Ministru kabineta rīkojums Nr.614

Rīgā 2012.gada 19.decembrī (prot. Nr.71 75.§)

Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāns 2012.–2014.gadam

1. Apstiprināt Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2012.–2014.gadam (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Veselības ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā.

3. Plānā minētajām institūcijām:

3.1. nodrošināt plānā paredzēto pasākumu īstenošanu atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem;

3.2. līdz 2015.gada 1.martam atbilstoši kompetencei iesniegt Veselības ministrijā informāciju par plāna īstenošanu.

4. Veselības ministrijai sagatavot un veselības ministram līdz 2015.gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Veselības ministre I.Circene

(Ministru kabineta
2012.gada 19.decembra
rīkojums Nr.614)

Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna 2012.–2014.gadam kopsavilkums

Risināmā jautājuma būtība

Latvijā, tāpat kā vairākumā industriāli attīstīto zemju, alkoholisko dzērienu lietošana ir nopietna sociāla problēma. Pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana ietekmē ļoti daudzas indivīda dzīves jomas – ne tikai konkrētā cilvēka veselību, bet arī viņa labklājību, laimi, ģimenes dzīvi, attiecības ar citiem cilvēkiem. Tā iespaido arī sekmes darbā un mācībās, nodarbinātības iespējas un finanses. Alkoholisko dzērienu lietošana ir saistīta ar traumām ceļu satiksmes negadījumos, nelaimes gadījumiem darbavietās, vardarbību pret ģimenes locekļiem vai citām personām, nedrošām seksuālām attiecībām, pretlikumīgu uzvedību un paškaitējuma tendenci, ieskaitot pašnāvības.

Alkoholisko dzērienu lietošana rada papildu izmaksas veselības aprūpē un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, kā arī materiālus zaudējumus darbavietās, un tādējādi negatīvi ietekmē tautsaimniecības ekonomisko attīstību un sabiedrību kopumā.

2010.gada pētījuma rezultāti par iedzīvotāju veselību ietekmējošiem paradumiem rāda, ka pēdējā gada laikā alkoholiskos dzērienus kopumā lietojuši 87,7 % intervēto vīriešu un 81,3 % sieviešu. Vislielākais alkoholisko dzērienu lietotāju īpatsvars gan vīriešiem, gan sievietēm ir vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem, bet vismazākais – sievietēm vecākajā (no 55 līdz 64 gadiem) vecuma grupā.

Pasaules Veselības asamblejas 63.sesijā Ženēvā 2010.gada 17.–22.maijā 193 dalībvalstis vienojās par atbalstu Globālās alkohola kaitīgās lietošanas samazināšanas stratēģijas projektam, kuras mērķis ir pilsoņu, ģimenes un sabiedrības veselības un sociālo apstākļu uzlabošana, samazinot mirstību un saslimstību, kas saistīta ar kaitīgu alkohola lietošanu¹.

Eiropas Padome 2009.gada 1.decembrī pieņemtajos secinājumos (2009/C302/07) par alkoholu un veselību aicina dalībvalstis un Eiropas Komisiju ar sabiedrības veselību saistīto alkohola politiku līdz 2012.gadam uzskatīt par prioritāti, lai veicinātu ilgtspējīgas un ilgstošas apņemšanās Eiropas Savienības līmenī samazināt alkohola radīto kaitējumu.

Viens no pieciem Globālās alkohola kaitīgās lietošanas samazināšanas stratēģijas uzdevumiem paredz datu monitoringa un epidemioloģiskās uzraudzības sistēmas pilnveidošanu, lai informācija, kas iegūta, apkopojot un analizējot datus, kalpotu informatīvi izglītojošam darbam, kā arī palīdzētu izstrādāt alkohola lietošanas ierobežošanas politiku un novērtēt tās efektivitāti.

Veselības ministrija atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2011.–2017.gadam 2.rīcības virziena 2.1.apakšpunktā noteiktajam uzdevumam ir izstrādājusi Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2012.–2014.gadam (turpmāk – plāns). Plāns ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments.

Alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir ne tikai viens no galvenajiem alkohola monitoringa indikatoriem, bet arī viens no 88 Eiropas Komisijas izvirzītajiem sabiedrības veselības indikatoriem, kas ietverts sabiedrības veselības indikatoru sarakstā.

Alkoholisko dzērienu patēriņš ir ļoti nozīmīgs indikatorrādītājs, lai novērtētu alkohola lietošanas izplatību un sekas valstī, kā arī sabiedrības veselības stāvokli kopumā.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem reģistrētā absolūtā (100 %) alkohola patēriņš 2010.gadā uz vienu iedzīvotāju bija 6,0 litri, bet, rēķinot uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju, – 7,0 litri.

Pētījuma dati rāda, ka būtiski atšķiras alkohola patēriņš vīriešu un sieviešu vidū – 10 % sieviešu izdzer 57 % no kopējā sieviešu patērētā alkohola daudzuma. Savukārt 10 % vīriešu izdzer vien 34 % no kopējā valstī patērētā alkohola daudzuma vīriešu vidū, taču līknes veids gan vīriešiem, gan sievietēm ir identisks. Interpretējot šos datus, būtiski ņemt vērā, ka sievietes patērē aptuveni 17 % no kopējā alkohola daudzuma, bet vīrieši – 83 %².

Iepriekšējos deviņus gadus alkoholisko dzērienu patēriņš uz vienu iedzīvotāju valstī ar katru gadu pieauga, visaugstākos rādītājus sasniedzot 2008.gadā – 9,9 litrus absolūtā alkohola uz vienu iedzīvotāju, bet uz vienu 15 gadus un vecāku iedzīvotāju – 11,5 litrus absolūtā alkohola.

Absolūtā alkohola patēriņš no 6,4 litriem uz vienu iedzīvotāju līdz 9,9 lit­riem uz vienu iedzīvotāju palielinājās laikposmā no 2004.gada līdz 2008.gadam. To lielā mērā ietekmēja valsts ekonomiskais uzplaukums, algu un pirktspējas pieaugums, tūrisma attīstība, salīdzinoši zemās alkohola cenas, alkohola lietošanas akceptējamība sabiedrībā un citi faktori.

Plāna mērķis ir nodrošināt plānotu, saskaņotu un koordinētu pasākumu veikšanu, lai sekmētu alkoholisko dzērienu kaitējuma mazināšanu sabiedrības veselībai.

Piedāvātais risinājums vai piedāvātie risinājuma varianti

Plāna īstenošanai piedāvātais risinājums ietverts četros galvenajos rīcības virzienos:

1. Alkoholisko dzērienu piedāvājuma ierobežošana un kontrole.

2. Alkoholisko dzērienu pieprasījuma samazināšana.

3. Riskantas un kaitējošas alkoholisko dzērienu lietošanas samazināšana.

4. Alkoholisko dzērienu lietošanas un tās radīto seku indikatorrādītāju monitorings un sabiedrības informēšana.

Plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums un paredzētais finansēšanas avots

Plāns tiks īstenots atbilstoši valsts budžeta līdzekļiem, kas iesaistītajām institūcijām piešķirti to kompetencē esošo uzdevumu īstenošanai. Atsevišķi pasākumi tiks īstenoti Eiropas Sociālā fonda darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.3.2.3.aktivitātes "Veselības aprūpes un veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla kompetences, prasmju un iemaņu līmeņa paaugstināšana" un Eiropas Sociālā fonda projekta "Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība" profesionālās pilnveides programmas "Pirmsskolas izglītības pedagogu profesionālo kompetenču pilnveide" 1.2.1.2.3.apakšaktivitātes "Vispārējās izglītības pedagogu kompetences paaugstināšana un prasmju atjaunošana" ietvaros.

Plānā minētie Eiropas Sociālā fonda pasākumi īstenojami Eiropas Savienības struktūrfondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros.

¹ 2010.gada 17.–22.maijs, Pasaules Veselības asamblejas 63.sesija Ženēvā.

² S.Sniķere, M.Trapencieris, I.Koroļeva un citi autori. Atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatība iedzīvotāju vidū.  Analītisks ziņojums. Rīga, Nacionālais veselības dienests, 2012.

Veselības ministre I.Circene