Frakciju viedokļi

Pēc 2001. gada 14. jūnija sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

J.Gaigals (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Dažās minūtēs, protams, nevar spriest par visiem svarīgākajiem likumiem, tāpēc gribētu uzsvērt tikai divus likumprojektus. Tie ir likumprojekti "Grozījums Profesionālās izglītības likumā" un "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"".

Profesionālās izglītības likumā nav īpaši revolucionāru normu un no likumdošanas viedokļa to varētu uzskatīt par kosmētisku remontu. Viens no revolucionāriem priekšlikumiem bija par visu mācību iestāžu pakļautību Izglītības un zinātnes ministrijai. Šo priekšlikumu visas frakcijas pagaidām neatbalstīja, jo, lai gan problēma ir apzināta pilnīgi precīzi, pārējais nav pietiekami sagatavots, lai šo sarežģīto darbu veiktu. Līdz ar to neatbildētu jautājumu būtu daudz vairāk nekā pozitīvā rezultāta.

Par budžeta grozījumiem. Laika posms, kurā tie jāizskata un jāpieņem — līdz Saeimas sesiju pārtraukumam —, ir ļoti saspringts. Tāpēc arī šodien likumprojektu ne tikai nodeva komisijām, bet arī pieņēma pirmajā lasījumā. Šāda prakse ir, un es domāju, ka mūsu uzdevums ir steidzami izskatīt un pieņemt likumu kaut vai ārkārtas sēdē arī otrajā lasījumā, jo valdība grib pildīt dotos solījumus, piemēram, par medmāsu darba atalgojuma palielinājumu, kam paredzēti papildus 1,7 miljoni latu. Ir arī daudzas citas problēmas, kas jāatrisina. Papildu finansējums paredzēts arī degvielas iegādei Iekšlietu ministrijas struktūrās, autotransportam un bērnu pabalstiem, lauku attīstības programmai un Valsts prezidentes darbības nodrošināšanai, studiju kreditēšanas pilnai nodrošināšanai utt. Domāju, ka, ja visi uzmanīgi iepazīsies ar jau esošajiem valdības priekšlikumiem un iesniegs vēl papildu priekšlikumus, tad mūsu pienākums ir līdz Saeimas sesiju pārtraukumam pieņemt grozījumus šī gada budžetā, kaut gan tas, protams, nav nemaz tik vienkārši.

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Šodien ir 14.jūnijs. Man likās, ka tam ir jābūt galvenajam notikumam, par kuru šodien vajadzētu runāt. Un tai ir jābūt nopietnai pārdomu dienai katram kārtīgam latvietim. Atļaujiet izteikt līdzjūtību visiem represētajiem un cietušajiem, viņu radiem un draugiem un izteikt cerību, ka valdošajās aprindās ir vēl vismaz daži tādi, kuriem ir apņemšanās domāt par mūsu represētajiem un vēlēšanās viņiem palīdzēt.

Tieši šādā gaisotnē, skatoties uz mūsu pagātni, nebija patīkami raudzīties uz šodien Saeimā notiekošo.

Īpaši gribētu izcelt vienu lietu — runas plenārsēdes laikā tad, kad mēs
skatījām jautājumu par atbildību par publiskiem aicinājumiem pārkāpt Latvijas Republikas likumus, praktiski dodot visas iespējas aicināt nepildīt Valsts valodas likumu, aicināt neizkārt karogus mūsu svinamajās dienās vai atceres dienās, piemēram, arī šodien, kā arī aicināt nepildīt nodokļu likumus. Vārdu sakot, paliek jautājums — kam ir izdevīgs šāds apzināts jūklis, vēlēšanās radīt tādu kārtīgu putru. Šodien kārtējo reizi es šo vēlēšanos izjutu. Tāpēc ir jāatceras paruna, ka duļķainā ūdenī ir vieglāk zvejot. Neskatoties ne uz ko, es aicinātu visus latviešu cilvēkus šodien piedalīties gan pasākumos, gan dažādos saietos, kuros mēs varētu atcerēties un dot savu nodevu vēsturei, tā saglabājot vēsturisko mantojumu.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija): Vispirms es gribētu izteikt visdziļāko cieņu tiem Latvijas pilsoņiem, kuri šodien pieminēs komunistiskā terora upuru piemiņu. Dziļi noliecu galvu visu cietušo un viņu tuvinieku priekšā, tāpat kā to šodien darīs visi Tautas partijas frakcijas deputāti, piedaloties piemiņas pasākumos ne tikai Rīgā, bet arī visā valstī.

Domājot par nākotni, mēs vienmēr varam domāt tieši par to, kas būtu darāms, lai šādi traģiski notikumi Latvijas dzīvē neatkārtotos un mums tie nebūtu jāpiedzīvo.

Manuprāt, viens no svarīgākajiem punktiem, kas var balstīt mūsu valsts attīstību, ir sabalansēts un perspektīvs valsts budžets. Tieši šodien mēs esam strādājuši pie šī jautājuma, lai pildītu mūsu iedzīvotājiem dotos solījumus, kurus ir devuši gan deputāti, gan valdība, gan arī lai veicinātu daudzu ļoti svarīgu jomu tālāku attīstību. Gribētu pakavēties pie jautājumiem, kas ir būtiski un ir iekļauti šī gada budžeta grozījumos, kuri šodien tika akceptēti pirmajā lasījumā.

Pirmkārt, es gribētu runāt par līdzekļiem, kas piešķirti gan studiju, gan studentu kreditēšanai. Studentu kreditēšanai šobrīd ir piešķirti 4,5 miljoni latu, kas tiks doti no kredītiestādēm, un galvojumu sniegs valsts. Arī studiju kreditēšanai ir piešķirti ievērojami līdzekļi, kopumā tie sastāda 7,7 miljonus latu. Tādējādi no septembra būs iespējams pilnībā nodrošināt studējošo pieprasījumu pēc kredītiem, dodot iespēju iegūt augstāko izglītību jauniešiem neatkarīgi no viņu ģimeņu materiālā stāvokļa.

Otrkārt, tiks sniegts atbalsts iekšlietu iestādēm drošības funkciju nodrošināšanai un valsts policijas darbam. Šajos budžeta grozījumos paredzēts piešķirt līdzekļus Iekšlietu ministrijai gan degvielas iegādei, gan arī policijas darba nodrošināšanai.

Vēl svarīgs jautājums ir medicīnas māsu darba atalgojuma palielināšana atbilstoši tam, kā vienojusies valdība un medicīnas nozarē strādājošie.

Mūsuprāt, šīs ir svarīgākās pozīcijas, kuras atbalstīsim tālākajā — otrajā — lasījumā. Apzinoties šī jautājuma svarīgumu, Saeimas pozīcija jau šodien pieņēma lēmumu, ka grozījumi šī gada valsts budžetā otrajā — galīgajā — lasījumā jāpieņem īpašā sēdē 26.jūnijā, jau pēc Pavasara sesijas noslēguma.

I.Ūdre (Jaunā frakcija): Es gribētu pievienoties iepriekšējiem runātājiem un izteikt visdziļāko līdzjūtību cilvēkiem, kuri cietuši represijās. Arī tas, ka pašreiz televīzijas ekrānos mēs varam redzēt filmu, kas stāsta par latviešu grūtajiem ceļiem, liecina par to, ka pagātni neesam aizmirsuši.

Pievērsīšos tieši tam, kas šodien un vakar notika plenārsēžu zālē, apspriežot dažādus likumprojektus. Iepriekšējais runātājs — Dobeļa kungs — sprieda par to, kam ir izdevīgi apzināti radīt haosu. Manā uztverē acīmredzot tas ir izdevīgi valdībai un to atbalstošajām frakcijām.

Esam daudz dzirdējuši par to, ka valdība un pozīcijas deputāti atbalsta Latvijas virzību uz Eiropas Savienību. Par šo jautājumu mums bija arī debates. Tādēļ vēlreiz gribu atgādināt, ka galvenais nosacījums, lai būtu Eiropas Savienībā, ir cilvēktiesību un demokrātijas ievērošana, kā arī tās nostiprināšana. Vakar un šodien valdība un pozīcijas frakcijas atklāti šīs tiesības pārkāpa, praktiski nedodot opozīcijas deputātiem nekādu iespēju piedalīties debatēs, lai izteiktu savu viedokli par vienu vai otru jautājumu. Noteikti gribētu minēt divas lietas.

Pirmā lieta. Manā uztverē valdība atklāti maldina sabiedrību, ka valsts prioritāte ir virzība uz Eiropas Savienību un NATO. Ar to valdība un pozīcija piesedz savu vēlmi tērēt jau tā absolūti tukšo valsts budžetu ar dīvainām un nesaprotamām idejām, kā dažādu fondu un aģentūru veidošanu vai likvidēšanu. Īstenībā tas, ko minēja iepriekšējā runātāja, manā uztverē nav taisnīgi, jo arī šajā budžetā novārtā ir atstāti gan vidējie uzņēmēji, gan skolotāji, gan pensionāri, bet medmāsas par algas paaugstināšanu atklāti tiek maldinātas. Es redzu to, ka šī valdība un partijas, kas to atbalsta, ir absolūti nevarīgas un bailīgas, jo nav gatavas atklātam dialogam ar opozīcijas partijām. Pie tam opozīcijas ignorēšana nozīmē to, ka tiek ignorēta vesela virkne vēlētāju — tie vēlētāji, kas balsojuši par sociāldemokrātiem, par Jaunās frakcijas deputātiem un apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputātiem. Un tie ir vismaz 340 tūkstoši cilvēku.

Otrā lieta. Ja runājam par vakardienas sēdi, tad balsojumā par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāju un komisijas locekļiem deputāti faktiski tika nostādīti fakta priekšā, jo nebija pat iespēja iepazīties ar cilvēkiem, kuri ieņems šos atbildīgos amatus. Jaunās frakcijas deputāti atbalstīja Šteinbukas kundzi un Jirgena kungu, kurus mēs zinām kā gudrus un zinošus cilvēkus. Pārējās ir politiski nominētas personas.

Šodien notikums ar grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam" liecina tikai par to, ka pozīcijai nav spējas un profesionālas sapratnes par to, kā tiek veidots budžets. Tikai virspusēji ar to iepazīstoties, ir pilnīgi skaidrs, ka ienākumi nepamatoti tiek palielināti, tāpēc izdevumiem reāla seguma nekad nebūs.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija): Šodien, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, gribu izteikt līdzjūtību Latvijas tautai un tiem, kuri tika izsūtīti 1941.gada 14.jūnijā, un viņu pēctečiem. Skaidri zināms, ka izsūtīšana notika ne pēc nacionālā, bet pēc sociālā principa. Izsūtīti bija vairāk par 15 000 cilvēku — 0,83% no visiem latviešiem, 1,98% ebreju no tiem, kuri tobrīd dzīvoja Latvijā, 0,34% no izsūtītajiem sastādīja krievi, 0,4% Latvijā vēl palikušie vācieši utt. Atcerēsimies, ka sēru diena šodien ir visai Latvijas tautai. Un šai dienai, manuprāt, vajadzētu kļūt par sabiedrības saliedēšanas, saskaņas dienu, ne pretstatīšanas dienu.

Runājot par plenārsēdi, gribu pateikt, ka tika pieņemti daudzi likumi. Uzskatu, ka Saeimai godu nedara tas, ka Ministru kabineta sēdē akceptētie, budžeta grozījumu paketē ietilpstošie likumprojekti — "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" un "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" — sasteigti tika pieņemti pirmajā lasījumā faktiski bez opozīcijas piedalīšanās. Atcerēsimies, ka opozīciju var nosaukt par varas sanitāru un opozīcijas viedokļa ignorēšana neliecina par Saeimas demokrātismu.

Vakar notika jauniešu apbalvošana, kuri piedalījās Aivara Gardas izsludinātajā konkursā. Frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputātu vārdā esmu pilnvarots paziņot, ka mēs uzskatām, ka šis un līdzīgi konkursi izkropļo jauniešu dvēseles un nes ļaunumu kā Latvijai, tā arī latviešiem.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Vispirms gribu izteikt līdzjūtību visiem komunistiskajā režīmā politiski represētajiem, jo 14.jūnijs ir diena, kad mēs pieminam mūsu tautas ciešanas.

Gribu uzsvērt arī to, ka Saeima šajās divās sēdēs praktiski nespēja atrisināt nopietnas problēmas, tā parādot to, ka Latvija nevirzās uz Eiropas Savienību un demokrātiju. Kārtējo reizi ciniski tika noraidīti mūsu sagatavotie priekšlikumi grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", tāpēc visiem atkal būs vienāds ienākuma nodoklis — vai tā ir valsts amatpersona septiņos, astoņos vai deviņos amatos, vai tā ir medmāsiņa, vai skolotājs, vai bērnudārza audzinātāja, vai policists, kuriem reāli ir iespējams strādāt dienā tikai pusotru slodzi. Šāda situācija ir smieklīga, un arī neapliekamais minums — 29 lati — valdības partijām likās par lielu, tāpēc 21 lats ir pieļaujamā robeža. Mēs piedāvājām variantu, kas bija visnotaļ pieņemams. Līdz 200 latiem alga nebūtu samazināta nevienam, bet būtu pieaugusi. No 200 līdz 400 latiem viss būtu palicis tāpat kā līdz šim, bet tādā gadījumā "apcirptas" būtu tās valsts amatpersonas, kas tiešām mēģina nopelnīt nepiedodami daudz uz nodokļu maksātāju rēķina.

Tika noraidīti arī mūsu priekšlikumi grozījumiem likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", kas paredzēja nodokļu atlaides darba devējiem, kuri darbā pieņem invalīdus. Domāju, ka komentāri šeit lieki. Valdības partijas ļoti precīzi zina, kādas ir invalīdu problēmas, cik grūti viņiem klājas. Tikai neviens valdības ministrs nezina, kā par tādu naudu var izdzīvot.

Valsts prezidente otrreizējai caurlūkošanai atsūtīja atpakaļ sabojāto un nekorekti pieņemto likumu "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"", kas neatrisina īrnieku un namīpašnieku problēmas, bet pašvaldībām uzkrauj neizpildāmus uzdevumus. To atzīst arī Valsts prezidente. Valdības partijām tagad vajadzētu respektēt Valsts prezidentes reālo attieksmi un izpratni par šīm lietām un tomēr nemēģināt politiski revanšēties par zaudējumu pašvaldību vēlēšanās; problēmas risināt valstiski, nevis no politiski separātām pozīcijām. Gribu uzsvērt, ka ir pilnīgi skaidrs, ka valdības partijām ir paniskas bailes no opozīcijas, jo mums vairs netiek dota iespēja pat iepazīties ar valsts budžetu. 15 minūšu laikā mums bija jāizskata 700 lappušu biezs sējums. Es saprotu, ka valdības partijas deputātiem šī iepazīšanās ir lieka. Viņi paši ar to nemaz neiepazīstas, jo uzskata, ka pietiek ar to, ko ministri sagatavojuši. Lai varētu akceptēt valsts budžetu, ir jābūt iespējai iepazīties ar to. Principā valdības partijas slēpj to, ka valdība pati strādā neizlēmīgi, ar kavēšanos darbā, un visas šīs lietas sasteigti jāatrisina parlamentā, labojot valdības kļūdas. Tas ir nenopietni, un valdības partijām es ieteiktu vēlreiz pārdomāt savu rīcību un sākt tomēr strādāt atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un Latvijas Republikas likumiem, tajā skaitā Saeimas Kārtības rullim.

Saeimas preses dienests