Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt likumā "Par 1972.gada Konvenciju par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 3.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt likuma nosaukumā un 1.pantā vārdu "toksisko" ar vārdiem "toksīnus saturošo".

2. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

"3.pants. Ārlietu ministrija koordinē Konvencijas izpildi. Konvencijas saistību izpildi Konvencijas 1., 3. un 4.panta izpratnē veic Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Veselības ministrija, Zemkopības ministrija un citas iestādes atbilstoši savai kompetencei."

3. Līdz ar likumu izsludināms precizētais 1972.gada Konvencijas par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksīnus saturošo ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu tulkojums latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 17.janvārī.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2013.gada 5.februārī

Šīs Konvencijas Dalībvalstis,

vēloties darboties ar nolūku panākt strauju progresu ceļā uz vispārēju un pilnīgu atbruņošanos, ieskaitot visu masu iznīcināšanas ieroču veidu aizliegšanu un samazināšanu, un, uzskatot, ka ķīmisko un bakterioloģisko (bioloģisko) ieroču attīstības, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšana, izmantojot efektīvus līdzekļus, dos iespēju panākt vispārēju un pilnīgu atbruņošanos stingras un efektīvas starptautiskas kontroles rezultātā,

atzīstot Protokolā "Par aizliegumu kara laikā izmantot smacējošas, indīgas un citas gāzes un bakterioloģiskās metodes" nenovērtējamo nozīmi, kas parakstīts 1925.gada 17.jūnijā Ženēvā, un, apzinoties minētā Protokola ieguldījumu, ko tas veicis un turpina veikt, lai mazinātu kara briesmas,

vēlreiz apstiprinot savu uzticību augstāk minētā Protokola principiem un mērķiem, un, saaicinot visas valstis ievērot tā nosacījumus,

ņemot vērā, ka Apvienoto Nāciju Ģenerālā Asambleja ir atkārtoti nosodījusi visas darbības, kas ir pretrunā ar 1925.gada 17.jūnija Ženēvas Protokola principiem un mērķiem,

vēloties dot savu ieguldījumu Apvienoto Nāciju Statūtu mērķu un principu realizēšanā,

apzinoties, ka tādu bīstamu masu iznīcināšanas ieroču samazināšana valstu arsenālos, kuru sastāvos ir ķīmiskie un bakterioloģiskie (bioloģiskie) reaģenti, ir svarīga un neatliekama,

atzīstot, ka vienošanās par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksīnus saturošo ieroču aizliegumu atspoguļo pirmo soli uz iespējamo vienošanos par ķīmisko ieroču attīstības, ražošanas un uzglabāšanas aizliegumu, un, apņemoties turpināt sarunas ar tādu nolūku,

apņemoties visas cilvēces vārdā pilnīgi izskaust iespēju izmantot bakterioloģiskos (bioloģiskos) reaģentus un toksīnus, kā ieročus,

apzinoties, ka šāds pielietojums ir pretrunā ar cilvēces apziņu un ka jādara viss iespējamais, lai mazinātu iespējamo risku,

vienojušās par sekojošo:

1. pants

Katra šīs Konvencijas Dalībvalsts apņemas nekad un nekādos apstākļos neattīstīt, neražot, neuzkrāt un citādi neiegūt vai nesaglabāt:

1) mikrobioloģiskos vai citus bioloģiskos reaģentus vai toksīnus neatkarīgi no to izcelsmes, ražošanas metodes, veida vai tādā daudzumā, ka nav paredzēts profilaktiskiem, aizsardzības vai citiem miermīlīgiem mērķiem,

2) ieročus, iekārtas vai līdzekļus, kas paredzēti šādu reaģentu vai toksīnu izplatīšanai, naidīgiem mērķiem vai bruņotam konfliktam.

2. pants

Katra šīs Konvencijas Dalībvalsts apņemas iznīcināt vai pārvērst miermīlīgiem mērķiem visus to īpašumā, jurisdikcijā vai kontrolē esošos reaģentus, toksīnus, ieročus, iekārtas un to izplatīšanas līdzekļus, kā tas noteikts šīs Konvencijas 1. pantā, cik vien ātri iespējams, bet ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās datuma. Īstenojot šī panta nosacījumus, Dalībvalstis apņemas ievērot visus drošības pasākumus, lai aizsargātu iedzīvotājus un apkārtējo vidi.

3. pants

Katra šīs Konvencijas Dalībvalsts apņemas nenodot nevienam saņēmējam tieši vai netieši un nekādā veidā nepalīdzēt, neiedrošinās vai nepamudināt nevienu valsti, valstu grupu vai starptautisku organizāciju ražot vai citādi iegūt jebkuru no reaģentiem, toksīniem, ieročiem, iekārtām vai to izplatīšanas līdzekļiem, kas noteikts šīs Konvencijas 1.pantā.

4. pants

Katra no šīs Konvencijas Dalībvalstīm apņemas saskaņā ar tās konstitucionālajiem nosacījumiem atbilstoši rīkoties, lai aizliegtu un aizkavētu ķīmisko reaģentu, toksīnu, ieroču, iekārtu un to izplatīšanas līdzekļu attīstību, ražošanu, uzkrāšanu, iegūšanu vai saglabāšanu šādas valsts teritorijā, kā tas noteikts šīs Konvencijas 1.pantā saskaņā ar tās likumdošanu un pakļaujoties tās kontrolei.

5. pants

Šīs Konvencijas Dalībvalstis apņemas konsultēt viena otru un sadarboties jebkuru problēmu risināšanā, kuras varētu rasties saistībā ar šīs Konvencijas mērķu vai nosacījumu īstenošanu. Saskaņā ar šo Pantu konsultācijas un sadarbība var notikt, izmantojot attiecīgās starptautiskās procedūras Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros un saskaņā ar tās Statūtiem.

6. pants

1) Jebkura šīs Konvencijas Dalībvalsts, kura uzzina, ka jebkura cita Dalībvalsts darbojas, pārkāpjot šīs Konvencijas nosacījumus, var iesniegt sūdzību Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei. Šādai sūdzībai jāietver visas iespējamās liecības, kuras apstiprina sūdzības patiesumu, kā arī lūgumu Drošības Padomei izskatīt šādu sūdzību.

2) Katra no šīs Konvencijas Dalībvalstīm apņemas sadarboties, palīdzot veikt jebkādu izmeklēšanu, ko uzsākusi Drošības Padome saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu nosacījumiem, pamatojoties uz sūdzību, ko Padome saņēmusi. Drošības Padome apņemas informēt šīs Konvencijas Dalībvalstis par izmeklēšanas rezultātiem.

7. pants

Katra šīs Konvencijas Dalībvalsts apņemas nodrošināt vai atbalstīt jebkuru šīs Konvencijas Dalībvalsti, kura to lūdz saskaņā ar ANO Statūtiem, ja Drošības Padome nolemj, ka šāda Dalībvalsts tikusi pakļauta briesmām šīs Konvencijas nosacījumu pārkāpšanas rezultātā.

8. pants

Nekas šajā Konvencijā netiek interpretēts tādā veidā, kas ierobežotu vai samazinātu jebkuras Dalībvalsts uzņemtās saistības saskaņā ar Ženēvas 1925.gada 17.jūnija Protokolu par smacējošo, indīgo un citu gāzu un bakterioloģisko metožu izmantošanas karā aizliegumu.

9. pants

Katra šīs Konvencijas Dalībvalsts apstiprina efektīvas ķīmisko ieroču aizliegšanas atzīto mērķi un ar tādu nolūku apņemas godīgi turpināt sarunas, lai panāktu nekavējošu vienošanos par tādiem efektīgiem līdzekļiem, kas aizliegtu to attīstīšanu, ražošanu, uzglabāšanu un par to iznīcināšanu, kā arī par tādiem veidiem, kas aizliegtu izplatīšanas iekārtu un līdzekļu izgatavošanu ķīmisko reaģentu ražošanai vai izmantošanai bruņotiem mērķiem.

10. pants

1) Šīs Konvencijas Dalībvalstis apņemas veicināt, un tām ir tiesības piedalīties iekārtu, materiālu un zinātnes un tehnoloģiskās informācijas apmaiņā iespējami plašā apjomā, lai izmantotu bakterioloģiskos (bioloģiskos) reaģentus un toksīnus miermīlīgiem mērķiem. Konvencijas Dalībvalstis, kuras ir spējīgas to darīt, katra atsevišķi vai kopā ar citām valstīm vai starptautiskām organizācijām sadarbojas bakterioloģisko (bioloģisko) nozaru turpmāko zinātnes atklājumu attīstīšanā un izmantošanā, lai aizsargātos pret slimībām, kā arī citiem miermīlīgiem mērķiem.

2) Šī Konvencija tiek īstenota tādā veidā, lai izvairītos no Dalībvalstu bakterioloģisko (bioloģisko) nozaru ekonomiskās vai tehnoloģiskās attīstības mierīgiem nolūkiem traucējumiem, ieskaitot starptautisko apmaiņu ar bakterioloģiskiem (bioloģiskiem) reaģentiem un toksīniem, kā arī ar bakterioloģisko (bioloģisko) reaģentu un toksīnu ražošanas, izmantošanas vai ražošanas iekārtām miermīlīgiem mērķiem saskaņā ar šīs Konvencijas nosacījumiem.

11. pants

Jebkura Dalībvalsts var ierosināt papildinājumus šai Konvencijai. Katrai papildinājumu pieņēmušajai Dalībvalstij šie papildinājumi stājas spēkā tad, kad tos akceptējis Dalībvalstu vairākums, un attiecībā uz pārējām Dalībvalstīm tajā datumā, kad tās ir pieņēmušas šo papildinājumu.

12. pants

Piecus gadus pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās datuma vai agrāk, ja to pieprasa vairākums šīs Konvencijas Dalībvalstu, iesniedzot Konvencijas depozitārijā priekšlikumus šajā sakarā, šīs Konvencijas Dalībvalstis rīko konferenci Ženēvā, Šveicē, lai izskatītu šīs Konvencijas darbību ar nolūku pārliecināties, ka preambulas mērķi un šīs Konvencijas nosacījumi, ieskaitot nosacījumus par ķīmisko ieroču sarunām, tiek īstenoti. Šādiem pārskatiem jāietver arī jaunumus zinātnes un tehnoloģijas attīstībā saistībā ar šo Konvenciju.

13. pants

1) Šī Konvencija ir spēkā neierobežotu laika posmu.

2) Katrai šīs Konvencijas Dalībvalstij, baudot tās nacionālo suverenitāti, ir tiesības izstāties no šīs Konvencijas, ja tā nolemj, ka ārkārtēji gadījumi saistībā ar šīs Konvencijas priekšmetu, apdraud valsts primārās intereses. Valsts paziņo par šādu izstāšanos citām Konvencijas Dalībvalstīm trīs mēnešus iepriekš. Šādam paziņojumam jāietver informācija par tādiem ārkārtējiem gadījumiem, kuri, kā valsts uzskata, ir apdraudējuši tās primārās intereses.

14. pants

1) Šo Konvenciju var parakstīt visas valstis. Jebkura valsts, kas nav parakstījusi šo Konvenciju pirms tās spēkā stāšanās datuma saskaņā ar šī panta 3. paragrāfu, var tai pievienoties jebkurā laikā.

2) Šī Konvencija ir jāratificē tām valstīm, kuras to paraksta. Ratifikācijas un pievienošanās dokumenti tiek nodoti Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes, Padomju Sociālistisko Republiku Savienības un Amerikas Savienoto Valstu valdībām, kuras šeit tiek apzīmētas ar terminu "Konvencijas depozitārijvalstis".

3) Šī Konvencija stājas spēkā, kad divdesmit divu valstu valdības, ieskaitot šīs Konvencijas depozitārijvalstis, nodod ratifikācijas instrumentus.

4) Attiecībā uz valsti, kuras ratifikācijas vai pievienošanās instruments tiek deponēts pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās datuma, šī Konvencija stājas spēkā, kad tiek deponēts ratifikācijas vai pievienošanās instruments.