Prof. emeritus Alfreds Erihs Senns Viskonsinas universitāte, Amerikas Savienotās Valstis

Padomju vara Lietuvā. 1940.–1941. gads

1940. gada jūnijā iebrukušais padomju karaspēks atnesa Lietuvā jauna tipa valdību un sociālo iekārtu. Lietuvas padomju periods aizsākās jau tad, kad padomju ieceltā vadība vēl nebija sākusi mainīt politisko struktūru.

Padomju valsts vislabāk ir saprotama kā "partijas valsts". Tādējādi padomju varas "autoritatīvais" orgāns bija nevis valdība, bet gan partija. Konstitūcijā tas nav pateikts, bet tādi oficiālie varasvīri kā Vladimirs Krjučkovs un Jegors Ļihačovs atklāti deklarēja, ka Komunistiskās partijas CK Politbirojs ir "augstākais politiskais orgāns valstī", augstāks par jebkuru konstitucionāli noteiktu valdības institūciju. Protams, Staļina laikā visaugstākā vara atradās "visas cilvēces ģeniālā vadoņa" rokās, kurš pats sevi par tādu bija pasludinājis.

Valdības un partijas attiecības var saprast ar vienkāršas diagrammas — mazāka trīsstūra vai piramīdas, kas atrodas lielākā trīsstūrī — piemēra palīdzību. Mazākais simbolizē konstitucionālo iekārtu, lielākais — partiju. Komplicētā, sarežģītā partijas struktūra deva tai bezprecedenta līdzekļus kontrolei pār valdību un sabiedrību kopumā. Šīs diagrammas modificēta versija varētu ietvert Lietuvu pēc 1940. gada kā mazāku trīsstūri, kurš daļēji sakrīt ar valdības struktūru un ataino varas attiecības padomju valstī. Lietuvas Komunistiskā partija, vadoties no VK(b)P direktīvām, valdīja pār Lietuvas konstitucionālo struktūru.

Šķiru cīņas vārdā staļinistu sistēma izraisīja iekšēju spriedzi, kura izvērsās konfliktos gan starp etnosiem, gan etnosu iekšienē. Lai gan padomju varas orgāni uz brīdi atturējās no lauksaimniecības kolektivizācijas, tie vērsa uzbrukumu pret iepriekš eksistējušajām politiskajām, ekonomiskajām un kultūras institūcijām, kuras lietuvieši bija izveidojuši savas neatkarības periodā. Viņi meklēja atbalstītājus katra nacionāla grupējuma ietvaros, kūdot tos pret institūcijām un iepriekšējās varas vadošajām personām.

Jaunās pārvaldes lokālie atbalstītāji dominēja uz ielām, bet varas groži stingri palika Maskavas rokās. Vēl pirms tam, kad Maskavai paklausīgais marionešu režīms tika aicinājis uz inkorporāciju padomju sistēmā, varas orgāni jau deportēja lietuviešus pāri robežām, dziļi padomju sistēmas iekšienē.

1941. gada jūnija deportācijas nāca kā kulminācija kampaņai, kuras mērķis bija sagraut veco iekārtu, un rezultāts bija varmācības eksplozija nedēļu pēc tam, kad padomju karaspēks strauji atkāpās, iebrūkot Vācijas karaspēkam.