Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs

A.Požarnovs

Uz jaut. Nr. 120 — dok. Nr. 3287

Par pasākumiem pārkāpumu novēršanai sociālās aprūpes centrā "Veģi"

 

Labklājības ministrija, atbildot uz Latvijas Republikas 7. Saeimas deputātu jautājumu par konkrētiem pasākumiem un preventīvo darbu, kas tika veikts, lai nepieļautu bērnu tiesību pārkāpumus specializētajā bērnu aprūpes centrā "Veģi" (turpmāk — centrs "Veģi"), informē.

2001. gada 8. februārī nekavējoties pēc masu medijos izskanējušās informācijas par centrā "Veģi" iespējamo vardarbību pret bērniem tika sasaukta ekspertu komisija, kuras sastāvā tika iekļauti Labklājības ministrijas, Sociālās palīdzības fonda un Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra darbinieki, Valsts psihiatrijas centra Bērnu un pusaudžu ambulatorās nodaļas vadītājs un psihologs no Centra pret vardarbību bērnu un ģimenes atbalstam, lai izstrādātu stratēģiju bērnu tiesību pārkāpumu riska faktora mazināšanai.

2001. gada 9. februārī Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamenta, Sociālās palīdzības fonda un Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra speciālisti apmeklēja centru "Veģi", lai stabilizētu psiholoģisko mikroklimatu un ikdienas dzīves ritmu iestādē, tiktos ar bērniem un darbiniekiem, izpētītu, vai attiecībā pret interviju sniegušajiem bērniem netiek vērstas represijas un vai nav nepieciešama palīdzība. Pamatojoties uz apsekojuma rezultātiem, kā arī ņemot vērā interviju sniegušo bērnu viedokli, tika nolemts bērnus atstāt iestādē. Pēkšņa bērnu izņemšana no iestādes būtu kvalificējama kā emocionāla vardarbība. Bērni to uztvertu kā sodu par sniegto informāciju, jo bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem nav viegli pierast pie citas iestādes darbiniekiem un jauniem dzīves apstākļiem. Savukārt citas iestādes personālam, nezinot bērna garīgās attīstības un uzvedības īpatnības, varētu rasties problēmas šo bērnu aprūpē un uzraudzībā.

Centra "Veģi" direktors V.Kairišs 2001. gada 14. februārī tika atbrīvots no darba, piemērojot disciplinārsodu atbilstoši LDLK 254. panta 1. daļas 1. punktam — darba līguma nosacījumu un Centra nolikuma prasību neizpilde, vadot un organizējot centra darbību. Par direktora vietas izpildītāju tika apstiprināta centra darbiniece R.Kuzmane.

Pamatojoties uz Latvijas organizācijas "Glābiet bērnus" pieprasījumu, pret darbiniekiem, kuri tika minēti bērnu sniegtajās intervijās, Talsu rajona prokuratūra 2001. gada 26. februārī ir ierosinājusi krimināllietu saskaņā ar Krimināllikuma 174. pantu, pašreiz tiek veikta izmeklēšana. Centra "Veģi" direktora pienākumu izpildītāja R.Kuzmane atbilstoši likumdošanā paredzētajiem gadījumiem priekšlikumu par konkrētu darbinieku atstādināšanu no darba (amata), ko paredz Latvijas Darba likumu kodeksa (LDLK) 39. pants, nav saņēmusi. Arī atlaist darbiniekus pēc LDLK 254. panta 1. daļas 3. punkta nav iespējams, jo Latvijas Republikas Augstākās tiesas 1992. gada 28. decembra lēmums Nr. 16 "Par tiesu praksi lietās par atjaunošanu darbā" nosaka, ka pārkāpumam jābūt konkrētam un pierādītam, bet Latvijas organizācijas "Glābiet bērnus" informācijā tikai norādīts, ka liecinieki sniedz informāciju. Tāpēc, ja konkrētais darbinieks pats rakstiski apliecina, ka šī informācija ir patiesa (atzīst sevi par vainīgu), tad var piemērot minēto LDLK pantu. Bet, ja darbinieks apstrīd šo informāciju, tad fakts, ka noticis pārkāpums, pierādāms tikai tiesas ceļā. Pašreiz centra "Veģi" darbinieki apstrīd šādu informāciju. Bērnu intervijās minētie darbinieki tiks atbrīvoti nekavējoties, tiklīdz pārkāpums tiks pierādīts.

Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamenta un Sociālās palīdzības fonda speciālistu vadībā un kontrolē kopš š.g. februāra mēneša ir veikta virkne pasākumu, ko paredz izstrādātā stratēģija bērnu tiesību pārkāpumu riska faktoru mazināšanai. Tā rezultātā centrā "Veģi" ir:

1) izstrādāta rīcības shēma vardarbības atklāšanai un novēršanai atbilstoši normatīvajiem aktiem un iestādes darba organizācijai;

2) ar iestādes vadītāja rīkojumu ir nozīmēta atbildīgā persona veikt institūcijas iekšējo pārraudzību atbilstoši Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamenta 2000. gada 13. jūnija "Ieteikumiem pārraudzības veikšanai bērnu ārpusģimenes aprūpes un audzināšanas iestādēs";

3) nodrošināta iekšējā kontrole pār konfliktsituācijām, iekārtots konfliktu uzskaites žurnāls;

4) notiek regulāras sanāksmes, kurās tiek analizēti iekšējās pārraudzības rezultāti un apspriestas konfliktsituāciju risināšanas metodes;

5) izveidotas darbinieku grupas (aprūpes darbinieki, audzinātāji), kurās darbinieki apspriež izmantotās darba metodes, dalās pieredzē, kopīgi meklē pozitīvas risinājumu metodes sarežģītām situācijām;

6) izvērtēta darbinieku apmācības nepieciešamība, izstrādāts darbinieku kvalifikācijas celšanas plāns un saskaņā ar šo plānu nodrošināta darbinieku kvalifikācijas paaugstinašana:

• š. g. 16. un 17. martā četri audzinātāji piedalījās mācību kursos par metodēm, kā vislabāk atrast kontaktu un strādāt ar garīgi atpalikušu bērnu;

• š. g. 20. martā audzinātāji piedalījās seminārā par vardarbības profilakses jautājumiem specializētajos bērnu sociālās aprūpes centros;

7) kopš š. g. 1. aprīļa centrā "Veģi" strādā speciāli apmācīts psihologs darbam ar bērnu, kurš ir cietis no vardarbības:

• psihologs strādā ar atsevišķiem bērniem pēc individuālas programmas (īpaša vērība tiek pievērsta bērniem, kuri bija snieguši informāciju organizācijai "Glābiet bērnus", pašreiz centrā tādi ir tikai divi);

• psihologs regulāri lasa personālam lekcijas par personāla un audzēkņu savstarpējās saskarsmes jautājumiem;

8) visi audzēkņi, kuri bija sasnieguši pilngadību, ir pārvietoti uz pieaugušo sociālās aprūpes institūcijām atbilstoši Ministru kabineta 1999. gada 16. jūlija noteikumiem Nr. 254 "Par sociālajām garantijām bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem".

Sociālās palīdzības fonda speciālisti ir veikuši šādus pasākumus:

1) pārbaudē 15.03.2001.g. — īpaša uzmanība pievērsta jautājumiem, kas skar bērnu tiesību jautājumus, sagatavoti un nosūtīti direktora v. i. R.Kuzmanei ieteikumi par pasākumiem, kas veicami konstatēto trūkumu novēršanai;

2) pārbaudē 20.03.2001. g. — pārbaudīta grāmatvedības uzskaite par saņemtajiem humānās palīdzības sūtījumiem, par centra "Veģi" audzēkņu nodarbināšanu darbinieku un apkārtējo iedzīvotāju saimniecībās, par degvielas uzskaiti un izlietošanu, par iestādes štatu optimizāciju. Nelikumības humānās palīdzības un valsts līdzekļu uzskaitē un nelietderīgā izlietošanā netika konstatētas;

3) pārbaudē 26.03. — 27.03. 2001. g. centrā "Veģi" tika veikts novērtējums par prasību sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzējiem ievērošanu;

4) centram "Veģi" sniegta metodiska palīdzība vardarbības profilakses pasākumu plānošanā un veikšanā;

5) kopīgi ar centra pret vardarbību "Dardedze" speciālistiem ir izstrādāta praktisko mācību programma specializēto sociālās aprūpes centru, t.sk. arī centra "Veģi", darbinieku apmācībai. Mācību kurss centra "Veģi" darbiniekiem notika š.g. 11. — 13. maijā.

6) pieņemot dokumentus bērnu ievietošanai specializētajos bērnu sociālās aprūpes centros, īpaša uzmanība tiek pievērsta bērnu veselības un psihiskā stāvokļa atbilstībai ievietošanai šāda tipa iestādēs.

Uz vakanto centra "Veģi" direktora amata vietu tika izsludināts atklāts konkurss, kura rezultātā noteikta piemērotākā kandidatūra direktora amatam. Jaunais direktors sāks strādāt ar š.g. 19. jūniju.

2001. gada 14. jūnijā Labklājības ministrs A.Požarnovs

Ministrs

A.Požarnovs

Uz jaut. Nr. 121 — dok. Nr. 3290

Par Satversmes tiesas 2001. gada 13. marta sprieduma izpildi

 

Labklājības ministrija iepazinās ar Saeimas deputātu jautājumu Nr. 121 par Satversmes tiesas 2001. gada 13. marta sprieduma "Par likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" Pārejas noteikumu 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam, 1966. gada 16. decembra Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 9. pantam un 11. panta pirmajai daļai" izpildi un sniedz sekojošu informāciju.

Saskaņā ar Satversmes tiesas 2001. gada 13. martā pasludināto spriedumu likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" Pārejas noteikumu 1. punkts ir neatbilstošs Satversmes 109. pantam un atzīts par spēkā neesošu no sprieduma publicēšanas dienas attiecībā uz tām sociāli apdrošinātām personām, kuras sociālās apdrošināšanas iemaksas veic ar citu personu starpniecību vai par kurām maksājumus izdara citas personas. Līdz ar to visas personas, kurām tiesības uz pakalpojumiem rodas pēc šī sprieduma publicēšanas dienas (t.i., ar bezdarbnieka statusa iegūšanas dienu, ar dienu, kad persona saslimusi, ar dienu, kad persona dodas maternitātes atvaļinājumā, un ar dienu, kad personai piešķir pensiju), uzskatāmas par sociāli apdrošinātām personām, kaut arī pēc sprieduma publicēšanas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par tām faktiski nav veiktas vai veiktas nepilnā apmērā. Savukārt, ja par šīm personām sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas faktiski nav veiktas par periodu pirms sprieduma publicēšanas, pakalpojumu piešķiršanai par šo periodu nepieciešams, lai sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būtu faktiski veiktas, jo to paredzēja normatīvie akti pirms sprieduma publicēšanas dienas.

Pēc Labklājības ministrijas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras veiktajiem aprēķiniem, personu skaits, uz kurām attiecināms minētais Satversmes tiesas spriedums, varētu būt 80 tūkst., savukārt sociālās apdrošināšanas pakalpojumu skaits mēnesī — 23,5 tūkst. (jo ne visi sociālās apdrošināšanas pakalpojumi tiek izmaksāti 12 mēnešus gadā, piemēram, bezdarbnieka pabalsts tiek maksāts 9 mēnešus, savukārt apbedīšanas pabalsts ir vienreizējs pabalsts).

Diemžēl šobrīd Labklājības ministrijas rīcībā nav informācijas par lielākajiem uzņēmumiem un tajos esošo darbinieku skaitu (bijušiem un esošiem), kuri pirms sprieduma publicēšanas dienas nebija uzskatāmas par sociāli apdrošinātām personām, jo iesniegumi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā tiek iesniegti nevis uzņēmuma vārdā, bet personīgi, jo tas attiecas uz indivīda personīgajām tiesībām uz attiecīgu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu.

Šobrīd Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir saņēmusi 400 personu iesniegumus, kuros lūgts atjaunot, uzsākt vai grozīt sociālās apdrošināšanas pakalpojumu izmaksu.

Attiecībā uz nepieciešamiem līdzekļiem Satversmes tiesas sprieduma izpildīšanai informējam, ka 2001. gadā kopumā varētu būt nepieciešami 4,4 milj. latu, savukārt 2002. gadā — 5,5 milj. latu.

2001. gada 14. jūnijā Labklājības ministrs A.Požarnovs