Likumi: Šajā laidienā 6 Pēdējās nedēļas laikā 2 Visi
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi Civillikumā
Izdarīt Civillikumā šādus grozījumus:
1. Izslēgt 34.pantu.
2. Izslēgt 37.pantā vārdus "izņemot gadījumus, ja izbeigtas ar adopciju nodibinātās tiesiskās attiecības".
3. Izteikt 38.panta otro daļu šādā redakcijā:
"Tāpat aizliegta laulība aizbildnim ar aizbilstamo, iekām nav izbeigtas aizbildnības attiecības."
4. Izteikt likuma pirmās daļas pirmās nodaļas otrās apakšnodaļas II iedaļas nosaukumu šādā redakcijā:
"II. Laulības noslēgšana".
5. Izslēgt 40.pantu.
6. Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:
"41. Laulību noslēdz ne agrāk kā viena mēneša un ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc iesnieguma un citu laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dzimtsarakstu nodaļā, ja laulības noslēgšanai nav šā likuma 32., 35., 37. un 38.pantā norādīto šķēršļu."
7. Izslēgt 44.pantu.
8. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:
"45. Steidzamos gadījumos dzimtsarakstu nodaļas amatpersonai ir tiesības saīsināt šā likuma 41.pantā minēto minimālo termiņu."
9. Izslēgt 46., 47., 48., 49. un 50.pantu.
10. Aizstāt 51.pantā vārdus "izsludināšanu izdara" ar vārdiem "tad viņus laulā".
11. Izslēgt 52.pantu.
12. Likuma pirmās daļas pirmās nodaļas otrajā apakšnodaļā:
Izslēgt III iedaļas nosaukumu "III. Laulības noslēgšana";
uzskatīt IV, V un VI iedaļu attiecīgi par III, IV un V iedaļu.
13. Aizstāt 53. un 54.pantā vārdu "vadītājs" ar vārdu "amatpersona".
14. Izslēgt 55.pantu.
15. Izteikt 56.panta otro daļu šādā redakcijā:
"Dzimtsarakstu nodaļā laulā atklāti nodaļas telpās vai citā piemērotā vietā."
16. 57.pantā:
aizstāt pirmās daļas pirmajā un otrajā teikumā vārdu "vadītājs" ar vārdu "amatpersona";
izslēgt otro daļu.
17. Aizstāt 60.panta pirmajā daļā vārdus "kas nav slēgta ne dzimtsarakstu nodaļā, ne pie garīdznieka" ar vārdiem "ja laulāšanu nav veikusi dzimtsarakstu nodaļas amatpersona vai garīdznieks".
18. Izslēgt 62.pantā vārdus "bijis atzīts par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ vai arī".
19. 74.pantā:
izteikt 1.punktu šādā redakcijā:
"1) laulības iziršanas iemesls ir laulātā fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu vai laulāto kopīgo bērnu;";
aizstāt otrajā daļā vārdus "pirmajā daļā" ar vārdiem un skaitļiem "pirmās daļas 2. un 3.punktā".
20. Izteikt 79.panta 2.punktu šādā redakcijā:
"2) samērā ar viņa mantas stāvokli līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai."
21. Aizstāt 80.pantā vārdus "ja pēdējais ar savām darbībām veicinājis laulības iziršanu un līdzekļi nepieciešami iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai vai uzturam" ar vārdiem "iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai".
22. Izteikt 81.pantu šādā redakcijā:
"81. Pienākums dot līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai bijušajam laulātajam atkrīt, ja:
1) pēc laulības šķiršanas vai atzīšanas par neesošu pagājis tikpat ilgs laiks, cik attiecīgi ilgusi šķirtā laulība vai kopdzīve laulībā, kas atzīta par neesošu;
2) bijušais laulātais devies jaunā laulībā;
3) bijušā laulātā ienākumi nodrošina uzturu;
4) bijušais laulātais izvairās iegūt līdzekļus uzturam ar savu darbu;
5) bijušajam laulātajam, kuram ir uzlikts pienākums uzturēt otru bijušo laulāto, nav pietiekamu iztikas līdzekļu vai viņš kļuvis darbnespējīgs;
6) bijušais laulātais izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret otru bijušo laulāto vai viņa augšupējo vai lejupējo dzīvību, veselību, brīvību, mantu vai godu;
7) bijušais laulātais atstājis otru bijušo laulāto bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt;
8) bijušais laulātais pret kādu no šā panta 6.punktā minētajām personām ierosinājis apzināti nepatiesu apsūdzību par noziedzīgu nodarījumu;
9) bijušais laulātais dzīvojis izšķērdīgi vai netikumīgi;
10) bijušais laulātais, kuram ir uzlikts pienākums uzturēt otru bijušo laulāto, vai viņa bijušais laulātais nomirst vai tiek pasludināts par mirušu;
11) ir citi svarīgi iemesli."
23. Papildināt 82.panta otrās daļas pirmo teikumu pēc vārda "tiesa" ar vārdiem "vai zvērināts notārs".
24. Aizstāt 89.panta pirmajā daļā vārdus, skaitli un saīsinājumu "iegūst laulības laikā (91.p.)" ar vārdiem "iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu".
25. Izteikt 91.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:
"Katra laulātā atsevišķa manta it sevišķi ir:".
26. Izteikt 95.panta trešo daļu šādā redakcijā:
"Gadījumā, kad laulātie dzīvo šķirti, laulātais, ja nepieciešams, var prasīt no otra laulātā samērā ar viņa mantas stāvokli līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai."
27. Izslēgt 98.pantā un 109.panta trešajā daļā skaitli un saīsinājumu "(91.p.)".
28. 114.pantā:
papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:
"Ja kādam no laulājamiem vai laulātajiem ir ierobežota rīcībspēja, viņš laulības līgumu noslēdz pats tādā apjomā, kādā tiesa nav ierobežojusi viņa rīcībspēju, bet pārējā daļā — ar aizgādņa piekrišanu. Ja persona, kuras rīcībspēja ir ierobežota, nevar patstāvīgi rīkoties un laulājamais vai laulātais vienlaikus ir arī tās aizgādnis, par laulības līguma slēgšanu lemj bāriņtiesa.";
uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par panta ceturto daļu.
29. Izteikt 115.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"Laulības līgumos to slēdzējus nevar atvietot pilnvarnieki. Šos līgumus noslēdz notariālā kārtībā, personīgi klātesot vienā laikā abiem laulājamiem vai laulātajiem. Ja laulājamais ir nepilngadīgs, šos līgumus slēdz, klātesot arī viņa likumiskajam pārstāvim."
30. Izteikt 130.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:
"2) par savām saistībām, kas ceļas no pienākuma uzturēt vecākus vai vecvecākus;".
31. 146.pantā:
izslēgt pirmajā daļā vārdus "ko apstiprina ārsta izziņa";
papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
"Paternitātes pieņēmums nav spēkā, ja paternitāte atzīta šā likuma 155.panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā."
32. Izslēgt 149.panta trešo daļu.
33. Izslēgt 151.panta otro daļu.
34. 155.pantā:
izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
"Paternitātes atzīšana notiek, ja bērna tēvs un māte personiski iesniedz kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā vai dzimtsarakstu nodaļai adresētu iesniegumu, uz kura notariāli apliecināts iesniedzēju paraksta īstums.";
izslēgt trešajā daļā vārdus "vai tiesa to atzinusi par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ";
aizstāt trešajā daļā vārdu "matē" ar vārdu "māte";
izslēgt ceturto daļu;
papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:
"Paternitāti var atzīt arī tad, ja bērna māte, bērna mātes vīrs vai bērna mātes bijušais vīrs un bērna bioloģiskais tēvs personiski iesniedz kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā vai dzimtsarakstu nodaļai adresētu iesniegumu, uz kura notariāli apliecināts iesniedzēju paraksta īstums."
35. Izteikt 156.pantu šādā redakcijā:
"156. Paternitātes atzīšanu tiesa var atzīt par neesošu tikai tad, ja persona, kas bērnu atzinusi par savu, nevar būt viņa bioloģiskais tēvs un bērnu atzinusi par savu maldības, viltus vai spaidu rezultātā.
Apstrīdēt paternitātes atzīšanu var persona, kas paternitāti atzinusi, vai bērna māte divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņi uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti.
Persona, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu, izņemot gadījumu, kad bērns ieņemts noziedzīga nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību rezultātā, paternitātes atzīšanu var apstrīdēt divu gadu laikā no bērna piedzimšanas dienas.
Bērns pats paternitātes atzīšanu var apstrīdēt pēc pilngadības sasniegšanas divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņš uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti.
Paternitātes atzīšanas apstrīdēšana ir samērojama ar bērna tiesībām uz identitāti un stabilu ģimenes vidi.
Tiesība apstrīdēt paternitātes atzīšanu ir personiska. Tā nepāriet uz mirušā mantiniekiem, bet viņa celto prasību mantinieki var turpināt."
36. Aizstāt 158.panta pirmajā daļā vārdus "par bērna tēvu" ar vārdiem "par bērna bioloģisko tēvu".
37. Papildināt 162.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Adoptētāja aprūpē bērnu var nodot ar bāriņtiesas lēmumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai adopcijas kārtībai."
38. Izteikt 163.pantu šādā redakcijā:
"163. Adoptētājam jābūt vismaz divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par adoptējamo.
Nosacījumu par adoptētāja minimālo vecumu un pieļaujamo adoptētāja un adoptējamā vecuma starpību var neievērot, ja adoptē sava laulātā bērnu. Tomēr arī šajā gadījumā adoptētājam jābūt vismaz divdesmit vienu gadu vecam.
Šā panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus var neievērot, ja starp adoptētāju un adoptējamo izveidojušās patiesas vecāka un bērna attiecības.
Par adoptētāju nedrīkst būt persona:
1) kura sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
2) kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
3) kura atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas to nekārtīgas pildīšanas dēļ;
4) kurai atņemts audžuģimenes vai viesģimenes statuss, jo tā nav pildījusi attiecīgos pienākumus atbilstoši bērna interesēm;
5) kurai ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;
6) kurai tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.
Lai konstatētu piemērotību adopcijai, bāriņtiesa atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai adopcijas kārtībai ne ilgāk kā sešus mēnešus veic adoptētāja ģimenes izpēti."
39. Izslēgt 164.panta 3.punktu.
40. Izteikt 165.pantu šādā redakcijā:
"165. Adoptēt reizē var vairākus bērnus. Adoptējot brāļi (pusbrāļi) un māsas (pusmāsas) nav šķirami. Bērnu interesēs pieļaujama brāļu (pusbrāļu) un māsu (pusmāsu) šķiršana, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība vai ir šķēršļi, kas traucē brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas) adoptēt kopā."
41. Izteikt 167.pantu šādā redakcijā:
"167. Aizbildnim ir tiesības adoptēt savu aizbilstamo. Adoptējot aizbilstamo, aizbildnis galanorēķinu nodod vienlaikus ar adopcijas pieteikumu bāriņtiesai. Pēc galanorēķina pieņemšanas bāriņtiesa līdz dienai, kad stājas spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu, pārstāv adoptējamā tiesības un likumiskās intereses adopcijas jautājumos.
Aizbildni no pienākumu pildīšanas atlaiž pēc tam, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu."
42. Izteikt 169.pantu šādā redakcijā:
"169. Ir nepieciešams, lai adopcijai dod savu piekrišanu visi tās dalībnieki:
1) adoptētājs;
2) adoptējamais, ja viņš ir sasniedzis divpadsmit gadu vecumu;
3) adoptējamā vecāki, ja viņiem nav atņemtas aizgādības tiesības;
4) aizbildnis.
Māte piekrišanu sava bērna adopcijai nevar dot ātrāk kā sešas nedēļas pēc dzemdībām.
Piekrišanu adopcijai tās dalībnieki bāriņtiesai izsaka personīgi vai arī iesniedz to notariāla akta formā vai ar bāriņtiesā apliecinātu piekrišanu. Piekrišanu adopcijai tās dalībnieki var atsaukt līdz brīdim, kad bērns tiek nodots adoptētāju aprūpē.
Adoptējamā dzīvesvietas bāriņtiesa var lemt par piekrišanu adopcijai, ja:
1) aizgādību īsteno tikai viens no vecākiem, bet otrs bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt;
2) adoptējamā vecāks ir nepilngadīgs;
3) aizbildnis bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt.
Bērna adopcijai ir nepieciešams bāriņtiesas lēmums, ka adopcija ir bērna interesēs. Bāriņtiesa, pieņemot lēmumu, noskaidro adoptējamā viedokli, ja vien viņš pats spēj to formulēt, kā arī ņem vērā ziņas par adoptētāju, tai skaitā viņa personību, reliģisko pārliecību, ja tāda ir, mantisko stāvokli, sadzīves apstākļiem, spēju izaudzināt bērnu, kā arī ziņas par adoptējamo, tai skaitā viņa personību, reliģisko pārliecību, ja tāda ir, veselību, priekštečiem."
43. Izteikt 175.pantu šādā redakcijā:
"175. Adopciju var atcelt tiesa, ja pilngadīgais adoptētais ar adoptētāju vienojušies par adopcijas atcelšanu. Izņēmuma gadījumā adopciju var atcelt arī tad, ja šādas vienošanās nav, taču pilngadīgais adoptētais pierāda, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo nav izveidojušās patiesas vecāka un bērna attiecības. Atceļot adopciju, tā izbeidzas ar dienu, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas atcelšanu."
44. Izteikt 178. un 178.1 pantu šādā redakcijā:
"178. Kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi.
Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo.
Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi.
Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība.
178.1 Tam no vecākiem, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas, ir visas no aizgādības izrietošās tiesības un pienākumi.
Vecāku strīds par aizgādības tiesībām izšķirams, ņemot vērā bērna intereses un noskaidrojot bērna viedokli, ja vien viņš pats spēj to formulēt.
Ja mirst tas no vecākiem, kura atsevišķā aizgādībā atrodas bērns, kā arī tad, ja viņam nav iespējams aizgādību īstenot, to īsteno otrs vecāks, ja vien viņam nav atņemtas vai pārtrauktas aizgādības tiesības."
45. 179.pantā:
izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:
"Vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.
Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.";
aizstāt trešajā daļā vārdu "uztura" ar vārdu "uzturēšanas";
izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
"Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.";
aizstāt sestajā daļā vārdus "Ja ir radies strīds par uzturlīdzekļiem bērnam, tiesa" ar vārdu "Tiesa".
46. 181.pantā:
aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdus "ja bērns šķirts no viena vai no abiem vecākiem" ar vārdiem "ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem";
aizstāt ceturtajā daļā vārdus "Vecākiem un personām, kurām ir saskarsmes tiesība attiecībā uz bērnu vai kuru aprūpē bērns atrodas" ar vārdiem "Jebkurai personai".
47. 182.pantā:
izslēgt pirmās daļas otro teikumu;
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"Nosakot saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, tiesa var noteikt, ka zināmu laika periodu (nedēļas nogales, brīvdienas skolā, vecāku atvaļinājuma laiku u. tml.) bērns pavada pie tā vecāka, pie kura viņš nedzīvo, vai arī viņu tikšanās laiku.";
izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
"Tiesa saskarsmes tiesības var ierobežot, turklāt, ja nepieciešams, var noteikt, ka ar bērnu drīkst tikties tikai trešās personas klātbūtnē vai noteiktā vietā, ciktāl tas atbilst bērna interesēm.";
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"Ja bērns ir šķirts no ģimenes, saskarsmes tiesību var ierobežot bāriņtiesa."
48. Izteikt 183.pantu šādā redakcijā:
"183. Kamēr vecāki nodrošina bērna uzturēšanu, bērnam jāstrādā vecāku mājas darbi bez tiesībām prasīt par to kādu atlīdzību, ja vien tā viņam nav noteikti apsolīta."
49. 186.pantā:
aizstāt pirmajā daļā skaitli un saīsinājumu "(178.1 p.)" ar skaitli un saīsinājumu "(178.p.)";
aizstāt otrās daļas 3.punktā vārdus "aizgādības tiesības piešķirtas vienam vecākam" ar vārdiem "nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība";
izslēgt otrās daļas 4.punktu;
aizstāt trešās daļas pirmajā teikumā vārdus "pastāv nokavējuma risks" ar vārdiem "pastāv risks, ka attiecībā uz bērnu var iestāties nelabvēlīgas sekas";
papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:
"Vecāks ar rīcībspējas ierobežojumu pārstāv bērnu mantiskajās attiecībās tādā apjomā, kādā tiesa nav ierobežojusi vecāka rīcībspēju.";
uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par panta ceturto daļu.
50. Aizstāt 187.panta otrajā teikumā vārdus "aprūpēt bērnu" ar vārdiem "īstenot aizgādību".
51. Izteikt 188.pantu šādā redakcijā:
"188. Pienākums uzturēt vecākus un vajadzības gadījumā arī vecvecākus gulstas uz visiem bērniem samērā ar viņu spējām uzturēt vecākus vai vecvecākus un mantas stāvokli. Strīdus par uzturlīdzekļiem vecākiem vai vecvecākiem izšķir tiesa.
Bērnu var atbrīvot no pienākuma uzturēt vecākus vai vecvecākus, ja tiek konstatēts, ka vecāki vai vecvecāki bez dibinātiem iemesliem izvairījušies pildīt savus pienākumus pret bērnu.
Mazbērniem jāuztur katrs no vecvecākiem, ja to nevar pēdējā laulātais un bērni."
52. Izslēgt 198.panta 5.punktu.
53. Izteikt 199.pantu šādā redakcijā:
"199. Ar tiesas spriedumu atņemtās aizgādības tiesības (200.p.) var atjaunot ar tiesas spriedumu."
54. 200.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"Vecākam var atņemt aizgādības tiesības, ja:
1) viņa vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ) ir apdraudēta bērna veselība vai dzīvība;
2) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību.";
izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
"Ja aizgādība, ko varētu īstenot otrs vecāks, nepietiekami aizsargātu bērnu no apdraudējuma vai aizgādības tiesības tiek atņemtas abiem vecākiem, tiesa uzdod bāriņtiesai nodrošināt bērnam ārpusģimenes aprūpi."
55. 203.pantā:
aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdus "Bērna aprūpes tiesības vecākam tiek atņemtas" ar vārdiem "Aizgādības tiesības vecākam tiek pārtrauktas";
papildināt pirmās daļas 4.punktu ar vārdiem "izņemot gadījumu, kad viņš kā laulātais ir devis piekrišanu tam, ka bērnu adoptē otrs laulātais;";
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"Pārtrauktās aizgādības tiesības vecākam atjauno, ja bāriņtiesa atzīst, ka nepastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi. Ja gada laikā no aizgādības tiesību pārtraukšanas nav iespējams tās atjaunot, bāriņtiesa lemj par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai, izņemot gadījumu, kad aizgādības tiesības nevar atjaunot no vecāka neatkarīgu apstākļu dēļ.";
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"Bāriņtiesai ir tiesības lemt par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai pirms šā panta trešajā daļā noteiktā termiņa iestāšanās, ja tas ir bērna interesēs."
56. Izteikt 204. un 205.pantu šādā redakcijā:
"204. Ja viens no vecākiem atzīts par maksātnespējīgu, bērna mantu pārvalda otrs no vecākiem vai šim nolūkam bāriņtiesas iecelts sevišķs aizbildnis. Ja abi vecāki atzīti par maksātnespējīgiem, bērna mantas pārvaldīšanai bāriņtiesa ieceļ sevišķu aizbildni.
205. Ja tiek izbeigta viena vai abu vecāku maksātnespējas lieta vai atcelta aizgādnība pār vecāku, bāriņtiesa lemj par sevišķā aizbildņa atcelšanu."
57. 217.pantā:
izteikt 1.punktu šādā redakcijā:
"1) pār personām ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa (358.p.);";
papildināt pantu ar 1.1 punktu šādā redakcijā:
"11) pār personām ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem steidzamos gadījumos bez rīcībspējas ierobežošanas (364.2 p.);";
izteikt 2.punktu šādā redakcijā:
"2) pār personām izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ vai pār personām, kuras alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā un kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa (365.p.);".
58. Izslēgt 239.pantā vārdus "par ko aizbildnim izdod apliecību".
59. Izteikt 355.pantu šādā redakcijā:
"355. Aizgādņus pār pilngadīgajiem pēc tiesas sprieduma ieceļ attiecīgā bāriņtiesa, kurai jānoskaidro personas viedoklis par ieceļamo aizgādni, ja vien šī persona spēj to formulēt. Bāriņtiesa par aizgādni var iecelt personas izraudzīto aizgādni, aizgādnībā nododamā laulāto vai kādu no tuvākajiem radiniekiem, turklāt bāriņtiesai jāievēro tās personas pēdējās gribas rīkojums, kura atstājusi viņam mantojumu.
Aizgādnībā esošās personas viedoklis jāņem vērā, ja vien tas neapdraud pašas personas labklājību, veselību, dzīvību vai citas intereses. Aizgādnis, pildot aizgādņa pienākumus, noskaidro aizgādnībā esošās personas viedokli, ja vien viņa spēj to formulēt, un rīkojas personas interesēs.
Aizgādnībā esošas personas domstarpības ar aizgādni vispirms izšķir bāriņtiesa, bet strīdu pēc tam — tiesa."
60. Papildināt likumu ar 356.1 pantu šādā redakcijā:
"356.1 Persona nav ierobežojama personiskajās nemantiskajās tiesībās, lai tā varētu aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses iestādēs un tiesā saistībā ar tās rīcībspējas un brīvības ierobežojumiem, domstarpībām, strīdiem ar aizgādni un aizgādņa iecelšanu un atcelšanu."
61. Izteikt likuma pirmās daļas ceturtās nodaļas otrās apakšnodaļas II sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:
"II. Aizgādnība pār personām ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem".
62. Izteikt 357.pantu šādā redakcijā:
"357. Ja personai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi, tās rīcībspēju var ierobežot, ja tas nepieciešams šīs personas interesēs un ir vienīgais veids, kā tās aizsargāt. Šādā gadījumā personai nodibināma aizgādnība."
63. Izslēgt 358.pantu.
64. Papildināt likumu ar 358.1 pantu šādā redakcijā:
"358.1 Rīcībspēja personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem var tikt ierobežota tādā apjomā, kādā tā nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt.
Tiesa, izvērtējot personas spējas, vispirms nosaka, vai un kādā apjomā aizgādnis ar aizgādnībā esošo rīkojas kopā, un tikai pēc tam — vai un kādā apjomā aizgādnis rīkosies patstāvīgi."
65. Izteikt 359., 360., 361. un 362.pantu šādā redakcijā:
"359. Garīga rakstura vai citi veselības traucējumi ir savienoti ar tiesiskām sekām tikai tad, ja personas rīcībspēju ierobežojusi tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
360. Ja tiesa ierobežo personas rīcībspēju garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ, tā paziņo par to bāriņtiesai, kas pēc vajadzības ieceļ pār šo personu vienu vai vairākus aizgādņus, kam uzdod rīkoties tiesas noteiktajā apjomā.
Aizgādnis palīdz aizgādnībā esošajam apgūt prasmes un spējas, kas nepieciešamas, lai viņš varētu atjaunot savu rīcībspēju.
Aizgādnis nodrošina aizgādnībā esošās personas kopšanu, tomēr viņam nav pienākuma pašam kopt šo personu.
361. Tādas aizgādnībā esošas personas darbības, kurai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi, atzīstamas par spēkā neesošām, ja tās veiktas tiesas noteiktā rīcībspējas ierobežojuma apjomā.
362. Darbība, ko persona ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem izdarījusi pirms aizgādnības nodibināšanas, ir spēkā."
66. Izslēgt 363. un 364.pantu.
67. Papildināt likumu ar 364.1 pantu šādā redakcijā:
"364.1 Personai noteikto rīcībspējas ierobežojumu pārskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Tiesas spriedums par rīcībspējas ierobežojumu ir spēkā līdz brīdim, kad tiek pieņemts cits tiesas nolēmums šajā jautājumā. Tiesas spriedumu par rīcībspējas ierobežojumu var pārskatīt jebkurā brīdī, bet ne retāk kā reizi septiņos gados no tā spēkā stāšanās dienas.
Ja tiesa atceļ personai noteikto rīcībspējas ierobežojumu, tā uzdod bāriņtiesai atbrīvot aizgādņus no attiecīgo pienākumu pildīšanas pēc tam, kad viņi iesnieguši galanorēķinu un nodevuši šai personai mantu, kas atradusies viņu pārvaldībā."
68. Papildināt likumu ar Pirmās daļas ceturtās nodaļas otrās apakšnodaļas II1 sadaļu šādā redakcijā:
"II1 Pagaidu aizgādnība
364.2 Personai, kurai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi un kura nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt, tiesa var nodibināt pagaidu aizgādnību bez rīcībspējas ierobežojuma Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ja:
1) tas steidzami nepieciešams personas interesēs;
2) traucējumi ir pārejoši;
3) persona ar savu aktīvo darbību nespēj radīt sev kaitējumu.
Tiesa pagaidu aizgādnību nodibina uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus.
Pagaidu aizgādnību nodibina, ja tas ir vienīgais veids, kā aizsargāt personas intereses.
Tiesa, nodibinot pagaidu aizgādnību, nosaka aizgādņa pienākumu vest tikai noteiktas lietas. Noteiktu lietu vešana saistāma ar personas neatliekamu lietu kārtošanu vai personas pamatvajadzību vai kopšanas nodrošināšanu.
Pagaidu aizgādni ieceļ bāriņtiesa.
364.3 Pagaidu aizgādnība izbeidzas:
1) ar tiesas nolēmumā noteikto termiņu;
2) ar tiesas nolēmumu par pagaidu aizgādnības izbeigšanu;
3) rīcībspējas ierobežošanas lietās — ar cita nolēmuma par pagaidu aizgādnības nodibināšanu vai ar sprieduma spēkā stāšanos attiecīgajā lietā.
Ja pagaidu aizgādnība izbeidzas, bāriņtiesa atbrīvo aizgādņus no attiecīgo pienākumu pildīšanas pēc tam, kad viņi iesnieguši galanorēķinu un nodevuši no aizgādnības atbrīvotajai personai mantu, kas atradusies viņu pārvaldībā."
69. Izteikt 365. un 366.pantu šādā redakcijā:
"365. Personām, kas, izlaidīgi vai izšķērdīgi dzīvojot, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā, tiesa nosaka rīcībspējas ierobežojumu un nodibina aizgādnību Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
366. Nosakot rīcībspējas ierobežojumu un nodibinot aizgādnību, tiesa šā likuma 365.pantā minētajai personai atņem rīcību un pārvaldību pār viņas mantu tādā apjomā, kāds nepieciešams šīs personas mantas pārvaldībai un ar ģimenes uzturēšanu saistīto izdevumu segšanai. Tiesa, ierobežojot rīcībspēju un nodibinot aizgādnību, vispirms nosaka, vai aizgādnis ar aizgādnībā esošo rīkojas kopā, un pēc tam — vai aizgādnis rīkojas patstāvīgi, un uzdod attiecīgajai bāriņtiesai iecelt vienu vai vairākus aizgādņus."
70. Izteikt 368.pantu šādā redakcijā:
"368. Darbība, ko šā likuma 365.pantā minētā persona izdarījusi pirms rīcībspējas ierobežošanas, ir spēkā un saista."
71. Izteikt 369.pantu šādā redakcijā:
"369. Aizgādnība par šā likuma 365.pantā minēto personu turpinās līdz tam laikam, kad vairs nav šaubu, ka tā galīgi grozījusi savu dabu un dzīvesveidu, un kamēr to nav pārskatījusi tā pati tiesa, kas ierobežojusi rīcībspēju un nodibinājusi aizgādnību. Tiesas spriedums par aizgādnības nodibināšanu ir spēkā līdz brīdim, kad tiek pieņemts cits tiesas nolēmums šajā jautājumā. Tiesas spriedumu par aizgādnības nodibināšanu var pārskatīt jebkurā brīdī, bet ne retāk kā reizi septiņos gados no tā spēkā stāšanās dienas."
72. Aizstāt 394.panta pirmajā daļā vārdus, skaitli un saīsinājumu "bērnu uztura (179.p.) izdevumi" ar vārdiem, skaitli un saīsinājumu "uzturlīdzekļi bērnam (179.p.)".
73. Izteikt 420. un 421.pantu šādā redakcijā:
"420. Testamentu var taisīt katra persona, izņemot nepilngadīgos.
Nepilngadīgie, ja viņi sasnieguši 16 gadu vecumu, var taisīt testamentu par savu brīvo mantu (195.p.).
Testamentu var taisīt arī tie, kas atrodas aizgādnībā.
421. Kas nespēj paust savu gribu, tas nespēj taisīt testamentu."
74. Aizstāt 448.panta 1.punktā vārdus "garā slimie" ar vārdiem "personas ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem".
75. Izteikt 617.pantu šādā redakcijā:
"617. Par testamenta izpildītāju nevar iecelt personu, kurai tiesa nodibinājusi aizgādnību, un nepilngadīgo."
76. Aizstāt 654.panta otrajā teikumā vārdus "vai kļūst nedziedināmi garā slims" ar vārdiem "vai zaudē spēju izteikt savu gribu".
77. 690.pantā:
izteikt otro un trešo teikumu šādā redakcijā:
"Tāda vietniecība ir nepieciešama, ja pats mantot aicinātais ir persona ar rīcībspējas ierobežojumu vai nepilngadīgais. Nepilngadīgo vietā viņu gribu izteic vecāki vai aizbildņi, personu ar rīcībspējas ierobežojumu vietā — aizgādņi kopā ar attiecīgo personu vai patstāvīgi, bet juridisko personu vietā — to likumiskie pārstāvji.";
izslēgt ceturto teikumu.
78. Aizstāt 906.pantā vārdus "kļūst garā slims" ar vārdiem "zaudējis spēju izteikt savu gribu".
79. Izteikt 1026.panta 3.punktu šādā redakcijā:
"3) personas ar rīcībspējas ierobežojumu, kad tām nav tiesību patstāvīgi rīkoties;".
80. Izteikt 1405.pantu šādā redakcijā:
"1405. Lai darījumam būtu tiesīgs spēks, ir vajadzīgs, lai tā dalībniekiem būtu tiesībspēja un rīcībspēja šā darījuma taisīšanai; pretējā gadījumā darījums nav spēkā."
81. Izteikt 1408.pantu šādā redakcijā:
"1408. Rīcībspējas trūkst nepilngadīgajiem.
Personas, kas atrodas aizgādnībā garīga rakstura traucējumu vai citu veselības traucējumu dēļ vai arī izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, ir rīcībnespējīgas tiesas noteiktā rīcībspējas ierobežojuma apjomā."
82. Izteikt 1409.pantu šādā redakcijā:
"1409. Tiesiski darījumi, ko taisījušas rīcībspējīgas personas nesamaņas stāvoklī vai nespējot saprast savas darbības nozīmi vai nespējot savu darbību vadīt, nav spēkā."
83. Izteikt 1411.pantu šādā redakcijā:
"1411. Personas, kurām trūkst rīcībspējas un kurām nodibināta aizgādnība, tiesiskos darījumos pārstāv to vecāki, aizbildņi, kā arī aizgādņi. Aizgādņi pārstāv aizgādnībā esošo kopā ar to vai patstāvīgi."
84. Aizstāt 1501.panta pirmajā daļā vārdus "garā slimie" ar vārdiem "personas ar garīga rakstura traucējumiem".
85. 1522.pantā:
aizstāt vārdu "savkārt" ar vārdu "savukārt";
aizstāt vārdus "pēc tam, kad viņš kļuvis nedziedināmi garā slims" ar vārdiem "pēc tam, kad viņš zaudējis spēju izteikt savu gribu".
86. Izteikt 1637.pantu šādā redakcijā:
"1637. Par tiesību aizskārumu nav vainojami bērni līdz septiņiem gadiem, kā arī personas ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem, kas nav spējušas saprast savas darbības nozīmi vai nav spējušas vadīt savu darbību.
Par tiesību aizskārumu nav vainojamas rīcībspējīgas personas, kas to izdarījušas nesamaņas stāvoklī vai nespējot saprast savas darbības nozīmi vai nespējot vadīt savu darbību. Par tiesību aizskārumu ir vainojamas personas, kas pašas sevi novedušas šādā stāvoklī ar alkoholiskiem dzērieniem vai citiem līdzekļiem."
87. Izteikt 1780.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:
"Zaudējumi, ko nodarījis bērns līdz septiņiem gadiem, persona ar garīga rakstura traucējumiem, kura nav spējusi saprast savas darbības nozīmi vai nav spējusi vadīt savu darbību, vai arī rīcībspējīga persona nesamaņas stāvoklī vai nespējot saprast savas darbības nozīmi vai nespējot vadīt savu darbību, jāatlīdzina no šo personu mantas, ciktāl tas neatņem šīm personām to uzturlīdzekļus."
88. Aizstāt 2026.pantā skaitli "585." ar skaitli "855."
89. Papildināt Ceturtās daļas astoņpadsmitās nodaļas pirmo apakšnodaļu ar III1 sadaļu šādā redakcijā:
"III1 Nākotnes pilnvarojums
2317.1 Ar nākotnes pilnvarojumu pilnvarotājs uzdod pilnvarniekam pārzināt viņa lietas gadījumā, ja pilnvarotājs veselības traucējumu vai arī citu iemeslu vai apstākļu dēļ nespēs saprast savas darbības nozīmi un nespēs vadīt savu darbību.
Pilnvarniekam jādarbojas pilnvarotāja interesēs.
2317.2 Nākotnes pilnvarojuma līgumu taisa notariālā akta formā, personīgi klāt esot pilnvarotājam un pilnvarniekam, un reģistrē Notariāta likumā noteiktajā kārtībā.
2317.3 Nākotnes pilnvarojuma līgums stājas spēkā tā noslēgšanas dienā, bet pilnvarnieks savu darbību ir pilnvarots uzsākt ar brīdi, kad speciālajos likumos noteiktajā kārtībā konstatēts un reģistrēts tāds pilnvarotāja stāvoklis vai juridisks fakts, kura dēļ viņš uz laiku vai pastāvīgi nespēj saprast savas darbības nozīmi un nespēj vadīt savu darbību.
2317.4 Tiesa var apturēt pilnvarnieka tiesību pārstāvēt pilnvarotāju, ja tiek konstatēts, ka pilnvarnieks savus pienākumus nemaz nepilda vai arī pilda pretēji pilnvarotāja interesēm. Pilnvarnieka tiesības apturēšana reģistrējama Notariāta likumā noteiktajā kārtībā.
2317.5 Nākotnes pilnvarojums izbeidzas šā likuma 2312.pantā noteiktajos gadījumos.
2317.6 Nākotnes pilnvarojuma tālākdošana citai personai ir aizliegta.
2317.7 Nākotnes pilnvarniekam ir tiesība atsaukt citas pilnvarotāja izdotās pilnvaras tajā apjomā, kādā nākotnes pilnvarnieks ir tiesīgs darboties."
90. Papildināt 2347.panta pirmo daļu ar vārdiem "un atlīdzība (mantiska kompensācija) par morālo kaitējumu".
Likums stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.
Likums Saeimā pieņemts 2012.gada 29.novembrī.
Valsts prezidents A.Bērziņš
Rīgā 2012.gada 20.decembrī