Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Fiskālās disciplīnas likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt tādus fiskālās politikas principus un nosacījumus, kas nodrošina ekonomikas ciklā sabalansētu budžetu, un tādējādi sekmēt ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un samazināt ārējo faktoru negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību.

2.pants. Likuma darbības joma

(1) Šis likums nosaka fiskālās politikas principus, tās plānošanas un īstenošanas instrumentus, fiskālās disciplīnas ievērošanas uzraudzību, kā arī paredz fiskālos nosacījumus, kas ievērojami vidēja termiņa budžeta ietvara likuma un gadskārtējā valsts budžeta likuma, un to grozījumu sagatavošanā un izpildē.

(2) Likums attiecas uz Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajām budžeta iestādēm, budžeta nefinansētām iestādēm un no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām personām. Ar šo likumu noteiktie fiskālās politikas principi attiecināmi arī uz citām vispārējās valdības sektorā [Padomes 1996.gada 25.jūnija regulas (EK) Nr.2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā A pielikuma 2.70.punkta izpratnē] iekļaujamām institūcijām.

3.pants. Fiskālā politika

Fiskālā politika ir principu un lēmumu kopums, kas nosaka valsts funkcijas ienākumu un izdevumu pārdalē.

4.pants. Fiskālās politikas principi

Fiskālās politikas īstenošanā tiek ievēroti šādi principi:

1) taupības princips — pieejamie resursi izmantojami lietderīgi un efektīvi;

2) uzkrājuma veidošanas princips — ja to ļauj ekonomiskā situācija, budžets tiek plānots un izpildīts ar pārpalikumu, kas savukārt ļauj segt nākotnes saistības ekonomiskās situācijas pasliktināšanās vai budžeta neizpildes gadījumā;

3) pretcikliskas fiskālās politikas princips — tāda fiskālā politika, kas darbojas pretēji ekonomikas cikla tendencēm, proti, ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiek realizēta ierobežojoša, bet lejupslīdes fāzē — stimulējoša fiskālā politika;

4) stabilitātes princips — finanšu politika ir paredzama un pēctecīga, un tādējādi tā veicina ekonomikas attīstību un finanšu stabilitāti;

5) ilgtspējīgas fiskālās politikas princips — fiskālās politikas mērķis ir nodrošināt, lai vispārējās valdības parāda (Līguma par Eiropas Savienības darbību 12.protokola 2.panta izpratnē) apjoms neuzliek nesamērīgu slogu ekonomikai, bet veicina tās attīstību ilgtermiņā;

6) paaudžu savstarpējās atbildības princips — fiskālajā politikā tiek ņemta vērā tās finansiālā ietekme uz sabiedrību gan šobrīd, gan nākamajās paaudzēs;

7) atklātuma princips — tiek nodrošināta publiski pieejama informācija par fiskālās politikas mērķiem, to sasniegšanas metodēm un rezultātiem;

8) solidaritātes princips — vispārējās valdības sektorā iekļautās institūcijas solidāri ievēro šajā likumā noteiktos un uz vispārējās valdības sektoru attiecināmos fiskālos nosacījumus.

II nodaļa
Fiskālie nosacījumi vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta sagatavošanai, šo likumu izpildei un to grozījumu sagatavošanai

5.pants. Fiskālie nosacījumi vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta sagatavošanai

(1) Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu (turpmāk — ietvara likuma projekts) sagatavo triju gadu periodam, un tajā maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms, no kura izslēgti saskaņā ar šā likuma 18.pantu noteiktie izlīdzinātie izdevumi (turpmāk — koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi), — ja iepriekšējā gadā tika izstrādāts vidēja termiņa budžeta ietvara likums (turpmāk — ietvara likums) — attiecīgi perioda pirmajam un otrajam gadam tiek noteikts koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjomā, kādi iepriekšējā perioda ietvara likumā bija noteikti attiecīgi otrajam un trešajam gadam, bet — ja iepriekšējā gadā netika izstrādāts ietvara likums — attiecīgi perioda pirmajam gadam tiek noteikts koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjomā, kādi iepriekšējā perioda ietvara likumā bija noteikti trešajam gadam, precizējot šo apjomu, ja izmaiņas ir šādās pozīcijās:

1) pamatbudžeta izdevumos sakarā ar aktuālākām valsts sociālo pabalstu un pensiju saņēmēju kontingenta prognozēm;

2) speciālā budžeta izdevumos sakarā ar aktuālākām sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju kontingenta, kā arī pensiju un pabalstu vidējā apmēra prognozēm;

3) izdevumos, kuri izriet no prognozēto maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu izmaiņām, kā arī no kārtējā gada sākumā fiksētās maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu atlikuma summas;

4) to izdevumu palielināšana, kuri nepieciešami Satversmes 62.pantā minētā apdraudējuma novēršanai, kā arī dabas katastrofu, avāriju un citu dabas vai sociālo procesu izraisītu materiālo zaudējumu novēršanai, — ievērojot šā likuma 12.panta otrās daļas nosacījumu;

5) to izdevumu palielināšana, kuri nepieciešami, lai izpildītu starptautisko tiesu un Satversmes tiesas spriedumus;

6) izdevumos saistībā ar Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu finansētiem projektiem un pasākumiem;

7) izdevumos tās valsts parāda daļas apkalpošanai, kura ietilpst Valsts kases kompetencē;

8) kārtējos maksājumos Eiropas Savienības budžetā un starptautiskai sadarbībai;

9) šā likuma 16.panta piektajā daļā neminētu fiskālo risku izraisīto izdevumu palielināšana šā likuma 17.panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos, — ievērojot šo daļu nosacījumus;

10) to izdevumu palielināšana, kuri izriet no normatīvā akta pieņemšanas saskaņā ar šā likuma 9.pantu, ja atbilstoši tā nosacījumiem pieņemts normatīvais akts, kas paredz palielināt valsts budžeta ieņēmumus, lai segtu attiecīgo izdevumu palielinājumu, vai izdevumu samazināšana apjomā, kas kompensē valsts budžeta ieņēmumu kritumu, ja tiek pieņemts normatīvais akts, kas paredz samazināt valsts budžeta ieņēmumus.

(2) Ja saskaņā ar šā likuma 15.pantu noteiktais koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjoms, no kura atskaitīta attiecīgā gada fiskālā nodrošinājuma rezerve, salīdzinājumā ar to izdevumu apjomu, kurš noteikts saskaņā ar šā panta pirmo daļu un no kura atskaitīta iepriekšējā ietvara likumā attiecīgajam gadam noteiktā fiskālā nodrošinājuma rezerve, atšķiras vairāk nekā par 0,1 procentu no iekšzemes kopprodukta (faktiskajās cenās), ietvara likuma projektā attiecīgajam gadam tiek iekļauts saskaņā ar šā likuma 15.pantu noteiktais koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjoms.

(3) Ietvara likumā katram perioda gadam nosakāmi šādi rādītāji:

1) prognozētais iekšzemes kopprodukts salīdzināmajās un faktiskajās cenās;

2) prognozētais potenciālais iekšzemes kopprodukts, prognozētais potenciālā iekšzemes kopprodukta pieauguma temps un prognozētais potenciālā iekšzemes kopprodukta pieauguma temps diviem gadiem, kas seko perioda trešajam gadam;

3) plānotā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance, kas izteikta procentos no iekšzemes kopprodukta un noteikta saskaņā ar šā likuma 10.pantu. Termins "vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance" šajā likumā lietots tādā pašā nozīmē kā termins "strukturālā bilance" Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.novembra regulā (ES) Nr.1175/2011, ar ko groza Padomes regulu (EK) Nr.1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu;

4) plānotais vispārējās valdības sektorā iekļauto institūciju budžetu kopējais deficīts vai pārpalikums (turpmāk — vispārējās valdības budžeta bilance) procentos no iekšzemes kopprodukta;

5) prognozētie valsts budžeta ieņēmumi;

6) izlīdzinātie izdevumi, kas ietver:

a) kopējos attiecīgā gada izlīdzinātos izdevumus,

b) izlīdzinātos izdevumus Eiropas Savienības struktūrfondiem un Kohēzijas fondam visam plānošanas periodam un katram ietvara likuma perioda gadam,

c) izlīdzinātos izdevumus kopējai lauksaimniecības politikai un kopējai zivsaimniecības politikai visam plānošanas periodam un katram ietvara likuma perioda gadam,

d) izlīdzinātos valsts parāda apkalpošanas izdevumus, kas saistīti ar tās valsts parāda daļas apkalpošanu, kura ietilpst Valsts kases kompetencē;

7) koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi;

8) fiskālā nodrošinājuma rezerve (17.pants);

9) citi Likumā par budžetu un finanšu vadību paredzētie rādītāji.

(4) Ietvara likuma projektam pievienojami paskaidrojumi, kas ietver informāciju par:

1) prognozēto makroekonomisko attīstību, tās vidēja termiņa risku izvērtējumu, kā arī salīdzinājumu ar iepriekšējā gada ietvara likumā noteiktajām vidēja termiņa makroekonomiskajām prognozēm;

2) fiskālās politikas vidēja termiņa mērķiem, to sasniegšanai īstenojamiem pasākumiem, kā arī to salīdzinājumu ar iepriekšējā ietvara likumā noteiktajiem fiskālās politikas vidēja termiņa mērķiem;

3) ieņēmumu prognozi vidējam termiņam, kā arī tās salīdzinājumu ar iepriekšējā ietvara likumā vidējam termiņam noteikto ieņēmumu prognozi;

4) valdības parāda vidēja termiņa attīstības tendencēm;

5) to, kā aprēķināti šā panta trešajā daļā noteiktie rādītāji;

6) bilances koriģēšanu, ja tā veikta (11.pants);

7) uzkrāto bilanču starpībām (11.panta ceturtā daļa);

8) citiem rādītājiem, ja tas paredzēts Likumā par budžetu un finanšu vadību.

(5) Papildus šā panta ceturtajā daļā noteiktajiem paskaidrojumiem ietvara likuma projektam pievieno fiskālo risku deklarāciju (16.pants) un Fiskālās disciplīnas padomes sagatavotu fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu (29.pants).

6.pants. Fiskālie nosacījumi ietvara likuma grozījumu sagatavošanai

Sagatavojot ietvara likuma grozījumus, ievēro tos pašus fiskālos nosacījumus, kas attiecas uz ietvara likuma projekta sagatavošanu.

7.pants. Fiskālie nosacījumi gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta sagatavošanai un likuma izpildei

(1) Ja iepriekšējā gadā tika izstrādāts ietvara likums, gadskārtējā valsts budžeta likuma projekts tiek sagatavots saskaņā ar ietvara likumu, kura perioda pirmais gads sakrīt ar saimniecisko gadu, kuram tiek sagatavots konkrētais valsts budžeta likuma projekts. Ja iepriekšējā gadā netika izstrādāts ietvara likums, gadskārtējā valsts budžeta likuma projekts tiek sagatavots saskaņā ar ietvara likumu, kura perioda otrais gads sakrīt ar saimniecisko gadu, kuram tiek sagatavots konkrētais valsts budžeta likuma projekts. Tā sagatavošanā ņem vērā precizētās makroekonomiskās attīstības un ieņēmumu prognozes.

(2) Sagatavojot gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu, valsts budžeta izdevumus, no kuriem izslēgti izdevumi tajās izdevumu pozīcijās, kurām saskaņā ar šā likuma 18.pantu tiek noteikta izdevumu izlīdzināšana, nosaka mazākus par ietvara likumā attiecīgajam gadam noteiktajiem koriģētajiem maksimāli pieļaujamiem valsts budžeta izdevumiem, kas precizēti šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos. Šī starpība ir fiskālā nodrošinājuma rezerve (17.pants).

(3) Izpildot gadskārtējo valsts budžeta likumu, nedrīkst pārsniegt ietvara likumā attiecīgajam gadam noteikto koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu, no kura atskaitīta fiskālā nodrošinājuma rezerve, izņemot šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētos gadījumus.

8.pants. Fiskālie nosacījumi gadskārtējā valsts budžeta likuma grozījumu sagatavošanai

Sagatavojot grozījumus gadskārtējā valsts budžeta likumā, valsts budžeta izdevumus, no kuriem izslēgti izdevumi tajās izdevumu pozīcijās, kurām saskaņā ar šā likuma 18.pantu tiek noteikta izdevumu izlīdzināšana, nosaka mazākus par ietvara likumā attiecīgajam gadam noteiktajiem koriģētajiem maksimāli pieļaujamiem valsts budžeta izdevumiem, kas precizēti šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos. Šī starpība ir fiskālā nodrošinājuma rezerve (17.pants).

9.pants. Budžetu ietekmējošo normatīvo aktu pieņemšana

(1) Ja Ministru kabinets iesniedz Saeimā izskatīšanai likumprojektu, kas izraisa ietvara likumā noteikto koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu pārsniegumu, kurš nav saistīts ar šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem, vai kas izraisa ietvara likumā plānoto valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu, Ministru kabinets vienlaikus iesniedz Saeimai arī likumprojektu vai likumprojektus, kas paredz izdevumu pieauguma vai ieņēmumu samazinājuma kompensēšanu. Kompensēšana notiek, palielinot ieņēmumus vai samazinot izdevumus.

(2) Ja Ministru kabinets pieņem normatīvo aktu, kas izraisa ietvara likumā noteikto koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu griestu pārsniegumu, kurš nav saistīts ar šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem, vai kas izraisa ietvara likumā plānoto valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu, Ministru kabinets nodrošina, ka vienlaikus stājas spēkā arī tāds normatīvais akts vai tādi normatīvie akti, kas kompensē izdevumu pieaugumu vai ieņēmumu samazinājumu. Kompensēšana notiek, palielinot ieņēmumus vai samazinot izdevumus.

(3) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie izdevumus palielinošie vai ieņēmumus samazinošie normatīvie akti pasliktina arī vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci, Ministru kabinets nodrošina, ka Saeimai iesniegtais kompensējošais normatīvais akts vai kompensējošie normatīvie akti (šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā), vai Ministru kabineta pieņemtais normatīvais akts vai normatīvie akti (šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā) garantē vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances izlīdzināšanos.

10.pants. Bilances nosacījums

Vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci ietvara likuma projektā katram perioda gadam nedrīkst noteikt mazāku par -0,5 procentiem no attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta (turpmāk — minimālā plānojamā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance).

11.pants. Minimālās plānojamās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances koriģēšana

(1) Izstrādājot ietvara likuma projektu, minimālā plānojamā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance tiek koriģēta šajā pantā noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu to, ka iepriekšējo gadu faktiskās novirzes no bilances nosacījuma neietekmē budžeta sabalansētību.

(2) Katram saimnieciskajam gadam Finanšu ministrija līdz nākamā gada 1.decembrim aprēķina faktiskās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances un minimālās plānojamās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances starpību.

(3) Ja Finanšu ministrija faktisko vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci iepriekšējos saimnieciskajos gados ir pārrēķinājusi, tā, veicot aprēķinu, attiecīgi pārrēķina arī bilanču starpību.

(4) Finanšu ministrija visu gadu bilanču starpību summu uzskaita nacionālajā valūtā. Minimālo plānojamo vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci koriģē, ja ietvara likuma projekta sagatavošanas gadā uzkrāto bilanču starpību summa, atskaitot iepriekšējos trijos gados jau piemēroto vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances palielinājumu (šā panta piektā daļa), ir negatīva un tās absolūtā vērtība ir vismaz 0,5 procenti no attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta. Koriģēšana veicama saskaņā ar šā panta piekto daļu un ievērojot šā panta sestās un septītās daļas nosacījumus.

(5) Ietvara likuma projektā trešajam gadam minimālo plānojamo vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci nosaka par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta lielāku, nekā noteikts šā likuma 10.pantā.

(6) Koriģēšanu neveic, ja prognozētā iekšzemes kopprodukta un potenciālā iekšzemes kopprodukta starpība salīdzināmajās cenās ir negatīva. Koriģēšanu veic tajā gadā, kad minētā starpība ir pozitīva.

(7) Ja, sagatavojot ietvara likuma projektu, attiecībā uz tā perioda pirmo vai otro gadu bija paredzēta minimālās plānojamās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances koriģēšana, bet šā ietvara likuma projekta sagatavošanas laikā uzkrāto bilanču starpību negatīvā vērtība kļuvusi mazāka par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta, koriģēšanu neveic.

12.pants. Atkāpe no bilances nosacījuma

(1) Sagatavojot ietvara likuma projektu, var atkāpties no šā likuma 10.panta nosacījuma šādos gadījumos:

1) īstenojami dabas katastrofu, avāriju un citu dabas vai sociālo procesu izraisītu materiālo zaudējumu novēršanas pasākumi, kuru prognozētās izmaksas vienā saimnieciskajā gadā pārsniedz 0,1 procentu no attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta;

2) novēršams Satversmes 62.pantā minētais apdraudējums;

3) ekonomikas nopietnas lejupslīdes laikā. Termins "ekonomikas nopietna lejupslīde" šajā likumā lietots tādā pašā nozīmē kā Padomes 2005.gada 27.jūnija regulā (EK) Nr.1056/2005, ar kuru groza regulu (EK) Nr.1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos atkāpes apjoms nedrīkst pārsniegt nepieciešamo izmaksu apjomu.

(3) Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajā gadījumā atkāpe ir pieļaujama tādā apjomā, kāds nepieciešams ekonomikas nopietnas lejupslīdes pārvarēšanai, un nedrīkst pārsniegt prognozēto ieņēmumu samazinājumu. Nosakot atkāpes apjomu, izvērtē Fiskālās padomes viedokli.

13.pants. Izdevumu pieauguma nosacījums

Ietvara likuma projekts izstrādājams, ievērojot izdevumu pieauguma nosacījumu, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.novembra regulas (ES) Nr.1175/2011, ar ko groza Padomes regulu (EK) Nr.1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu, 9.pantu tiek piemērots, izstrādājot šajā regulas pantā minēto Eiropas Komisijas izvērtējumu.

14.pants. Parāda nosacījums

(1) Ietvara likuma projekts izstrādājams, ievērojot nosacījumu, ka vispārējās valdības parāds saimnieciskā gada beigās nedrīkst pārsniegt 60 procentus no iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās.

(2) Vispārējās valdības parādu aprēķina saskaņā ar Eiropas Padomes 1996.gada 25.jūnija regulā (EK) Nr.2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā noteikto vispārējās valdības parāda aprēķināšanas metodoloģiju.

15.pants. Koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu noteikšana

Izstrādājot ietvara likuma projektu, koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus attiecīgajam gadam nosaka tā, lai vienlaikus tiktu ievērots bilances nosacījums un izdevumu pieauguma nosacījums.

16.pants. Fiskālo risku vispārējā vadība

(1) Ministru kabinets nodrošina fiskālo risku vispārējo vadību. Fiskālo risku vispārējās vadības mērķis ir nodrošināt šā likuma 5.panta trešās daļas 1., 3., 4., 5. un 7.punktā noteikto rādītāju (turpmāk — fiskālie rādītāji) stabilitāti vidējā termiņā neatkarīgi no ārējo faktoru izraisītām izmaiņām, kā arī mazināt ārējo faktoru izraisītu izmaiņu ietekmi uz fiskālajiem rādītājiem katrā ietvara likuma perioda gadā.

(2) Fiskālo risku vispārējā vadība ietver ikgadēju fiskālo risku identificēšanu, to iestāšanās varbūtības un fiskālās ietekmes novērtēšanu, kā arī fiskālo risku novēršanai vai mazināšanai nepieciešamo pasākumu izstrādi. Fiskālo risku vispārējā vadība ietver arī mehānismu, atbilstoši kuram vispārējās valdības sektorā ietilpstošās institūcijas sadarbojas iepriekš minēto funkciju veikšanā.

(3) Ministru kabinets izstrādā kārtību, kādā tiek īstenota fiskālo risku vispārējā vadība.

(4) Ietvara likuma projektā noteikto fiskālo rādītāju stabilitātes nodrošināšanai nepieciešamie pasākumi tiek noteikti fiskālo risku deklarācijā, kuru apstiprina Ministru kabinets. Fiskālo risku deklarācijā ietver:

1) fiskālo risku vispārējās vadības apraksta kopsavilkumu, veiktos un plānotos uzraudzības pasākumus, priekšlikumus risku vadības sistēmas pilnveidošanai un to ieviešanā panāktā progresa vērtējumu, kā arī minētās informācijas salīdzinājumu ar iepriekšējā fiskālo risku deklarācijā sniegto informāciju;

2) fiskālo risku klasifikāciju;

3) fiskālo risku ietekmes un iestāšanās varbūtības novērtēšanas metodes;

4) fiskālo risku, kuru iestāšanās varbūtība un fiskālā ietekme ir novērtēta (turpmāk — kvantificējamie fiskālie riski), detalizētu izklāstu (riska avota apraksts, uzņemto saistību apjoms, fiskālā ietekme, iestāšanās varbūtība, riska vadības mehānisms, lietotais riska notikuma seku novēršanas mehānisms, izmaiņas minētajā informācijā salīdzinājumā ar iepriekšējo fiskālo risku deklarāciju);

5) fiskālo risku, kuru iestāšanās varbūtība vai fiskālā ietekme nav novērtēta (turpmāk — nekvantificējamie fiskālie riski), izklāstu, tajā pēc iespējas ietverot arī šīs daļas 4.punktā minēto informāciju;

6) fiskālā nodrošinājuma rezerves (17.pants) aprēķinu, ieskaitot fiskālā nodrošinājuma aprēķinu attiecībā uz katru fiskālo risku deklarācijā iekļauto fiskālo risku, kuram tiek aprēķināta rezerve.

(5) Fiskālo risku deklarācijā iekļauj vismaz šādus kvantificējamos fiskālos riskus:

1) kārtējo maksājumu Eiropas Savienības budžetā un starptautiskai sadarbībai pieaugums;

2) projektu un pasākumu īstenošanai nepieciešamo un no attiecīgās programmas neatmaksājamo izdevumu pieaugums tādām Eiropas Savienības politiku instrumentu un citām ārvalstu finanšu palīdzības programmām, kurām netiek piemērota izdevumu izlīdzināšana;

3) pamatbudžeta izdevumu pieaugums sakarā ar aktuālākām valsts sociālo pabalstu un pensiju saņēmēju kontingenta prognozēm;

4) speciālā budžeta izdevumu pieaugums sakarā ar aktuālākām sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju kontingenta, kā arī pensiju un pabalstu vidējā apmēra prognozēm.

17.pants. Fiskālā nodrošinājuma rezerve un fiskālo risku izraisīto izdevumu segšanas nosacījumi

(1) Fiskālā nodrošinājuma rezerves mērķis ir nodrošināt ietvara likumā attiecīgajam gadam noteikto vispārējās valdības budžeta bilances plānoto līmeni nelielu makroekonomisko svārstību gadījumā un fiskālo risku deklarācijā iekļauto kvantificējamo fiskālo risku izraisīto izdevumu segšanas gadījumā.

(2) Fiskālā nodrošinājuma rezerves apjomu ietvara likuma projektā nosaka atbilstoši fiskālo risku deklarācijā iekļautajiem kvantificējamiem fiskālajiem riskiem. Tā nevar būt mazāka par 0,1 procentu no iekšzemes kopprodukta.

(3) Ministru kabinets apstiprina fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoma noteikšanas metodoloģiju.

(4) Ja fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoms nav pietiekams fiskālo risku deklarācijā iekļauto kvantificējamo fiskālo risku izraisīto izdevumu segšanai, izdevumi var pārsniegt koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus.

(5) Fiskālo risku deklarācijā iekļauto nekvantificējamo fiskālo risku un neiekļauto fiskālo risku izraisītos izdevumus, ja tie neatbilst šā likuma 12.panta pirmās daļas 1. un 2.punkta nosacījumiem un ja to visu kopapjoms nepārsniedz 0,1 procentu no iekšzemes kopprodukta, var veikt, pārsniedzot koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus.

(6) Ministru kabinets izstrādā priekšlikumus izdevumu samazināšanai citās izdevumu pozīcijās vai ieņēmumu palielināšanai, lai kompensētu fiskālo risku deklarācijā iekļauto nekvantificējamo fiskālo risku un neiekļauto fiskālo risku izraisītos izdevumus, ja tie neatbilst šā likuma 12.panta pirmās daļas 1. un 2.punkta nosacījumiem un ja to visu kopapjoms pārsniedz 0,1 procentu no iekšzemes kopprodukta.

18.pants. Izdevumu izlīdzināšanas mehānisms

(1) Lai nodrošinātu stabilu izdevumu vidēja termiņa plānošanu, atsevišķām valsts budžeta izdevumu pozīcijām piemēro izdevumu izlīdzināšanas mehānismu.

(2) Izdevumu izlīdzināšanas mehānisms tiek piemērots šādām valsts budžeta izdevumu pozīcijām:

1) Eiropas Savienības struktūrfondu, Kohēzijas fonda, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izdevumiem;

2) valsts budžeta izdevumiem, kas saistīti ar tās valsts parāda daļas apkalpošanu, kura ietilpst Valsts kases kompetencē.

(3) Kopējos attiecīgā gada izlīdzinātos izdevumus nosaka kā visu šā panta otrajā daļā minēto izlīdzināto izdevumu summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta ceturto un sesto daļu.

(4) Eiropas Savienības struktūrfondu, Kohēzijas fonda, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas projektu un pasākumu izlīdzināto izdevumu apjomu nosaka:

1) gadā, kas ietilpst programmas periodā, — attiecīgā fonda vai politikas projektu un pasākumu kopējo no ārvalstu finanšu palīdzības programmas neapmaksājamo izdevumu apjomu dalot ar programmas perioda gadu skaitu un pieskaitot no ārvalstu finanšu palīdzības programmas apmaksājamo attiecīgā gada izdevumu apjomu;

2) gadā, kas neietilpst programmas periodā, — no ārvalstu finanšu palīdzības programmas apmaksājamo attiecīgā gada izdevumu apjomā.

(5) Programmas periods šā likuma izpratnē ir ārvalstu finanšu palīdzības programmas plānošanas periods.

(6) Valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus katram ietvara likuma gadam nosaka saskaņā ar valsts parāda pieauguma tendenci, izslēdzot izdevumu svārstības, kas izriet no prognozētām procentu likmju svārstībām.

(7) Ministru kabinets apstiprina valsts parāda apkalpošanas izlīdzināto izdevumu aprēķināšanas metodoloģiju.

19.pants. Valsts pamatbudžeta faktisko ieņēmumu pārsniegums pār faktiskajiem izdevumiem un tā izmantošana

(1) Valsts pamatbudžeta faktisko ieņēmumu pārsniegums pār faktiskajiem izdevumiem tiek ieskaitīts ilgtermiņa stabilizācijas rezervē vai novirzīts valsts parāda dzēšanai.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījums neattiecas uz tādu valsts pamatbudžeta faktisko ieņēmumu pārsniegumu pār faktiskajiem izdevumiem, kas izmantojams turpmākajos gados saskaņā ar citiem likumiem.

(3) Ministru kabinets katru gadu lemj par pārsnieguma — ja tāds ir — novirzīšanu valdības parāda dzēšanai vai ieskaitīšanai ilgtermiņa stabilizācijas rezervē.

20.pants. Makroekonomiskās prognozes

(1) Makroekonomiskās vidēja termiņa prognozes, tai skaitā iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa prognozes, iekšzemes kopprodukta deflatora prognozes un potenciālā iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa prognozes, izstrādā Finanšu ministrija.

(2) Makroekonomiskās prognozes tiek saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju.

III nodaļa
Fiskālās disciplīnas uzraudzība

21.pants. Fiskālās disciplīnas padomes statuss

Fiskālās disciplīnas padome (turpmāk — Padome) ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas tiek izveidota šā likuma ievērošanas uzraudzībai.

22.pants. Padomes sastāvs

(1) Padomes sastāvā ir šādi seši locekļi:

1) trīs pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīga priekšlikuma izvirzīti pārstāvji;

2) trīs vismaz desmit Saeimas deputātu izvirzīti pārstāvji.

(2) Par Padomes locekļiem var ievēlēt finanšu un ekonomikas jomas lietpratējus no Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, kuriem ir pieredze fiskālās politikas jautājumos.

(3) Kandidatūras iesniedzēju paraksti nozīmē, ka izvirzītais kandidāts piekritis savas kandidatūras izvirzīšanai.

23.pants. Padomes locekļa pilnvaras

Padomes locekļus amatā apstiprina Saeima uz sešiem gadiem. Viens un tas pats Padomes loceklis var ieņemt amatu Padomē ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas.

24.pants. Ierobežojums Padomes locekļiem

Par Padomes locekli nedrīkst būt:

1) persona, kura ieņem amatu politiskajā partijā vai politisko partiju apvienībā;

2) persona, kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ja tā nav reabilitēta vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta.

25.pants. Padomes locekļa pilnvaru izbeigšanās

(1) Padomes locekļa pilnvaras izbeidzas, ja:

1) viņš ar Saeimas lēmumu atbrīvots no amata;

2) izbeidzas viņa pilnvaru termiņš;

3) viņš notiesāts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā.

(2) Saeima atbrīvo Padomes locekli no amata, ja:

1) viņš atstāj amatu pēc paša vēlēšanās. Padomes loceklis par amata atstāšanu rakstveidā paziņo Padomei, kas par to informē Saeimu ne vēlāk kā 14 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas;

2) viņš sešus mēnešus bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies Padomes darbā, nav apmeklējis vairāk kā pusi no Padomes sēdēm vai ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas slimības vai citu iemeslu dēļ nespēj pildīt amata pienākumus;

3) ir konstatēti tādi normatīvajos aktos noteikti apstākļi, kas liedz attiecīgajai personai būt par Padomes locekli.

26.pants. Padomes priekšsēdētājs

(1) Padomes locekļi no sava vidus, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu uz trim gadiem ievēlē Padomes priekšsēdētāju. Viena un tā pati persona var ieņemt Padomes priekšsēdētāja amatu ne vairāk kā sešus gadus pēc kārtas.

(2) Padomes priekšsēdētājs:

1) organizē un vada Padomes darbu;

2) sasauc un vada Padomes sēdes;

3) pieņem darbā un atbrīvo no darba Padomes sekretāru;

4) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Padomi.

27.pants. Padomes priekšsēdētāja vietnieks

(1) Padomes locekļi no sava vidus, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu uz trim gadiem ievēlē Padomes priekšsēdētāja vietnieku. Viena un tā pati persona var ieņemt Padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu ne vairāk kā sešus gadus pēc kārtas.

(2) Padomes priekšsēdētāja vietnieks Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā izpilda šā likuma 26.panta otrajā daļā noteiktās funkcijas.

28.pants. Padomes kompetence

(1) Padome uzrauga šajā likumā noteikto fiskālo nosacījumu ievērošanu ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta sagatavošanā, šo likumu izpildē un grozījumu sagatavošanā.

(2) Padome pārbauda bilances nosacījuma un izdevumu pieauguma nosacījuma piemērošanas pareizību, tai skaitā veicot neatkarīgu potenciālā iekšzemes kopprodukta un nominālā iekšzemes kopprodukta novērtējumu un strukturālās bilances aprēķinu.

(3) Padome uzrauga šā likuma nosacījumu ievērošanu gadskārtējā valsts budžeta likuma izpildē, pašvaldību konsolidētā budžeta un atvasinātu publisku personu budžetu summāro fiskālo rādītāju atbilstību prognozētajām vērtībām.

(4) Padome sagatavo viedokli par to, cik liela atkāpe no bilances nosacījuma pieļaujama ekonomikas nopietnas lejupslīdes laikā (12.panta pirmās daļas 3.punkts).

(5) Padome sagatavo viedokli par fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoma atbilstību valstī pastāvošajiem fiskālajiem riskiem (16.panta ceturtā daļa).

(6) Padome sagatavo fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu un, ja nepieciešams, neatbilstības ziņojumu (29.pants).

(7) Padome sagatavo un iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam viedokli citos fiskālās politikas un makroekonomiskās attīstības jautājumos, ja atzīst tos par būtiskiem šā likuma normu ievērošanai.

(8) Lai sagatavotu šajā likumā noteiktos ziņojumus, Padome novērtē un analizē valsts fiskālās politikas ilgtspēju.

(9) Padomei ir šādas tiesības:

1) atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī ārvalstu institūcijām;

2) pieprasīt un saņemt no valsts institūcijām Padomes uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

3) sniegt Finanšu ministrijai un Ministru kabinetam ieteikumus jautājumos par ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādi;

4) uzaicināt ekspertus un citus speciālistus piedalīties un sniegt viedokli Padomes sēdēs;

5) sniegt Ministru kabinetam ierosinājumus par nepieciešamajiem grozījumiem ar valsts fiskālo disciplīnu saistītos normatīvajos aktos.

(10) Ja Padomes loceklim par kādu Padomes ziņojumos ietverto jautājumu ir atšķirīgs viedoklis, viņam ir tiesības piecu darba dienu laikā to pievienot ziņojumam.

29.pants. Padomes ziņojumi

(1) Padome līdz ietvara likuma projekta iesniegšanai Saeimā sagatavo fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu. Ziņojums tiek pievienots ietvara likuma projektam un iesniegts Saeimai. Ziņojumu publisko arī Finanšu ministrijas mājaslapā internetā.

(2) Ja Padome atklāj šā likuma pārkāpumus vai Padomei tie kļūst zināmi, tā sagatavo neatbilstības ziņojumu, kurā ietver rekomendācijas neatbilstību novēršanai. Neatbilstības ziņojumu sagatavo nekavējoties pēc neatbilstības konstatēšanas, iesniedz Ministru kabinetam un Saeimai, kā arī publisko Finanšu ministrijas mājaslapā internetā.

30.pants. Padomes sēžu sasaukšana un lēmumu pieņemšana

(1) Padome savas darbības noteikšanai izstrādā un apstiprina iekšējās kārtības noteikumus. Iekšējās kārtības noteikumi paredz Padomes kārtējo sēžu sasaukšanas laiku un kārtību.

(2) Padomes ārkārtas sēdi sasauc, ja to pieprasa Padomes priekšsēdētājs vai vismaz četri Padomes locekļi.

(3) Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz četri Padomes locekļi, un lēmumu pieņem, ja par to nobalso ne mazāk kā četri Padomes locekļi.

(4) Padomes sēdēs pieņemtie lēmumi un Padomes sagatavotie ziņojumi ir publiski pieejami.

31.pants. Padomes darba nodrošināšana

(1) Padomes sekretāra funkcijas un darba pienākumus nosaka Padome.

(2) Padomes darbību tehniski nodrošina Finanšu ministrija.

(3) Padomes locekļi saņem atlīdzību atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam un proporcionāli nostrādātajam laikam. Padomes locekļu stundas algas likmi nosaka, Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos, piemērojot koeficientu 0,056. Izmaksājamās atlīdzības apmērs mēnesī nepārsniedz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta 6.³ daļā noteikto apmēru.

(4) Padomes piesaistītajiem ekspertiem atlīdzību nosaka proporcionāli nostrādātajam laikam un atbilstoši vidējai līdzvērtīga darba cenai darba tirgū.

(5) Padomes sekretāra atlīdzību nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam. Padomes sekretārs Padomē ir nodarbināts normālā darba laika ietvaros.

(6) Finanšu ministrija atsevišķā Finanšu ministrijas budžeta programmā (apakšprogrammā) plāno Padomes darba nodrošināšanai nepieciešamos izdevumus, paredzot:

1) atlīdzību Padomes locekļiem saskaņā ar šā panta trešo daļu vismaz par sešām Padomes sēdēm gadā, tai skaitā vismaz par astoņām stundām sakarā ar gatavošanos katrai Padomes sēdei;

2) atlīdzību Padomes sekretāram;

3) atlīdzību Padomes piesaistītajiem ekspertiem — ne mazāk kā 50 procentu apmērā no Padomes locekļu un Padomes sekretāra atalgojuma fonda;

4) transporta izdevumu un izdevumu par naktsmītni kompensēšanu Padomes locekļiem saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta 6.³ daļu, ievērojot šādus nosacījumus:

a) ja tiek izmantots gaisa transporta līdzeklis, kompensējamie izdevumi nepārsniedz izmaksas par braucienu ekonomiskajā klasē,

b) izdevumi par naktsmītni kompensējami ne vairāk kā par trim naktīm, nepārsniedzot 70 latus par vienu nakti;

5) Padomes darbības tehniskajam nodrošinājumam nepieciešamos izdevumus.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 10.panta nosacījumu sāk piemērot no brīža, kad iepriekšējā gada plānotā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance ir lielāka par -1,0 procentu no iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās. Līdz šā nosacījuma izpildei vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance tiek plānota vismaz par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās augstāka nekā iepriekšējā gadā plānotā vai faktiskā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance. Ja starptautiskajā līgumā, ko apstiprinājusi Saeima, tiek noteikts cits vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances pieauguma temps, 0,5 procentu pieauguma vietā tiek piemērots starptautiskajā līgumā noteiktais pieauguma temps.

2. Sagatavojot 2014., 2015. un 2016.gada ietvara likuma projektu:

1) fiskālo risku deklarācija tam netiek pievienota;

2) koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi perioda pirmajam un otrajam gadam tiek noteikti saskaņā ar šā likuma 15.pantu un ievērojot šo pārejas noteikumu 1.punktu.

3. Fiskālā nodrošinājuma rezerve 2014. un 2015.gadam netiek noteikta. Fiskālā nodrošinājuma rezerve 2016.gadam tiek noteikta kā 0,1 procents no iekšzemes kopprodukta.

4. Uz šā likuma 16.panta piektajā daļā noteiktajiem fiskālajiem riskiem 2014.gadā attiecināmi šā likuma nosacījumi, kas piemērojami fiskālo risku deklarācijā iekļautajiem kvantificējamiem riskiem.

5. Izdevumu izlīdzināšanu valsts parāda apkalpošanas izdevumiem sāk piemērot no 2017.gada.

6. Izdevumu izlīdzināšanu Eiropas Savienības struktūrfondu, Kohēzijas fonda, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas projektu un pasākumu izdevumiem sāk piemērot no 2016.gada.

7. Šā likuma 11.pantā minēto faktiskās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances un minimālās plānojamās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances starpību sāk aprēķināt par 2013.gadu, un pirmo aprēķinu Finanšu ministrija veic līdz 2014.gada 1.decembrim.

8. Padome darbu sāk 2014.gada 1.janvārī.

9. Saeima, ievēlot Padomi pirmo reizi, trīs tās locekļus — šā likuma 22.panta pirmās daļas 1.punktā minētos pārstāvjus — ievēlē uz sešiem gadiem, bet šā likuma 22.panta pirmās daļas 2.punktā minētos pārstāvjus — uz trim gadiem.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2011.gada 8.novembra direktīvas Nr.2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām.

Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 31.janvārī.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2013.gada 20.februārī