• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Uz Austriju mēs raugāmies kā uz draugu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.06.2001., Nr. 95 https://www.vestnesis.lv/ta/id/25461

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.214

Noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās un teritorijā

Vēl šajā numurā

20.06.2001., Nr. 95

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Uz Austriju mēs raugāmies kā uz draugu

Vakar, 19.jūnijā, Latvijā vizītē uzturējās Austrijas iekšlietu ministrs

Vakar, 19.jūnijā, Latvijas valdības namā: Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš, Austrijas federālais iekšlietu ministrs Ernsts Štrāsers un Latvijas iekšlietu ministrs Mareks Segliņš              &n Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
AUS3.JPG (28400 BYTES)

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 19.jūnijā, pie Ministru prezidenta Andra Bērziņa ieradās Austrijas federālais iekšlietu ministrs Ernsts Štrāsers. Gan A.Bērziņš, gan E.Štrāsers atzina, ka abu valstu divpusējās attiecības ir ļoti labas, par ko liecina pašlaik notiekošā Latvijas prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas vizīte Austrijā, kā arī Ministru prezidenta nesenā tikšanās ar federālo kancleru Volfgangu Šiselu. Ministrs apliecināja atbalstu Latvijas centieniem iestāties Eiropas Savienībā (ES) un izteica gandarījumu par Gēteborgas sanāksmē pieņemto lēmumu par kandidātvalstu iestāšanās sarunu termiņu noteikt 2002.gadu.

Ministrs augstu novērtēja Latvijas paveikto robežu, kā arī visas drošības sistēmas sakārtošanā un atzina, ka Latvijā ieviestā vīzu sistēma varētu būt paraugs pat dažām ES dalībvalstīm šādu jautājumu risināšanā. Ministrs arī informēja, ka Austrija ir ieinteresēta un gatava sniegt informatīvu un praktisku atbalstu, ņemot vērā, ka Latvijas austrumu robeža var kļūt par Eiropas Savienības ārējo robežu.

Ministru prezidents atzina, ka tieši robežu sakārtošana būs viens no noteicošajiem jautājumiem, integrējoties ES un NATO struktūrās, tāpēc ir ieinteresēta sadarboties un izmantot Austrijas pieredzi. Abas amatpersonas apsprieda Šengenas informatīvās sistēmas ieviešanu Latvijas valsts robežpunktos, ko jau tagad veiksmīgi izmanto gan Austrija, gan Ziemeļvalstis.

Sarunas gaitā abas amatpersonas apsprieda Latvijas politiskās un ekonomiskās attiecības ar kaimiņvalstīm demokrātisko procesu attīstības kontekstā.

Valdības preses departaments

Preses konferencē:

AUS2.JPG (43693 BYTES)

Latvijas un Austrijas delegāciju sarunas Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar, 19. jūnijā, notika Latvijas Republikas iekšlietu ministra Mareka Segliņa un Austrijas Republikas federālā iekšlietu ministra Ernsta Štrāsera preses konference. Tās ievadā M.Segliņš pastāstīja, ka ministri apsprieduši abu ministriju sadarbību dienestu ekspertu līmenī un Latvijas–Austrijas iekšlietu iestāžu noslēgto līgumu izpildes gaitu, kā arī policijas sadarbību organizētās noziedzības, naudas atmazgāšanas, narkotiku izplatīšanas un cilvēku tirdzniecības apkarošanā. Pārrunātas arī ar nelegālo migrāciju saistītās norises. M. Segliņš uzsvēra, ka sarunā īpaši akcentēta bāze sadarbības turpmākajai paplašināšanai. Latvijas iekšlietu ministrs uzsvēra, ka no Austrijas puses jūtama patiesa ieinteresētība abu ministriju sadarbības padziļināšanā. "Uz Austriju mēs varam raudzīties kā uz draugu," teica M. Segliņš, piebilstot, ka viņa Austrijas kolēģis savu valsti nosaucis par "advokāti Latvijas ceļā uz ES".

Austrijas federālais iekšlietu ministrs uzsvēra aizvien vienotākās Eiropas kopīgās drošības problēmas. "Ja mēs vēlamies, lai mūsu kopīgā Eiropas māja būtu droša, mēs Austrijā nedrīkstam apmierināties, ka drošas ir tikai mūsu parādes durvis. Tāpēc arī nepieciešama starptautiska sadarbība cīņā pret organizēto noziedzību un nelegālo migrāciju. Šīs sadarbības nostiprināšana ir arī manas vizītes galvenais mērķis Latvijā un abās pārējās Baltijas valstīs." Austrijas federālais ministrs pauda viedokli, ka Eiropas pilsoņu un tātad arī Austrijas pilsoņu drošības garantēšanai nepieciešams sasniegt augstu drošības līmeni visā kontinentā. Ne vien Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, bet arī tās kandidātvalstīs. "Kad būs sasniegti augsti drošības standarti ne vien ES dalībvalstīs, bet arī kandidātvalstīs, mēs beidzot varēsim teikt, ka Austrijas un Eiropas pilsoņi naktīs var gulēt mierīgi," teica E. Štrāsers, uzsverot ES dalībvalstu iekšlietu dienesta pienākumu dalīties pieredzē ar ES kandidātvalstīm. Sadarbību līdz šim nodrošinājusi 1997. gadā noslēgtā abu ministriju vienošanās. Tagad nolemts izveidot darba grupu sadarbības padziļināšanai cīņā pret narkotiku izplatīšanu un nelegālo migrāciju. Federālais ministrs pauda arī gatavību dalīties ar Latviju Austrijas pieredzē, izmantojot vienoto Šengenas līguma informācijas sistēmu. Šī pieredze ir visnotaļ vērtīga, ne velti to izmantojušas arī Ziemeļvalstis, stājoties ES.

"Latvijas Vēstneša" jautājums: — Jūs abi minējāt sadarbību Latvijas ceļā uz ES. Taču laiks rit strauji, un pēc pāris gadiem Latvija acīmredzot arī būs ES dalībvalsts. Kāda tad būs Latvijas un Austrijas iekšlietu ministriju sadarbība?

M. Segliņš:

— Es domāju, ka mūsu sadarbība pēc Latvijas iestāšanās ES nesamazināsies. Jūtams, ka visā Eiropā, kaut nedaudz, kopumā pieaug noziedzība. Globalizācijas process diemžēl skar ne tikai godīgos cilvēkus. Arī noziedzniekiem kļūst vieglāk šķērsot robežas. Tāpēc arī pēc Latvijas iestāšanās ES mūsu starptautiskā sadarbība būs tikpat aktuāla vai pat vēl aktuālāka. Tikai tad šai sadarbībai būs citi akcenti. Tagad, Latvijai gatavojoties iestāties ES, mums ir svarīgi izpildīt ES prasības galvenokārt attiecībā uz vīzām un robežu drošību. Pēc Latvijas iestāšanās ES robeža jau būs uzcelta un mums būs citas prioritātes. Bet sadarbība ar Austriju, domāju, tad būs varbūt pat vēl aktuālāka.

E. Štrāsers:

— Nupat ES dalībvalstu vadītāju Gēteborgas apspriedē pirmo reizi tika nosaukti konkrēti termiņi sekmīgāko kandidātvalstu uzņemšanai ES. Arī es domāju, ka pēc Latvijas iestāšanās ES mūsu sadarbība būs vēl ciešāka un aktuālāka. Mūsu sadarbībai jākļūst aizvien intensīvākai. Pats būtiskākais laikam gan būs nelegālās migrācijas apkarošana. ES palīdz visām dalībvalstīm cīņā pret noziedzību, un arī ES kandidātvalstis ir tiesīgas sagaidīt šādu palīdzību. Kā zināms, migrācijas politiku regulē Tamperes līgums. Mums ir kopīgi jāstrādā, lai ieviestu vienādus drošības standartus gan ES dalībvalstīm, gan kandidātvalstīm.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!