Visi esam cilvēki. Lai vienādas iespējas visiem!

Par gaidāmo konferenci “Sievietes, vīrieši un demokrātija”

12. jūnijā Ziemeļu Ministru padomes (ZMP) informācijas birojā notika preses konference par Latvijas piedalīšanos starptautiskajā konferencē “Sievietes, vīrieši un demokrātija” ( Woman and Democracy ). Ievadot sarunu, ZMP informācijas biroja direktore Hanne Petersena ( Hanne Petersen ) pastāstīja, ka konference notiks Viļņā no 15. līdz 17. jūnijam un tajā piedalīsies ap četrsimt pārstāvju no Baltijas, Ziemeļvalstīm, Amerikas, Krievijas, Polijas un Vācijas — kopumā no divpadsmit valstīm. Latviju konferencē pārstāvēs trīsdesmit cilvēku delegācija, kurā iekļauti gan Saeimas un valsts institūciju, gan sabiedrisko organizāciju un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, gan pētnieki un neatkarīgie eksperti.

Konferences atklāšanā paredzēta Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas runa. Savukārt Latvijas 7. Saeimas deputāte Vaira Paegle sniegs pārskatu par dzimumu līdztiesības jautājumiem mūsu valstī.

Latvijas delegācijas koordinatores lomu uzņēmusies Labklājības ministrija (LM), kuras parlamentārais sekretārs Roberts Jurdžs preses konferencē atgādināja, ka 1999. gadā Reikjavīkā rīkotā pirmā starptautiskā dzimumu līdztiesības konference bijusi sākums lielam Eiropu un pasauli aptverošam darbam, jo tajā izvirzīts mērķis runāt par dzimumu līdztiesību pretstatā tam, ka iepriekšējā gadsimtā runāja par sieviešu tiesībām. Arī Eiropas Savienības (ES) direktīvās, piemēram, memorandā par kopienas dzimumu līdztiesības stratēģiju 2001.–2005. gadam un Amsterdamas līgumā, tiek runāts par jaunu pieeju dzimumu līdztiesības jautājumam.

Tā kā Latvija par savu tuvāko ceļamērķi ir izvirzījusi iestāšanos ES, tā nevar norobežoties no šī jautājuma. Tālab 1999. gada februārī LM tika izveidota īpaša nodaļa, kas nodarbojas ar dzimumu līdztiesības jautājumiem. Ir izstrādāta koncepcija par dzimumu līdztiesību un rīcības plāns šo jautājumu risināšanai.

7. Saeimas deputāte Inese Birzniece uzsvēra, ka svarīgs uzdevums ir ne vien pieredzes un ideju apmaiņa Viļņas konferences laikā, bet sadarbības stiprināšana un izvēršana pēc tam — gan pašmāju, gan starpvalstu līmenī.

ANO Attīstības programmas padomniece dzimumu līdztiesības jautājumos Astrīda Neimane Viļņas konferencē vadīs darba grupu “Jaunas sievietes un vīrieši: jauni izaicinājumi”. Viņa atzina, ka bieži vien konferences izvēršas par runas plūdiem, kuriem neseko darbi. Tādēļ atzinīgi vērtējams tas, ka Reikjavīkas konferencē vairāki darba grupu izstrādātie projekti vēlāk tikuši īstenoti.

Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība ir tiešs pierādījums tam, ka konferences dod reālu rezultātu. Apvienība tika izveidota pēc Reikjavīkas konferences dalībnieku iniciatīvas, jo Latvijas delegācijas pārstāvji tādējādi saskatīja iespēju turpināt aizsākto darbu. Dzimumu līdztiesības apvienības direktore Inese Ķīkule uzsvēra, ka ir svarīgi nostiprināt sadarbību ne tikai starp nevalstiskajām organizācijām, bet iesaistīt jautājumu risināšanā arī valsts institūciju, masu saziņas līdzekļu pārstāvjus, pētniekus, starptautiskos ekspertus un finansētājus.

Tiešs Reikjavīkas dzimumu līdztiesības konferences aktivitāšu turpinājums ir arī LU Filosofijas un socioloģijas institūta veiktais pētījums “Sieviešu viedoklis par atbalstu sieviešu uzņēmējdarbībai Latvijā”, ar kura rezultātiem iepazīstināja tā autores socioloģes Ilze Koroļeva un Ilze Trapenciere. Pētījuma pasūtītāja ir Ziemeļu investīciju banka, pētījuma mērķis — izzināt sieviešu uzņēmēju situāciju, izdibināt, vai sievietēm ir iespējams iegūt dotācijas un kredītus uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, analizēt galvenās problēmas, ko nākas risināt uzņēmējām, un noskaidrot tās jomas, kurās būtu nepieciešams valsts un dažādu institūciju atbalsts.

Pētījums tika veikts 2001. gada pavasarī, aptaujājot 518 uzņēmējas dažādās Latvijas pilsētās un rajonos. 75% no respondentēm ir maza privātuzņēmuma īpašnieces, kas ir darba devējas no viena līdz deviņiem strādājošajiem, bet 20% sieviešu savos uzņēmumos nodarbina desmit līdz divdesmit strādājošo. Galvenās nozares, kurās darbojas sieviešu dibinātie uzņēmumi, ir pakalpojumi un tirdzniecība.

Lai arī biznesa sievietes vairumā gadījumu uzsver to, ka uzņēmējdarbībā nepastāv nekādas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem, 35% sieviešu tomēr uzskata, ka sievietes savā darbā var saskarties ar šķēršļiem, kas saistīti ar dzimumpiederību. Tādēļ lielākā daļa respondentu (63%) ir pārliecinātas, ka valdībai būtu vēlams ar likumu noteikt īpašu atbalstu sievietēm uzņēmējām.

Iespēju saņemt finansiālu atbalstu kredīta veidā Baltijas valstu sievietēm 2000. gadā piedāvāja Ziemeļu investīciju banka. Kā pastāstīja šīs bankas viceprezidente Sīva Hellena ( Siv Hellen ), lai veicinātu mazā un vidējā biznesa attīstību Baltijā, sieviešu uzņēmēju atbalstam banka piešķīra vienu miljonu eiro, ko vienlīdzīgi sadalīja starp trim valstīm. 2000. gada 31. janvārī Ziemeļu investīciju banka parakstīja līgumu ar “Hansabanku” par īpašās kredītlīnijas atvēršanu. Katrai aizņēmējai drīkstēja izsniegt 330 tūkstošu eiro kredītu. “Hansabankas” uzņēmumu apkalpošanas nodaļas pārstāve Baiba Circene atzina, ka labu kredītpieprasījumu diemžēl neesot bijis daudz. Tomēr 2000. gada jūnijā visa kredītiem paredzētā summa bija izdalīta. Tika atbalstīti divpadsmit projekti, izsniedzot kredītus sabiedriskās ēdināšanas, tirdzniecības, skaistumkopšanas, ražošanas uzņēmumu un mūžizglītības iestādes attīstībai. Kredīts izsniegts uz pieciem gadiem, un kredītlikme šajā kredītlīnijā ir par diviem procentiem zemāka nekā parasti.

Veicot pētījumu, uzņēmējām tika uzdots jautājums par uzņēmuma dibināšanas kapitālu. 97% sieviešu sākotnējās izmaksās ir izmantojušas sava kapitāla ieguldījumu. Kredītu ņēmušas 22% aptaujāto uzņēmēju, dotācijas saņēmušas 2%. Nosaucot bankas, kuras, pēc uzņēmēju domām, nodrošina mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu, visbiežāk minēta “Hansabanka” (43%) un “Unibanka” (30%).

Pētījuma rezultāti liecina, ka daudzas sievietes satrauc valdības attieksme pret mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Kā galvenās problēmas tiek minētas nodokļu politika, kas nekādi neveicina jaunu mazo un vidējo uzņēmumu dibināšanu un to attīstību, pārāk augsti kredītprocenti un korupcija. Biznesa sievietes uzsver, ka vēlams sakārtot to iestāžu infrastruktūru, kuras varētu palīdzēt savienot ģimenes dzīvi un pienākumus ar uzņēmējdarbību, proti, uzlabot bērnudārzu sistēmu un nodrošināt bērnu nodarbinātību skolā ārpus mācību laika. Sociālajā sfērā viņas rosina uzlabot informācijas pieejamību, paplašināt iespējas papildināt izglītību, palielināt sociālās garantijas sievietei mātei, uzlabot transporta pakalpojumus un izvērst diennakts veikalu tīklu, kā arī izstrādāt īpašu programmu sieviešu uzņēmējdarbības atbalstam.

Ar pētījuma rezultātiem tiks iepazīstināti Viļņas konferences dalībnieki. Līdzīgu pētījumu pagājušajā gadā veica arī Lietuvas sociologi, bet Igaunijā tas vēl tiek veikts.

Marika Līdaka, “LV” iekšlietu redaktore