, kā arī veic citas šajā likumā noteiktās un Prokuroru kvalifikācijas komisijas nolikumā paredzētās funkcijas.

(3) Par šā panta otrajā daļā doto atzinumu prokurors vai prokurora amata kandidāts var izteikt iebildumus ģenerālprokuroram.

(4) Kvalifikācijas komisija sniedz darbības pārskatu Ģenerālprokurora padomei ne retāk kā reizi gadā."

15. Izteikt 30.panta tekstu šādā redakcijā:

"Prokuratūrā ir šādi prokurora amati: ģenerālprokurors, virsprokurors, virsprokurora vietnieks un prokurors."

16. Izslēgt 32.panta sestās daļas 3.punktā vārdu "republikas".

17. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

"33.pants. Prokurora amata kandidāts

(1) Par prokuroru var iecelt personu, kura:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) prot valsts valodu augstākajā līmenī;

3) sasniegusi 25 gadu vecumu;

4) ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kā arī maģistra vai doktora grādu;

5) ir ar nevainojamu reputāciju;

6) stažējusies prokuratūrā, izpildījusi stažēšanās programmu, nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu un saņēmusi atestācijas komisijas atzinumu par atbilstību prokurora amatam.

(2) Ģenerālprokurors no kvalifikācijas eksāmena kārtošanas var atbrīvot personu, kura atbilst tiesnesim, augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskajam personālam vai zvērinātam advokātam šā likuma 34. un 35.pantā noteiktajām prasībām kandidēšanai uz prokurora amatu."

18. Papildināt likumu ar 33.¹  un 33.² pantu šādā redakcijā:

"33.¹ pants. Prokurora amata kandidātu atlase

(1) Prokurora amata kandidātu atlasē nav pieļaujama nekāda diskriminācija atkarībā no kandidātu izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, politiskajiem vai citiem uzskatiem.

(2) Ģenerālprokurors vai viņa pilnvarota amatpersona var pieprasīt no personas, kura vēlas kandidēt uz prokurora amatu, informāciju un dokumentus par tās atbilstību likumā noteiktajām prasībām kandidēšanai uz šo amatu, kā arī informāciju no citām institūcijām vai personām par personu, kura vēlas kandidēt uz prokurora amatu. Ģenerālprokurors vai viņa pilnvarota amatpersona var pārbaudīt saņemto informāciju un dokumentus.

(3) Persona, kura nav izturējusi prokurora amata kandidātu atlasi, atkārtoti prokurora amata kandidātu atlasē ir tiesīga piedalīties ne agrāk kā pēc gada.

(4) Kārtību, kādā veicama prokurora amata kandidātu atlase, nosaka Prokurora amata kandidātu atlases nolikums.

33.² pants. Prokurora amata kandidāta stažēšanās un kvalifikācijas pārbaude

(1) Prokurora amata kandidāts stažējas vakantajā rajona (pilsētas) prokurora amata vietā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Šajā termiņā netiek ieskaitīts laiks, kad prokurora amata kandidāts attaisnojošu iemeslu dēļ atrodas nepārtrauktā prombūtnē.

(2) Stažēšanās līgumu ar prokurora amata kandidātu slēdz ģenerālprokurors. Līguma neatņemama sastāvdaļa ir stažēšanās programma.

(3) Stažēšanās laikā prokurora amata kandidātam nav prokurora procesuālo tiesību.

(4) Prokurora amata kandidāta mēnešalgu stažēšanās laikā nosaka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.

(5) Citus jautājumus, kas saistīti ar prokurora amata kandidāta stažēšanos prokuratūrā un kvalifikācijas pārbaudi, reglamentē Prokurora amata kandidātu stažēšanās un kvalifikācijas pārbaudes nolikums."

19. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

"34.pants. Rajona (pilsētas) prokuratūras virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras prokurora un Ģenerālprokuratūras prokurora amata kandidāts

(1) Par rajona (pilsētas) prokuratūras virsprokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā piecus gadus ilgs darba stāžs prokurora vai tiesneša amatā.

(2) Par tiesas apgabala prokuratūras prokuroru un par Ģenerālprokuratūras prokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā piecus gadus ilgs darba stāžs prokurora vai tiesneša amatā vai ne mazāk kā 10 gadus ilgs darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla vai zvērināta advokāta amatā.

(3) Par rajona (pilsētas) prokuratūras virsprokuroru, tiesas apgabala prokuratūras prokuroru un par Ģenerālprokuratūras prokuroru amatu vakancēm ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms to aizpildīšanas publicējama informācija prokuratūras mājaslapā internetā, norādot pieteikšanās termiņu, kas nav īsāks par vienu nedēļu."

20. 35.pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda "apgabala" ar vārdu "prokuratūras";

izteikt panta tekstu šādā redakcijā:

"Par Ģenerālprokuratūras departamenta, nodaļas vai tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru un virsprokurora vietnieku var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā 10 gadus ilgs darba stāžs prokurora amatā vai ne mazāk kā piecus gadus ilgs darba stāžs Augstākās tiesas tiesneša amatā."

21. Papildināt likumu ar 35.¹ pantu šādā redakcijā:

"35.¹ pants. Prokurora stažēšanās citā prokuratūras struktūrvienībā

Pirms prokurora paaugstināšanas amatā, kā arī prokurora kvalifikācijas celšanas nolūkā ģenerālprokurors var uzdot prokuroram stažēties citā prokuratūras struktūrvienībā prokurora amatā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus."

22. Izteikt 36.panta tekstu šādā redakcijā:

"Par ģenerālprokuroru var iecelt 40 gadus sasniegušu personu, kura atbilst šā likuma 33.panta 1., 2., 4. un 5.punkta prasībām un kura ne mazāk kā piecus gadus strādājusi Satversmes tiesas tiesneša, Augstākās tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā vai ne mazāk kā 10 gadus strādājusi apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā."

23. 37.pantā:

izteikt pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

"1) neatbilst šā likuma 33.panta prasībām;

2) ir ar rīcībspējas ierobežojumu;

3) pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atlaista no prokurora amata, atcelta no tiesneša amata, no zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta tiesu izpildītāja palīga, zvērināta notāra, zvērināta notāra palīga amata vai izslēgta no zvērinātu advokātu vai zvērinātu advokātu palīgu skaita un no disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši vismaz pieci gadi;

4) ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

5) izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

6) ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata;";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Par prokurora amata kandidātu nevar būt Kriminālprocesa likuma 60.panta pirmajā daļā minētā persona, kura īsteno savu procesuālo aizstāvību kriminālprocesā."

24. Izteikt 38.pantu šādā redakcijā:

"38.pants. Prokuroru iecelšanas kārtība un pilnvaru termiņš

(1) Ģenerālprokuroru pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi, amatā ieceļ Saeima uz pieciem gadiem. Viena un tā pati persona var būt par ģenerālprokuroru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

(2) Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms ģenerālprokurora pilnvaru izbeigšanās Augstākās tiesas priekšsēdētājam savus ierosinājumus par ģenerālprokurora amata kandidātu var izteikt Ģenerālprokurora padome, Augstākās tiesas plēnums, tiesnešu vai prokuroru profesionālās biedrības, kā arī fiziskā persona, piesakot savu kandidatūru.

(3) Augstākās tiesas priekšsēdētājs priekšlikumu par ģenerālprokurora iecelšanu amatā iesniedz Saeimai ne vēlāk kā divus mēnešus pirms ģenerālprokurora pilnvaru termiņa beigām. Ja Saeima Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikumu noraida, Augstākās tiesas priekšsēdētājs jaunu priekšlikumu par ģenerālprokurora iecelšanu amatā Saeimai iesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pēc iepriekšējā priekšlikuma noraidīšanas dienas.

(4) Virsprokuroru un virsprokurora vietnieku amatā ieceļ ģenerālprokurors uz pieciem gadiem, ievērojot atestācijas komisijas atzinumu.

(5) Pārējos prokurorus amatā ieceļ ģenerālprokurors bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Pirms prokurora iecelšanas vai paaugstināšanas amatā atestācijas komisija dod atzinumu par viņa atbilstību amatam.

(6) Par ģenerālprokurora, virsprokuroru un virsprokurora vietnieku iecelšanu amatā paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ievieto informāciju prokuratūras mājaslapā."

25. Papildināt likumu ar 38.¹  un 38.² pantu šādā redakcijā:

"38.¹ pants. Prokurora amata pienākumu pildīšanas maksimālais vecums

(1) Amata pienākumu pildīšanas maksimālais vecums prokuroram ir 65 gadi.

(2) Ģenerālprokurors, izvērtējis atestācijas komisijas atzinumu, var turpināt amata attiecības ar prokuroru vai virsprokurora vietnieku, kurš sasniedzis amata pienākumu pildīšanas maksimālo vecumu, un virsprokuroru, kura amata termiņš beigsies pēc amata pienākumu pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanas, atkarībā no ieņemamā amata uz laiku līdz diviem gadiem.

38.² pants. Prokurora profesionālās darbības novērtēšana

(1) Prokurora profesionālās darbības novērtēšanas mērķis ir veicināt prokurora nepārtrauktu profesionālo izaugsmi amata pienākumu pildīšanas laikā.

(2) Prokurora profesionālās darbības novērtēšanu, piedaloties prokuroram, veic atestācijas komisija ne retāk kā reizi piecos gados.

(3) Novērtējot prokurora profesionālo darbību, atestācijas komisija analizē prokurora funkciju izpildes kvalitāti, individuālā darba organizāciju, dalību kvalifikācijas celšanas pasākumos, darba statistiskos rādītājus, kā arī citus Prokuroru profesionālās darbības novērtēšanas nolikumā paredzētos kritērijus.

(4) Ja prokurors atkārtoti neierodas uz atestācijas komisijas sēdi bez attaisnojoša iemesla, prokurora profesionālo darbību var novērtēt, viņam klāt neesot.

(5) Ja atestācijas komisijas rīcībā nav pietiekamas informācijas prokurora profesionālās darbības novērtēšanai, tā var uzdot pārbaudīt prokurora zināšanu un profesionālo iemaņu atbilstību ieņemamam amatam kvalifikācijas komisijai vai arī uzdot veikt atsevišķu prokurora profesionālās darbības pārbaudi amatā augstākam prokuroram.

(6) Par prokurora profesionālo darbību atestācijas komisija sniedz atzinumu.

(7) Ja prokurora profesionālās darbības novērtēšanā prokurors saņēmis negatīvu atzinumu, ģenerālprokurora noteiktajā termiņā, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no iepriekšējā atzinuma sniegšanas dienas veicama prokurora profesionālās darbības atkārtota novērtēšana.

(8) Ja prokurora profesionālās darbības novērtēšanā prokurors saņēmis atkārtotu negatīvu novērtējumu, viņu atlaiž no amata.

(9) Kārtību, kādā veicama prokuroru profesionālās darbības novērtēšana, nosaka Prokuroru profesionālās darbības novērtēšanas nolikums.

(10) Ģenerālprokurora lēmumu par prokurora atlaišanu no amata atkārtota negatīva profesionālās darbības novērtējuma dēļ prokurors var pārsūdzēt Disciplinārtiesā, kas lietu izskata likumā "Par tiesu varu" un Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā noteiktajā kārtībā."

26. 39.pantā:

papildināt 4.punktu ar vārdiem "ja prokurors nepiekrīt iecelšanai citā prokurora amatā";

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

"5) sakarā ar prokuratūras struktūrvienības vai prokurora amata likvidāciju vai prokuroru skaita samazināšanu, ja nav iespējams prokuroru iecelt citā struktūrvienībā vai citā prokurora amatā vai ja prokurors šādai iecelšanai nepiekrīt;";

papildināt pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) sakarā ar likumā noteiktā amata pienākumu pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu."

27. 40.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punktā vārdu "faktu";

izslēgt pirmās daļas 2.punktu;

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) ja Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā konstatēta prokurora vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā;";

papildināt pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) ja profesionālās darbības novērtēšanā prokurors atkārtoti saņēmis negatīvu novērtējumu.";

izslēgt otrās daļas 3.punktu;

papildināt otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) ja ģenerālprokurors konstatējis, ka nav ievērots kāds no likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem."

28. Izteikt 42.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja prokurors pieļāvis pārkāpumu, par kuru viņu var atlaist no amata, ģenerālprokurors drīkst atstādināt viņu no amata līdz nolēmuma pieņemšanai disciplinārlietā vai — ar kriminālatbildību saistītos gadījumos  —  līdz krimināltiesisko attiecību noregulējumam kriminālprocesā.

(2) Atstādinātajam prokuroram izmaksā minimālo mēnešalgu."

29. 43.pantā:

izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdus "saskaņā ar darba likumdošanas aktiem, kā arī";

izteikt pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

"1) tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, pildot amata pienākumus;

2) amata pienākumu tīšu nepildīšanu;";

aizstāt otrajā daļā vārdus "krimināllietas nosūtīšana papildizmeklēšanai" ar vārdiem "lietas nosūtīšana pārkāpumu novēršanai".

30. 44.panta pirmajā daļā:

aizstāt 3.punktā vārdu "amatalgas" ar vārdu "algas";

izslēgt 4.punktu.

31. 45.pantā:

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Virsprokuroram ir tiesības kā disciplinārsodu izteikt piezīmi vai rājienu viņa vadītās struktūrvienības prokuroram.";

aizstāt pirmās daļas trešajā teikumā vārdus "iestādes vadītājs" ar vārdu "virsprokurors";

papildināt otrās daļas pirmo teikumu ar vārdiem "ģenerālprokurora noteiktajā kārtībā";

aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdu "amatalgas" ar vārdu "algas";

izslēgt otrās daļas otrajā teikumā vārdus "prokurora pazemināšanas amata pakāpē";

aizstāt trešajā daļā vārdu "pamatotu" ar vārdu "attaisnotu";

izteikt ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Ar pavēli par disciplinārsoda piemērošanu iepazīstina pie atbildības saukto prokuroru, nodrošinot pavēles pieejamību visiem prokuroriem.";

aizstāt ceturtās daļas otrajā teikumā vārdus "personiskajai kadru lietai" ar vārdiem "personas lietai";

izslēgt piektajā daļā vārdus "iepriekšējās amata pakāpes atjaunošana vai";

izteikt sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Ar pavēli par disciplinārsoda atcelšanu iepazīstina pie atbildības saukto prokuroru, nodrošinot pavēles pieejamību visiem prokuroriem.";

papildināt sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Pavēli pievieno prokurora personas lietai.";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Personai ir tiesības iepazīties ar disciplinārā pārkāpuma fakta pārbaudes materiāliem.";

papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"(8) Virsprokurora piemēroto disciplinārsodu mēneša laikā var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, bet ģenerālprokurora lēmumu vai piemēroto disciplinārsodu — Disciplinārtiesā. Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(9) Persona ģenerālprokurora lēmumu vai piemēroto disciplinārsodu pārsūdz un Disciplinārtiesa attiecīgo sūdzību izskata Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā noteiktajā kārtībā."

32. Izteikt 45.¹ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Prokuratūras darbinieki ir prokuratūras administratīvais direktors, Administratīvā direktora dienesta darbinieki, konsultatīvais personāls, prokurora palīgs, auditors un citi darbinieki."

33. Papildināt likumu ar 45.² pantu šādā redakcijā:

"45.² pants. Auditors

Auditors ir prokuratūras amatpersona, kuru amatā ieceļ ģenerālprokurors iestādes iekšējā audita darbības nodrošināšanai."

34. 46.pantā:

papildināt panta nosaukumu ar vārdiem "un prokuratūras Administratīvā direktora dienests";

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Darba attiecības ar prokuratūras administratīvo direktoru nodibina un izbeidz ģenerālprokurors.";

aizstāt otrajā daļā vārdu "administratīvā" ar vārdu "Administratīvā";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Darba attiecības ar Administratīvā direktora dienesta darbiniekiem nodibina un izbeidz prokuratūras administratīvais direktors."

35. Izslēgt 47.pantu.

36. Izteikt 48.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Par prokurora palīgu var būt persona, kura uzsākusi studijas augstākās izglītības mācību iestādē jurista kvalifikācijas iegūšanai vai ieguvusi pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību tiesību zinātnē (4.līmeņa profesionālo kvalifikāciju) vai citu augstāko izglītību (5.līmeņa profesionālo kvalifikāciju).

(2) Prokurora palīgu atbilstoši ģenerālprokurora noteiktajai struktūrai darbā pieņem, atbrīvo vai atlaiž no darba ģenerālprokurors pēc attiecīgās prokuratūras struktūrvienības virsprokurora ieteikuma.

(3) Prokurora palīgam nav prokurora pilnvaru, un viņa tiesības un pienākumus nosaka Nolikums par prokurora palīgu."

37. Izteikt 49.panta tekstu šādā redakcijā:

"Atbilstoši iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem un ģenerālprokurora noteiktajai struktūrai ģenerālprokurors vai prokuratūras administratīvais direktors var pieņemt darbā speciālistu uz nenoteiktu laiku vai uz noteiktu laiku konkrēta uzdevuma veikšanai."

38. Aizstāt 49.⁴ panta otrajā teikumā vārdus "Pārbaužu izdarīšanas laikā minētajām" ar vārdu "Minētajām".

39. 53.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Par amata pienākumu priekšzīmīgu izpildīšanu, ilgu vai nevainojamu darbu un citiem sasniegumiem ģenerālprokurors var piešķirt apbalvojumu.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Apbalvojumu veidus un apbalvojumu piešķiršanas kārtību nosaka nolikums."

40. 58.³ pantā:

izslēgt otro daļu;

izslēgt ceturto daļu.

41. Papildināt septīto A nodaļu ar 58.⁵ pantu šādā redakcijā:

"58.⁵ pants. Eirojusta valsts koordinācijas sistēma

(1) Eirojusta valsts koordinācijas sistēma darbojas, lai organizētu darbu un veicinātu Eirojusta uzdevumu veikšanu dalībvalstī.

(2) Eirojusta valsts koordinācijas sistēmas funkcijas, darba kārtību un sastāvu nosaka Ministru kabinets."

42. Papildināt 59.pantu pēc vārda "zvērests" ar vārdiem "(svinīgais solījums)".

43. 60.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un tekstā vārdu "zvērests" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "zvērests (svinīgais solījums)" (attiecīgā locījumā);

aizstāt pirmajā daļā vārdus "svinīgi zvēru" ar vārdiem "zvēru (svinīgi solu)";

izslēgt trešās daļas otro teikumu;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ģenerālprokurors, kurš līdz iecelšanai ģenerālprokurora amatā nav bijis iecelts prokurora amatā, zvērestu (svinīgo solījumu) dod Augstākās tiesas priekšsēdētājam."

44. 61.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Prokurori, pildot pienākumus tiesā un citos Nolikumā par prokurora tērpa un amata zīmes valkāšanas kārtību un paraugiem noteiktajos gadījumos, valkā prokurora tērpu ar tam piestiprinātu amata zīmi — krūšu nozīmi.

(3) Kārtību, kādā valkājams prokurora tērps un valkājama amata zīme, kā arī prokurora tērpa un amata zīmes paraugus nosaka nolikums."

45. 63.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdus "Prokuratūras iestādes" ar vārdu "Prokuratūras";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pārējām prokuratūras struktūrvienībām, Ģenerālprokuratūras departamentiem un nodaļām, kā arī prokuratūras pārraudzībā esošajām valsts iestādēm ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un attiecīgās struktūrvienības vai iestādes nosaukumu."

46. Papildināt pārejas noteikumus ar 16., 17., 18., 19., 20., 21. un 22.punktu šādā redakcijā:

"16. Prokuroru profesionālās darbības kārtējo novērtēšanu atestācijas komisija pirmo reizi veic no 2014.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 1.janvārim. Ģenerālprokurors apstiprina prokuroru sarakstu, atbilstoši kuram secīgi tiek veikta prokuroru profesionālās darbības kārtējā novērtēšana.

17. Šā likuma 33.panta pirmās daļas 4.punkta prasībām atbilst arī personas, kuras ieguvušas augstāko juridisko izglītību, kas tiesību ziņā pielīdzināma maģistra grādam.

18. Virsprokurora vietnieki, kuri iecelti amatā līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 38.panta ceturtā daļa, kas paredz virsprokurora vietnieku iecelšanu amatā uz pieciem gadiem, pilda savus pienākumus līdz 2018.gada 1.janvārim.

19. Prokuroram, kura profesionālo darbību novērtējusi atestācijas komisija, kurš saņēmis pozitīvu šīs komisijas atzinumu un kuram amata pakāpe piešķirta vai kurš amatā iecelts pēc šā likuma 38.² panta spēkā stāšanās, nākamā profesionālās darbības novērtēšana veicama šā likuma 38.² panta otrajā daļā noteiktajā termiņā.

20. Šā likuma 45.panta astotajā daļā paredzētā ģenerālprokurora lēmumu vai piemēroto disciplinārsodu pārsūdzēšana Disciplinārtiesā piemērojama pēc 2014.gada 1.janvāra. Līdz 2014.gada 1.janvārim attiecīgie lēmumi pārsūdzami administratīvajā tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

21. Ģenerālprokurors nosaka dienu, kad uzsākama šā likuma 61.panta otrajā daļā paredzētās prokurora amata zīmes valkāšana.

22. Līdz jauna Prokuroru ētikas kodeksa apstiprināšanai spēkā ir 1998.gada 17.jūnijā Ģenerālprokurora padomē apstiprinātais Latvijas Prokuroru ētikas kodekss."

Likums stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2012.gada 22.novembrī.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2012.gada 12.decembrī