Saeimas priekšsēdētājs:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 19.jūnijā

Intervija Latvijas Radio 19. jūnija raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Vada žurnāliste Ingrīda Ābola.

— Saeimas opozīcijas deputāte Ingrīda Ūdre, "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" izsakot opozīcijas viedokli par pagājušās ceturtdienas plenārsēdi, kur izskatīja grozījumus budžeta likumā, raksta tā: tā bijusi viena no melnākajām dienām visā Latvijas demokrātijas vēsturē. Grozījumi budžeta likumā tika pieņemti, ignorējot ne tikai opozīciju, bet arī pozīcijas deputātu tiesības piedalīties debatēs. Jūsu komentārs.

J.Straume: — Mans komentārs ir tāds, ka gan opozīcijas, gan pozīcijas deputātiem iespēja piedalīties debatēs bija, viens no pozīcijas deputātiem — Ivars Godmanis — to arī izmantoja, un šī procedūra, kas, jāatzīst, notika diezgan straujā tempā, ir paredzēta Saeimas Kārtības rullī, kurš tika ļoti precīzi ievērots.

— Tas nekas, ka tur bija runa par daudziem miljoniem un ka aiz opozīcijas stāv ļoti daudzi vēlētāji, ka opozīcija gribēja izteikt savu viedokli; Kārtības rullis paredz, ka viņiem var arī neļaut izteikt šo viedokli.

J.Straume: — Jebkurā gadījumā šo viedokli izteikt varēja, jo opozīcijas pārstāvji iepriekšējā dienā piedalījās Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē, kurā piedalījās arī finansu ministrs un kurā jau tika diskutēts par galvenajiem principiem, kas ir iekļauti šajos grozījumos. Jāsaka, ka nebūt ne visiem sabiedrības locekļiem ir tāda pozīcija kā opozīcijai, jo pēc šīs sēdes pagājušo ceturtdien es saņēmu divus telefona zvanus, viens bija no Rīgas rajona, otrs — no Talsu rajona, un cilvēki izteica man pateicību par to, ka esmu ieekonomējis nodokļu maksātāju līdzekļus.

— Vēl šajā rakstā parādījās tāda doma, ka Eiropas Savienība gatavo direktīvu, kas noteiktu opozīcijas tiesības, jo šāda parādība, ka opozīcija nevar tikt pie vārda, ir ne tikai Latvijā vienā otrā reizē, bet vēl vairākās citās postkomunisma valstīs. Vai jums par šādu direktīvu ir kas zināms?

J.Straume: — Par šādu direktīvu man nav zināms nekas, bet es gribētu teikt, ka runāt par to, ka opozīcija Latvijā nevar tikt un netiek pie vārda, manuprāt, nav īsti korekti, jo opozīcija ir ļoti organizēta.

Šobrīd opozīcijas partijās ir spēcīgi politiķi, kuri, izmantojot to iespēju, ko paredz Satversme, ka 34 deputāti var veikt tādas darbības, kas aptur likuma publicēšanu, šo likuma projektu ierosina nodot tautas nobalsošanai, tā ka visas iespējas opozīcijai ir.

— Valsts prezidente īsā laikā ir atdevusi Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nu jau otru likumu, šoreiz tie ir grozījumi likumā par īri. Tātad kāpēc Saeima, gatavojot šo likuma paketi, nevarēja paredzēt, ka pašvaldību vadītāji uzreiz nevarēs sākt nodrošināt cilvēkus ar dzīvokļiem, un vienā otrā punktā un normā neparedzēja, ka varētu izpildes datumu atlikt uz kādu laiku? Tagad prezidente tieši uz to vērš uzmanību.

J.Straume: — Pie šī likumprojekta tika strādāts starp otro un trešo lasījumu gandrīz gadu, un Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija, kuru vada ļoti pieredzējis deputāts Jānis Lagzdiņš, ļoti rūpīgi izturējās pret šī likumprojekta sagatavošanu, likumprojekta sagatavošanas gaitā bija tikšanās ar speciālistiem gan no pašvaldībām, gan arī no ministrijām; varbūt visi viedokļi netika ņemti vērā, bet, manuprāt, sekojot līdzi šī likumprojekta pieņemšanai, šis ir viens no tiem likumprojektiem, kurā ļoti grūti ievērot pilnīgi precīzi visu pušu (un šeit var minēt trīs galvenās puses — īrnieki, namīpašnieki un pašvaldības) intereses. Es domāju, ka šis process bija ļoti objektīvs un likumsakarīgs, jo Valsts prezidentei, atdodot atpakaļ Saeimā pieņemto likumu, bija iespēja norādīt precīzi uz pieciem sešiem punktiem. Viens no tiem bija tas, ko jūs minējāt, un Saeima, otrreiz caurlūkojot šo likumu, jau runās un diskutēs tikai par šīm strīdīgajām vietām, tā ka, domāju, galarezultātā likuma kvalitāte tikai uzlabosies.

— Jūs sacījāt, ka atbildīgā Saeimas komisija bija tikusies ar visām ieinteresētām pusēm, un tomēr galvenie protestētāji bija tieši lielo pilsētu pašvaldību vadītāji.

J.Straume: — Acīmredzot tas ir izskaidrojams ar to, ka tieši lielo pilsētu vadītājiem būs visbūtiskākās problēmas šī likuma realizēšanā.

— Lai dzīvokļus piešķirtu un apgādātu tām kategorijām, kurām nepieciešams. Vēl opozīcijai ir tāds viedoklis, ka īpaši Rīgā Saeimas pozīcija grib pierādīt savu spēku un varu pret Rīgas domi, cenšoties viņus nogremdēt ar likumu, tādā veidā atspēlējoties par neveiksmīgajām pašvaldību vēlēšanām, kur ne "Latvijas ceļš", ne Tautas partija neko neieguva. Kā jūs lūkojaties uz šādu pozīciju?

J.Straume: — Jāsaka, ka politiskās cīņas šajā gadījumā neskar tikai Rīgu, tās skar arī lielu daļu Latvijas pilsētu, un, ja mēs uzskatām, ka Jānis Lagzdiņš ir īsts Latvijas Tautas partijas patriots, tad, ņemot vērā to apstākli, ka Tautas partijai ir vislabākie panākumi pašvaldību vēlēšanās, es šeit nesaredzu politisko loģiku, kāpēc viņam būtu speciāli "jāgriež", jo nevar jau iegriezt tikai Rīgai un neiegriezt Liepājai, kuras vadībā ir Seska kungs.

— Labi, runāsim par vēl citiem svarīgiem jautājumiem. Saeima ārzemju komandējumiem gadā patērē apmēram ceturto daļu miljona latu, tas ir tiešām ļoti daudz. Kā jūs pārbaudāt lietderību?

J.Straume: — Ārpolitikā un diplomātijā lietderību pārbaudīt ir diezgan grūti, taču, ja jau reiz mūsu valsts ir uzņēmusi skaidru kursu uz Eiropas Savienību un NATO, tad aktīvi darbojas parlamentārās grupas gan Eiropas Savienības, gan citu Eiropas struktūru līmenī, tāda kā Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, ja runājam par NATO, darbojas NATO Parlamentārā asambleja, visām šīm institūcijām ir nozīme, kurai grūti piešķirt kādu konkrētu lietderības koeficientu. Rezultāti būs redzami tad, kad mēs sasniegsim šo mērķi. Es domāju, ka tie līdzekļi, kas tiek tērēti, tie, es atzīšos, ir pieaugošā proporcijā. Jo sākotnēji, uzsākot kaut vai šajā Saeimā darbu, mums līdzekļu izlietojums tieši ārpolitiskajai darbībai bija gandrīz uz pusi mazāks nekā šobrīd. Es paredzu, ka nākotnē šis budžets ārpolitisko uzdevumu risināšanai netiks samazināts, drīzāk tiks palielināts. Es uzskatu, ka tas ir objektīvi.

— Es saprotu, ja jūs runājat par tām iespējamām vizītēm un darba komandējumiem, kas ir nepieciešami NATO un Eiropas Savienības sakarā un vēl šajās lietās par Eiropu, tad te varētu arī jums piekrist. Bet, ja ir tādas tālas vizītes vai braucieni kā uz Ķīnu, Indonēziju, visām šīm eksotiskajām valstīm, kā tur atšķirt ekskursiju no darba vizītes?

J.Straume: — Ja mēs runājam par Indonēziju, tad tas bija brauciens starpparlamentārās savienības ietvaros, tādi braucieni notiek divreiz gadā, un mūsu parlamenta delegācijai šiem braucieniem līdzekļi salīdzinoši ar Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju Rietumeiropas savienību, NATO Parlamentāro asambleju atvēlēti divas līdz trīs reizes mazāk. Kas attiecas uz Ķīnu, tas ir, protams, īpašs jautājums. Bet es katrā ziņā negribētu vērtēt tālākā perspektīvā mūsu parlamentāriešu aktivitātes Ķīnā, tai skaitā parlamentārās Tibeta atbalsta grupas vizīti Ķīnā, kuru vadīja tagad jau nelaiķis deputāts Sinkas kungs, es domāju, ka šādai vizītei, ja mēs tiešām skatāmies stratēģiski, ir ļoti būtiska nozīme.

— Par Sinkas kunga vadīto vizīti šeit šaubu nebija, jo tur bija arī daudz pozitīva, kas nāca līdzi, bet uz Ķīnu tā nav bijusi parlamentāriešu vienīgā vizīte. Jau iepriekšējos parlamentos uz Ķīnu diezgan daudz ir braukuši. Runa ir par to, kā jūs varat noteikt to lietderības koeficientu, tomēr vajadzētu būt kādai mērauklai, lai cilvēki neko jums nevarētu pārmest.

J.Straume: — Es domāju, ka vienmēr varēs kāds pārmest, taču, kas attiecas uz to, kā mēs izvērtējam no lietderības viedokļa Saeimas prezidijā, tad mums ir sakārtotas visas vizītes nozīmīguma secībā, tātad pirmām kārtām Saeimas priekšsēdētāja oficiālās vizītes, tad ir Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, NATO Parlamentārā asambleja un citas starptautiskās parlamentārās delegācijas, tālāk — sadarbības grupas, kurām vizītes ir līdzekļu ziņā maz apmaksātas un arī notiek reti.

— Mēs runājam par Ķīnu, tad nu noteikti ir jāpiemin Dalailamas vizīte Latvijā. Vai šo augsto vadītāju Latvijā pieņems arī amatpersonas, kā tas bija Amerikā, kad Bušs pieņēma Dalailamu?

J.Straume: — Es domāju, ka tikšanās ar Dalailamu notiks gan vairāku desmitu Saeimas deputātu līmenī, gan arī, cik man zināms, neoficiālā gaisotnē ar Dalailamas kungu tiksies Valsts prezidente.

— Vai tas nesaasinās attiecības starp Tibetu un Ķīnu, jo mums jau ir zināmas šīs pretenzijas Ķīnai un Tibetai savstarpēji, Tibeta ilgojas pēc neatkarības. Kā tas atsauksies uz Latvijas ārpolitiku?

J.Straume: — Tas ir grūti atbildams jautājums, tas būs atkarīgs no tā, kā šīs tikšanās noritēs. Katrā ziņā Latvija kā potenciālā Eiropas Savienības valsts ir iesaistījusies dialogā par cilvēktiesībām, par kultūru autonomiju un reliģijas autonomijas jautājumiem Ķīnā, kas tiešā veidā skar dialogu par Tibetu, gan par tās vēsturi, gan par tās tālāko nākotni, tā ka mums nekādā veidā nav nepieciešams novērsties no šī dialoga. Tāpēc es arī neuzskatu, ka Saeimas deputātu līmenī šāda tikšanās varētu izsaukt kādu ļoti asu Ķīnas reakciju, protams, ievērojot diplomātisko protokolu, jautājums šeit ir par oficiālo līmeni, kādā šāds neoficiāls viesis tiek pieņemts.

— Un tagad runāsim par klausītāju vēstulēm un klausītāju jautājumiem. Pagājušajā reizē mēs palikām atbildi parādā Andrijevska kundzei no Ogres, viņa vaicāja par politiski represēto loka paplašināšanu, iekļaujot Latvijas deportētos, kas palika Krievijā un tur dzīvo vēl tagad. Kā jūs varat šodien atbildēt Andrijevska kundzei?

J.Straume: — Grozījumi šajā likumā jau ir veikti, un atbilstoši šiem grozījumiem ikvienam Latvijas pilsonim, kura pastāvīgā dzīves vieta ir ārpus Latvijas, ir iespējams iegūt politiski represētās personas statusu, tikai šajā gadījumā to piešķirs nevis pašvaldība, bet šai personai būs jāgriežas Totalitārisma režīma noziegumu izvērtēšanas komisijā. Vienīgi jāpiebilst, ka šī likuma pārejas noteikumi paredz, ka šī kārtība stāsies spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.

— Nu tik tālu jau tas nav vairs. Tagad Līcīša kundzes jautājums, viņa vaicā par privatizācijas sertifikātiem un kompensācijas sertifikātiem. Vai tur varētu kas mainīties, jo represētajiem arī palikuši kompensācijas sertifikāti neizmantoti?

J.Straume: — Jā, spriežot pēc noskaņojuma parlamentā un arī pēc sarunām ar valdības locekļiem, es domāju, ka šeit būs izstrādāti jauni grozījumi likumā, un ir šādi grozījumi jau iesniegti, apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK tos ir iesniegusi, tajos ir iecerēts pagarināt arī šo termiņu, dodot iespēju kompensācijas sertifikātus saņemt. Domāju, ka šo sertifikātu derīguma termiņu pagarināšanu atbalstīs noteikti visas parlamenta frakcijas.

— Vēl Rita Linge un arī politiski represētie kolektīvi lūdz, vai nevarētu būt 50 procentu atlaide par zāļu samaksu represētajiem un invalīdiem, vai nevar likumā to iestrādāt?

J.Straume: — Es domāju, ka to likumā vai arī normatīvos noteikumos vajag iestrādāt, jautājums ir tikai saistībā ar budžetu. Mēs redzam, ka jautājumos, kas skar sociālo sfēru, arī šajos budžeta grozījumos ir notikusi virzība uz priekšu, ja runājam par medmāsu algām. Es domāju, ka tiks risināti arī jautājumi, kas skar tieši zāļu iegādes iespējas.

— Jānis Dunkurs uzdod jums jautājumu par Pētera Pirmā pieminekļa novietošanu, bet es domāju, ka tas īsti nav jums.

J.Straume: — Tas droši vien jāadresē Rīgas domei.

— Un ļoti īsi par jūsu ārvalstu vizīti uz Horvātiju. Mērķis?

J.Straume: — Es dodos ārvalstu vizītē uz Horvātiju, tā ir trīs mēnešus iepriekš ieplānota atbildes vizīte Horvātijas parlamenta spīkera vizītei šeit. Jāsaka, ka Horvātija mums ir būtisks sabiedrotais gan tajā nozīmē, ka mēs varam kā valsts, kura pavirzījusies uz priekšu Eiropas Savienības un NATO virzienā, sniegt zināmas konsultācijas un arī, ņemot vērā vietu, kur atrodas Horvātija, uzturēt konsultācijas par to, kā tālāk sadarboties.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā