Lai modinātu pasaules sirdsapziņu par Latviju

Referātu tēzes no starptautiskās konferences "1941.gada 14.jūnija deportācija: noziegumi pret cilvēci" 12. un 13.jūnijā Rīgā

Turpinājums. Sākums — "LV" Nr.93, 15.06.2001.; "LV"Nr.94, 19.06.2001.

Dr. Roberts G. Vaits Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis un padomju okupācija Latvijā. 1940.–1941. gads

Jau 1939. gada vasarā Padomju Savienības diplomātiskais spiediens uz mazajām kaimiņvalstīm Baltijā pievērsa amerikāņu informācijas līdzekļu un diplomātu uzmanību. Žurnālisti atzīmēja šī reģiona stratēģisko nozīmīgumu gan nacistiskajai Vācijai, gan Padomju Savienībai. Amerikāņu diplomāti, īpaši Džeimss K.Vailijs (James C. Wiley) — ASV sūtnis Latvijā sniedza Amerikas Savienoto Valstu Ārlietu ministrijai Vašingtonā ikdienas ziņojumus. 1940. gada sākumā Vailijs brīdināja par Padomju Savienības nolūkiem pret Latviju un pārējām Baltijas valstīm.

Dž. K.Vailija ziņojumi Vašingtonā konkurēja ar ziņām no kara Rietumeiropā, kurš izvērsās arvien plašāks. Padomju karaspēka virzīšanās uz robežām 1940. gada jūnijā noritēja tikai dažas dienas pēc Francijas krišanas, kritiska brīža kara gaitā. Vailija ziņojumos no Rīgas ir atrodamas Latvijas okupācijas detaļas, notikumi Rīgā liktenīgajās dienās, kas sekoja 1940. gada 17. jūnijam. Amerikas Savienoto Valstu Ārlietu ministrijai bija nepieciešama gandrīz nedēļa, lai sniegtu oficiālu atbildi.

1940. gada 23. jūlijā Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministra vietnieks Samners Velss ( Sumner Welles ) nāca klajā ar paziņojumu presei, apgalvojot, ka Amerikas Savienotās Valstis nekad neatzīs Latvijas un pārējo Baltijas valstu varmācīgo okupāciju.

Džeimsa K. Vailija privātie dokumenti un Amerikas Savienoto Valstu Ārlietu ministrijas dokumenti sniedz vērā ņemamu ieskatu padomju okupācijas norisēs Latvijā, padomju karaspēka ikdienas darbībā, vietējo iedzīvotāju reakcijā, Vašingtonas atbildes politikas meklējumos uz notikušo agresiju, uz Latvijas un pārējo Baltijas valstu piespiedu iekļaušanu Padomju Savienībā, uz 1941. gada jūnija masu deportāciju un uz citām apspiešanas izpausmēm no padomju puses. Otrā pasaules kara vidū Latvijas jautājumam tika pievērsta vienīgi perifēra uzmanība, bet Amerikas Savienoto Valstu reakcija ir nozīmīga un izraisa virkni jautājumu, kuri tiks uzdoti šajā referātā.

Vai Amerikas Savienoto Valstu diplomātiskie pārstāvji Latvijā paredzēja okupāciju 1940. gada jūnijā? Kā viņi un Ārlietu ministrija Vašingtonā uztvēra padomju iebrukumu, okupāciju un Latvijas iekļaušanu PSRS sastāvā? Kas tika identificēts kā Padomju Savienības motīvi šajā acīmredzamajā suverenitātes un starptautisko likumu pārkāpšanā? Kā Amerikas Savienotās Valstis uz to reaģēja?

1940. gada vasaras beigās nāca paziņojums, ka Latvija ir iekļauta Padomju Savienībā, un tāpēc ārzemju pārstāvjiem ir jāatstāj valsts. Donaldam Dejam ( Donald Day ), "Chicago Tribune" reportierim, kurš bija pavadījis lielu daļu no sava profesionālā mūža Rīgā, ar vienu vienīgu īsu brīdinājumu tika pavēlēts aizbraukt. Vailijs bija devies projām septembra sākumā. Kad Latvijā vairs nebija amerikāņu pārstāvju, ziņas par notikumiem no turienes nonāca Amerikas Savienotajās Valstīs ļoti lēni, caur Maskavu vai biežāk caur Stokholmu. Amerika uzzināja par masu arestiem 1941. gada 13.—15. jūnijā un tiem sekojošo vairāk nekā 28 000 Latvijas iedzīvotāju deportāciju uz Sibīriju. Donalds Dejs, ziņodams no Somijas, rakstīja avīzes " Chicago Tribune " 17. jūnija numurā par arestiem un deportāciju. Amerikas Savienoto Valstu pārstāvis Maskavā telegrafēja uz Vašingtonu, ka masu aresti ir sākušies 13. jūnijā. Tam sekoja tālākā informācija, bet tikai novembrī Ārlietu ministrija saņēma detalizētas ziņas par deportāciju — izsūtīšanas datums, galamērķi, dzelzceļa līniju nosaukumi, vagonu skaits un atbildīgās personas par šo cilvēku izsūtīšanu trimdā uz viņiem nezināmām nometināšanas vietām tūkstošiem kilometrus tālu prom no Latvijas.

Gandrīz sešus mēnešus Amerikas Savienoto Valstu — preses, Ārlietu ministrijas un prezidenta — rīcībā bija tikai fragmentāra informācija par deportāciju, tāpēc viņiem bija maz kas sakāms par šīm norisēm. Bez šaubām, uzmanību novērsa kara notikumi un Rietumeiropas liktenis. Amerikas Savienotās Valstis tomēr atteicās atzīt Latvijas un pārējo Baltijas valstu inkorporāciju Padomju Savienībā, iesaldēja šo valstu aktīvus un neatzina Padomju Savienības tiesības uz šo valstu kuģiem. Bet pavisam nedaudz tika teikts par tiem, kurus deportēja. Desmitiem tūkstošu arestēto, deportēto vai nogalināto Latvijas pilsoņu likteni traģiski aizēnoja karš. Amerikas Savienoto Valstu protesti, izklaidīgs spiediens, cenzūra vai pat draudi maz ko iespēja panākt, lai liktu Padomju Savienībai mainīt tās politiku attiecībā pret Latviju, kura kļuva par vienu no upuriem Otrā pasaules kara nežēlīgajos apstākļos.