Valsts prezidente Austrijā:

— tiekoties ar Nacionālās padomes prezidentu

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 18. jūnijā, Vīnē tikās ar Austrijas Nacionālās padomes prezidentu Heincu Fišeru.

Tikšanās laikā H.Fišers uzsvēra, ka Latvijas un Austrijas sadarbība ir intensīva, labi sakari nodibināti starp Austrijas un Latvijas parlamentiem — ir izveidota abu valstu parlamentāriešu sadarbības grupa. H.Fišers ar nepacietību gaida savu vizīti Latvijā šī gada oktobra beigās, kas varētu būt vēl viens signāls sadarbības paplašināšanai starp abām valstīm.

Sarunā spriests par vienoto Eiropu un tajā notiekošajām aktuālajām diskusijām. H.Fišers atzīmēja, ka tautas nobalsošana Īrijā par ES paplašināšanos norāda uz ciešāku sarunu nepieciešamību ar dalībvalstu sabiedrībām par to, ko paredz ES paplašināšanās, un arī uz to, ka nepieciešams vairāk informācijas par kandidātvalstīm.

Prezidente atzīmēja, ka Latvija vēlas ciešus kontaktus ar visām vienotās Eiropas daļām. V.Vīķe–Freiberga atzīmēja reģionālās sadarbības nozīmi ES ietvaros. Viņa uzsvēra, ka Latvija vēlas tuvāk iepazīstināt Austriju, tās sabiedrību un arī uzņēmējus ar Latviju un sadarbības iespējām. Arī H.Fišers pauda turpmāku atbalstu Latvijai. Prezidente sacīja, ka Latvija būtu gandarīta redzēt vēl ciešāku sadarbību starp parlamentiem, kā arī iepazīt Austrijas pieredzi bilingvālajā apmācībā skolās, kas devusi labus rezultātus Austrijā. Tāpat Latvija ar cerībām raugās uz kontaktiem iekšlietu jomā.

Runājot par Latvijas prioritāro mērķu īstenošanu, prezidente pauda, ka lielākais vairums Latvijas parlamentāriešu atbalsta valsts iestāšanos ES un NATO, atbalsts jūtams arī Latvijas sabiedrībā. Viņa arī uzsvēra triju Baltijas valstu vienotos centienus šo mērķu īstenošanā.

— tiekoties ar ārlietu ministri

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 18. jūnijā, Vīnē tikās ar Austrijas ārlietu ministri Benitu Ferero–Valdneri.

Sarunas laikā abas puses pārrunāja Latvijas un Austrijas divpusējās attiecības, kā arī aktualitātes saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un NATO perspektīvu. V.Vīķe–Freiberga un B.Ferero–Valdnere atzinīgi novērtēja abu valstu sadarbību, nosaucot to par ļoti labu. Abas puses arī pārsprieda jomas, kurās sadarbība turpmāk varētu iegūt dziļākus kontaktus, tai skaitā minot iekšlietu un informācijas tehnoloģijas. Prezidente atzīmēja, ka Latvija liek lielas cerības uz šodien Rīgā gaidāmo Austrijas iekšlietu ministra Štracera vizīti, kuras laikā plānots vienoties par sadarbību nacionālo Šengenas informācijas sistēmu stiprināšanā. Turklāt rudenī Vīnē notiks Baltijas valstu dienas, kurās Austrijas uzņēmēji varēs tikties ar Latvijas uzņēmējiem un runāt par sadarbības iespējām. Valsts prezidente uzsvēra, ka gaidāmā tikšanās ar Austrijas rūpnieku apvienību ir solis uz priekšu, lai ieinteresētu Austrijas uzņēmējus un iepazīstinātu ar Latvijas uzņēmēju iespējām.

Abu pušu sarunās drošība tika minēta kā viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas iekļauj daudzas citas jomas jaunās Eiropas nākotnē. V.Vīķe–Freiberga uzsvēra vēl ciešākas sadarbības nepieciešamību organizētās noziedzības apkarošanā, kā arī runāja par citiem sabiedrības drošības jautājumiem. B.Ferero–Valdnere pauda vēlēšanos sadarboties ar Latviju informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē. Imants Freibergs, Latvijas Informācijas un telekomunikācijas tehnoloģiju apvienības prezidents, informēja B.Ferero–Valdneri par IT jomas perspektīvām Latvijā, uzsverot solīdo eksakto zinātņu bāzi, kā arī jau esošo sadarbību ar citu valstu partneriem. Viņš arī atzīmēja, ka tikko Latvijā IT uzņēmumi ir nodibinājuši IT speciālistu grupu (klasteru), kas palīdzēs Latvijai veikt lielākus IT sadarbības projektus. B.Ferero–Valdnere pauda ieinteresētību, runājot par iespējamo Latvijas IT klastera sadarbību ar Austriju, un solīja sniegt Latvijai nepieciešamo pieredzi un atbalstu no Austrijas klastera puses. Austrijas ārlietu ministre arī atzīmēja, ka ir ļoti gandarīta par savu neseno Latvijas apmeklējumu, kas bijis ļoti informatīvs un sniedzis bagātus iespaidus par Latviju.

Pārrunājot diskusijas par jaunās Eiropas nākotni, B.Ferero–Valdnere atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegumus, uzsverot, ka Latvija ir panākusi tās valstis, kas agrāk uzsākušas sarunas par iestāšanos ES. Latvijas prezidente atzīmēja, ka viņas valsts tuvojas finiša līnijai un ieguldīs visus nepieciešamos spēkus arī grūtāku jautājumu risināšanā, kas saistīti ar iestāšanās sarunām. Abas puses pārrunāja, cik svarīga ir sabiedrības izpratne un sabiedrības atbalsts valsts prezidenta lēmumiem tajās jomās, kas šobrīd visvairāk satrauc sabiedrību Latvijā un Austrijā. Tai skaitā tika minēta lauksaimniecības nozare, no Austrijas puses savukārt tranzīta loma, kas saistās ar arvien lielāku apkārtējās vides piesārņojumu, un nepieciešamību meklēt risinājumus lielajai tranzītkravu plūsmai caur Austriju.

Abas puses pārrunāja arī nozīmīgo lomu, kāda ir transatlantiskajai saiknei starp NATO un jauno Eiropu. Prezidente informēja par Latvijas padarīto integrācijai NATO.

— tiekoties ar grāmatas “Saulespuķe” autoru

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 18. jūnijā, Vīnes dokumentācijas centrā tikās ar grāmatas “Saulespuķe” autoru Simonu Vīzentālu.

Sarunā prezidente un grāmatas autors pārrunāja “Saulespuķes” tapšanu, notikumus, kas ir iespaidojuši tās radīšanu, un neskaitāmos tās tulkojumus citās pasaules valodās. Prezidente pasniedza Simonam Vīzentālam grāmatu “Saulespuķe”, kas nesen izdota latviešu valodā. S.Vīzentāls bija priecīgi pārsteigts par šo dāvanu un uzsvēra, ka pirmskara laikā Baltijas valstīs ebreju un latviešu, lietuviešu, igauņu starpā valdīja draudzība un antisemītisms nebija izplatīts. Simons Vīzentāls sacīja, ka ir priecīgs dzirdēt no Latvijas prezidentes par vēstures pētījumiem, tai skaitā par vēsturnieku komisijas darbību.

Un S.Vīzentāls sacīja, ka izglītības projekts “Stāstiet par to saviem bērniem…”, kura izdevums tagad atrodams visās Latvijas skolās, ir lielisks, jo galvenais viņa mūža centienu mērķis ir nepieļaut, ka holokausts un citas necilvēcības, kas notika Eiropā 20.gadsimtā, no jauna piemeklētu pasauli. Viņš arī atzīmēja, ka, iespējams, līdzīgu projektu vajadzētu izdot arī Austrijā, lai pasniegtu skolās Austrijas bērniem.

Prezidente dalījās pārdomās ar S.Vīzentālu par Latvijas iedzīvotāju deportācijām 1941. un citos gados. Viņš pauda līdzjūtību un izpratni par šiem traģiskajiem vēstures notikumiem. V.Vīķe–Freiberga un S.Vīzentāls bija vienisprātis, ka 21.gadsimtam jābūt cilvēcības un demokrātijas gadsimtam. Un tā dēļ ir daudz jāstrādā ar jauno paaudzi, lai nostiprinātu cilvēcības vērtības.

— konferencē par demokrātiju mūsdienu pasaulē

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga svētdien, 17.jūnijā, Zalcburgā piedalījās konferencē “Sustaining Democracy in the Modern World” (“Demokrātijas uzturēšana modernajā pasaulē”). Runājot par dažādām pasaules demokrātijām dažādos laikmetos un pret demokrātiju vērstiem totalitārajiem režīmiem, prezidente īpaši uzsvēra 17.jūniju un tā traģisko nozīmi Latvijas 20.gadsimta vēsturē. Viņa sacīja, ka šī ir Latvijas okupācijas diena, kas uz daudziem gadu desmitiem nolēma Latviju totalitāram režīmam, tikai pirms desmit gadiem tai izdevās atgūt savu neatkarību, atkal atjaunot demokrātiju un stiprināt to. Prezidente skaidroja konferences dalībniekiem, ko nozīmēja deportācijas 1941.gada 14.jūnijā un arī vēlākajos gados pret Latvijas iedzīvotājiem nolūkā pilnīgi apspiest individuālo brīvību un iznīcināt tā saucamos tautas ienaidniekus, kuru definīcija nebija formulēta, bet to varēja attiecināt uz ikvienu, kas nebija tīkams totalitārajam režīmam. Prezidente sacīja, ka vēl pirms dažiem gadiem vairākkārt dzirdējusi pasaulē izskanam zinātnieku viedokļus par to, ka šīs deportācijas un Staļina represijas ir attaisnojamas revolūcijas un valsts stiprināšanas vārdā. Skaidrojot to, kā deportācijas atspoguļojās gandrīz katras Latvijas ģimenes ikdienā, prezidente stāstīja par to, kādu necilvēcību ir pārdzīvojusi Latvija un ka šie noziegumi nav attaisnojami nekādu iemeslu dēļ.

Prezidente arī skaidroja, kā totalitārais režīms vērsās pret inteliģenci, minēja piemēru par tā dēvēto franču grupu, kura tika represēta tikai tāpēc, ka tās dalībnieki cienīja franču literatūru un rīkoja franču literatūras vakarus.

Valsts prezidente uzsvēra, ka šodien ir fundamentāla atšķirība starp to, ka Latvija izpilda Eiropas Savienības normas, un kādreizējo Padomju Savienības vadības Maskavā diktātu. Prezidente uzsvēra, ka šodien Latvijai ir izvēles brīvība un tā seko saviem mērķiem, īstenojot tos tādā veidā, kādā uzskata par vislabāk iespējamu. Minot teicienu par to, kur ir trīs latvieši, tur arī četras apvienības, prezidente atzīmēja, ka demokrātijā galvenais ir panākt starp dažādiem viedokļiem kopēju risinājumu kādā no jautājumiem, kas ir viens no demokrātijas sasniegumiem.

Auditorija jautāja prezidentei par Latvijas vēsturi, ieinteresējoties par padomju totalitāro režīmu un saistībā ar to arī par Latvijas šodienas mērķiem, nepieciešamību garantēt drošību valstī tās ekonomiskajai izaugsmei, labklājībai visiem Latvijas iedzīvotājiem un Latvijas virzību uz NATO.

Valsts prezidenta preses dienests