Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"

Izdarīt likumā "Par piesārņojumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 9.nr.; 2002, 16.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 5.nr.; 2006, 9.nr.; 2007, 21., 23.nr.; 2009, 12.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.; 2010, 104., 206.nr.; 2011, 120.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"" ar vārdiem "oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"".

2. 1.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) būtiska izmaiņa — iekārtas īpašību vai darbības veida izmaiņa vai paplašināšana, kas var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi;";

papildināt pantu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

"1¹) atļauja — kompetentās iestādes izdots administratīvs akts, kas atļauj veikt piesārņojošu darbību ar nosacījumu, ka iekārta vai tās daļa funkcionē atbilstoši vides aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos un šajā administratīvajā aktā noteiktajām prasībām;";

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3) emisija — tieša vai netieša vielu, vibrācijas, siltuma, nejonizējoša starojuma vai trokšņa izplūde no stacionāra vai difūza avota gaisā, ūdenī vai zemē;";

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

"7) piesārņojums — cilvēka rīcības izraisīta vielu, vibrācijas, siltuma vai trokšņa tieša vai netieša novadīšana gaisā, ūdenī vai zemē, kam var būt kaitīga ietekme uz cilvēku veselību vai vidi un kas var radīt kaitējumu īpašumam vai ietekmēt dabas resursu izmantošanu un cita veida likumīgu vides izmantošanu;";

papildināt pantu ar 17., 18., 19., 20. un 21.punktu šādā redakcijā:

"17) iekārta — stacionāra tehniska vienība, kurā tiek veikta viena vai vairākas A, B vai C kategorijas piesārņojošas darbības, kā arī citas ar iekārtas pamatdarbību tieši tehniski saistītas darbības, kas ietekmē emisiju vai piesārņojumu un tiek veiktas ar iekārtas darbību saistītā teritorijā;

18) jauns tehnisks paņēmiens — šā likuma 1.pielikumā noteiktajām piesārņojošām darbībām (iekārtām) paredzēts tehnisks paņēmiens, kas, ieviests ražošanā, var nodrošināt augstāku vispārējo vides aizsardzības līmeni vai vismaz tādu pašu vides aizsardzības līmeni un lielākus izmaksu ietaupījumus nekā pašreizējie labākie pieejamie tehniskie paņēmieni;

19) secinājumi par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem — rūpniecības nozarei vai piesārņojošai darbībai Eiropas Komisijas noteikto labāko pieejamo tehnisko paņēmienu apraksts, kā arī ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistītās emisiju robežvērtības, izejvielu patēriņa līmeņi, piesārņojošas darbības uzraudzība un uz piesārņojošu darbību attiecināmi vietas sanācijas pasākumi;

20) vides inspicēšana — rīcības veidu kopums, ko veic kompetentā iestāde vai persona, ja kompetentā iestāde tai devusi šādu uzdevumu, tai skaitā iekārtu pārbaude, emisiju pārraudzība un iekšējo ziņojumu un pārbaudes dokumentu kontrole, pašuzraudzības pārbaude, izmantoto tehnisko paņēmienu un iekārtas vides pārraudzības atbilstības pārbaude, kuras mērķis ir uzlabot iekārtu atbilstību atļauju nosacījumiem un, ja nepieciešams, pārraudzīt to ietekmi uz vidi, kā arī nodrošināt iekārtas darbības atbilstību normatīvajiem aktiem par vides aizsardzību;

21) augsne — zemes garozas virsējais slānis, kas atrodas starp pamatiezi un zemes virsmu un ir veidots no minerāldaļiņām, organiskām vielām, ūdens, gaisa un dzīviem organismiem."

3. Izteikt 6.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja ir pārkāpti atļaujas nosacījumi vai apdraudēta šo nosacījumu turpmākā ievērošana, operators par to nekavējoties paziņo attiecīgajai Valsts vides dienesta reģionālajai vides pārvaldei (turpmāk — reģionālā vides pārvalde) un rīkojas tā, lai nodrošinātu, ka iekārtas normāla darbība tiek atjaunota visdrīzākajā laikā vai attiecīgi tiek novērsts iespējamais atļaujas nosacījumu ievērošanas apdraudējums. Ja reģionālā vides pārvalde uzskata, ka operatora veiktie pasākumi nenodrošina iekārtas darbības atjaunošanu atbilstoši atļaujas nosacījumiem vai nenovērš iespējamo šo nosacījumu ievērošanas apdraudējumu, tā izvirza tādus nosacījumus, kas nodrošinās iekārtas darbību atbilstoši normatīvo aktu prasībām un atļaujas nosacījumiem."

4. Papildināt likumu ar 8.² pantu šādā redakcijā:

"8.² pants. Oglekļa dioksīda uzglabāšana

Latvijas teritorijā, tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā ir aizliegta oglekļa dioksīda uzglabāšana ģeoloģiskās struktūrās, kā arī vertikālajā ūdens slānī."

5. 11.pantā:

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) noteikumus par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi;";

papildināt otro daļu ar 19. un 20.punktu šādā redakcijā:

"19) kārtību, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no sadedzināšanas iekārtām;

20) kārtību, kādā ierobežojama gaistošo organisko savienojumu emisija no iekārtām, kurās izmanto organiskos šķīdinātājus."

6. Izteikt 19.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Lai uzsāktu vai turpinātu A vai B kategorijas darbību, kā arī būtisku izmaiņu gadījumā operators saņem atļauju veikt piesārņojošu darbību."

7. Izteikt 20.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) A kategorijas atļauju nosacījumi iekārtām, kas tiek izmantotas jaunu tehnisko paņēmienu pētīšanai, izstrādei vai pārbaudei, noteikti šā likuma 31.panta septītajā daļā."

8. 21.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "Labākie" ar vārdu "pieejamie";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Tehniskie paņēmieni ir pieejami, ja tie ir ekonomiski un tehniski pamatoti un neatkarīgi no tā, vai tie iepriekš lietoti vai ieviesti ražošanā Latvijā, tos ir iespējams ieviest noteiktā rūpniecības nozarē, ņemot vērā attiecīgās izmaksas un priekšrocības.";

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem "vides aizsardzības līmeni" ar vārdu "kopumā";

izteikt piektās daļas 13.punktu šādā redakcijā:

"13) pamatojas uz secinājumiem par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem. Veicot darbības, kurām atļaujas izsniegšanas vai atļaujas pārskatīšanas brīdī nav piemērojamu secinājumu par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem, izmanto informāciju par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem, kuru publicējusi Eiropas Komisija vai starptautiskās organizācijas;";

papildināt piekto daļu ar 14.punktu šādā redakcijā:

"14) nodrošina, ka iekārtas radīto emisiju robežvērtības nepārsniedz atbilstoši labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem noteiktās emisiju robežvērtības."

9. Izteikt 24.² panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Tādu piesārņojošu darbību veikšanai, kuras atbilst noteiktai rūpniecības nozarei un kurām raksturīga attiecīgajai nozarei specifiska iedarbība uz vidi, var noteikt īpašas prasības. Nosakot īpašas prasības, kas attiecināmas uz šā likuma 1.pielikumā minētajām piesārņojošām darbībām (iekārtām), ņem vērā secinājumus par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem."

10. Izslēgt 25.panta otrās daļas 1.punktā vārdu "noslēguma".

11. 28.pantā:

papildināt otrās daļas 3.punktu pēc vārdiem "kuri rada" ar vārdu "troksni";

izteikt 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Iesniegumam pievieno:

1) šā panta otrajā daļā minētās informācijas kopsavilkumu, kurā nelieto specifiskus tehniskos aprakstus un terminus, lai tas būtu viegli saprotams sabiedrībai;

2) pamatziņojumu par augsnes un pazemes ūdeņu kvalitāti iekārtas teritorijā (turpmāk — pamatziņojums), ja tas nepieciešams A kategorijas darbību veikšanai saskaņā ar šā likuma 29.panta sesto daļu.";

izslēgt trešajā un ceturtajā daļā vārdu "noslēguma".

12. Papildināt 29.pantu ar sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja A kategorijas darbība ietver tādu bīstamo ķīmisko vielu lietošanu, ražošanu vai emisiju, kas var radīt augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojumu iekārtas teritorijā, operators izstrādā pamatziņojumu un kopā ar iesniegumu A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas saņemšanai un tam pievienoto šā panta 2.¹ daļas 1.punktā minēto informācijas kopsavilkumu iesniedz to reģionālajai vides pārvaldei. Pamatziņojumu, kas nepieciešams esošo piesārņojošo darbību veikšanai, vides pārvaldei iesniedz, pirms piesārņojošas darbības atļauja pirmo reizi tiek pārskatīta saskaņā ar šā likuma 32.panta 3.² daļu. Reģionālā vides pārvalde pamatziņojumā ietverto informāciju izmanto, izvirzot atļaujas nosacījumus iekārtas darbībai vai, ja iekārtas darbība tiek pārtraukta, iekārtas teritorijas sakārtošanai atbilstošā stāvoklī saskaņā ar šā likuma 30.pantu. Pamatziņojuma izstrāde nav nepieciešama A kategorijas darbībām, kurām augsnes un pazemes ūdeņu kvalitātes izvērtējums veikts ietekmes uz vidi novērtējuma laikā, ja iesniegums par atļaujas saņemšanu to veikšanai iesniegts ne vēlāk kā trīs gadus pēc tam, kad saņemts atzinums par ietekmes uz vidi novērtējumu.

(7) Ministru kabinets nosaka pamatziņojuma izstrādes kārtību un saturu.

(8) Ja pamatziņojumā ietvertā informācija norāda uz piesārņojuma līmeni, kas rada risku cilvēku veselībai vai videi, reģionālā vides pārvalde, pārskatot A kategorijas darbības atļauju, izvirza operatoram nosacījumus tādu pasākumu veikšanai, kas nepieciešami, lai nodrošinātu iekārtas teritorijas sakārtošanu atbilstošā stāvoklī. Reģionālā vides pārvalde nosacījumus pamato ar normatīvo aktu prasībām par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem, kā arī par pazemes ūdeņu kvalitāti."

13. Papildināt 30.pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(5) A kategorijas darbības pārtraukšanas gadījumā operators nodrošina augsnes un pazemes ūdeņu stāvokļa novērtējumu attiecībā uz tām bīstamajām ķīmiskajām vielām, kādas izmantotas ražošanā, ražotas iekārtā vai novadītas vidē. Iesniedzot reģionālajai vides pārvaldei iesniegumu par iekārtas darbības pārtraukšanu, operators tam pievieno augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojuma novērtējumu salīdzinājumā ar pamatziņojumā ietverto informāciju.

(6) Ja salīdzinājumā ar pamatziņojumā ietverto informāciju augsnes un pazemes ūdeņu novērtējumā norādītais augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojums ir būtisks, kā arī rada apdraudējumu cilvēku veselībai un videi, reģionālā vides pārvalde izvirza operatoram nosacījumus tādu pasākumu veikšanai, kas nepieciešami, lai atjaunotu sākotnējo augsnes un pazemes ūdeņu stāvokli. Reģionālā vides pārvalde nosacījumus pamato ar normatīvo aktu prasībām par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem, kā arī par pazemes ūdeņu kvalitāti.

(7) Ja atļaujas nosacījumi neparedz prasību izstrādāt pamatziņojumu, iekārtas darbības pārtraukšanas gadījumā operators izvērtē iespējamo augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojumu un, ja nepieciešams, veic pasākumus, kas nepieciešami, lai iekārta neradītu augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojuma draudus."

14. Izteikt 31.pantu šādā redakcijā:

"31.pants. A un B kategorijas atļauju nosacījumi

(1) Atļaujā ietver nosacījumus, kuru ievērošana nepieciešama, lai nodrošinātu cilvēku veselības aizsardzību un sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni kopumā — gaisa, virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu, augsnes un zemes dzīļu aizsardzību, kā arī nosaka:

1) emisijas limitus piesārņojošām vielām, kuras varētu tikt emitētas no iekārtas, ievērojot attiecīgās vielas raksturu un iespējamo piesārņojuma pārnesi no vienas vides citā (ūdens, gaiss, augsne), kā arī citu veidu emisijas limitus;

2) prasības, kas nodrošina augsnes un pazemes ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, iekārtā radīto emisiju monitoringa nosacījumus, kā arī monitoringa mērījumu metodoloģiju, periodiskumu un izvērtējumu, lai pierādītu A kategorijas iekārtas darbības atbilstību labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem;

3) prasību operatoram sniegt gada pārskatu par atļaujas nosacījumu izpildi;

4) prasības, kas jāievēro operatoram, lai nodrošinātu cilvēku veselības un vides aizsardzību, kā arī atkritumu apsaimniekošanu, izmantojot dabas resursus un enerģiju, kā arī lietojot ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus. Lai novērstu augsnes un gruntsūdeņu piesārņojumu, iekārtām, kuru darbība saistīta ar bīstamo ķīmisko vielu lietošanu, ražošanu vai emisiju, atļaujas nosacījumos ietver prasības attiecībā uz iekārtu darbības drošības kontroli, tai skaitā iekārtā lietoto, ražoto vai izmantoto ķīmisko vielu monitoringa nosacījumus atbilstoši šā likuma 45.pantam;

5) pasākumus, kas saistīti ar iekārtai netipiskiem darbības apstākļiem, arī ar iekārtas darbības uzsākšanu (piemēram, iekārtas vai tās daļas darbības ieregulēšana vai testēšana pirms nodošanas ekspluatācijā vai pēc rekonstrukcijas saskaņā ar iekārtas tehnisko dokumentāciju), iespējamām noplūdēm, nepareizu darbību, pēkšņu apstāšanos un darbības pārtraukšanu;

6) vides kvalitātes mērķus konkrētajai teritorijai vai saskaņā ar upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu veicamos pasākumus un to īstenošanas termiņus;

7) prasības attiecībā uz iekārtas energoefektivitāti, kuras operators šā likuma 2.pielikumā minētajām iekārtām drīkst nepiemērot gadījumos, kad citādi nav iespējams ievērot siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumus;

8) citus pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu šā likuma II nodaļā minēto prasību izpildi.

(2) A kategorijas atļaujas nosacījumus, tai skaitā emisiju robežvērtības vai raksturlielumus, pamato ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu lietošanu. Nosakot atļaujas nosacījumus:

1) izmanto secinājumus par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem šā likuma 1.pielikumā ietvertajām darbībām (iekārtām), nenosakot konkrētu izmantojamās tehnoloģijas veidu;

2) ņem vērā attiecīgās iekārtas tehniskos raksturlielumus, ģeogrāfisko izvietojumu un vides apstākļus.

(3) A kategorijas atļaujā piesārņojošo vielu emisiju robežvērtības nosaka tā, ka iekārtas normāla darba režīmā tās nepārsniedz secinājumos par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem noteiktās emisiju robežvērtības, kas noteiktas, ņemot vērā šādus apsvērumus:

1) emisiju robežvērtības attiecas uz tiem pašiem vai īsākiem periodiem un tiem pašiem darbības nosacījumiem, no kuriem atvasinātas labāko pieejamo tehnisko paņēmienu emisiju robežvērtības;

2) emisiju robežvērtības neattiecas uz šīs daļas 1.punktā norādītajiem apstākļiem, bet operators ar ikgadēja emisiju monitoringa rezultātiem reģionālajai vides pārvaldei pierāda, ka, iekārtai strādājot normālā darba režīmā, emisijas nepārsniedz secinājumos par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem noteiktās emisiju robežvērtības.

(4) Ja reģionālā vides pārvalde A kategorijas atļaujā ietver nosacījumus iekārtas darbībai, pamatojoties uz labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem, kas nav ietverti secinājumos par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem, tā nodrošina, ka tehnisko paņēmienu noteikšanā izmantoti šā likuma 21.panta piektajā daļā minētie principi, kā arī iekārtas radīto emisiju atbilstību robežvērtībām un mērķlielumiem. Šis nosacījums reģionālajai vides pārvaldei jāievēro arī tādā gadījumā, ja uz iekārtā veiktu darbību vai ražošanas procesu neattiecas secinājumi par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem vai minētie secinājumi neattiecas uz darbības vai procesa iespējamo ietekmi uz vidi. Šādā gadījumā reģionālā vides pārvalde, nosakot atļaujas nosacījumus, noskaidro operatora viedokli, pievieno to atļaujas pielikumā un publicē Valsts vides dienesta tīmekļa vietnē kā atļaujas pielikumu.

(5) Ja normatīvajos aktos noteiktie vides kvalitātes normatīvi paredz stingrākus nosacījumus, nekā tas izriet no prasības lietot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, A kategorijas atļaujā ietver tādus nosacījumus, kādi jāievēro, lai sasniegtu attiecīgos vides kvalitātes normatīvus.

(6) Reģionālā vides pārvalde A kategorijas atļaujā nosaka atkāpes no secinājumos par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem noteiktajām emisiju robežvērtībām, ja operators, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteikto vides kvalitātes normatīvu, iekārtas ģeogrāfiskā izvietojuma, kā arī iekārtas tehnisko raksturlielumu izpētes rezultātiem, pierāda, ka secinājumos par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem noteikto emisijas robežvērtību piemērošana rada izmaksas, kuras ir nesamērīgi augstas salīdzinājumā ar vides apdraudējumu. Šajā gadījumā atļauju papildina ar pielikumu, kurā ietver izvērtējumu un dokumentētu apliecinājumu atkāpes piemērošanai, nosakot emisiju robežvērtības. Atkāpes rezultātā piemērotās emisiju robežvērtības nedrīkst pārsniegt iekārtu radīto emisiju robežvērtības, kas noteiktas šā likuma 11.panta otrajā daļā vai 24.² pantā minētajā kārtībā.

(7) Iekārtām, kas tiek izmantotas jaunu produktu vai ražošanas procesu pētīšanai, izstrādei vai pārbaudei, reģionālā vides pārvalde A kategorijas atļaujā nosaka pārejas periodu atkāpēm no emisiju robežvērtībām un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu lietošanas, kā arī pasākumus, kas ierobežo piesārņojuma rašanos, uz laiku, kas nepārsniedz deviņus mēnešus. Pēc noteiktā pārejas perioda operators nodrošina, ka to iekārtu darbība, kuras tiek izmantotas jaunu produktu vai ražošanas procesu pētīšanai, izstrādei vai pārbaudei, atbilst secinājumos par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem noteiktajām emisiju robežvērtībām, vai minēto iekārtu darbību pārtrauc.

(8) Reģionālā vides pārvalde A kategorijas atļaujas monitoringa nosacījumus pamato ar secinājumos par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem minētajiem monitoringa nosacījumiem.

(9) B kategorijas atļaujas nosacījumus pamato ar attiecīgās piesārņojošās darbības raksturlielumiem, iekārtas ģeogrāfisko izvietojumu un vides apstākļiem. Ja iekārtas radīto emisiju limitam nav piemērojamu emisijas robežvērtību, B kategorijas atļaujā ietver konkrētās iekārtas tehniskos raksturlielumus.

(10) Atļaujā ietver nosacījumus, kas paredz samazināt piesārņojuma pārnesi lielākos attālumos, kā arī pārrobežu pārnesi.

(11) Ja piesārņojoša darbība tiek veikta vai to paredzēts veikt piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vietā, reģionālā vides pārvalde atļaujas nosacījumos ietver prasību operatoram veikt piesārņotās vai potenciāli piesārņotās vietas izpēti vai piesārņotās vietas sanāciju. Lēmumu par izpētes vai sanācijas ietveršanu atļaujas nosacījumos pieņem saskaņā ar šā likuma VII nodaļu."

15. 32.panta trešajā daļā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

"2) Eiropas Komisija ir izdevusi jaunus secinājumus par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem šā likuma 1.pielikumā norādītajām piesārņojošām darbībām (iekārtām);";

papildināt daļu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

"3¹) lai nodrošinātu atļaujas izsniegšanu atbilstoši šā likuma 31.panta septītajā daļā minētajiem nosacījumiem;".

16. 32.² pantā:

izteikt pirmo un 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, izvērtējot arī sabiedrības viedokli un ņemot vērā Eiropas Komisijas apstiprināto iekārtu sarakstu un tā grozījumus, pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu operatoram, kurš ir saņēmis siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju, ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts Eiropas Komisijas apstiprinājums par iekārtu sarakstu vai tā grozījumiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu gaisa kuģa operatoram.

(1¹) Operatoram, kurš ir saņēmis siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju šā likuma 2.pielikumā minētajām piesārņojošām darbībām, un gaisa kuģa operatoram emisijas kvotas piešķir uz šādiem periodiem:

1) pirmais periods — no 2005.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim;

2) otrais periods — no 2008.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim;

3) trešais periods — no 2013.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim;

4) turpmākie periodi — katri nākamie astoņi kalendārie gadi, sākot ar 2021.gada 1.janvāri.";

izslēgt ceturto, 4.¹, 4.² un 4.³ daļu;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" katru gadu līdz 28.februārim emisijas reģistrā sadala emisijas kvotas pa operatoru un gaisa kuģa operatoru kontiem un valsts kontu emisijas kvotu izsolēm, ievērojot Eiropas Komisijas apstiprināto iekārtu sarakstu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lēmumus un Eiropas Savienības tiesību aktus emisijas kvotu sadales jomā un emisijas kvotu izsoļu jomā.";

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek pieņemts šā panta pirmajā daļā minētais lēmums attiecībā uz šā panta 1.¹ daļas 3. un 4.punktā noteiktajiem periodiem."

17. 32.⁹ pantā:

izteikt otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(2) Iekārtas darbību aptur, ja nepieciešamā atļauja vai iesniegums par C kategorijas darbību ir saņemts, bet:";

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

"(5¹) Ja atļaujas nosacījumu pārkāpšana rada tiešus draudus cilvēku veselībai vai var radīt neatgriezenisku kaitējumu videi, pārvalde aptur iekārtas vai tās daļas darbību līdz brīdim, kad saskaņā ar šā likuma 32.¹¹ pantu pieļaujama iekārtas darbības atjaunošana."

18. 44.¹ pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Aizsardzības ministrija sertificē speciālistus, kas veic ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēti un nesprāgušas munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu.";

papildināt pantu ar 3.¹, 3.², 3.³, 3.⁴ un 3.⁵ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Sertifikātu ir tiesīga saņemt fiziskā persona, kura atbilst šā panta piektās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11.punkta prasībām un ir nokārtojusi ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotas un piesārņotas teritorijas izpētes un nesprāgušas munīcijas meklēšanas, identificēšanas, izcelšanas, savākšanas un uzglabāšanas speciālista kvalifikācijas eksāmenu. Sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem.

(3²) Aizsardzības ministrija aptur sertifikāta darbību, ja:

1) persona sertifikāta saņemšanai ir sniegusi nepatiesas ziņas;

2) persona neatbilst vismaz vienai no šā panta piektās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. vai 11.punkta prasībām;

3) personas saimnieciskā darbība ir apturēta;

4) to nosaka cits likums vai tiesas nolēmums.

(3³) Sertifikāta darbību anulē, ja fiziskā persona četru mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par sertifikāta darbības apturēšanu, nav novērsusi šā panta 3.² daļas 1. un 2.punktā minētos pārkāpumus, spēku saglabā šā panta 3.² daļas 3. un 4.punktā minētie ierobežojumi vai pārkāpums nav novēršams.

(3⁴) Aizsardzības ministrija ne retāk kā reizi trijos gados pārbauda sertificēto speciālistu atbilstību šā panta piektās daļas prasībām.

(3⁵) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:

1) izsniedzami, anulējami sertifikāti vai apturama to darbība fiziskajām personām, kas veic ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēti, ar nesprāgušas munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu saistītas darbības;

2) kārtojams ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotas un piesārņotas teritorijas izpētes un nesprāgušas munīcijas meklēšanas, identificēšanas, izcelšanas, savākšanas un uzglabāšanas speciālista kvalifikācijas eksāmens.";

papildināt piektās daļas ievaddaļu pēc vārdiem "vai starptautisko organizāciju noteiktos ierobežojumus" ar vārdiem "vai saistībā ar tā darbību pēdējā gada laikā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai citas kompetentas institūcijas lēmumu (atzinumu) nav konstatēti saimnieciskās darbības vai darba tiesību pārkāpumi";

papildināt piekto daļu ar 12.punktu šādā redakcijā:

"12) nav apturēta sertifikāta darbība.";

izteikt sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(6) Licenci izsniedz pēc valsts nodevas samaksāšanas uz nenoteiktu laiku. Ne retāk kā reizi trijos gados to pārreģistrē Aizsardzības ministrijā.

(7) Aizsardzības ministrija aptur licences darbību, ja:

1) komersants licences saņemšanai ir sniedzis nepatiesas ziņas;

2) komersants savā darbībā pārkāpis licencē iekļautos nosacījumus vai šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības, kas regulē licencē noteiktās darbības;

3) komersants vai komersanta dalībnieki (fiziskās personas), izņemot akcionārus, kuru līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā ir mazāka par 10 procentiem no sabiedrības pamatkapitāla, prokūristi, vadītāji, personas, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās, kā arī darbinieki (sertificētie speciālisti), kas tieši saistīti ar licencē minēto darbu veikšanu, vairs neatbilst šā panta piektās daļas prasībām;

4) komersantam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tā saimnieciskā darbība ir apturēta;

5) pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas spriedumu vai citas kompetentas institūcijas lēmumu (atzinumu), ir konstatēts, ka komersants pārkāpis normatīvos aktus, kas regulē vides aizsardzību, konkurences, nodokļu vai darba tiesības pēdējo triju gadu laikā līdz attiecīgā Aizsardzības ministrijas lēmuma izskatīšanai;

6) to nosaka cits likums vai tiesas nolēmums.

(8) Licenci anulē, ja komersants iesniedzis attiecīgu iesniegumu vai ja četru mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par licences apturēšanu, komersants nav novērsis šā panta septītajā daļā minētos pārkāpumus, vai ja pārkāpums nav novēršams."

19. Papildināt 45.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"A kategorijas piesārņojošas darbības operators pazemes ūdeņu monitoringu veic vismaz reizi piecos gados un augsnes monitoringu — vismaz reizi 10 gados, ja vien atļaujā nav noteikts, ka, pamatojoties uz piesārņojuma draudu novērtējumu, monitorings veicams biežāk."

20. Izteikt 48.panta 3.punktu šādā redakcijā:

"3) ievieto un atjauno savā tīmekļa vietnē Eiropas Komisijas vai starptautisko organizāciju publicēto informāciju par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem attiecīgajā jomā, secinājumus par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem, informē par tiem reģionālās vides pārvaldes, kā arī konsultē šajā jautājumā operatorus;".

21. 49.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(1) Lai nodrošinātu šajā likumā noteikto prasību izpildi un kontroli, Valsts vides dienests izstrādā un Valsts vides dienesta ģenerāldirektors apstiprina vides inspicēšanas plānu. Kontroles atbilstoši vides inspicēšanas plānam veic vides valsts inspektori. Vides valsts inspektori pārbauda:";

papildināt pantu ar 1.¹, 1.² un 1.³ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Vides inspicēšanas plānu Valsts vides dienests publicē savā tīmekļa vietnē. Vides inspicēšanas plānu atjauno ne retāk kā reizi sešos gados.

(1²) Vides inspicēšanas plānā ietver:

1) vispārīgu būtisko vides jautājumu novērtējumu;

2) norādi uz plānā iekļauto ģeogrāfisko teritoriju;

3) plānā iekļauto iekārtu sarakstu;

4) regulāras vides inspicēšanas programmas izstrādes procedūras, kas paredz laikposmu starp divām iekārtas pārbaudēm atbilstoši riskam, ko iekārta rada videi: iekārtām, kas rada augstu risku, veicamas ikgadējas pārbaudes, iekārtām, kas rada mazu risku, pārbaudes veicamas ne retāk kā reizi trijos gados;

5) ārkārtas vides inspicēšanas procedūras;

6) noteikumus sadarbībai ar citām kontrolējošām iestādēm.

(1³) Valsts vides dienests četru mēnešu laikā pēc pārbaudes veikšanas ievieto savā tīmekļa vietnē ziņojumu par iekārtu pārbaudes rezultātiem."

22. Papildināt pārejas noteikumus ar 34., 35. un 36.punktu šādā redakcijā:

"34. Grozījumi šā likuma 11.panta otrās daļas 1.punktā par tā izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī 11.panta otrās daļas 19. un 20.punkts un 29.panta septītā daļa stājas spēkā 2013.gada 31.martā.

35. Šā likuma 28.panta 2.¹ daļas 2.punkts, 29.panta sestā daļa, 30.panta piektā, sestā un septītā daļa, grozījumi 31.pantā attiecībā uz šā panta pirmās daļas 4.punkta, otrās daļas 1.punkta, trešās, ceturtās, sestās un astotās daļas jauno redakciju, kā arī 45.panta trešās daļas otrais teikums piemērojams šādā kārtībā:

1) piesārņojošām darbībām (iekārtām), kuru veikšanai izsniegta A kategorijas piesārņojošas darbības atļauja vai attiecībā uz kurām iesniegums A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas saņemšanai pieņemts līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgie grozījumi, — sākot ar 2014.gada 7.janvāri;

2) piesārņojošām darbībām (iekārtām), kuras minētas šā likuma 1.pielikuma pirmās daļas 4.punktā, piektās daļas 1., 2. un 3.punktā, piektās daļas 3.¹, 4.¹ un 6.punktā, sestās daļas 1.punkta "c" apakšpunktā, sestās daļas 4.punkta "b" apakšpunktā un sestās daļas 10. un 11.punktā un kuru veikšanai izsniegta piesārņojošas darbības atļauja vai attiecībā uz kurām iesniegums piesārņojošas darbības atļaujas saņemšanai pieņemts līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgie grozījumi, — sākot ar 2015.gada 7.janvāri.

36. Ministru kabinets līdz 2013.gada 30.aprīlim izdod šā likuma 44.¹ panta 3.⁵ un ceturtajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2013.gada 30.aprīlim ir spēkā Ministru kabineta 2008.gada 25.augusta noteikumi Nr.671 "Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un nesprāgušu munīciju piesārņotu un potenciāli piesārņotu teritoriju izpētes un sanācijas darbu veikšanas speciālistu sertifikācijas un komersantu licencēšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

23. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

"15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ);

16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra direktīvas 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (pārstrādāta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ)."

24. Izteikt 1.pielikumu šādā redakcijā:

"Likuma "Par piesārņojumu"
1.pielikums

Piesārņojošas darbības (iekārtas), kurām nepieciešama A kategorijas atļauja

(1) Enerģētikā:

1) sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda pārsniedz 50 megavatus;

2) minerāleļļas un gāzes attīrīšanas un rafinēšanas iekārtas;

3) koksa krāsnis;

4) kurināmā gazifikācijas un sašķidrināšanas iekārtas, kurās izmanto:

a) akmeņogles,

b) citus kurināmā veidus, ja iekārtas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir 20 MW un vairāk.

(2) Metālu ražošanā un apstrādē:

1) iekārtas metālu rūdu, arī sulfīdu rūdu, apdedzināšanai un kausējumu iegūšanai;

2) iekārtas čuguna vai tērauda pirmreizējai vai atkārtotai kausēšanai, ieskaitot nepārtraukto izliešanu, kuru jauda pārsniedz 2,5 tonnas stundā;

3) iekārtas melno metālu apstrādei:

a) karstās velmētavas, kuru jauda pārsniedz 20 tonnas tērauda stundā,

b) kalšanas cehi, kuros izmanto mehānismus (piemēram, pneimatiskos vai hidrauliskos āmurus, preses), kuru enerģija pārsniedz 50 kilodžoulus katram mehānismam, ja patērētā siltuma jauda pārsniedz 20 megavatus,

c) iekārtas metālu sakausējumu aizsargslāņa uzklāšanai, kuru jauda pārsniedz 2 tonnas tērauda stundā;

4) melno metālu lietuves, kuru ražošanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā;

5) iekārtas:

a) kurās no rūdām, rūdu koncentrātiem vai otrreizējām izejvielām (piemēram, metāllūžņiem) ražo neattīrītus krāsainos metālus metalurģiskā, ķīmiskā vai elektrolīzes ceļā,

b) krāsaino metālu, arī otrreizējai pārstrādei izmantojamo metālu, kausēšanai, ieskaitot leģēšanu, kuru jauda pārsniedz 4 tonnas kausēta svina vai kadmija dienā vai 20 tonnas jebkura cita kausēta metāla dienā;

6) iekārtas, kurās izmanto elektrolīzi vai ķīmiskus procesus metālu un plastmasu virsmas apstrādei un kuru elektrolīzes vannas vai ķīmiskās apstrādes tvertņu kopējais tilpums pārsniedz 30 kubikmetrus.

(3) Minerālu izstrādājumu ražošanā:

1) iekārtas klinkera cementa ražošanai rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnas produkcijas dienā, vai iekārtas kaļķu ražošanai rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas produkcijas dienā, vai citu veidu krāsnis kaļķu ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas produkcijas dienā;

2) iekārtas azbesta ražošanai un azbesta izstrādājumu izgatavošanai;

3) iekārtas stikla, arī stikla šķiedras, ražošanai, kuru kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā;

4) iekārtas nemetālisko minerālu kausēšanai, arī nemetālisko minerālu šķiedras ražošanai, kuru kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā;

5) iekārtas apdedzināto māla izstrādājumu, arī jumta kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, krāsns podiņu vai porcelāna, ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 75 tonnas gatavās produkcijas dienā un (vai) kuru apdedzināšanas krāsns tilpums ir lielāks par 4 kubikmetriem un apdedzināšanas krāsnī var ievietot vairāk nekā 300 kilogramus produkcijas uz vienu krāsns kubikmetru.

(4) Ķīmiskajā rūpniecībā, ievērojot šā pielikuma septītajā daļā minēto nosacījumu:

1) iekārtas organisko ķīmisko vielu ražošanai, piemēram:

a) ogļūdeņražu (neciklisko un ciklisko, piesātināto un nepiesātināto, alifātisko vai aromātisko ogļūdeņražu) ražošanai,

b) skābekli saturošu ogļūdeņražu, piemēram, spirtu, aldehīdu, ketonu, karbonskābju, esteru, acetātu, ēteru, peroksīdu, epoksīdsveķu ražošanai,

c) sēru saturošu ogļūdeņražu ražošanai,

d) slāpekli saturošu ogļūdeņražu ražošanai, piemēram, amīnu, amīdu, nitrozosavienojumu, nitrosavienojumu vai nitrātsavienojumu, nitrilu, cianātu vai izocianātu ražošanai,

e) fosforu saturošu ogļūdeņražu ražošanai,

f) halogēnūdeņražu ražošanai,

g) metālorganisko savienojumu ražošanai,

h) plastmasu — sintētisko polimēru šķiedru un celulozes polimēru šķiedru — ražošanai,

i) sintētiskā kaučuka vai gumijas ražošanai,

j) krāsvielu un pigmentu ražošanai,

k) virsmaktīvo vielu ražošanai;

2) iekārtas neorganisko vielu ražošanai, piemēram:

a) gāzu, piemēram, amonjaka, hlora vai hlorūdeņraža, fluora vai fluorūdeņraža, oglekļa oksīdu, sēru saturošo savienojumu, slāpekļa oksīdu, ūdeņraža, sēra dioksīda, fosgēna, ražošanai,

b) skābju, piemēram, hromskābes, fluorūdeņražskābes, fosforskābes, slāpekļskābes, sālsskābes, sērskābes, oleuma, sērpaskābes, ražošanai,

c) bāzu, piemēram, amonija hidroksīda, kālija hidroksīda, nātrija hidroksīda, ražošanai,

d) sāļu, piemēram, amonija hlorīda, kālija hlorāta, kālija karbonāta, nātrija karbonāta, perborāta, sudraba nitrāta, ražošanai,

e) nemetālu, metālu oksīdu vai citu neorganisko savienojumu, piemēram, kalcija karbīda, silīcija, silīcija karbīda, ražošanai;

3) iekārtas fosforu, slāpekli vai kāliju saturošu vienkāršo vai kombinēto minerālmēslu ražošanai;

4) iekārtas augu aizsardzības līdzekļu vai biocīdu ražošanai;

5) iekārtas, kurās ražo farmaceitiskas vielas, izmantojot ķīmiskus vai bioloģiskus procesus;

6) iekārtas sprāgstvielu ražošanai.

(5) Atkritumu saimniecībā:

1) tādas iekārtas bīstamo atkritumu apglabāšanai vai reģenerācijai, kuru jauda pārsniedz 10 tonnas dienā un kurās veic vienu vai vairākas šādas darbības:

a) bioloģiskā apstrāde,

b) fizikāli ķīmiskā apstrāde,

c) sajaukšana vai maisīšana pirms nodošanas citu šīs daļas 1. un 2.punktā minēto darbību veikšanai,

d) pārpakošana pirms nodošanas citu šīs daļas 1. un 2.punktā minēto darbību veikšanai,

e) šķīdinātāju pārstrāde un (vai) reģenerācija,

f) neorganisko materiālu, izņemot metālus un metālu savienojumus, pārstrāde un (vai) reģenerācija,

g) skābju vai bāzu reģenerācija,

h) piesārņojuma attīrīšanai izmantojamo komponentu reģenerācija,

i) katalizatoru sastāvdaļu reģenerācija,

j) naftas produktu atkārtota pārstrāde vai citi atkārtotas izmantošanas veidi,

k) ievietošana virszemes ūdenskrātuvēs;

2) iekārtas atkritumu sadedzināšanai vai reģenerācijai, kā arī atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtas ar šādu jaudu:

a) nebīstamiem atkritumiem — ar jaudu virs 3 tonnām stundā,

b) bīstamiem atkritumiem — ar jaudu virs 10 tonnām dienā;

3) iekārtas nebīstamo atkritumu apglabāšanai ar jaudu virs 50 tonnām dienā (izņemot darbības, uz kurām attiecas normatīvo aktu regulējums par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī), kurās tiek izmantota viena vai vairākas šādas darbības:

a) bioloģiskā apstrāde,

b) fizikāli ķīmiskā apstrāde,

c) atkritumu sagatavošana sadedzināšanai vai līdzsadedzināšanai,

d) pelnu un izdedžu attīrīšana,

e) metāla atkritumu, tai skaitā elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu un nolietotu transportlīdzekļu un to detaļu, apstrāde smalcinātājos;

3¹) iekārtas nebīstamu atkritumu reģenerācijai, kā arī iekārtas nebīstamu atkritumu reģenerācijai un apglabāšanai ar jaudu virs 75 tonnām dienā (izņemot darbības, kas ietvertas normatīvo aktu regulējumā par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī), ievērojot šā pielikuma astotajā daļā minēto nosacījumu, kurās tiek izmantota viena vai vairākas šādas darbības:

a) bioloģiskā attīrīšana,

b) atkritumu sagatavošana sadedzināšanai vai līdzsadedzināšanai,

c) pelnu un izdedžu attīrīšana,

d) metāla atkritumu, tai skaitā elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu un nolietotu transportlīdzekļu un to detaļu, apstrāde smalcinātājos;

4) atkritumu poligoni, kuri var uzņemt vairāk nekā 10 tonnas atkritumu dienā vai kuru kopējā ietilpība pārsniedz 25 000 tonnas, izņemot inerto atkritumu poligonus;

4¹) bīstamo atkritumu pagaidu uzglabāšanas laukumi, kuri neatbilst šīs daļas 4.punktā minētajiem nosacījumiem un kuros uzglabā bīstamos atkritumus ar kopējo daudzumu virs 50 tonnām, pirms ar bīstamajiem atkritumiem tiek veiktas darbības, kas minētas šīs daļas 1., 2., 4. un 6.punktā. Bīstamo atkritumu pagaidu uzglabāšana to rašanās vietā (pirms to savākšanas) neietilpst šajā darbībā;

5) iekārtas bīstamo atkritumu apglabāšanai, ja tajās apglabā polihlorētos bifenilus, polihlorētos terfenilus vai arī šīs vielas saturošus atkritumus vai ierīces;

6) bīstamo atkritumu pazemes glabātavas ar kopējo ietilpību virs 50 tonnām.

(6) Citās nozarēs:

1) iekārtas:

a) celulozes ražošanai no koksnes vai citām šķiedrvielām,

b) papīra vai kartona ražošanai, kas var saražot vairāk nekā 20 tonnas produkcijas dienā,

c) orientētu koka skaidu plātņu paneļu, skaidu plātņu paneļu vai šķiedru plātņu paneļu ražošanai (atsevišķu paneļu veidi vai dažādi paneļu veidi kopā), kuru ražošanas jauda pārsniedz 600 m³ dienā;

2) iekārtas šķiedru vai audumu sākotnējai apstrādei (piemēram, mazgāšanai, balināšanai, merserizēšanai vai krāsošanai), ar kurām var apstrādāt vairāk nekā 10 tonnas materiāla dienā;

3) iekārtas ādu apstrādei, kuru apstrādes jauda pārsniedz 12 tonnas gatavās produkcijas dienā;

4) iekārtas pārtikas ražošanai:

a) lopkautuves, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas kautķermeņu dienā,

b) pārtikas produktu vai barības ražotnes, kurās apstrādā vai pārstrādā (izņemot iepakošanu):

— dzīvnieku izcelsmes izejvielas (izņemot pienu) un kuru gatavo izstrādājumu ražošanas jauda ir lielāka par 75 tonnām dienā,

— augu izcelsmes izejvielas un kuru gatavo izstrādājumu ražošanas jauda ir lielāka par 300 tonnām dienā vai lielāka par 600 tonnām dienā, ja iekārta darbojas periodā, kas nav ilgāks par 90 secīgām dienām gadā,

— augu un dzīvnieku izcelsmes izejvielas gan jauktos, gan atsevišķos izstrādājumos (gatavā izstrādājuma masā neiekļauj iepakojumu. Šie noteikumi neattiecas uz ražošanu, kurā vienīgā izmantotā izejviela ir piens), ja gatavo izstrādājumu ražošanas jauda ir lielāka par 75 tonnām dienā un dzīvnieku izcelsmes masas daļa (procentos no gatavā izstrādājuma masas) ir vienāda ar vai lielāka par 10. Visos citos gadījumos robežvērtību, ņemot vērā dzīvnieku izcelsmes izejvielas (masas procentos) gatavajā izstrādājumā, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

300 — (22,5 × A), kur

A — dzīvnieku izcelsmes materiāls procentos no gatavā izstrādājuma masas vai atbilstoši robežvērtības aprēķina diagrammai šā likuma 3.pielikumā,

c) piena ražotnes, kurās var pieņemt vairāk nekā 200 tonnas piena dienā (ja 200 tonnas dienā ir gada vidējais rādītājs);

5) dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes atkritumu apglabāšanas vai pārstrādes iekārtas, kuru jauda pārsniedz 10 tonnas dienā;

6) fermas intensīvai cūku un mājputnu audzēšanai, kurās ir vietu skaits:

a) vairāk nekā 40 000 mājputnu,

b) vairāk nekā 2000 gaļas cūku, kuru svars pārsniedz 30 kilogramus,

c) vairāk nekā 750 sivēnmāšu;

7) iekārtas vielu, priekšmetu vai produktu virsmas apstrādei, izmantojot organiskos šķīdinātājus, arī apdares darbu, iespieddarbu, virsmas pārklājumu, attaukošanas, ūdensnecaurlaidību nodrošinošas apstrādes, kalibrēšanas, krāsošanas, tīrīšanas vai impregnēšanas veikšanai, kurās organisko šķīdinātāju patēriņa jauda pārsniedz 150 kilogramus stundā vai 200 tonnas gadā;

8) iekārtas ogļu vai grafīta elektrodu ražošanai, izmantojot dedzināšanu augstās temperatūrās;

9) oglekļa dioksīda (CO₂) plūsmas uztveršana no darbībām (iekārtām), kas norādītas šajā pielikumā, saistībā ar ģeoloģisku oglekļa dioksīda glabāšanu, kā tas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīvā 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un regulā (EK) Nr.1013/2006 (Dokuments attiecas uz EEZ);

10) iekārtas koksnes un koksnes izstrādājumu konservācijai, izņemot apstrādi pret zilējuma sēnītēm, izmantojot ķīmiskas vielas, kuru ražošanas jauda pārsniedz 75 m³ dienā;

11) iekārtas neatkarīgai notekūdeņu attīrīšanai, kas nodrošina šajā pielikumā minēto piesārņojošo darbību radīto notekūdeņu attīrīšanu, ja uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām neattiecas normatīvo aktu regulējums par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī.

(7) Jēdziens "ražošana" attiecībā uz šā pielikuma ceturtajā daļā minētajām darbībām nozīmē rūpnieciska apjoma ražošanu, kuras procesā tiek veikta šīs daļas 1., 2., 3., 5. un 6.punktā minēto vielu vai vielu grupu ķīmiska vai bioloģiska pārstrāde.

(8) Ja vienīgā veiktā atkritumu pārstrādes darbība, kas minēta šā pielikuma piektās daļas 3.¹ punktā, ir anaerobā sadalīšana, tās jaudas robežvērtība ir 100 tonnas dienā."

25. Papildināt likumu ar 3.pielikumu šādā redakcijā:

"Likuma "Par piesārņojumu"
3.pielikums

Dzīvnieku izcelsmes materiāla (procentos no gatavā izstrādājuma masas) robežvērtības aprēķina diagramma

Dzīvnieku izcelsmes materiāls (procentos no gatavā izstrādājuma masas)

Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 31.janvārī.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2013.gada 20.februārī