Par brīvu darbaspēka kustību Eiropas Savienībā

Atbildot uz Eiropas Savienības (ES) kopējā pozīcijā izvirzīto prasību noteikt pārejas periodu brīvai darbaspēka kustībai, šodien valdība vienojusies par Latvijas sarunu pozīcijas papildinājumu sadaļā "Brīva personu kustība".

Kā zināms, Eiropas Savienība savā kopējā pozīcijā izvirzījusi prasību noteikt piecu gadu pārejas periodu brīvai darbaspēka kustībai no jaunajām dalībvalstīm, proti, pašreizējām kandidātvalstīm. Divus gadus pēc Latvijas iestāšanās ES tiks veikta pirmā pārejas perioda pārskatīšana, kā rezultātā pašreizējās dalībvalstis individuāli izlems par tā atcelšanu vai turpināšanu.

Tajā pašā laikā, kamēr būs spēkā pārejas periods brīvai darbaspēka kustībai, Austrija un Vācija patur iespēju ieviest pārejas periodu atsevišķu pārrobežas pakalpojumu veidu sniegšanai konkrētos šo valstu reģionos. Pārejas periods neierobežos Latvijas kompāniju tiesības dibināt filiāles vai meitas uzņēmumus, tai skaitā sektoros, uz kuriem attieksies pārejas periods. Ierobežojums tiks attiecināts uz Latvijas darbaspēka izmantošanu, sniedzot šos pakalpojumus Vācijā un Austrijā.

ES kopējā pozīcijā dalībvalstis apņēmušās vēl līdz pārejas perioda beigām pēc iespējas liberalizēt pieeju to darba tirgum. Jau tagad Zviedrija un Īrija ir deklarējušas, ka tās pārejas periodu nepiemēros. Ir pamats domāt, ka pieaugs to dalībvalstu skaits, kas būs gatavas darba tirgu pilnībā liberalizēt no kandidātvalstu iestāšanās brīža.

ES pieprasītais pārejas periods patlaban būtiski neietekmē Latvijas iedzīvotāju ekonomiskās intereses. Latvijas darbaspēka mobilitātes un migrācijas tendences ir vienas no zemākajām kandidātvalstu starpā. Latvijas pilsoņu interese izmantot darbaspēka kustības brīvību tūlīt pēc iestāšanās Eiropas Savienībā ir salīdzinoši neliela. Galvenie ieguvēji no darbaspēka brīvas kustības būs tās jaunās dalībvalstis, kuras atrodas tiešā pašreizējo dalībvalstu tuvumā un kuru iedzīvotājiem būs iespējams strādāt pašreizējo dalībvalstu teritorijā, nemainot dzīvesvietu. Izdevīgumu noteiks salīdzinoši lielie ienākumi, strādājot pašreizējā dalībvalstī, iepretim zemākām patēriņa preču un pakalpojumu cenām un nodokļiem kandidātvalstīs.

Latvijas pamatinterese brīvas darbaspēka kustības sakarā ir nepieļaut divu līmeņu Eiropas veidošanos, kurā pašreizējo un jauno dalībvalstu pilsoņiem tiktu piešķirtas atšķirīgas tiesības. Tādēļ Latvijas pozīcijas pamatā ir prasība paturēt iespēju piemērot nacionālajām interesēm atbilstošus ierobežojošus pasākumus pret tām pašreizējām dalībvalstīm, kuras uz iestāšanās brīdi noteiks ierobežojumus Latvijas darbaspēka un pārrobežas pakalpojumu kustībai.

Latvija neparedz noteikt pārejas periodu darbaspēka kustībai attiecībā pret jaunajām dalībvalstīm. Tomēr gadījumā, ja masīva darbaspēka plūsma no jaunajām dalībvalstīm negatīvi ietekmēs nodarbinātību atsevišķās Latvijas tautsaimniecības nozarēs, Latvija pieprasījusi iespēju piemērot ierobežojošus drošības pasākumus. Šādu lēmumu varēs pieņemt Latvijas valdība, pēc tam par to informējot Eiropas Komisiju.

Ārlietu ministrijas preses centrs