Par NATO paplašināšanos

Pēc NATO galotņu sanāksmes Prāgā Latvijas Republikas Valsts prezidentes paziņojums:

Latvija augstu vērtē ASV prezidenta Džordža Buša vēsturiskajā runā Varšavā pausto drosmīgo redzējumu par brīvu un vienotu Eiropu, kas balstās uz kopīgām vērtībām. Prezidenta Dž.Buša redzējums ir mūsu redzējums.

Latvija uzskata, ka piederība jaunajai Eiropai uzliek pienākumus. Pēdējos desmit gados mēs esam īstenojuši svarīgas demokrātiskas reformas, modernizējot mūsu aizsardzības spēkus, sniedzot ieguldījumu NATO vadītajās operācijās Balkānos. Mēs augstā godā turam kopīgus transatlantisko sabiedroto demokrātiskos principus, individuālās brīvības un tiesisku varu. NATO uzdevums ir aizstāvēt šos principus, un mēs vēlamies sniegt savu ieguldījumu alianses stiprināšanā, meklējot risinājumus jaunajiem draudiem.

Latvija apsveic prezidenta Dž.Buša nostāju par to, ka neviena demokrātiska Eiropas valsts netiks izslēgta no NATO paplašināšanas procesa ģeogrāfisko vai vēsturisko apstākļu dēļ. Tā ir taisnīga un integrējoša pieeja NATO paplašināšanai, kas balstās uz principiālām un morālām nostādnēm. Mēs atbalstām šo nostāju. Mēs esam pārliecināti, ka Prāgā mūsu progress tiks novērtēts.

NATO galotņu sanāksme Prāgā paver vēsturisku iespēju izveidot vienotu un no konfliktiem brīvu Eiropu, kurā līdzīgi domājošas valstis apņemsies sadarboties transatlantiskajā telpā. Tieši ASV un NATO Eiropas sabiedroto vadības spējas noteiks, vai izdosies šo vīziju pārvērst realitātē.

2001.gada 15.jūnijā

Par Latvijas Valsts prezidentes sarunu ar NATO ģenerālsekretāru

Aizvadīto piektdien, 15. jūnijā, Viļņā notika Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas tālsaruna ar NATO ģenerālsekretāru Džordžu Robertsonu.

Valsts prezidente sarunā augstu novērtēja aizvadītās NATO padomes valsts vadītāju sanāksmes rezultātus, kā arī atzinīgi novērtēja NATO lēmumu 2002.gadā Prāgas galotņu sanāksmē pieņemt lēmumu par jaunu dalībvalstu uzņemšanu aliansē.

Vaira Vīķe–Freiberga pauda, ka Latvija jūtas iedvesmota par šo lēmumu un neatlaidīgi turpinās gatavoties dalībai NATO. Šajā procesā prioritāra nozīme, pēc viņas teiktā, būs Rīcības plāna dalībai NATO izpildei. Dž.Robertsons uzsvēra, ka Briselē tika panākts konsensa lēmums par NATO paplašināšanos un visām kandidātvalstīm ir jāturpina militārās gatavības pasākumi. Dž.Robertsons piekrita, ka Rīcības plāns dalībai NATO sniedz svarīgas vadlīnijas šajā procesā. Valsts prezidente arī augstu novērtēja Dž.Robertsona personīgo ieguldījumu un vadības spējas šī vēsturiskā lēmuma pieņemšanā.

Valsts prezidenta preses dienests

Lietuvas Republikas prezidenta paziņojums:

Esmu priecīgs par ASV prezidenta Džordža V. Buša šodien Varšavas universitātē pausto apņēmību piebiedroties jaunas — brīvas, plaukstošas, vienotas — Eiropas izveidei un par saistībām turpināt Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanu. Tas liecina, ka Amerika ir apņēmusies īstenot tādu politiku, kas neatkārtotu Minhenes un Jaltas sazvērestību.

Šis Amerikas Savienoto Valstu prezidenta paziņojums ir svarīgs signāls ne tikai tām valstīm, kas tiecas iekļūt aliansē, bet visām tās dalībvalstīm. Esmu pārliecināts, ka mūsdienu Eiropa nav iedomājama bez Lietuvas un citu Baltijas valstu pilnvērtīgas līdzdalības NATO.

Iepriecinoši, ka virzībā uz šo mērķi Lietuva jūt arī nepārtrauktu Polijas atbalstu, par ko šodien vēlreiz paziņoja prezidents Aleksandrs Kvasņevskis.

Atbildīgi izvērtējot vēsturisko iespēju reizē ar partneriem radīt drošību nākotnei, Lietuva arī turpmāk pieliks visas pūles, lai jau 2002. gada rudenī iekļautos Ziemeļatlantijas aliansē.

2001. gada 15. jūnijā “LV” (Andris Sproģis)

neoficiāls tulkojums no lietuviešu valodas