Ministru kabineta rīkojums Nr.624

Rīgā 2012.gada 27.decembrī (prot. Nr.71 35.§)

Par meža zemes transformāciju nekustamajā īpašumā "Slīteres nacionālais parks", Kolkas pagastā, Dundagas novadā

1. Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) ir izskatījis Dabas aizsardzības pārvaldes (reģ. Nr.90009099027, adrese – Baznīcas iela 7, Sigulda, LV-2105) 2012.gada 7.jūnijā iesniegto meža zemes transformācijas iesniegumu Nr.3806 (turpmāk – iesniegums), tam pievienotos dokumentus un papildus iegūto informāciju.

2. Pēc iesnieguma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

2.1. 2012.gada 7.jūnijā Valsts meža dienestā atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumu Nr.806 "Meža zemes transformācijas noteikumi" 20. un 21.punktam ir saņemts iesniegums ar lūgumu atļaut valsts īpašumā "Slīteres nacionālais parks", Kolkas pagastā, Dundagas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8862 005 0102, kopējā platība 94,60 ha) (turpmāk – nekustamais īpašums), transformēt meža zemi 0,1024 ha kopplatībā – zemes vienības (kadastra apzīmējums 8862 007 0336) daļu 0,0024 ha platībā un zemes vienības (kadastra apzīmējums 8862 001 0152) daļu 0,1 ha platībā;

2.2. lai īstenotu Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansēto projektu "Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās", nekustamā īpašuma teritorijā paredzēta putnu novērošanas torņa izbūve un auto stāvlaukuma izbūve;

2.3. meža zeme, kuras transformāciju ierosina, – 2.kvartāla 1.nogabala daļa 0,0024 ha platībā, kā arī 137.kvartāla 1.nogabala daļa 0,1 ha platībā – ietilpst Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, Slīteres nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā;

2.4. transformējamajā platībā koku ciršana nav nepieciešama, tāpēc plānotā darbība neradīs negatīvu ietekmi uz oglekļa sekvestrāciju;

2.5. ar Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2010.gada 13.decembra lēmumu Kolkas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000484334 uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas īpašuma tiesības valstij Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā;

2.6. saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumu Nr.806 "Meža zemes transformācijas noteikumi" 4.punktu transformācija atļauta šo noteikumu 3.punktā minēto darbību veikšanai (tajā skaitā ēku, būvju un infrastruktūras objektu būvniecībai), ievērojot normatīvajos aktos par dabas un vides aizsardzību noteiktos ierobežojumus, kā arī saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu;

2.7. 2011.gada 19.decembrī projekts "Jaunu taku maršrutu un antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās II posms "Dabas tūrisma infrastruktūras izveide"" akceptēts Dundagas novada domes būvvaldē (Nr.0102);

2.8. saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 2.jūnija noteikumu Nr.507 "Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums" 2.1.apakšpunktu Saeimas un Ministru kabineta izveidoto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldīšana ir Dabas aizsardzības pārvaldes funkcija;

2.9. Dundagas novada dome 2012.gada 12.jūlijā ir sniegusi pozitīvu atzinumu par meža zemes transformāciju, norādot, ka transformācijas iesniegumā minētā plānotā darbība un plānotais nekustamā īpašuma mērķis atbilst Dundagas novada Kolkas pagasta teritorijas plānojumā (apstiprināts ar Dundagas novada domes 2010.gada 25.augusta saistošajiem noteikumiem Nr.21 "Dundagas novada Kolkas pagasta teritorijas plānojums. Grafiskā daļa, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi") atļautajai teritorijas izmantošanai un Dundagas novada dome neiebilst pret meža zemes transformāciju putnu novērošanas torņa izbūvei Kolkasragā un auto stāvlaukuma izveidei un uzturēšanai nekustamajā īpašumā;

2.10. Vides pārraudzības valsts birojs 2010.gada 5.maijā sniedza atzinumu Nr.8-01/495 par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepieciešamību projekta "Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveidei Natura 2000 teritorijās" īstenošanai. Atzinumā norādīts, ka projekts tiks īstenots Gaujas nacionālā parka, Ķemeru nacionālā parka, Rāznas nacionālā parka, Slīteres nacionālā parka, Teiču dabas rezervāta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrāciju pārraudzībā esošajās un Embūtes reģionā ietilpstošajās Natura 2000 teritorijās. Īstenojot projektu, tiks veikti pasākumi, lai šajās teritorijās mazinātu augsnes eroziju un eitrofo piesārņojumu, optimizētu teritoriju apmeklētāju plūsmu, saglabājot dabas vērtības un novirzot apmeklētāju plūsmu uz mazāk jutīgām teritorijām, vienlaikus nodrošinot teritoriju pieejamību, un šie pasākumi tiks īstenoti atbilstoši teritoriju dabas aizsardzības plāniem. Atzinumā minēts, ka Vides pārraudzības valsts birojs ir saņēmis arī Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvalžu atzinumus, tai skaitā Ventspils reģionālās vides pārvaldes 2010.gada 10.februāra atzinumu, par Dabas aizsardzības pārvaldes ierosinātā projekta īstenošanu. Ievērojot Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvalžu atzinumus, saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4. un 8.pantu Vides pārraudzības valsts birojs informē, ka projektam "Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās" nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums. Atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 6.¹ panta otrajai daļai – ja Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde veic ietekmes sākotnējo izvērtējumu, kompetentā institūcija lēmumu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu vai nepiemērošanu pieņem 20 dienu laikā pēc sākotnējā izvērtējuma rezultātu saņemšanas;

2.11. Valsts vides dienesta Ventspils reģionālā vides pārvalde 2011.gada 15.augustā ir izdevusi tehniskos noteikumus Nr.VE11TN101 par antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveidi Natura 2000 teritorijās – Slīteres nacionālā parka teritorijā;

2.12. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2012.gada 5.jūlijā ir sniegusi atzinumu par paredzamo būvniecību kultūras pieminekļa aizsargjoslā. Atzinumā secināts, ka zemesgabalā (kadastra apzīmējums 8862 001 0152) plānotais stāvlaukums (0,1 ha) atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa – Sīkraga zemnieku ciems – aizsardzības zonā. Atzinumā norādīts, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija atbalsta Dabas aizsardzības pārvaldes ieceri auto stāvlaukumu veidot vietā, kur tas nodara minimālu kaitējumu kultūrvidei, – esošajās meža laucēs – un piekrīt, ka stāvlaukumu veido ar grants iesegumu un iecerētie darbi neietekmēs kultūras pieminekļu saglabāšanu un kultūrvides uztveri;

2.13. saskaņā ar Slīteres nacionālā parka likuma 8.panta pirmo daļu ainavu aizsardzības zona izveidota, lai saglabātu piejūras mežu ainavu un bioloģisko daudzveidību, aizsargātu Ziemeļkurzemei raksturīgo kultūrvidi, kā arī nodrošinātu atpūtai un tūrismam piemērotas vides saglabāšanu un dabu saudzējošu saimniekošanas metožu izmantošanu. Saskaņā ar šā panta otro daļu ainavu aizsardzības zonā nav atļauta galvenā cirte Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, kā arī pārvietošanās ar autotransportu kāpu zonā un liedagā, izņemot tam speciāli ierīkotas vietas, kurās drīkst pārvietoties, ja saņemta nacionālā parka pārvaldes atļauja. Saskaņā ar šā panta trešo daļu, izmantojot mežus ainavu aizsardzības zonā, jāievēro bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un veicināšanas pamatprincipi atbilstoši nacionālā parka dabas aizsardzības plānam;

2.14. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6.panta pirmo daļu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Aizsargjoslu likuma 36.panta pirmā daļa nosaka aprobežojumus visā Baltijas jūras Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, savukārt 36.panta otrās daļas 6.punkts papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem aprobežojumiem aizliedz krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumu, kad tiek veikta mehānisko transportlīdzekļu stāvlaukumu un glābšanas staciju būvniecība un tiem nepieciešamo pievedceļu un teritorijas labiekārtošanai nepieciešamo mazēku būvniecība. Saskaņā ar šā rīkojuma 2.10.apakšpunktā minēto izvērtējumu putnu novērošanas torņa un auto stāvlaukuma izbūve nav pretrunā ar Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas izveidošanas mērķi, kā arī ar vides aizsardzības principiem un neatstās būtisku, neatgriezenisku ietekmi uz apkārtējo vidi, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta ceturtās daļas 2.punktu krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma veikt meža zemes transformāciju.

3. Ievērojot Aizsargjoslu likuma 36.panta ceturtās daļas 2.punktu, kā arī minētos apsvērumus, secināms, ka tikai Ministru kabinets var lemt par meža zemes transformāciju krasta kāpu aizsargjoslā.

Īstenojot projektu, tiks veikti pasākumi Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās, lai mazinātu augsnes eroziju un eitrofo piesārņojumu, optimizētu apmeklētāju plūsmu, saglabājot dabas vērtības un novirzot apmeklētājus uz mazāk jutīgām teritorijām, kā arī nodrošinātu teritorijas pieejamību. Projekta rezultātā tiks saglabāta Latvijas daba, novērsti esošie un iespējamie draudi dabas vērtībām nākotnē, vienlaikus nodrošinot maksimāli efektīvu resursu izlietojumu dabas vērtību saglabāšanā un atjaunošanā. Ja netiks atļauta meža zemes transformācija putnu novērošanas torņa un auto stāvlaukuma izbūvei, tiks apgrūtināta Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansētā projekta "Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās" īstenošana.

Ievērojot minētos apsvērumus, kā arī to, ka meža zemes transformācija nav pretrunā ar Slīteres nacionālā parka ainavu aizsardzības zonas izveidošanas mērķiem, jo putnu novērošanas torņa un auto stāvlaukuma izbūve nodrošinās atpūtai un tūrismam piemērotas vides saglabāšanu, un ir vērtējama pozitīvi, jo tiks ierīkota labiekārtota vieta tūristu atpūtai un organizētai piekļuvei līdz jūrai, tā regulējot antropogēno slodzi un mazinot kāpu izbradāšanu, meža zemes transformācija nekustamajā īpašumā ir atbalstāma. Meža zemes transformācija putnu novērošanas torņa un auto stāvlaukuma izbūvei nekustamajā īpašumā ir lietderīga, lai aizsargātu mežainas jūrmalas kāpas no cilvēka kaitīgās ietekmes un nodrošinātu brīvu un labiekārtotu piekļuvi Baltijas jūras piekrastei, tā īstenojot Aizsargjoslu likuma 6.panta pirmajā daļā minētos piekrastes aizsargjoslas mērķus – aizsargāt piekrastes ainavas, nodrošināt piekrastes dabas resursu (arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu) un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību. Plānotā darbība atbilst Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.–2017.gadam (atbalstītas ar Ministru kabineta 2011.gada 20.aprīļa rīkojumu Nr.169 "Par Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēm 2011.–2017.gadam") minētajam mērķim – attīstīt piekrastes infrastruktūru, uzlabojot piekļuvi piekrastes vērtībām, mazinot kāpu izbraukāšanu un izbradāšanu. Līdz ar to sabiedrības ieguvums no plānotās darbības ir aizsargāta piekrastes ainava un ilgtermiņā nodrošināta piekrastes krasta kāpu, tai skaitā zemsedzes, saglabāšana un aizsardzība.

Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Aizsargjoslu likuma 36.panta ceturtās daļas 2.punktu, Administratīvā procesa likuma 65.panta trešo daļu, 66.panta pirmo daļu un 68.panta pirmo daļu, kā arī izvērtējot valstiski nozīmīgās, sabiedrības un ietekmes uz vidi intereses, sabiedrības ieguvumus un zaudējumus ilgtermiņā un ņemot vērā Latvijas Republikas Satversmes 115.pantā nostiprinātās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, Ministru kabinets nolemj atļaut nekustamajā īpašumā transformēt meža zemi 0,1024 ha kopplatībā (Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas 2.kvartāla 1.nogabala daļu 0,0024 ha platībā, kā arī 137.kvartāla 1.nogabala daļu 0,1 ha platībā), kas nepieciešama putnu novērošanas torņa un auto stāvlaukuma izbūvei, lai īstenotu Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansēto projektu "Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās". Transformējot meža zemi, koku ciršana nav nepieciešama.

4. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu, 188.panta pirmo daļu un 189.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministre L.Straujuma