Plenārsēdes stenogramma 13.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Pirms sākam šīsdienas sēdi, ir jālemj par iespējamām darba kārtības izmaiņām. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā kā darba kārtības 10.punktu lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" trešajam lasījumam". Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmuma projekts iekļauts kā 10. darba kārtības punkts.

Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā pirms trešās sadaļas, tātad pēc 19. darba kārtības punkta, lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Detektīvdarbības likums" . Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Ir saņemts deputāta Imanta Kalniņa iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 14.jūnijā. Ierosinu šo iesniegumu izskatīt kā 12. darba kārtības punktu. Iebildumu nav.

Desmit deputāti lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas, izslēdzot darba kārtības 45.punktu — likumprojektu "Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums" , iekļaujot to darba kārtībā pēc likumprojekta "Grozījumi Komerclikumā" pieņemšanai trešajā lasījumā.

Par vēlas runāt deputāts Arnis Razminovičs. Lūdzu!

A.Razminovičs (TP).Labdien, godātais Prezidij! Labdien, cienījamie kolēģi! Aicinu nebūvēt māju, tas ir, nebūvēt jumtu, pirms nav zināmi skaidri mājas pamati un no kā pati māja būs. Tas ir, aicinu Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu skatīt pēc tam, kad ir pieņemts Komerclikums trešajā lasījumā, jo normas un priekšlikumi, kas ir Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā, ir ciešā saistībā ar Komerclikumu. Aicinu Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu šodien izslēgt no darba kārtības!

Sēdes vadītājs . Viens ir runājis par. Pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par desmit deputātu ierosinājumu — izslēgt no darba kārtības likumprojektu "Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums", iekļaujot to darba kārtībā pēc likumprojekta "Grozījumi Komerclikumā". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 15, atturas — 9. Lēmums pieņemts.

Izskatām Prezidija ziņojumus "Par saņemtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Kalniņa, Freimaņa, Čevera, Labanovska un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Sociāldemokrāti šodien iesniedza grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Gribētu uzsvērt sekojošo, ka mēs to esam izdarījuši jau vairākkārt un aicinām arī valdības partijas nākt pretī, it īpaši sabiedrības mazturīgākai daļai. Mūsu sabiedrībā tā ir ievērojama sabiedrības daļa, un līdz ar to mēs varētu nākt pretī arī tiem mazturīgajiem īrniekiem, par kuriem nobažījušās ir valdības partijas un kuras uzskata, ka viņu intereses varētu tikt skartas.

Es gribētu uzsvērt sekojošo, ka, ja mums reāli valstī pietrūkst naudas gan pedagogu atalgojumam, mediķiem, studentiem, pensionāriem, zemniekiem, invalīdiem, un ja tā tas reāli ir, tad mēs zināmā mērā varētu nākt pretī šiem iedzīvotājiem ar ienākuma nodokļa atlaidi. Jo pašreiz visiem iedzīvotājiem ir vienāds iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kā arī apliecina valdības partijas, atzīstot to par "plakano nodokli" — 25%. Divdesmit pieci procenti. Un praktiski šinī gadījumā mums vajadzētu zināmā mērā rast šo iespēju, ja mēs nevaram palielināt algas, tad mēs varam šai sabiedrības mazāk turīgai daļai, mazāk atalgotajiem strādājošajiem nākt pretim un viņiem palielināt reālo algu, samazinot nodokļu slodzi. Es gribētu uzsvērt, ka Eiropas Savienības valstīs, pilnīgi visās, ir šī diferencētā ienākuma nodokļa likme robežās no 10—57%, bet Latvijā pašreiz visiem vienādi. Sociāldemokrāti piedāvā nodokļu aplikšanu, atbrīvojot personas, kuru ienākums nepārsniedz 60 latus mēnesī. Tālāk mēs piedāvājam, ka nodokļu likme būs samazināta un diferencēta nodokļu maksātājiem, kuru mēneša ienākumi nepārsniedz 200 latu. Tātad šie visi cilvēki, kas savā darba algā iegūs līdz 200 latiem, būs viennozīmīgi ieguvēji. Tālāk nodokļu likme no 200 latiem līdz 400 latiem saglabāsies tā pati — 25 lati. Tātad visi, kuriem alga būs līdz 400 latiem, arī nebūs zaudētāji, un, sākot no šiem 400 latiem virs šīs summas, būs pakāpenisks un vienmērīgs procentu likmes pieaugums. Un, ja mēneša alga, piemēram, būs 1200 lati, tad gan būs jau likme nemainīga — 48%. Mēs šeit piedāvājam arī mēneša neapliekamo minimumu paaugstināt līdz 29 latiem. Pašlaik tas ir tikai 21 lats, kas atbilst arī valsts noteiktajam nabadzības līmenim — 28,67 lati. Līdz ar to praktiski sociāldemokrāti piedāvā samazināt nodokļu masu mazāk atalgotajiem strādājošajiem. Mēs piedāvājam samazināt to negatīvo sociālo pretstatu tautas labklājībā un sākt veidot sabiedrībā plašu un stipru vidusslāni. Tas būtu viens.

Otrkārt, mēs praktiski samazinātu nodokļu smagumu tieši tiem cilvēkiem, kuriem šī nodokļu nasta ir vissmagākā, visgrūtākā. Un līdz ar to pieaugs maksātspējīgs pieprasījums gan pēc patēriņa precēm, gan arī pieaugs reāli darba vietas un arī uzņēmuma apgrozījums, jo šis pieprasījums pēc patēriņa precēm būs pietiekami ietekmīgs, lai to ietekmētu. Praktiski tas nozīmē, ka, ja mēs to īstenotu jau nākamgad, tas būtu vēl papildus budžetā, Latvijas valsts budžetā būtu 2 miljoni latu šis progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Laika posmā no 2002.gada līdz 2010.gadam tas dotu valsts budžetā no 40–50 miljoniem latu.

Kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka arī visās Austrumeiropas valstīs, Eiropas Savienības valstīs gandrīz visās, izņemot Latviju, ir arī šis progresīvais ienākuma nodoklis. Minēsim kaut vai atsevišķus piemērus. Vācijā iedzīvotāju progresīvā ienākuma nodokļa minimālā likme ir 19, maksimālā — 53%, ja mēs paskatīsimies Lielbritāniju, tad šeit ir 20, 25, 40%. Dānijā — nepilni 30 un 58. Un tā mēs varētu daudz, daudz teikt. Ja mēs gribam virzīties uz Eiropas Savienību, tad mums, protams, arī ir jāvirzās, jātuvojas viņiem likumdošanas jomā. Nevar būt tāda situācija, ka mēs uz Eiropas Savienību virzāmies tikai tad šajā likumdošanas aktā un nodokļos, kad jau šī iestāšanās ir pabeigta Eiropas Savienībā. Es uzsveru to, ka šeit vajadzētu ņemt tādu pašu analoģiju. Mums ir jātuvinājas NATO standartiem līdz tam brīdim, kamēr mēs iestājamies NATO, nevis pēc tam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Paldies! Viens ir runājis par. Pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 32, atturas — 23. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Bojāra, Salkazanova, Freimaņa, Barčas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Par vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP).Godājamie Saeimas deputāti! Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Sociāldemokrātu frakcija iesniedza "Grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākumu nodokli"". Praktiski mēs šā gada budžetu neskaram, un mēs uzskatām, ka arī nākamā gada budžetā zaudējumi varētu būt nelieli — 10—15 tūkstoši latu, tajā pašā laikā mēs dotu iespējas darba devējiem, kuri pieņemtu uzņēmumā invalīdus, dot reālas uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides, jo pašreiz ir zināmas priekšrocības un ļoti pozitīvas priekšrocības atsevišķām noteiktām invalīdu biedrībām, uzņēmumiem, piemēram, nedzirdīgo un neredzīgo invalīdu biedrībām, to uzņēmumiem un invalīdiem, bet uzņēmējiem, kuri nav saistīti ar šīm biedrībām, un viņu uzņēmumiem šādu priekšrocību nav. Mēs uzskatām, ka vajadzētu darba devējus materiāli ieinteresēt atvērt jaunas darba vietas vai dot šīs darba vietas tieši invalīdiem, un rezultātā varētu veidoties situācija, ka pie Saeimas nebūtu šādi invalīdu piketi, jo mēs dotu iespējas tiem invalīdiem, kas grib un var strādāt, strādāt un nopelnīt vairāk par to niecīgo pabalstiņu, ko mēs pašreiz saņemam no valsts, ko saņem invalīdi no valsts. Tas būtu viens.

Otrs, ko es gribētu uzsvērt, ka tīri no viedokļa, kas pašreiz dominē mūsu likumdošanā, ir situācija tāda, ka invalīdiem netiek nodrošinātas reālas integrācijas iespējas sabiedrībā, jo arī viņu situācija praktiski ir diezgan bēdīga, jo arī tā ir, ka viņi nevar atrasties šajos darba kolektīvos un arī zināmā mērā kopā strādāt ar citiem cilvēkiem var tikai šajos invalīdu biedrības uzņēmumos un biedrībās, kur ir kādas darba vietas. Tā ka tas būtu arī šīs integrācijas jautājums, kas ir viens no mūsu sabiedrības pamatuzdevumiem, kas būtu jārisina. Rezultātā sociāldemokrāti ierosinātajos likuma grozījumos nodrošinātu invalīdiem nevis nošķiršanu no pārējās sabiedrības, sadalot invalīdus pa atsevišķiem uzņēmumiem, bet dotu iespēju tiem integrēties.

Kolēģi, pašreiz ir vēl viena lieta, ka šāda prakse pastāv ļoti daudzās Eiropas Savienības valstīs, mēs cienām visu mūsu Saeimas pārstāvju pārstāvēto partiju virzību uz Eiropas Savienību, un es domāju, ka tas būtu ļoti normāls solis, kā jau minēju, tas neskartu nopietni nākamā gada budžetu, bet dotu iespēju praktiski integrēt šos cilvēkus, kuriem tā jau dzīvē ir diezgan daudz neveicies. Es gribētu uzsvērt to, ka pašreiz no invalīdiem, kas ir 112 tūkstoši, strādājošie ir nepilni 10 procenti. Rezultātā mums vajadzētu tomēr zināmā mērā spert šo soli un arī dot darba devējiem zināmu atlaidi un ieinteresētību. Mums jāatceras arī tas, ka daļa no darba spējīgiem invalīdiem sakarā ar veselības stāvokli nevar tikt nodarbināti pastāvīgi, tātad arī tas ir jāņem vērā, un zināmā mērā šie likuma grozījumi dotu iespēju viņus integrēt. Es domāju, ka nav nekāda pamata konceptuāli neatbalstīt sociāldemokrātu frakcijas piedāvātos grozījumus likumā "Par uzņēmuma ienākumu nodokli", aicinātu Saeimas deputātus atbalstīt invalīdus un viņu nepieciešamību un atlaides darba devējiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Paldies! Pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 4, atturas — 50. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1999.gada Starptautisko konvenciju par kuģu arestu" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas... Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Arī Juridiskai komisijai lūdzu.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Dobeļa, Ābiķa, Baloža, Grīnblata un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Rakstnieku savienībai" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Seiles, Gaiļa, Prēdeles, Kuduma, Lāces, Tabūna, Baloža, Jurdža un Stalta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Lujāna, Sokolovska, Plinera, Tolmačova, Mitrofanova, Deņisova, Rastopirkina, Golubova, Solovjova un Bekasova iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Modris Lujāns. Lūdzu!

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Protams, mūsu Saeimā opozīcijai ir diezgan nepatīkama loma, ir jāprezentē savi priekšlikumi, kuros jau aptuveni parasti zina, ka ir vienošanās, jo visi opozīcijas priekšlikumi ir jānoraida.
Bet šajā brīdī es gribētu aicināt jūs atbalstīt šo ideju, jo šī ideja nāk jau vairāk
nevis no opozīcijas vai no "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", bet gan no cienījamā Jāņa Nagļa kunga, kurš arī ir pietiekami un vairākkārt norādījis uz to,
ka privatizācijas sertifikātu derīguma termiņš būtu jāpagarina. Pēc Privatizācijas aģentūras ziņām, vēl ir neizmantoti 18% izsniegto privatizācijas sertifikātu
vairāk nekā 500 miljonu latu nominālvērtībā. Lielākā daļa no tiem ir privātpersonu rīcībā. Privātpersonām vēl joprojām pieder sertifikāti par 347 miljoniem latu
jeb vairāk nekā 2/3 no visiem neizmantotajiem sertifikātiem. Neizmantoto kompensācijas sertifikātu nominālvērtība ir 60 miljoni latu. Tāds ir pašreizējais stāvoklis.

Kādas ir perspektīvas? Tādu daudzumu sertifikātu nekādi neizdosies
izmantot līdz 2001.gada beigām, jo aizkavējusies ir "Latvijas kuģniecības", "Latvijas gāzes", "Lattelekom" un citu lielo uzņēmumu privatizācija. Maz
ticams, ka privatizācijas process tiks pilnīgi pabeigts arī 2002.gadā, tāpēc
uzskatām, ka nepieciešams sertifikātu izmantošanas termiņu pagarināt. Jautājums: uz kādu laiku? Šis termiņš jau ir divas reizes pagarināts, katru reizi uz vienu
gadu, bet šie pagarinājumi izrādījušies par maziem. Lai katru gadu Saeimai
nebūtu pie šī jautājuma jāatgriežas, ierosinām privatizācijas sertifikātus
pasludināt par vērtspapīriem, kas valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijā izmantojami bez termiņa ierobežojumiem. Tas vēl jo vairāk nepieciešams tāpēc, ka spēkā esošā likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" 19.pantā ir noteikts —
valsts garantē ikvienam sertifikātu īpašniekam tiesības izmantot savus sertifikātus atbilstoši to nominālvērtībai valsts vai pašvaldību īpašuma objektu privatizācijai. Tādēļ es, cienījamie kolēģi, lūdzu jūs atbalstīt. Protams, mēs varam pārvērst šo jautājumu kārtējā politiskā izrādē, es pilnīgi ticu, jūs šodien kārtējo reizi pat nenosūtīsit uz komisijām, nediskutēsim, paies vasara, un rudenī mēs atkal pie šī jautājuma atgriezīsimies. Protams, es saprotu, varbūt tad būs iniciatore Tautas partija, "Latvijas ceļš" vai "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, un tā tas tiks atbalstīts. Bet nu, protams, var taisīt politiskās spēlītes, daudz mierīgāk būtu bijis, ja vasarā notiktu mierīga izdiskutēšana, rudenī atgrieztos pie pirmā lasījuma, neapmierina kā beztermiņa priekšlikums, varam likt atkal laika periodu, bet galvenais, liekot laika termiņu, nevajadzētu pārvērst Latvijas iedzīvotājus par politiskiem ķīlniekiem, jo var jau ielikt nākamā gada novembri un teikt: ja jūs atbalstīsit mūsu partiju, tad nu mēs pagarināsim jums sertifikātus pēc vēlēšanām. Nevajadzētu tā darīt, jo tā būtu nesolīdi pret Latvijas tautu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 10, atturas — 54. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kalniņa, Freimaņa, Lauska, Labanovska, Burvja, Lejas, Bojāra, Čevera, Grīga un Soldatjonokas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP).Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Man liekas, vairums mēs esam aculiecinieki tam, ka atlaides uzņēmumu ienākuma nodoklī, lai veicinātu uzņēmējdarbību, ir visai raibas šobrīd. Šobrīd pastāv vismaz četri atlaižu veidi.

Tātad 40% atlaižu no investīcijām no kopējās ieguldījumu summas... ja investīcijas veic trīs gadu laikā — vairāk nekā desmit miljoni.

Otrs variants, kas ir mūsu praksē, ka pastāv tāda norma, ka 30% atlaidi no aprēķinātā ienākuma nodokļa saņem tie, kuri ražo augstas tehnoloģijas izstrādājumus un programmu produktus.

Trešais veids atlaidēm šobrīd mums ir speciālajās ekonomiskajās zonās, kur šādas atlaides var saņemt līdz 80% uzņēmuma ienākuma nodoklī.

Ceturtais veids ir mazajiem uzņēmumiem, līdz 20% no aprēķināmā uzņēmuma nodokļa var būt šāda atlaide.

Tāpēc mūsu priekšlikumā ir paredzēta vienota pieeja. Vispirms esošajās, pieņemtajās atlaidēs, kas ir vairākos laika termiņos pieņemtas, tās ir uz dažādiem metodoloģiskiem pamatiem. Vienā gadījumā par investīcijām atlaiž, citā gadījumā — pēc profila. Teiksim, ražojot jaunos programmu produktus.

Tāpēc arī mēs nevaram piekrist tiem briestošajiem priekšlikumiem, kas Ministru kabinetā no Ekonomikas ministrijas un Finansu ministrijas puses briest, ka nākamajos gados samazināsim uzņēmumu ienākumu nodokli no 25% pakāpeniski tur pa 2, 3 procenti līdz 15% nākamajos gados. Tāds paņēmiens metodoloģiski netiek vērsts, lai uzņēmējs ieguldītu vairāk investīcijas ražošanā.

Es gribu piebilst arī, ka tiekšanās atteikties no 25% normas nav arī pamatota tajā ziņā, ka mūsu iedzīvotāju ienākumu nodoklis vidējais ir 25%, un, otrkārt, arī visās apkārtējās valstīs šī norma ir vairāk vai mazāk augstāka par šiem 25 procentiem. Austrijā — 34%, Beļģijā — 39%, Dānijā — 39%, Somijā — 29%, Vācijas Federatīvajā Republikā — no 30 līdz 42%, Nīderlandē — 35%, Lielbritānijā — 30%, Polijā — 36%, Lietuvā — 29%. Un tikai Īrijā ir 24%, Ungārijā — 18—23% un Igaunijā — zemāk. Tādēļ arī gribu pieminēt, ka arī Tautsaimniecības padome, kas ir konsultatīvs orgāns pie Ekonomikas ministrijas, šogad pirmajā pusgadā vairākkārt šo jautājumu apsprieda un svērās par labu arī mūsu izteiktajam priekšlikumam — dot atlaides uz ieguldītajām investīcijām. Un, kā jūs redzat no mūsu priekšlikuma, ir vienota pieeja. Tātad, likvidējot esošo raibo mozaīku, kas šobrīd ir uz dažādiem metodoloģiskajiem pamatiem būvēta vienota pieeja, diferencējot šīs atlaides atkarībā no apgrozījuma lieluma trijās uzņēmēju grupās.

Un arī, protams, būtu paralēli blakus, es domāju, no Finansu ministrijas normāla kontrole un stingrs mehānisms par šo atvieglojumu un sodu sankciju piemērošanu tajos gadījumos, ja uzņēmums neveic investīcijas no uzņēmumu ienākuma nodokļa atbrīvotās izveidotās rezerves apmērā.

Nu un beigās es gribu piebilst vēlreiz un vēlreiz, ka Latvijā uzņēmējdarbības aktivitāte ir viena no zemākajām. Šobrīd mums ir 15 uzņēmēji reģistrēti uz 1000 iedzīvotājiem. Eiropas Savienības valstīs parasti ir no 40 līdz 60. Mūsu iekšzemes kopprodukts ir tikai pie 5000 eiro uz vienu iedzīvotāju, un aiz mums atrodas tikai Rumānija un Bulgārija. Tāpēc šī aktivizēšana ar šādu atlaižu ieviešanu uz vienotiem metodoloģiskiem pamatiem, pārskatāmiem pamatiem un uzņēmējiem atbalstāmiem priekšlikumiem, aicinu jūs arī atbalstīt un virzīt uz komisiju, un tālāk mēs varam precizēt šo priekšā liekamo shēmu atlaidēm.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Paldies! Pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 4, atturas — 48. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Sporta likums" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Krasta, Rasnača, Lāces, Baloža, Grīnblata, Kuduma, Seiles un Tabūna iesniegto likumprojektu "Grozījumi Koncesiju likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Ivars Godmanis. Nevēlas runāt....

Guntars Krasts — runās par. Nevēlas...

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Koncesiju likumā" nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 5, atturas — 46. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu — šīsdienas sēdes darba kārtībā pirms trešās sadaļas iekļaut lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" . Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām lēmuma projektu — "Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" trešajam lasījumam līdz šā gada 15. jūlijam" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim deputātes Helēnas Demakovas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu šā gada 7. un 14. jūnijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī iesnieguma akceptēšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Iesniegums akceptēts.

Izskatīsim deputāta Romāna Mežecka iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu laikā no 12. līdz 15. jūnijam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo iesniegumu! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 1. Iesniegums akceptēts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Imantam Kalniņam šā gada 14. jūnijā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 1. Iesniegums akceptēts.

Izskatām lēmuma projektu "Par deputātes Aidas Prēdeles atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim!

Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputātes Aidas Prēdeles ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Andra Guļāna apstiprināšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju" .

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija saņēma Ministru kabineta iesniegumu Saeimai, kurā par priekšsēdētāju Augstākajai tiesai uz nākamo termiņu tiek piedāvāts izvirzīt, tiek izvirzīts Andris Guļāns.

Juridiskā komisija izskatīja savā sēdē šo kandidatūru. Mēs ne tikai rūpīgi izdiskutējām jautājumus, kas saistīti ar tiesu sistēmas stāvokli valstī un sevišķi ar Augstākās tiesas darbību, bet arī noklausījāmies šī amata pretendenta Guļāna kunga ziņojumu par stāvokli un situāciju tiesu sistēmā valstī, kā arī par to, kādā veidā kandidāts, ja viņš tiks atkārtoti apstiprināts šajā amatā, plāno virzīt Augstākās tiesas darbu, un arī, protams, no deputātiem tika izteiktas dažas piezīmes, priekšlikumi un uzmundrinājumi kandidātam. Es šeit domāju, ka varbūt nav nepieciešams pārstāstīt visas tās problēmas, ko mēs Juridiskajā komisijā izskatījām. Protams, viena no centrālajām diskusijām bija jautājumā par Augstākās tiesas plēnuma lomu un vietu Augstākās tiesas un visas tiesu sistēmas darbībā, kādā veidā mēs, lai nerunātu pretim Konstitūcijai, varētu šos jautājumus sakārtot. Kāda būtu nozīme tiesnešu pašpārvaldei, kādā veidā attiecīgi Augstākā tiesa un tās plēnums varētu uzlabot tiesu sistēmas darbu vai kā likumos būtu pārveidojama šāda institūcija, jo, bez šaubām, tiesu viedoklis par attiecīgajiem zemāko, nevis zemāko, bet attiecīgi pārsūdzētajiem tiesas spriedumiem būtu ļoti svarīgs tiesu prakses veidošanā.

Saruna bija ļoti plaša un rūpīga. Juridiskā komisija arī izvērsa ļoti plašas debates par šo jautājumu, un pēc tam mēs sarīkojām aizklātu balsošanu, kur vienbalsīgi Juridiskā komisija atbalstīja priekšlikumu — virzīt Andri Guļānu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju arī uz nākamo likumā noteikto termiņu. Līdz ar to es Juridiskās komisijas vārdā aicinu jūs balsot par Andri Guļānu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam. Paldies!

Sēdes vadītājs . Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Andra Guļāna apstiprināšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju". Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 7, atturas — 27. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Nākamais — lēmuma projekts "Par Innas Šteinbukas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāju" . Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Baldzēna kungs un Latvijas Republikas pilsoņi, kā arī iedzīvotāji! Saņemot Ministru kabineta ieteikumu un balstoties uz Ekonomikas ministrijas izsludinātā konkursa rezultātiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sagatavojusi lēmuma projektu, kurš savukārt balstās Saeimas Kārtības rullī un likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu", sagatavojot lēmuma projektu "Par Innas Šteinbukas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāju".

Jums ir izdalīta arī Innas Šteinbukas biogrāfija, kas atrodas katram uz sola. Aicinu komisijas vārdā balsot par kandidātes apstiprināšanu šim amatam!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Innas Šteinbukas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāju". Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 7, atturas — 20. Lēmums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies!

Sēdes vadītājs . Nākamais — lēmuma projekts "Par Aigara Jirgena iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekli" .Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Balstoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 31.pantu un likuma "Par Sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 7. un 39.pantu, kā arī ņemot vērā Ministru kabineta iesniegumu un Ekonomikas ministrijas izsludinātā konkursa rezultātus, aicinu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu "Par Aigara Jirgena iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekli".

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Aigara Jirgena iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekli". Lūdzu rezultātu! Par— 62, pret — 7, atturas — 21. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Edvīna Karnīša iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekli" .

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC) Līdzīgi kā iepriekš, dāmas un kungi, aicinu atbalstīt Saeimas Kārtības ruļļa 31.panta kārtībā un likuma "Par Sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 39. un 7.panta kārtībā. Balstoties uz Ekonomikas ministrijas izsludinātā konkursa rezultātiem un balstoties uz Ministru kabineta iesniegumu, atbalstīt Edvīnu Karnīti par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekli.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Edvīna Karnīša iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekli". Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 6, atturas — 30. Lēmums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies!

Sēdes vadītājs . Nākamais — lēmuma projekts "Par Raimonda Jonīša iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekli" .

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Balstoties uz Latvijas Republikas likumiem, kas regulē šos jautājumus, aicinu Saeimas deputātus atbalstīt Raimonda Jonīša iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekli.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Raimonda Jonīša iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekli". Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 6, atturas — 33. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Ivara Zariņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekli" .

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Ņemot vērā Saeimas Kārtības ruļļa 31.pantu, kā arī likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu" 7. un 39.pantu, ņemot vērā Ministru kabineta ieteikumu un konkursa rezultātus Ekonomikas ministrijā, aicinu jūs atbalstīt Zariņa kungu kā vienu no sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekļiem".

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ivara Zariņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekli". Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 13, atturas — 25. Lēmums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies!

Sēdes vadītājs . Nākamais — lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Detektīvdarbības likums" līdz šā gada 18.jūnijam"" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu!

Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 2, atturas — 27. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts — pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" līdz šā gada 15.jūlijam" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 6. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu"" . Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Jēkabs Sproģis.

J.Sproģis (TP).Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar darba dokumentu nr.3186, likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu"".

Likumprojektam uz trešo lasījumu priekšlikumi netika saņemti. Likumprojekts atbalstīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas sēdē, un lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 1, atturas — 13. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās"" . Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP).Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.829 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtu sabiedrībās". Priekšlikumi nav ienākuši, komisijā izskatīts un rekomendēts pieņemt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 1, atturas — 12. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"" . Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Neskatoties uz to, ka darba dokumenta numurs ir 3188, minētajā likumprojektā komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, un es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 1, atturas — 11. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"" . Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3189. Tautsaimniecības komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu šim likumprojektam. Tāpēc ierosinu komisijas vārdā likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 1, atturas — 8. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Ministriju iekārtu likums" . Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi dokumentu, kura numurs ir 3193. Kā tas redzams no komisijas priekšsēdētāja ;paskaidrojuma, tad uz trešo lasījumu mēs neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu, un tādēļ aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par ugunsdrošību"" . Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja likumprojektu "Grozījums likumā "Par ugunsdrošību"" trešajam lasījumam. Mēs bijām saņēmuši tikai divus priekšlikumus, un līdz ar to lūgtu arī Saeimu tos vērtēt.

1.priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Mēs precizējām lietu. Lūdzu pieņemt, atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 2. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Arī nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt kolēģus arī trešajā lasījumā šos grozījumus!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par ugunsdrošību"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem"". Trešais lasījums. Lūdzu!

O.Tolmačovs (PCTVL). Godātie kolēģi! Grozījumi likumā "Par īpašumtiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem"", trešajam lasījumam nav iesniegts neviens priekšlikums. Līdz ar to komisija lūdz atbalstīt minēto likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 1, atturas — 10. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli"" . Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija piedāvā jums izskatīt likumprojektu nr.3200, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja septiņus priekšlikumus un piedāvā arī jums tos izvērtēt.

1. ir Juridiskā biroja iesniegums, kurš ir redakcionālas dabas, un Tautsaimniecības, agrāras, vides un reģionālās politikas komisija to apstiprināja.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

V.Lauskis. 2.priekšlikums ir no finansu ministra Gundara Bērziņa, un šeit ir skatīts un papildināts 4.pants ar 4.1.pantu, ka no valsts puses arī uzņēmējdarbībai ir jānosaka valsts griesti. Šī atbalsta, izejot no Eiropas Savienības direktīvām, nedrīkst būt par daudz. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzskatīja, ka šis priekšlikums ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

V.Lauskis. 3.priekšlikums ir no Juridiskā biroja, un tas ir redakcionālas dabas. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija piedāvā jums arī to apstiprināt.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

V.Lauskis. 4.priekšlikums. Piedāvā Juridiskais birojs un tiek precizēts 16.1.pants. Un tiek noteiktas normas uzņēmējdarbībai, bet, kamēr Latvija nav Eiropas Savienības dalībvalsts, līdz ar to šīs normas Latvijas valsts sev nepiemēro. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzskata par pareizu šo priekšlikumu apstiprināt.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

V.Lauskis. 5. ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 6. — finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums. Arī redakcionālas dabas, un komisija to piedāvā jums arī apstiprināt.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

V.Lauskis. Un pēdējais — 7.priekšlikums — no Juridiskā biroja ir sakārtota numerācija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to apstiprina.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

V.Lauskis. Līdz ar to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija piedāvā jums šo likumprojektu apstiprināt trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — 11. Likums ir pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Par 1997.gada 12.septembra Protokolu par grozījumiem 1963.gada 21.maija Vīnes konvencijā par civilo atbildību par kodolkaitējumiem"" . Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Otrajam lasījumam, kas ir arī pēdējais lasījums šim likumprojektam, priekšlikumi nav saņemti. Aicinu to izskatīt un atbalstīt!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 1, atturas — 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par līgumu starp Latvijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku par gaisa satiksmi un tā Papildprotokolu" . Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Gluži tāpat kā iepriekšējam likumprojektam priekšlikumi nav saņemti. Aicinu to atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju"" . Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Paņemiet dokumentu nr.842 "Grozījumi likumā "Par policiju"".

Pirmais iesniegtais priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja — izteikt 1.pantu ar papildinājumu, tas ir, 12.pantā papildināt pirmās daļas 20.punktu ar vārdiem "ka policijas darbinieku vispārējās tiesības ir nogādāt transporta līdzekli policijas iestādē nepieciešamās pārbaudes veikšanai, ja ir izsludināta tā meklēšana, ja ir pamats domāt, ka ir viltoti transporta līdzekļa reģistrācijas dokumenti..." un tā tālāk. Arī noteikt kārtību, kādā Ministru kabinets nosaka, kādā veidā tiek nogādāti šie transporta līdzekļi, tiek glabāti un atdoti īpašniekiem.

Sēdes vadītājs . Paldies! Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. 2. — iekšlietu ministra priekšlikums — izmaksāt vienreizējo pabalstu 50 tūkstošu latu apmērā, bojā gājušajiem policistiem dienesta pienākumus pildot. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Kiršteins. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija arī atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

A.Kiršteins. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 15.jūlijam komisijā.

Sēdes vadītājs . Vispirms nobalsosim par likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par policiju"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 15.jūlijs?

A.Kiršteins. Jā, uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs . Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"". Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godājamie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 5. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"" un konceptuāli atbalsta tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījumā datums.

M.Vītols. Ņemot vērā to, ka izmaiņas ir paredzētas tikai vienā konkrētā pantā, lūdzu lemt par likuma pieņemšanu arī otrajā lasījumā šodien.

Sēdes vadītājs . Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Atvainojiet, lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Ingrīdai Ūdrei.

I.Ūdre (JP). Mūsu frakcijai ir iebildumi, un tādēļ mēs lūdzam otro lasījumu nedēļas laikā, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt līdz pirmdienai.

Sēdes vadītājs . Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš pirmdiena, tas ir 18.jūnijs un izskatīšana 21.jūnijā?

I.Ūdre. Jā, tieši tā.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"" . Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3197, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina lemt par šī likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja grozījumus likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", kas paredz ienākumu no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļu ieskaitīšanas kārtību dažādos budžetos, un komisija konceptuāli atbalsta likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 18.jūnijam un izskatīt 21.jūnijā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par 1982.gada 15.jūlija Eiropas Satelīttelekomunikāciju organizācijas "EUTELSAT" konvenciju 1999.gada 18.—20.maija redakcijā". Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! 1982.gada pieņemtajā konvencijā tika izdarīti grozījumi, būtiski grozījumi, kuriem ir jāstājas spēkā 2001.gada jūlija sākumā. Un šie grozījumi var stāties spēkā, respektīvi, šī konvencija var stāties spēkā ja tos ir atbalstījušas, tātad akceptēta šī konvencija ar 2/3 no konvenciju parakstījušām valstīm. Tātad arī Latvijai būtu vēlams līdz šim laika periodam, tas ir, līdz jūlijam šo konvenciju ratificēt. Atbildīgā komisija, skatot šo dokumentu, ierosināja šī iemesla dēļ skatīt šo jautājumu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

G.Krasts. Lūdzu izskatīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

G.Krasts. Un cerot, ka nav radušies iebildumi, izskatīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs . Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret un atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par pasažieru un kravas starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" . Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Šis ir tipveida līgums, kādi ir slēgti ar daudzām un dažādām valstīm, un, lai netērētu Saeimas laiku, atbildīgā komisija ierosina šo jautājumu izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts. Izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Krasts. Izskatīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs . Deputāti iebildumus neceļ. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Par Hāgas 1980. gada 25. oktobra Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem". Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Šī konvencija paredz nostiprināt šo konvenciju parakstījušās valstīs vienādu un tādu līdzīgu bērnu aizsardzības un aizbildniecības... aizbildnības programmu, kurai šobrīd valstī tiek veidota tiesiskā bāze. Pirmkārt jautājumos, kas ir saistīti ar starptautisko adopciju un aizbildniecības aizsardzību.

Atbildīgā komisija, Ārlietu komisija, atbalstīja šo likumprojekta tālāko virzību un aicina to izskatīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Guntaram Krastam. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Krasts. 10. ... nē, 22. jūnijs.

Sēdes vadītājs . 22. jūnijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījums Krimināllikumā". Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija, ievērojot Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes—Freibergas Satversmes 47. panta kārtībā izteikto likumdošanas ierosinājumu un vadoties no Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantā paredzētajām tiesībām, izstrādāja grozījumus Krimināllikumā un grozījumus Latvijas Kriminālprocesa kodeksā, kas ir vērsti uz to, lai sakārtotu lietas ar nepilngadīgajām personām un viņi nesēdētu mūsu cietumos tik ilgi.

Tātad komisija lūdz Saeimu pieņemt steidzamību šiem grozījumiem Krimināllikumā!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Dz.Kudums. Par cik mums Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija devusi pozitīvu atzinumu, kā arī Juridiskā komisija, lūdzu arī pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Dz.Kudums. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 11.... es atvainojos, 18. jūnijam un izskatīšanas datums — 21. jūnijs.

Sēdes vadītājs . Priekšlikumu iesniegšanas datums — 18. jūnijs, izskatīšana — 21. jūnijā. Deputāti piekrīt. Paldies!

Dz.Kudums. Paldies!

Sēdes vadītājs . Izskatām lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" , reģistrācijas numurs 869., līdz šā gada 15. augustam.".

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — 10. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītus iesniegumus ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmumu projektus "Par Edvīna Inkēna apstiprināšanu par Latvijas un Eiropas Savienības apvienotās parlamentārās komitejas Saeimas delegācijas vadītāju" un "Par Violas Lāzo apstiprināšanu par Latvijas un Eiropas Savienības apvienotās parlamentārās komitejas Saeimas delegācijas vadītāja vietnieci" . Iebildumu nav. Lēmumu projekti iekļauti darba kārtības beigās.

Izskatām lēmuma projektu "Par Olafa Brūvera iecelšanu par Valsts cilvēktiesību biroja direktoru" .

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, pildot likumu "Par Valsts cilvēktiesību biroja direktora iecelšanu", saņēmusi Ministru kabineta pieteikumu, lai izvirzītu kandidatūru, un lūdzam balsot par kandidatūru. Paldies!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Balsosim par lēmuma projektu "Par Olafa Brūvera iecelšanu par Valsts cilvēktiesību biroja direktoru". Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 8, atturas — 28. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas lai noskaidrotu faktus un apstākļus, kas saistīti ar 1991. gada

29. augustā Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija īpaši pilnvarotā deputāta Pētera Simsona un PSRS Valsts drošības komitejas pārstāvju parakstīto slepeno protokolu, kā arī tā nozīmes izvērtēšanai, sastāva apstiprināšanu".

Ir sagatavots Saeimas lēmuma projekts — ievēlēt šajā parlamentārajā izmeklēšanas komisijā sešus deputātus — Juri Dobeli, Ingrīdu Ūdri, Linardu Muciņu, Rišardu Labanovski, Jāni Lagzdiņu, Romānu Mežecki.

Ierosinu balsot par lēmuma projektu kopumā. Iebildumu nav? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 15. Lēmums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par koku ciršanas kārtību fiziskajām personām pastāvīgā lietošanā piešķirtajās meža zemēs" . Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr. 3182c. Der arī dokuments ar numuriņu B, jo komisija šajā likumprojektā ar numuriņu C ir tikai izmainījusi vienu vārdu, redakcionāli precizējot.

Un tātad 1.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 1.pantu ar jaunu daļu, kurā tika noteikts, ka uz koku ciršanas noteikumiem pastāvīgā lietošanā piešķirtajās zemēs attiecas arī visi īpašie noteikumi par dabas aizsargājamām teritorijām. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

A.Seile. Arī 2.pantam atbildīgā komisija ir iesniegusi priekšlikumu, kas papildina, ka šos apliecinājumus koku ciršanai izsniedz Valsts meža dienests vai cita institūcija, kura noteikta Meža likumā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Ir jābalso otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu"". 3.lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aicinu paņemt dokumentu nr. 3220.

1. — deputāta Lujāna priekšlikums, kas paredz piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu sporta kompleksam "Arkādija". Komisija ir atbalstījusi, jo komisijā tika uzaicināti Rīgas atbildīgie sporta darbinieki, kuri paskaidroja, ka šajā sporta bāzē nodarbojas apkārtējo skolu skolēni, Tehniskās universitātes studenti. Šeit ir labi attīstīts sporta darbs. Un līdz ar to es aicinu arī jūs atbalstīt šo 1.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 2. ir redakcionālas dabas priekšlikums, kuru arī es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Aicinu balsot kopumā par šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Sēdes vadītājs . Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" . 3.lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 3226. 1.priekšlikumu iesniedza deputāts Mitrofanovs. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šodien mēs — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija — kārtējo reizi ierosinām atgriezties pie taisnīgas kārtības, kas bija pirms 1995.gada. Tajā laikā visi Latvijas iedzīvotāji neatkarīgi no pilsonības varēja pretendēt uz represētas personas statusa piešķiršanu. 1995.gadā likums tika grozīts, un ar atpakaļejošu spēku daļa no politiski represētajiem zaudēja savu jau iegūto statusu. Galvenokārt tie bija Latvijas nepilsoņi, kuri savulaik tika represēti ārpus Latvijas teritorijas un dažādu iemeslu dēļ ir palikuši uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Diezgan bieži šie cilvēki vienkārši nevarēja atgriezties mājās, jo tas bija viņiem aizliegts.

Par šiem apstākļiem mēs jau vairākas reizes runājām. Šodienas mūsu frakcijas priekšlikuma atšķirība no iepriekšējiem ir šāda: mēs tagad ierosinām atjaunot statusu nepilsoņiem pa daļām, pakāpeniski, sākot ar cilvēkiem, kuri ir sasnieguši 70 gadu vecumu. Pēc mūsu novērtējuma ar tādu pieeju ir iespējams atjaunot statusu, nu, ap 80% no represētiem nepilsoņiem.

Manuprāt, agrāk vai vēlāk visiem nepilsoņiem statuss tiks atjaunots. Ar mūsu frakcijas līdzdalību vai bez mūsu frakcijas līdzdalības. Tas ir objektīvs process, ka šis jautājums pakāpeniski zaudē savu politisko nokrāsu un pāriet tīri cilvēciskā plāksnē.

Bet gribētos, lai vairāk cilvēku tomēr savā mūžā varētu saņemt tādu... nodzīvot līdz attiecīgā likuma izmaiņām.

Es gribētu atgādināt, ka rītdien būs 14.jūnijs. Un saliedēta sabiedrība ir balstīta uz sabiedriskas solidaritātes principu. Es aicinu pierādīt, ka solidaritātes
princips mums kaut ko nozīmē, un atjaunot šodien šajā diezgan svarīgajā dienā statusu tiem cilvēkiem, kuri tika represēti nacistiskā un komunistiskā režīma laikos. Paldies!

Sēdes vadītājs . Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Nē, tur nav ko pielikt, ko Mitrofanovs teica. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — deputāta Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 33, atturas — 27. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

J.G.Vidiņš. 2.priekšlikumu iesniedzis deputāts Linards Muciņš, un tas paredz to, ka represēto statusu varētu piešķirt bijušajiem vai esošajiem Somijas un Polijas pilsoņiem. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (LSDSP). Godājamā Saeima! Mūsu Pilsonības likumā prioritātes ir piešķirtas pilsonības ieguvē Lietuvas, Igaunijas un Polijas pilsoņiem, kuri tādi bija (attiecībā uz Polijas pilsoņiem) līdz 1939.gada 1.septembrim, tas ir, līdz Polijas okupācijas sākumam.

Vairākās komisijās poļu kopienas pārstāvji ir griezušies ar lūgumu — nākt viņiem pretim pilsonības iegūšanas atmaidzināšanā un politiski represētās personas statusa iegūšanā.

Mēs, protams, principiālu apsvērumu dēļ nevaram atvērt Pilsonības likumu un runāt par kaut kādu pretimnākšanu, kaut gan Polija ir tādā pašā mērā cietusi Molotova—Ribentropa pakta rezultātā kā Latvija un pārējās Baltijas valstis. Bet jūs zināt, ka 1939.gada septembra otrajā pusē Staļina armija plosīja bijušo Polijas teritoriju no austrumiem tad, kad Hitlers to darīja no rietumiem. Un tad tika izmēģināts tas modelis, kurš vēlāk nostrādāja 1940. un 1941.gadā Latvijā. Poļu pilsoņi tika represēti, apcietināti, nošauti un izsūtīti uz Sibīriju. Daļa no viņiem, kuri izdzīvoja, atgriezās Rietumukrainā, Rietumbaltkrievijā un tagad ir nonākuši Latvijā. Lielākajai daļai no viņiem nav Polijas Republikas pilsonības, bet politiski represētās personas viņi skaitās. Arī par mutes palaišanu un dažādu rakstu darbu sacerēšanu pēc kara viņi ir ieskaitīti padomju varas ienaidniekos un tur šādu zīmogu nēsā joprojām. Tāpēc ir šis priekšlikums — atbalstīt politiski represētās personas statusa piešķiršanu apmēram 100 apzinātiem cilvēkiem. Apmēram 100! Iespējams, ka var uzrasties vēl kādi pāris desmiti, bet tas lietas būtību negroza, un mēs, atbalstot mūsu labās attiecības ar Eiropas lielvalsti Poliju, uz šo attiecību pastiprināšanas un attīstības viļņa, ņemot vērā Kvašņevska solījumus mūsu ārpolitiskās prioritātes atbalstīt visos starptautiskos pasākumos, uz NATO un Eiropas Savienību, uz kuru mēs ejam kopā, es jūs aicinu nobalsot pozitīvi par šo ierosinājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Bez šaubām, Muciņa ierosinājums ir ārkārtīgi humāns, un, ja izvērtējam iepriekšējo — Mitrofanova priekšlikumu, arī tas ir ļoti humāns, jo prasa visiem, kuri iebraukuši pēc 1945.gada 8.maija Latvijā un ir represēti Padomju savienības teritorijā, lai Latvija maksā par izdarītajām represijām.

Labanovska kungs pareizi teica, ka Latvijas teritoriju plosīja un arī Polijas teritoriju un arī Somijas un pārējo valstu šeit minēto teritoriju plosīja Staļina armija no austrumiem un Hitlera armija no rietumiem. Bet kas par šo plosīšanu maksās? Mēs cīnāmies par katru latu Latvijas teritorijā represēto pilsoņu labā. Vai mēs esam spējīgi segt visus tos izdevumus, visu to ļaunumu, ko ir nodarījusi gan Hitlera, gan Staļina armija? Un, tikai no šī viedokļa skatoties, es uzskatu, ka vispirms būtu jānoslēdz savstarpējās palīdzības līgumi ar Somiju, ar Poliju, un, ja no viņu puses būtu šāda pati pretimnākšana Latvijas pilsoņiem Somijā un Polijā, tad mēs varētu šādu normu papildināt. Citādi, lai būtu taisnība virs zemes un cilvēkiem labs prāts, mēs jau šajā likumā varētu ierakstīt vēl Itāliju, Spāniju, Austriju un daudzas citas valstis. Bet Latvijas budžets pagaidām to netur, un mēs arī nevaram uzņemties šo politisko atbildību un arī finansiālo atbildību par Hitlera un Staļina armijas nodarītajām sekām. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs . Paldies! Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Politiskos, ētiskos un humānos argumentus es minēju pagājušajā sēdē. Es te daru zināmu, ka Latvijas poļu savienība, Latvijas poļi ir griezušies ne tikai pie prezidenta Kvasņevska, bet arī pie prezidenta Buša un pie poļu Viestura Rietumos, lai atbalsta Latvijas ceļu uz Eiropas Savienību un NATO. Šo ziņu šodien dabūju zināt no Polijas vēstnieka Latvijas Republikā Bartkēviča kunga. Paldies!

Sēdes vadītājs . Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es faktiski nebiju taisījies runāt, bet mani drusciņ izbrīnīja Annas Seiles teiktais. Es saprotu, ka tas nevarētu būt "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK viedoklis, bet viņas individuālais viedoklis, jo šeit ir zināma arī tāda politiska noslodze šim priekšlikumam. Es aicinātu atbalstīt Muciņa kunga priekšlikumu. Kāpēc? Mēs labi zinām, ka mums ir frakcija, kura ar lielu troksni iet 9.maijā un svin, kā viņi tagad saka, nevis PSRS uzbrukumu vai okupāciju Latvijai, bet Antihitleriskās koalīcijas svētkus. Tad šis ir labs atgādinājums Antihitleriskās koalīcijas vienai no dalībniecēm, kura veica agresijas aktu pret Poliju. Un ne tikai uzbruka Polijai, bet kopā ar vāciešiem Ļvovā organizēja militāro parādi kopā. Pēc tam daļa Baltkrievijas teritorijas, kas tagad... bijusī Polijas teritorija, kas tagad ir Baltkrievijā, daļa no šiem cilvēkiem tiešām nokļuva Latvijā. Un tātad ir normāli, ka Latvija pieņem politisku lēmumu tām valstīm, kurām Padomju savienība uzbruka, Baltijas reģiona valstīm. Un šīs valstis, es gribu dažiem vēlreiz atkārtot, ir Polija, pirmā bija, kā jūs atceraties, Polija, tad bija Somija, Lietuva, Igaunija, Latvija, ka šeit tie cilvēki netiek dalīti. Tas ir ļoti svarīgs politisks lēmums, un es gribētu tiešām apsveikt Muciņa kungu, ka viņš šādu lēmumu ir iesniedzis, un tas ir ļoti pareizs.

Runājot par finansēm. Seiles kundze, es nedomāju, ka tās ir milzīgas summas. Jo, cik man zināms, ir tikai daži tie somi, kas dzīvoja Karēlijas teritorijā, kuru Padomju savienība pievienoja agresijas rezultātā. Šādi cilvēki ir tikai daži Latvijā. Tāpat arī poļu skaits ir ļoti neliels, un es domāju, ka šeit nevajadzētu balsot pret, un atbalstīt.

Bet pēdējais. Es arī domāju, ka Mitrofanova kunga priekšlikums ir ļoti humāns. Un zinot to, Mitrofanova kungs, ka jūsu frakcijai ir tiešie kontakti gan ar Lužkova kungu, gan ar Krievijas domi un viņa ir pieņēmusi veselu rindu lēmumu, kā atbalstīt, teiksim, savus cilvēkus. Un tieši Krievijai vajadzētu likvidēt savas agresijas sekas un arī maksāt kaut kādā veidā tiem cilvēkiem, kuri ir represēti Padomju savienībā. Jo mēs taču neizliekamies un zinām, ka Krievija ir PSRS tiesību mantiniece. Tāpēc arī es domāju, ka jūs varat izmantot šos sakarus un reāli panākt šo kompensāciju izmaksu visiem tiem cilvēkiem, kas ir represēti kaut kur Krievijā vai bijušajā Padomju savienībā un pēc tam ir iebraukuši Latvijā, kuri nekad te pirms tam nav dzīvojuši. Tas būtu tikai ļoti godīgi — sadalīt šos ienākumus. Bet Latvijai tiešām vajadzētu... šeit ļoti tīri ir — PSRS agresijas upuriem — mēs esam ar mieru viņus atzīt. Skaidri un gaiši. Paldies par uzmanību! Es aicinu atbalstīt Muciņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Kiršteina kungs, paldies jums par padomiem. Kad mums būs kaut kāda iespēja ietekmēt uz ārpolitiku, politiku, teiksim, valdības sastāvā, tad mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma. Bet es gribētu teikt Seiles kundzei, ka kopš 1994.gada finansējums represētajiem nav izmainījies, un līdz ar to nekādu īpašu papildu finansējumu šis grozījums neprasīs. Paldies!

Sēdes vadītājs . Helmuts Čibulis. Nevēlas runāt.

Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es piedāvāju atbalstīt šo deputāta Muciņa priekšlikumu. No vienas puses, argumentāciju jūs dzirdējāt par Molotova—Ribentropa paktu, un šeit īpaši nav ko piebilst. Bet es gribētu vēl pateikt atsevišķas lappusītes no mūsu vēstures, tie ir 1988., 1989., 1990., 1991.gadi, kad tika atjaunota Latvijas valsts neatkarība. Un šajā laika periodā bija dažādi noslāņojumi — būt vai nebūt Latvijas valstij kā neatkarīgai, un bija noteikti apgabali. Igaunijā bija noteikti apgabali, Lietuvā bija noteikti apgabali. Latvijā, kuriem obligāti jāpaliek joprojām PSRS sastāvā. Un šie divi apgabali, kas bija Latvijas teritorijā, tie saistījās ar Rēzekni un Daugavpili. Un es gribu pateikt, ka poļu kopiena kā tāda arī visvairāk ir koncentrēta Latgalē. Un es arī gribu pateikt, ka šajā periodā divi izteikti spēki —Latviešu kultūras biedrība un Poļu kultūras biedrība — tās vairāk bija politiskas nekā kultūrizglītojošas sabiedriskas organizācijas. Pateicoties un balstoties arī uz poļu diasporu Latgalē, mēs varējām daudzko atrisināt, lai Latgales teritorijā arī strādātu Latvijas likumi, un tika pozitīvi atrisināts gan 1991.gada aptaujas posms, gan arī aizvadītais referendums. Protams, mums ir jāapzinās šī lapaspusīte un ir jābūt Latvijai pateicīgiem poļiem saistībā ar šo periodu. Un, ja poļu nacionālās biedrības, poļu savienība, poļu vēstniecība griežas pie mums ar lūgumu, lai mēs attiecamies pret poļiem tāpat kā pret lietuviešiem, tāpat kā pret igauņiem, es domāju, viņi ir pelnījuši to, lai mēs patiešām tā arī attiektos un viņi būtu sadzirdējuši. Patiešām deputāta Muciņa priekšlikums ir atbalstāms. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Bet tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, šodien mēs sveicam divus mūsu kolēģus — Māri Vītolu — 29 gadu jubilejā un Juri Sokolovski — 25 gadu jubilejā. (Aplausi.)

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Viola Lāzo, Jānis Leja, Pēteris Apinis, Normunds Rudevičs, Tadeušs Ketlers, Silva Golde, Helēna Demakova, Silvija Dreimane, Romāns Mežeckis. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 17.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim debates. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es savā specialitātē esmu spiests būt humāns, jo esmu ārsts, un es ļoti pārdzīvoju par tiem cilvēkiem, kuri dzīvo slikti un kuri nevarētu dabūt kompensāciju par pārciestām šausmām. Labanovska kungs, izejot no grāmatas "Komunisma melnā grāmata", Polijas iedzīvotāji tikai no Rietumukrainas un no Rietumbaltkrievijas tapa represēti viena miljona cilvēka daudzumā, viena miljona cilvēka daudzumā. Es nezinu, tie aprēķini, kas mums ir piestādīti, ka tie esot tikai kādi simts cilvēki, es to vienkārši apšaubu, jo komisijā Dainis Vanags nevarēja pateikt, cik viņu ir. Nu, pieņemsim, kaut viņi arī būtu simts un tiešām tas budžetā lielu robu neiecirstu.

Bet šeit ir principa jautājums. Principā Latvijas valsts nav nodarījusi viņiem absolūti neko, viņi ir tādi paši upuri, kā mēs bijām attiecībā kā pret vienu, tā pret otru noziedzīgo režīmu. Tad, cienījamie kolēģi, šīs Saeimas laikā mūsu frakcija sagatavoja likumprojektu par kompensācijas pieprasīšanu no Krievijas. Un es ļoti labi atceros, kā atsevišķi "Latvijas ceļa" frakcijas pārstāvji no šīs tribīnes teica, ka tas neesot reāli, ka tas nekad netaps realizēts dzīvē, ka Krievija nekad nekompensēs šos nodarītos zaudējumus un tā tālāk. Es vienkārši apbrīnoju šos deputātus, kas tik slikti domā par mūsu austrumu kaimiņvalsti, ka viņa nekad nekļūs civilizēta, ka viņa nekad neizmaksās šīs kompensācijas Latvijai un tā tālāk. Un tāpat kreisā pusē, kur atrodas tie deputāti, kas bieži braukā uz Maskavu, viens no viņiem pat apsolīja palīdzēt man dabūt iebraukšanas vīzu Krievijā, kāpēc viņi šos jautājumus nestāda, bet šeit nāk ar priekšlikumiem, ka Latvijas valstij vajadzētu maksāt kompensāciju par tām nodarītām zvērībām, ko ir izdarījis viņu mīļais austrumu kaimiņš, kā saka, juridiskais mantinieks. Tātad principiāli no humānā viedokļa, protams, man pilnīgi ceļas roka spiest pogu un atbalstīt šo priekšlikumu, bet no tāda politiska viedokļa, no politiķa viedokļa, kāds es par nožēlošanu skaitos, es tomēr nevaru atbalstīt šo priekšlikumu, un tāpat es arī aicinātu to frakciju deputātus, kas bija pret kompensācijas pieprasīšanu no Krievijas, arī neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Patīkami ir dzirdēt gandrīz visu frakciju viedokli par savu priekšlikumu, un tas ir pozitīvs. Taču es domāju, ka ir zīmīgi, ka šajā dienā tieši mēs skatām labojumu šajā likumā, un tieši šajā dienā mēs izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"". Šodien, dienu pirms 14.jūnija, kad 60 gadus atpakaļ Latvijā tika represēti tūkstošiem cilvēku, vairāk par 15 tūkstošiem cilvēku izvesti vienā naktī, naktī no 13. uz 14.jūniju, un tas ir zīmīgi. Un tajā pašā laikā es atzīmēšu, ka man šinīs dienās ir iespēja piedalīties konferencē, kura saucas "1941.gada 14.jūnija deportācijas — noziegums pret cilvēci". Un, lai cik tas būtu paradoksāli, arī šajā konferencē skan dažādi viedokļi, nu, dažādi viedokļi — tas varbūt būtu normāli, bet skan viedokļi par to, ka nav bijuši noziegumi pret cilvēci, ka nav bijis pastrādāts genocīds pret Latvijas tautu, un tradicionāli, ka nav bijusi okupācija. Tādējādi es nedaudz došu ieskatu šajā problēmā, varbūt tikpat dziļu, kā es devu konferences dalībniekiem, un atzīmēšu, ka neatkarīgās Latvijas valsts nodibināšanās 1918.gada 18.novembrī un sekojošo atbrīvošanās cīņu rezultātā noslēgtais Latvijas un Krievijas 1920.gada Miera līgums, kurā bija noteikts, ka Krievija uz mūžīgiem laikiem atsakās no savām pretenzijām uz Latviju, nekādā gadījumā nedeva pamatu uzskatīt, ka Krievija un pēc tam Padomju savienība, kurā valdīja totalitārs režīms, neturpinās realizēt savu iekšējā terora politiku, pārnesot to ārpus valsts robežām, un pirmām kārtām pret saviem kaimiņiem. Terors, kas bija noteicošais sociālistiskās valsts iekšpolitikas stūrakmens, ārpolitikā tika iemiesots ar citu valstu okupācijas instrumentu palīdzību. Latvijas okupācija 1919.gadā, karagājiens uz Varšavu, Tuvas okupācija, karš ar Somiju, Baltijas valstu okupācija, Rietumukrainas, Rietumbaltkrievijas daļu integrēšana, okupējot to no Polijas valsts, Besarābijas okupācija, atņemot to no Rumānijas, Austrumeiropas valstu pēckara okupācija. 1956.gada Ungārijas un 1968.gada Čehoslovākijas, un 1978.gada Afganistānas okupācija. Tas nebūt nav viss šis totalitārās valsts dažādos laikos okupēto valstu uzskaitījums.

Tāpēc ir svarīgi, ka mēs atbalstām šādus priekšlikumus, kur norādām, kuras bija šīs valstis un kuri bija šo valstu esošie un bijušie pilsoņi, un ir pamatots šis priekšlikums — papildināt to ar Lietuvas, ar Somijas un Polijas pilsoņiem. Un šeit, es domāju, nevajadzētu atsaukties tik daudz uz ekonomiskiem momentiem. Es aicinu komplektā ar šo priekšlikumu iepazīties ar 12. un 13.priekšlikumu, kur ir noteikts, ka šis priekšlikums stājas spēkā tikai ar nākamo gadu. Tātad tas ir ar gadu, kad beigs darboties sertifikāti, un līdz ar to nekādu būtisku finansiālu zaudējumu, par kuriem šeit un par miljoniem runa gāja, it kā iepriekš nevarētu būt. Tāpēc es uzskatu, ka šeit ir svarīgs politiskās gribas moments, un izsaku pateicību visiem, kuri atbalsta šo priekšlikumu. Es ceru, ka attiecīgi šo valstu bijušie pilsoņi, kuri dzīvo Latvijā, to novērtēs. Paldies!

Sēdes vadītājs . Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamie tēvzemieši, es tomēr aicinu jūs pārdomāt un balsot par, jo, manuprāt, jums vienkārši nedaudz pietrūkst izpratnes par ģeopolitiku, jo, pirmkārt, abas šīs valstis — Polija un Somija — cieta no Staļina režīma un Polija arī no hitleriskās Vācijas tāpat kā mēs, bet šīs abas ir Baltijas valstis. Es atkārtoju — Baltijas valstis atšķirībā, piemēram, no Rumānijas, kuras daļu Besarābiju tāpat okupējusi Sarkanā armija. Turklāt jāatceras, ka abām šīm valstīm ir stipri līdzīgi šie vēsturiskie likteņi kā mums, abas smaka carisma jūgā un apmēram vienā laikā no tā atbrīvojās. Un mūsu sakari ar šīm valstīm dažādās jomās pirms Otrā pasaules kara, pirms okupācijas bija ārkārtīgi cieši.

Un pēdējais. Tomēr es vienu jums atgādinu, īpaši to, ka Polija šobrīd ir lielākā NATO valsts no Austrumu bloka valstīm. Polija veidojas par ļoti ietekmīgu valsti šajā reģionā. Polija mūs dzelžaini atbalsta visā mūsu virzībā gan uz NATO, gan uz Eiropas Savienību.

Un pats pēdējais. Gribu atgādināt, kā jau te mani kolēģi teica, ka poļu minoritāte vienmēr ir bijusi Latvijai lojāla, tā ir piedalījusies brīvības cīņās, Polijas armija palīdzēja izcīnīt mums brīvību 1920. gadā, un mums šobrīd ir pienākums atbalstīt šo priekšlikumu. Tautas partija nelokāmi atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Sirsnīgi pateicos Ābiķa kungam par aicinājumu, un es jau esmu pakļāvies, viņam ir ļoti suģestējoša ietekme. Tikai diemžēl jāsaka, Ābiķa kungs, ka frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK šajā sakarā lēmumu nav pieņēmusi, un jautājumos, kuros mēs neesam lēmumu pieņēmuši, saskaņā ar mūsu tradīciju ir brīvais balsojums. Tas ir pirmkārt. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Es atvainojos!")

Otrkārt. Mēs rūpīgi analizējam šo jautājumu, un, protams, ka ir lietas, kas paliek neatrisinātas. Un viena lieta ir tāda, kas paliek neatrisināta, tas ir, starpvalstu vai starpvaldību līgumi attiecīgajā jomā un jau konkrētāka divpusēja sadarbība. Vai tāds ir šobrīd, un vai tāds ir nepieciešams? To, es domāju, varētu kolēģi no Ārlietu komisijas, kas virza arī šo projektu, minēt. Bet katrā ziņā jautājums ir brīvs... Es esmu šīs parlamentārās darba grupas Polija—Latvija draudzības grupas dalībnieks, un ne jau tāpēc es balsošu par. Es balsošu par tāpēc, ka es domāju, ka šis divpusējais sadarbības līgums ar Poliju būs nākotnē. Vismaz par to tas tiks sagatavots līdz 1.janvārim, kad šī likuma norma stāsies spēkā.

Sēdes vadītājs . Paldies! Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš. Tā, nu kārtīgi izklausījāmies... Es domāju, ka tagad nekas cits neatliek kā balsot.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — deputāta Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 8. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

J.G.Vidiņš. Tā, nākamais ir deputāta Mitrofanova priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputāta Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 28, atturas — 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.G.Vidiņš. 4.priekšlikums ir deputāta Jurdža, un tas neguva komisijā at-
balstu.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

J.G.Vidiņš. 5. arī ir deputāta Jurdža priekšlikums, kas arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.G.Vidiņš. 6.priekšlikums ir deputātu Vidiņa, Seiles, Jurdža un Tabūna, un tas ir komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

J.G.Vidiņš. 7.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Faktiski tas ir redakcionāls precizējums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.G.Vidiņš. 8. tāpat ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.G.Vidiņš. 9. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.G.Vidiņš. 10. ir deputātu Seiles un Vidiņa priekšlikums, un konceptuāli tas ir atbalstīts un iestrādāts 9. panta 2. daļā.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.G.Vidiņš. 11. priekšlikums — deputāta Mitrofanova, un nav guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst.

J.G.Vidiņš. 12. ir deputāta Muciņa priekšlikums, un tas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 12. — deputāta Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 12, atturas — 2. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

J.G.Vidiņš. 13.priekšlikums, ko ir izstrādājusi pati Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.G.Vidiņš. Un līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Un es lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā kopumā!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" pieņemšanu trešajā,
galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts — "Grozījumi Aizsargjoslu likumā". Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokumenta numurs 3136 — "Grozījumi Aizsargjoslu likumā". Šo likumprojektu ir sagatavojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, apstiprinājis Ministru kabinets. Un grozījumi Aizsargjoslu likumā ir sagatavoti sakarā ar to, ka šajā likumā ir daudz novecojušu normu, kuras ir pretrunā ar Eiropas Savienības noteikumiem un kuras ir pretrunā arī ar citiem Latvijas likumiem. Ir bijis arī ierosinājums varbūt veidot pilnīgi jaunu Aizsargjoslu likumu, bet acīmredzot vieglāk ir salabot normas jau spēkā esošajā likumā, lai neizdarītu tādu pārrāvumu likumdošanas jomā. Komisija, iepazinusies ar šiem labojumiem, gan saprot, ka darbs būs liels un priekšlikumu ļoti daudz vēl šī likuma labojumos, lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Un pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam 15. augusts.

Sēdes vadītājs . 15. augusts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" . Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā —deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Šis likums — "Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā"— iet kopā ar Krimināllikuma grozījumiem, un tas ir arī mūsu prezidentes iniciatīvas rezultātā. Tā kā mūsu komisija izskatīja un lūdz atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Dz.Kudums. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz...

Sēdes vadītājs . Vispirms nobalsosim pirmajā lasījumā.

Dz.Kudums. Ā, jā...

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Dz.Kudums. Paldies! Priekšlikumus līdz 18. jūnijam un 21. — skatīt.

Sēdes vadītājs . Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 18. jūnijs, izskatīšana — 21. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" . Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija pēc pirmā lasījuma ir sagatavojusi 23 grozījumus iesniegtajā likumprojektā.

1. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir redakcionāli precizēt likumprojekta nosaukumu un ievaddaļu. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 2. — atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt visā likumā vārdu "komunālie" attiecīgajā locījumā.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 3. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinātu atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 4. — atbildīgās komisijas priekšlikumu — aicinātu atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 5. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir par 18. panta 2. daļas pirmo punktu. Aicinātu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 6. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir ar ierosinājumu izteikt 21. panta 5. daļu precizētā redakcijā. Aicinātu atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 7. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir par 37. panta 1. daļu. Aicinātu atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 8. — priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Paldies!

9. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinātu atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 10. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Paldies!

11. — atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 12. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Es aicinu atbalstīt arī 13. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Arī 14. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Aicinu atbalstīt arī 15. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 16. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir par 73.panta 73.2.prim pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Ar 17. priekšlikumu atbildīgā komisija ierosina papildināt 74.pantu ar sesto daļu.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Ar 18.priekšlikumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina izteikt 74.panta astoto daļu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Nākamie priekšlikumi ir par pārejas noteikumiem. Aicinu atbalstīt 19.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Ar 20. priekšlikumu tiek ierosināts izslēgt pārejas noteikumu 18.punktu.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Ar 21. — atbildīgās komisijas priekšlikumu — redakcionāli tiek precizēts pārejas noteikumu 20.punkta 4.apakšpunkts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Ar 22. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu — tiek aicināts papildināt pārejas noteikumus ar 26.punktu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 23. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir par to, ka likumprojekts būtu jāpapildina ar 27.punktu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs . Arī nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, deputāti! Aicinu atbalstīt komisijas vārdā otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

J.Lagzdiņš. Paldies, kolēģi! Komisijas vārdā ierosinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 18.jūniju.

Sēdes vadītājs . Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam 18.jūnijs. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā" . Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatām likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā". Likumprojekta reģistra nr. 901. Dokumenta nr. 3121.

Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija saņēma rindu priekšlikumu, kuri tika rūpīgi izdiskutēti komisijas, kā arī apakškomisijas sēdē, un komisija tātad stāda jums priekšā savu viedokli par šiem priekšlikumiem.

1. — ekonomikas ministra Kalvīša priekšlikums — aizstāt visā likuma tekstā vārdus "komersants" attiecīgajā locījumā, "komercdarbība" attiecīgajā locījumā, "komercsabiedrība" attiecīgajā locījumā ar vārdiem "uzņēmējs" attiecīgajā locījumā, "uzņēmējdarbība" attiecīgajā locījumā, "uzņēmējsabiedrība" attiecīgajā locījumā — komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Pirmkārt, gribu teikt, ka man nebija iespējams aizstāvēt apakškomisijas sēdē savus priekšlikumus. Ne tikai man, bet arī Sproģa kungam, jo no apakškomisijas vadības puses mēs bijām brīnumainā kārtā izraidīti ārā no komisijas sēdes.

Tomēr man ir patiess prieks, ka lielākā daļa no maniem iesniegtajiem priekšlikumiem ir tikusi atbalstīta. Neatbalstīti ir palikuši pavisam nedaudzi. Un arī lielākajā daļā no tiem Juridiskā komisija pēc būtības tos ir atbalstījusi.

Viens no maniem neatbalstītajiem priekšlikumiem ir arī par terminu maiņu, mainot terminus "komersants" un "komercdarbība" attiecīgi ar "uzņēmējs" un "uzņēmējdarbība". Skatoties likumu terminu vārdnīcā terminus — "uzņēmējdarbība" un "komercdarbība", par būtiskāko atšķirību starp uzņēmējdarbību un komercdarbību ir uzskatāma šo nozaru specifika. Proti, komercdarbība aptver ar tirdzniecību saistītu saimniecisku darbību, bet uzņēmējdarbība arī citas saimnieciskās darbības jomas. Tās ir: preču ražošana, realizācija un saimniecisko pakalpojumu sniegšana.

Pašreizējā Komerclikuma redakcija paredz ar terminu "komersants" aizstāt attiecīgai saimnieciskai jomai daudz raksturīgāko terminu — "uzņēmējs". Toties, ja gadījumā Komerclikums reglamentētu fizisku un juridisku personu darbību, es gribu uzsvērt: tikai finansiālu, tas ir, tirdzniecisku darījumu jeb tirdzniecības vai arī finansu un tirdzniecības zinātnes sfērā, tad būtu pamats lietot šos terminus "komercdarbība" un "komersants".

Kā jūs visi ļoti labi zināt, Komerclikuma mērķis ir reglamentēt fizisku un juridisku personu uzņēmējdarbību. Tātad arī preču ražošanu, realizāciju, pakalpojumu sniegšanu, kas nebūt nav komercdarbība.

Gribu uzsvērt, ka šīs izmaiņas atbalsta arī visas uzņēmēju organizācijas. Tās ir Tautsaimniecības padome, Ārvalstu investoru padome un arī Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju organizācijas. Aicinu atbalstīt šo terminu maiņu Komerclikumā!

Sēdes vadītājs . Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamie deputāti! Jēdzieni "komersants" vai "uzņēmējs", "komercdarbība" vai "uzņēmējdarbība" nav tik vienkārši, kā to šeit mēģina attēlot Razminoviča kungs. Juridiski nosvērti strīdi komisijās un apakškomisijās prasa zināmu nervu sistēmas stabilitāti, ar kuru ne vienmēr katrs no mums var lepoties. Bet tajā pašā laikā ne jau ar mūsu balsojumu vai ne jau ar to, kurš skaļāk kliegs vai kurš vairāk noorganizēs sev patīkamās avīzēs dažādus atbalsta rakstus, mēs varam izšķirt jautājumus, kuri ir būtiski juridiskajā zinātnē un faktiski jau ir nostiprināti.

Faktiski Razminoviča kungs spļauj pret vēju un pats ir notašķījies. Izstrādājot Komerclikumu, viena no galvenajām pamatnostādnēm, no kā vadījās gan darba grupa, gan Ministru kabinets, kuri iesniedza un izšķīrās par šo priekšlikumu, ka Latvijā atjaunojama tā tiesību nozare, ko pirmskara Latvijā dēvēja par tirdzniecības tiesībām. "Handelsrecht", "commercial law", "droit de commerce", speciāla privāttiesību nozare, kas regulē specifisku tiesību subjektu — tirgotāju komersantu darbību.

Tirdzniecības likumu vai Komerclikuma regulējumu un tirgotājus piemin arī Civillikums. Civillikumā mums tas ir šobrīd ierakstīts. 1933.gadā jau Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma noteikumus par tirgotājiem. Termini "komercdarbība" un "komersants" ir analoģiski jēdzieniem "tirdzniecība" un "tirgotājs". Franciski "commerce" ir tā pati tirdzniecība. Ja ikdienā ar tirdzniecību tiek saprasta preču apmaiņa pret naudu, tad jēdziens "tirdzniecība" no juridiskā aspekta ir daudz plašāks, jo aptver jebkuru saimniecisko darbību, izņemot likumā noteiktos izņēmumus. Šeit var atsaukties uz Konstantīnu Čaksti — "Tirdzniecības tiesības", izdotas Rīgā 1940.gadā, 1.lappuse.

Komersanta un komercdarbības jēdzienam Komerclikumā ir noteiktas funkcijas. Šā jēdziena mērķis ir definēt privāttiesību subjektu loku, attiecībā uz kuru tiks piemēroti Komerclikuma noteikumi.

Tā, piemēram, tikai komersantiem ir tiesības izdot prokūru. Tikai komersantam ir firma, nevis uzņēmējam vai uzņēmējsabiedrībām. Komersanta un komercdarbības jēdzieni būs svarīgi nākotnē, kad tiks izstrādāta un pieņemta komercdarījumu daļa Komerclikumā, kura šobrīd vēl nav pieņemta, ņemot vērā to, ka komercdarījumu piemērošanas priekšnoteikums ir subjekta, tātad komersanta statuss. Un tie, kas iedomājas, ka mēs šo likumu pieņemam tikai tādā nozīmē, ka mums vajag sakārtot no vienas reģistrācijas metodes uz otru, tad tas ir absolūti tuvredzīgi un neizprotoši visus šos juridiskos procesus, uzskatus. Mums ir jānošķir no visas plašās uzņēmējdarbības masas, kurā ietilpst šobrīd gan zemnieku saimniecības, gan visi individuālā darba veicēji, gan attiecīgi arī kooperatīvi, par ko ir satraukusies, bez šaubām, arī mūsu "Turība", kooperatīvu apvienība "Turība". Mums ir jānošķir. Un, ja mēs šobrīd izdarām šo izmaiņu, tad uz visiem šiem te subjektiem, ieskaitot sīkos tirgotājus, kuriem nav, kā teikts Komerclikumā, vismaz pieci algoti darbinieki vai kuriem nav apgrozība vai peļņa tajās summās, kas ir noteiktas Komerclikumā, tātad uz visiem šiem, tāpat arī uz kooperatīviem attieksies visi šie noteikumi, kuri sekos šajā Komerclikumā, jeb, pēc jūsu izpratnes, tātad Uzņēmējdarbības likumā. Ja mēs neveicam šo nošķiršanu, tātad pēc būtības mēs viņam uzliekam visas tās prasības, ko mēs uzliekam nopietnam komersantam, kuru mēs nošķiram šajā te reģistrā.

Tāpēc Razminoviča kunga un ekonomikas ministra Kalvīša priekšlikums mani ne tikai izbrīna, mani tas arī satrauc, jo, cik es saprotu, Latvijas Republikas valdības viedoklis pēc vairāku gadu diskusijām bija viennozīmīgs un skaidrs, kā šīs lietas ir sakārtojamas. Un tas tika izlemts tikai pēc ilgstošām diskusijām. Vismaz divi likumprojekti tika izstrādāti. Tādēļ arī ne tikai mans viedoklis bija šinī sakarā, ka šeit šādu priekšlikumu nekādā gadījumā nevar atbalstīt. Var tur, protams, likt tirgotājus, var tur likt iekšā jebko citu, bet nekādā gadījumā tur nevar likt vārdus "uzņēmējs" un "uzņēmējdarbība".

Sēdes vadītājs . Paldies!

Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Mūsu deputātu leksikā pastāv gan argumenti, gan arī iegansti. Un bieži vien iegansti tiek uzdoti kā argumenti. Šajā situācijā viens no ieganstiem, kas tiek uzdots kā arguments, ir latviešu valodas tīrība. Šis iegansts tiek izmantots pusotra gada garumā, un tiek uzsvērts, ka latviešu valoda būs tīrāka, ja mēs komercdarbību nosauksim par uzņēmējdarbību. Un tagad mēģināšu, cienījamie kolēģi, pamatot, kāpēc tas ir iegansts, nevis arguments. Es esmu analizējis vārdu "uzņēmums" un "uzņēmējs" izcelšanos diezgan gara laika šķērsgriezumā, un analizējis gan vārdnīcas, gan arī Latvijas brīvvalsts laika likumus. Tātad vārds "uzņēmējs" principā ir cēlies no vārdu salikuma "uzņēmuma līgums", un šis vārdu salikums figurē 1937.gada Civillikumā. Savukārt uzņēmuma līgums regulē pasūtītāja un izpildītāja darbu. Tātad pasūtītājs pasūta, izpildītājs uzņemas izpildīt. Šīs līgumattiecības saistību tiesībās ir reglamentētas un pielīdzinātas ļoti tuvu darba līguma attiecībām. Tur ir tikai dažas nianses, kā tās atšķiras. Pēc tam laika gaitā šis vārds "uzņēmējs" principā nefigurē Civillikumā nevienā citā vietā. Pēc tam 1992.gadā Civillikumā parādās, ka, atjaunojot Civillikumu, parādās jau šis jaunvārdiņš "uzņēmējs". Tas parādās tādā interesantā aspektā, ka tas parādās jautājumos, kas reglamentē ģimenes kopīpašumu, piemēram.

Tālāk es mēģināju analizēt vairākas tā laika vārdnīcas, kuras ir izdotas trimdā tajā laikā, kad Latvija bija okupēta. Arī šajās vārdnīcās nekur neparādās tāds vārdiņš "uzņēmējs". Tālāk es analizēju mums visiem zināmo Latvijas Padomju enciklopēdiju. 1987.gads. Tā ir pirmā vieta, kur parādās šis vārds "uzņēmējs", un jau šajā te izpratnē. Šis vārds ir parādījies Gorbačova "perestroikas" laikā. Un šis vārds ir ienācis mūsu leksikā kā sinonīms saimnieciskajai darbībai. Pēc tam to mēģinot ietērpt 18 likumos, sākot ar likumu "Par uzņēmējdarbību".

Godātie kolēģi! Es aicinu jūs ļoti rūpīgi analizēt, kādā veidā ir cēlusies mūsu likumu terminoloģija. Un es aicinu jūs atgriezties pie 1937.gada Civillikuma, kurā ir tādi jēdzieni kā "kredīts", "koroborācija", "konfiskācija", "adopcija", "servitūts", "cesija", "hipotēka", "legāts", "paternitāte", un visbeidzot "testaments".

Godātie kolēģi! Vai jūs varat atrast kādam no šiem vārdiem latvisku sinonīmu, aizvietotāju? Jā, varat, bet jūs konsekventi lietojat no romiešu tiesībām mantoto latīnisko terminoloģiju, kas pēc tam ir attīstījusies caur Napoleona kodeksu un pēc tam ir ieviesusies mūsu civiltiesībās, un arī, protams, civiltiesībām attīstoties, komerctiesībās. Tāpēc, kolēģi, es aicinu atšķirt ieganstus no argumentiem un rūpīgi, analītiski pētīt un pamatot savu viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs . Debates slēdzu.

Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst, Muciņa kungs?

L.Muciņš (LC). Es aicinātu atcerēties mūsu agrāk pieņemtos likumus, jo
valstī likumdošana arī tiek veikta pēc kādas sistēmas, nevis tā, kā ienāk prātā — vienā likumā — tā, otrā — tā. Piemēram, mēs esam pieņēmuši likumu "Par pievienošanos 1965.gada Hāgas konvencijai par tiesas un ārpustiesas dokumentu civillietās un komerclietās" nodošanu ārzemēs". Kas tad tās par komerclietām bija? Mēs esam pievienojušiees 1970.gada Hāgas konvencijai par pierādījumu pieprasīšanu ārvalstīs civilietās un komerclietās. Kas tad tās bija par komerclietām?

Mēs gatavojamies pievienoties 1988.gada Lugano konvencijai par piekritību un tiesas sprieduma izpildi civillietās un komerclietās. Kas tad tā būs par konvenciju, bez kuras Eiropā mums nav ko darīt? Eiropas konvencijai par informāciju par ārvalstu likumiem mēs esam pievienojušies. Tur ne tikai ir nosaukumā šis vārds, bet 1.pantā skaidri pateikts, ka līgumslēdzējas puses apņemas sniegt viena otrai sakarā ar šīs konvencijas noteikumiem informāciju par to likumiem un procesu civilajās un komerciālajās jomās.

Kas tad tās par komerciālajām jomām, par ko runā šis starptautiskais dokuments? Mēs esam aizmirsuši, cik efektīvi šobrīd darbojas likums "Par komercķīlām". Kas tad tās ir par komercķīlām, kuras tad mums jau tiek reģistrētas, un tā tālāk. Tā ka šeit jautājums ir viennozīmīgs. Ka, lai izvairītos no pārpratumiem, kas būtu saistīti ar jēdzienu "tirdzniecība" un "tirgotājs". Komerclikuma projekta autori izšķīrās par franču termina "commerce" — izmantošanu. Jau akadēmiķis profesors Vēbers 1996.gadā rakstīja, ka ar franču izcelsmes vārdu "commerce" un "commercial" Latvijā jau esam pazīstami sen. Kaut vai lai atceramies kādreizējās komercskolas, ir mums tāds jēdziens "komercskolas" gan pirms 1940.gada, gan arī pēc atmodas laika, kā arī neveikli veidoto vārdu "komercveikals". Tāpat ir plaši pazīstams jēdziens "komerczinības". Faktiski jau runa ir par tirdzniecību. No attīstītu valstu likumdošanas prakses mēs zinām, ka ne tikai Francijā ir "Code de commerce" jau no 1807.gada, bet arī Amerikas Savienotajās Valstīs, ko daudzi tā mīl pieminēt, es gan esmu kontinentālās Eiropas tiesību apoloģēts, tātad ASV ir likums, kas saucas "Uniform Commercial Code" (tātad komerciāls kods, kodekss) no 1962.gada. Šādā vārdā krievu valodas tulkojumā igauņi arī nosaukuši savu tirdzniecības kodeksu — "Komerčesij zakon" 1995.gadā. Vācijā līdzīgs kodekss ir pazīstams kā "Handelsgesetzbuch" — 1987.gadā, un attiecīgs bija Čehoslovākijas kodeksa nosaukums vācu valodā arī "Handelsgesetzbuch" — 1991.gadā, tātad pavisam nesen. Tāpat arī nosaukts Japānas tirdzniecības kodekss no 1899.gada. Komerclikumam ir jābūt kā galvenajam pamatlikumam tirdzniecības jeb komercdarbību attiecību sfērā. Tas atbilst arī to Eiropas kontinentālo ārvalstu likumdošanai, kurām ir tirdzniecības kodeksi. Atskaitot Ziemeļeiropas likumdošanas praksi privāttiesību jomā, citu Eiropas kontinentālo valstu privāttiesību kodifikācijā ir pazīstamas divas koncepcijas. Līdz šim lielākajam valstu skaitam privāttiesību kodifikācijai ir duālisma raksturs: atsevišķi ir kodificētas vispārējās privāttiesības un atsevišķi tirdzniecības tiesības jeb komerctiesības Francijā, Vācijā un citur.

Šeit ir svarīgi izšķirt atšķirības, ka saskaņā ar Uzņēmējdarbības likuma 3.pantu uzņēmējs ir fiziska vai juridiska persona, vai vairāku šādu personu apvienība, kas norobežo daļu sava īpašuma uzņēmējdarbības veikšanai, uzņēmējs var būt rīcībspējīga fiziska persona, ģimene, uzņēmējsabiedrība, pašvaldība, sabiedriskā organizācija, reliģiskā organizācija, tātad šobrīd uzņēmējs ir ļoti plašs jēdziens. Kā izriet no Uzņēmējdarbības likuma sistēmas un šī panta jēgas, uzņēmējs, kas ir spēkā šobrīd, uzņēmējs iegulda kapitālu un izveido uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību. Savukārt tieši izveidotais uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība veic ilgstošu vai sistemātisku ekonomisku darbību, tas ir minēts Uzņēmējdarbības likuma 1.pantā. Tātad uzņēmējs uzņēmējdarbību savā vārdā neveic, bet uzņēmējdarbību savā vārdā peļņas iegūšanas nolūkā veic viņa dibinātais uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība. No tā izriet secinājums, ka likums strikti nodala uzņēmējus no viņu nodibinājumiem — uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām. No pašreizējās uzņēmējdarbības regulējuma izriet, ka par uzņēmējiem uzskatāmi akciju sabiedrību akcionāri, sabiedrība ar ierobežotu sabiedrību, kapitāldaļu turētāji, citu sabiedrību dalībnieki. Ikdienas valodā par uzņēmējiem tiek dēvēti arī akciju sabiedrību prezidenti, sabiedrību ar ierobežotu atbildību direktori, padomju priekšsēdētāji un tā tālāk.

Ja salīdzinām augstāk minēto regulējumu ar Komerclikuma regulējumu, tad konstatējam būtiskas atšķirības. Saskaņā ar Komerclikuma 1.pantu komersants ir Komercreģistrā ierakstīta fiziska persona vai individuālais komersants, vai komercsabiedrība, personālsabiedrība un kapitālsabiedrība, savukārt komercdarbība ir tāda atklāta saimnieciska darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic augstāk minētie subjekti — komersants, pirmskara Latvijas tiesībās un civillikumā — tirgotāji. Komersanti veic komercdarbību savā vārdā, bet uzņēmējs šādu darbību savā vārdā neveic, un šeit ir tā būtiskākā atšķirība. Uzņēmējs nodala tikai daļu sava īpašuma un iegulda kapitālu, un šīs darbības savukārt vairs neietilpst komercdarbības vai tirdznieciskās darbības jēdzienā. No Komerclikuma viedokļa nav svarīgi, kas ir uzņēmējs, respektīvi, kas iegulda kapitālu, svarīgi ir tas, ka subjekts, uzņēmēja izveidots komersants, piedalās komerciālajā apgrozībā, noslēdzot darījumus savā vārdā, nevis uzņēmēja vārdā un peļņas gūšanas nolūkā.

Līdz ar to starp komersantu, tirgotāju un uzņēmēja jēdzieniem nevar likt vienlīdzības zīmi. Un šeit ir svarīgi atšķirt, ka uzņēmējdarbības jēdziens ir attiecīgi plašāks nekā komercdarbības jēdziens, tātad, nomainot jēdzienus "komersants" un "komercdarbība" ar jēdzieniem "uzņēmējs" un "uzņēmējdarbība", pēdējie neatbildīs to saturiskai nozīmei. Nu un bez tam ir ļoti svarīgi ņemt vērā, ka Komerclikuma 1.pants satur vairākas svarīgas definīcijas un būtībā kalpo par pamatu jaunas saimnieciskas darbības sistēmas izveidei, kas aizvietos likuma "Par uzņēmējdarbību" regulējumu. Tā, piemēram, ja Komerclikuma 1.panta otrajā daļā aizvieto jēdzienu "komercdarbība" ar jēdzienu "uzņēmējdarbība", tad zūd jēga trešajā daļā definētajam saimnieciskās darbības jēdzienam, jo jēdzieniski tie dublējas, izņemot peļņas gūšanas aspektu. Jāuzsver, ka šāda izmaiņa izslēgs iespēju grozījumu izdarīšanai citos likumos un jaunu likumu izstrādi šajā sakarībā. Ņemot vērā to, ka Komerclikuma pirmās sadaļas noteikumi ieskicēs saimnieciskās darbības sistēmu, kur bez komercdarbības tiks regulēta arī aroddarbība, kooperatīvā darbība un cita saimnieciskā darbība. Un bez tam ir svarīgi ņemt vērā, ka tikai komersants ir tiesīgs izsniegt prokūru, tikai komersantam ir citas tādas tiesības, kas nav jebkuram uzņēmējam, kas šobrīd mums likumdošanā ir sastopams. Šie visi, es nerunāju nemaz par filoloģiskajiem argumentiem, kuri šeit tika mēģināti kaut kādā veidā iepriekš celti priekšā, kuri attiecīgi bija par pamatu, lai Juridiskā komisija objektīvi spriestu par šo jautājumu un nepadotos kādām voluntārām iegribām, jo likumdošana tiek veidota pēc zināmas sistēmas, un, ja mēs vēlamies šo sistēmu sagraut, tad mēs varam balsot par šādiem priekšlikumiem, ja mēs vēlamies vadīties pēc objektīvās likumu normatīvās sistēmas, tad diemžēl, lai kā mums gribētos, šāds priekšlikums likumprojektā mums nekādā ziņā nav atbalstāms un nav pieņemams. Es aicinu balsot pret 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — ekonomikas ministra Kalvīša kunga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 23, atturas — 13. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš . Juridiskās komisijas vārdā lūdzu noņemt likumu no tālākas skatīšanas, jo likumā ir izveidojušās iekšējas pretrunas.

Sēdes vadītājs . Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli šāda iespēja ir, ja komisija to lūdz. Vai kāds vēlas izteikties pret? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Man ir jautājums Muciņa kungam. Kā jūs divu sekunžu laikā spējat sasaukt komisijas sēdi, nobalsot un uzrakstīt protokolu? (Starpsauciens: "Kaut kas nav tīrs.")

Sēdes vadītājs . Vai Muciņa kungs var runāt komisijas vārdā par to, lai noņemtu šo likumprojektu?

L.Muciņš . Saskaņā ar komisijas lēmumu, kurā ne tikai pirmo reizi, bet sistemātiski un regulāri šis priekšlikums, kurš nav pirmo reizi iesniegts, nav ticis atbalstīts, tāds ir komisijas balsojumu loģiskais... komisijas balsojumu loģika.

Sēdes vadītājs . Tātad ir Juridiskās komisijas... Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (TP). Es kategoriski iebilstu pret šādu piedāvājumu, jo es domāju, ka vienas komisijas atsevišķs viedoklis nevar būt stiprāks par Saeimas pieņemtu lēmumu. Lūdzu turpināt likumprojekta izskatīšanu!

Sēdes vadītājs . Saeima var pieņemt lēmumu atgriezt šo likumprojektu komisijai. Šobrīd es šādu lēmumu lieku priekšā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atgrieztu komisijai likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā". Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 22, atturas — 21. Likumprojekts ir atgriezts komisijai.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" . Otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Jānis Esta.

J.Esta (TP). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Skatām dokumentu nr.3230.

1.priekšlikums — deputātu Mitrofanova un Plinera priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Galvenās problēmas, kuras ir saistītas ar mazākumtautību izglītību, ar tā saucamo 2004.gada problēmu, līdz šim brīdim nav atrisinātas. Un šodienas mūsu priekšlikumi neskar minēto problēmu, šodienas mūsu priekšlikumiem ir tīri tehniskais raksturs. Mēs gribam, lai definīcija, kura tagad nav ietverta Izglītības likumā, būtu... atļautu arī izmantot mazākumtautību skolās, kuras pēc 2004.gada pāries uz valsts valodu kā pamatvalodu izglītībā, arī bilingvalās metodikas un bilingvālo izglītību. Un es aicinu atbalstīt mūsu nu tādus tehniskus un nepolitiska rakstura priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs . Monika Zīle.

M.Zīle (LC). Godājamais Prezidij, godājamie kolēģi! Es tomēr gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šajā it kā nevainīgajā priekšlikumā, kā Mitrofanova kungs teica, ir paslēpta tāda diezgan labi saskatāma āža kāja. Tātad izlasiet uzmanīgi: izglītības process, kura ietvaros latviešu valoda tiek lietota kā apmācības līdzeklis un kas nodrošina latviešu valodas terminoloģijas pilnvērtīgu apgūšanu. Tātad nevis latviešu valodas, bet terminoloģijas. Es domāju, ka, ja mēs šo priekšlikumu atbalstītu, tas vedina uz acīmredzamu latviešu valodas kvalitātes pasliktināšanos. Un iesniedzēji — gan Mitrofanova kungs, gan Plinera kungs — pietiekami labi paši pārvalda latviešu valodu, lai saprastu, ko tas nozīmē.

Paldies! Aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Esta.

J.Esta. Šis priekšlikums...

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — deputāta Mitrofanova un Plinera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 40, atturas — 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta. 2. — deputāta Mitrofanova un Plinera priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (PCTVL). Godājamie kolēģi! Mūsdienās Latvijas situācija atgādina slaveno Lūisa Kerola pasaku — kaķa nav, bet smaids ir redzams. Pie mums likuma līmenī mazākumtautību skolu it kā nav, bet mēs to redzam dzīvē. Dzīvē ir ap 200 skolu, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Es aicinu atgriezties realitātē un atzīt mazākumtautību skolu esamību, ieviešot likumā definīciju. Paldies!

Sēdes vadītājs . Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL). Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Ne tik sen mēs jau izskatījām grozījumus Izglītības likumā. Toreiz ar nolūku liberalizēt un demokratizēt Izglītības likumu mūsu frakcijas deputāti iesniedza 9 priekšlikumus. Diemžēl ar balsu vairākumu tie tika noraidīti. Es uzskatu, ka Latvijas mazākumtautību interešu ignorēšana, tajā skaitā izglītībā, varbūt pirmkārt, izglītībā, ir ļoti tuvredzīga politika, kura agrāk vai vēlāk dārgi maksās gan sabiedrībai, gan valstij. Bērni taču ir absolūta kategorija. Iedomājieties — jau šodien mazākumtautību pārstāvji gandrīz nestrādā valsts un pašvaldību iestādēs. Minimāls ir mazākumtautību studentu skaits budžeta vietās augstskolās. Mūsu cietumos apmēram uz vienu latvieti ir 2 tā saucamie krieviski runājošie. Uz 12 latviešu tautības ielas bērniem, kuri ir policijas uzskaitē, ir 20 mazākumtautību bērni. Nezinu, kāds ir stāvoklis bezdarbnieku vidū vai kam vairāk sniedz sociālo palīdzību valsts un pašvaldības. Man ir skaidrs, ka ne latviešiem, ne Latvijai kopumā nav izdevīgi, lai nacionālās vai lingvistiskās minoritātes kļūtu par sociāli nelabvēlīgām minoritātēm.

Gribētu, lai par to sāktu domāt arī jūs, cienījamie kolēģi! Viss sākas no skolas. Ierobežojot iespējas mazākumtautību bērniem iegūt labu izglītību, mēs paši sev rokam bedri. 1919. gada 8. decembrī Jānis Čakste parakstīja likumu par mazākumtautību skolām. Šodien mūsu valstī ne tikai nav tāda likuma, bet Izglītības likumā jūs pat šo terminu neatradīsit. Uzskatu, ka terminam "mazākumtautību skolas" jābūt mūsu Izglītības likumā. Un lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Jānis Esta.

J.Esta (TP). Godātie Mitrofanova un Plinera kungi! Šis jūsu priekšlikums faktiski nav izskatāms pēc būtības, jo šis definējums nav nepieciešams. Izglītības likuma juridiskā konstrukcija veidota tā, ka akcents tiek likts uz izglītības programmām, kuras īsteno izglītības iestādes un to nosaka 1. panta 7. punkts. Tā ka aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs . Juris Dobelis. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Juri, nu beidz! Balsojam!")

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Protams, var, kā jau es te esmu ne vienreiz vien teicis, var mierīgi nobalsot pret un bez kādām garām diskusijām, tikai es gribētu kārtējo reizi pievērst uzmanību šai te rotaļai ar jēdzienu "mazākumtautības", jo, protams, kamēr būs šī rotaļa, kamēr būs politikāņi, kas ļoti mākslīgi, ļoti viltīgi izmantos šo jēdzienu, tikmēr arī šādas debates būs nepieciešamas. Šī ir tā cilvēku nostādīšana vienam pret otru, šī izcelšana. Lūk, un tā ir tā galvenā nelaime, ka mēs tur, kur iespējams, redzam šo ieslidināšanu, šo jēdzienu ieslidināšanu iekšā, lai tad būtu, lūk, šeit cilvēki, kas ir briesmīgi šo te it kā mazākumtautību aizstāvji.

Ir Latvijas valsts. Ir Latvijas Republikas pilsoņi. Ir valsts valoda. Ir īpašs likums par valsts valodu, ir 4. pants Satversmē, kurš nosaka, kas ir valsts valoda Latvijā. Tātad kāda te kaut kādu citu jēdzienu ieviešana iekšā, ja ir runa par izglītību dažādās valodās, tad arī par to ir skaidrība? Es gribētu atgādināt, ka mums ir arī vēsturiskais mantojums, kā varēja nodrošināt šo izglītības iegūšanu zināmā līmenī arī citās valodās. Bet te jūs, draugi mīļie, pilnīgi jaucot pašu likuma konstrukciju, mākslīgi gribat pievērst kārtējo reizi uzmanību tā saucamajām mazākumtautībām. Diezgan jocīgi izskan mazākumtautību jēdziens Daugavpilī, kā jau mēs esam šeit runājuši. Par kādām mazākumtautībām mēs tur runāsim? Un arī dažās citās Latvijas Republikas pilsētās.

Es saprotu, ka katrreiz diemžēl būs jāsastopas ar šādu jēdzienu. Katrreiz kādam būs cerības pievērst tam uzmanību, jo jau bija līdz idiotismam aizgājusi šī saruna par to, ka, lūk, Latvijā nelatvieši esot visnabadzīgākie, Latvijā nelatvieši esot pazemoti, ka viņi nedabūnot darbu, kā bija teikts nupat, ka cietumos viņi vairāk sēž... Par cietumos sēdēšanu es gribētu pateikt tā: nevajag zagt, tad nesēdēs cietumā, Plinera kungs! Lūk, tā, starp citu, ja...

Tātad kaut kā jocīgi, paskatoties pirmos 150 bagātākos Latvijas iedzīvotājus, mēs kaut kā neredzam, ka tur vieni latvieši vien būtu. Lūk, un tur vairs neviens par to nerunā. Varbūt mēs sāksim šeit uzvārdus minēt vienu pēc otra un paprasīsim, vai tie ir latvieši vai nav? Nevajag šādā veidā demagoģiski izmantot vāji zinošo Latvijas situāciju Nilu Muižnieku, kas acīmredzot vispār par Latviju spriež pēc tā, ko viņš izlasa kaut kādās Rietumu vai Austrumu avīzēs. Nevajag tā darīt! Es uzskatu, ka Nils Muižnieks ir nelaimīgs cilvēks, jo viņš laikam.. tautība viņam ir latvietis, bet uzskati viņam ir kaut kādi ... es nezinu, kādas tautības uzskatus viņam varētu piesaistīt. Lūdzu, līdz ar to arī redziet, jūs jau tādus ražojat, godātie kolēģi! Šādus nezinīšus, kas vispārīgi it kā vada kaut kādas nopietnas iestādes, bet faktiski ir absolūti bez zināšanām Latvijas lietās. Tā ka šīs diskusijas būs. Nevajag no tām izvairīties. Vajag skaidri un gaiši visu tautību iedzīvotājiem Latvijā pateikt: "Ir viena valsts, ir tās pilsoņi, un ir viena valsts valoda." Par visām pārējām valodām Latvijā mēs varam spriest atsevišķi, runājot par kultūras biedrībām, runājot par citādām biedrībām, runājot par dažādām skolām. Bet šajā likumā nevajadzētu pīt iekšā tādus jēdzienus, kas nesaskan ar likuma konstrukciju.

Sēdes vadītājs . Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst.

J.Esta (TP). Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — deputātu Mitrofanova un Plinera priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 42, atturas — 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta 3. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikumu komisija atbalstījusi. Es piebildīšu tikai to, ka šis ir jauns termins, kaut gan šādas profesionālās ievirzes izglītības programmas mūsu valstī jau īsteno vairākus desmitus gadu. Tās ir mūzikas, mākslas un arī sporta skolas.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Esta. 4. — parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Esta. 5. — deputātu Mitrofanova un Plinera priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. — deputātu Mitrofanova un Plinera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 34, atturas — 19. Priekšlikums netiek atbalstīts.

J.Esta. 6. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Esta. 7. priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Esta. 8. — parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Esta. Līdzīgi 9. priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Esta. Godātie deputāti! 10.priekšlikums, līdzīgi kā 19., 20., 26. un 41. pārejas noteikumos, ir konceptuāls. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (LSDSP). Godājamie kolēģi! Šajā priekšlikumā būtībā ir piedāvāts izņemt no atsevišķām ministrijām veselus izglītības blokus. Un šajā sakarā arī no Kultūras ministrijas šo kultūrizglītības sistēmu, kurā es esmu nostrādājis 30 gadu. Mans pedagoga stāžs šajā sistēmā ir 30 gadu. Kas šī ir par sistēmu? Tajā ietilpst trīs augstskolas, 17 profesionālās vidējās mācību iestādes un 134 mākslas un mūzikas skolas. Kopumā pēc mūsu pēdējiem valodas labojumiem tur mācās ap 25 000 izglītojamo, kurus izglīto gandrīz 4,5 tūkstoši izglītotāju. Visu šo sistēmu pārrauga Valsts kultūrizglītības centrs, kurā strādā tikai 12 cilvēku. Tā ka birokrātijas nav. Protams, tā ir specifiska izglītības sistēma, un jebkurā gadījumā, ja arī pat mūsu cienījamais maestro gribēs mācīt vienlaikus 15 pianistus, tad tas neizdosies.

Tāpat arī mākslas skolas aušanas nodaļā skolnieks nevar izņemt savu darbu no stellēm, aiziet prom un tajās pašās stellēs nāks cits. Ir vajadzīgas tieši tik stelles, cik ir audzēkņu. Šī izglītības sistēma ir vertikāli integrēta, un galvenais, ka tā ir saistīta ar radošo procesu. Tas viss ir, loģiski, Kultūras ministrijas pārraudzībā.

Tāpēc es gribētu aicināt jūs nu tīri tā kā kolēģus ļaut man nostrādāt tajā sistēmā atlikušos četrus piecus gadus. Jo, kā es jau teicu, 30 esmu nostrādājis. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs . Ērika Zommere.

Ē.Zommere (TP). Cienījamie kolēģi! Ja mēs šodien piedāvātu zemkopības, ārlietu vai kultūras nozari — deleģēt trīs, piecu vai sešu ministriju kompetencē, kāda tad būtu reakcija? Protams, sabiedrība skaļi protestētu, sakot, ka absurdāku priekšlikumu grūti iedomāties. Tomēr šāda situācija ir Latvijā, un šādā situācijā atrodas izglītības sektors. Izglītības sektoru Latvijā šodien pārzina sešas ministrijas: Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Zemkopības ministrija, Iekšlietu ministrija, Aizsardzības ministrija un Labklājības ministrija. Saeimas 1998.gadā pieņemtajā Izglītības likumā kā vienīgā atbildīgā par izglītības procesiem valstī nosaukta tikai Izglītības un zinātnes ministrija. Izglītības likumā teikts: "Izglītības un zinātnes ministrija īsteno vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā."

Katrs no savas dzīves pieredzes mēs labi zinām, ka ģimenes galva parasti ir viens: vai nu vīrs, vai sieva. Bet, ja šī "galva" ir arī vēl sievasmāte, vīramāte, vecmāmiņa vai krustmāte, tad tur gan nekas labs nesanāk. Un šāda ģimene agri vai vēlu izjūk.

Nenoliedzami, arī šādos apstākļos katram tiek kāds labums. Bērnam vecmāmiņa iedos kādu lieku latiņu, vīrs būs labāk vadāms, ja noteicēja būs vīramāte, un tā tālāk. Līdzīgi arī katrā no sešām izglītības sektoru regulējošajām ministrijām ir departamenti, speciālisti, kuri plāno, organizē, vada un kontrolē sabiedrības skološanas jautājumus valstī. Bet galaatbildība tik un tā tiek prasīta no Izglītības un zinātnes ministrijas. Arī jebkura negācija izglītības jautājumos cilvēku apziņā saistās tikai ar Izglītības un zinātnes ministriju. Bet spēlētāji diemžēl ir seši, nevis viens.

Pagājušajā gadā prestižā starptautisko pētījumu organizācija OECD, kuras mītne ir Parīzē, veica valsts izglītības politikas analīzi Latvijā. Noslēgumā tika sagatavots ekspertu ziņojums, ko iesniedza arī Latvijas valdībai.

Minēšu tikai dažus no šiem atzinumiem. Citēju: "Nopietna problēma ir atbildības sadrumstalotība ministriju starpā un koordinācijas trūkums. Esošās sistēmas uzbūve neveicina darbības koordināciju un pārraudzību. Ministrijas savā starpā sacenšas, dažādu ministriju departamenti sacenšas, lai nodrošinātu sev lielāku lomu un lielāku finansu piešķīrumu. Dažādu ministriju departamentu intereses traucē informācijas apmaiņai un sadarbībai, novedot pie uzpūstām administratīvām izmaksām. Caurredzamības un uzticamu datu trūkums. Par spīti tam, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir galvenā izglītības institūcija valstī, tai ir ierobežotas tiesības un iespējas pildīt šo lomu attiecībā uz citām ministrijām."

Tālāk. "Latvijā vēl joprojām atbildība par profesionālo izglītību tiek sadalīta starp vairākām nozaru ministrijām, kas ir padomju plānveida ekonomikas raksturīga struktūra. Smago ekonomisko apstākļu situācijā jebkura neefektīva rīcība jebkurā Latvijas izglītības sistēmas līmenī mazina ieguldīto pūliņu rezultātu."

Cik tas ir iespējams, pārnest mācību iestādes no citām ministrijām Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā, nodrošinot vienotu datu apkopošanas un informācijas sistēmu, veidojot pilnīgu priekšstatu par izglītības procesiem valstī. Šo uzskaitījumu, kurš raksturo pasaules skatījumu uz Latvijas izglītības sistēmu, varētu vēl turpināt.

Lai šos trūkumus novērstu, ierosinu grozījumus Izglītības likumā, kompetenci par izglītību valstī no 2003.gada 1.septembra noteikt nevis sešām, bet trim ministrijām — Izglītības un zinātnes ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Aizsardzības ministrijai. Jāatzīmē, ka priekšlikums guva atbalstu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kurā piedalījās visu frakciju pārstāvji. Tajā skaitā arī eksministrs Jānis Gaigala kungs. Nevaru piekrist, ka šis piedāvājums ir pārāk negaidīts vai arī revolucionārs. Runas par minēto problemātiku dzirdētas jau sen. Tikai rīcība izpalikusi. Par atbalstu minētajam grozījumam ir jāizšķiras mums — Saeimai. Un ceru, ka šodien uzvarēs loģika un rūpes par bērniem. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Jānis Gaigals.

J.Gaigals (LC). Cienījamie kolēģi! Jāsaka uzreiz divas lietas kā orientieri šai diskusijai, jo ir jāatzīst, ka problēma ir apzināta pilnīgi precīzi. Šeit jau kolēģi minēja, tas nav divritenis, tas ir ekspertu slēdziens, un visi to pilnīgi labi saprot, ka tik sadrumstalota, administratīvi sadrumstalota izglītības sistēma ir traucējošs faktors. Tas galvenokārt, kas ir mūsu interesēs, tā ir vienota izglītības politikas realizācija un tā ir vienota finansu vadība izglītības sistēmā.

Otrkārt jāsaka uzreiz, ka mēs nevaram atbalstīt šo priekšlikumu tādā formā, kāds tas ir pašlaik, jo šis priekšlikums neļauj sasniegt galveno mērķi — radīt vienotu izglītības sistēmu valstī, lai tā būtu vadāma, lai tā būtu pārskatāma un pārvaldāma pēc būtības. Likums pats pat sevi nav nekāda panaceja, un šinī ziņā, ja mēs runājam par valsts izglītības sistēmu, tad likums — Izglītības likums — un valsts budžets ir tikai un vienīgi līdzekļi, lai realizētu valsts izglītības politiku Latvijā. Un šinī gadījumā trūkst pamatdokumenta, kas arī ir norādīts Izglītības likumā, tā ir izglītības attīstības programma, kas, starp citu, kolēģi, ir jāapstiprina jums, precīzāk sakot, mums kopīgi. Jāiestrādā Ministru kabinetam, kā tas rakstīts Izglītības likumā, un jāapstiprina šeit, Saeimā. Tikai uz šīs attīstības programmas bāzes mēs varam mainīt likumus, un šis viens mazais grozījums būs tikai varbūt viens no 200 vai 500 uzdevumiem, kas būs attīstības programmā, un to mēs noteikti izdarīsim. Tajā pašā laikā, ja mēs ieliekam šo normu, jautājumu, neskaidru jautājumu, uz kuriem prasīs atbildes uzreiz, būs simtiem. Un tas būs jādara pašlaik. Bet mēs it kā uzliekam uzdevumu, kā tas ierakstīts, pārejas periodā — 2003.gads, nākamajai Saeimai un aiznākamajai vai aizaiznākamajai valdībai.

Daži vārdi par problēmas būtību. Šeit jau minēja to, ka pamatbūtība ir augstskolas un profesionālās skolas, jo tās ir pakļautas, tās ir pārziņā septiņām un četrām dažādām ministrijām. Priekšlikums neattiecas, Ābiķa kungs, uz pašvaldību skolām, vispārizglītojošām skolām. Kaut gan vispārizglītojošās skolas ir 600 dažādās pašvaldībās, gandrīz 600, bet acīmredzot ir sistēma, kas darbojas, kas ļauj pārzināt sistēmu kopumā vispārējā izglītības sektorā. Arī augstākajā izglītībā tā pēc būtības nav problēma, jo ir Augstākās izglītības padome, kuras uzdevums ir pārzināt visas augstskolas, tajā skaitā arī privātās augstskolas, un galvenā problēma ir profesionālās izglītības skolas. Un šeit, ja sašaurinām, tad reāla problēma ir ne jau Kultūras ministrijas skolas, mākslas skolas vai Labklājības ministrijas medicīnas māsu skolas, problēma ir profesionālās skolas, kas ir Izglītības ministrijas pārziņā, un Zemkopības ministrijas pārziņā — lauksaimniecības skolas. Jo tās vismaz 50% pārklājas. Pārklājas programmas, lauksaimniecības skolās puse no programmām nav saistīta ne ar zemkopību, ne ar lauksaimniecību, ne ar šīm specialitātēm. Līdz ar to nav vienotas programmas, prasības ir dažādas, kvalifikācijas prasības ir dažādas. Metodiskais nodrošinājums, pārklājas struktūras, paralēlās struktūras gan metodiskajam nodrošinājumam, gan skolotāju tālāk izglītībai un tā tālāk, un tā tālāk, un tā tālāk.

Tur ir šis neracionālais grauds, un šinī ziņā tā ir tipiska valdības problēma jeb valdības jautājums, kā sakārtot šīs lietas. Agrāk bija problēma valdības līmenī šo jautājumu atrisināt, jo parasti izglītības ministrs, zemkopības ministrs un finansu ministrs bija no dažādām partijām. Tagad, paldies Dievam, varbūt ir tas labais gadījums, kad Greiškalna kungs, Slaktera kungs un finansu ministrs — Gundars Bērziņš ir no vienas partijas, un ir visas iespējas vienoties un atrisināt beidzot profesionālo skolu jautājumu, Zemkopības ministrijas un Izglītības ministrijas pārziņā esošo profesionālo skolu jautājumu. Kamēr tas netiek darīts, mums ir bažas par to, ka deklaratīva viena norma Izglītības likumā neradīs šo te vēlamo efektu, radīs daudzus neskaidrus jautājumus. Un nav nekas sliktāks, ja ir kāda norma, kuru nepilda. Tas var degradēt jeb diskreditēt pašu ideju kā tādu, un pēc tam mēs vēl 100 gadu netiksim ar šo problēmu galā. Līdz ar to mans priekšlikums ir pagaidām, atzīstot, ka tā ir nopietna problēma, ķerties klāt pie izglītības attīstības programmas izstrādes, es atgādināšu, ka mūsu priekšlikums bija izveidot apakškomisiju, lai palīdzētu...

Sēdes vadītājs . Laiks!

J.Gaigals. ... veikt tādu izglītības attīstības programmu un pēc tam izdarīt šos te pēc būtības kosmētiskos no likumdošanas viedokļa grozījumus Izglītības likumā.

Sēdes vadītājs . Paldies!

Guntis Dambergs.

G.Dambergs (LC). Augsti godātais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Arī es esmu lasījis, ka Eiropā ir valstis, kur visa izglītības sistēma ir apvienota vienas ministrijas pārraudzībā. Visbiežāk to sauc par izglītības un zinātnes un arī kultūras ministriju kopumu, taču ir arī cita prakse. Un šī cita prakse tomēr paredz, ka atsevišķās valstīs, respektējot tradīcijas, respektējot konkrētas katras valsts skatījumu uz dažādu nozaru attīstības problēmām, ir ne tikai pieļaujama, iespējama, bet arī ir pietiekami pārliecinoša atsevišķu nozaru pārraudzībā esoša izglītības sistēmas sastāvdaļa, tās normāla attīstība.

Šajā sakarībā es gribētu runāt arī kā Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs un turpināt to tēmu, ko sāka mans kolēģis Zvejsalnieka kungs. Es nevaru šodien noklusēt par to reakciju, kādu ir pauduši ar kultūrizglītību saistītie speciālisti jautājumā, kāds šodien ir iestrādāts Izglītības likuma grozījumos un par kuru tiek diskutēts. Tie ir gan Mākslas augstskolu asociācijas pārstāvji, Latvijas mākslas skolu skolotāju asociācijas pārstāvji, tie ir Latviešu radošo savienību padomes locekļi, Latvijas kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas pārstāvji. Teikšu pilnīgi īsi un konkrēti — viņu viedoklis par piedāvātajiem grozījumiem apvienot visas izglītības iestādes, izņemot aizsardzības un iekšlietu iestādes, vienas vienotas Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā ir krasi negatīvs. Un tam ir virkne vairāku iemeslu. Un, ticiet man, es domāju, ikvienam no jums būs diezgan grūti atbildēt uz pavisam vienkāršu jautājumu. Pavisam nesen, šī gada aprīļa... es atvainojos, februāra mēnesī, Ministru kabinetā tika pielikts punkts apjomīgas valsts mēroga kultūras programmas apspriešanai. Šo nacionālo programmu tā arī sauc — Nacionālā programma "Kultūra". Un šajā programmā viena ievērojama sastāvdaļa ir veltīta tieši kultūrizglītībai. Vēl vairāk. Šajā programmā arī pie citām apakšnozarēm kultūrizglītība ir minēta kā neatņemama un attīstību veicinoša sastāvdaļa. Kolēģi, tas ir pavisam svaigs, nopietns dokuments, kuram visaugstāko novērtējumu ir devuši ne tikai pašmāju, bet arī ārvalstu eksperti. Vēl vairāk. Izpratni par to, ka kultūrizglītība ir pietiekami organiska mūsu izglītības sistēmas sastāvdaļa, mūsu valsts sabiedrība un Saeima pauda jau 1996.gadā, pieņemot Latvijas valsts kultūrpolitikas nostādni. Arī šeit kultūrizglītībai ir stabila, paliekoša vieta. Bez tam es gribētu akcentēt arī to, ka kultūrizglītības sistēma sevi, pirmkārt, ir parādījusi ilgstošā attīstības periodā, tie ir vairāki gadu desmiti, kas ir parādījuši šīs nozares dzīvot un attīstības spējas.

Otrkārt. Tā ir augstas kvalitātes sagatavotība, kuru piedāvā šī nozare, un tāpēc kultūrizglītības jomas pārstāvji uzskata par nepieņemamu pašreiz pārvietot šo nozari uz kopēju sistēmu, par kuras funkcionēšanu nav pilnīgas simtprocentīgas pārliecības.

Kā vispēdējo un uzskatāmāko piemēru gribētu minēt izcilās vijolnieces Baibas Skrides panākumus. Arī viņa nāk no kultūrizglītības jomas, kura piedāvā šo vertikālo attīstības procesu ikvienam audzēknim, kas ir iesaistījies šajā izglītības apritē, sākot no septiņu gadu vecuma un beidzot jau ar sirmu, solīdu vecumu, ka cilvēks ir atradis konkurētspējīgu darbu kādā no Latvijas vai ārvalstu kultūras kolektīviem.

Un treškārt. Es gribu vērst uzmanību uz to, ka pašlaik kultūrizglītības joma izceļas ar pietiekami labu intelektuālo potenciālu, tātad pedagogiem, kas veic apmācības procesu un dara to pietiekami kvalitatīvi, un pašreiz gan šie pasniedzēji, gan arī audzēkņu vecāki neredz objektīvu nepieciešamību šāda grozījuma veikšanai. Paldies! Aicinu balsot pret šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs . Paldies! Osvalds Zvejsalnieks. Otro reizi.

O.Zvejsalnieks (LSDSP). Godājamie kolēģi! Zommeres kundze! Atbildība jau netiek sadalīta starp vairākām ministrijām, tieši otrādi, Kultūras ministrija ar pilnu atbildību atbild par savu nozari. Un te jau parlamentārais sekretārs minēja šo profesionāļu reakciju, kas šajā sistēmā strādā, uz šo jūsu jauninājumu, minēja arī to līmeni, kāds ir sasniegts. No savas puses es varu minēt, tikai to vēl piebilst, ka tas nav ne uzdāvināts, ne no nez kurienes atvests, lielos un grūtos darbos un gados šis līmenis ir sasniegts, ja ir mērķis šo sistēmu sagraut, nu, tad var vienkāršāku ceļu izdomāt. Vajag ielikt savu ministru, un sagraus kā daudzas sistēmas sagrāvuši. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Kur mums ir izglītības stratēģija? Vai tā ir izstrādāta? Vai mums nav viens klupiens pēc otra šajā izglītības stratēģijas reorganizācijā? Un ar vienu balsojumu, ar vienu labojumu likumā mēs gribam visus izglītības nozares, visas izglītības iestādes pakļaut ministrijai, kura vēl savu spēku tā īsti nav nostiprinājusi. Manuprāt, tas ir pāragri! Ja šī koncepcija būtu rūpīgi izstrādāta — varbūt, bet padomāsim arī par lauksaimniecības speciālistiem, kurus gatavo Lauksaimniecības universitāte, par šiem īpašiem apstākļiem, kuri ir nepieciešami, lai viņi apgūtu praksi lauksaimniecībā, un runāsim vēlreiz arī par kultūras darbiniekiem, kuri visi nevarētu tikt pakļauti Izglītības un zinātnes ministrijai citādi, kā nodibinot jaunus departamentus desmitiem, un tad jau vajadzētu arī būt tādai kārtībai, ka vienu ģenerāli mēs ieliekam par departamenta direktoru, un tad lai ņem arī to policiju, un lai ņem arī to armiju un apmāca šeit, karaskolas un visu lai pārņem. Kāpēc? Kāpēc bez nopietna pamatojuma izjaukt šo sistēmu, kura pašreiz loģiski darbojas?

Cienītie deputāti! Ja mēs nobalsosim par šo priekšlikumu, tad ne mums loģikas būs, ne stratēģijas izglītības sistēmas attīstībā. Es aicinu balsot pret šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs . Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Varbūt ka daudzi arī nezina, ka desmit gadus pirms ievēlēšanas Augstākajā padomē 1990.gadā es strādāju Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā jeb, kā to tagad sauc, koledžā. Es neesmu profesors mākslinieks, kāds ir Zvejsalnieka kungs, es esmu kultūrvēstures vai biju kultūrvēstures pasniedzējs, man no malas bija labi redzams, kas notiek, ja toreizējā Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrija, nepārzinot pilnīgi šīs mākslas skolas vai koledžas, vai lietišķās mākslas vidusskolas specifiku, metodiku, sāk jaukties iekšā. Es no malas redzēju, kāds bija haoss. Vai nu funkcijas dublējās, vai nu arī tur faktiski pedagogi nezināja, kā strādāt. Es kādu brīdi biju kļuvis par mācību pārzini. Man vajadzēja vadīt organizatorisko darbu. Un nelaime bija ne tikai dublēšanās, nelaime bija arī tā, ka, piedodiet, šajā gadījumā nespeciālisti sāka jaukties pilnīgi svešā viņu skatījumā, priekš viņiem svešā sfērā. Es domāju, ka Goldes kundzes priekšlikums nav, teiksim, neloģisks, un Zommeres kundzei lielā mērā ir taisnība, kad viņa runāja, bet process ir jāsagatavo. Es pilnīgi piekrītu parlamentārajam sekretāram Damberga kungam, ka ar vienu balsojumu mēs daudz ko sagrausim. Es aicinu balsot pret. Paldies!

Sēdes vadītājs . Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nu par cik to pārgudrību Saeimā jau ir pieņemts diezgan daudz un visādu brīnumu ir bijis, tad arī šajā priekšlikumā ir veikta kārtējā pārgudrība. Un, protams, arī noslēpts kaut kas cits. Ko nozīmē kultūras izglītību, teiksim, pievienot pie lauksaimniecības izglītības vai sporta izglītības profila apgūšanas, vai varbūt veterinārzinātņu apgūšanas? Tas nav nekas savienojams, un kā kultūrzinātne strādā, tā apmācībai ir jānotiek. Nevajag izdomāt tos jaunos riteņus, kuri nav vajadzīgi, un arī te ir saskatāma kaut kāda āža kāja, un ne tikai āža kāja, bet arī āža bārda trīsstūrī. Paldies! Šis priekšlikums nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs . Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Protams, ka racionālais grauds jau ir šajā priekšlikumā kaut vai tikai tādēļ, ka par to epizodiski ir runāts jau kopš 5.Saeimas, epizodiski, es uzsveru, bet nevis pamatīgi un nopietni. Bet šādu faktiski konceptuālu izšķiršanos vajadzēja sagatavot. Bija nepieciešama diskusija, lai šodien nebūtu tā, ka, piemēram, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs kategoriski iebilst pret to. Kāpēc iebilst? Iebildes droši vien būtu vēl lielākas, ja mēs pajautātu Kultūras ministrijas, Zemkopības ministrijas pakļautībā vai pārziņā esošo mācību iestāžu vadītājiem, jo vajadzētu šodien sniegt šiem cilvēkiem, šo ministriju pārstāvjiem absolūti skaidru priekšstatu, ka tad, kad šīs mācību iestādes tiktu pakļautas Izglītības un zinātnes ministrijai, tad mācību procesa nodrošinājums, mācību process un tā tālāk un tā joprojām būs krietni labāks. Šodien, jūtot šīs diskusijas jau pavisam... ne visai plašās, ir jūtams, ka šādas pārliecības ne Kultūras ministrijas, ne Zemkopības ministrijas mācību iestādēm nav. Tas nozīmē, ka šis konceptuālais, es atkārtoju — konceptuālais priekšlikums nav sagatavots sabiedrībā. Nav sagatavots šajās mācību iestādēs, šajās ministrijās. Droši vien, ka ar laiku mēs nonāksim pie tā, bet ne uzreiz, šādā veidā nogriežot kā ar nazi, tā sakot, pavēles veidā ar likumu šodien uzliksim šādu variantu.

Es domāju, ka tas ir priekšlaicīgi, tas ir jāsagatavo, kā jau es teicu, un nesteigsimies ar to. Paldies!

Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Jānis Esta.

J.Esta (TP) . Godātie deputāti! Klausoties debates, liekas, ka šis te priekšlikums jāīsteno jau rīt. Atgādināšu, ka ir pārejas noteikumi, kuri nosaka, pirmkārt, 2003. gadu, un Saeimas deputāti var arī šo priekšlikumu mainīt. Es tikai gribu teikt to, ka visas šīs diskusijas jau ir kopš 5.Saeimas laikiem. Un tālāk par diskusijām tā arī neesam tikuši. Un vēl es gribu atgādināt, ka pagājušajā gadā pie mums Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā viesojās Čehijas izglītības ministrs un stāstīja tieši to, par ko mēs diskutējam šodien. Ka tur savukārt tāpat tika runāts, diskutēts un atlikts, un pēc pēdējām diskusijām šis process ir noticis un visi ir ļoti apmierināti.

Ja mēs esam tik bagāti, ka mēs varam atļauties 6 ministriju pārziņā izglītību, nu... tad mēs esam ļoti bagāti. Tikai to es gribu pateikt. Tā ka agri vai vēlu šis process notiks. Es aicinu balsot! Tas ir konceptuāls balsojums.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. — deputātes Goldes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 33, atturas — 26. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk lūdzu!

J.Esta. 11. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Esta. 12. — deputātes Silvas Goldes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Esta. 13. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Esta. 14. — parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Esta. 15.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Esta. 16. — parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Esta. Tāpat 17.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Esta. 18.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Arī nav iebildumu.

J.Esta. 19. priekšlikums, manuprāt, nav balsojams pēc būtības.

Sēdes vadītājs . Paldies! Tālāk lūdzu!

J.Esta. Tāpat kā 20. priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs . Tālāk lūdzu!

J.Esta. 21. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Esta. 22.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Esta. 23.priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Esta. Deputāta Jāņa Estas 24. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Esta. Tāpat 25.priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Esta. 26. — deputātes Silvas Goldes priekšlikums. Nav balsojams.

Sēdes vadītājs . Paldies! Tālāk!

J.Esta. 27. — deputātes Silvas Goldes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Paldies! Atbalstīts.

J.Esta. Deputātes Silvas Goldes 28. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Esta. 29. — deputātes Silvas Goldes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Esta. Tāpat atbalstīts 30. priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Esta. 31. — parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Esta. Tāpat atbalstīts 32. priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Esta. 33. — deputātes Silvas Goldes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Esta. 34. — parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Esta. Tāpat atbalstīts 35.priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Esta. Atbalstīts arī 36. priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Esta. 37. — deputātu Mitrofanova un Plinera priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Ko mēs gribējām ar 37. un ar 38. priekšlikumu panākt? Tikai to, lai jūs pildītu savus solījumus. Jūs solījāt palielināt un solīdi palielināt algas skolotājiem. Tas ir ierakstīts valdošās partijas pirmsvēlēšanu programmās. Spēkā esošajā likumā ir ierakstīts, ka ar 2002. gada 1. janvāri skolotājs ar minimālo kvalifikāciju saņems par 1 likmi 2 minimālās algas, un diemžēl ar šā likumprojekta priekšlikumiem viss tas būs nosvītrots. Jūs tūlīt, bez šaubām, nobalsosit par citiem spēles noteikumiem. Mēs uzskatām, ka tas nav solīdi, un attiecīgi lūdzam izslēgt likumprojekta 1. pantu un nākamā priekšlikumā 2. pantu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Debates slēdzu.

Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

J.Esta (TP). Mitrofanova kungs un Plinera kungs piedāvā izslēgt to punktu, kurš ir nobalsots pirmajā lasījumā. Tā ka nevaram atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 37. — deputāta Mitrofanova un deputāta Plinera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 43, atturas — 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 38. — deputāta Mitrofanova un Plinera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 44, atturas — 23. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

J.Esta. 39. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Esta. 40. — parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

J.Esta. Un 41. — deputātes Silvas Goldes priekšlikums — nav balsojams.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Esta. Aicinu nobalsot otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 15, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

J.Esta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 18. jūnijs.

Sēdes vadītājs . 18. jūnijs. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījums Profesionālās izglītības likumā". Otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Jānis Esta.

J.Esta (TP). Godātie deputāti! Dokumenta numurs 3231.

1.priekšlikums — deputāta Gaigala priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Esta. 2. — deputāta Gaigala priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Esta. 3. — parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Esta. Tāpat 4. — parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Esta. 5. — deputāta Gaigala priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst.

J.Esta. 6. un 7. — deputāta Gaigala un parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīti.

J.Esta. 8. — parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Esta. 9. — deputāta Gaigala priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Jānis Gaigals.

J.Gaigals (LC). Kolēģi! Man ir lūgums paskatīties šos punktus un atbalstīt, jo es pieļauju, ka te ir notikusi vienkārši kļūda, ja nav neatbalstīts šis priekšlikums. Jo 6. un 7. priekšlikums, kuri mums bija vienādi, — izslēgt 7. panta 3. punktu, kas ir Ministru kabineta kompetencē.... piekrītat Estas kungs, ja?... paredz apstiprināt koledžu nolikumus. Ja tur izslēdz, tad Izglītības un zinātnes ministrijai šī kompetence ir jāpiešķir. Tāda bija tā būtība. Tātad aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs . Vai ir iebildumi, ka tiek atbalstīts 9. un 10.priekšlikums?

J.Esta (TP). Gaigala kungam taisnība.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

J.Esta. 10. priekšlikums — deputāta Gaigala priekšlikums. Komisija...

Sēdes vadītājs . Ir atbalstīts jau. Tālāk, lūdzu!

J.Esta. Tas ir cits priekšlikums. 10. priekšlikums neattiecas uz 10. Deputāta Gaigala priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Mēs vienojāmies, ka deputāti atbalsta gan 9., gan 10.priekšlikumu.

J.Esta. Nē, tie pēc būtības atšķiras.

Sēdes vadītājs . Par 10. ir nepieciešams balsot? Nav nepieciešams? Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Esta. 11. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Esta. 12. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Esta. Tāpat 13.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Esta. 14. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

J.Esta. 15. — deputāta Gaigala priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Esta. 16. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Esta. Tāpat atbalstīts 17.priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Esta. Atbalstīts arī 18.priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Esta. Atbalstīts 19. priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Iebildumu nav.

J.Esta. 20. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

J.Esta. 21. — parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Esta. Tāpat 22.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Esta. 23. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Esta. 24. — deputāta Gaigala priekšlikums atbalstīts daļēji un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Esta. 25. — Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums tāpat atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

J.Esta. 27. — deputāta Gaigala priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

J.Esta. 28. — parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

J.Esta. 29. — deputāta Gaigala priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. — deputāta Jāņa Gaigala priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 4, atturas — 33. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

J.Esta. 30. — parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

J.Esta. Līdz ar to aicinu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Profesionālās izglītības likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

J.Esta. 18.jūnijs.

Sēdes vadītājs . 18.jūnijs. Iebildumu nav. Paldies!

J.Esta. Paldies!

Sēdes vadītājs . Izskatām lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", reģistrācijas numurs 769, izskatīšanai otrajā lasījumā līdz 2001.gada 11.jūnijam" . Šis lēmuma projekts nav izskatāms.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" . Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Izskatām likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Likumprojekta reģistra numurs 427. Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr. 3253. Juridiskā komisija rūpīgi izskatīja ienākušos priekšlikumus un 1. — deputāta Mitrofanova priekšlikumu — atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītājs . Es ļoti atvainojos! Es nepamanīju vienu dokumentu. Pirms mēs esam uzsākuši izskatīt tabulu, tātad pie iepriekšējā lēmuma projekta Sociālo un darba lietu komisija lūdz komisijas iesniegtajā lēmuma projektā aizstāt skaitļus un vārdus "līdz 2001.gada 11.jūnijam" ar skaitļiem un vārdiem "līdz 2001.gada 22.jūnijam". Vai jums būtu iebildumi, ja mēs izskatītu ar šo labojumu lēmuma projektu? Ja nav, tad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai pagarinātu priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" izskatīšanai otrajā lasījumā līdz 2001.gada 22.jūnijam" . Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Es atvainojos!

Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā".

L.Muciņš . 1. — deputāta Mitrofanova priekšlikums atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš. 2. — ārlietu ministra priekšlikums atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 3. — Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 4. — tieslietu ministres priekšlikums atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 5. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 6. — labklājības ministra priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 7. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 8. — labklājības ministra priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts. 9.priekšlikums 6. lappusē.

L.Muciņš . Es atvainojos! Jā, 9. — deputāta Klementjeva priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. — deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 6, atturas — 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Muciņš . 10. — deputāta Klementjeva priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Lūdzu, atklāsim debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu, ja iepriekšējā priekšlikumā mūsu (zālē izsaucieni) mūsu kolēģi Klementjevu neatbalstīja, ka mācību iestāžu vadītāji neko nedara, ka tur mācību iestādēs darbojas dīleri, kas izplata narkotiskās vielas, tad mani uztrauc tas, un es arī nevaru saprast, ka naktsklubos, jūs paskatāties, kas tur notiek un iekš viena miera komisija noraida šo priekšlikumu. Tas taču ir neprāts! Un tāpēc tas ir jāatbalsta, un obligāti! Jo ļoti labi zina tie, kas organizē naktsklubus, kas tos vada, kas notiek. Un ko tad tur dara tā apsardze un viss tas personāls, kas strādā. Tāpēc Klementjeva priekšlikumu nekādi nevar noraidīt. Tas ir jāatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs . Debates beidzam. Komisijas vārdā — Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Cienījamais Bojāra kungs! Es esmu ļoti izbrīnīts. Es domāju, ka iestāde "naktsklubs", kurā notiek narkotisko vai psihotropo vielu izplatīšana, ir jāslēdz ciet, nevis jāliek administratīvie sodi. Tādēļ komisija neatbalstīja šo Klementjeva kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. — deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 8, atturas — 45. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

L.Muciņš . 11. — Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 12. — Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

L.Muciņš . 13. — deputāta Bojāra priekšlikums atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 14. — Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 15. — deputāta Bojāra priekšlikums atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 16. — Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 17. — deputāta Bojāra priekšlikums atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 18. — Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

L.Muciņš . 19. — deputāta Bojāra priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! It sevišķi no valdību sastādošām partijām. Cik bija jūsu vadītāju un pārējo darbinieku apsolījumi. Kādi svēti nebija doti solījumi cīņā ar narkotisko vielu apkarošanu, to izplatīšanu. Kas tad ir noticis? Un kāpēc tad jums nepatīk bargāks sods? No kā jūs baidāties? Vai tad tik tiešām arī starp jūsu paziņām ir tie, kas tādā veidā vada transporta līdzekļus? Un jūs ļoti labi ziniet, pie kā tas noved. Tad es varu saprast atbalstu tam jaunajam cilvēkam, kurš narkotisko vielu iedarbībā nogalina vairākus cilvēkus, tad viņš mierīgi aizbēga no policijas, un tad otrā dienā viņš parādījās, un tagad viņš jau arī ir svēts kā ļoti daudzi, kuri ir iznīcinājuši cilvēkus un neatbild. Un tā tas arī bija ar zviedru pilsoni, kas te darīja brīnumus Latvijā. Un man nav saprotams, kāpēc mēs tā mierīgi attiecamies pret tiem cilvēkiem, kuri taču tieši lieto tās narkotiskās vielas. Neviens jau viņus nepiespiež. Un bargāks sods ir jāatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs . Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamie deputāti! Komisija neatbalstīja Bojāra kunga priekšlikumu, kā sacīt, palielināt zemāko robežu tātad pantā 124.1 — par transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā. Komisija uzskatīja, ka sods ir izsvērts un sabalansēts, un ekstrēmismam šeit nav vietas. Tur, kur Bojāra kunga priekšlikumi ir samērīgi, komisija tos ir atbalstījusi. Mēs esam fleksibli. Paldies! Neatbalsta komisija tātad. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 2, atturas — 35. Nav kvoruma.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Balsosim par 19. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 3, atturas — 53. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš . 20. — deputāta Bojāra priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 4, atturas — 46. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

L.Muciņš . 21. — deputāta Bojāra priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš . 22. — deputāta Bojāra priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

L.Muciņš . 23. — deputāta Bojāra priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 3, atturas — 53. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

24.priekšlikums, 15.lappuse.

L.Muciņš . 24. — iekšlietu ministra priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

25.priekšlikums, 29.lappuse.

25.priekšlikums — Juridiskā komisija, 29.lappusē. Ir atbalstīts. Nav iebildumu, kolēģi?

Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma — 14.jūnijā pulksten 9.00.

Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Boriss Cilevičs, Osvalds Zvejsalnieks, Viola Lāzo, Leons Bojārs, Jānis Leja, Normunds Rudevičs, Kārlis Leiškalns, Tadeušs Ketlers, Jānis Škapars, Silva Golde, Helēna Demakova, Helmuts Čibulis, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis.

Sēdes vadītājs . Paldies!

Pārtraukums līdz 14.jūnijam pulksten 9.00.