Inga Petravičūte Lietuvas Genocīda un pretošanās kustības izpētes centrs, Lietuva

Padomju represīvās struktūras un kolaboracionisms Lietuvā 1940.–1941. gadā

Padomju okupācijas sākumā, 1940.gada vasarā, Lietuvas valsts struktūras un nacionālie likumi funkcionēja pilnā apjomā. Bet valsts sistēma tika sagrauta ļoti īsā laikā un bez jebkādas intensīvas pretošanās. Padomju Savienība nerēķinājās ar starptautiskajiem likumiem — padomju likumi bija spēkā esoši gan attiecībā pret lietuviešiem, gan pret iebrucējiem. Padomju režīmu konsolidēja un aizsargāja Lietuvas K(b)P, armija un represīvās institūcijas: Iekšlietu Tautas komisariāts (NKVD) un Valsts Drošības Tautas komisariāts (NKGB). Minētās represīvās iestādes tika izveidotas pēc līdzīgu Padomju Savienības institūciju parauga. Represīvā mašinērija bija stingri centralizēta: lokālajām nodaļām bija jāatskaitās centrālajam NKVD, NKGB un VK(b)P CK pārvaldes orgānam Maskavā.

Lietuvā represīvo institūciju personālsastāvs tika noformēts saskaņā ar PSRS politiskās un partijas vadības instrukcijām. Galvenie kritēriji bija ideoloģiskā uzticamība un lojalitāte padomju sistēmai. Tādējādi augstākos amatus represīvajās institūcijās ieņēma darbinieki, kuri bija atsūtīti no Padomju Savienības un dažreiz — visuzticamākie vietējie komunisti. 1940.—1941.gadā partijas darbinieki no PSRS bija 51,7 procenti no Lietuvas PSR NKGB personālsastāva un 80,3 procenti no NKGB pārvaldes orgāniem. NKVD situācija bija nedaudz atšķirīga: partijas darbinieki no PSRS bija 9,3 procenti no NKVD personālsastāva, bet apmēram 53 procenti no NKVD pārvaldes orgāniem. Padomju vara ļāva agrāk strādājušajiem darbiniekiem saglabāt savus amatus vietējo nodaļu milicijas cietumos u.c.

Spiegošana un ideoloģiskais spiediens ir būtisks totalitārās sistēmas pastāvēšanas nosacījums. Viens no visefektīvākajiem morālā un psiholoģiskā spiediena radīšanas līdzekļiem ir labi organizēts slepeno aģentu tīkls. 1940.—1941. gadā NKGB darbinieki īpaši nepētīja kandidātu psiholoģiskās iezīmes. Piekrišana sadarboties parasti tika panākta ar šantāžas palīdzību, izmantojot diskreditējošus materiālus. Protams, daļa aģentu piedalījās Lietuvas iedzīvotāju masu deportācijas organizēšanā un veikšanā.

1940. gada rudenī saskaņā ar PSRS NKVD 1939. gada 11. oktobrī izdoto pavēli Nr. 001223 PSRS čekisti sāka deportācijas sagatavošanas priekšdarbus. Lietuvas PSR NKGB tika uzticēts uzraudzīt un reģistrēt bijušos politisko partiju un sabiedrisko organizāciju līderus un vadošos darbiniekus, augstāko pakāpju virsniekus, ierēdņus un komersantus. NKVD tika uzticēts reģistrēt "kriminālos elementus" (tirgotājus, prostitūtas, ieroču ražotājus un dokumentu iespiedējus) un viņu ģimenes locekļus. "Tautas ienaidnieku" saraksti tika nosūtīti uz PSRS NKGB un NKVD. Darba grupai, kas sastāvēja no deviņiem čekistiem un NKVD armijas virsniekiem, bija jāizstrādā deportācijas plāns. Brigādēm, kurās ietilpa trīs locekļi no NKVD, NKGB vai apgabalu nodaļu centrālajiem darbiniekiem, tika tieši uzticēta deportācijas procesa organizācija un uzraudzība. Tādējādi čekisti no PSRS organizēja šo brutālo akciju, un vietējie čekisti veidoja deportāciju veicēju brigādes.