Rīgā 2013.gada 8.janvārī (prot. Nr.2 7.§)

Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma
10.panta 1. un 23.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku (turpmāk – dzīvnieki) aizsardzības prasības to pirmskaušanas turēšanas, apdullināšanas un nogalināšanas laikā;

1.2. kārtību, kādā veicama apmācība par dzīvnieku labturību kaušanas laikā un izsniedzams, apturams un anulējams apliecinājums par veikto apmācību, kā arī apmācīto personu reģistrācijas kārtību.

2. Noteikumos lietoti termini Padomes 2009.gada 24.septembra Regulas (EK) Nr.1099/2009 par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā (turpmāk – Regula Nr.1099/2009) 2.panta izpratnē.

3. Regulā Nr.1099/2009 (izņemot tās 20. un 21.pantā minētos gadījumus) noteiktās kompetentās iestādes funkcijas pilda Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests).

4. Regulas Nr.1099/2009 20.pantā noteikto zinātnisko atbalstu nodrošina valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"".

5. Regulas Nr.1099/2009 21.pantā noteikto kompetentās iestādes funkciju apmācības jomā par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas un ar to saistīto darbību laikā pilda sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" (turpmāk – izglītības centrs).

6. Regulas Nr.1099/2009 13.pantā noteiktā labas prakses rokasgrāmatu izstrāde un izplatīšana ir gaļas pārstrādes nozares profesionālo asociāciju un biedrību pārziņā.

II. Prasības dzīvnieku pirmskaušanas turēšanai un apdullināšanai

7. Kautuves teritorijā ir iekārtas (platformas, rampas vai tilti) dzīvnieku izkraušanai no transportlīdzekļiem.

8. Dzīvnieku izkraušanas iekārtas ir aprīkotas ar sānu malām, lai dzīvnieki neizkristu. Iekārtu grīdas ir izgatavotas no materiāla, kas nav slidens, bez spraugām un starpposmiem, kas apgrūtina dzīvnieku pārvietošanos. Dzīvnieku izkraušanas iekārtu slīpuma leņķis nav lielāks par 20 grādiem.

9. Dzīvniekus pēc to atvešanas uz kautuvi nekavējoties izkrauj. Ja dzīvniekus nav iespējams nekavējoties izkraut, nodrošina ventilāciju un aizsardzību pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Ja izkraušana ilgst vairāk nekā četras stundas, nodrošina Padomes 2004.gada 22.decembra Regulas (EK) Nr.1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr.1255/97 I pielikuma III nodaļas 1.punktā minēto prasību izpildi.

10. Kautuves gaiteņos ir līdz minimumam samazināts dzīvnieku savainošanās risks un dzīvniekiem ir radīta iespēja izpaust bara instinktus (virzīties uz priekšu, ja priekšā ir brīva telpa, un sekot bara pirmajiem dzīvniekiem). Dzīvnieku dzīšanas rīkus izmanto īslaicīgi un tikai dzīvnieku dzīšanai.

11. Ja dzīvniekus tūlīt pēc izkraušanas nenokauj, tos tur šķirti, ņemot vērā to vecumu, sugu, dzimumu un izcelsmi, kā arī nošķir agresīvos dzīvniekus.

12. Ja dzīvniekus tūlīt pēc izkraušanas nenokauj, tos izvieto aplokos, aizgaldos vai nojumēs, kur tiem ir pieejams svaigs dzeramais ūdens. Liellopus, cūkas, aitas un kazas nokauj 72 stundu laikā pēc to izkraušanas. Putnus un ierobežotās platībās audzētus savvaļas sugas dzīvniekus nokauj 12 stundu laikā, bet zirgus – 24 stundu laikā pēc to izkraušanas.

13. Kautuves telpās iekārtotie aizgaldi dzīvnieku izmitināšanai ir tādā daudzumā, lai tajos varētu brīvi izmitināt visus dzīvniekus un lai dzīvnieki būtu pasargāti no nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Ārpus kautuves telpām izvietotos aplokos un aizgaldos ir nodrošināta dzīvnieku aizsardzība pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem, kā arī pret fizisku, ķīmisku vai citu iedarbību, kas var radīt kaitējumu dzīvnieku veselībai.

14. Aplokos vai aizgaldos ir:

14.1. aprīkojums dzīvnieku piesiešanai, ja nepieciešams;

14.2. pakaiši vai alternatīvs materiāls, kas nodrošina urīna un izkārnījumu drenāžu un absorbēšanu un atbilstošu dzīvnieka komforta līmeni, ja dzīvnieks aplokā vai aizgaldā uzturas naktī;

14.3. ventilācija. Ja ventilāciju nodrošina automātiska iekārta, izveido arī rezerves ventilācijas sistēmu, kas darbojas pamatsistēmas bojājuma laikā;

14.4. grīdas, kuras maksimāli mazina paslīdēšanas iespēju un kuru materiāls nevar savainot dzīvniekus;

14.5. pietiekams dabīgais vai mākslīgais apgaismojums, kā arī, ja nepieciešams, papildapgaismojums, lai veiktu dzīvnieku pārbaudi.

15. Ja, izmantojot elektrisko strāvu, dzīvniekus apdullina individuāli, dzīvnieku apdullināšanas iekārtā ir:

15.1. skaidri salasāma elektriskās strāvas sprieguma un stipruma mērīšanas skala;

15.2. ierīce apdullināšanas iekārtas izslēgšanai, ja netiek nodrošināta apdullināšanai nepieciešamā minimālā elektriskās strāvas plūsma;

15.3. skaņas vai vizuālais signāls elektriskās strāvas iedarbības ilguma noteikšanai.

16. Izmantojot ūdens peldi mājputnu apdullināšanai, ievēro šādas prasības:

16.1. ūdens līmeni noregulē tā, lai putna galva būtu saskarē ar ūdeni;

16.2. strāvas spriegums ir pietiekami liels, lai apdullinātu visus putnus (ja apdullina vairākus putnus reizē);

16.3. ūdens vannas lielums un dziļums atbilst putnu lielumam, un ūdens vanna nepārplūst, kad putni tajā tiek ievietoti. Ūdenī iegremdētais elektrods ir garāks par ūdens vannu.

17. Izmantojot oglekļa dioksīdu cūku apdullināšanai, ievēro šādas prasības:

17.1. kamera ir izveidota tā, lai cūkas nesavainotos vai nesaspiestu krūškurvi un līdz samaņas zaudēšanai varētu palikt stāvus. Kamera ir apgaismota, lai cūkas varētu redzēt cita citu vai apkārtni;

17.2. kamera ir aprīkota ar iekārtu, kas nodrošina oglekļa dioksīda koncentrācijas mērījumus un vizuālu vai skaņas brīdinājuma signālu, ja gāzes koncentrācija ir zemāka par 70 procentiem no kopējā gaisa tilpuma kamerā.

III. Prasības liellopu un aitu kaušanai saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm

18. Šajā nodaļā minētās kaušanas pastāvīgu uzraudzību katram dzīvniekam veic dienesta pilnvarots veterinārārsts.

19. Liellopu un aitu kaušana saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm atļauta šim nolūkam atzītā kautuvē, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulā Nr.852/2004/EK par pārtikas produktu higiēnu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulā Nr.853/2004/EK, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, noteiktajām prasībām.

20. Katru dzīvnieku atsevišķi ievieto attiecīgā mehāniski ierobežojošā un dzīvnieka galvu fiksējošā iekārtā.

21. Kaušanu izdara ar īpašu šim nolūkam piemērotu nazi, pārgriežot ārējās jūga vēnas (v.jugularis externa dextra et sinistra) un kopējās miega artērijas (a.carotis communis dextra et sinistra).

22. Pēc grieziena izdarīšanas nekavējoties veic pēckaušanas apdullināšanu saskaņā ar Regulas Nr.1099/2009 I pielikuma I nodaļas 1.tabulas 1.punktā minētajām prasībām.

23. Pirms sāk ādas novilkšanu, ķermeņa daļu vai iekšējo orgānu atdalīšanu, dienesta pilnvarotais veterinārārsts pārliecinās par to, vai ir iestājusies dzīvnieka nāve.

IV. Kārtība, kādā veicama apmācība par dzīvnieku labturību kaušanas laikā un izsniedzams un anulējams apliecinājums par veikto apmācību, kā arī apmācīto personu reģistrācijas kārtība

24. Izglītības centrs izstrādāto mācību programmu saskaņo ar dienestu.

25. Izglītības centrs var atzīt iegūto pieredzi par līdzvērtīgu apmācībai un izsniegt zināšanas apliecinošu sertifikātu personām, kurām ir vismaz triju gadu ilga nepārtraukta darba pieredze.

26. Kvalifikācijas sertifikātu atjauno pēc kvalifikācijas celšanas pasākumiem ik pēc pieciem gadiem.

27. Izglītības centrs piecu darbdienu laikā pēc kvalifikācijas sertifikāta izsniegšanas nodrošina dienestam informācijas pieejamību par apmācītajām personām, norādot šādas ziņas:

27.1. personas vārdu, uzvārdu un personas kodu;

27.2. kvalifikācijas sertifikāta izsniegšanas datumu;

27.3. kvalifikācijas sertifikāta numuru;

27.4. darbības, kuru veikšanai izsniegts kvalifikācijas sertifikāts;

27.5. dzīvnieku kategorijas, ar kurām persona ir tiesīga veikt attiecīgās darbības;

27.6. to iekārtu veidus, kuras persona var izmantot attiecīgo darbību veikšanai.

28. Ja apmācītā persona neapliecina pietiekamu kompetenci, zināšanas vai izpratni par saviem uzdevumiem, lai turpinātu veikt darbības, kuru veikšanai izsniegts kvalifikācijas sertifikāts, dienests, ņemot vērā neatbilstības, kas rada dzīvniekam nevajadzīgas un nepamatotas ciešanas, sāpes un stresu, vai iepriekš reģistrētās neatbilstības, pieņem lēmumu par kvalifikācijas sertifikāta darbības apturēšanu.

29. Dienests divu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par kvalifikācijas sertifikāta darbības apturēšanu saskaņā ar Regulas Nr.1099/2009 22.panta 2.punktu informē izglītības centru par konkrētās personas kvalifikācijas sertifikāta darbības apturēšanu, norādot apturēšanas iemeslus.

30. Izglītības centrs aptur kvalifikācijas sertifikāta darbību un divu darbdienu laikā informē personu par kvalifikācijas sertifikāta darbības apturēšanu.

31. Personai, kurai apturēta kvalifikācijas sertifikāta darbība, triju mēnešu laikā no kvalifikācijas sertifikāta apturēšanas datuma atkārtoti jānokārto pārbaudījums.

32. Izglītības centrs pēc pārbaudījumu nokārtošanas atjauno apturēto kvalifikācijas sertifikātu un divu darbdienu laikā nodrošina dienestam informācijas pieejamību par atjaunoto kvalifikācijas sertifikātu.

33. Ja persona neatjauno kvalifikācijas sertifikātu šo noteikumu 31.punktā noteiktajā termiņā, kvalifikācijas sertifikāts tiek anulēts un izglītības centrs divu darbdienu laikā no kvalifikācijas sertifikāta anulēšanas datuma informē dienestu par anulēto kvalifikācijas sertifikātu.

34. Ja persona ir sodīta par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, kā arī par atkārtotiem pārkāpumiem (gada laikā) dzīvnieku aizsardzībā nonāvēšanas un ar to saistīto darbību laikā, dienests pieņem lēmumu par kvalifikācijas sertifikāta anulēšanu.

35. Dienests divu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par kvalifikācijas sertifikāta anulēšanu informē izglītības centru par konkrētās personas kvalifikācijas sertifikāta anulēšanu.

36. Izglītības centrs divu darbdienu laikā no kvalifikācijas sertifikāta anulēšanas datuma nodrošina dienestam informācijas pieejamību par anulēto kvalifikācijas sertifikātu, kā arī informē personu par tās kvalifikācijas sertifikāta anulēšanu.

V. Noslēguma jautājumi

37. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 17.jūnija noteikumus Nr.310 "Kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības prasības" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 93.nr.; 2009, 172.nr.; 2011, 105.nr.).

38. Šo noteikumu II nodaļa ir spēkā līdz 2019.gada 8.decembrim. Ja kautuves tiek celtas vai pārbūvētas vai tajās mainītas iekārtas pēc 2013.gada 1.janvāra, tām jāatbilst Regulas Nr.1099/2009 II pielikumā minētajām prasībām.

39. Šo noteikumu 25.punkts ir spēkā līdz 2015.gada 8.decembrim.

40. Noteikumi piemērojami ar 2013.gada 1.janvāri.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1993.gada 22.decembra Direktīvas 93/119/EEK par dzīvnieku aizsardzību kaušanas vai nonāvēšanas laikā;

2) Padomes 1964.gada 26.jūnija Direktīvas 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā;

3) Padomes 2003.gada 11.jūnija Direktīvas 2003/50/EK, ar ko groza Direktīvu 91/68/EEK par kontroles pastiprināšanu attiecībā uz aitu un kazu pārvadāšanu.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministre L.Straujuma