“Latvijas iestāšanās ES stiprinās mūsu sadarbību”

Par Mēklenburgas–Priekšpomerānijas federālās zemes Ministru prezidenta vizīti Latvijā

Kopš trešdienas, 13. jūnija, Latvijā darba vizītē uzturas Vācijas Federatīvās Republikas Mēklenburgas–Priekšpomerānijas federālās zemes Ministru prezidents Dr. Haralds Ringstorfs. Viņš ticies ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un Ministru prezidentu Andri Bērziņu, kā arī citām Latvijas oficiālām personām. Kopā ar H.Ringstorfu Rīgā ieradusies arī Vācijas uzņēmēju delegācija.

Vakar, 14. jūnijā, augstais viesis piedalījās Latvijas un Vācijas uzņēmēju semināra “Mēklenburga-Priekšpomerānija–Latvija” atklāšanā. H.Ringstorfs preses konferencē atbildēja arī uz žurnālistu jautājumiem.

“Latvijas Vēstneša” jautājumi : — Kad, jūsuprāt, Latvija varētu kļūt par Eiropas Savienības (ES ) dalībvalsti, un kā šis faktors iespaidos Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes sekmīgi iesākto sadarbību ar Latviju? Vai, jūsuprāt, Latvija tuvākajos gados varētu pievienoties arī NATO?

H.Ringstorfs: — Es sākšu ar jūsu jautājuma otro daļu. Jo arī Latvijas Valsts prezidente un Ministru prezidents mūsu tikšanās laikā runāja par Latvijas centieniem iestāties NATO. Es izprotu jūsu vēlmi pēc iespējas drīzāk iegūt drošību. Šie jautājumi gan Vācijā nav federālo zemju kompetencē. Taču es domāju, ka šis process jāskata vispārējā kopsakarībā. Kas attiecas uz ES paplašināšanos uz austrumiem, — es nesen tikos ar Eiropas Komisijas komisāru paplašināšanās jautājumos Ginteru Ferhoigenu, un viņš teica, ka Latvija iestāšanās sarunās apliecina politisku stabilitāti un to, ka Latvijā sekmīgi darbojas tirgus ekonomika. Latvija jau ir noslēgusi daudzas sarunu sadaļas. Pēc ES plāniem, jauno dalībvalstu uzņemšana notiks 2004. gada sākumā. Sarunās ar Latvijas augstākajām amatpersonām izskanēja doma, ka vispirms jānoslēdz visas sarunu sadaļas un ka šajās sarunās būs arī dažas grūtākas tēmas. Tātad no 2004. gada varēsim runāt par reālu paplašināšanās perspektīvu. Komisārs Ferhoigens rēķinās, ka Baltijas valstis ES varētu tikt uzņemtas kopīgi vienā grupā, cerot, ka Baltijas valstis līdz tam laikam būs sekmīgi noslēgušas iestāšanās sarunas. Tad nāks attiecīgo lēmumu ratifikācijas process. Tātad 2004. gads varētu būt visagrākais termiņš Latvijai kļūt par ES dalībvalsti. Jūs vaicājat, kā Latvijas iestāšanās ES varētu iespaidot mūsu sadarbību. Protams, šis apstāklis vēl vairāk nostiprinās mūsu kontaktu juridisko drošību, jo mūsu sadarbību noteiks vienoti ES priekšraksti. Es gan sarunā ar Latvijas Ministru prezidentu teicu, ka mums jāuzmanās, lai Eiropas birokrātija neizvērstos pārmērīgi. Lai kompetenču sfēras tiktu sadalītas vienmērīgi starp ES dalībvalstīm un Briseles ierēdniecību. Pēc iestāšanās ES Latvijai būs arī vairāk finansiālo iespēju, jo jūsu zemei, tāpat kā mums, būs iespējams gūt labumu no ES strukturētajiem fondiem. Bet, protams, būs arī sarežģītāki brīži, kādus mēs jau esam piedzīvojuši, piemēram, lauksaimniecībā, kad zūd daļa darbavietu un nākas meklēt jaunus risinājumus. Daudz pūļu būs jāpieliek arī vienoto vides standartu ievērošanā. Mēs esam gatavi dalīties ar savu pieredzi šo jautājumu risināšanā. Kaut gan mūsu federālajai zemei šos uzdevumus bija vieglāk veikt, jo mēs kādreizējās VDR teritorijā varējām saņemt plašu atbalstu no Vācijas Federatīvās Republikas rietumu reģioniem.

Jautājums: — Jūs pārstāvat federālo zemi Vācijas austrumos. Vai tas nozīmē, ka jūs labāk saprotat Latvijas uzņēmējus, kuri arī pēdējos desmit gados pārdzīvojuši pāreju no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku?

H.Ringstorfs: — Es domāju, mums noteikti ir lielāka izpratne. Taču uzņēmumi Vācijas rietumos un austrumos būtiski neatšķiras. Visi darījumi tiek veikti vienādā līmenī. Bez tam mūsu ekonomika balstās galvenokārt uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tajā nedominē lielie uzņēmumi. Arī jūsu valsts ekonomika ir līdzīga. Es domāju, tā ir liela priekšrocība mūsu sadarbībai. Es gribētu arī uzsvērt, ka mums ir daudz kopīgu interešu un iespēju sadarbības paplašināšanai. Vispirms jau visās jomās, kas saistītas ar jūru.

“Latvijas Vēstneša” jautājums : — Pirmajos gados pēc Vācijas apvienošanās gan Vācijas rietumu, gan austrumu reģionos nācās dzirdēt par psiholoģiskām pretrunām. Visai plaši bija sastopami apzīmējumi “austrumnieki” un “rietumnieki”. Vācijas rietumu reģionos man ne reizi vien nācās dzirdēt viedokli, ka austrumnieki pārāk daudz prasa un paši neizrāda pietiekamu iniciatīvu. Savukārt daļai austrumnieku likās, ka viņi saņem pārāk maz. Es atvainojos par šo jautājumu, taču mums tas ir būtisks, jo arī Latvijas attīstību brīžiem kavē veco uzskatu inerce.

H.Ringstorfs: — Tas ir ļoti interesants jautājums. Patiešām, pirmajos gados pēc Vācijas apvienošanās domāšanas atšķirības bija ļoti jūtamas, un arī tagad dažkārt vērojami jūtu izvirdumi. Taču tos nevajadzētu pārāk akcentēt. Es domāju, šīs parādības izskaidrojamas arī ar politiķu apgalvojumiem tūlīt pēc apvienošanās, ka jau pēc kādiem četriem gadiem Vācijas austrumu reģioni būs pārvērsti vienā vienīgā ziedošā ainavā un ka tas viss tiks finansēts no valsts kases. Taču attīstība tomēr nebija tik strauja. Padomju impērijas radītie izkropļojumi izrādījās daudz dziļāki, un normālas dzīves atjaunošana izrādījās ilgāka, nekā bija paredzēts. Mums arī nākas tautiešiem Vācijas rietumos visu laiku atgādināt, ka mūsu federālajā zemē un citos Vācijas austrumu reģionos jau astoņdesmit procenti iedzīvotāju vairs nestrādā savā agrākajā profesijā. Tas nozīmē, ka mūsu reģionos ir notikušas lielas pārmaiņas un paveikts ļoti daudz. Arī Vācijas rietumos cilvēki laikam pārāk noticēja politiķu solījumiem, ka trīs četros gados būs izlīdzinātas visas atšķirības. Taču šis laiks pagāja, bet cilvēkiem joprojām jāmaksā solidaritātes nodoklis. Taču es domāju, ka šīs problēmas mazinās, īpaši jaunajā paaudzē. Vācieši, kuriem tagad ir divdesmit, divdesmit pieci gadi, jau vairs īpaši neapzinās, kas bija VDR, un šī problēma laika gaitā izzūd.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

No kreisās: Vācijas vēstnieks Latvijā Reinharts Krauss, Mēklenburgas–Priekšpomerānijas federālās zemes Ministru prezidents Haralds Ringstorfs

No labās: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, prezidentes padomnieks Andrejs Pildegovičs un preses sekretāre Aiva Rozenberga