PREAMBULA

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Biznesa augstskola Turība” dibināta 1993. gada 5. jūlijā. Augstskolas licence saņemta 1995.gadā. Augstskolas akreditācijas lapa N 002 izsniegta 1997. gada 8. maijā.

I Vispārīgie noteikumi

1. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Biznesa augstskola Turība", turpmāk tekstā “Augstskola” ir juridisku personu dibināta izglītības un zinātnes iestāde, savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi, Latvijas Republikas Izglītības likumu, Augstskolu likumu, likumu “Par zinātnisko darbību”, likumus “Par uzņēmējdarbību”, “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”, citus normatīvos aktus, kā arī Augstskolas statūtus un satversmi.

Augstskolas dibinātāji ir:

LKSCS "TURĪBA", reģistrācijas apliecības Nr.000305508, izdota 1992. gada 31. janvārī, ar juridisko adresi Tērbatas ielā 14, Rīgā, LV - 1011, Latvijas Republikā;

SIA "Birznieka Biznesa Centrs", reģistrācijas apliecības Nr. 000312821, izdota 1993. gada 5. maijā, ar juridisko adresi Graudu ielā 68, Rīgā, LV - 1058, Latvijas Republikā;

SIA "AVE ASTRA", reģistrācijas apliecības Nr. 000340163, izdota 1998. gada 14. jūlijā, ar juridisko adresi Blaumaņa ielā 22/24, Rīgā, LV-1011, Latvijas Republikā.

Augstskolas pilns nosaukums ir:

latviešu valodā - sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Biznesa augstskola Turība”;

angļu valodā - “School of Business Administration Turība” Limited;

vācu valodā - Gesellschaft mit beschränkter Haftung “Betriebswirtschaft UnternehmensHochschule Turība”;

krievu valodā - общество с ограниченной ответственностью "Высшая школа бизнеса Туриба".

Augstskolas saīsināts nosaukums ir:

latviešu valodā - Biznesa augstskola Turība;

angļu valodā - School of Business Administration Turība;

vācu valodā - Betriebswirtschaft UnternehmensHochschule Turība;

krievu valodā - Высшая школа бизнеса Туриба.

Augstskolas juridiskā adrese ir: Graudu ielā 68, Rīgā, LV - 1058, Latvijas Republikā.

2. Augstskolai ir augstākās izglītības un zinātnes iestādes tiesības, ko raksturo Augstskolas autonomija un akadēmiskā brīvība.

3. Izglītības un zinātniskā darba veikšanai Augstskolai ir tiesības dibināt katedras, profesoru grupas, zinātniskās laboratorijas, institūtus, koledžas, nodaļas un fakultātes.

4. Augstskola patstāvīgi nosaka studiju saturu un formu, studentu uzņemšanas papildus noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī zinātniskās darbības pamatvirzienus.

5. Augstskola piešķir kvalifikāciju, izsniedz valstiski atzītus diplomus, kā arī citus izglītības dokumentus normatīvos aktos noteiktā kārtībā.

6. Augstskolai ir tiesības, saistībā ar savu akadēmisko un zinātnisko darbību, būt par biedru un dalībnieku, kā arī dibināt biedrības, organizācijas un fondus, organizēt kursus, lekcijas, seminārus, rīkot kongresus, konferences un sniegt cita veida izglītības pakalpojumus, darboties starptautiskajos un nacionālajos fondos, slēgt līgumus ar citām Latvijas Republikas un ārvalstu mācību un zinātniskajām iestādēm. Minētās biedrības, organizācijas un fondi tiek dibināti un darbojas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Augstskolas statūtiem un satversmi.

7. Augstskolai ir zīmogs ar Augstskolas pilnu nosaukumu. Augstskolai ir tiesības zīmogā izmantot arī Augstskolas vēsturiski izveidojušos simboliku. Augstskolai var būt arī savs karogs un cita atribūtika.

II Darbības mērķi, uzdevumi un pamatprincipi

8. Augstskolas darbības galvenais mērķis ir radīt studentiem iespēju iegūt augstāko izglītību un kvalifikāciju, lai saglabātu Latvijas Republikai nepieciešamo intelektuālo potenciālu un veicinātu tautsaimniecības attīstību.

9. Augstskolas uzdevums ir izglītot tautsaimniecībai nepieciešamos speciālistus, īstenot viņu profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalifikāciju. Veikt zinātniskos pētījumus, izdot mācību grāmatas un studiju līdzekļus.

10. Īstenojot savas darbības mērķus un uzdevumus, augstskola pamatojas uz šādiem pamatprincipiem:

10.1. izziņas un studiju, akadēmiskā un zinātniskā brīvība, studiju kursu un zinātniskā darba satura un metožu brīva izvēle, brīva zinātniskā viedokļa un rezultātu publicēšana (paušana), ja šī brīvība nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem;

10.2. studiju un zinātniskās pētniecības darba nedalāmība;

10.3. studiju un zinātniskās pētniecības darba saistība ar sabiedrības vajadzībām un prasībām.

11. Augstskola, atbilstoši savas darbības mērķiem un uzdevumiem, ievērojot pamatprincipus:

11.1. izstrādā un pilnveido studiju programmas, plānus, kursu programmas, iekārto auditorijas, laboratorijas, datorklases, bibliotēku un citas struktūras, kā arī veic citas darbības, lai studējošiem tiktu radīta iespēja iegūt nepieciešamās zināšanas un prasmes, profesionālo kvalifikāciju, kā arī organizē atbilstošu tālākizglītības posmu īstenošanu atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām;

11.2. nodrošina tādas pārbaudījumu un eksāmenu prasības un tādu procedūru, lai piešķirtie grādi un nosaukumi, iegūtie diplomi un profesionālā kvalifikācija, kā arī dokumenti par studiju programmu daļu apgūšanu atbilstu studentu iegūtajām zināšanām un prasmēm, tos savstarpēji atzītu Latvijā un ārvalstīs;

11.3. veido personālsastāvu;

11.4. nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru;

11.5. nosaka darba samaksas, kas nedrīkst būt mazākas par normatīvos aktos noteikto minimumu;

11.6. ievēl goda biedrus un goda doktorus.

III Augstskolas pārvalde un struktūra

12. Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas akadēmiskos un zinātniskos jautājumos ir:

12.1. Satversmes sapulce;

12.2. Senāts;

12.3. rektors;

12.4. Revīzijas komisija;

12.5. Šķīrējtiesa.

13. Satversmes sapulce ir augstākā Augstskolas akadēmiskās un zinātniskās darbības pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcija.

14. Satversmes sapulces pārstāvju vēlēšanas organizē Valde.

15. Satversmes sapulcē piedalās divdesmit pārstāvji, kurus ievēlē aizklāti balsojot. Divpadsmit pārstāvji tiek ievēlēti no akadēmiskā personāla, trīs pārstāvji no studējošiem, trīs pārstāvji no vispārējā personāla un divi - no Augstskolas Valdes. Satversmes sapulces pārstāvju pilnvaru laiks ir četri gadi. Pārstāvis var tikt atsaukts no Satversmes sapulces pirms tā pilnvaru termiņa beigām, pamatojoties uz šī pārstāvja vēlētāju lēmuma, kas pieņemts tādā pašā kārtībā, kā lēmums par pārstāvja ievēlēšanu.

16. Lēmumus par Augstskolas struktūrvienību dibināšanu un likvidēšanu, kā arī iekšējo kārtību un struktūru reglamentējošos dokumentus pieņem Augstskolas Valde statūtos noteiktā kārtībā.

17. Augstskolas Valde ir administratīvi saimnieciskās vadības institūcija, kas izveidota un darbojas saskaņā ar Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem Augstskolas statūtiem. Augstskolas Valdei ir visas Augstskolas statūtos un šajā Satversmē noteiktās tiesības un pienākumi, tai skaitā slēgt darba līgumus ar Augstskolas personālu.

18. Satversmes sapulce:

18.1. pieņem un groza Augstskolas Satversmi;

18.2. ievēl un atceļ rektoru satversmē noteiktajā kārtībā;

18.3. noklausās rektora pārskatu;

18.4. ievēl Senātu;

18.5. ievēl Šķīrējtiesu;

18.6. apstiprina Senāta un Šķīrējtiesas nolikumus;

18.7. ievēl Satversmes sapulces priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru;

18.8. lemj par Šķīrējtiesnešu atbrīvošanu no darba pēc darba devēja iniciatīvas.

19. Satversmes sapulces priekšsēdētājs organizē un vada Satversmes sapulces darbu. Satversmes sapulces priekšsēdētāja vietnieks izpilda priekšēdētāja pienākumus tā atvaļinājuma, slimības vai komandējuma laikā.

20. Tiek sasauktas kārtējās un ārkārtas Satversmes sapulces. Reizi gadā, oktobra otrās nedēļas trešdienā, Satversmes sapulces priekšsēdētājs sasauc kārtējo Satversmes sapulci, kurā noklausās rektora pārskatu. Tiesības sasaukt ārkārtas Satversmes sapulci ir rektoram un Senātam. Ārkārtas Satversmes sapulci pēc Valdes ierosinājuma sasauc rektors.

21. Tiek sasauktas kārtējās un ārkārtas Satversmes sapulces. Reizi gadā, oktobra otrās nedēļas trešdienā, Satversmes sapulces priekšsēdētājs sasauc kārtējo Satversmes sapulci, kurā noklausās rektora pārskatu. Tiesības sasaukt ārkārtas Satversmes sapulces ir rektoram, Senātam un Valdei. Ārkārtas Satversmes sapulces sasaucējs iesniedz Satversmes sapulces priekšsēdētājam dienas kārtības jautājumus un lēmumu projektus.

22. Satversmes sapulces sasaucēja uzdevumā Satversmes sapulces priekšsēdētājs piecu dienu laikā izsūta pārstāvjiem paziņojumu par Satversmes sapulces sasaukšanu. Šis paziņojums jānogādā Satversmes sapulces pārstāvjiem ne vēlāk kā divdesmit dienas pirms Satversmes sapulces.

23. Satversmes sapulces sasaukšana ietver sapulces izziņošanu un norisi. Paziņojumā par Satversmes sapulci tās priekšsēdētājam ir jānorāda sapulces norises laiks, vieta un dienas kārtība. Sapulces laikā grozīt izziņoto dienas kārtību var tikai tad, ja sapulcē piedalās visi ievēlētie Satversmes sapulces pārstāvji, kuri vienbalsīgi piekrīt dienas kārtības izmaiņām.

24. Ja rektors, Senāts vai Valde vēlas papildināt izziņoto dienas kārtību, tad papildus dienas kārtības jautājumi, kā arī lēmumu projekti, ir jāiesniedz rakstveidā Satversmes sapulces priekšsēdētājam piecpadsmit dienas pirms sapulces. Satversmes sapulces priekšsēdētājam ir jāpaziņo papildus iesniegtie jautājumi pārējiem Satversmes sapulces pārstāvjiem vismaz desmit dienas pirms Satversmes sapulces noturēšanas dienas. Atkārtotās Satversmes sapulces dienas kārtības grozīšana nav atļauta, izņemot gadījumus, kad atkārtotajā sapulcē piedalās visi pārstāvji, kuri vienbalsīgi piekrīt dienas kārtības izmaiņām.

25. Paziņojums par Satversmes sapulces sasaukšanu, kā arī jebkurš cits paziņojums Satversmes sapulces pārstāvim ir uzskatāms par piegādātu, kad tas rakstveidā nosūtīts uz katra pārstāvja norādīto adresi.

26. Satversmes sapulces norises vietu, pēc saskaņošanas ar Valdi, nosaka Satversmes sapulces priekšsēdētājs.

27. Satversmes sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse Satversmes sapulces pārstāvju, tai skaitā vismaz viens Augstskolas Valdes pārstāvis. Lai izlemtu jautājumus par Satversmes grozīšanu un rektora ievēlēšanu vai atcelšanu, ir nepieciešams, lai Satversmes sapulcē piedalītos vismaz trīs ceturtdaļas no Satversmes sapulces pārstāvju skaita, tai skaitā vismaz viens Augstskolas Valdes pārstāvis. Balsojot katram Satversmes sapulces pārstāvim ir viena balss.

28. Ja izrādās, ka savlaicīgi sasaukta Satversmes sapulce nav lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, tad piecpadsmit dienu laikā Satversmes sapulce tiek sasaukta atkārtoti ar to pašu dienas kārtību, par kuru Satversmes sapulces pārstāvjiem ir jāpaziņo vismaz desmit dienas pirms atkārtoti sasauktās Satversmes sapulces. Atkārtoti sasauktā Satversmes sapulce ir lemttiesīga neatkarīgi no pārstāvju skaita, ja tajā piedalās vismaz viens Augstskolas Valdes pārstāvis.

29. Lemttiesīgas Satversmes sapulces lēmumi par Satversmes grozīšanu ir pieņemti, ja "par" lēmumu nobalso vismaz trīs ceturtdaļas no klātesošo Satversmes sapulces pārstāvju skaita. Citi lēmumi ir pieņemti, ja "par" lēmumu nobalso vismaz puse no klātesošo Satversmes sapulces pārstāvju skaita. Rektora atcelšanai nepieciešams vairāk nekā puse balsu no Satversmes sapulces pārstāvju skaita. Pieņemtie Satversmes sapulces lēmumi stratēģijas, finansu un saimnieciskajos jautājumos stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Augstskolas Dalībnieku sapulcē.

30. Atkārtotas sapulces gadījumā jebkuri lēmumi ir pieņemti, ja "par" lēmumu nobalso vismaz puse no Satversmes sapulcē klātesošo pārstāvju skaita. Pieņemtie atkārtotās Satversmes sapulces lēmumi stratēģijas, finansu un saimnieciskajos jautājumos stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Dalībnieku sapulcē.

31. Ja divās lemttiesīgās Satversmes sapulcēs pēc kārtas netiek pieņemts vai arī tiek pieņemts, bet nestājas spēkā lēmums par vienu un to pašu dienas kārtības jautājumu, tad Satversmes sapulces pārstāvju pilnvaras izbeidzas un ir izsludināmas jaunas Satversmes sapulces pārstāvju vēlēšanas. Sapulces pārstāvju pilnvaras izbeidzas arī tad, ja par kādu no iesniegtajiem jautājumiem nav pieņemts lēmums divu mēnešu laikā no to iesniegšanas brīža. Līdz jaunas Satversmes sapulces sasaukšanai Augstskolas Valdei ir visas Satversmes sapulces tiesības un pienākumi. Ne vēlāk kā četru mēnešu laikā Valde organizē jaunas Satversmes sapulces vēlēšanas.

32. Satversmes sapulce ir tiesīga izskatīt un pieņemt lēmumus tikai Satversmē minētajos jautājumos.

33. Satversmes sapulcei pieņemot lēmumus balsošana notiek atklāti. Balsošana notiek aizklāti, ja to pieprasa vairāk kā trešā daļa no klātesošo Satversmes sapulces pārstāvju skaita.

34. Satversmes sapulces protokoliem jābūt noformētiem rakstveidā un tos paraksta sapulces priekšsēdētājs un sekretārs.

35. Senāts ir Augstskolas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina dokumentus, kuri reglamentē Augstskolas akadēmiskās un zinātniskās darbības sfēras. Senāta darbības jautājumi, kas nav noteikti Satversmē, var tikt noteikti Satversmes sapulces apstiprinātā Senāta nolikumā.

36. Senāta sastāvs un senatoru ievēlēšanas kārtība tiek noteikta Senāta nolikumā, ko apstiprina Satversmes sapulce.

37. Senāts ir tiesīgs pieņemt lēmumus, ja Senāta sēdē piedalās vairāk nekā puse senatoru. Senāta lēmums tiek pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu un stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas Valdē.

38. Senāts:

38.1. ievēl amatā profesorus, asociētos profesorus, docentus, lektorus, asistentus, vadošos pētniekus, pētniekus, ar kuriem pēc ievēlēšanas var slēgt darba līgumus;

38.2. apstiprina studiju plānus, programmas un kalendāros grafikus;

38.3. lemj par augstskolas un struktūrvienību akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumiem;

38.4. apstiprina nolikumu par akadēmiskajiem amatiem un to ievēlēšanas kārtību;

38.5. apstiprina studiju procesu reglamentējošos dokumentus;

38.6. lemj par Padomnieku konventa izveidošanu, kura sastāvu iesaka Valde, un apstiprina Padomnieku konventa darbības nolikumu;

38.7. apstiprina Rektorāta padomes darbības nolikumu;

38.8. lemj arī citus jautājumus, kas saskaņā ar šo Satversmi un Satversmes sapulces apstiprināto nolikumu ietilpst Senāta kompetencē.

39. Senāts, pieņemot lēmumus, ievēro Valdes apstiprināto akadēmiskās un zinātniskās darbības budžetu.

40. Padomnieku konvents konsultē Senātu, rektoru un Valdi augstskolas attīstības stratēģijas jautājumos. Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Senātā un Satversmes sapulcē. Padomnieku konventa darbības nolikumu apstiprina Senāts.

41. Rektors īsteno Augstskolas akadēmiskās un zinātniskās darbības vadību un bez īpaša pilnvarojuma savas kompetences robežās pārstāv Augstskolu visās akadēmiskās un zinātniskās darbības lietās.

42. Rektoru, pēc Augstskolas Valdes ieteikuma, ievēl Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Satversmes sapulcē ievēlētais rektors tiek apstiprināts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Rektoru var atcelt Satversmes sapulce. Rektora atcelšanu Satversmes sapulcei var ierosināt Senāts, Padomnieku konvents vai Valde. Rektoru no amata atceļ Ministru kabinets.

43. Rektors nodrošina un atbild par Augstskolas izsniegto izglītības dokumentu atbilstību izglītības kvalitātei un Augstskolas akadēmiskās un zinātniskās darbības atbilstību Augstskolas Satversmei, kā arī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Rektora tiesības un pienākumus nosaka darba līgums, Satversme un citi normatīvie akti.

44. Rektoram, pieņemot lēmumus, izdodot rīkojumus, slēdzot līgumus, kā arī veicot Augstskolas vārdā jebkuras citas darbības, jāievēro Valdes apstiprinātais akadēmiskās un zinātniskās darbības budžets un jāievēro Valdes un Dalībnieku sapulces noteiktā kārtība.

45. Valdei ir tiesības slēgt un lauzt ar rektoru noslēgto darba līgumu likumā noteiktajos gadījumos. Šajā gadījumā Valde ierosina Senātam sasaukt Satversmes sapulci, kura lemj par jauna rektora ievēlēšanu. Līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju.

46. Rektora pakļautībā darbojas Rektorāts. Rektorāta konsultatīvā institūcija ir Rektorāta padome. Rektorāta padomes nolikumu apstiprina Senāts.

47. Augstskolas akadēmiskās un zinātniskās darbības sfēru atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Augstskolas Satversmei un vadības institūciju lēmumiem pārbauda Revīzijas komisija.

48. Augstskolas revīzijas komisija tiek ievēlēta un darbojas saskaņā ar Augstskolas statūtiem. Revīzijas komisijai ir visas normatīvajos aktos, Augstskolas statūtos un Augstskolas Satversmē noteiktās tiesības un pienākumi.

49. Augstskolas Šķīrējtiesa darbojas uz Satversmes sapulcē apstiprināta nolikuma pamata trīs šķīrējtiesnešu sastāvā, kurus uz trim gadiem, pēc Augstskolas Valdes ieteikuma, aizklāti balsojot, ievēlē Satversmes sapulce no Augstskolas akadēmiskā personāla vidus.

50. Augstskolas Šķīrējtiesa pieņem un izskata pieteikumus šādās no Augstskolas akadēmiskās un zinātniskās darbībās izrietošās lietās:

50.1. studējošo un akadēmiskā personāla pieteikumi par “Augstskolu likumā” noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

50.2. pieteikumi strīdos starp Augstskolas amatpersonām, struktūrvienību vadītājiem un personālu, kas atrodas pakļautības attiecībās, kā arī strīdos starp Augstskolas struktūrvienībām, kas ir pakļautības attiecībās.

51. Šķīrējtiesas lēmumi ir jāapstiprina Senātā. Senāta apstiprināto Šķīrējtiesas lēmumu izpildi nodrošina Valde.

52. Senātam vai Valdei ir tiesības izslēgt personu no Augstskolas šķīrējtiesnešu sastāva izņēmuma gadījumos, ja attiecīgā persona vairs nav akadēmiskā personāla sastāvā. Šajā gadījumā jāsasauc Satversmes sapulce, kura lemj par jauna šķīrējtiesneša ievēlēšanu.

53. Jautājumus par Augstskolas satversmes 3.punktā noteikto struktūrvienību dibināšanu ir tiesības ierosināt rektoram, Senātam un Valdei. Šo struktūrvienību nolikumus apstiprina Dalībnieki statūtos noteiktā kārtībā.

IV Augstskolas personāls

54. Augstskolas personāls sastāv no:

54.1. akadēmiskā personāla;

54.2. vispārējā personāla;

54.3. studējošajiem.

55. Augstskolas personālam ir pienākums sekmēt mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, kā arī pildīt līgumos noteiktos pienākumus.

56. Augstskolas personālam ir tiesības šajā Satversmē noteiktajā kārtībā piedalīties Augstskolas pārvaldē, tikt ievēlētam Augstskolas pārvaldes institūcijās, kā arī citas normatīvajos aktos un darba līgumos noteiktas tiesības. Ja ar personu, kas ir ievēlēta kādā no Augstskolas pārstāvības, vadības vai lēmējinstitūcijām, Augstskolai beidzas darba attiecības vai tā tiek eksmatrikulēta, šīs personas pilnvaras attiecīgajā institūcijā beidzas.

57. Studējošie un Augstskolas akadēmiskais personāls tiek veidoti, ievērojot normatīvo aktu noteikumus, un savā akadēmiskajā un zinātniskajā darbībā ir pakļauti rektoram.

58. Lai studētu Augstskolā ir nepieciešama vismaz vidējā izglītība. Ārvalstnieki var studēt Augstskolā, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības. Augstskolas beidzējs iegūst augstāko izglītību un kvalifikāciju attiecīgajā specialitātē.

59. Augstskolas studentiem ir tiesības:

59.1. noteiktā kārtībā izmantot studijām un zinātniskajam darbam Augstskolas telpas, iekārtas, bibliotēku, aparatūru un citu Augstskolas īpašumu;

59.2. noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt mācības un studijas;

59.3. vēlēt un tikt ievēlētiem studentu pašpārvaldē;

59.4. līdzdarboties Augstskolas visu līmeņu pārvaldes un vadības institūcijās, kas lemj par akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumiem;

59.5. dibināt biedrības, klubus un citas organizācijas;

59.6. citas Satversmē un normatīvajos aktos noteiktas tiesības.

60. Augstskolā studējošajiem ir sava pašpārvalde. Augstskolas Studentu pašpārvalde darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Augstskolas Senāts.

61. Studentu pašpārvalde:

61.1. reprezentē Augstskolas studējošos Latvijā un ārvalstīs;

61.2. aizstāv un pārstāv studējošo intereses Augstskolā un citās valsts un privātās iestādēs un organizācijās;

61.3. nosaka studējošo ievēlēšanas kārtību Senātā.

V Augstskolas īpašums un darbības finansējums

62. Augstskola ar visu savu īpašumu garantē, ka konkrētas studiju programmas likvidācijas gadījumā, attiecīgās studiju programmas studentiem tiks nodrošināta iespēja turpināt izglītību citā studiju programmā vai citā augstskolā. Izmaksas studiju turpināšanai sedz students.

63. Augstskolas īpašums veidojas no Augstskolai piederošās kustamās un nekustamās mantas, kā arī finansu līdzekļiem. Augstskolas īpašumu pārvalda Augstskolas Valde Augstskolas statūtos noteiktajā kārtībā, ievērojot normatīvo aktu noteikumus. Augstskolas akadēmiskās un zinātniskās darbības pārvaldes institūcijas rīkojas ar Augstskolas īpašumu Augstskolas Valdes noteiktajās robežās un kārtībā.

64. Augstskolas akadēmiskās un zinātniskās darbības budžetu un tā izlietojumu apstiprina Augstskolas Valde.

65. Augstskolas ieņēmumi veidojas no:

65.1. mācību maksām par studijām;

65.2. mācību maksām par pārkvalificēšanos, kvalifikācijas paaugstināšanu un pašizglītību, ko Augstskola organizē kursu veidā;

65.3. mācību maksām par citiem izglītības pakalpojumiem;

65.4. ieņēmumiem no Augstskolas īpašuma izmantošanas;

65.5. fizisko un juridisko personu ziedojumiem un dāvinājumiem;

65.6. normatīvajos aktos noteiktā kārtībā saņemtā valsts finansējuma;

65.7. citiem normatīvajos aktos neaizliegtiem ieņēmumu avotiem.

66. Augstskolas īpašums tiek izmantots, lai nodrošinātu Augstskolas akadēmisko un zinātnisko, kā arī saimniecisko darbību.

VI Nobeiguma noteikumi

67. Lēmumu par Augstskolas akadēmiskās un zinātniskās darbības izbeigšanu vai reorganizāciju pieņem Augstskolas Dalībnieku sapulce.

68. Augstskolas Satversmi un tās grozījumus apstiprina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.