Rīgā 2013.gada 3.janvārī (prot. Nr.1 13.§)

Izdoti saskaņā ar Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likuma
19.pantu, 20.panta otro daļu un 21.panta otro daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izgatavošanas, iegādāšanās, glabāšanas un realizēšanas kārtību un ierobežojumus;

1.2. prasības komersantam sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu pārvadāšanā;

1.3. sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu uzskaites kārtību.

II. Sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu glabāšanas kārtība un ierobežojumi

2. Sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu noliktavas (turpmāk – noliktava) teritorija atbilst šādām prasībām:

2.1. teritorija ir nožogota, lai ierobežotu trešo personu iekļūšanu tajā;

2.2. attālums no nožogojuma līdz noliktavai ir vismaz 20 metru;

2.3. teritorija ir uzkopta tā, lai tajā neatrastos sausa zāle, koki un to saknes, krūmi, atkritumi un citi viegli uzliesmojoši priekšmeti, kas var sekmēt ugunsgrēka izraisīšanu;

2.4. teritorijā drīkst atrasties sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu glabātavas (turpmāk – glabātava), izejvielu glabātavas, apsardzes posteņu telpas un telpas ugunsdzēsības inventāra novietošanai.

3. Starp glabātavām nodrošina tādu attālumu, kas nepieļauj detonācijas pārraidīšanu no vienas glabātavas uz otru.

4. Attālumu (r_d), kas nepieļauj detonācijas pārraidīšanu no vienas glabātavas uz otru, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

K_d – koeficients, kas atkarīgs no sprāgstvielu vai spridzināšanas ietaišu veida (1.pielikums);

Q – sprāgstvielu vai spridzināšanas ietaišu masa glabātavā (kg);

D – mazākais otrā glabātavā esošā sprāgstvielu vai spridzināšanas ietaišu krāvuma platums (m).

5. Ja glabātavā tiek glabātas dažādu veidu sprāgstvielas, drošu attālumu aprēķina, ņemot vērā sprāgstvielas, kurām ir lielāks K_d koeficients. 

6. Par drošu attālumu uzskata tādu attālumu, kas pārsniedz atbilstoši šo noteikumu 4.punktam aprēķināto attālumu.

7. Ja saskaņā ar šo noteikumu 4.punktu aprēķinātais faktiskais attālums starp glabātavām ir mazāks, komersants nodrošina vaļņu izveidošanu.

8. Vaļņus izveido tā, lai tie ir vismaz 0,5 metrus augstāki par glabātavas augstāko punktu un vaļņa pamats atrodas ne tuvāk par metru no glabātavas sienas, nodrošinot brīvu piekļuvi glabātavai. Izveidojot vaļņus, izmanto beramus un plastiskus materiālus.

9. Glabātava atbilst šādām prasībām:

9.1. glabātava ir U1 ugunsizturības pakāpes būve atbilstoši normatīvajiem aktiem būvju ugunsdrošības jomā;

9.2. ieeja glabātavā ir aprīkota ar durvīm un pret uzlaušanu drošām slēdzenēm. Durvis ir gludas, viegli mazgājamas, no neabsorbējoša materiāla;

9.3. grīdas segums ir veidots no A2_FL-s1 ugunsreakcijas klases materiāla atbilstoši normatīvajiem aktiem būvju ugunsdrošības jomā. Grīdas segums ir ugunsizturīgs, nav absorbējošs, nav slidens, nav toksisks, nav bojāts, ir vienmēr tīrs;

9.4. sienas un griesti ir veidoti no A2-s1,d0 ugunsreakcijas klases materiāla atbilstoši normatīvajiem aktiem būvju ugunsdrošības jomā. Griesti un to konstrukcijas ir uzbūvētas tā, lai novērstu netīrumu uzkrāšanos, samazinātu kondensāta veidošanos un būtu viegli tīrāmas;

9.5. bēniņu telpās aizliegts glabāt sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises;

9.6. ja glabātavai ir logi, tie ir izbūvēti tā, lai novērstu netīrumu uzkrāšanos un būtu viegli tīrāmi. Logu stikli, kas atrodas saules pusē, ir aizklāti ar materiālu, kas aiztur saules starus. Logu virsmas attiecība pret grīdas platību ir no 1:25 līdz 1:30;

9.7. glabātava ir aprīkota ar ventilācijas sistēmu un ierīkota tā, lai neapdraudētu sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu glabāšanu;

9.8. telpas, kurās sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises paredzēts izsniegt tumšajā diennakts laikā, ir aprīkotas ar apgaismojuma ierīcēm, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē, un avārijas apgaismojumu. Elektriskie vadi ir instalēti metāla vai plastikāta caurulēs, nodrošinot vadu aizsardzību pret mehāniskiem bojājumiem;

9.9. būve ir aprīkota ar zemes vadu, ir nodrošināta zibens aizsardzība;

9.10. telpas ir aprīkotas ar ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu un apsardzes signalizācijas sistēmu. Trauksmes signālu pārraida uz apsardzes centrālo novērošanas pulti;

9.11. telpas ir iekārtotas tā, lai nodrošinātu detonatoru uzglabāšanu atsevišķi no sprāgstvielām.

10. Glabātavā sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu uzglabāšanas laikā nodrošina temperatūru un gaisa relatīvo mitrumu atbilstoši sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izgatavotāja noteiktajām prasībām.

11. Uz grīdas zem sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu iepakojumiem ir vismaz piecus centimetrus augstas redeles. Sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu krāvuma (turpmāk – krāvums) attālums no sienas ir vismaz 10 centimetru. Krāvuma augstums nepārsniedz divus metrus.

12. Ja sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu iepakojumi atrodas plauktos, krāvuma augstums nav ierobežots.

13. Krāvuma platums nedrīkst pārsniegt divus iepakojumus. Krāvumā iepakojumu novieto tā, lai būtu redzami uzraksti uz iepakojuma.

14. Attālums starp krāvumiem ir tāds, lai iepakojumus varētu brīvi pārnēsāt, bet tas nedrīkst būt mazāks par metru.

15. Sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises un izejvielas glabātavā glabā tādos apstākļos, kas nepasliktina to kvalitāti un nepieļauj to nokļūšanu nepiederošu personu rīcībā.

16. Glabātava atrodas drošā attālumā no dzīvojamām mājām, rūpniecības objektiem un publiski pieejamām ēkām. Bīstamās zonas garumu aprēķina šādā kārtībā:

16.1. glabātavai ar vaļņiem bīstamās zonas garumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

R – bīstamās zonas garums (m);

Q – sprāgstvielu masa glabātavā (kg);

16.2. atklātai glabātavai bīstamās zonas garumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

R – bīstamās zonas garums (m);

Q – sprāgstvielu masa glabātavā (kg).

17. Glabātava atrodas drošā attālumā no autoceļiem. Bīstamās zonas garumu pie autoceļiem aprēķina, izmantojot šādu formulu:

R – bīstamās zonas garums (m);

Q – sprāgstvielu masa glabātavā (kg).

18. Ja vairāki komersanti sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises glabā vienā glabātavā, tās izvieto tā, lai varētu identificēt katru komersantu un tam piederošās preces. Kopējais sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu daudzums nedrīkst pārsniegt daudzumu, kāds norādīts tam komersantam izsniegtajā speciālajā atļaujā (licencē), kurš iznomā glabātavas daļu.

19. Par sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu glabāšanas kārtību ir atbildīgs komersants, kurš iznomā glabātavas daļu citam komersantam.

III. Sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izgatavošanas kārtība un ierobežojumi

20. Komersants nosaka atbildīgo personu par sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izgatavošanas procesiem uzņēmumā. Atbildīgā persona nodrošina sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izgatavošanas darbu kvalitāti un atbilstību šo noteikumu prasībām.

21. Komersants nodrošina, lai sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izgatavošanā izmantojamās sastāvdaļas un aprīkojums (arī drošības ierīces un aizsardzības līdzekļi), to izvietojums un pieņemšana ekspluatācijā atbilstu normatīvo aktu prasībām darba aizsardzības jomā.

22. Sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izgatavošanas būves un teritorija atbilst normatīvajos aktos par specializēto būvju būvniecību noteiktajām prasībām.

23. Sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izgatavošanas telpas un iekārtas atbilst šādām prasībām:

23.1. telpas ir aprīkotas ar ventilācijas sistēmu, kas nepieļauj gaisa plūsmu no piesārņota iecirkņa uz tīru iecirkni. Ventilācijas lūkām ir aizsargsiets, kas izgatavots no nerūsējoša materiāla, ir viegli tīrāms un nomaināms;

23.2. telpas ir nodrošinātas ar dabīgo un mākslīgo apgaismojumu. Mākslīgā apgaismojuma ierīces sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu ražošanas laikā nav iespējams piesārņot;

23.3. telpās ir ierīkots ūdensvads ar aukstā un karstā ūdens pievadu, atbilstošs izlietņu skaits, kā arī mazgāšanas, dezinficēšanas un roku žāvēšanas (susināšanas) līdzekļi. Grīdas segums ir viegli tīrāms, ūdensizturīgs, nav absorbējošs, nav slidens, nav toksisks, nav bojāts, grīda vienmēr ir tīra;

23.4. ja nepieciešams, grīda ir noteiktā slīpumā un aprīkota ar ūdens noteces sistēmu, lai nodrošinātu ūdens noteci uz kanalizācijas sistēmu;

23.5. sienu materiāls saskaņā ar tehnoloģiskajām prasībām ir viegli tīrāms, ūdensizturīgs, neabsorbējošs un blīvs;

23.6. griesti un to konstrukcijas ir izbūvētas tā, lai novērstu netīrumu uzkrāšanos un samazinātu kondensāta veidošanos, kā arī būtu viegli tīrāmas;

23.7. logi un citas atveres ir izbūvētas tā, lai novērstu netīrumu uzkrāšanos un būtu viegli tīrāmas. Durvis ir gludas, viegli mazgājamas, no neabsorbējoša materiāla;

23.8. virsmas, kas saskaras ar ķīmiskajām vielām un sprāgstvielām, ir viegli tīrāmas, mazgājamas, izgatavotas no neabsorbējoša un netoksiska materiāla;

23.9. telpās ir tīrīšanas iekārtas, kas paredzētas darba aprīkojuma un tehnoloģisko iekārtu tīrīšanai. Tīrīšanas iekārtas ir izgatavotas no materiāliem, kas ir izturīgi pret koroziju un viegli tīrāmi;

23.10. aprīkojums, ar kuru ķīmiskās vielas un sprāgstvielas var nonākt vai atrodas saskarē izgatavošanas tehnoloģiskā procesa laikā, atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām nekaitīguma un tehnoloģiskajām prasībām, ir tīrs, izgatavots no netoksiska un neabsorbējoša materiāla, kas ir izturīgs pret koroziju. Tīrīšanas aprīkojums ir izvietots tā, lai varētu veikt prasībām atbilstošu telpu tīrīšanu un attiecīgas pārbaudes;

23.11. izgatavošanas telpās neatrodas vielas, materiāli un priekšmeti, kas nav nepieciešami tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai. Telpās lieto iekārtas, rīkus un instrumentus, kuri nevar radīt dzirksteles;

23.12. iekārtas, kas atrodas sprādzienbīstamā vidē, atbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām un aizsargsistēmām.

24. Sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izgatavošanas telpās ir notekūdeņu un atkritumu savākšanas un izvietošanas sistēma. Kanalizācijas sistēma ir projektēta un konstruēta ar atbilstošu jaudu, lai neradītu apkārtējās vides piesārņojumu.

25. Sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izgatavošanas telpās esošais ķīmisko vielu un sprāgstvielu atkritumu daudzums nepārsniedz konkrētajam tehnoloģiskajam procesam noteikto pieļaujamo ķīmisko vielu un sprāgstvielu atkritumu daudzumu.

26. Ķīmisko vielu un sprāgstvielu atkritumus uzglabā atsevišķi no pārējiem sadzīves atkritumiem atkritumu tvertnēs, kas izgatavotas no ūdensnecaurlaidīga materiāla un pirms atkārtotas lietošanas tiek iztīrītas un dezinficētas.

27. Atkritumus uzglabā tā, lai netiktu piesārņotas sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izgatavošanas telpas, teritorija, kā arī dzeramais ūdens un vide.

IV. Sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu iegādāšanās un realizēšanas kārtība un ierobežojumi, kā arī uzskaites kārtība

28. Par realizējamo sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu kvalitāti atbild ražotājs un komersants.

29. Sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises realizē vairumtirdzniecībā.

30. Sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises saņem komersanta darbinieks pēc personu apliecinoša dokumenta un attiecīgās speciālās atļaujas (licences) oriģināla uzrādīšanas.

31. Komersants komercdarbību ar sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm organizē tā, lai būtu iespējams izsekot sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu apritei un jebkurā laikā noteikt, kuru personu rīcībā ir komersantam piederošās sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises, kā arī vietu, kur tās attiecīgajā brīdī atrodas. Komersants pēc valsts institūciju pieprasījuma, kuras ir tiesīgas veikt komercdarbības kontroli, sniedz informāciju par katras sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises izcelsmi, piegādi, atrašanās vietu un izlietojumu. Komersants ir atbildīgs par sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu uzskaiti un nodrošina, lai dati par sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm tiktu aizsargāti pret nejaušu vai tīšu bojājumu vai iznīcināšanu.

32. Diennakts laikā pēc sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu iegādes vai ievešanas Latvijā komersants tās reģistrē sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu reģistrācijas žurnālā (2.pielikums). Sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises realizē vai izlieto tikai pēc to reģistrācijas. Sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu reģistrācijas žurnālu glabā sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu glabāšanai vai realizācijai atļautajā vietā (adresē), kura ir norādīta speciālajā atļaujā (licencē).

33. Komersants visas izgatavotās sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises reģistrē izgatavoto sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu uzskaites žurnālā. Tajā norāda sprāgstvielu vai spridzināšanas ietaišu izgatavošanas datumu, veidu (tipu), nosaukumu, daudzumu, kā arī datumu, kad sprāgstviela vai spridzināšanas ietaise pārvesta uz komersanta glabātavu. Ķīmiskās vielas, kuras izmanto sprāgstvielu izgatavošanai, uzskaita Ķīmisko vielu likumā noteiktajā kārtībā.

34. Katrā komersanta struktūrvienībā, kurā tiek glabātas sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises, ir komersanta struktūrvienībā esošo un izlietoto sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu uzskaites žurnāls (turpmāk – uzskaites žurnāls) (3.pielikums). Uzskaites žurnālā ziņas ieraksta persona, kas ir atbildīga par sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu glabāšanu un uzskaiti. Uzskaites žurnāls ir cauršūts, ar numurētām lapām un apstiprināts ar komersanta zīmogu un tās Valsts policijas struktūrvienības spiedogu, kuras darbības teritorijā atrodas attiecīgā sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu glabātava.

 35. Sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu reģistrācijas žurnālu un uzskaites žurnālu, kā arī stingrās uzskaites dokumentus, rēķinus un citus sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu aprites darījumus apliecinošus dokumentus komersants glabā 10 gadus pēc piegādes vai pēc sprāgstvielas aprites cikla beigām pat tad, ja komersants ir pārtraucis tirdzniecību.

36. Pēc katras spridzināšanas reizes komersants sastāda pārskatu par izlietotajām sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm.

37. Pārskatus par izlietotajām sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm komersants glabā kopā ar šo noteikumu 35.punktā minētajiem dokumentiem un pēc pieprasījuma uzrāda valsts institūciju amatpersonām, kuras veic sprāgstvielu aprites kontroli.

V. Prasības komersantam sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu pārvadāšanā

38. Ar dzelzceļa transportu un ūdenstransportu sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises pārvadā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzelzceļa un ūdens transportlīdzekļu kustības drošības prasībām un pārvadāšanas kārtību.

39. Ar autotransportu sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises pārvadā atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka bīstamo kravu autopārvadājumu kārtību.

40. Sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu pārvadājumiem Latvijas teritorijā komersanti nodrošina bruņotu apsardzi, izmantojot darbiniekus (iekšējās drošības dienesta darbiniekus), kuriem ir apsardzes sertifikāts, vai noslēdzot attiecīgu līgumu ar apsardzes komersantu, kas saņēmis otrās kategorijas apsardzes darbības speciālo atļauju (licenci).

VI. Noslēguma jautājumi

41. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2011.gada 22.novembra noteikumus Nr.893 ''Noteikumi par sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izgatavošanas, iegādāšanās, glabāšanas, realizēšanas un uzskaites kārtību un prasībām komersantam sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu pārvadāšanā'' (Latvijas Vēstnesis, 2011, 185.nr.).

42. Šo noteikumu 31., 32., 33., 34., 35. un 37.punkts stājas spēkā 2015.gada 5.aprīlī.

43. Ja sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises ražo vai ieved pirms 2015.gada 5.aprīļa, komersants saglabā sprāgstvielu apriti apliecinošus dokumentus 10 gadus pēc piegādes vai pēc sprāgstvielas aprites cikla beigām pat tad, ja komersants ir pārtraucis tirdzniecību.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Komisijas 2008.gada 4.aprīļa Direktīvas 2008/43/EK, ar ko izveido sistēmu civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu marķēšanai un izsekojamībai saskaņā ar Padomes Direktīvu 93/15/EEK;

2) Komisijas 2012.gada 22.februāra Direktīvas 2012/4/ES, ar kuru groza Direktīvu 2008/43/EK, ar ko saskaņā ar Padomes Direktīvu 93/15/EEK izveido sistēmu civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu marķēšanai un izsekojamībai.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Iekšlietu ministra vietā –
vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

1.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 3.janvāra
noteikumiem Nr.12

Koeficienta K_d nozīme, aprēķinot drošu attālumu detonācijas pārraidīšanai

Iekšlietu ministra vietā –
vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

2.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 3.janvāra
noteikumiem Nr.12

Komersanta sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu reģistrācijas žurnāls

____________________________
(uzskaites periods)

Ziņas par komersantu:

Iekšlietu ministra vietā –
vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

3.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 3.janvāra
noteikumiem Nr.12

Komersanta struktūrvienībā esošo un izlietoto sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu uzskaites žurnāls

____________________________
(uzskaites periods)

Ziņas par komersantu:

Iekšlietu ministra vietā –
vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs