Ministru kabineta noteikumi Nr.841

Rīgā 2012.gada 11.decembrī (prot. Nr.70 17.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 3.jūnija noteikumos Nr.291 "Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem"

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu
un sociālās palīdzības likuma
17.panta pirmo daļu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2003.gada 3.jūnija noteikumos Nr.291 "Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 85.nr.; 2005, 210.nr.; 2007, 50.nr.; 2008, 63.nr.; 2009, 98., 129.nr.; 2010, 49.nr.; 2011, 40.nr.) šādus grozījumus:

1.1. izteikt 2.10.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.10. klienta funkcionālo spēju novērtēšanu, piedāvājot atbilstošus pakalpojumus klientam un, ja nepieciešams, atbalsta pasākumus viņa ģimenes vai mājsaimniecības locekļiem;";

1.2. papildināt 2.13. un 2.14.apakšpunktu aiz vārda "izvērtēšanu" ar vārdiem "un dokumentēšanu";

1.3. papildināt noteikumus ar 2.15.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.15. klienta lietas veidošanu, kurā ir ar pakalpojumu sniegšanu klientam saistītie dokumenti vai to kopijas (sociālā pakalpojuma saņemšanas pamatojums, klienta sākotnējais funkcionālais izvērtējums, ģimenes vai mājsaimniecības locekļu ietekmes uz funkcionēšanas spējām vērtējums, klienta iesaistīšanās sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas procesos vai atteikšanās saņemt sociālo pakalpojumu, cita informācija), izņemot šo noteikumu 2.13. un 2.14.apakšpunktā minētos dokumentus.";

1.4. papildināt II nodaļu ar 6.² punktu šādā redakcijā:

"6.² Ja sociālo pakalpojumu sniedzējs sniedz šajos noteikumos neminētu sociālo pakalpojumu, kuram nav noteiktas īpašas prasības, sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina:

6.² 1. vispārīgo prasību izpildi;

6.² 2. klienta sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes plāna izstrādi un īstenošanu.";

1.5. izteikt 25.¹ punktu šādā redakcijā:

"25.¹ Bērnu aprūpes institūcija var izveidot vienu vai vairākas atsevišķas dzīvokļa tipa telpas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu (turpmāk – jauniešu māja).";

1.6. papildināt IV nodaļu ar 25.², 25.³, 25.⁴, 25.⁵ un 25.⁶ punktu šādā redakcijā:

"25.² Jauniešu mājā dzīvo ne vairāk kā 12 personu.

25.³ Papildus šo noteikumu 14. un 17.¹ punktā minēto prasību izpildei jauniešu mājā jaunieti sagatavo patstāvīgai dzīvei ārpus institūcijas, sniedzot atbalstu:

25.³ 1. sociālo un praktisko dzīves prasmju attīstībā, sadzīves un pašaprūpes iemaņu apgūšanā;

25.³ 2. darba meklējumos un pastāvīgu ienākumu gūšanā atbilstoši situācijai darba tirgū, tai skaitā sniedzot konsultācijas un veicinot kontaktus ar darba devējiem;

25.³ 3. pastāvīgas dzīvesvietas atrašanā.

25.⁴ Jauniešu mājā jaunietim nodrošina:

25.⁴ 1. uzraudzību un atbalstu (vismaz viens darbinieks);

25.⁴ 2. dzīvojamo istabu, kurā izvieto ne vairāk kā trīs personas;

25.⁴ 3. koplietošanas telpu ar galdu un krēsliem;

25.⁴ 4. virtuvi, kurā ir:

25.⁴ 4.1. elektriskā cepeškrāsns;

25.⁴ 4.2. elektriskā plīts;

25.⁴ 4.3. galds vai darba virsma ēdiena gatavošanai;

25.⁴ 4.4. ledusskapis;

25.⁴ 4.5. skapis traukiem un virtuves piederumiem;

25.⁴ 5. ne mazāk kā vienu dušu, kā arī tualeti ar roku mazgātni astoņām personām;

25.⁴ 6. telpu vai vietu personīgās veļas mazgāšanai un žāvēšanai.

25.⁵ Jaunieši atbilstoši iespējām pērk produktus un jauniešu mājā gatavo ēdienu, mazgā un gludina apģērbu.

25.⁶ Jauniešu mājā var turpināt uzturēties vai tikt uzņemtas bez vecāku gādības palikušas pilngadību sasniegušas personas līdz 24 gadu vecumam, ja ir noslēgts sociālo pakalpojumu sniegšanas līgums ar pašvaldību.";

1.7. izteikt 31.³ punktu šādā redakcijā:

"31.³ Ja klients ir miris vai viņam ir pārtraukta vai apturēta pakalpojuma sniegšana pieaugušo aprūpes institūcijā, institūcija septiņu dienu laikā atmaksā neizmantoto maksājumu daļu:

31.³ 1. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai – klientam pienākošos, bet līdz pakalpojuma apturēšanai vai klienta nāves dienai neizmantoto aģentūras maksājuma daļu;

31.³ 2. pašvaldībai – klienta pakalpojuma samaksai paredzēto, bet pēc pakalpojuma apturēšanas vai klienta nāves dienas neizmantoto pašvaldības maksājuma daļu;

31.³ 3. klienta apgādniekam – klienta pakalpojuma samaksai paredzēto, bet pēc pakalpojuma apturēšanas vai klienta nāves dienas neizmantoto apgādnieka maksājuma daļu.";

1.8. papildināt 42.2.apakšpunktu aiz vārda "īslaicīgi" ar vārdiem "(līdz trijiem mēnešiem)";

1.9. papildināt noteikumus ar 45.¹ 5.apakšpunktu šādā redakcijā:

"45.¹ 5. nodrošina bērna izglītības ieguves nepārtrauktību, ja bērna psihoemocionālais stāvoklis to atļauj.";

1.10. papildināt noteikumus ar 66.¹, 66.² un 66.³ punktu šādā redakcijā:

"66.¹ Sociālo pakalpojumu – aprūpe mājās – var organizēt izbraukuma komandas veidā, pakalpojuma sniegšanā iesaistot vienlaikus vairākus speciālistus (piemēram, aprūpētājs, sociālais aprūpētājs, psihologs, veselības aprūpes persona) un nodrošinot pakalpojumu ne tikai klientam, bet arī viņa ģimenes vai mājsaimniecības locekļiem.

66.² Ja klienta funkcionālais stāvoklis ir mainīgs vai nestabils, bet regulāra aprūpe dzīvesvietā nav nepieciešama, sociālo pakalpojumu – aprūpe mājās – var nodrošināt pēc īpaša izsaukuma (piemēram, "drošības poga", "mobilā brigāde"), organizējot pasākumus atbilstoši situācijai.

66.³ Klienta aprūpē atbilstoši Invaliditātes likuma 12.panta pirmajai un otrajai daļai, ja nepieciešams un klienta funkcionālais stāvoklis to atļauj, var iesaistīt asistentu, lai sekmētu klienta saskarsmi ar citām fiziskām un juridiskām personām.";

1.11. izteikt 73.¹ punktu šādā redakcijā:

"73.¹ Sociālo pakalpojumu sniedzējs atbilstoši klienta individuālajam sociālās rehabilitācijas plānam sniedz atsevišķus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās integrācijas veicināšanai vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kompleksu klienta patstāvīgas funkcionēšanas iemaņu apguvei, kā arī:

73.¹ 1. darbojas atbilstoši komandas principam, nosakot atbildīgo personu par sociālās rehabilitācijas procesa gaitu;

73.¹ 2. par valsts budžeta līdzekļiem sniedz atsevišķus pakalpojumus sociālās integrācijas veicināšanai ne vairāk kā 150 stundu gadā, bet sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kompleksu – ne vairāk kā 150 dienu piecos gados.";

1.12. svītrot 76.punktā vārdu "tiflopedagogi";

1.13. izteikt 77.¹ punktu šādā redakcijā:

"77.¹ Sociālo pakalpojumu sniedzējs atbilstoši klienta individuālajam sociālās rehabilitācijas plānam klienta patstāvīgas funkcionēšanas iemaņu apguvei nodrošina atsevišķus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kompleksu (ar uzturēšanos pie sociālo pakalpojumu sniedzēja):

77.¹ 1. sniedzot klientam sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo pakalpojumu sniedzējs darbojas atbilstoši komandas principam, nosakot atbildīgo personu par sociālās rehabilitācijas procesa gaitu;

77.¹ 2. sniedzot sociālās rehabilitācijas pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem, sociālās rehabilitācijas pakalpojumi klienta patstāvīgas funkcionēšanas iemaņu apguvei nepārsniedz 300 stundu gadā, bet sociālās rehabilitācijas pakalpojumu komplekss (ar uzturēšanos pie sociālo pakalpojumu sniedzēja) nepārsniedz 150 dienu piecos gados.";

1.14. izteikt 100.⁷ punktu šādā redakcijā:

"100.⁷ Sociālo pakalpojumu sniedzējs nodrošina:

100.⁷ 1. speciālistu komisijas darbu (tai skaitā speciālistu komisijas nolikuma un lēmumu pieņemšanas kārtības izstrādi);

100.⁷ 2. drošu patvērumu un klienta izmitināšanu, ja nepieciešams, sadarbojoties ar tiesībaizsardzības iestādēm un citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem vai izmantojot citas normatīvajos aktos atļautās izmitināšanas iespējas;

100.⁷ 3. klienta konfidencialitāti un datu aizsardzību;

100.⁷ 4. klienta rehabilitācijas plāna izstrādi, nosakot nepieciešamo sociālo pakalpojumu apjomu;

100.⁷ 5. sociālo pakalpojumu kursa laikā – psihosociālu palīdzību, tai skaitā individuālas sociālā darbinieka, psihologa, jurista, ārstniecības personas un citu speciālistu konsultācijas atbilstoši klienta vajadzībām un rehabilitācijas plānam;

100.⁷ 6. atbalstu saistībā ar kriminālprocesu – psihosociālu palīdzību (individuālas jurista, sociālā darbinieka, psihologa konsultācijas), tulka pakalpojumus, palīdzību juridisko dokumentu noformēšanā – sociālo pakalpojumu kursa laikā un pēc tā beigām, kā arī, ja nepieciešams, personas pārstāvību tiesā;

100.⁷ 7. iespēju apgūt vai uzlabot pašaprūpes un pašapkalpošanās iemaņas un, ja nepieciešams, saņemt pirmās nepieciešamības preces (piemēram, pārtiku, medikamentus, apģērbu, apavus vai naudas līdzekļus to iegādei);

100.⁷ 8. klienta iesaistīšanos apmācības un izglītības programmās, ja tas sekmē klienta reintegrāciju sabiedrībā un darba tirgū;

100.⁷ 9. pēc sociālo pakalpojumu kursa pabeigšanas – piecas konsultācijas (vienas konsultācijas ilgums – viena stunda), ja personai tās nepieciešamas, bet viņai tās netiek nodrošinātas atbilstoši šo noteikumu 100.⁷ 6.apakšpunktam;

100.⁷ 10. šādas telpas:

100.⁷ 10.1. ja nepieciešams, dzīvojamās telpas izmitināšanai atbilstoši prasībām dzīvojamo telpu ekspluatācijai;

100.⁷ 10.2. telpas individuālajām konsultācijām atbilstoši konsultāciju specifikai;

100.⁷ 11. tulka pakalpojumus rakstveidā un mutiski, ja tādi personai ir nepieciešami (šo noteikumu 100.⁷ 5., 100.⁷ 6., 100.⁷ 9. un 100.⁷ 12.apakšpunktā minētajā gadījumā);

100.⁷ 12. ja nepieciešams, kopumā piecas konsultācijas nepilngadīgo klientu ģimenes locekļiem, ja tie uzturas Latvijā;

100.⁷ 13. ja nepieciešams, ārvalstī esoša klienta vai potenciālā klienta, kā arī viņu nepilngadīgo bērnu (ja tie atrodas kopā ar klientu vai potenciālo klientu) nokļūšanas organizēšanu līdz pakalpojuma sniegšanas vietai un, ja klients vai potenciālais klients patstāvīgi nav spējīgs ceļot, tā pavadīšanu no ārvalsts līdz sociālo pakalpojumu sniegšanas vietai;

100.⁷ 14. klienta rehabilitācijas procesa izvērtēšanu atbilstoši nepieciešamībai un beidzot pakalpojuma sniegšanu.";

1.15. svītrot 100.⁸ punktā vārdus "sociālo pakalpojumu sniegšanas laikā";

1.16. papildināt 100.⁹ punkta pirmo teikumu aiz vārda "speciālists" ar vārdu "jurists";

1.17. papildināt noteikumus ar XVIII⁶ un XVIII⁷ nodaļu šādā redakcijā:

"XVIII⁶. Daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs

100.²⁰ Daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā tiek nodrošināti vairāku veidu sociālie pakalpojumi dažādām klientu grupām, ja attiecīgajā teritorijā nav iespēju vai nav efektīvi veidot atsevišķas sociālo pakalpojumu sniedzējas institūcijas.

100.²¹ Daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā strādā sociālā darba speciālisti un citi darbinieki atbilstoši sniedzamo pakalpojumu specifikai (piemēram, dienas centrs, krīzes centrs, dažādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi).

100.²² Daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā tiek nodrošināti īpašie sociālie pakalpojumi, kā arī organizēta klientu iesaiste sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes pasākumos, nepieļaujot savstarpēji nesaderīgu klientu grupu darbību vienlaikus.

100.²³ Daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā klientiem tiek nodrošināts atbalsts viņu problēmu risināšanā, grupējot klientus atbilstoši problēmu risināšanas veidam un izstrādājot atsevišķas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas programmas.

100.²⁴ Katram klientam tiek izveidota klienta lieta, kurā iekļauj informāciju par sociālā pakalpojuma saņemšanas pamatojumu, klienta sākotnējo sociālo izvērtējumu, ģimenes vai mājsaimniecības locekļu ietekmi uz sociālās funkcionēšanas spējām, klienta iesaistīšanos sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas procesos vai atteikšanos saņemt sociālo pakalpojumu un citu pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo informāciju.

100.²⁵ Katram klientam izstrādā individuālo sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānu. Plānā ietver:

100.²⁵ 1. risināmās problēmas definējumu;

100.²⁵ 2. sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes mērķi;

100.²⁵ 3. sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes uzdevumus un veicamos pasākumus;

100.²⁵ 4. sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes procesa novērtējumu.

100.²⁶ Ziņas par dažādu grupu nodarbību laikiem, centra speciālistiem un viņu pieņemšanas laikiem tiek norādītas daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra publiski pieejamā informācijas stendā, kā arī tīmekļa vietnē.

100.²⁷ Daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centrā klientiem tiek nodrošinātas tādas telpas un telpu aprīkojums, kas atbilst pakalpojuma sniegšanas mērķim, kā arī sanitārās telpas.

XVIII⁷. Dienas centrs

100.²⁸ Dienas centrā sociālos pakalpojumus sniedz sociālie darbinieki. Dienas centra vadītājs ir tiesīgs sociālo pakalpojumu nodrošināšanai piesaistīt citus speciālistus.

100.²⁹ Klients var uzturēties dienas centrā atbilstoši vajadzībai, bet ne mazāk kā vienu dienu nedēļā un ne mazāk kā četras stundas dienā.

100.³⁰ Dienas centrs nodrošina ēdināšanu klientiem, kas dienas centrā uzturas četras stundas dienā un ilgāk.

100.³¹ Dienas centrs nodrošina nodarbību telpas un aprīkojumu atbilstoši klientu vajadzībām un risināmo problēmu specifikai, kā arī organizē attiecīgas nodarbības.

100.³² Katram klientam tiek izveidota klienta lieta, kurā iekļauj informāciju par sociālā pakalpojuma saņemšanas pamatojumu, klienta sākotnējo sociālo izvērtējumu, ģimenes vai mājsaimniecības locekļu ietekmi uz sociālās funkcionēšanas spējām, klienta iesaistīšanos sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas procesos vai atteikšanos saņemt sociālo pakalpojumu un citu pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo informāciju.

100.³³ Katram klientam izstrādā individuālo sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānu. Plānā ietver:

100.³³ 1. risināmās problēmas definējumu;

100.³³ 2. sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes mērķi;

100.³³ 3. sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes uzdevumus un veicamos pasākumus;

100.³³ 4. sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes procesa novērtējumu.

100.³⁴ Dienas centrā ir klientu reģistrācijas žurnāls, kurā fiksē klienta apmeklējumus un uzturēšanās ilgumu.

100.³⁵ Dienas centrā klientam ir iespēja izmantot sanitāro telpu ar tualeti un roku mazgātni.";

1.18. papildināt noteikumus ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 5.aprīļa Direktīvas 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI."

2. Šo noteikumu 1.14., 1.15., 1.16., 1.17. un 1.18.apakšpunkts stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Labklājības ministre I.Viņķele