Domāju, ka Latvija jau tuvākajos gados kļūs NATO un ES dalībvalsts

Kornēliuss Sigmundsons ( Kornelius Sigmundsson ), Islandes Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Svētdien, 17. jūnijā,Islandes valsts svētki — Republikas proklamēšanas diena

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Vēstnieka kungs, ar 17. jūniju saistīta dīvaina sakritība Latvijas un Islandes vēsturē. Latviju 1940. gadā šajā datumā okupēja Padomju Savienība, bet Islandei 17. jūnijs 1944. gadā atnesa pilnu suverenitāti. Kā jūsu mazā, čaklā tauta šogad sagaida savus valsts svētkus? Islande samērā maz redzama starptautiskajos ziņu kanālos, un arī tas liecina, ka jūsu valstī viss ir kārtībā.

— Jā, mums viss ir kārtībā, un mūsu zemē valda stabilitāte. Par to liecina kaut vai fakts, ka pašreizējais premjerministrs Davids Odsons savā amatā ir jau desmit gadu. Viņa koalīcijas valdībai ir izteikts vairākums parlamentā. Kā redzat, Islandē patiešām valda politiska stabilitāte, un arī valsts ekonomiskā situācija ir laba. Mums ir zema inflācija un bezdarbs — tikai divi procenti.

— Tātad pie jums nav bezdarba, jo šajos divos procentos varētu būt arī daudzi cilvēki, kuri meklē tieši savām spējām vai interesēm piemērotāku darbu.

— Jā, un diemžēl arī tādi, kas ne visai grib strādāt. Jo atrast darbu mūsu valstī nudien nav problēma.

— Kā jūs raksturotu mūsu pašreizējās attiecības? Islande pati pirmā 1991. gada augustā atzina Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu atjaunoto neatkarību.

— Jā, un kopš tā laika mūsu divpusējās attiecības ir teicamas. Mēs arī paši nekad neaizmirsīsim, ka 1991. gadā pirmie atzinām Baltijas valstu neatkarību. Tagad mūsu attiecības ievirzījušās intensīvas ekonomiskās sadarbības gultnē. Islandes uzņēmēji aktīvi investē Latvijas ekonomikā, turklāt daudzās jomās, un Islandes investīciju apjoms nemitīgi pieaug. Mūsu uzņēmēji redz, ka vispārējā situācija Latvijā ir investīcijām visnotaļ labvēlīga. Latvijā ir atklāta likumdošana. Investīcijas ir drošas, tādēļ mūsu uzņēmēji tik labprāt nodarbojas ar biznesu Latvijā. Valmierā darbojas Islandes kokapstrādes uzņēmums, kurā strādā apmēram simts cilvēku. Mums Latvijā ir arī transporta uzņēmums, kas nodarbina septiņdesmit piecus cilvēkus. Latvijas dienvidos mums ir tekstilrūpniecības uzņēmums, kas nodarbina piecdesmit līdz sešdesmit cilvēkus. Islandes kompānijas nopirkušas Rietumu banku, kā arī konditorejas uzņēmumus “Staburadze” un “Laima”, kuros ir galvenokārt Islandes kapitāls. Latvijā darbojas arī vesela virkne mazāku Islandes uzņēmumu.

Politikas jomā mūsu attiecības raksturo abpusēja prezidentu vizīšu apmaiņa deviņdesmito gadu beigās. Jūsu Ministru prezidents Andris Bērziņš septembrī ieradīsies oficiālā vizītē Islandē, bet mūsu premjerministrs jau pērn bija oficiālā vizītē Latvijā. 25. augustā mēs Reikjavīkā svinēsim Islandes un Latvijas diplomātisko attiecību nodibināšanas desmito gadadienu. Šajās svinībās mēs gaidām Latvijas ārlietu ministru Induli Bērziņu un Jāni Jurkānu, kurš bija ārlietu ministrs vēsturiskajās 1991. gada dienās.

— Cilvēki bieži jautā, kas ir Islandes straujā ekonomiskā uzplaukuma noslēpums. Islande vēl pirms Otrā pasaules kara bija ļoti nabadzīga zeme.

— Jā, tas tiesa, Islandei ir ļoti maz dabas resursu. Mūsu galvenā bagātība ir okeāns un zivis. Zivju produkcija veido septiņdesmit piecus procentus no mūsu eksporta kopapjoma. Mēs gan ierobežojam nozveju līdz ekonomiski optimāliem apjomiem, lai varētu vēl ilgi gūt peļņu no zivju produkcijas. Liela nozīme Islandes ekonomikā ir elektroenerģijas iegūšanai no ūdenskritumiem. Mēs arī plaši izmantojam pazemes ģeotermiskos ūdeņus — gan elektroenerģijas ražošanai, gan māju apsildīšanai, tādējādi varam naftas produktus importēt vienīgi automašīnu un zvejas kuģu degvielai. Būtisks faktors, kas atvieglo Islandes ekonomiku, ir arī tas, ka mums nav armijas un nav jātērē nauda valsts aizsardzībai. Tā vietā mēs varam vairāk naudas izlietot izglītībai, veselības aizsardzībai un citām ar cilvēku labklājību saistītām nozarēm.

— Islandes drošības risinājums ir laikam gan pats unikālākais pasaulē. Islandei nav neviena karavīra. Bet, neraugoties uz to, Islande ir viena no NATO dibinātājvalstīm.

— Jā, mums nav un nekad nav bijusi sava armija. Mēs esam izlēmuši, ka tik mazai tautai, kāda ir islandieši (nedaudz vairāk par 270 tūkstošiem cilvēku — J. Ū . ), nav iespējams pašai garantēt savu drošību. Tāpēc mēs pievienojāmies NATO dibinātājvalstīm, dodot šai organizācijai ļoti būtisku ieguldījumu: Keblavīkā uzbūvēta NATO jūras spēku bāze, ko izmanto ASV, nedaudz arī Nīderlande un Norvēģija. Islandē izvietotas arī četras NATO radarstacijas, kas novēro Krievijas zemūdeņu un militāro lidmašīnu pārvietošanos, galvenokārt pie Kolas pussalas.

— Kā NATO dibinātājvalsts Islande vērtē Latvijas stratēģisko mērķi iestāties šajā organizācijā?

— Mēs atbalstām Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu vēlēšanos iestāties NATO. Pašlaik tā ir, iespējams, pati galvenā jūsu ārpolitikas prioritāte. Mēs uzskatām , ka Latvijai patiešām vajag iestāties NATO. Mūsu pozīcija balstīta vairākos apsvērumos, kuros es negribētu iedziļināties. Mēs atbalstām arī jūsu centienus iestāties Eiropas Savienībā (ES). Protams, atšķirībā no NATO, Islande nav ES dalībvalsts, taču mēs ļoti labi izprotam jūsu valsts centienus iestāties arī šajā organizācijā.

— Jā, Islande nav ES dalībvalsts. Taču jūsu likumi ir ideāli pieskaņoti ES likumdošanai.

— Tas bija nepieciešams, jo Islande ir Eiropas ekonomiskās zonas dalībvalsts un līdzīga likumdošana ar ES mums ir ļoti svarīga, īpaši muitas jautājumos. Tāpēc mēs savu likumdošanu esam pieskaņojuši ES likumdošanai visās svarīgākajās jomās. Taču mums būtu ļoti grūti pievienoties ES kopīgajai zvejniecības politikai. Zivis, kā jau teicu, būtībā ir mūsu vienīgais dabas resurss, un mums būtu pārāk smagi uzticēt Briseles ierēdņiem lemšanu par tā izmantošanu.

— Kā jūs vērtējat Latvijas gatavošanos iestāties ES?

— Latvija šajā virzībā guvusi tiešām labu progresu. Es zinu, ka jūs aizverat vienu sarunu sadaļu pēc otras. Ir skaidri redzama Latvijas politiskā griba iestāties ES, un šī jūsu virzība līdz ar tikpat skaidri izteikto Latvijas vēlmi iestāties NATO ir ļoti nozīmīgas un saprotamas jūsu ārpolitikas prioritātes. Mēs no sirds jums vēlam panākumus šajā virzībā.

— Cik reāla jums liekas iespēja iestāties abās organizācijās?

— Es uzskatu,ka tas ir tikai laika jautājums. Jautājums ir “kad?”, nevis “vai?” Skaidrs, ka Latvija būs abu šo organizāciju dalībvalsts. Paskatīsimies, kad tas notiks. Ceru, ka Latvija jau tuvākajos gados kļūs par abu šo organizāciju dalībvalsti.

— Politiķu un diplomātu aprindās dažkārt izskan viedoklis, ka Latvijai tuvāka un vieglāka būs iestāšanās ES. Izskan arī pieņēmums, ka NATO dalībvalstis varētu atbaidīt Krievijas negatīvā attieksme pret Baltijas valstu pievienošanos NATO. Mazā Islande 1991. gadā izrādījās daudz drosmīgāka par lielajām valstīm, pirmā atzīdama Baltijas valstu neatkarību.

— Es negribētu īpaši izvērtēt Krievijas attieksmi pret Latviju. Taču mēs uzskatām, ka Krievija nespēs aizkavēt Baltijas valstu uzņemšanu NATO. Jo nevienai valstij, izņemot NATO dalībvalstis, nav veto tiesību šīs organizācijas paplašināšanas izlemšanā. To lemsim mēs, NATO valstis, nevis kāds cits.

— Aprīlī pagāja divi gadi kopš jūsu akreditācijas Rīgā. Kā jūs jūtaties, pārstāvēdams Islandi arī mūsu valstī? Jūsu rezidence ir Helsinkos, taču jūs samērā bieži esat Rīgā.

— Jā, Latvijā es šajos gados esmu bijis kādas desmit reizes. Man ir ļoti viegli kontaktēties ar Latvijas amatpersonām un arī ar vienkāršajiem cilvēkiem. Latvijā islandiešus ļoti labi uzņem.

— Es domāju, mūsu attieksme ir tāda, atceroties vēsturisko Islandes1991. gada augusta deklarāciju.

— Iespējams. Bet vēl viens būtisks iemesls varētu būt arī mūsu intensīvie ekonomiskie kontakti, kas dod darbu aizvien vairāk latviešiem. Islandes uzņēmumos Latvijā tiek nodarbināti ne tikai vietējie strādnieki, šos uzņēmumus arī vada vietējie Latvijas menedžeri. Mūsu attiecības ir labas, pat teicamas. Tikai to labāko es varu teikt arī par Latvijas Ārlietu ministrijas ierēdņiem, ar kuriem man ir visciešākā sadarbība. Tāpēc es gribu Latvijas tautai vēlēt gaišu un sekmīgu nākotni.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors