Mums kopējā ir vairāk nekā atšķirīgā

Vakar, 19.jūnijā, Latvijā vizītē uzturējās Portugāles ārlietu ministrs

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Vakar, 19.jūnijā, Latvijas Ārlietu ministrijā: Portugāles ārlietu ministrs Žaime da Gama un Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš

Pie ārlietu ministra

Vakar Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar savu Portugāles kolēģi, ārlietu ministru Žaimi da Gamu ( Jaime da Gama ). Šī bija pirmā Portugāles ārlietu ministra vizīte Latvijā.

Sarunā abi ministri pārrunāja divpusējo attiecību jautājumus, aktualitātes Eiropas Savienības (ES) integrācijas procesa kontekstā, kā arī drošības politikas un sadarbības starptautiskajās organizācijās jautājumus. Ministri atzina, ka Latvijas un Portugāles divpusējās attiecības ir labas un tās ir jāpaplašina.

Uzņēmējdarbības veicināšanai labu pamatu veidos vizītes ietvaros parakstītā Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem.

Runāts arī par tālāku līgumtiesiskās bāzes paplašināšanu. Atzinīgi novērtēta iedibinātā konsultāciju kārtība abu valstu ārlietu ministriju starpā, kā arī citu nozaru ministriju sadarbība. Svarīga vieta savstarpējā sadarbībā ir arī starpparlamentārajiem kontaktiem, kas kļūst arvien aktīvāki. Sarunā skarta arī kultūras dimensija, kurā ir plašas attīstības iespējas.

Tikšanās laikā pārrunāta iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu gaita, jo tieši Portugāles prezidentūras laikā Latvija sāka reālas iestāšanās sarunas. Portugāles ārlietu ministrs ļoti atzinīgi izteicās par Latvijas paveikto iestāšanās sarunās. I. Bērziņš apstiprināja Latvijas apņēmību pabeigt iestāšanās sarunas līdz 2002. gada beigām. Pārrunāti arī tikko Gēteborgā beigušās ES Padomes sanāksmes rezultāti. Abi ministri pieskārās arī diskusijai par Eiropas Savienības nākotni. Pēc Ž. Gamas domām, ir svarīgi, ka šajā diskusijā iesaistītas arī ES kandidātvalstis, jo tām kā nākamajām ES dalībvalstīm ir jābūt iespējai izteikt savu viedokli par nākotnes Eiropas Savienību.

Ministri pārrunāja arī ar NATO paplašināšanos saistītus jautājumus. Portugāles ārlietu ministrs pauda atbalstu NATO tālākas paplašināšanas procesam. I. Bērziņš savukārt informēja savu kolēģi par Latvijas gatavošanos dalībai Ziemeļatlantijas aliansē.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Preses konferencē

Portugāles ārlietu minsitrs Žaime da Gama un Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš paraksta konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu Foto: Arnis Blumbergs, "LV

Vakar, 19. jūnijā, Latvijas Ārlietu ministrijā notika mūsu valsts un Portugāles ārlietu ministru Induļa Bērziņa un Žaimes da Gamas preses konference. Tās ievadā I. Bērziņš žurnālistiem pavēstīja:

— Attiecības starp mūsu valstīm ir patiešām labas. Es gribu atgādināt, ka tieši Eiropas Savienības (ES) Portugāles prezidentūras laikā Latvija sāka sarunas par mūsu valsts iestāšanos šajā organizācijā. Mūsu pašreizējo panākumu sarunās ar ES pamatā ir veiksmīgais sarunu ritējums visu laiku kopš Portugāles prezidentūras laika. Šobrīd mēs tālāk veidojam savas divpusējās attiecības, arī pilnveidojot šo attiecību līgumtiesisko bāzi. Šodien noslēgtā Konvencija starp Latviju un Portugāli par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākumu nodokļiem ir svarīgs solis šīs bāzes pilnveidošanā. Portugāle ir gan ES, gan NATO dalībvalsts. Latvijas ārpolitikas stratēģiskais mērķis ir iestāties abās šajās organizācijās un kļūt par pilntiesīgu to dalībvalsti. Esmu pārliecināts, ka mēs abās arī iestāsimies. Latvija nesen prezidēja Eiropas Padomē, un šajā laikā mēs veiksmīgi sadarbojāmies ar EDSO prezidējošo valsti Rumāniju. Nākamgad EDSO prezidējošā valsts būs Portugāle. Lai arī Latviju un Portugāli ģeogrāfiski šķir gandrīz visa Eiropa, mums kopējā ir vairāk nekā atšķirīgā, tāpēc arī varam ar pārliecību raudzīties nākotnē.

Ž.Gama: — Es pilnībā atbalstu sava Latvijas kolēģa paziņojumu. Šodien mēs runājām par mūsu valstu divpusējām attiecībām, arī ES paplašināšanas kontekstā. Mūsu valstīm ir ļoti labas divpusējās attiecības. Mēs intensīvi sadarbojamies arī EDSO ietvaros, un nākamgad šī sadarbība kļūs vēl nozīmīgāka sakarā ar mūsu prezidentūru šajā organizācijā. Mēs arī sadarbojamies, gatavojoties NATO dalībvalstu vadītāju nākamā gada apspriedei Prāgā. Šī apspriede būs ļoti nozīmīga NATO paplašināšanās kontekstā. Mēs arī esam labi sadarbojušies ar Latviju. Tāpēc mums ir liels gandarījums, ka Latvijas un arī abu pārējo Baltijas valstu sasniegumi tika pozitīvi novērtēti nupat notikušajā ES dalībvalstu vadītāju apspriedē Gēteborgā. Ir pamats domāt par drīzu jūsu valsts iestāšanos ES. Portugāle atbalsta ES paplašināšanos ļoti plašā spektrā. Mēs vadāmies no savas pieredzes — Portugāle ir ļoti daudz ieguvusi no dalības ES, un domāju, ka tā būs arī ar citām valstīm.

"Latvijas Vēstneša" jautājums: — Kā jūs vērtējat nule notikušās ES dalībvalstu vadītāju Gēteborgas apspriedes rezultātus? Vai pūļa dauzīšanās Gēteborgas ielās netraucēja politiķu un diplomātu darbu, pieņemot izsvērtus politiskos lēmumus par ES nākotni?

I. Bērziņš: — Latvija var būt apmierināta ar Gēteborgas apspriedes lēmumiem ES paplašināšanās jomā. Tika nolemts līdz 2002. gada beigām noslēgt sarunas ar veiksmīgākajām kandidātvalstīm. Latvija uzskata, ka līdz 2002. gada beigām var pievienoties šīm veiksmīgākajām valstīm. Par nemieriem Gēteborgas ielās lai spriež Zviedrijas varas iestādes — cik tie bija nopietni un kādus drošības pasākumus vajadzēja veikt. Es teiktu, ka šie nemieri aizēnoja Gēteborgas apspriedes politisko notikumu atspoguļojumu. Pasaules televīzijas sabiedrības apspriedes dienās demolētājus rādīja vairāk nekā apspriedes dalībniekus. Ja demonstrantu mērķis bija nokļūt pasaules mediju uzmanības lokā, tad viņi savu arī panāca.

Ž. Gama: — Es pievienojos Induļa Bērziņa kunga viedoklim. Es arī uzskatu, ka Gēteborgas apspriedē tika pieņemti pozitīvi, godprātīgi lēmumi par ES paplašināšanās procesu. Tagad ir skaidrs, ka ES ir gatava sarunas ar veiksmīgākajām kandidātvalstīm beigt līdz 2002. gada beigām. Pēc tam būs normāls līgumu ratifikācijas posms, un 2004. gadā jaunās ES dalībvalstis jau varēs piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Mierīgas ielu demonstrācijas ir neatņemama demokrātisku valstu iezīme. Žēl, ka Gēteborgā demonstrācijas izvērtās vardarbībā. Ir naivi domāt, ka iespējams apturēt globalizācijas kustību, liekot tai pretī globalizētu vardarbību. Globalizēta vardarbība ir globalizācijas vissliktākā forma.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 19.jūnijā, Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Portugāles ārlietu ministru Žaimi da Gamu. Sarunas gaitā abas amatpersonas atzina, ka Latvijas un Portugāles divpusējās attiecības ir labas un ar pieaugošu intensitāti. Ministru prezidents norādīja, ka Latvija ir ieinteresēta arī turpmāk attīstīt divpusējo sadarbību gan politiskā dialoga, gan ekonomisko attiecību jomā. Ārlietu ministrs izteica atbalstu Latvijas centieniem iestājai Eiropas Savienībā (ES), kā arī izteica atzinību par veiktajām strukturālajām reformām, norādot, ka tas ir nopietns solis, lai Gēteborgas sammitā noteiktais iestāšanās sarunu termiņš — 2002.gads — Latvijai būtu izpildāms.

Sarunas gaitā A.Bērziņš informēja par ieguldīto darbu valsts robežu sakārtošanā un norādīja, ka veiksmīgi tiek izmantots "Phare" projekta ietvaros piešķirtais finansējums robežkontroles elektroniskās kontrolsistēmas aprīkojuma uzstādīšanai.

Apspriežot Latvijas praktisko gatavību iestājai NATO, Ministru prezidents apliecināja, ka Latvija turpina precīzi pildīt savus mājas darbus, lai nodrošinātu gatavību dalībai šajā aliansē un būtu līdzvērtīga, stabila partnere NATO dalībvalstīm. Jau tagad Latvija ir aktīva miera uzturēšanas misiju dalībniece Balkānos, un mūsu valsts miera uzturētāji ir pastāvīgi SFOR un KFOR misiju dalībnieki. Portugāles ārlietu ministrs apliecināja atbalstu Latvijai nākamā gadā paredzētajā NATO valstu Prāgas sanāksmē.

Tikšanās noslēgumā Ministru prezidents ielūdza Portugāles premjerministru Antonio Guterešu apmeklēt Latviju.

Valdības preses departaments