Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 241

Rīgā 2001.gada 12.jūnijā (prot. Nr. 27, 14.¤)

Katliekārtu tehniskās uzraudzības kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” 3.panta otro daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības, kas jāievēro, lai neradītu draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi, organizējot un veicot darbus ar iekārtām, kas projektētas un stacionāri uzstādītas šķidruma karsēšanai līdz temperatūrai, kas pārsniedz 95 °C, bet nav lielāka par 110 °C, ar spiedienu, kas pārsniedz atmosfēras spiedienu, un šī šķidruma izmantošanai par siltumnesēju ārpus šīs iekārtas (turpmāk — katliekārtas), kā arī nosaka katliekārtu tehniskās uzraudzības kārtību.

2. Noteikumi neattiecas uz darbībām ar:

2.1. iekārtām, kas normatīvajos aktos noteiktas par spiedieniekārtām un to kompleksiem un saskaņā ar normatīvajos aktos par spiedieniekārtām un to kompleksiem noteikto klasifikāciju atbilst III vai IV kategorijas spiedieniekārtām;

2.2. katliekārtām, kurām ražotāja norādītā jauda ir mazāka par vai vienāda ar 500 kW.

3. Labklājības ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka valsts bezpeļņas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.

4. Valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk — piemērojamie standarti).

 

2. Vispārīgās prasības

katliekārtu lietošanai

5. Katliekārtas izvietojumu, atbilstošu un drošu lietošanu, apkalpošanu un uzraudzību saskaņā ar šo noteikumu prasībām un ražotāja instrukciju nodrošina katliekārtas valdītājs, lai nepieļautu draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi.

6. Atļauts lietot tikai Valsts darba inspekcijā reģistrētas katliekārtas.

7. Katrai katliekārtai nepieciešama pase valsts valodā, kuru saskaņā ar šo noteikumu pielikumā noteikto pases paraugu konkrētai katliekārtai aizpilda katliekārtas ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai importētājs (ja ražotājs neatrodas Latvijā), norādot ziņas, kas attiecas uz konkrēto katliekārtu.

8. Katliekārtas pasei ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai importētājs pievieno atbilstības deklarāciju par atbilstību šo noteikumu prasībām, kā arī montāžas un lietošanas instrukciju valsts valodā, kurā norādīta šāda informācija:

8.1. katliekārtas uzstādīšanas un pārvietošanas kārtība, arī atsevišķo elementu savienošana;

8.2. kārtība, kādā tiek uzsākta katliekārtas lietošana;

8.3. katliekārtas lietošanas kārtība;

8.4. katliekārtas tehniskās apkopes un uzraudzības kārtība, arī lietotāja veicamās pārbaudes;

8.5. tehniskā dokumentācija, rasējumi, diagrammas un aprēķini, ja tie palīdz izprast lietošanas instrukcijā dotās norādes.

9. Katliekārtas valdītājs, nododot vai iznomājot katliekārtu citam valdītājam, nodod arī tās pasi un šo noteikumu 8.punktā minētos dokumentus.

10. Katliekārtas valdītājam aizliegts uzsākt katliekārtas lietošanu bez katliekārtas pases un šo noteikumu 8.punktā minētajiem dokumentiem.

11. Katliekārtas lietošanas laikā tās valdītājam ir šādi pienākumi:

11.1. atbilstoši katliekārtas konstrukcijai un tās lietošanas apstākļiem nodrošināt pietiekamu skaitu apkalpojošā personāla, kas apmācīts un atestēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

11.2. norīkot (ar rakstisku rīkojumu) atbilstošas kvalifikācijas speciālistu, kas ir atbildīgs par katliekārtas tehnisko stāvokli, tās drošu lietošanu un apkopi (turpmāk — atbildīgais speciālists);

11.3. ievērojot ražotāja montāžas un lietošanas instrukcijas, izstrādāt un apstiprināt apkalpojošā personāla darba instrukcijas un uzturēt tās aktuālā stāvoklī;

11.4. nodrošināt pases un lietošanas instrukcijas glabāšanu un uzrādīšanu Valsts darba inspekcijas amatpersonām un kompetentās pilnvarotās inspicēšanas institūcijas pārstāvjiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

11.5. nodrošināt norīkojumu (atļauju) noformēšanu paaugstinātas bīstamības darbiem;

11.6. nodrošināt katliekārtas savlaicīgas tehniskās pārbaudes, kuras veic kompetenta pilnvarota inspicēšanas institūcija šo noteikumu 4.nodaļā noteiktajā kārtībā;

11.7. ziņot Valsts darba inspekcijai par avārijām vai nelaimes gadījumiem, kas notikuši, lietojot katliekārtu.

12. Katliekārtas valdītājs nodrošina atbildīgo speciālistu ar šādu lietošanas dokumentāciju:

12.1. katliekārtas pasi;

12.2. katliekārtas un to elementu lietošanas instrukcijām un apkalpojošā personāla darba instrukcijām;

12.3. katliekārtas lietošanas žurnālu.

13. Atbildīgajam speciālistam ir šādi pienākumi:

13.1. nodrošināt katliekārtas un tās aprīkojuma atbilstošu tehnisko stāvokli;

13.2. nodrošināt šo noteikumu 12.punktā minētās katliekārtas lietošanas dokumentācijas atbilstošu uzturēšanu;

13.3. uzraudzīt, lai apkalpojošā personāla kvalifikācija atbilstu noteiktām prasībām un tas būtu instruēts par katlu drošu lietošanu;

13.4. sagatavot katliekārtu šajos noteikumos paredzētām tehniskajām pārbaudēm un būt klāt šo pārbaužu veikšanā;

13.5. konstatējot nepieļaujamus defektus un instrukcijas pārkāpumus darbā ar katliekārtu, apturēt tās darbību un nodrošināt atklāto trūkumu novēršanu;

13.6. instruēt apkalpojošo personālu darba vietā un organizēt atkārtotas un ārpuskārtas zināšanu pārbaudes;

13.7. norādīt katliekārtas pasē visus datus par katliekārtas remontiem un apkalpošanu, veiktos pasākumus, kas ietekmē katliekārtas drošu lietošanu, kā arī šajos noteikumos noteikto tehnisko pārbaužu rezultātus;

13.8. norādīt katliekārtas lietošanas žurnālā datus par katliekārtas darbināšanas laiku, iekārtu, līmeņrāžu, manometru, drošības vārstu, barošanas sūkņu, automātikas, signalizācijas un aizsardzības ierīču stāvokli un pārbaudes rezultātiem, kā arī katliekārtas un tās palīgierīču apkalpošanas maiņu nodošanu un pieņemšanu;

13.9. pārtraukt katliekārtas darbību, ja tās lietošana apdraud cilvēku dzīvību, veselību, īpašumu un vidi, kā arī ja paredzētajā termiņā nav izdarītas katliekārtas tehniskās pārbaudes.

14. Katliekārtas apkalpojošajam personālam ir šādi pienākumi:

14.1. saskaņā ar darba instrukcijām un atbildīgā speciālista rīkojumiem un norādījumiem ievērot visas darba drošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības darbā ar katliekārtu;

14.2. apstādināt katliekārtas darbību un ziņot atbildīgajam speciālistam vai tās valdītājam, ja turpmāka katliekārtas lietošana apdraud cilvēku dzīvību, veselību, īpašumu vai vidi, kā arī šādos gadījumos:

14.2.1. bojāti visi drošības vārsti vai to aizvietojošās drošības ierīces;

14.2.2. spiediens palielinājies par 10 % virs pieļaujamā darba spiediena un veiktie pasākumi nespēj apturēt tā palielināšanos;

14.2.3. šķidruma līmenis katliekārtā ir zemāks vai augstāks par pieļaujamo līmeni;

14.2.4. nestrādā neviens no tiešās darbības līmeņrādītājiem;

14.2.5. katliekārtai atklāti plīsumi, izspiedumi, neblīvumi, neblīvumi metinātajās šuvēs, pārrautas stiprības saites, enkuru caurules vai blīves;

14.2.6. bojāts manometrs un ar citiem mēraparātiem nevar noteikt spiedienu;

14.2.7. nav elektriskās strāvas automātiskajai vadībai, kontroles mēraparātiem, signalizācijai un drošības automātikai;

14.2.8. kameru kurtuvēs nodzisusi liesma, izņemot gadījumus, kad deglis strādā pozicionālā režīmā;

14.2.9. sprādzis kurināmā un gaisa maisījums kurtuvē vai dūmejās;

14.2.10. barošanas šķidruma cirkulācija caur ūdens vai šķidruma sildāmo katliekārtu ir mazāka par pieļaujamo;

14.2.11. barošanas šķidruma spiediens un temperatūra ūdens vai šķidruma sildāmajā katliekārtā ir zem vai virs pieļaujamajiem parametriem;

14.2.12. pielejot sistēmā šķidrumu, izplešanās trauka signālcaurulēs šķidrums neparādās (ūdens vai šķidruma sildāmajām katliekārtām, kas strādā apkures sistēmā ar atmosfēras tipa izplešanās trauku);

14.2.13. izcēlies ugunsgrēks vai stihiska nelaime, kas apdraud katliekārtu;

14.2.14. citos gadījumos, kas paredzēti apkalpojošā personāla darba instrukcijās.

15. Atļauts darbināt katliekārtu bez apkalpojošā personāla tiešas klātbūtnes, ja katliekārta aprīkota ar automātiku, signalizāciju un aizsardzību, kas nodrošina tās drošu lietošanu un darbības pārtraukšanu, ja darba parametru novirzes no pieļaujamās normas apdraud katliekārtu.

 

3. Drošības prasības

katliekārtas lietošanai

3.1. Izvietojums

16. Katliekārtu novieto atsevišķā ēkā vai speciāli tam pielāgotā telpā (turpmāk — katlumāja).

17. Ražošanas telpās katliekārtu drīkst novietot, ja tā ietilpst ražošanas tehnoloģiskajā iekārtā. Šādā gadījumā katliekārtas atrašanās vietu norobežo no pārējām ražošanas telpām ar atbilstošas stiprības nedegošām starpsienām. Starpsienu augstums nedrīkst būt zemāks par katliekārtas augstumu, bet ne zemāks par diviem metriem.

18. Dzīvojamās, sabiedriskās un sadzīves telpās katliekārtu drīkst novietot tikai tad, ja negadījumā, kas saistīts ar katliekārtas darbību, netiks apdraudēta klātesošo personu veselība un drošība.

19. Katliekārtu nostiprina tā, lai nebūtu iespējama tās apgāšanās, patvaļīga novirzīšanās vai sašķiebšanās. Katliekārtu novieto tā, lai tās apskate, remonts un tehniskā apkope būtu droša, un, ja nepieciešams, ierīko attiecīgas platformas un kāpnes.

20. Katlumājā ir ierīkots atbilstošs apgaismojums, lai apkalpojošais personāls droši varētu veikt savus pienākumus.

21. Katlumājā ir ierīkots avārijas apgaismojums un skaņas signalizācija, kas liecina par katliekārtas apstādināšanu vai darbību avārijas režīmā, un šie brīdinājumi ir redzami un dzirdami:

21.1. no katliekārtas priekšdaļas, ejām starp katliekārtām, katliekārtas aizmugures vai telpas virs katliekārtas;

21.2. no vadības paneļa un pults;

21.3. no pelnu telpas;

21.4. no ventilatoru un dūmsūcēju platformas;

21.5. no kurināmā bākas un deaeratoru telpas;

21.6. no barošanas šķidruma sagatavošanas iekārtas;

21.7. no katliekārtas platformas un trepēm;

21.8. no sūkņu telpas.

22. Katliekārtu katlumājā novieto tā, lai katliekārtas apskate, remonts un tehniskā apkope būtu droša, kā arī ievērojot lietošanas dokumentācijā noteiktos attālumus:

22.1. no katliekārtas vai tās izvirzītajām detaļām līdz katlumājas sienai;

22.2. no izvirzītajām kurtuves daļām līdz pretējai sienai (katliekārtām ar mehanizētām kurtuvēm);

22.3. no katliekārtas priekšpusē izvirzītajām kurtuves daļām līdz pretējai sienai (katliekārtām ar kurtuvi, kuru apkalpo ar rokām);

22.4. no katliekārtas izvirzītajām daļām līdz pretējai sienai (katliekārtām, kurām paredzēta apkalpošana no sāniem — rušināšana, appūšana; dūmeju, boileru un kolektoru tīrīšana, kā arī katla, pārkarsētāja un ekonomaizera cauruļu izņemšana, periodiskā duļķu izvadīšana u.c.);

22.5. starp malējo katliekārtu un katlumājas sienu, kā arī starp katliekārtām (katliekārtām, kurām nav paredzēta apkalpošana no sāniem), paredzot katliekārtas termisko izplešanos;

22.6. starp katliekārtas aizmuguri un katlumājas sienu, kā arī starp atsevišķām katliekārtas izvirzītajām daļām līdz pretējās sienas atsevišķām izvirzītajām daļām (kronšteiniem, kolonnām, trepēm u.c.);

22.7. starp katliekārtas pārejām vai starp katliekārtas augšējās virsmas un katlumājas pārsedzi vai zemākajām pārseguma konstrukcijām.

3.2. Aprīkojums

23. Katliekārtas atkarībā no to konstrukcijas un paredzētā lietošanas veida ir apgādātas ar šādu aprīkojumu:

23.1. drošības vārsti, kas aizsargā katliekārtu no spiediena paaugstināšanās virs pieļaujamā spiediena;

23.2. šķidruma līmeņa rādītāji;

23.3. manometri;

23.4. ierīces temperatūras mērīšanai;

23.5. slēgierīces un regulēšanas ierīces;

23.6. drošības ierīces;

23.7. barošanas ierīces;

23.8. šķidruma cirkulācijas un sagatavošanas ierīces.

24. Katliekārtas aizsardzībai no spiediena paaugstināšanās virs pieļaujamā spiediena drīkst lietot šādus drošības vārstus:

24.1. tiešās darbības atsvaru drošības vārstus;

24.2. tiešās darbības atsperes drošības vārstus;

24.3. impulsa tipa drošības vārstus, kas komplektēti kopā ar galveno drošības vārstu, tiešās darbības impulsa vārstiem, atmosfēras tipa izplešanās trauku un membrānas tipa izplešanās trauku;

24.4. citus vārstus, kurus šim nolūkam uzstādījis katliekārtas ražotājs.

25. Drošības vārstus visā to lietošanas laikā nodrošina ar pietiekamu caurlaides spēju tā, lai spiediens ilgstoši nepārsniegtu maksimāli pieļaujamo spiedienu. Ja to paredz katliekārtas lietošanas instrukcija, pieļaujama īslaicīga spiediena paaugstināšana ne vairāk kā par 10 % virs maksimāli pieļaujamā spiediena.

26. Vaļējo izplešanās trauku kā ierīci, kas aizsargā katliekārtu no spiediena paaugstināšanās, drīkst lietot tikai ūdens sildāmajām katliekārtām ar dabīgo cirkulāciju.

27. Aizliegts tieši izmantot šķidrumu no īscaurulēm, uz kurām uzstādīts drošības vārsts.

28. Drošības vārsts ir apgādāts ar aizsargierīci, kas pasargā apkalpojošo personālu no applaucēšanās, ja vārsts atveras. Tvaiku, gāzi vai šķidrumu, kas izplūst no drošības vārsta, novada ārpus katlumājas telpām vai vietā, kas neietekmē apkalpojošā personāla un vides drošību, un šī novadīšana nedrīkst radīt pretspiedienu.

29. Vaļējā tipa izplešanās trauks, kas aizsargā katliekārtu no spiediena paaugstināšanās, ir savienots ar atmosfēru un apgādāts ar blīvi noslēdzamu vāku, kā arī ar līmeņa kontroles ierīcēm. Lai nepieļautu ūdens sasalšanu tajos, izplešanās trauks un cauruļvads ir klāts ar siltumizolāciju. Cauruļvadā, kas izplešanās trauku savieno ar apkures sistēmu, aizliegts ierīkot regulēšanas un noslēdzošās ierīces.

30. Katliekārtas atsperes drošības vārstu katliekārtas lietošanas laikā nedrīkst nospriegot vairāk par vārsta ražotāja noteikto lielumu. Ja darba vide (piemēram, temperatūra) kaitīgi iedarbojas uz atsperes materiālu, tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu vai kontrolētu šādu ietekmi.

31. Drošības vārstu nepieciešams pārbaudīt, atverot to katliekārtas darbības laikā, izņemot gadījumu, ja šāda rīcība var kaitīgi ietekmēt vidi vai tehnoloģisko procesu. Šajā gadījumā vārstu pārbauda uz šim nolūkam paredzēta stenda.

32. Drošības vārstu katliekārtas lietošanas laikā apkalpo saskaņā ar lietošanas instrukciju.

33. Drošības vārstu un impulsa līniju novadošie cauruļvadi vietās, kur iespējama kondensāta uzkrāšanās, ir aprīkoti ar piemērotām drenāžas ierīcēm. Uz šīm drenāžas ierīcēm aizliegts uzstādīt noslēgierīces.

34. Gāzi vai šķidrumu, kas izdalās no drošības vārstiem un drenāžas, aizvada uz vietu, kur tie neietekmē cilvēku un vides drošību. Toksiskas, sprādzienbīstamas vai ugunsbīstamas tehnoloģiskās vielas novada uz slēgtu sistēmu tālākai utilizācijai vai uz sadedzināšanas sistēmu. Aizliegts apvienot izmešus, kuri satur vielas, kas maisījumā var veidot sprādzienbīstamus vai nestabilus savienojumus.

35. Katliekārtas šķidruma līmeņa rādītājus:

35.1. apkalpo saskaņā ar to lietošanas instrukciju;

35.2. uztur tā, lai nodrošinātu to rādījumu labu redzamību, īpaši attiecībā uz maksimāli un minimāli pieļaujamo šķidruma līmeni.

36. Katliekārtās ir ierīkotas attiecīgas slēgierīces, lai šķidruma līmeņa rādītājus un manometrus lietošanas laikā varētu atvienot no katliekārtas un noņemt tos, neietekmējot katliekārtas darbību.

37. Katliekārtas manometrus:

37.1. apkalpo saskaņā ar lietošanas instrukciju;

37.2. uztur tā, lai nodrošinātu to rādījumu labu redzamību, īpaši attiecībā uz maksimāli pieļaujamo darba spiedienu;

37.3. pārbauda saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību un rezultātus ieraksta katliekārtas pasē vai pievieno tai;

37.4. aizsargā no sasalšanas.

38. Manometrs ir nederīgs lietošanai, ja:

38.1. tas nav pārbaudīts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību vai nav atkārtoti pārbaudīts noteiktajā termiņā;

38.2. mērījuma bultiņa pēc manometra atslēgšanas neatgriežas nulles iedaļā;

38.3. mērījuma novirze pārsniedz pusi no pieļaujamās kļūdas vērtības;

38.4. sasists manometra mērījuma skalas stikls vai ir citi bojājumi, kas var ietekmēt mērījuma rezultātu.

39. Katliekārtai temperatūras mērītāju uzstāda šķidruma ieejā un izejā starp katliekārtu un noslēgšanas ierīcēm, uz izejas temperatūras mērītāja skalas izceļ maksimāli pieļaujamās temperatūras atzīmi.

40. Katliekārtas temperatūras mērītājus apkalpo saskaņā ar lietošanas instrukciju un pārbauda normatīvajos aktos par mērījumu vienotību noteiktajā kārtībā.

41. Katliekārtām ar šķidro kurināmo kurināmā temperatūru nosaka pirms kurināmā izsmidzināšanas sprauslām.

42. Katliekārtas slēgierīces un regulēšanas ierīces apkalpo saskaņā ar lietošanas instrukciju, un tās nodrošina katliekārtas elementu noslēgšanu vai atvēršanu.

43. Katliekārtas drošības ierīcēm visā to lietošanas laikā jānodrošina savlaicīga un droša katliekārtas un tās elementu atslēgšana, ja saskaņā ar lietošanas instrukciju radušās nepieļaujamas novirzes no lietošanas režīma. Katliekārtai nepieciešamās drošības ierīces nosaka katliekārtas ražotājs.

44. Katliekārtas ar kameras tipa kurtuvi ir aprīkotas ar automātiskām ierīcēm, kuras pārtrauc degvielas padevi kurtuvē, bet katliekārtas ar degvielas slāņu sadedzināšanu ir apgādātas ar automātiskām ierīcēm, kas atslēdz vilkmes ierīces un kurtuves degvielas padeves mehānismus, ja:

44.1. paaugstinās šķidruma spiediens katliekārtas izejas kolektorā vairāk nekā par 10 % no pieļaujamā spiediena;

44.2. pazeminās šķidruma spiediens katliekārtas izejas kolektorā līdz vērtībai, kura atbilst piesātinājuma spiedienam maksimālā šķidruma temperatūrā katliekārtas izejā;

44.3. paaugstinās šķidruma temperatūra katliekārtas izejā līdz pieļaujamajai katliekārtas lietošanas instrukcijā norādītajai vērtībai;

44.4. samazinās šķidruma patēriņš katliekārtā līdz minimāli pieļaujamajai katliekārtas lietošanas instrukcijā norādītajai vērtībai.

45. Katliekārtas ar kameras tipa kurtuvi ir aprīkotas ar automātiskām ierīcēm degvielas padeves pārtraukšanai kurtuvē, ja:

45.1. kurtuvē nodziest liesma;

45.2. nav pietiekamas vilkmes;

45.3. nav pietiekamas gaisa padeves.

46. Katla barošanas iekārtas un karsējamā šķidruma cirkulācijas iekārtas visā katliekārtas lietošanas laikā uztur saskaņā ar lietošanas instrukciju, un tās nodrošina katliekārtas darbību visos režīmos un drošu darbības pārtraukšanu avārijas gadījumā.

47. Katla barošanas iekārtas un karsējamā šķidruma cirkulācijas iekārtas nodrošina, ka:

47.1. pie vienas barošanas grupas pieslēgtām katliekārtām spiediena starpība nepārsniedz 15 % no to darba spiediena;

47.2. pie vienas barošanas grupas pieslēgtām barošanas iekārtām ir parametri, kas atļauj to paralēlu darbību;

47.3. katliekārtas barošana pie lielākā darba spiediena notiek, ievērojot hidrostatisko spiedienu un barošanas šķidruma zudumu, kā arī spiediena paaugstināšanos pirms drošības vārsta atvēršanās;

47.4. katliekārtas kopējā darbība, kā arī duļķu izvadīšana, ūdens sārmainība, tvaika dzesēšana, reducēšanas iekārtu nodrošināšana ar barošanas šķidrumu un dzesēšanas iekārtu darbība ir droša;

47.5. šķidruma cirkulācijas sūkņi darbojas ar paredzēto ražību un spiedienu.

48. Ja barošanas virzuļsūkņa radītais spiediens ir lielāks par maksimāli pieļaujamo spiedienu, barošanas līnijā starp virzuļsūkni un katliekārtas barošanas līnijas noslēgierīci ir uzstādīts drošības vārsts.

49. Katliekārtas valdītājs visā lietošanas laikā nodrošina katliekārtas barošanu ar ūdeni vai citu šķidrumu, kas neizraisa katliekārtas elementu un barošanas sistēmas bojāšanu katlakmens, duļķu nosēdumu, nepieļaujami paaugstinātas sārmainības vai metāla korozijas dēļ.

50. Katliekārtas barošanas šķidruma sagatavošanas veidu, sāļu un duļķu izvadīšanas nepārtrauktību un periodiskumu, kā arī prasības barošanas šķidrumam nosaka ražotājs katliekārtas lietošanas instrukcijā.

51. Šķidruma sildāmajām katliekārtām ir nodrošināta barošanas šķidruma sagatavošana katliekārtas ārpusē.

3.3. Apzīmējumi

52. Katliekārtas valdītājs nodrošina, lai uz katliekārtas redzamā vietā būtu norādīts katliekārtas reģistrācijas numurs, ražotāja noteiktais darba spiediens, kā arī nākamais iekšējās un hidrauliskās pārbaudes datums (zīmju augstumam jābūt ne mazākam par 50 mm).

3.4. Remonts vai rekonstrukcija

53. Katliekārtas pamatelementu nomaiņa vai to elementu metināšana, kuru robežvērtības ir izmantotas stiprības aprēķinos (turpmāk — remonts), kā arī katliekārtas konstrukcijas vai darba parametru izmaiņas (turpmāk — rekonstrukcija) atļautas, ievērojot piemērojamo standartu prasības.

54. Katliekārtas elementus metina tikai tie metinātāji, kuri atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir apliecinājuši savu kompetenci šādu darbu izpildē.

55. Katliekārtas metinātos savienojumus atbilstoši piemērojamajiem standartiem pārbauda ar nesagraujošām kontroles metodēm tikai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā akreditētas laboratorijas.

56. Katliekārtas remontu vai rekonstrukciju drīkst uzsākt tikai pēc tam, kad tās valdītājs ir izsniedzis šo noteikumu 11.5.apakšpunktā noteikto rakstisko norīkojumu (atļauju).

57. Pirms remonta vai rekonstrukcijas uzsākšanas katliekārtu atvieno no spiediena, temperatūras, šķidruma un gāzes avotiem.

58. Starp katliekārtas savienojošajiem cauruļvadiem ar atloku savienojumiem novieto atbilstošas stiprības slēgplāksnes. Slēgplāksne ir ar attiecīgu izcilni, lai to varētu atšķirt no blīvēm.

59. Katliekārtas cauruļvadus bez atloku savienojumiem noslēdz ar divām noslēgierīcēm, starp kurām ir drenāžas līnija, kas tieši savienota ar atmosfēru.

60. Visi dati par katliekārtas remontu vai rekonstrukciju, kā arī par pārbaudēm, kas veiktas saistībā ar remontu vai rekonstrukciju, tiek dokumentēti un pievienoti katliekārtas pasei.

 

4. Katliekārtas

tehniskās pārbaudes

61. Katliekārtas kārtējās tehniskās pārbaudes ir šādas:

61.1. iekšējā tehniskā pārbaude, lai konstatētu katliekārtas un tās iekšējo elementu stāvokli, atklātu plaisas, izspiedumus un koroziju uz iekšējām un ārējām virsmām, bojājumus metinātos, kniedētos, valcētos, skrūvju un blīvju savienojumos, kā arī apmūrējuma bojājumus, kas var radīt katliekārtas pārkaršanu;

61.2. hidrauliskā pārbaude, lai noteiktu katliekārtas izturību, tās elementu un savienojumu blīvumu. Hidraulisko pārbaudi veic tikai pēc pozitīviem iekšējās pārbaudes rezultātiem. Hidraulisko pārbaudi veic katliekārtai kopā ar tās aprīkojumu;

61.3. ārējā tehniskā pārbaude, kas ietver katliekārtas darbības pārbaudi, lai noteiktu katliekārtas un tās aprīkojuma, barošanas ierīču, drošības ierīču, automātikas, mēraparatūras, šķidruma sagatavošanas iekārtu stāvokli un izvietojuma atbilstību ražotāja norādījumiem, šiem noteikumiem un darbināšanas režīmam.

62. Katliekārtas kārtējās tehniskās pārbaudes, kā arī ārkārtas tehniskās pārbaudes šo noteikumu 70.punktā noteiktajos gadījumos veic kompetenta pilnvarota inspicēšanas institūcija saskaņā ar piemērojamajiem standartiem.

63. Katliekārtas valdītājam ir pienākums nodrošināt šādas katliekārtas kārtējās tehniskās pārbaudes:

63.1. ārējo tehnisko pārbaudi — pirms katliekārtas pirmreizējās lietošanas un turpmāk ne retāk kā reizi gadā;

63.2. iekšējo tehnisko pārbaudi — ne retāk kā reizi četros gados;

63.3. hidraulisko pārbaudi — ne retāk kā reizi astoņos gados.

64. Ņemot vērā katliekārtu tehnisko stāvokli un lietošanas (kalpošanas) laiku, kompetentai pilnvarotajai inspicēšanas institūcijai ir tiesības iekšējās un hidrauliskās pārbaudes noteikt biežāk nekā paredzēts šo noteikumu 63.punktā.

65. Katliekārtas elementus, kuri nav pieejami iekšējai un/vai ārējai tehniskajai pārbaudei, novērtē saskaņā ar katliekārtas ražotāja montāžas un lietošanas instrukciju, kurā norādītas pārbaudes metodes, apjomi un periodiskums.

66. Pirms iekšējās tehniskās pārbaudes katliekārtu nepieciešams atdzesēt un neitralizēt, attīrīt no katlakmens, kvēpiem, izdedžiem un citiem nosēdumiem, kas traucē veikt pārbaudi. Katliekārtas iekšējos elementus, kas traucē veikt pārbaudi, nepieciešams demontēt.

67. Katliekārtas hidrauliskās pārbaudes spiedienu un laiku nosaka katliekārtas ražotājs, ņemot vērā, ka:

67.1. pārbaudes spiediens nedrīkst būt zemāks par

PT = 1,25 PS x Rm/20/Rm/t, kur

Rm/20 — katliekārtas stiprības robežas minimālā vērtība 20 °C;

Rm/t — katliekārtas stiprības robeža aprēķina temperatūrā;

67.2. pārbaudes laiks, kurā uztur pārbaudes spiedienu, nedrīkst būt īsāks par 10 minūtēm.

68. Ja katliekārtas ražotājs nav noteicis, cik ilgā laikā tiek sasniegts pārbaudes spiediens, spiedienu katliekārtā palielina lēni un vienmērīgi.

69. Veicot katliekārtas hidraulisko pārbaudi, spiediena palielināšanai aizliegts izmantot saspiestu gaisu vai gāzi.

70. Katliekārtas ārkārtas tehniskā pārbaude nepieciešama šādos gadījumos:

70.1. pēc katliekārtas atkārtotas montāžas, kas saistīta ar katliekārtas pārvietošanu uz citu vietu (attiecināma tikai uz reģistrētām katliekārtām);

70.2. pēc katliekārtas remonta vai rekonstrukcijas;

70.3. pēc Valsts darba inspekcijas amatpersonas pamatota pieprasījuma.

71. Ārkārtas tehniskā pārbaude ietver visas šo noteikumu 61.punktā minētās tehniskās pārbaudes. Ņemot vērā iekārtas tehnisko stāvokli, kompetentā pilnvarotā inspicēšanas institūcija var samazināt ārkārtas tehniskās pārbaudes apjomu.

72. Ja katliekārtai beidzies ražotāja noteiktais lietošanas laiks (resurss), katliekārtas darbināšana un turpmākā lietošana ir aizliegta.

73. Katliekārtas lietošanas laiku (resursu) ir tiesīga pagarināt kompetentā pilnvarotā inspicēšanas institūcija, pēc valdītāja pieprasījuma veicot pārbaudi saskaņā ar piemērojamajiem standartiem.

74. Ja katliekārtas tehniskajā pārbaudē kompetentā pilnvarotā inspicēšanas institūcija konstatē defektus vai pazīmes, kas liecina par pazeminātu katliekārtas izturību vai funkcionālo drošību, tā izvērtē iespēju darbināt katliekārtu, pazeminot parametrus (spiedienu, temperatūru).

75. Pēc tehniskās pārbaudes veikšanas kompetentā pilnvarotā inspicēšanas institūcija ieraksta atzinumu katliekārtas pasē un sastāda tehniskās pārbaudes protokolu divos eksemplāros. Vienu pārbaudes protokolu inspicēšanas institūcija izsniedz katliekārtas valdītājam, bet otru glabā ne mazāk kā 10 gadus no pārbaudes dienas.

76. Ja pārbaudes rezultāts ir pozitīvs, kompetentā pilnvarotā inspicēšanas institūcija izsniedz katliekārtas valdītājam bīstamās iekārtas drošības pārbaudes zīmi.

77. Ja kompetentā pilnvarotā inspicēšanas institūcija pārbaudē konstatē katliekārtas neatbilstību šo noteikumu prasībām, katliekārtas valdītāja pienākums ir mēneša laikā novērst neatbilstību un pieaicināt kompetento pilnvaroto inspicēšanas institūciju atkārtotas pārbaudes veikšanai.

78. Ja katliekārta pēc atkārtotās pārbaudes neatbilst šo noteikumu prasībām vai arī apdraud cilvēku dzīvību, veselību vai vidi, inspicēšanas institūcija nekavējoties par to brīdina katliekārtas valdītāju un paziņo Valsts darba inspekcijai, kā arī Vides valsts inspekcijai, ja apdraudēta vide, un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, ja konstatēta paaugstināta ugunsbīstamība, un dienas laikā izsūta minētajām institūcijām vienu pārbaudes protokola eksemplāra kopiju.

 

5. Noslēguma jautājums

79. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.augustu.

Ministru prezidenta vietā —

kultūras ministre K.Pētersone

Labklājības ministrs A.Požarnovs

 

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.augustu.