Ministru kabineta noteikumi Nr.867

Rīgā 2012.gada 11.decembrī (prot. Nr.70 61.§)

Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam

Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu
un finanšu vadību 16.² panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā aprēķina maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu un maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm (turpmāk – ministrija) vidējam termiņam.

2. Šo noteikumu izpratnē n gads ir kārtējais saimnieciskais gads, kurā plāno vidēja termiņa budžeta ietvara likumu nākamajiem trim gadiem – n+1, n+2 un n+3 gadam.

3. Maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms vidējam termiņam (turpmāk – maksimāli pieļaujamais izdevumu kopapjoms) šo noteikumu izpratnē ir maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu, un to veido valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopējie izdevumi saimnieciskajā gadā, no kuriem tiek izslēgti savstarpējie pārskaitījumi starp šiem budžetiem.

4. Maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai vidējam termiņam (turpmāk – maksimāli pieļaujamais izdevumu apjoms ministrijai) šo noteikumu izpratnē ir maksimāli pieļaujamais valsts pamatbudžeta izdevumu kopējais apjoms sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu un maksimāli pieļaujamais valsts speciālā budžeta izdevumu kopējais apjoms sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu katrai ministrijai. Finanšu ministrija maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu un maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijām iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā katru gadu saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes un iesniegšanas grafiku.

5. Maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu Finanšu ministrija aprēķina, pamatojoties uz vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, prognozēm par makroekonomisko attīstību, kā arī ievērojot valstī noteiktos fiskālos nosacījumus, ja tādi tiek pieņemti normatīvajos aktos vidēja termiņa budžeta plānošanas vai fiskālās disciplīnas jomā.

6. Finanšu ministrija, sagatavojot maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijai:

6.1. n+1 un n+2 gadam, aprēķinos ievēro pārmantojamības principu – piemēro vidēja termiņa budžeta ietvara likumā apstiprināto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijai attiecīgajam gadam, ko precizē atbilstoši šajos noteikumos paredzētajai kārtībai;

6.2. n+3 gadam, veic šajos noteikumos paredzētās korekcijas, aprēķinos pamatojoties uz n+2 gadam precizēto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijai.

7. Maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu Saeimai sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu norāda Saeimas noteiktajā apjomā.

II. Maksimāli pieļaujamā izdevumu kopapjoma noteikšana

8. Maksimāli pieļaujamais izdevumu kopapjoms valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta daļām valsts pamatfunkciju īstenošanai un Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai ietver:

8.1. valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumus, kas nodrošina valsts funkciju izpildi nemainīgā līmenī;

8.2. valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta attīstības izdevumus, ja Ministru kabinetā ir pieņemts lēmums par jaunajām politikas iniciatīvām.

9. Finanšu ministrija iesniegšanai Ministru kabinetā sagatavo:

9.1. valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumus ministrijai, kā arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta attīstības izdevumus ministrijai programmu (apakšprogrammu) līmenī sadalījumā pa izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajā detalizācijas līmenī;

9.2. valsts pamatbudžeta bāzes un attīstības izdevumus no ministriju budžetiem atsevišķi plānotajam izdevumu apjomam dotācijām un mērķdotācijām pašvaldībām, gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmajam finansējumam sadalījumā pa izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajā detalizācijas līmenī;

9.3. maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu un maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijai sadalījumā pa budžeta daļām valsts pamatfunkciju īstenošanai un Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai un sadalījumā pa izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajā detalizācijas līmenī.

III. Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes noteikšana

10. Finanšu ministrija valsts pamatbudžeta bāzi (izdevumus un resursus to segšanai) ministrijai aprēķina:

10.1. n+1 un n+2 gadam – pamatojoties uz vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteikto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijai attiecīgajam gadam, kā arī ņemot vērā izmaiņas:

10.1.1. valsts budžeta ilgtermiņa saistībās normatīvajos aktos budžeta un finanšu vadības jomā noteiktajos gadījumos, tai skaitā valsts budžeta ilgtermiņa saistībās procentu izdevumiem, kārtējiem maksājumiem Eiropas Savienības budžetā un starptautiskai sadarbībai, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu finansēto vai līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai atbilstoši precizētajiem darba grafikiem un naudas plūsmām;

10.1.2. ieņēmumos no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem un tiem atbilstošajos izdevumos;

10.1.3. valsts sociālo pabalstu saņēmēju kontingenta prognozēs, izdienas pensiju un piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām vidējā apmēra un saņēmēju kontingenta prognozēs;

10.1.4. uzturēšanas izdevumos, kas rodas no veiktajiem kapitālajiem ieguldījumiem (tai skaitā no Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros veiktajām investīcijām) un kas turpmāk jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, citiem pamatojuma dokumentiem vai aprēķiniem;

10.2. n+3 gadam – atbilstoši šo noteikumu 10.1.apakšpunktam aprēķināto izdevumu apjomu ministrijai n+2 gadam koriģējot par nepieciešamajām izmaiņām šādās izdevumu kategorijās:

10.2.1. samazina par izdevumiem, kuri paredzēti vienreizējo pasākumu veikšanai, par kuru īstenošanu vidējā termiņā vai ilgtermiņā nav pieņemts Ministru kabineta lēmums;

10.2.2. precizē valsts budžeta ilgtermiņa saistības normatīvajos aktos budžeta un finanšu vadības jomā noteiktajos gadījumos, tai skaitā valsts ilgtermiņa saistības procentu izdevumiem, kārtējiem maksājumiem Eiropas Savienības budžetā un starptautiskai sadarbībai, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu finansēto vai līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai atbilstoši precizētajiem darba grafikiem un naudas plūsmām;

10.2.3. palielina izdevumus pasākumiem, kuriem n+2 gadā paredzēts finansējums nepilnam gadam, bet kuri turpmāk jāfinansē pilnā apjomā visu gadu;

10.2.4. palielina par uzturēšanas izdevumiem, kas rodas no veiktajiem kapitālajiem ieguldījumiem (tai skaitā no Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros veiktajām investīcijām) un kas turpmāk jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, citiem pamatojuma dokumentiem vai aprēķiniem;

10.2.5. precizē izdevumus, ņemot vērā prognozējamās izmaiņas ieņēmumos no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem;

10.2.6. precizē izdevumus izdienas pensiju izmaksām un piemaksām pie vecuma un invaliditātes pensijām, ņemot vērā prognozējamās kontingenta un vidējā apmēra izmaiņas, ja ministrija ir iesniegusi pamatotus aprēķinus;

10.2.7. precizē izdevumus sociālajiem pabalstiem, ņemot vērā prognozējamās sociālo pabalstu saņēmēju kontingenta izmaiņas, ja ministrija ir iesniegusi pamatotus aprēķinus.

11. Finanšu ministrija pamatbudžeta bāzes aprēķinus sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu ministrijai nosūta līdz n gada 31.janvārim.

12. Ministrija, kura ir budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" attiecīgās programmas (apakšprogrammas) un (vai) budžeta resora "64. Dotācija pašvaldībām" attiecīgās programmas (apakšprogrammas) izpildītāja, līdz n gada 31.janvārim iesniedz Finanšu ministrijā attiecīgo pamatbudžeta bāzes projektu (sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu) programmu (apakšprogrammu) līmenī sadalījumā pa izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

13. Ja ministrija nesaskaņo Finanšu ministrijas veiktos pamatbudžeta bāzes aprēķinus, tā 10 darbdienu laikā var iesniegt pamatotus iebildumus un priekšlikumus, tai skaitā priekšlikumus izmaiņām starp izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ievērojot šādus nosacījumus:

13.1. nav pieļaujama pārdale no izdevumiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai, procentu izdevumiem, kārtējiem maksājumiem Eiropas Savienības budžetā un starptautiskajai sadarbībai, izdevumiem klimata pārmaiņu finanšu instrumentam, valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu un no Labklājības ministrijas valsts pamatbudžeta izdevumiem valsts sociālajiem pabalstiem uz citiem izdevumiem;

13.2. nav pieļaujama pārdale uz izdevumiem atlīdzībai valsts pamatbudžeta daļā valsts pamatfunkciju īstenošanai, izņemot gadījumus, ja pirms valsts pamatbudžeta bāzes aprēķinu veikšanas ir ticis pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums.

14. Finanšu ministrija izvērtē ministrijas iesniegtos iebildumus un priekšlikumus, ja nepieciešams, precizē valsts pamatbudžeta bāzes aprēķinus un līdz n gada 5.martam iesniedz Ministru kabinetā apstiprināšanai valsts pamatbudžeta bāzes projektu, pievienojot nesaskaņoto bāzes izdevumos neiekļauto pasākumu sarakstu.

15. Finanšu ministrija līdz n gada 10.janvārim nosūta Labklājības ministrijai veidlapas valsts speciālā budžeta bāzes projekta sagatavošanai n+1, n+2 un n+3 gadam, kā arī prognozes n+1, n+2 un n+3 gadam par:

15.1. valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām sadalījumā pa mēnešiem;

15.2. tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējo bruto darba samaksu latos, tās pieaugumu faktiskajās un salīdzināmajās cenās procentos salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu;

15.3. darba tirgus rādītājiem (nodarbinātību, darba meklētāju īpatsvaru procentos no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, reģistrēto bezdarba līmeni procentos no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem);

15.4. patēriņa cenu indeksu pa mēnešiem, norādot patēriņa cenu indeksu salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenu indeksu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi un patēriņa cenu indeksu par gadu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

16. Labklājības ministrija valsts speciālā budžeta bāzi (izdevumus un ieņēmumus to segšanai) n+1 un n+2 gadam aprēķina, pamatojoties uz vidēja termiņa budžeta ietvara likumā apstiprināto maksimālo pieļaujamo izdevumu apjomu attiecīgajam gadam, bet n+3 gadam – pamatojoties uz n+2 gada precizēto valsts speciālā budžeta bāzi, kas aprēķināta atbilstoši šo noteikumu 16.1., 16.2., 16.3., 16.4., 16.5., 16.6., 16.7., 16.8. un 16.9.apakšpunktam, ņemot vērā:

16.1. šo noteikumu 15.punktā minētās prognozes;

16.2. aizņēmumus no valsts pamatbudžeta un to atmaksu;

16.3. speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikumu (uz n+1, n+2 un n+3 gada 1.janvāri);

16.4. izmaiņas valsts budžeta ilgtermiņa saistībās normatīvajos aktos budžeta un finanšu vadības jomā noteiktajos gadījumos, tai skaitā valsts budžeta ilgtermiņa saistībās procentu izdevumiem, kārtējiem maksājumiem Eiropas Savienības budžetā un starptautiskai sadarbībai, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu finansēto vai līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai atbilstoši precizētajiem darba grafikiem un naudas plūsmām;

16.5. izmaiņas ieņēmumos no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem un tiem atbilstošajos izdevumos;

16.6. izmaiņas nenodokļu ieņēmumos un valsts speciālā budžeta saņemtajos transfertos no valsts pamatbudžeta un tiem atbilstošajos izdevumos;

16.7. izmaiņas izdevumos saistībā ar sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju kontingenta un vidējā apmēra prognozēm;

16.8. izdevumu palielinājumu uzturēšanas izdevumiem, kas rodas no veiktajiem kapitālajiem ieguldījumiem (tai skaitā no Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros veiktajām investīcijām) un kas turpmāk jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, citiem pamatojuma dokumentiem vai aprēķiniem;

16.9. izmaiņas starp izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ievērojot šādus nosacījumus:

16.9.1. nav pieļaujama pārdale no izdevumiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai, procentu izdevumiem, kārtējiem maksājumiem Eiropas Savienības budžetā un starptautiskajai sadarbībai un izdevumiem sociālajiem pabalstiem uz citiem izdevumiem;

16.9.2. nav pieļaujama pārdale uz izdevumiem atlīdzībai valsts speciālā budžeta daļā valsts pamatfunkciju īstenošanai, izņemot gadījumus, ja pirms valsts speciālā budžeta bāzes aprēķinu veikšanas ir ticis pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums;

16.10. n+3 gadam – to izdevumu samazinājumu, kuri n+2 gadā paredzēti vienreizējo pasākumu veikšanai, par kuru īstenošanu vidējā termiņā vai ilgtermiņā nav pieņemts Ministru kabineta lēmums;

16.11. n+3 gadam – izdevumu palielinājumu pasākumiem, kuriem n+2 gadā paredzēts finansējums nepilnam gadam, bet kuri turpmāk jāfinansē pilnā apjomā visu gadu.

17. Labklājības ministrija ne vēlāk kā līdz n gada 7.februārim iesniedz Finanšu ministrijā:

17.1. priekšlikumus valsts speciālā budžeta bāzes projektam sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu katrai budžeta apakšprogrammai;

17.2. priekšlikumus valsts speciālā budžeta bāzes projekta izmaiņām ministrijai kopā un sadalījumā pa budžeta programmām un apakšprogrammām;

17.3. valsts pensiju un sociālās apdrošināšanas pabalstu izdevumu aprēķinu n+1, n+2 un n+3 gadam;

17.4. informāciju par plānotajiem izdevumiem pensiju indeksācijām sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu.

18. Finanšu ministrija divu nedēļu laikā pēc priekšlikumu valsts speciālā budžeta bāzes projektam saņemšanas no Labklājības ministrijas izvērtē atbilstoši šo noteikumu 17.punktam iesniegtos priekšlikumus un aprēķinus valsts speciālā budžeta bāzes projektam, sagatavo valsts speciālā budžeta bāzes projektu sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu un iesniedz to saskaņošanai Labklājības ministrijā. Ja Labklājības ministrija nesaskaņo ar Finanšu ministriju valsts speciālā budžeta bāzes projektu, tā piecu darbdienu laikā var iesniegt pamatotus iebildumus. Finanšu ministrija izvērtē Labklājības ministrijas iesniegtos iebildumus, ja nepieciešams, precizē valsts speciālā budžeta bāzes aprēķinus un līdz n gada 5.martam iesniedz Ministru kabinetā apstiprināšanai valsts speciālā budžeta bāzes projektu, pievienojot nesaskaņoto bāzes izdevumos neiekļauto pasākumu sarakstu.

19. Ministru kabinets, izskatot budžeta bāzes projektu, uzklausa Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu padomes, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Ģenerālprokuratūras viedokli.

IV. Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes pārskatīšana

20. Ja atbilstoši šo noteikumu III nodaļai aprēķinātā un Ministru kabinetā apstiprinātā valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāze nenodrošina valstī noteiktos fiskālos nosacījumus, Ministru kabinets lemj par valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes optimizācijas pasākumiem.

21. Ministrija atbilstoši šo noteikumu 20.punktā minētajam lēmumam iesniedz Finanšu ministrijā precizēto valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadu.

V. Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta attīstības daļas noteikšana

22. Ministru kabinets pirms valsts budžeta attīstības daļas izdevumu vērtēšanas procesa uzsākšanas var noteikt valsts budžeta attīstības daļai paredzamo līdzekļu sadalījumu starp jaunajām politikas iniciatīvām, kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem, un pārējām jaunajām politikas iniciatīvām (turpmāk – administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumi).

23. Ministrija iesniedz Finanšu ministrijā un Pārresoru koordinācijas centrā pieteikumus par jaunajām politikas iniciatīvām, kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem (1.pielikums), nosūtot tos attiecīgi uz Finanšu ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra oficiālo e-pasta adresi.

24. Ministrija iesniedz Finanšu ministrijā pieteikumus par administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumiem (2.pielikums), nosūtot tos uz Finanšu ministrijas oficiālo e-pasta adresi.

25. Ministrija iesniedz Finanšu ministrijā un Pārresoru koordinācijas centrā jauno politikas iniciatīvu sarakstu prioritārā secībā (3.pielikums), nosūtot to attiecīgi uz Finanšu ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra oficiālo e-pasta adresi.

26. Veidlapā "Jaunā politikas iniciatīva, kurai tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem, vidējam termiņam" (1.pielikums) ministrija norāda:

26.1. jaunās politikas iniciatīvas nosaukumu;

26.2. īsu aprakstu par jaunās politikas iniciatīvas būtību un tās mērķi;

26.3. budžeta programmas (apakšprogrammas) nosaukumu, kuras ietvaros jauno politikas iniciatīvu plānots īstenot;

26.4. ziņas par attiecīgo attīstības plānošanas dokumentu vai normatīvo aktu, kas pamato jaunās politikas iniciatīvas nepieciešamību, – nosaukumu un pieņemšanas datumu Saeimā vai Ministru kabinetā;

26.5. prognozētos ieņēmumus no jaunās politikas iniciatīvas īstenošanas;

26.6. jaunās politikas iniciatīvas īstenošanas izmaksas sadalījumā pa uzturēšanas (tai skaitā – atlīdzība) un kapitālajiem izdevumiem;

26.7. jaunās politikas iniciatīvas īstenošanas darbības rezultātus un to rezultatīvos rādītājus vidējam termiņam;

26.8. amata vienību skaitu, atlīdzību papildu amata vienībām un darba vietas izveidošanas izmaksas, ja jaunās politikas iniciatīvas īstenošana saistīta ar papildu struktūrvienību vai amata vienību izveidošanu;

26.9. objektu (ēka, būve, zeme, inženiertehniskās un tehnoloģiskās iekārtas, specializētās iekārtas un operatīvais transports), veicamo darbību (iegāde, būvniecība vai atjaunošana) un minētā objekta teritoriālo atrašanās vietu (vietējās pašvaldības nosaukums), ja kapitālie izdevumi ir saistīti ar ēkas, būves, zemes, inženiertehniskās un tehnoloģiskās iekārtas, specializētās iekārtas un operatīvā transporta iegādi, būvniecību vai to atjaunošanu.

27. Veidlapā "Administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākums vidējam termiņam" (2.pielikums) ministrija norāda:

27.1. administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākuma nosaukumu;

27.2. īsu aprakstu par administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākuma būtību un tā mērķi;

27.3. budžeta programmas (apakšprogrammas) nosaukumu, kuras ietvaros administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumu plānots īstenot;

27.4. prognozētos ieņēmumus no administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākuma īstenošanas;

27.5. administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākuma īstenošanas izmaksas sadalījumā pa uzturēšanas (tai skaitā – atlīdzība) un kapitālajiem izdevumiem;

27.6. amata vienību skaitu, atlīdzību papildu amata vienībām un darba vietas izveidošanas izmaksas, ja administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākuma īstenošana saistīta ar papildu struktūrvienību vai amata vienību izveidošanu;

27.7. administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumam nepieciešamā finansējuma detalizētu aprēķinu, kas pamato pieprasīto līdzekļu apjomu;

27.8. objektu (ēka, būve, zeme, inženiertehniskās un tehnoloģiskās iekārtas, specializētās iekārtas un operatīvais transports), veicamo darbību (iegāde, būvniecība vai atjaunošana) un minētā objekta teritoriālo atrašanās vietu (vietējās pašvaldības nosaukums), ja kapitālie izdevumi ir saistīti ar ēkas, būves, zemes, inženiertehniskās un tehnoloģiskās iekārtas, specializētās iekārtas un operatīvā transporta iegādi, būvniecību vai to atjaunošanu;

27.9. citu būtisku informāciju pēc pieteikuma iesniedzēja ieskatiem.

28. Veidlapā "Jauno politikas iniciatīvu saraksts prioritārā secībā" (3.pielikums) ministrija apkopo visas iesniedzamās jaunās politikas iniciatīvas divās sadaļās prioritārā secībā un attiecīgi norāda:

28.1. jaunās politikas iniciatīvas nosaukumu;

28.2. budžeta programmas (apakšprogrammas) nosaukumu, kuras ietvaros jaunā politikas iniciatīva tiks īstenota;

28.3. jaunās politikas iniciatīvas īstenošanai nepieciešamo finansējumu;

28.4. jaunās politikas iniciatīvas kārtas numuru sarakstā, norādot to prioritāro secību;

28.5. jaunās politikas iniciatīvas pabeigšanas gadu;

28.6. jaunajām politikas iniciatīvām kopējo nepieciešamo finansējumu.

29. Ministrija vienu un to pašu līdzekļu pieprasījumu nedrīkst ietvert vienlaikus gan pieteikumā par jauno politikas iniciatīvu, kurai tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem, gan pieteikumā par administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumu.

30. Finanšu ministrija vērtē ministriju jaunās politikas iniciatīvas, kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem, atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā minētajam punktu skaitam saskaņā ar šādiem kritērijiem:

30.1. atbilstība nacionālajam attīstības plānam vai valsts aizsardzības koncepcijai;

30.2. atbilstība citiem attīstības plānošanas dokumentiem, kas nav minēti šo noteikumu 30.1.apakšpunktā, un Ministru kabineta rīkojumiem un protokollēmumiem;

30.3. atbilstība normatīvajiem aktiem;

30.4. atbilstība uzdevumiem, kas noteikti Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību;

30.5. jaunās politikas iniciatīvas vieta ministrijas iesniegtajā jauno politikas iniciatīvu sarakstā.

31. Pārresoru koordinācijas centrs vērtē ministriju jaunās politikas iniciatīvas, kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem, atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā minētajam punktu skaitam saskaņā ar šādiem kritērijiem:

31.1. atbilstība nacionālajam attīstības plānam vai valsts aizsardzības koncepcijai;

31.2. atbilstība citiem attīstības plānošanas dokumentiem, kas nav minēti šo noteikumu 31.1.apakšpunktā, un Ministru kabineta rīkojumiem un protokollēmumiem;

31.3. atbilstība uzdevumiem, kas noteikti Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību.

32. Pārresoru koordinācijas centrs atbilstoši šo noteikumu 31.punktam veikto izvērtējumu iesniedz Finanšu ministrijā tās noteiktajā termiņā, kā arī nosūta to attiecīgajai ministrijai.

33. Pamatojoties uz Finanšu ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra veikto izvērtējumu, Finanšu ministrija katrai jaunajai politikas iniciatīvai, kurai tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem, aprēķina vidējo punktu skaitu. Vienādu punktu skaitu ieguvušās jaunās politikas iniciatīvas tiek sakārtotas prioritārā secībā atbilstoši kritērijā "atbilstība nacionālajam attīstības plānam vai valsts aizsardzības koncepcijai" iegūtajam lielākajam punktu skaitam. Ja arī tad vairākas jaunās politikas iniciatīvas atrodas līdzvērtīgās pozīcijās, tās tiek sakārtotas prioritārā secībā atbilstoši jaunās politikas iniciatīvas vietai ministrijas iesniegtajā jauno politikas iniciatīvu sarakstā.

34. Finanšu ministrija saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes un iesniegšanas grafikā noteikto termiņu iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu, kurā ir iekļauta šāda informācija:

34.1. vienots saraksts, kurā prioritārā secībā norādītas jaunās politikas iniciatīvas, kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem (pamatojoties uz šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iesniegtajiem ministriju pieteikumiem);

34.2. saraksts, kurā norādītas Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu ministrijas (Zemesgrāmatu nodaļu, rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu), Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Ģenerālprokuratūras jaunās politikas iniciatīvas, kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem (pamatojoties uz iesniegtajiem pieteikumiem);

34.3. šo noteikumu 31.punktā minētais Pārresoru koordinācijas centra veiktais izvērtējums;

34.4. saraksts, kurā norādīti ministriju administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumi (pamatojoties uz ministriju iesniegtajiem pieteikumiem);

34.5. saraksts, kurā norādīti Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu ministrijas (Zemesgrāmatu nodaļu, rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu), Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Ģenerālprokuratūras administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumi (pamatojoties uz iesniegtajiem pieteikumiem);

34.6. Finanšu ministrijas priekšlikumi par atbalstāmajām jaunajām politikas iniciatīvām, ņemot vērā valstī noteiktos fiskālos nosacījumus;

34.7. cita informācija, kas attiecas uz jauno politikas iniciatīvu izvērtēšanas procesu.

35. Ministru kabinets izskata šo noteikumu 34.punktā minēto informāciju, ņemot vērā apstiprinātos valsts budžeta bāzes izdevumus, prognozes par makroekonomisko attīstību un valstī noteiktos fiskālos nosacījumus.

36. Ministru kabinets, izskatot jaunās politikas iniciatīvas, uzklausa Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu padomes, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Ģenerālprokuratūras viedokli.

37. Pēc jauno politikas iniciatīvu izskatīšanas Ministru kabinetā ministrija pēc Finanšu ministrijas pieprasījuma iesniedz Finanšu ministrijā informāciju, kas nepieciešama šo noteikumu 38.punktā minēto aprēķinu veikšanai.

38. Atbilstoši Ministru kabinetā atbalstītajām jaunajām politikas iniciatīvām Finanšu ministrija nosaka maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijai un iesniedz to izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Finanšu ministra vietā –
zemkopības ministre L.Straujuma

1.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 11.decembra
noteikumiem Nr.867

Jaunā politikas iniciatīva, kurai tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem, vidējam termiņam

Piezīmes.

1. * Darbības rezultātus un to rezultatīvos rādītājus veido pēc iespējas atbilstošākus attīstības plānošanas dokumentos apstiprinātajiem darbības rezultātiem un to rezultatīvajiem rādītājiem.

2. ** Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Finanšu ministra vietā –
zemkopības ministre L.Straujuma

2.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 11.decembra
noteikumiem Nr.867

Administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākums vidējam termiņam

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Finanšu ministra vietā –
zemkopības ministre L.Straujuma

3.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 11.decembra
noteikumiem Nr.867

Jauno politikas iniciatīvu saraksts prioritārā secībā

I. Jaunās politikas iniciatīvas, kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem, vidējam termiņam

II. Pārējās jaunās politikas iniciatīvas (administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumi) vidējam termiņam

III. Jaunajām politikas iniciatīvām nepieciešamais kopējais finansējums

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Finanšu ministra vietā –
zemkopības ministre L.Straujuma

4.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 11.decembra
noteikumiem Nr.867

Vērtēšanas kritēriji jaunajām politikas iniciatīvām, kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem, un atbilstošais punktu skaits

Finanšu ministra vietā –
zemkopības ministre L.Straujuma