Par jauno darba likuma projektu

Diskriminācijas ierobežošana ir svarīgs jautājums sabiedrībā kopumā. Bieži vien cilvēks var saskarties ar atšķirīgu attieksmi un citām ar to saistītām problēmām. Piemēram, nereti personai tiek atteikts darbs tikai tāpēc, ka tā pieder pie kādas no noteiktām sabiedrības grupām, neņemot vērā kvalifikāciju vai spējas. Šādas rīcības pamatā ir dažādi aizspriedumi, vai arī tas tiek darīts finansiālu apsvērumu dēļ. Diskriminācijas jautājums, pieņemot darbā, ir aktuāls dažādām sabiedrības grupām, tai skaitā arī invalīdiem.

Tā kā lielākā daļa personu tiek nodarbinātas, pamatojoties uz darba līgumu, īpaša uzmanība vēršama uz darba tiesisko attiecību regulējumu. Latvijas Darba likumu kodeksā paredzēts, ka, pieņemot darbā, nav pieļaujama nekāda tieša vai netieša tiesību ierobežošana, kā arī tiešu vai netiešu priekšrocību noteikšana atkarībā no rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās un mantiskā stāvokļa, izņemot tos ierobežojumus un priekšrocības, ko nosaka likumi un citi normatīvie akti.

Arī jaunajā darba likuma projektā ir noteikts vienlīdzīgu tiesību princips, kā arī atšķirīgas attieksmes aizliegums. Ņemot vērā to, ka jau esošajā regulējumā nav tieši noteikts diskriminācijas aizliegums atkarībā no invaliditātes, kā arī nepieciešamību šo trūkumu novērst, Labklājības ministrija (LM) ierosinājusi jaunajā darba likuma projektā ietvert tiešu norādi uz jebkādas diskriminācijas aizliegumu atkarībā no invaliditātes. Šis diskriminācijas aizliegums attiektos gan uz pieņemšanu darbā, gan arī uz visu darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laiku. Jautājumi, kas īpaši attiecas uz kādu noteiktu darbinieku grupu, tai skaitā invalīdiem, tiek regulēti arī speciālos likumos.

Jau pašreiz likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo palīdzību" ir paredzēts aizliegums darba devējam atteikties pieņemt darbā personu ar atbilstošu kvalifikāciju, ja tā atzīta par invalīdu. Tādējādi tiek noteikts diskriminācijas aizliegums, pieņemot invalīdu darbā.

Labklājības ministrijas pārziņā esošais Nodarbinātības valsts dienests sniedz palīdzību invalīdiem, kuri ir ieguvuši bezdarbnieka statusu, kā to nosaka likums "Par invalīdu medicīnisko un sociālo palīdzību". Nodarbinātības valsts dienestā reģistrētajiem invalīdiem bezdarbniekiem tiek piedāvāts iesaistīties kādā no Nodarbinātības valsts dienesta rīkotajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem (profesionālā apmācība un pārkvalifikācija, darba meklētāju klubi, profesionālā orientācija un algotie pagaidu sabiedriskie darbi).

Esošie aktīvās nodarbinātības pasākumi ir vispārīgi un pieejami visām bezdarbnieku grupām. Tomēr, ņemot vērā invalīdu īpašās vajadzības, būtu jāpiešķir papildu līdzekļi jaunu aktīvās nodarbinātības pasākumu izveidei, kas vērsti uz invalīdu atgriešanos darba tirgū. Labklājības ministrijas rīcībā esošie instrumenti ļautu paaugstināt invalīdu konkurētspēju darba tirgū, taču ne vienmēr tas ir pietiekami, lai invalīdi veiksmīgi spētu atgriezties darba tirgū.

Labklājības ministrija uzskata, ka papildus esošajiem jāveic arī daudzi citi pasākumi, lai nodrošinātu iespējami efektīvāku invalīdu integrāciju sabiedrībā, tai skaitā iekļaušanos aktīvajā darba tirgū.

Viena no lielākajām problēmām ir tā, ka darba devēji nav ieinteresēti pieņemt invalīdus darbā, jo tas ir saistīts ar noteiktiem finansiālajiem izdevumiem, piemēram, darba vietu pielāgošana. Jaunajā darba likuma projektā vai speciālajos likumos ir ietverti noteikumi, kas paredz diskriminācijas aizliegumu, atsevišķu garantiju noteikšanu invalīdiem (diskriminācijas aizliegums un noteiktas garantijas jau ir paredzētas). Savukārt, lai sasniegtu vēlamo efektu, resp., to, ka darba devējs pieņemtu invalīdu darbā, ir nepieciešami īpaši stimuli darba devējiem. Galvenais stimuls darba devējiem ir dažādas nodokļu atlaides vai citi pasākumi, kas vērsti uz darba devēju izmaksu nepalielināšanu.

Darba devēju ieinteresētība pieņemt invalīdus darbā būtu panākama, izmantojot Finansu ministrijas rīcībā esošos instrumentus — nodokļu atlaides, līdzekļu iedalīšanu invalīdu integrēšanas pasākumu ieviešanai (iekļaujot darba vietu pielāgošanu invalīdu vajadzībām, t.sk. tehniskos palīglīdzekļus, darbaudzinātāju apmācību u.c.). Tāpēc Labklājības ministrija norāda, ka Finansu ministrijai būtu daudz vairāk uzmanības jāpievērš šo jautājumu risināšanai, tādējādi mazinot sociālo spriedzi sabiedrībā un ar aktīvām darbībām veicinot invalīdu integrāciju sabiedrībā.

Labklājības ministrijas