Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.202

Rīgā 2013.gada 15.janvārī (prot. Nr.103, 4.§)

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
3.panta otro daļu, 33.panta otro daļu, 35.panta trešo, ceturto
un piekto daļu, likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
14.panta sesto daļu, Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumu Nr.299
"Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu"
19.4.apakšpunktu, Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumu Nr.75
"Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba
samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu 
īstenotāju izvēles principiem" 141.⁶punktu, Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija
noteikumu Nr.550 "Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts
garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību"
 6., 13., 15.punktu un Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.913
"Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni" 3.punktu

1. Saistošie noteikumi nosaka:

1.1. ģimenes, kas sastāv no laulātajiem, personām, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, vai atsevišķi dzīvojošas personas (turpmāk – ģimene (persona)) īpašumā esošās mantas veidus, kas netiek uzskatīti par īpašumu ģimenes (personas) atzīšanai par trūcīgu Rīgas pilsētas pašvaldībā;

1.2. maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanas kārtību;

1.3. Rīgas pilsētas pašvaldības sociālo pabalstu (turpmāk – pabalsti) veidus un apmēru;

1.4. personas, kurām ir tiesības saņemt pabalstus;

1.5. pabalstu pieprasīšanas, piešķiršanas un saņemšanas kārtību;

1.6. algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos prioritāri iesaistāmo bezdarbnieku kategorijas;

1.7. lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. ienākumus un materiālos resursus apliecinoši dokumenti – dokumenti, kas apliecina personas ienākumus, īpašumus, vērtspapīru esamību, uzkrājumus un noslēgtos uztura līgumus;

2.2. izdevumus apliecinoši dokumenti – kases čeka, stingrās uzskaites kvīts vai faktūrrēķina oriģināls, kurā norādīts klienta vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis, samaksas summa un samaksas datums;

2.3. klients – šo saistošo noteikumu izpratnē ir persona un viņa ģimenes locekļi, kuri tieši vai ar pārstāvja palīdzību vēršas Rīgas Sociālajā dienestā (turpmāk – Sociālais dienests) un lūdz izvērtēt atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam un/vai lūdz piešķirt pabalstus.

II. Ienākumu un materiālo resursu novērtēšana

3. Lai izvērtētu ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam vai saņemtu kādu no šo saistošo noteikumu 19.punktā minētajiem pabalstiem, klients vēršas Sociālajā dienestā, uzrāda personu apliecinošu dokumentu un:

3.1. iesniedz rakstveida iesniegumu, kuru parakstot, pilngadīgās personas dod Sociālajam dienestam atļauju izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par sevi un ģimenes locekļiem;

3.2. iesniedz ienākumus un materiālos resursus apliecinošus dokumentus par sevi un ģimenes locekļiem. Pieprasot saistošo noteikumu 19.6. un 19.7.apakšpunktā minētos pabalstus, ienākumus un materiālos resursus apliecinoši dokumenti nav jāiesniedz.

4. Lai saņemtu saistošo noteikumu 19.2.apakšpunktā minēto pabalstu, klienta ienākumus un materiālos resursus ģimenēm, kurās ir personas darbspējīgā vecumā, vai atsevišķi dzīvojošai personai darbspējīgā vecumā izvērtē ne retāk kā reizi trijos mēnešos, bet, ja ģimenē nav personu darbspējīgā vecumā, – ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

5. Mutvārdos izteiktu klienta iesniegumu Sociālā dienesta sociālā darba speciālists noformē rakstveidā un klients to paraksta.

6. Sociālā dienesta sociālā darba speciālists pēc klienta iesnieguma, ienākumus un materiālos resursus apliecinošu dokumentu saņemšanas, pamatojoties uz klienta sniegto informāciju, iesniegtajiem dokumentiem un Rīgas domes vienotajā informācijas sistēmā par klientu pieejamo informāciju no valsts un pašvaldības datu reģistriem, elektroniski aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju (turpmāk – deklarācija), kas noteikta normatīvajā aktā par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu.

7. Pēc deklarācijas aizpildīšanas to izdrukā un paraksta Sociālā dienesta sociālā darba speciālists un deklarācijas iesniedzējs, apliecinot deklarācijā sniegtās informācijas pareizību.

8. Klientam ir tiesības iesniegt pašrocīgi aizpildītu, normatīvajā aktā par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, norādītu deklarācijas veidlapu, noformējot to atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

9. Klients deklarācijā norāda ienākumus saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu. Deklarācijas iesniedzējs, parakstot deklarāciju, ir atbildīgs par deklarācijā norādīto ziņu patiesumu, savu rīcību, kā arī par zaudējumu, kas Sociālajam dienestam radušies klienta vainas dēļ, ja klients sniedzis nepatiesas vai nepilnīgas ziņas, vai arī klienta nelikumīgas rīcības dēļ, atlīdzināšanu.

10. Klients deklarācijā ienākumus deklarē atbilstoši apmēram, kas veidojas pēc nodokļu samaksas.

11. Aprēķinot vidējos ienākumus, Sociālais dienests personas ienākumu apmēru samazina par summu, kādu persona maksā kā uzturlīdzekļus bērnam (bērniem), bet ne vairāk kā par valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru katram bērnam, izņemot gadījumu, kad uzturlīdzekļi tiek maksāti saskaņā ar tiesas spriedumu.

12. Izvērtējot klienta materiālo resursu atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam un tiesības saņemt pabalstus, papildus normatīvajā aktā par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, noteiktajam par īpašumu netiek uzskatīts:

12.1. ģimenes (personas) īpašumā esoša viena airu laiva, vieglā automobiļa piekabe un viens vieglais automobilis, kas nav jaunāks par 10 gadiem, nav iegādāts trīs mēnešu laikā pirms pabalstu pieprasīšanas vai sociālās palīdzības saņemšanas laikā, un viens velosipēds katram ģimenes loceklim;

12.2. viena garāža viena transportlīdzekļa novietošanai, ja ģimenei (personai) pieder automobilis, kurš atbilst šo saistošo noteikumu 12.1.apakšpunktā minētajiem kritērijiem, un ja garāžā netiek veikta saimnieciskā darbība, tā netiek izīrēta vai iznomāta;

12.3. ģimenes, kurā aug bērns invalīds, īpašumā esošs viens vieglais automobilis;

12.4. personas, kurai ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas izsniegts atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei, īpašumā esošs speciāli pielāgots vieglais automobilis;

12.5. nekustamais īpašums vai tā daļa, kas pieder klientam vai kādam no viņa ģimenes locekļiem un kur dzīvo ģimenes locekļu pirmās pakāpes radinieki, kuriem nepieder cits nekustamais īpašums.

III. Ģimenes (personas) atzīšana par maznodrošinātu

13. Ģimenes (personas) ienākumi un materiālie resursi ģimenes (personas) atzīšanai par maznodrošinātu tiek izvērtēti saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, un šo saistošo noteikumu 12.punktā noteikto.

14. Ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona darbspējīgā vecumā atzīstama par maznodrošinātu, ja vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim (personai) mēnesī pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmēru, izņemot gadījumus, kad dzīvoklī dzīvo viens vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējs, kurš atzīstams par maznodrošinātu, ja viņa vidējie ienākumi mēnesī nepārsniedz 125% no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmēra un ir ievēroti pārējie šo saistošo noteikumu nosacījumi.

15. Ja persona, kura atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādē, rakstveidā ir izteikusi vēlēšanos pārtraukt minētā pakalpojuma saņemšanu un Sociālajā dienestā lūdz izsniegt maznodrošinātas personas statusu apliecinošu izziņu, lai reģistrētos palīdzības reģistrā pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā, Sociālais dienests, sazinoties ar ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādi, izvērtē personas ienākumus un materiālos resursus un lemj par personas atbilstību vai neatbilstību maznodrošinātas personas statusam.

16. Maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss ģimenei, kurā ir kaut viena persona darbspējīgā vecumā, vai atsevišķi dzīvojošai personai darbspējīgā vecumā tiek piešķirts uz trim mēnešiem, bet atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam vai arī ģimenei, kurā nav nevienas personas darbspējīgā vecumā, tiek piešķirts uz sešiem mēnešiem.

17. Sociālais dienests lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam pieņem ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad saņemts klienta iesniegums un citi lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti.

IV. Pabalstu veidi

18. Pabalsti ir pašvaldības materiāls atbalsts naudas izteiksmē vai samaksa par pakalpojumu ģimenei (personai) situācijās, kad ģimene (persona) objektīvu iemeslu dēļ nespēj gūt ienākumus, lai nodrošinātu pamatvajadzības.

19. Rīgas pilsētas pašvaldība piešķir:

19.1. pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai;

19.2. dzīvokļa pabalstu;

19.3. pabalstu veselības aprūpei;

19.4. pabalstu mācību līdzekļu iegādei;

19.5. pabalstu sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai;

19.6. vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā;

19.7. apbedīšanas pabalstu;

19.8. pabalstu aprūpes mājās nodrošināšanai.

V. Personu tiesības uz pabalstiem

20. Šo saistošo noteikumu 19.1.apakšpunktā minēto pabalstu ģimenei (personai) piešķir saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību.

21. Tiesības saņemt šo saistošo noteikumu 19.2.apakšpunktā minēto pabalstu ir personām, kuras ir deklarējušas pamata dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, dzīvo atbilstoši iesniegumā norādītajai adresei un kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz Ls 200 katram ģimenes loceklim vai atsevišķi dzīvojošai personai darbspējīgā vecumā mēnesī, bet atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam nepārsniedz Ls 250 mēnesī, ja ir ievēroti pārējie šo saistošo noteikumu nosacījumi.

22. Tiesības saņemt šo saistošo noteikumu 19.3., 19.4., 19.5., 19.8.apakšpunktā minētos pabalstus ir personām, kuras ir deklarējušas pamata dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā ne mazāk kā divpadsmit mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas, dzīvo atbilstoši iesniegumā norādītajai adresei un kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz Ls 135 katram ģimenes loceklim vai atsevišķi dzīvojošai personai darbspējīgā vecumā mēnesī, bet atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam nepārsniedz Ls 165 mēnesī, ja ir ievēroti pārējie šo saistošo noteikumu nosacījumi.

23. Tiesības saņemt šo saistošo noteikumu 19.6.apakšpunktā minēto pabalstu ir personām, kuras ir deklarējušas pamata dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, dzīvo atbilstoši iesniegumā norādītajai adresei un ārkārtas situācijas dēļ nespēj nodrošināt pamatvajadzības minimālā apmērā.

24. Tiesības saņemt šo saistošo noteikumu 19.7.apakšpunktā minēto pabalstu ir mirušās personas, kuras pēdējā deklarētā pamata dzīvesvieta bija Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, tuviniekam vai, ja mirušajai personai nav tuvinieku, kuri ir spējīgi mirušo apbedīt, personai, kura ģimenes vārdā uzņēmusies apbedīšanu, nonākusi ārkārtas situācijā un ar saviem spēkiem nespēj nodrošināt pamatvajadzības.

25. Saistošo noteikumu 19.1., 19.2., 19.3., 19.4., 19.5. un 19.8.apakšpunktā minētos pabalstus klientam nepiešķir, ja:

25.1. tam pieder naudas līdzekļu uzkrājumi, vērtspapīri vai īpašums, izņemot saistošo noteikumu 12.punktā minētos īpašumus;

25.2. tas ir noslēdzis uztura līgumu;

25.3. tas saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai atrodas ieslodzījuma vietā;

25.4. persona darbspējīgā vecumā nav reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks, izņemot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 37.panta pirmajā daļā minētos gadījumus;

25.5. persona darbspējīgā vecumā atsakās slēgt ar sociālo darbinieku vienošanos par līdzdarbību, nepilda noslēgtās vienošanās par līdzdarbību noteiktos pienākumus;

25.6. tas nepiekrīt dzīvesvietas apsekošanai vai nav noskaidrojama ģimenes (personas) patiesā dzīvesvieta un/vai ģimenes sastāvs;

25.7. ienākumi un materiālie resursi neatbilst normatīvajos aktos minētajam ienākumu un materiālā stāvokļa līmenim.

26. Saistošo noteikumu 19.2.apakšpunktā minēto pabalstu personai (ģimenei) nepiešķir, ja bez saistošo noteikumu 25.punktā minētajiem kritērijiem ir stājies spēkā tiesas spriedums par klienta izlikšanu no dzīvokļa, izņemot gadījumus, kad klients iesniedz apliecinājumu no ēkas īpašnieka vai apsaimniekotāja par tiesas sprieduma izpildes atlikšanu uz noteiktu laiku.

VI. Klienta pienākumi un atbildība

27. Sociālā dienesta sociālā darba speciālists nosaka klienta līdzdarbības pienākumus un par šo pienākumu veikšanu noslēdz vienošanos.

28. Papildus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 7.pantā noteiktajam klientam ir šādi pienākumi:

28.1. sniegt patiesas un pilnīgas ziņas par sevi un ģimenes locekļiem;

28.2. nekavējoties ziņot par izmaiņām apstākļos, kuri nosaka ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam un/vai pabalsta saņemšanu un apmēru;

28.3. vienoties ar sociālo darbinieku par līdzdarbības pasākumiem savu sociālo problēmu risināšanai un mazināšanai, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

28.4. personai darbspējīgā vecumā, kura ir bezdarbnieks:

28.4.1. piedalīties algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos un pašvaldības organizētajos darbos, t.sk. sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos un darbos pašvaldības administratīvajā teritorijā, slēdzot darba līgumu uz noteiktu laiku;

28.4.2. iesniegt Sociālajā dienestā pierādījumus par darba meklēšanas aktivitātēm;

28.4.3. ierasties Sociālajā dienestā, lai novērtētu līdzdarbības pienākumu izpildi;

28.5. pakļauties ārstēšanai un atveseļošanas pasākumiem, ja persona vēlas saņemt pabalstu sakarā ar slimību vai invaliditāti un ja paredzams, ka tas uzlabos minētās personas veselības stāvokli vai novērsīs tā pasliktināšanos;

28.6. iesaistīties individuālā sociālā rehabilitācijas plāna izpildē.

29. Sociālais dienests prioritāri algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaista bezdarbniekus, kuri saņem šo saistošo noteikumu 19.1. un/vai 19.2.apakšpunktā minētos pabalstus un kuriem ir tiesības piedalīties Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos.

30. Sociālais dienests ar motivētu lēmumu klientam samazina pabalstu par tai personai piešķirto daļu (bet atsevišķi dzīvojošai personai izbeidz izmaksu), kura Nodarbinātības valsts aģentūrā ir ieguvusi bezdarbnieka statusu, bet nav izmantojusi Nodarbinātības valsts aģentūras vai pašvaldības piedāvātos nodarbinātību veicinošos pasākumus (iespēju strādāt subsidētajās darba vietās, algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, pašvaldības organizētajos darba un sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos u.c.); bez attaisnojoša iemesla nepilda vienošanās par līdzdarbību pienākumus; nav ieradusies Sociālajā dienestā, lai novērtētu vienošanās par līdzdarbību pienākumu izpildi; atrodas prombūtnē ilgāk par vienu kalendāra mēnesi un saņem sociālo vai ārstniecības pakalpojumu, kura ietvaros tiek nodrošinātas personas pamatvajadzības, atrodas ieslodzījuma vietā, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai citu pamatotu iemeslu dēļ nav iekļaujama ģimenes sastāvā.

31. Ja klients, aizpildot deklarāciju, ir sniedzis nepatiesas ziņas vai piešķirto pabalstu nav izmantojis atbilstoši paredzētajam mērķim, Sociālais dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārtrauc pabalsta izmaksu.

VII. Pabalstu piešķiršanas kārtība

32. Pabalstus klientam piešķir pēc ģimenes (personas) ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanas.

33. Pieprasot saistošo noteikumu 19.2.apakšpunktā minēto pabalstu, klients papildus saistošo noteikumu 3.1. un 3.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem uzrāda ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītu maksājumu kvīšu oriģinālus (iesniedzot kopijas) par iepriekšējo vai kārtējo mēnesi un vienu no 33.1. un 33.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem, kas apliecina personas tiesības lietot dzīvojamo telpu:

33.1. īres un/vai apsaimniekošanas līguma oriģinālu;

33.2. grupu mājas (dzīvokļa) vai īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojuma saņēmēji – līguma par sociālā pakalpojuma saņemšanu oriģinālu.

34. Pieprasot saistošo noteikumu 19.3.apakšpunktā minēto pabalstu, papildus šo saistošo noteikumu 3.1. un 3.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem klients iesniedz izdevumus apliecinošus dokumentus. Izdevumus apliecinoši dokumenti Sociālajā dienestā iesniedzami ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no izdevumu rašanās brīža. Ja dokumentu iesniegšanas termiņš nokavēts attaisnojošu iemeslu dēļ, Sociālais dienests izvērtē personas tiesības saņemt pabalstu.

35. Pieprasot saistošo noteikumu 19.7.apakšpunktā minēto pabalstu, klients Sociālajā dienestā iesniedz:

35.1. iesniegumu;

35.2. personas miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

35.3. ja personas miršanas fakts reģistrēts citā valstī, – attiecīgās valsts izsniegta apliecinājuma par personas miršanas faktu kopiju (uzrādot oriģinālu) un likumā noteiktajā kārtībā apliecinātu šī dokumenta tulkojumu valsts valodā;

35.4. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izsniegtu lēmuma kopiju (uzrādot oriģinālu) vai izziņu no citas institūcijas par to, vai par mirušo personu ir izmaksāts apbedīšanas pabalsts, kā arī par izmaksāto summu;

35.5. apbedīšanas pakalpojumu izdevumus apliecinošu dokumentu oriģinālus.

36. Sociālā dienesta sociālā darba speciālists pirms lēmuma pieņemšanas pārbauda klienta deklarācijā sniegtās ziņas, izmantojot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju vai pieprasot ziņas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī privātpersonām un, ja nepieciešams, pieprasot arī ziņas apliecinošus dokumentus.

37. Ja klients Sociālajā dienestā vēršas pirmo reizi vai nav vērsies pēdējo divu gadu laikā, sociālā darba speciālists pirms lēmuma pieņemšanas papildus saistošo noteikumu 36.punktā minētajam novērtē arī klienta dzīves apstākļus, apsekojot klientu dzīvesvietā, un aizpilda normatīvajos aktos noteikto veidlapu par apsekošanu dzīvesvietā, ko paraksta abas puses.

38. Atkārtoti klienta dzīves apstākļus, apsekojot klientu dzīvesvietā, sociālā darba speciālists novērtē gadījumos, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai, bet ne retāk kā reizi divos gados.

39. Pabalstu piešķir ar to mēnesi, kurā pieņemts Sociālā dienesta lēmums par pabalsta piešķiršanu.

40. Ja Sociālais dienests pieņem lēmumu piešķirt klientam šo saistošo noteikumu 19.2.apakšpunktā minēto pabalstu, ikmēneša pabalsta summu pārskaita pakalpojumu sniedzējiem (mājokļa īpašniekam, nama apsaimniekotājam, komunālo pakalpojumu sniedzējiem u.c.). Ja objektīvu apstākļu dēļ tas nav iespējams, pabalstu pārskaita klienta norādītajā norēķinu kontā vai izmaksā klientam skaidrā naudā, klienta lietā norādot izmaksas veida pamatojumu.

41. Sociālais dienests klientam par kārtējo mēnesi piešķirto pabalstu izmaksu veic ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 10.datumam.

42. Ja klientam ir mainījies ģimenes sastāvs un/vai mainījusies materiālā vai sociālā situācija, Sociālais dienests, pamatojoties uz klienta no jauna iesniegto deklarāciju, izvērtē ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam
un/vai pabalstu saņemšanas nosacījumiem un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību/neatbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam un/vai par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.

VIII. Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai

43. Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa (GMI) nodrošināšanai ir atbalsts ģimenei (personai), kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīta par trūcīgu un kuras pēdējo trīs mēnešu vidējie ienākumi ir mazāki par šo saistošo noteikumu 44.punktā noteikto garantētā minimālā ienākumu līmeņa summas apmēru.

44. Garantētā minimālā ienākumu līmeņa apmērs mēnesī bērnam ir Ls 45, vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējam, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam – Ls 90, personai darbspējas vecumā – Ls 40.

45. Ja persona ir sasniegusi valstī noteikto pensionēšanās vecumu vai personai ir noteikta invaliditāte, bet persona valsts noteikto pensiju vēl nesaņem, uzrādot Sociālajā dienestā apliecinājumu, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ir iesniegti dokumenti pensijas aprēķināšanai, līdz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmuma par pensijas piešķiršanu pieņemšanai garantētā minimālā ienākumu līmeņa apmērs personai mēnesī ir Ls 90.

46. Ģimenei ar bērniem, kurā visi apgādājamie ir nepilngadīgi un kura saņem pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, par bērnu vecumā no pusotra līdz sešu gadu vecumam (ieskaitot) tiek noteikta piemaksa pie garantētā minimālā ienākumu līmeņa Ls 50 mēnesī.

47. Ja ģimene ar bērnu (bērniem) saņem pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un pēc Sociālā dienesta rīcībā esošās informācijas (no Rīgas domes vienotās informācijas sistēmas) bērna vecāki (aizbildnis), kuru bērns apmeklē Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi, nav veikuši samaksu par ēdināšanas pakalpojumiem pirmsskolas izglītības iestādē, Sociālais dienests Ministru kabineta noteiktajos gadījumos daļu no pabalsta pārskaita Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes kontā.

IX. Dzīvokļa pabalsts

48. Dzīvokļa pabalsts ir Rīgas pilsētas pašvaldības pabalsts dzīvojamās telpas īres un/vai apsaimniekošanas maksas un/vai maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai.

49. Dzīvokļa pabalsta apmērs tiek aprēķināts kā starpība starp klienta kopējo šo saistošo noteikumu 44.punktā noteikto garantētā minimālā ienākumu līmeņa summas apmēru, normatīvo izdevumu summu (nepārsniedzot šo saistošo noteikumu pielikumā noteiktos normatīvus dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai) un klienta kopējiem ienākumiem:

P = GMI + K – I, kur

P – dzīvokļa pabalsta apmērs;
GMI – garantētā minimālā ienākumu līmeņa summa klientam;
K – normatīvie izdevumi par īri/apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem;
I – klienta ienākumi (ieskaitot attiecīgajā mēnesī saņemto pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai).

50. Dzīvokļa pabalstu dzīvojamās telpas īres vai apsaimniekošanas maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai klients pieprasa reizi trijos mēnešos, bet kurināmā iegādei – vienu reizi kalendārajā gadā.

51. Ja klients nelieto tam izīrēto pašvaldībai piederošo vai pašvaldības nomāto dzīvojamo telpu, bet īrē citu dzīvojamo telpu un lūdz dzīvokļa pabalstu par papildus īrēto dzīvojamo telpu, klientam dzīvokļa pabalstu par citu īrētu dzīvojamo telpu aprēķina tikai pēc pašvaldībai piederošās vai pašvaldības nomātās dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanas vai tās lietošanas tiesību pārtraukšanas un īres līguma oriģināla (iesniedzot kopiju) par īrēto dzīvojamo telpu uzrādīšanas.

52. Ja triju mēnešu laikā pēc deklarācijas aizpildīšanas mainās klienta ienākumi un materiālie resursi, kā arī izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, Sociālajam dienestam ir tiesības veikt dzīvokļa pabalsta pārrēķinu par šo periodu atbilstoši faktiskajai situācijai.

53. Sociālajam dienestam ir tiesības lemt par dzīvokļa pabalsta piešķiršanu palielinātā apmērā parāda par īri/apsaimniekošanu un par pakalpojumiem, kuri saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (turpmāk – dzīvokļa parāds), kas veidojies klientam iepriekš neparedzētu izdevumu dēļ (piemēram, smaga saslimšana, ar to saistītie izdevumi u.c.), pamatsummas nomaksai, ja:

53.1. ģimenē ir nepilngadīgi bērni;

53.2. ģimenē ir tikai vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji un nav nevienas personas darbspējīgā vecumā.

54. Dzīvokļa parādu sedz tikai gadījumos, ja klients ir šī dzīvokļa īpašnieks vai ar nama apsaimniekotāju noslēdzis dzīvojamās telpas īres līgumu un dzīvo dzīvoklī, kura normatīvā platība nepārsniedz šo saistošo noteikumu pielikumā noteiktos normatīvus dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai.

55. Lai tiktu izskatīts jautājums par pabalstu dzīvokļa parāda samaksai, klients iesniedz Sociālajā dienestā:

55.1. iesniegumu, kurā norādīts dzīvokļa parāda veidošanās iemesls un klienta iespējamie resursi situācijas uzlabošanai;

55.2. ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītu maksājumu kvīšu oriģinālus (iesniedzot kopijas) par iepriekšējiem trim mēnešiem;

55.3. dokumentu, kas apliecina klienta neparedzētos izdevumus dzīvokļa parāda veidošanās laikā.

56. Ja ar pašvaldībai piederoša vai pašvaldības nomāta labiekārtota dzīvokļa lietošanu saistīto maksājumu dzīvokļa parāds pārsniedz Ls 200 vienai personai vai arī pašvaldībai piederoša vai pašvaldības nomāta dzīvokļa bez ērtībām dzīvokļa parāds pārsniedz Ls 100 vienai personai, Sociālais dienests pieprasa Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes atzinumu par dzīvokļa parāda apmaksas lietderību.

57. Sociālā dienesta lēmums par pabalsta piešķiršanu dzīvokļa parāda apmaksai ir pamats trīspusēja līguma "Par dzīvokļa parāda atmaksu" noslēgšanai starp Sociālo dienestu, nama apsaimniekotāju un personu, kura noslēgusi īres vai apsaimniekošanas līgumu ar nama apsaimniekotāju.

58. Sociālais dienests, sniedzot klientam atbalstu un konsultācijas, var atkārtoti noslēgt trīspusējo līgumu "Par dzīvokļa parāda atmaksu" ar nosacījumu, ka klients pats atmaksā dzīvokļa parādu atbilstoši sastādītajam maksājumu grafikam, bet nama apsaimniekotājs līguma darbības laikā neceļ tiesā prasību par parāda piedziņu un klienta izlikšanu no dzīvojamās telpas.

X. Pabalsts veselības aprūpei

59. Lai nodrošinātu palīdzību veselības aprūpei, Sociālais dienests piešķir šādus pabalstus:

59.1. personai, kura saņem vecuma vai invaliditātes pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, – pabalstu pacienta iemaksu segšanai, kopsummā nepārsniedzot Ls 50 kalendārajā gadā. Šo pabalstu nepiešķir personai, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbrīvota no pacienta iemaksas;

59.2. pabalstu zāļu un medicīnisko līdzekļu, kas iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā, iegādes izdevumu daļas samaksai;

59.3. pensionāriem un invalīdiem ar slimību izraisītu vidēju un smagu inkontinenci, kuriem nav tiesību šos līdzekļus saņemt kā kompensētos medicīniskos līdzekļus, – pabalstu inkontinences līdzekļu iegādei, kopsummā nepārsniedzot Ls 240 kalendārajā gadā.

60. Lai saņemtu pabalstu inkontinences līdzekļu iegādei, klients reizi gadā iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un ārsta speciālista atzinumu par nepieciešamību lietot inkontinences līdzekļus.

XI. Pabalsts mācību līdzekļu iegādei

61. Pabalstu mācību līdzekļu iegādei, uzsākot mācību gadu, piešķir vispārizglītojošās vai profesionālās izglītības iestādes audzēknim, kurš nav sasniedzis 20 gadu vecumu. Sociālās korekcijas klašu audzēkņiem pabalstu piešķir bez vecuma ierobežojuma.

62. Pabalsta mācību līdzekļu iegādei apmērs ir Ls 25.

63. Sociālais dienests klienta iesniegumu par pabalstu mācību līdzekļu iegādei pieņem no 1.jūnija līdz 31.oktobrim.

XII. Pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai

64. Lai novērstu vai mazinātu klienta invaliditātes, darbnespējas, brīvības atņemšanas soda izciešanas, atkarības vai vardarbības un citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas klienta dzīvē, nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, sociālā darba speciālists pēc klienta individuālo vajadzību izvērtēšanas lemj par materiālā atbalsta un individuālā sociālās rehabilitācijas plāna sastādīšanas nepieciešamību.

65. Lēmumu par pabalsta sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai piešķiršanu klientam pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz klientam sastādīto individuālo sociālās rehabilitācijas plānu vai izvērtējot klienta sociālo situāciju.

XIII. Vienreizējs pabalsts ārkārtas situācijā

66. Lai saņemtu vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā pamatvajadzību nodrošināšanai, klients mēneša laikā pēc ārkārtas situācijas rašanās iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu), kas apliecina ārkārtas situācijas faktu.

67. Sociālais dienests lēmumu par pabalsta piešķiršanu un tā apmēru pieņem, pamatojoties uz sociālā darba speciālista sniegto atzinumu, izvērtējot klienta sociālo situāciju, klienta spēju apmierināt savas pamatvajadzības, ņemot vērā ārkārtas situācijas izraisītās sekas, materiālos zaudējumus, kas radušies ārkārtas situācijas izraisīto seku rezultātā, kā arī īpašuma un mantas apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

XIV. Apbedīšanas pabalsts

68. Apbedīšanas pabalsta maksimālais apmērs ir Ls 300, bet ne vairāk par faktiskajiem izdevumiem mirušās personas apbedīšanai.

69. Pabalsta apmēru samazina par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai citas institūcijas izmaksātā apbedīšanas pabalsta apmēru.

XV. Pabalsts aprūpes mājās nodrošināšanai

70. Pabalstu aprūpes mājās nodrošināšanai piešķir klientam, kurš slimības laikā vai atveseļošanās periodā, vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus un savu personisko aprūpi, kuram nav likumisko apgādnieku vai ģimenes locekļu vai arī tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt minētajai personai nepieciešamo palīdzību un klienta aprūpi veic cita persona.

71. Lai saņemtu pabalstu aprūpes mājās nodrošināšanai, klients papildus šo saistošo noteikumu 3.1. un 3.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem reizi gadā iesniedz Sociālajā dienestā ārsta atzinumu par veselības stāvokli un funkcionālo traucējumu pakāpi.

72. Pabalstu aprūpes mājās nodrošināšanai klientam piešķir, pamatojoties uz sociālā darba speciālista veikto personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu.

73. Lai saņemtu pabalstu aprūpes mājās nodrošināšanai, klients, persona, kura veic klienta aprūpi, un Sociālais dienests noslēdz vienošanos.

74. Pabalsta aprūpes mājās nodrošināšanai apmērs ir:

74.1. personām, kurām nepieciešams aprūpes mājās pakalpojums atbilstoši aprūpes 1.līmenim, – Ls 10 mēnesī;

74.2. personām, kurām nepieciešams aprūpes mājās pakalpojums atbilstoši aprūpes 2.līmenim, – Ls 20 mēnesī;

74.3. personām, kurām nepieciešams aprūpes mājās pakalpojums atbilstoši aprūpes 3.līmenim, – Ls 30 mēnesī;

74.4. personām, kurām nepieciešams aprūpes mājās pakalpojums atbilstoši aprūpes 4.līmenim, – Ls 40 mēnesī.

XVI. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

75. Sociālā dienesta pieņemto lēmumu par trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa un/vai pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt un faktisko rīcību klients normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Rīgas domes Labklājības departamentā.

76. Rīgas domes Labklājības departamenta lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību klients var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

XVII. Noslēguma jautājumi

77. Saistošie noteikumi publicējami oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas.

78. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2007.gada 3.jūlija saistošos noteikumus Nr.84 "Noteikumi par Rīgas pilsētas pašvaldības sociālajiem pabalstiem" (Latvijas Vēstnesis, 2007, Nr.127; 2008, Nr.8, Nr.55; 2009, Nr.19, Nr.94, Nr.160; 2010, Nr.6, Nr.101; 2012, Nr.25).

79. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2004.gada 17.februāra saistošos noteikumus Nr.56 "Par dzīvokļa pabalstu Rīgas iedzīvotājiem" (Latvijas Vēstnesis, 2004, Nr.31; 2005, Nr.42; 2007, Nr.13, Nr.126; 2008, Nr.8; 2009, Nr.95; 2010, Nr.5, Nr.101).

80. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2005.gada 22.februāra saistošos noteikumus Nr.86 "Kārtība, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par maznodrošinātu" (Latvijas Vēstnesis, 2005, Nr.39; 2007, Nr.127; 2010, Nr.5, Nr.101).

81. Atcelt Rīgas domes 2012.gada 6.novembra saistošos noteikumus Nr.192 "Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā".

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

Pielikums
Rīgas domes 2013.gada 15.janvāra
saistošajiem noteikumiem Nr.202

Aprēķinot dzīvokļa pabalstu, izmantojami šādi normatīvie izdevumi:

1. Par dzīvojamo telpu īri vai apsaimniekošanas izdevumiem un par apkuri, kas nodrošināta visam namam:

1.1. par dzīvokļa kopējās platības 32 m² vienai personai un 18 m² katrai nākamajai personai;

1.2. pabalstu aprēķina par visu platību, ja:

1.2.1. tas ir vienistabas dzīvoklis vai istaba kopējā dzīvoklī;

1.2.2. divistabu dzīvoklī dzīvo un dzīvesvietu deklarējuši (-as) I un/vai II grupas invalīdi vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji, vai viena vai vairākas personas, kura (-as) vecāka (-as) par 65 gadiem un kurai (-ām) nav taisnās līnijas radinieku;

1.3. aprēķinos papildus pielikuma 1.1.apakšpunktā noteiktajam, bet ne ilgāk kā divpadsmit mēnešus, var iekļaut 18 m² par personu, kura dzīvoklī ir deklarējusi dzīvesvietu, bet atrodas pagaidu prombūtnē (ieslodzījuma vietā, ārstniecības iestādē, mācībās vai studijās citā apdzīvotā vietā u.c.), ja klients iesniedz prombūtnes faktu apliecinošus dokumentus;

1.4. par dzīvojamo telpu īri vai apsaimniekošanas izdevumiem saskaņā ar:

1.4.1. noslēgtā īres vai apsaimniekošanas līguma nosacījumiem, bet ne vairāk kā Ls 3 par 1 m²;

1.4.2. noslēgto līgumu par sociālā pakalpojuma saņemšanu – grupu mājas (dzīvokļa) vai īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojuma saņēmējiem, bet ne vairāk kā Ls 3 par 1 m²;

1.5. ja dzīvoklis, kura lietošanas izdevumu segšanai tiek pieprasīts dzīvokļa pabalsts, ir klienta atsevišķi dzīvojošu radinieku (līdz otrajai radniecības pakāpei) vai to laulāto īpašumā vai lietošanā un starp klientu un dzīvokļa īpašnieku ir noslēgts īres vai apakšīres līgums, aprēķinot dzīvokļa pabalstu, netiek ņemta vērā līgumā noteiktā īres maksa.

2. Par gāzi – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā:

2.1. dzīvoklī ar gāzes plīti – 6 m³ izmaksas mēnesī vienai personai un 3 m³ izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai ģimenē;

2.2. dzīvoklī, kur karsto ūdeni iegūst, izmantojot gāzi, – papildus 2.1.apakšpunktā noteiktajam 3 m³ izmaksas mēnesī personai.

3. Par elektroenerģiju – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā:

3.1. 60 kWh izmaksas mēnesī vienai personai un 30 kWh izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai ģimenē, bet ne vairāk kā 180 kWh izmaksas mēnesī ģimenei;

3.2. ja dzīvoklī ir stacionārā elektriskā plīts –100 kWh izmaksas mēnesī personai, bet ne vairāk kā 240 kWh izmaksas mēnesī ģimenei;

3.3. dzīvoklī, kur karsto ūdeni iegūst, izmantojot elektroenerģiju, – papildus 3.1. un 3.2.apakšpunktā noteiktajam 50 kWh izmaksas mēnesī personai.

4. Par auksto ūdeni un karsto ūdeni – atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai arī komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai vai, ja dzīvoklī ir ūdens skaitītāji, izmaksas atbilstoši ūdens skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 4 m³ izmaksas mēnesī vienai personai, no kurām ne vairāk kā 2 m³ karstā ūdens izmaksas mēnesī vienai personai.

5. Apkures nodrošināšanai dzīvoklī (mājoklī):

5.1. ar malku – piecu steru izmaksas kalendārajā gadā dzīvoklim (mājoklim), kurā ir viena krāsns, par katru nākamo krāsni – divu steru izmaksas, bet, ja dzīvoklī (mājoklī) ēdiena gatavošanai izmanto tikai malkas plīti, – papildus trīs steru izmaksas kalendārajā gadā, bet ne vairāk kā desmit steru izmaksas kalendārajā gadā dzīvoklim (mājoklim); dzīvokļa pabalsta aprēķinā viena mēneša izdevumos iekļauj kopējo malkas iegādes izmaksu summu;

5.2. ar cita veida cieto kurināmo (oglēm, briketēm) – divu tonnu izmaksas kalendārajā gadā vienistabas vai divistabu dzīvoklim (mājoklim), bet ne vairāk kā četru tonnu izmaksas kalendārajā gadā lielākiem dzīvokļiem (mājokļiem); dzīvokļa pabalsta aprēķinā viena mēneša izdevumos iekļauj kopējo cietā kurināmā veida izmaksu summu;

5.3. ar gāzi – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā Ls 0,50 par dzīvokļa 1 m² gadā papildus šī pielikuma 2.punktā noteiktajam;

5.4. ar elektroenerģiju – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā Ls 0,50 par dzīvokļa 1 m² sešus mēnešus gadā (apkures sezonā) papildus šī pielikuma 3.punktā noteiktajam.

6. Par citiem pakalpojumiem:

6.1. atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai mēnesī par citiem ar dzīvokļa apsaimniekošanu saistītajiem izdevumiem (t.sk. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšana; zemes nomas maksa; nekustamā īpašuma nodokļa samaksa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā personai noteiktos nodokļa atvieglojumus);

6.2. par viena ūdens skaitītāja uzstādīšanu vai pārbaudi – līdz Ls 8, bet ne vairāk kā norādīts izdevumus apliecinošā dokumentā;

6.3. par pirts pakalpojumiem, ja dzīvoklī nav siltā ūdens apgādes vai ūdens uzsildīšanas ierīču, nav vannas vai dušas telpas, – līdz Ls 3 mēnesī vienai personai;

6.4. par gāzes balonu (-iem) (ar tilpumu ne vairāk kā 60 litri) – iegādes izmaksas summa reizi divos mēnešos vienai personai un ne vairāk kā reizi mēnesī ģimenei;

6.5. par fiksētās tālruņa līnijas abonēšanu – līdz Ls 4 mēnesī atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam, kā arī ģimenei, kurā nav personu darbspējīgā vecumā.

7. Normatīvajos izdevumos dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai netiek ieskaitīta maksa par kabeļtelevīziju un izdevumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma apdrošināšanu un maksu par autostāvvietas izmantošanu.

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs