Rīgas domes priekšsēdētājs:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 18. jūnijā

Intervija Latvijas Radio 18. jūnija raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars.

— Kāda klausītāja, turklāt viņa klausoties mūsu raidījumu regulāri un ir dzirdējusi abus iepriekšējos mērus, šorīt zvanīja: jūs esot nenoteiktāks un rodoties iespaids, ka paviršāks par iepriekšējiem mēriem, vai tas nozīmējot, ka tāda arī ir jūsu attieksme pret rīdziniekiem un rīdzinieku problēmām vispār?

Gundars Bojārs: — Nē, nebūt. Man ļoti daudz laika katru dienu paiet tieši rīdzinieku problēmu risināšanā, ir stratēģiskās līnijas, pie kurām pietiekami nopietni jāpiestrādā, kurām varbūt līdz šim nav pievērsta nepieciešamā uzmanība, un tas arī saistīts ar Rīgas pilsētas ārpolitiku. Rīga ir ļoti iespaidīga spēlētāja starptautiskā arēnā. Nupat man beidzās vizīte Atēnās, kur darba programma bija pietiekami saspringta un ir arī zināmi rezultāti.

— Tātad mūsu sarunas turpinājumā tieši par šo braucienu. Šis brauciens bija neplānots, negaidīts, jo jūs aizbraucāt diezgan negaidīti, it kā pametot visus Hanzas dienu viesus. Vai tas bija ieplānots tieši šai laikā, vai tomēr šī aizbraukšana bija nejauša?

G.Bojārs: — Šis brauciens bija paredzēts apmēram uz šo laiku. Diemžēl nebija iespējas pasūtīt citu biļeti uz lidmašīnu, jo šobrīd ir tūrisma sezona un zināmas grūtības šai sakarā. Protams, svētki ir vajadzīgi rīdziniekiem, bet mans galvenais uzdevums ir nevis svinēt svētkus, bet strādāt un panākt arī kādus rezultātus, un es ļoti atvainojos visiem tiem, kas pamanīja, ka es pēdējā Hanzas dienu dienā nepiedalījos šajos pasākumos, bet uzskatīju par svarīgāku un būtiskāku atrisināt dažas pilsētai ļoti būtiskas problēmas.

— Nu tad par jūsu brauciena saturu un rezultātiem.

G.Bojārs: — Viens no stratēģiskajiem momentiem Rīgas pilsētai vienmēr ir bijis prāmja satiksmes attīstība ar Stokholmu, tas ir saistīts ar tūrisma politiku, vieni no pasaulē visvairāk ceļojošiem cilvēkiem proporcionāli vismaz ir zviedri, un šobrīd mums ar Stokholmas pilsētu ir tikai viena veida satiksme — lidmašīna. Var arī doties uz Tallinu un ar prāmi pārcelties uz Stokholmu. Abas šīs alternatīvas ir ļoti apgrūtinošas, finansiāli pietiekami neizdevīgas, un šī prāmju satiksme, manuprāt, ir viens no tādiem ne tikai politiskiem jautājumiem, bet arī svarīga pašai Rīgas pilsētai it sevišķi 800 gadu jubilejas gadā. Līdz ar to mūsu goda konsuls Grieķijā Halarisa kungs organizēja, notika vairākas tikšanās ar Grieķijas prāmju kompānijām. Grieķijas prāmju satiksme laikam ir visattīstītākā visā Eiropā un arī viena no spēcīgākajām pasaulē. Un ir zināmi rezultāti, nopietnu interesi izrādīja četras Grieķijas kompānijas, ir arī viens konkrēts piedāvājums, pietiekami labs, skaists prāmis.

— Es skatos, jums rokās ir mape ar visiem fotoattēliem, tas ir prāmis “Poseidons”, ja nemaldos?

G.Bojārs: — Nē, tā ir kompānija “Poseidon Lines”, prāmis saucas “Sea Serenade”. Labs prāmis šī biznesa uzsākšanai, es domāju. Man jau ir bijušas sarunas par Jūrmalas pilsētas dalību šajā projektā, arī ar skandināvu viesnīcu kompānijām, arī ar Stokholmas pilsētas pārstāvjiem tieši šodien par iespējamo dalību šajā projektā — dotāciju šai prāmja līnijai, tā ka, domāju, ir ļoti reāli šovasar atklāt šo prāmi.

— Tātad kas konkrēti ir sarunāts?

G.Bojārs: — Šobrīd ir savākti piedāvājumi, mums ir jāatstrādā ekonomiskie jautājumi. Būtībā mums ir jāizrēķina, cik no Rīgas pilsētas un no pārējiem šī projekta dalībniekiem būtu pirmajā un otrajā gadā jādotē, jo divu gadu laikā prāmja līniju var “iestrādāt” un tad tā pati sevi atpelna. Katrā ziņā jāsaka, ka katrs tūrists, pēc Tallinas aprēķiniem, pilsētā atstāj apmēram 100 dolārus, minimāli simt dolārus.

— Bet tikt galā ar nepieciešamajiem aprēķiniem paspēsit šovasar, vasara būtībā vēl divi mēneši?

G.Bojārs: — Jā, es domāju, ka nedēļas laikā mēs to varētu izdarīt, jūlija laiks paliktu tieši šai satiksmes organizācijai, tādēļ augustā līnijas atklāšana būtu pilnīgi iespējama, katrā ziņā uz astoņsimtgades svinībām, domāju, ir stratēģiski svarīgi Rīgai šo satiksmi noorganizēt.

— Mēklenburgas un Priekšpomerānijas premjers Ringstorfa kungs, esot šeit Hanzas dienu laikā, bija ļoti ieinteresēts par mūsu ostām un tikās arī ar Rīgas brīvostas departamentu direktoriem. Vai šobrīd var kaut kā konkretizēt domu par prāmja satiksmes atklāšanu starp Rīgu un Vācijas pilsētām?

G.Bojārs: — Vienīgā problēma ir tā, ka parasti ar šāda prāmja satiksmes organizēšanu nodarbojas privātuzņēmēji. No pilsētas puses mums ir pienākums radīt labvēlīgākos apstākļus, protams, nepaliekot zaudētājos, un šobrīd strādā viena ļoti labi noslogota līnija — Rīga– Lībeka, uz šīs līnijas strādā arī tās pašas “Poseidon Lines” prāmis, es domāju, ka, precīzi izrēķinot to, cik pilsētai ienes šāda līnija, jebkura līnija ir apsveicama un veicināma.

— Rīga–Sāmsala tiešām sāks kursēt jau jūlijā?

G.Bojārs: — Tas arī ir privātprojekts, šis privātoperators neprasa no Rīgas pilsētas nekādu īpašu palīdzību, un līdz ar to es neesmu par šo projektu īpaši informēts. Tā būs neliela līnija, vairāk tāda izklaides līnija.

— Par citiem jautājumiem. Prezidente atdevusi Saeimai īres likumu. Kā jūs prognozējat šī likuma tālāko likteni? Ir neapmierinātie un apmierinātie visā šai procesā, bet galu galā šis likums kādreiz būs jāpieņem, kas, jūsuprāt, tālāk darāms?

G.Bojārs: — Jā, grozījumi šajā likumā, protams, bija nepieciešami, es ļoti labi saprotu gan tos namīpašniekus, gan īrniekus, kam šīs sistēmas nesakārtotības dēļ rodas milzīgas problēmas. Bet es arī esmu ļoti pateicīgs prezidentei, ka viņa uzklausīja šo septiņu lielo pilsētu protestus, jo, deleģējot kādas tiesības vai kādus papildu pienākumus pašvaldībai, ir arī jānodrošina finansējums. Rīgas pilsēta ir aptuveni aprēķinājusi, ka, pieņemot šo likumu tādā veidā, kāds tas ir, pirmajā gadā būs nepieciešami apmēram 3000 jauni dzīvokļi. Rīgas pilsētai ne šāda finansējuma, ne arī brīvo dzīvokļu nav, tātad likums būs neizpildāms. Mēs varam pieņemt likumu, ka visiem jājūtas Latvijā laimīgiem, un uzlikt par pienākumu pašvaldībām to nodrošināt, bet diemžēl tas nebūs iespējams. Katrā ziņā termiņš — 1.jūlijs — ir absolūti nereāls, un arī prezidente uz to norādīja. Un katras pašvaldības budžetā jāparedz konkrēts finansējums šim likumam.

— Atklāts ir Torņakalna piemineklis, vairums, spriežu gan no telefona zvaniem, gan visa pārējā, tomēr ir apmierināti, neskatoties uz pretrunām, kas ar to saistītas. Šobrīd neapmierinātība ir ar nelaimīgo Torņakalna tualeti. Vai jūs atstāsit šo lietu — sakārtot tualeti — “Latvijas dzelzceļa” kompetencē vai arī Rīga kaut kā piepalīdzēs?

G.Bojārs: — Es domāju, ka mēs ar “Latvijas dzelzceļu” vienosimies, Zorgevica kungs ir pārstāvis no tās pašas partijas, no kuras es. Tas arī nav tik nozīmīgs finansiālais ieguldījums, un mēs to visu varēsim izdarīt. Katrā ziņā man ir prieks, ka šis piemineklis tika atklāts laikā, ka šo cilvēku piemiņa ir iemūžināta, ka beidzot sabiedrība var konsolidēties un ka mums neveidojas desmit dažādu represēto organizāciju viedokļi; visiem šī nelaime bija kopīga, un lai viņiem piemiņa mūžam svēta.

— Runāt jau sāk par kādu citu pieminekli, kas domei varētu radīt problēmas, tas ir tas pats Pētera Pirmā piemineklis. Ja nemaldos, tad šīs nedēļas laikā galvenajai arhitektei ir jātiek skaidrībā — sameklēt vietu, kur to eksponēt. Bet kas tad galu galā notiks ar īsto, jo es saprotu, ka atjaunotāji pieminekli dāvina Rīgai, nevis Pēterburgai, tātad Pēterburgai dāvinās kopiju, bet kur paliks īstais?

G.Bojārs: — Nē, atjaunotāji šo pieminekli nevar uzdāvināt Rīgai, jo šis piemineklis ir Rīgas pilsētas īpašums, iepriekšējais domes sasaukums ir pieņēmis lēmumu šo pieminekli uzdāvināt Pēterburgai. Man arī ir bijušas vairākas pārrunas ar Pēterburgas augstu stāvošām amatpersonām, un rodas papildu problēmas sakarā ar to, ka Pēterburgā šobrīd ekoloģiskā situācija ir tāda, ka visi vecie bronzas pieminekļi tiek atjaunoti pēc savādākas tehnoloģijas. Šis piemineklis, pēc mūsu pašreizējām iecerēm, acīmredzot tiks eksponēts, iespējams, Rīgas astoņsimtgades ietvaros, lai rīdzinieki redzētu, ko tad mēs dāvinām Pēterburgai. Šobrīd nekāda cita domes lēmuma šajā sakarā nav.

— Un par vietu šobrīd ir pāragri runāt?

G.Bojārs: — Jā, pāragri, es domāju, ka tas ir apspriežams jautājums, jo astoņsimtgades ietvaros būs vairāki kultūras bloki, kuri ir ietekmējuši Rīgas pilsētas attīstību, tai skaitā arī krievu kultūras bloks. Iespējams, ka šis piemineklis tiks eksponēts tajā vietā, kur vairāk uzturēsies krievu publika un arī viesi no Krievijas.

— Par Brīvības pieminekļa restaurēšanu, cik man zināms, tur īpašas problēmas nav radušās, un viss būs noteiktajos laikos, bet viesi skata visu Rīgu un brauc arī uz Brāļu kapiem, bet Māte Latvija vēl aizvien stalažās. Vai domes mērs zina, cik ilgi tas vēl var turpināties?

G.Bojārs: — Jā, pirms nedēļas man bija tikšanās ar šī pieminekļa restaurācijas fonda vadību, un, pēc viņu informācijas, divu nedēļu laikā stalažas varētu tikt noņemtas. Mani pat uzaicināja uzkāpt augšā pa šīm stalažām, un varbūt tā bija vienīgā iespēja tuvumā apskatīt šo pieminekli. Katrā ziņā viņi apgalvo, ka laikā tiks visi šie procesi veikti un restaurācijas darbi notiks saskaņā ar paredzēto grafiku.

— Mūsu saruna ir jābeidz, es vēl gribu jautāt — vai jums zvana un galvenokārt par ko?

G.Bojārs: — Jā, man zvana pietiekami daudz, problēmas ir galvenokārt sadzīviska rakstura, arī par komunālām problēmām cilvēki sūdzas, un visas šīs problēmas tiek izskatītas. Ir viena lieta — šiem tālruņa zvaniem būtu jāpiedod juridisks raksturs, kas ir diezgan apgrūtinoši saskaņā ar mūsu spēkā esošo likumdošanu, bet es vēlos pateikties visiem zvanītājiem, šī informācija lieti noder aktuālajā darbā, ir arī iespēja kontrolēt amatpersonu rīcību, tā ka es tiešām vēlos pateikties zvanītājiem, un, lūdzu, lietojiet šo numuru.

— Arī šodien mums uz redakciju ir zvanīts, kāda rīdziniece interesējās — mainīs vai nemainīs drīzumā izpilddirektorus pilsētas rajonos?

G.Bojārs: — Šobrīd šāda plāna nav, it sevišķi saistībā ar Rīgas astoņsimtgadi, cilvēki ir iestrādājušies, un nebūtu racionāli ielikt jaunu cilvēku, kam vajadzētu pietiekami ilgu laiku, lai iepazītos ar situāciju, katrā ziņā jānoformē esošā situācija, arī mums ir divi priekšpilsētu izpilddirektori, kas ir vietas izpildītāji, tātad šeit arī juridiski jāatrisina šī problēma.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā