Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

1.pants. Likuma mērķis ir noteikt atšķirīgas attieksmes aizliegumu privātajā un publiskajā jomā attiecībā uz fizisko personu, kura vēlas veikt vai veic patstāvīgu darbību par atlīdzību (turpmāk — saimnieciskās darbības veicējs).

2.pants. (1) Aizliegta atšķirīga attieksme pret saimnieciskās darbības veicēju:

1) dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ saistībā ar viņa pieeju saimnieciskajai darbībai;

2) dzimuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ, piedāvājot viņam preces vai pakalpojumus un pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus.

(2) Pieeja saimnieciskajai darbībai šā likuma izpratnē ietver arī saimnieciskās darbības uzsākšanu, paplašināšanu vai aprīkošanu vai jebkura cita veida darbības sākšanu vai paplašināšanu pašnodarbinātības jomā.

3.pants. (1) Atšķirīga attieksme pret saimnieciskās darbības veicēju pieļaujama, ja:

1) pieeja saimnieciskajai darbībai tikai vai galvenokārt viena dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības personām ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi;

2) preču vai pakalpojumu piedāvāšana, preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana tikai vai galvenokārt viena dzimuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības personām ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

(2) Atšķirīga attieksme pret saimnieciskās darbības veicēju invaliditātes dēļ pieļaujama, ja tā ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi vai vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšana pretējai pusei uzliek nesamērīgu slogu.

(3) Atšķirīgas attieksmes aizliegums pret saimnieciskās darbības veicēju neskar līgumu slēgšanas brīvību, izņemot gadījumu, kad līgumslēdzējas puses izvēle tiek pamatota ar personas dzimumu, vecumu, reliģisko, politisko vai citu pārliecību, seksuālo orientāciju, invaliditāti, rasi vai etnisko piederību.

4.pants. (1) Ja strīda gadījumā saimnieciskās darbības veicējs norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ, atbildētāja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgas attieksmes aizliegums nav pārkāpts.

(2) Tieša diskriminācija ir tāda attieksme pret personu, kas tās dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ salīdzināmā situācijā ir, bija vai varētu būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu. Netieša diskriminācija ir šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse, kas rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas personas dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ, izņemot gadījumu, kad šāds noteikums, kritērijs vai prakse ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

(3) Par diskrimināciju uzskatāma arī personas aizskaršana vai norādījums to diskriminēt.

(4) Aizskaršana ir personas pakļaušana tās dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai (tai skaitā seksuāla rakstura rīcībai), kuras mērķis vai rezultāts ir šīs personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas vai degradējošas vides radīšana.

(5) Par diskrimināciju dzimuma dēļ uzskatāma arī mazāk labvēlīga attieksme pret sievieti grūtniecības laikā vai pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā.

5.pants. Ja tiek pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums, saimnieciskās darbības veicējam ir tiesības prasīt, lai viņam tiek nodrošināta pieeja saimnieciskajai darbībai vai piedāvātas preces vai pakalpojumi, vai pārdotas preces, vai sniegti pakalpojumi, kā arī prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīda gadījumā atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa.

6.pants. Aizliegts tieši vai netieši radīt saimnieciskās darbības veicējam nelabvēlīgas sekas, ja viņš šajā likumā noteiktajā kārtībā aizstāv savas tiesības.

7.pants. Ja atšķirīgas attieksmes aizliegums vai aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas tiek pārkāpts, saimnieciskās darbības veicējs saskaņā ar Tiesībsarga likumu var saņemt tiesisko atbalstu, kā arī vērsties tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Fizisko personu — saimnieciskās darbības veicēju — diskriminācijas aizlieguma likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2009, 13.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 43.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības;

2) Padomes 2000.gada 27.novembra direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju;

3) Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvas 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija direktīvas 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 7.jūlija direktīvas 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes direktīvu 86/613/EEK.

Likums Saeimā pieņemts 2012.gada 29.novembrī.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2012.gada 19.decembrī