Par Latvijas ieguldījumu jaunajā Eiropā

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Lekcija Austrijas rūpnieku apvienībai Vīnē 2001. gada 18. jūnijā

Valsts prezidente

savu lekciju sāk

vācu valodā:

Augsti godātais prezident Longin, ekselences, augsti godājamie politisko aprindu, valdības, diplomātiskā korpusa, uzņēmēju un sabiedrības pārstāvji, dāmas un kungi!

Atļaujiet man vispirms pateikties Rūpnieku apvienībai, ka es savas neilgās uzturēšanās laikā Austrijā varu izmantot iespēju uzrunāt šo augstas raudzes publiku un dalīties ar jums Latvijas, Baltijas un manā personiskajā optimismā attiecībā uz jauno Eiropu.

Milzīgās pēdējo desmit gadu pārmaiņas pasaulē un īpaši politiskā, saimnieciskā un sociālā pārkārtošanās zināmās Eiropas daļās rosina mūs vēlreiz no jauna pārdomāt Eiropas vietu globālajā pasaulē un līdz ar to uztvert jaunās apvienotās Eiropas vēsturisko izdevību.

Dāmas un kungi!

Esmu ļoti priecīga, ka es runāju par savu valsti tieši šeit, Austrijā, zemē, kas tūlīt pēc dzelzs aizkara krišanas bija gatava atbalstīt nākamos Eiropas locekļus, kuri sāka pārorientēties uz kopīgām eiropeiskām vērtībām.

Austrijas atbalstu un ieguldījumu Viduseiropas un Austrumeiropas kaimiņvalstu reformu procesos mēs uzskatām par savstarpēji papildinošu mūsu reģiona attīstībā.

Baltijas valstis relatīvi neilgu laiku — desmit gadus — piedalās vienotas un brīvas Eiropas izveidošanā. Bet mūsu ieguldījumam ir raksturīga paļāvība un uzticība Eiropas vērtībām, kā arī spēcīga griba īstenot pārmaiņas. Mazas, dinamiskas, atklātas — tā varētu raksturot mūs visā šajā procesā.

Arī Austrijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts pieredze nav ne pārāk ilga — septiņi gadi, ne arī nepārprotama. Ar to es vēlos teikt, ka mums katram ir savs raksturīgais ceļš uz kopīgo mērķi. Nav tādas pilnībā pabeigtas formas, kurai varētu vai vajadzētu pielāgoties. Tas prasa drosmi, lielu darbu un atklātību, un mēs vēlētos, lai Austrija arī turpmāk atbalstītu šos priekšnoteikumus.

Ir svarīgi, ka mēs katrs runājam par savu pieredzi un saviem priekšstatiem. Šajā ziņā mēs ļoti apsveicam Austrijas platformu — ES dalībvalsts pirmo konkrēto iniciatīvu atklāti diskutēt ar iedzīvotājiem par Eiropas paplašināšanas jautājumiem un nākotni. Arī mēs esam gatavi pārņemt šo iniciatīvu un sniegt savu ieguldījumu kā nākamie ES locekļi. Mēs esam pārliecināti, ka vienam otru iepazīt un saprast — tas ir jaunas partnerības pamats.

Cienījamās dāmas un godājamie kungi, atļaujiet man nedaudz iedziļināties mūsu priekšstatos par jauno Eiropu un mūsu ieguldījumu tajā.

Valsts prezidente

tālāko runas daļu

turpina angļu valodā:

Pēdējos desmit gados politisko, ekonomisko un sociālo pārmaiņu iespējas un vēriens daudzviet Eiropā, Latviju ieskaitot, bija tiešām pārsteidzošs. Pirms mazāk nekā desmit gadiem Latvija, pēc pusgadsimta svešu varu totalitāras valdīšanas, beidzot varēja ieņemt savu vietu pasaules arēnā kā suverēna valsts.

Kopš neatkarības atgūšanas Latvija strādāja, lai no pašiem pamatiem atjaunotu funkcionējošu brīvā tirgus ekonomiku, un tagad Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums ir viens no straujākajiem Eiropā — 6,6 procenti 2000.gadā un 8 procenti 2001.gada pirmajā ceturksnī. Cerīgs Latvijas ekonomikas turpmākas izaugsmes pamats ir konsekventa tādu nozaru kā pārstrādes rūpniecības, celtniecības, kravu tranzīta, mazumtirdzniecības, informācijas tehnoloģiju, telekomunikāciju un hi–tech attīstība.

Mūsu pirmskara nacionālā valūta — lats — ir stabils jau vairākus gadus pēc kārtas, un mūsu banku sistēma ir starptautiski atzīta un droša bez kapitāla kustības ierobežojumiem. Tādas starptautiskās aģentūras kā "Moody’s" , "Standard–Poors" un "Fitch IBCA" ir Latvijai piešķīrušas lieliskus kredītreitingus (BBB un Baa2).

Jau vairākus gadus ikgadējais inflācijas pieauguma temps Latvijā ir viens no viszemākajiem Viduseiropā un Austrumeiropā, 2000.gadā tas bija tikai nedaudz virs diviem procentiem. Turklāt mēs sekmīgi esam pārorientējuši lielāko daļu mūsu ārējās tirdzniecības no austrumiem uz rietumiem, jo gandrīz divas trešdaļas Latvijas ārējās tirdzniecības tagad veido tirdzniecība ar ES dalībvalstīm.

Visbeidzot, kas ir ne mazāk svarīgi, mēs esam radījuši labvēlīgu biznesa klimatu ārzemju investoriem un esam jau gandrīz pabeiguši mūsu lielo valsts uzņēmumu privatizāciju. Latvija ir apņēmusies sekmīgi integrēties globālajā ekonomikā, kā arī ES un tālāk uzlabot investīciju klimatu valstī.

Latvijai ir izdevies piesaistīt vairāk nekā 2,1 miljardu ASV dolāru uzkrātajās ārzemju tiešajās investīcijās jeb 880 dolārus uz vienu iedzīvotāju. Starp mūsu lielākajiem ārzemju investoriem ir Somijas kompānija "Sonera" telekomunikācijās, Krievijas naftas kompānija "Transņeftprodukt" naftas produktu tranzītā, Norvēģijas kompānijas "Varner Linstov" un "Statoil" nekustamajā īpašumā un tirdzniecībā, ASV kompānija "Polar–bek" viesnīcu biznesā, Vācijas "Vereinsbank" un "Westbank" banku sektorā un "Preussen Electra & Ruhrgas" gāzes piegādē.

Mums ir vairāki pozitīvi piemēri par to, ka ārzemju investīcijām ir bijusi svarīga loma, lai Latvija varētu palielināt savu dalību starptautiskajos tirgos. Viens no šādiem piemēriem ir Valmieras stikla šķiedras rūpnīca, kas agrāk nodrošināja padomju armiju un kosmosa pētījumu industrijas. Pēc PSRS sabrukuma šis tirgus aizvērās, un vajadzēja meklēt jaunas iespējas.

Vācijas "Preiss–Daimler Group" nopirka Valmieras stikla šķiedras rūpnīcu, izdarīja lielus ieguldījumus un radīja jaunu produkciju. Tā rezultātā Valmieras stikla šķiedras rūpnīca tagad eksportē 97% no savas produkcijas uz vairāk nekā 30 valstīm Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā.

Es vēl varētu minēt tādus pozitīvus piemērus kā "Pakenso Baltic", starptautiski pazīstamās "Enso Group" Rīgas filiāli, kas nodarbojas ar iesaiņojuma biznesu. Šodien "Pakenso Baltic" ieņem dominējošu vietu ne tikai Latvijas tirgū, bet ir arī galvenais piegādātājs Lietuvā un Igaunijā.

Tie ir tikai divi piemēri, kas liecina par to, ko esam sasnieguši. Latvija piedāvā jaunas biznesa iespējas potenciāliem investoriem IT&T, telekomunikācijās, augsto tehnoloģiju industrijās un inženierzinātnēs, loģistikā, kā arī pārtikas un dzērienu ražošanā, kokapstrādē, tekstilrūpniecībā, ķīmiskajā rūpniecībā un farmaceitiskajā rūpniecībā.

Es aicinu jūs uzzināt vairāk par jūs interesējošiem specifiskiem jautājumiem Latvijas vēstniecībā Austrijā, Austrijas mārketinga birojā Rīgā, Austrijas tirdzniecības birojos un Austrijas Ekonomikas palātas organizētajās ekonomiskajās misijās.

Latvijas un Austrijas uzņēmēji jau ir nodibinājuši vairākus sekmīgi darbojošos kopuzņēmumus, ieskaitot "Herz Armaturen" un "VAE Riga". Divdesmit piecas Austrijas kompānijas bija pārstāvētas Austrijas ekonomiskajā misijā Latvijā šā gada maijā. Tas liecina par Austrijas pieaugošo interesi attiecībā uz investīciju iespējām Latvijā.

Dāmas un kungi!

Bez Latvijas ievērojamajiem ekonomiskajiem sasniegumiem un labām nākotnes izredzēm manā valstī ir notikušas arī ievērojamas pārmaiņas sociālajā un politiskajā jomā, sākot ar sekmīgu demokrātiskas politiskās sistēmas atjaunošanu.

Mēs pieliekam lielas pūles, lai izveidotu integrētu un visaptverošu sabiedrību, kur valda tolerance un savstarpēja sapratne Latvijas dažādo etnisko un sociālo grupu starpā. Mūsu vispusīgajā Sabiedrības integrācijas programmā ir definēta Latvijas ilgtermiņa stratēģija dažādās jomās, ieskaitot pilsonību, valodu un izglītību. Mēs daudz darām, lai integrētu nepilsoņus, kas palika mums kā mantojums no padomju okupācijas gadiem un piespiedu industrializācijas.

Mēs vēlamies atkal pievienoties Eiropas stabilo, drošo un plaukstošo tautu saimei, ar kuru mūs vieno kopīgas vērtības un ideāli. Tādēļ mēs vēlamies iestāties Eiropas Savienībā un arī NATO aliansē. Latvijai un citām agrākajām nebrīvajām valstīm šie centieni cits citu papildina un nav atdalāmi.

Visām kandidātvalstīm kļūstot par NATO un ES pilntiesīgām dalībvalstīm, beidzot būs izbeigta gadsimtu ilgā spēka politika un dalīšana ietekmes sfērās. Tas beidzot pieliks punktu Otrā pasaules kara turpinājumam un radīs taisnīgu un ilgstošu kārtību Eiropā.

Dāmas un kungi!

Līdz šim Eiropas Savienībai ir izdevies panākt pozitīvu līdzsvaru starp lielām un mazām valstīm, starp dažādiem reģioniem un apgabaliem ar dažādu attīstības līmeni. Mums jāpieliek kopīgas pūles, lai saglabātu un nostiprinātu šo unikālo vērtību — Eiropas Savienību. Referenduma rezultāti Īrijā par Nicas līgumu ir nopietns brīdinājuma signāls mums visiem.

Eiropas Savienības dalībvalstīm kopā ar kandidātvalstīm jāapspriež savstarpēji interesējošie jautājumi un jāpanāk vienošanās par jaunās Eiropas pamatprincipiem un institūcijām. Tas palīdzēs visiem pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus visu "par" un "pret" izvērtēšanā un noteikšanā, kā arī definēt prioritātes, lai labāk sagatavotos 21. gadsimta izaicinājumiem.

Latvija ir apņēmusies pabeigt iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību līdz nākamā gada beigām, un es patiesi ceru, ka mana valsts kļūs par pilntiesīgu ES dalībvalsti 2004. gadā. Ja ES iestāšanās process saglabājas individuāls un tā pamatā ir katras kandidātvalsts attiecīgie sasniegumi, Latvija un tās divas Baltijas kaimiņvalstis noteikti būs starp nākamajām ES dalībvalstīm.

Dāmas un kungi!

Latvija uzskata, ka tās ģeogrāfiskais novietojums, kas kļūs par Eiropas Savienības austrumu robežu, kalpos kā viens no savienotājtiltiem, kā sakaru un tirdzniecības saikne starp austrumiem un rietumiem, starp ziemeļiem un dienvidiem. Mēs izmantosim šo priekšrocību un darīsim visu, lai Rīga kļūtu par reģionālu biznesa un finansu centru.

Gan Latvija, gan Austrija veicina pētījumus un attīstību jaunajās tehnoloģijās, kā arī atbalsta informācijas tehnoloģijas attīstību, ieviešot tādas programmas kā e–Latvija, e-Austrija un e–Eiropa.

Latvija vēl nevar piedalīties kā globāla mēroga dalībniece informācijas tehnoloģijas jomā, bet mēs intensīvi strādājam, lai attīstītu informācijas tehnoloģiju un augsto tehnoloģiju nozari, un tā ir tikai viena no jomām, kas paver labas iespējas Latvijas un Austrijas sadarbībai.

Viens no mūsu mērķiem ir, lai Latvija kļūtu par vienu no galvenajām telekomunikāciju un datorindustrijas sastāvdaļu ražotājām Baltijas jūras reģionā. Mūsu nodoms ir panākt, lai Latvija kļūtu par uzticamu un respektējamu informācijas produktu un programmatūru pakalpojumu eksportētājvalsti, tādējādi palielinot pievienotās vērtības produktu daļu mūsu eksportā attiecībā pret izejvielām, piemēram, koksni.

Latvija jau ir spērusi nozīmīgus soļus šajā virzienā. Mūsu valdība piedāvā vairākus pasākumus, kas ir izdevīgi ieguldītājiem augstajās tehnoloģijās, ieskaitot ievērojamus nodokļu atvieglojumus, kā arī izdevīgus likumus un noteikumus, kas, cita starpā, atļauj peļņas brīvu repatriāciju.

Ar ES "Phare" programmas palīdzību Latvija cer izveidot rūpniecisku kompleksu, kas nodarbinās 5000 cilvēku un dos ikgadēju eksportu, kura vērtība līdz 2010. gadam pārsniegs 500 miljonu ASV dolāru. Vairākas augsto tehnoloģiju daudznacionālās kompānijas jau aktīvi interesējas par Latvijas ICT potenciālu. Piemēram, Somijas telekomunikāciju kompānija "Sonera" ir investējusi vairāk nekā 300 miljonu ASV dolāru Latvijas telekomunikāciju monopola "Lattelekom" modernizācijā.

Citas labi zināmas daudznacionālas kompānijas, tādas kā IBM, "Hewlett–Packard", "Siemens", "Nixdorf", "Unisys" un "Nokia", ir noslēgušas līgumus par lieliem programmatūras izstrādāšanas pasūtījumiem ar vairākām Latvijas IT kompānijām, kas ieguvušas labu starptautisku reputāciju kā uzticamas un stabilas partneres.

Latvijas universitātes un institūti, piemēram, pašreiz veic pētījumus tādiem labi zināmiem korporatīviem gigantiem kā "Boeing", IBM, "Siemens" un "Telecom Italia".

Šiem Latvijas speciālistiem pievienojas arvien vairāk jauno speciālistu ar universitātes izglītību, pateicoties tam, ka Latvijas valdības politika ir sekmēt izglītības ieguvi IT jomā.

Tā kā IT speciālisti ir pieprasīti visā pasaulē, Latvijas valdība ir apņēmusies ievērojami palielināt finansējumu IT speciālistu izglītošanai. Pagājušajā gadā vien mēs palielinājām valsts finansējumu IT izglītības ieguvei par 20 procentiem. Tādējādi mēs sagaidām, ka IT studentu skaits palielināsies ļoti īsā laikā par vienu trešdaļu.

Latvija ir arī iesaistījusies kopīgā projektā ar Dānijas valdību par Dānijas–Latvijas IT koledžas izveidošanu Rīgā, Latvijas galvaspilsētā. Šī koledža kalpos, lai izglītotu augsti kvalificētus IT speciālistus ne tikai no Latvijas, bet no visa Baltijas jūras reģiona. Tādējādi Latvijas valdība cer, ka katru gadu tiks izglītoti ap 2000 augsti kvalificētu speciālistu Eiropas IT nozarēm. Tas patiesi būs vērtīgs ieguvums visai Eiropai, sevišķi ja ņem vērā to, ka, pēc Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Romano Prodi sniegtās informācijas, Eiropas IT darba tirgū ir vairāk nekā 1,6 miljoni brīvu vietu.

Tāpat kā citas Eiropas valstis, Latvija veic vairākus likumdošanas un finansu pasākumus, lai stimulētu e–komercijas un e–pārvaldes attīstību. Tādi apstākļi kā sakaru pakalpojumu augstie tarifi vēl kavē interneta plašāku izmantošanu ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā.

Lai e–Eiropa kļūtu par realitāti, visām iesaistītajām valdībām būs jāizrāda iniciatīva un apņēmība. Katra valsts pati par sevi maz ko var panākt starptautiskajā arēnā, bet, ja mēs apvienojam savas pūles, izredzes gūt panākumus ir daudz lielākas.

Mums, protams, jāuzmanās un jāizvairās no tā, lai neliktu visu uz vienas kārts. Ir taisnība, ka informācijas laikmets ir nomainījis industrializācijas laikmetu, un tādas samērā jaunas IT kompānijas kā "Microsoft" un "Cisco" ir pārspējušas tādus industriālus gigantus kā "General Motors", bet mums jāatceras arī tādi prātu atvēsinoši notikumi kā vairāku vadošo ".com" kompāniju sabrukums Ņujorkas biržā. Šī negaidītā pavērsiena dēļ daudz cilvēku zaudēja savus ietaupījumus. Pārmērīgā eiforija fenomenālas izaugsmes klimatā beigu beigās noveda pie tā, ka ".com" burbulis pārplīsa. Tikai pēc tam daudz reālistiskāk sāka novērtēt pašreizējo situāciju un nākotnes izredzes.

ICT noteikti nebūs burvju nūjiņa, kas atrisinās visas mūsu ekonomiskās problēmas. Taču mēs ceram, ka ICT būs noderīgs un spēcīgs instruments, kas veicinās ekonomisko izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē. Tāpēc es gribētu izmantot šo izdevību un uzaicināt jūs uz starptautisko e–biznesa konferenci, kas notiks Rīgā šā gada septembra beigās. Tajā būs pārstāvētas visas Baltijas jūras reģiona valstis. Turklāt trīs Baltijas valstis rīko Baltijas valstu nacionālās dienas Vīnē šā gada oktobra sākumā, un tur jūs būsit ļoti gaidīti, lai vēl vairāk uzzinātu par sadarbības iespējām IT un augsto tehnoloģiju jomā. Un, visbeidzot, kas nav mazāk svarīgi, es sirsnīgi uzaicinu jūs un jūsu kolēģus piedalīties Rīgas, Latvijas skaistās galvaspilsētas, 800. gadadienas svinībās šā gada augustā, kad senā Hanzas pilsēta Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu.

Dāmas un kungi!

Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka Latvijas nākotnes izredžu pamatā ir lielais progress, ko mana valsts ir sasniegusi kopš neatkarības atgūšanas. Apspiestības un stagnācijas sienas ir sabrukušas, un mēs tagad brīvi varam sniegt savu ieguldījumu jaunās Eiropas veidošanā, kas vēl tikai top.

Mēs visi vēlamies radīt Eiropu, kas būtu labāka nekā jebkad agrāk, stabilu, miermīlīgu, demokrātisku un plaukstošu Eiropu. Katra valsts ir mūsu kontinenta daļa, un, iekļaujot mūs visus, Eiropa kļūst lielāka.

"LV" (Gunta Štrauhmane)

neoficiāls tulkojums no angļu valodas;

"LV" (Silvija Ernštreite)

neoficiāls tulkojums no vācu valodas