Stīvens Springfīlds Holokaustu pārcietušo Latvijas ebreju apvienības prezidents, Amerikas Savienotās Valstis
1941. gada deportācija un tās iespaids uz Latvijas ebreju kopienu
Sākumā es aprakstu manas ģimenes dzīvi Rīgā, Latvijā, pirms Padomju Savienības okupācijas. Kā tas viss dramatiski izmainījās pēc 1940. gada 21. jūlija, kad Latvija kļuva par PSRS daļu. Kā vidusmēra ģimenes, reliģisku institūciju, brīvās preses u.c. dzīvē viss izmainījās.
Es minu notikumus 1941. gada 14. jūnija naktī, kad daudzi cilvēki tika arestēti un izsūtīti. Es runāju par iespaidu uz Latvijas ebreju kopienu un daudziem citiem dažādos reģionos arestētiem cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa nekad neatgriezās.
Es īpaši koncentrēju uzmanību uz mana drauga, Baruha Minkoviča, arestu un izsūtīšanu uz Sibīriju. Šis cilvēks un viņa ģimene pieredzēja daudz grūtību Padomju Savienībā kara laikā. Kā viņš tika pārdzīts no vienas vietas uz otru, kā viņš redzēja mirstam no bada un slimībām daudzus savus ieslodzījuma biedrus, kā viņš, neraugoties uz visām grūtībām, laimīgā kārtā izdzīvoja.
Vairāk nekā 5 000 ebreju kopienas locekļu tika izsūtīti 1941. gada jūnijā, un lielum lielais vairums nekad vairs neatgriezās, tomēr vienā ziņā šie deportētie bija laimīgāki nekā tie ebreji, kuri palika Latvijā un gandrīz visi tika iznīcināti, to vidū arī visa mana ģimene, kurā bija vairāk nekā 70 cilvēku.