Valsts prezidenta raksts

Par likuma "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" otrreizēju caurlūkošanu

Saeimas dok.Nr.3286

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem

 

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs!

2001.gada 7.jūnijā Saeima pieņēma likumu "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"".

Uzskatu, ka augstāk minētie grozījumi ir nozīmīgi un risina virkni valstī aktuālu problēmu, kas saistītas ar pašvaldību palīdzību maznodrošinātiem un sociāli mazaizsargātiem īrniekiem un nodrošina valsts atbildību par cilvēka pamattiesību ievērošanu, ko garantē mūsu valsts pamatlikums — Satversme.

Tomēr, vienlaicīgi vēlos uzsvērt, ka 7.jūnijā pieņemtie "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" uzliek Latvijas pašvaldībām jaunas līdz šim neparedzētas funkcijas, kā arī paplašina jau esošās funkcijas, kas jaunā likuma redakcijā noteiktas 28.2, 28.3, 28.4 un 28.5 pantā. Likuma spēkā stāšanās termiņš — 2001.gada 1.jūlijs — neatbilst Latvijas Republikas likuma "Par budžetu un finansu vadību" 10.panta 2.daļas prasībām, kas nosaka: "Ja pēc valsts budžeta likuma spēkā stāšanās Saeima pieņem likumus un Ministru kabinets — lēmumus, kuri kārtējā saimnieciskā gadā izraisa pašvaldību budžetu palielināšanos vai to ieņēmumu samazināšanos, tad šādos likumos vai lēmumos ir jānorāda, no kādiem valsts budžeta līdzekļiem tiks segts pašvaldību budžeta pieaugums vai ieņēmumu samazinājums." Šobrīd pašvaldību rīcībā esošais dzīvojamo telpu fonds, tā stāvoklis, iedzīvotāju pieprasījums pēc dzīvojamās platības un pašvaldību finansiālā situācija praktiski nedod iespēju Latvijas pašvaldībām, īpaši valsts lielākajām pilsētām sagatavoties minētā likuma izpildei, kā arī var izraisīt neparedzamas sekas jau apstiprināto pašvaldību budžetu izmantošanā. Vienlaikus jānorāda, ka LR likuma "Par pašvaldībām" 7.panta 3.daļa nosaka, ka "nododot pašvaldībām jaunas pastāvīgas funkcijas, kas saistītas ar izdevumu palielināšanos, likumā, ar kuru uzdota šo funkciju izpilde, vienlaikus jānosaka pašvaldībām jauni ienākumu avoti". Paplašinot to personu loku, kurām pašvaldībām būs jāsniedz palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā, papildu ienākumu avoti likumā "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri" nav noteikti.

2001.gada 7.jūnija likuma 28.3 un 28.4 panta noslēguma daļu redakcija, kas nosaka īpašnieku tiesības prasīt no pašvaldības to zaudējumu atlīdzību, kas radušies sakarā ar to, ka pašvaldība mēneša laikā nav ierādījusi mājas īrniekiem citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu dzīvojamās mājas nojaukšanas un kapitālā remonta gadījumā, var radīt situāciju, ka pašvaldībām finansiālu un juridisku apstākļu dēļ pirmām kārtām prioritāra būs nevis maznodrošināto īrnieku nodrošināšana ar dzīvojamo platību, bet gan to pieteikumu apmierināšana, ko iesniegs mājas īpašnieki kapitālo remontu vai mājas nojaukšanas gadījumos.

Pilnībā atbalstot Saeimas centienus sakārtot īres likumdošanu, uzskatu, ka ir nepieciešams pārskatīt vairāku "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" normu spēkā stāšanās termiņu, lai pašvaldības spētu likumu reāli īstenot un sagatavotos jauno funkciju un papildu pienākumu izpildei. Papildus lūdzu Saeimu izvērtēt iespēju līdzsvarot īrnieku, pašvaldību un mājas īpašnieku (izīrētāju) tiesības un pienākumus, kas norādīti likuma 28.2, 28.3, 28.4. pantā, paredzot, ka pašvaldību pienākums būtu rūpēties pirmkārt par maznodrošināto īrnieku izvietošanu dzīvošanai derīgās dzīvojamās telpās, kā arī saskaņojot jaunajā likumā noteikto normu prasības ar LR Civillikuma 1084.panta un "Būvniecības likuma" 31.panta normām.

2001.gada 7.jūnijā Saeimā pieņemtajā likumā "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" pirmo reizi pakalpojumi, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu tiek sadalīti pamatpakalpojumos un papildpakalpojumos. Lūdzu Saeimu pārskatīt likuma 11.3 pantu, jo dotajā redakcijā šis iedalījums neatbilst tehniskām iespējām un ir grūti īstenojams, ievērojot jau izveidoto komunālo maksājumu sistēmu. Īpaši tas attiecas uz karstā ūdens, kā arī citu, piemēram, lifta, pakalpojumu iedalīšanu papildpakalpojumu grupā.

Nopietns solis nekustamā īpašuma brīva tirgus virzienā ir likumā noteiktais pārejas periods pakāpeniskai īres maksas atbrīvošanai, kas veicinās dzīvokļu fonda sakārtošanu un apsaimniekošanu. Vienlaicīgi, lai novērstu iespējamu sociālo spriedzi un informācijas trūkumu, lūdzu Saeimu izvērtēt iespēju iekļaut likuma Pārejas noteikumu 4.punktā izīrētāja pienākumu savlaicīgi informēt īrnieku par īres maksas paaugstināšanu.

Ievērojot, ka šobrīd lielas iedzīvotāju daļas ienākumi ir ievērojami zemāki par valsts noteikto vidējo ienākumu līmeni, valstij un pašvaldībām ir nepieciešams uzņemties solidāras rūpes par dzīvojamā fonda palielināšanu un atjaunošanu. Tādēļ lūdzu Saeimu izvērtēt iespēju papildināt LR likumā "Par pašvaldībām" noteiktās pašvaldību pastāvīgās funkcijas ar pienākumu rūpēties par pašvaldību dzīvojamā fonda izveidošanu un uzturēšanu, lai nodrošinātu likuma "Par dzīvojamo telpu īri" izpildi un dzīvokļu palīdzības sniegšanu maznodrošinātām personām.

Gatavojot jauno likumprojektu "Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļu jautājumu risināšanā" un likumprojektu par Mājokļu valsts aģentūru, lūdzu noteikt minētajos likumprojektos konkrētu valsts līdzdalību un valsts un pašvaldību sadarbību mājokļu politikas īstenošanā, proti, paredzot iespēju izmantot valsts īpašumā esošo nekustamā īpašuma fondu, kā arī kredītresursus un citus līdzekļus, lai iespējami ātrākā laikā palielinātu pašvaldību rīcībā esošo dzīvojamo fondu ar jaunām vai atjaunotām dzīvojamām platībām.

Ievērojot iepriekš minēto, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, nosūtu 2001.gada 7.jūnijā Saeimā pieņemto likumu "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" otrreizējai caurlūkošanai.

Ar cieņu,

Vaira Vīķe–Freiberga

Valsts prezidenta dokuments Nr.198

Iesniegts Saeimas Kancelejā 13.06.2001.

 

 

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"

Izdarīt likumā "Par dzīvojamo telpu īri" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 7.nr.; 1997, 4., 20.nr.; 1998, 15., 23.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "dzīvojamo telpu" ar vārdiem iekavās "(turpmāk arī — dzīvoklis)";

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

"Īres tiesiskajām attiecībām, ciktāl tās neregulē šis likums, piemērojams Civillikums un citi normatīvie akti.";

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

2. Izteikt II nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

" II nodaļa

Dzīvojamās telpas īres līguma slēgšana un tā termiņi.

Īres attiecības īpašnieka maiņas gadījumā ".

3. 5.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"Valstij vai pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas īres līgumu uz valsts vai pašvaldības institūcijas lēmuma pamata slēdz valdītājs. Valsts uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautās dzīvojamās mājās dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz uzņēmējsabiedrība uz tās statūtos noteiktās institūcijas lēmuma pamata. Dzīvojamās telpas īres līgums noslēdzams mēneša laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas.";

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"Ja kopējā dzīvoklī, kas pieder valstij vai pašvaldībai, atbrīvojusies viena vai vairākas dzīvojamās telpas, tās vispirms piedāvā īrēt dzīvokļa īrniekam, kurš nav parādā īres maksu un maksu par pakalpojumiem, grozot iepriekš noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu. Ja ir vairāki šādi pretendenti, priekšroka dodama īrniekam, kurš lieto apmēra ziņā mazāku dzīvojamo platību uz vienu attiecīgajā dzīvojamā telpā pastāvīgi dzīvojošu personu.

Kopējais dzīvoklis ir dzīvoklis, kurā esošās dzīvojamās telpas lieto uz atsevišķi noslēgtu dzīvojamās telpas īres līgumu pamata un kurā esošās palīgtelpas nodotas kopējai lietošanai."

4. 6.pantā:

izteikt otro un trešo daļu kā otro daļu šādā redakcijā:

"Ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu, izņemot gadījumu, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu. Gadījumā, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu, izīrētājam ir tiesības atteikt īres līguma pagarināšanu, ja:

1) īrnieks nepilda pienākumus, kas noteikti īres līgumā;

2) dzīvojamā telpa nepieciešama īpašniekam vai viņa ģimenes locekļiem dzīvošanai;

3) dzīvojamā māja ir nojaucama vai arī dzīvojamā mājā (dzīvojamā telpā) jāveic kapitālais remonts saskaņā ar šā likuma 28.3 panta pirmo daļu un 28.4 panta pirmo daļu.";

izteikt līdzšinējo ceturto daļu kā trešo daļu šādā redakcijā:

"Izīrētāja atteikumu pagarināt dzīvojamās telpas īres līgumu īrnieks var pārsūdzēt tiesā."

5. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

" 7.pants. Valstij un pašvaldībām piederošo neizīrēto dzīvojamo telpu uzskaite

Par ikvienu valstij piederošu neizīrētu dzīvojamo telpu septiņu dienu laikā pēc tās atbrīvošanas pārvaldītājs paziņo attiecīgās mājas valdītājam.

Pašvaldībām piederošo neizīrēto dzīvojamo telpu uzskaite veicama likumā noteiktajā kārtībā."

6. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

" III nodaļa

Izīrētajā dzīvojamā telpā dzīvojošo personu tiesības un pienākumi ".

7. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

" 9.pants. Īrnieka tiesības iemitināt dzīvojamā telpā ģimenes locekļus un citas personas

Īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto, vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi attiecīgajā dzīvojamā telpā dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs.

Nepilngadīga bērna (arī adoptēta) iemitināšanai viņa vecāku īrētajā dzīvojamā telpā pārējo tajā dzīvojošo pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana nav nepieciešama, bet par to rakstveidā informējams izīrētājs.

Persona, kura saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu iemitināta īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā, atzīstama par īrnieka ģimenes locekli.

Īrnieka ģimenes locekļu aizbildņu vai aizgādņu iemitināšanai īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā pārējo attiecīgajā dzīvojamā telpā dzīvojošo īrnieka pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana nav nepieciešama, bet par to rakstveidā informējams izīrētājs.

Šā panta pirmajā vai otrajā daļā neminētās personas (turpmāk — cita persona) iemitināšanai īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā nepieciešama izīrētāja, īrnieka un visu attiecīgajā dzīvojamā telpā dzīvojošo īrnieka pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana.

Šajā pantā minētās personas dzīvojamā telpā var iemitināt, ja tās atbilst šā likuma 4.panta otrās daļas noteikumiem.

Ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tam, kad īrnieka ģimenes loceklis vai cita persona iemitināta šajā pantā noteiktajā kārtībā īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā, attiecīgās personas vārds, uzvārds un personas kods ierakstāms dzīvojamās telpas īres līgumā."

8. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

" 10.pants. Īrnieka ģimenes locekļu un citu dzīvoklī iemitināto personu tiesības un pienākumi

Personai ir tiesības dzīvot īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā tikai tad, ja tā iemitināta attiecīgajā dzīvojamā telpā šā likuma 9.pantā noteiktajā kārtībā.

Īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Šā likuma 9.panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā iemitinātās personas patstāvīgas tiesības uz šīs dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst, un tām ir tikai tādas tiesības un pienākumi, kādus nosaka šis likums un attiecīgās dzīvojamās telpas īres līgums."

9. Papildināt likumu ar 10.1 pantu šādā redakcijā:

" 10.1 pants. Dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšana un izlikšana no tās

Īrnieks ir tiesīgs prasīt viņa ģimenes locekļa dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu un izlikšanu no tās bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja:

1) šis ģimenes loceklis vairāk kā trīs mēnešus nepilda dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktās saistības;

2) šis ģimenes loceklis izturas pret dzīvojamās telpas īrnieku, viņa ģimenes locekli vai citu dzīvojamā telpā dzīvojošu personu ar rupju necieņu;

3) šis ģimenes loceklis ar savām prettiesiskajām darbībām apdraud īrnieka, viņa ģimenes locekļa vai citu dzīvojamā telpā dzīvojošu personu dzīvību vai veselību;

4) šim ģimenes loceklim ir atņemta vai pārtraukta vecāku vara un tiesa šā cilvēka kopdzīvi ar bērnu atzinusi par neiespējamu;

5) šis ģimenes loceklis tīši nodara īrniekam, viņa ģimenes loceklim vai citai dzīvojamā telpā dzīvojošai personai mantisku zaudējumu.

Prasību tiesā par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu, tajā skaitā pret attiecīgajā dzīvojamā telpā dzīvojošu citu personu, šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos var celt arī dzīvojamā telpā dzīvojošs īrnieka ģimenes loceklis, bet šā panta pirmās daļas 4.punktā paredzētajā gadījumā — arī attiecīgā bāriņtiesa (pagasttiesa).

Prasību tiesā par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu nevar celt pret to īrnieku, viņa ģimenes locekli vai citu dzīvojamā telpā dzīvojošu personu, kuras uzturēšana ir prasītāja pienākums vai kura iesaukta obligātajā militārajā dienestā."

10. Izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

" IV nodaļa

Dzīvojamās telpas īres maksa un maksa par pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu ".

11. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

" 11.pants. Dzīvojamās telpas īres maksa

Slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, īres maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties, izņemot šā likuma 11.1 un 11.2 pantā noteiktos gadījumus.

Dzīvojamās telpas īres maksu veido:

1) dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un

2) peļņa.

Apsaimniekošanas izdevumi sastāv no:

1) dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem izdevumiem (mājas sanitārā kopšana, tehniskā uzturēšana, pārvaldes un apkalpojošā personāla uzturēšana);

2) normatīvajos aktos noteiktā dzīvojamās mājas nolietojuma (amortizācijas) atskaitījuma ēkas atjaunošanai;

3) likumos noteiktajiem obligātajiem maksājumiem (nekustamā īpašuma nodoklis u. tml.);

4) zemes nomas maksas par zemesgabala lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes.

Ministru kabinets izdod noteikumus par metodiku, pēc kādas aprēķināmi šā panta trešajā daļā minētie apsaimniekošanas izdevumi."

12. Papildināt likumu ar 11.1, 11.2 un 11.3 pantu šādā redakcijā:

" 11.1 pants. Pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksa

Pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās pašvaldības dome (padome) vai tās pilnvarota institūcija pašvaldības domes (padomes) noteiktajā kārtībā, ievērojot šā panta otrās daļas noteikumus.

Ja dzīvojamā telpa tiek izīrēta personai, kurai pašvaldības pienākums ir sniegt likumā noteiktajā kārtībā palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, attiecīgās pašvaldības dome (padome) var noteikt zemāku īres maksu, samazinot dzīvojamās telpas apsaimniekošanas izdevumus un neiekļaujot tajā peļņu.

11.2 pants. Valstij un valsts uzņēmējsabiedrībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksa

Valstij piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka atklātā izsolē. Izsoles sākumcenā iekļaujama dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla izsolāmās dzīvojamās telpas platībai, un peļņa. Izsoles kārtību nosaka Ministru kabinets.

Valsts uzņēmējsabiedrībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās dzīvojamās telpas valdītājs.

11.3 pants. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu

Dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmi tie pakalpojumu veidi, kurus dzīvojamās telpas lietošanas laikā saņem īrnieks:

1) pamatpakalpojumi, kuri ir nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana) un no kuriem īrnieks var atteikties tikai ar izīrētāja piekrišanu;

2) papildpakalpojumi, par kuru sniegšanu izīrētājs un īrnieks vienojušies dzīvojamās telpas īres līgumā (karstais ūdens, gāze, elektrība, garāža, autostāvvieta u.c.) un no kuriem īrnieks var atteikties, divas nedēļas iepriekš rakstveidā brīdinot izīrētāju.

Izīrētājs ir tiesīgs:

1) sniegt ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos pakalpojumus īrniekam tieši, kļūstot par pakalpojumu sniedzēju, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2) būt par starpnieku starp pakalpojumu sniedzēju un īrnieku, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Īrnieks ir tiesīgs:

1) patstāvīgi norēķināties ar pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai;

2) rakstveidā vienoties ar izīrētāju un pakalpojumu sniedzēju atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai par to, ka izīrētājs saņem no īrnieka maksu par pakalpojumiem kopā ar īres maksu un norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju.

Maksu par šā panta pirmajā daļā minētajiem pakalpojumiem nosaka attiecīgā pakalpojuma sniedzējs, ievērojot tos normatīvos aktus, kuri reglamentē attiecīgā pakalpojuma sniegšanas kārtību.

Par to, ka tiek paaugstināta maksa par šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem pamatpakalpojumiem, īrnieks rakstveidā brīdināms vismaz trīs mēnešus iepriekš, norādot maksas paaugstināšanas iemeslu un, ja īrnieks pieprasa, — sniedzot finansiālo pamatojumu.

Par to, ka tiek paaugstināta maksa par šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajiem papildpakalpojumiem, īrnieks rakstveidā brīdināms vismaz mēnesi iepriekš, norādot maksas paaugstināšanas iemeslu.

Izīrētājs vai pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs nesniegt (pārtraukt vai neuzsākt) šā panta pirmās daļas 1.punktā minētos pamatpakalpojumus, arī šo pakalpojumu apmaksas parādu dēļ, izņemot gadījumus, kad:

1) izīrētājs, pakalpojumu sniedzējs un īrnieks ir rakstveidā vienojušies par attiecīgā pakalpojuma nesniegšanu;

2) citā likumā ir noteikts citādi.

Izīrētājs vai pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nesniegt (pārtraukt vai neuzsākt) šā panta pirmās daļas 2.punktā minētos papildpakalpojumus, ja:

1) īrnieks nepiekrīt par attiecīgo papildpakalpojumu noteiktajai maksai;

2) īrnieks trīs mēnešus nav maksājis par attiecīgo papildpakalpojumu, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts cits termiņš un ja īrnieks vismaz divas nedēļas iepriekš ir rakstveidā brīdināts, ka turpmāk papildpakalpojums netiks sniegts;

3) normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā ir paredzēti citi gadījumi."

13. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

" 12.pants. Termiņi, kādos kārtojama dzīvojamās telpas īres maksa un maksa par pakalpojumiem

Dzīvojamās telpas īres maksa kārtojama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.

Maksa par pakalpojumiem kārtojama dzīvojamās telpas īres līgumā vai normatīvajos aktos noteiktajos termiņos."

14. Papildināt likumu ar 12.1 pantu šādā redakcijā:

" 12.1 pants. Drošības nauda

Dzīvojamās telpas īres līguma saistību izpildes nodrošināšanai izīrētājs, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, ir tiesīgs prasīt no īrnieka drošības naudas iemaksu, paredzot līgumā tās apmēru, samaksas, dzēšanas un atmaksāšanas kārtību un termiņus. Ja īrnieks, īres līgumam izbeidzoties, ir parādā izīrētājam īres maksu vai maksu par pakalpojumiem, kā arī par nodarītajiem zaudējumiem, parāds tiek dzēsts un zaudējumi kompensēti no drošības naudas.

Ja, dzīvojamās telpas īres līgumam izbeidzoties, drošības nauda līguma saistību izpildes nodrošināšanai netiek izmantota vai tiek izmantota daļēji, tā pilnībā vai tās atlikusī daļa atdodama īrniekam ne vēlāk kā tajā pašā dienā, kad dzīvojamā telpa tiek atbrīvota, ja īres līgumā nav noteikts citādi.

Izīrējot valstij vai pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas, drošības nauda nedrīkst pārsniegt attiecīgās dzīvojamās telpas 12 mēnešu īres maksas apmēru.

Drošības naudu nevar prasīt no:

1) šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām maznodrošinātajām personām, kurām tiek izīrēta valstij vai pašvaldībai piederoša dzīvojamā telpa;

2) citām personām, kurām tiek sniegta likumā noteiktajā kārtībā pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā."

15. Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

" 13. pants. Dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanas noteikumi

Dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus var grozīt, īrniekam un izīrētājam rakstveidā vienojoties.

Ja dzīvojamās telpas īres līgumā ir paredzēta iespēja līguma darbības laikā paaugstināt dzīvojamās telpas īres maksu, izīrētājs vismaz sešus mēnešus iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par tās paaugstināšanu, ja vien īres līgumā nav noteikts citādi. Brīdinājumā norādāms īres maksas paaugstināšanas iemesls un finansiālais pamatojums.

Strīdus, kas rodas sakarā ar dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanu, izšķir tiesa."

16. Izteikt 14.panta tekstu šādā redakcijā:

"Ja personas, kas dzīvo kopējā dzīvoklī un lieto tajā esošās dzīvojamās telpas uz atsevišķi noslēgtu dzīvojamās telpas īres līgumu pamata, apvienojas vienā ģimenē, tām ir tiesības prasīt viena dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu par visām telpām, kuras tās aizņem šajā dzīvoklī.

Nav pieļaujama vairāku dzīvojamās telpas īres līgumu noslēgšana viena īres līguma vietā par dzīvojamo telpu lietošanu atsevišķā valstij, valsts uzņēmējsabiedrībai vai pašvaldībai piederošā dzīvoklī.

Ja ar izīrētāja piekrišanu atsevišķs vai kopējs dzīvoklis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārplānots un pārbūvēts vairākos atsevišķos dzīvokļos, par katru no tiem tiek noslēgts atsevišķs dzīvojamās telpas īres līgums.

Īrnieka nāves vai rīcībnespējas gadījumā, kā arī dzīvesvietas maiņas gadījumā pilngadīgs ģimenes loceklis, ja tam piekrīt pārējie pilngadīgie ģimenes locekļi, ir tiesīgs prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus.

Pilngadīgs ģimenes loceklis, kurš pilda dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktās saistības, ja tam piekrīt pārējie pilngadīgie ģimenes locekļi, ir tiesīgs prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nepilda dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktās saistības.

Šā panta piektās daļas noteikumi nav piemērojami gadījumos, kad īrnieka uzturēšana ir ģimenes locekļu pienākums vai īrnieks iesaukts obligātajā militārajā dienestā."

17. Aizstāt 16.pantā, 28.pantā, 44.pantā vārdus "likumā noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "tiesas ceļā".

18. Izslēgt 17.panta pirmās daļas otro teikumu.

19. Aizstāt 18.panta trešajā un ceturtajā daļā vārdu "atjaunot" ar vārdu "pagarināt".

20. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

" 19.pants. Apakšīrnieka tiesības iemitināt īrētajā dzīvojamā telpā ģimenes locekļus un citas personas

Apakšīrniekam ir tiesības iemitināt viņam apakšīrē nodotajā dzīvojamā telpā savus ģimenes locekļus un citas personas, ja tam piekrīt attiecīgās dzīvojamās telpas īrnieks, viņa pilngadīgie ģimenes locekļi un izīrētājs. Nepilngadīga bērna (arī adoptēta) iemitināšanai viņa vecākiem apakšīrē nodotajā dzīvojamā telpā attiecīgās dzīvojamās telpas īrnieka, viņa pilngadīgo ģimenes locekļu un izīrētāja piekrišana nav nepieciešama, bet par to rakstveidā informējams izīrētājs.

Ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tam, kad apakšīrnieka ģimenes loceklis, viņa nepilngadīgais bērns vai cita persona iemitināta šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā apakšīrniekam nodotajā dzīvojamā telpā, attiecīgās personas vārds, uzvārds un personas kods ierakstāms dzīvojamās telpas apakšīres līgumā."

21. Izteikt 20.panta tekstu šādā redakcijā:

"Apakšīrnieks un kopā ar viņu apakšīrniekam nodotajā dzīvojamā telpā dzīvojošās personas zaudē attiecīgās dzīvojamās telpas lietošanas tiesības un tām jāatbrīvo dzīvojamā telpa mēneša laikā pēc tam, kad apakšīrnieks saņēmis attiecīgās dzīvojamās telpas īrnieka vai izīrētāja rakstveida brīdinājumu, ja vien dzīvojamās telpas apakšīres līgumā nav noteikta cita kārtība."

22. Izslēgt 21.pantu.

23. Izslēgt 22.panta un 41.panta nosaukumā un tekstā vārdu "komunālie" (attiecīgā locījumā).

24. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

" 23.pants. Dienesta dzīvojamo telpu īres nosacījumi

Dienesta dzīvojamās telpas (telpas dienesta viesnīcā vai dienesta dzīvoklī) nodod lietošanā uz dienesta dzīvojamo telpu īres līguma pamata vienīgi sakarā ar darba attiecībām vai uz mācību laiku."

25. Izslēgt 24.pantu.

26. Izteikt 25.panta tekstu šādā redakcijā:

"Dienesta viesnīcu var izveidot ikviena fiziskā vai juridiskā persona, ja tiek ievērotas normatīvajos aktos noteiktās dienesta viesnīcu būvniecības un higiēnas prasības un dienesta viesnīcas lietošanas noteikumi ir saskaņoti ar attiecīgo pašvaldību.

Īrētajā dienesta viesnīcas telpā īrnieks var dzīvot kopā ar laulāto un nepilngadīgajiem bērniem, ja to paredz dienesta dzīvojamās telpas īres līgums.

Citus jautājumus, kas saistīti ar telpu īri dienesta viesnīcā, regulē Civillikums. Civillikuma 2112.panta piezīme neattiecas uz telpu īri dienesta viesnīcā."

27. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

" 26.pants. Valsts un pašvaldību dienesta dzīvokļu īre

Valsts un pašvaldību dienesta dzīvokļu īres tiesiskās attiecības regulē šis likums, izņemot tā VI un VII nodaļu.

Valsts un pašvaldību dienesta dzīvokļa īres līgumu uz termiņu ne ilgāku par trim gadiem noslēdz dienesta dzīvokļa izīrētājs ar personu, kurai uz darba vai mācību laiku nodod lietošanā dienesta dzīvokli.

Ja darba devējs un valsts vai pašvaldības dienesta dzīvokļa izīrētājs nav
viena un tā pati persona, dienesta dzīvokļa īres līgumu noslēdz ar darba devēja piekrišanu.

Valsts un pašvaldību dienesta dzīvokļa īres līgums izbeidzas vienlaikus ar darba attiecību izbeigšanos vai mācību pabeigšanu.

Ja darba attiecības vai mācības turpinās, valsts vai pašvaldības dienesta dzīvokļa īrniekam pēc dienesta dzīvokļa īres līguma termiņa izbeigšanās ir pirmtiesības uz dienesta dzīvokļa īres līguma pagarināšanu.

Ja pēc valsts un pašvaldību dienesta dzīvokļa īres līguma izbeigšanās īrnieks atsakās atbrīvot dienesta dzīvokli, viņu izliek tiesas ceļā bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas."

28. Papildināt likumu ar 28.1, 28.2, 28.3, 28.4, 28.5 un 28.6 pantu šādā redakcijā:

" 28.1 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana, ja tiek bojāta dzīvojamā telpa vai māja vai citādi pārkāpti dzīvojamās telpas lietošanas noteikumi

Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas, kuras dzīvo kopā ar viņu:

1) bojā vai posta dzīvojamo telpu (arī dzīvokļa iekārtu), citas būves un telpas, kas īrniekam nodotas lietošanā saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, vai arī dzīvojamās mājas koplietošanas telpas, komunikācijas un iekārtas;

2) izmanto dzīvojamo telpu, dzīvojamo māju, citas būves un telpas, kas īrniekam nodotas lietošanā saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, mērķiem, kādiem tās nav paredzētas;

3) citādi pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, padarot pārējām personām dzīvošanu ar tām vienā kopējā dzīvoklī vai vienā mājā neiespējamu.

Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos prasību tiesā par dzīvojamās
telpas īres līguma izbeigšanu var celt arī citas tajā pašā mājā dzīvojošās
personas.

Šā panta pirmās daļas 1. un 3.punktā paredzētajos gadījumos dzīvojamās telpas īres līgums izbeidzams bez īrnieka iepriekšējas brīdināšanas, bet 2.punktā paredzētajā gadījumā izīrētāja pienākums ir mēnesi iepriekš rakstveidā brīdināt īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

28.2 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana, ja īrnieks ir parādā īres maksu un maksu par pamatpakalpojumiem

Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos:

1) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem;

2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi iepriekš laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ir publicēts brīdinājums.

Ja dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts, pamatojoties uz šā panta pirmo daļu, un īrnieks atbilst kādai no šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām, attiecīgā pašvaldība triju mēnešu laikā pēc tam, kad ir stājies spēkā tiesas spriedums par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas, ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.

Ja, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas noteikumiem, īrnieks tiek izlikts no īrētās dzīvojamās telpas, kas atrodas valsts, valsts uzņēmējsabiedrības, citas juridiskās vai fiziskās personas dzīvojamā mājā, izņemot pašvaldības dzīvojamo māju, tiesa triju dienu laikā pēc civillietas ierosināšanas paziņo par to attiecīgajai pašvaldībai. Atkārtotu paziņojumu tiesa nosūta pašvaldībai pēc tam, kad ir stājies spēkā tiesas spriedums par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas.

Dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa ir apgaismojama, apkurināma telpa, kas piemērota cilvēka ilglaicīgam patvērumam, viņa sadzīves priekšmetu un dzīvokļa iekārtas izvietošanai un atbilst Ministru kabineta noteikumos paredzētajām būvniecības un higiēnas prasībām.

28.3 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana sakarā ar dzīvojamās mājas nojaukšanu

Ja, pamatojoties uz būvekspertīzes atzinumu, dzīvojamā māja atzīta par dzīvošanai bīstamu vai draud sagrūt un mājas īpašnieks (izīrētājs) pieņēmis lēmumu to nojaukt, izīrētājs izbeidz dzīvojamās telpas īres līgumu un pašvaldība mēneša laikā no izīrētāja pieteikuma saņemšanas dienas ierāda īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.

Ja dzīvojamā māja paredzēta nojaukšanai citu iemeslu dēļ, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ierādot īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.

Līdzvērtīga dzīvojamā telpa ir dzīvojamā telpa, kas salīdzinājumā ar īrnieka iepriekš aizņemto dzīvojamo telpu ir ne mazāk labiekārtota, līdzvērtīga platības apmēra un citu būtisku telpu raksturojošu apstākļu ziņā, kā arī atrodas tās pašas pilsētas vai pagasta robežās.

Izbeidzot īres līgumu šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, īrnieks brīdināms rakstveidā vismaz mēnesi iepriekš.

Izbeidzot īres līgumu šā panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos, īrnieks brīdināms rakstveidā vismaz trīs mēnešus iepriekš.

Ja dzīvojamā māja kļuvusi dzīvošanai bīstama vai draud sagrūt īpašnieka (izīrētāja) vainas dēļ, pašvaldībai ir tiesības prasīt no īpašnieka (izīrētāja) to zaudējumu atlīdzību, kas pašvaldībai radušies, ierādot īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.

Ja pašvaldība šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā neierāda īrniekam
un viņa ģimenes locekļiem citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu, dzīvojamās mājas īpašniekam (izīrētājam) ir tiesības prasīt no pašvaldības to zaudējumu atlīdzību, kas viņam radušies sakarā ar to, ka pašvaldība nav pildījusi savu pienākumu, tai skaitā to zaudējumu atlīdzību, kas īpašniekam (izīrētājam)
radušies, ierādot īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.

28.4 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana sakarā ar mājas (dzīvojamās telpas) kapitālo remontu

Ja, pamatojoties uz būvekspertīzes atzinumu, dzīvojamā māja (dzīvojamā telpa) atzīta par dzīvošanai bīstamu vai draud sagrūt un mājas īpašnieks (izīrētājs) pieņēmis lēmumu veikt tās kapitālo remontu, izīrētājs izbeidz dzīvojamās telpas īres līgumu un pašvaldība mēneša laikā no izīrētāja pieteikuma saņemšanas dienas ierāda īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.

Ja dzīvojamā mājā (dzīvojamā telpā) kapitālais remonts paredzēts citu iemeslu dēļ (mājas konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju ierīkošana, atjaunošana, nomaiņa vai to bojājumu novēršana, telpu funkcionālā plānojuma uzlabošana), izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ierādot īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu, izņemot gadījumu, kad dzīvojamās telpas īres līgumā paredzēts citādi.

Izbeidzot īres līgumu šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos, izīrētājam nepieciešami šādi dokumenti:

1) būvekspertīzes atzinums par dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) kapitālā remonta nepieciešamību;

2) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprināts būvprojekts un saņemta būvatļauja;

3) kapitālā remonta izmaksu aprēķins (tāme);

4) kredītiestāžu apstiprināti dokumenti, kas apliecina, ka mājas īpašniekam (izīrētājam) ir kapitālajam remontam nepieciešamie izmaksu aprēķinā (tāmē) norādītie finansu līdzekļi.

Izbeidzot īres līgumu šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, īrnieks brīdināms rakstveidā vismaz mēnesi iepriekš.

Izbeidzot īres līgumu šā panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos, īrnieks brīdināms rakstveidā vismaz trīs mēnešus iepriekš.

Ja dzīvojamās telpas īres līgums izbeigts, pamatojoties uz šā panta pirmo daļu, pašvaldībai ir tiesības prasīt no īpašnieka (izīrētāja) to zaudējumu atlīdzību, kas pašvaldībai radušies, ierādot īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu, ja:

1) kapitālais remonts nav uzsākts atbilstoši būvprojekta būvdarbu organizācijas daļā noteiktajam un ar attiecīgās pašvaldības būvvaldi saskaņotajam grafikam;

2) dzīvojamā māja (dzīvojamā telpa) kļuvusi dzīvošanai bīstama vai draud sagrūt īpašnieka (izīrētāja) vainas dēļ.

Ja pašvaldība šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā neierāda īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu, dzīvojamās mājas īpašniekam (izīrētājam) ir tiesības prasīt no pašvaldības šā likuma 28.3 panta septītajā daļā paredzēto zaudējumu atlīdzību.

28.5 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana, ja dzīvojamā telpa nepieciešama denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās dzīvojamās mājas īpašniekam (viņa mantiniekam)

Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu un pašvaldība ierāda
īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu, ja izīrētā dzīvojamā telpa atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā un ir nepieciešama māju atguvušajam īpašniekam (viņa mantiniekam) dzīvošanai. Pašvaldība ierāda īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu gada laikā no īpašnieka (viņa mantinieka) pieteikuma saņemšanas dienas.

Izbeidzot īres līgumu šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā, īrnieks brīdināms rakstveidā vismaz sešus mēnešus iepriekš.

28.6 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana sakarā ar dzīvojamās telpas nodošanu nelikumīgā apakšīrē vai nelikumīgu dzīvošanu tajā

Ja īrnieks bez izīrētāja piekrišanas dzīvojamo telpu ir nodevis apakšīrē vai arī tajā bez izīrētāja piekrišanas dzīvo šā likuma 9.panta piektajā daļā minētās personas, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Izbeidzot īres līgumu šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā, īrnieks brīdināms rakstveidā vismaz mēnesi iepriekš."

29. Izslēgt 29.pantu.

30. Izteikt 29.1 panta tekstu šādā redakcijā:

"Persona, kura dzīvojamā telpā iemitināta šā likuma 9.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, zaudē attiecīgās dzīvojamās telpas lietošanas tiesības un tai jāatbrīvo dzīvojamā telpa mēneša laikā pēc tam, kad tā saņēmusi attiecīgās dzīvojamās telpas īrnieka vai izīrētāja rakstveida brīdinājumu, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikta cita kārtība.

Šā panta pirmā daļa nav attiecināma uz to šā likuma 9.panta piektajā daļā minēto personu, kuras uzturēšana ir attiecīgās dzīvojamās telpas īrnieka pienākums vai kura iesaukta obligātajā militārajā dienestā."

31. Izslēgt 30., 31., 32. pantu un X nodaļu.

32. Papildināt likumu ar X1 nodaļu šādā redakcijā:

" X 1 nodaļa

Palīdzība maznodrošinātiem īrniekiem

un citām pašvaldības noteiktām īrnieku kategorijām

36.1 pants. Īrnieku kategorijas, kurām tiek nodrošināta palīdzība

Pašvaldība sniedz palīdzību maznodrošinātam īrniekam, kas šā likuma 28.2 panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos tiek izlikts no dzīvojamās telpas:

1) ja viņš sasniedzis pensijas vecumu vai ir darbnespējīgs invaliditātes dēļ;

2) ja ar viņu kopā dzīvo un viņa apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona vai maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona, vai arī maznodrošināta persona, kura ir darbnespējīga invaliditātes dēļ.

Par maznodrošinātu atzīstama persona, kuras ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz attiecīgās pašvaldības domes (padomes) noteikto līmeni. Ministru kabinets nosaka kritērijus, pēc kādiem pašvaldības dome (padome) atzīst personu par maznodrošinātu, kā arī kārtību, kādā tiek novērtēts maznodrošinātas personas materiālais stāvoklis.

Pašvaldības dome (padome) ir tiesīga noteikt arī citas tās teritorijā dzīvojošu personu kategorijas, kurām tiek sniegta palīdzība, ja tās šā likuma 28.2 panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos tiek izliktas no dzīvojamās telpas.

36.2 pants. Bāriņtiesu (pagasttiesu) pienākumi palīdzības nodrošināšanā

Ja ierosināta civillieta par īrnieka un ar viņu kopā dzīvojoša un viņa apgādībā esoša nepilngadīga bērna vai aizgādnībā esošas personas izlikšanu no dzīvojamās telpas, tiesa triju dienu laikā pēc lietas ierosināšanas paziņo par to attiecīgajai bāriņtiesai (pagasttiesai). Atkārtots paziņojums nosūtāms tad, kad tiesa ir taisījusi spriedumu lietā par nepilngadīga bērna vai aizgādnībā esošas personas izlikšanu no dzīvojamās telpas.

Bāriņtiesu (pagasttiesu) pienākums ir uzraudzīt, lai īrnieka apgādībā esošie nepilngadīgie bērni un aizgādnībā esošās personas, kuras, pamatojoties uz tiesas spriedumu, tiek izliktas no dzīvojamās telpas, tiktu nodrošinātas ar dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu, ievērojot šā likuma noteikumus.

36.3 pants. Pašvaldības pienākumi palīdzības nodrošināšanā

Ja, pamatojoties uz šā likuma 28.2 panta pirmo daļu, ir likumīgā spēkā
stājies tiesas spriedums par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu ar
īrnieku, kurš atbilst kādai no šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām, tiesas sprieduma izpilde par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas tiek atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.

Izīrētājam (izņemot gadījumu, kad izīrētājs ir pašvaldība) ir tiesības prasīt no pašvaldības to izdevumu, kā arī zaudējumu atlīdzību, kas tam radušies sakarā ar tiesas sprieduma izpildes atlikšanu un īrnieka uzturēšanos attiecīgajā dzīvojamā telpā."

33. Aizstāt XI nodaļas nosaukumā un 37.pantā vārdus "vai viņa ģimenes locekļi" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "viņa ģimenes locekļi vai citas personas" (attiecīgā locījumā) un 37.pantā vārdu "viņi" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "tās" (attiecīgā locījumā).

34. Izteikt 38.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Ģimenes locekļi un citas personas, kuras dzīvo kopā ar īrnieku, kas ir pagaidu prombūtnē, ir tiesīgas lietot visu viņa aizņemto dzīvojamo telpu atbilstoši īres līguma noteikumiem, un tās bauda visas tiesības un izpilda visus pienākumus saskaņā ar šīs dzīvojamās telpas īres līgumu."

35. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

" 40.pants. Izīrētāja pienākums dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) remontēšanā un uzturēšanā

Izīrētāja pienākums ir nodot īrniekam dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) ar visiem tās piederumiem tādā stāvoklī, lai īrnieks varētu dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) lietot un iegūt no tās visu to labumu, kādu viņam saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu ir tiesības saņemt.

Izīrētājs nodrošina dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) uzturēšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām būvniecības un higiēnas prasībām, kā arī veic dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) kapitālo remontu.

Izīrētājs atbild par dzīvojamās mājas konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju bojājumiem, kas radušies mājas vispārējās nolietošanās rezultātā.

Ja izīrējamai dzīvojamai mājai (dzīvojamai telpai) nepieciešams kapitālais remonts vai arī remonts sakarā ar to, ka dzīvojamā māja (dzīvojamā telpa) neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām būvniecības un higiēnas prasībām, izīrētājs un īrnieks var vienoties, ka nepieciešamo remontu veic vai tā izmaksas pilnībā vai daļēji sedz īrnieks. Šādā gadījumā īrniekam ir tiesības uz attiecīgu īres maksas samazinājumu."

36. Izteikt 43.panta tekstu šādā redakcijā:

"Īrniekam ir tiesības pārbūvēt vai pārplānot īrēto dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) tikai ar izīrētāja piekrišanu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

37. Izslēgt 45. pantu.

38. Papildināt likumu ar XIV un XV nodaļu šādā redakcijā:

" XIV nodaļa

Īres valdes

46.pants. Īres valdes statuss

Pašvaldības ar domes (padomes) lēmumu var izveidot īres valdes, kuras veic šajā likumā noteiktās funkcijas.

Īres valdi uztur un finansē attiecīgā pašvaldība.

Īres valdes darbību atbilstoši šā likuma noteikumiem reglamentē pašvaldības domes (padomes) apstiprināts nolikums.

47.pants. Īres valdes izveidošana

Īres valdes sastāvā ir īres valdes priekšsēdētājs un ne mazāk kā divi īres valdes locekļi. Īres valdes locekļu skaitu nosaka pašvaldības dome (padome).

Īres valdes priekšsēdētāju un īres valdes locekļus amatā ievēlē un no amata atceļ pašvaldības dome (padome).

Īres valdes locekļus ievēlē vienādā skaitā no īrnieku un māju īpašnieku (izīrētāju) vidus.

48.pants. Īres valdes kompetence

Īres valdes kompetenci atbilstoši šā panta noteikumiem nosaka pašvaldība.

Īres valde var:

1) likumā un pašvaldības izdotajos saistošajos noteikumos paredzētajos gadījumos sastādīt administratīvos protokolus personām, kas pārkāpušas likumus, Ministru kabineta noteikumus un pašvaldības izdotos saistošos noteikumus, kuri reglamentē dzīvojamo telpu izīrēšanu, uzturēšanu un apsaimniekošanu;

2) sniegt konsultācijas un ieteikumus māju īpašniekiem (izīrētājiem), dzīvokļu īrniekiem (īpašniekiem) un dzīvojamo māju neapdzīvojamo telpu nomniekiem (īpašniekiem);

3) veikt citas attiecīgās pašvaldības izdotajos saistošajos noteikumos minētās funkcijas.

49.pants. Īres valdes tiesības

Realizējot šā likuma 48.pantā noteikto kompetenci, īres valdei ir tiesības:

1) iepazīties ar fizisko un juridisko personu rīcībā esošajiem dokumentiem un saņemt no tām nepieciešamo informāciju;

2) uzaicināt uz īres valdes sēdēm personas, kuras ir pārkāpušas likumu, Ministru kabineta noteikumus un pašvaldības izdotos saistošos noteikumus, kuri reglamentē dzīvojamo telpu izīrēšanu, uzturēšanu un apsaimniekošanu.

 

XV nodaļa

Nobeiguma noteikumi

50.pants. No dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošo strīdu izskatīšanas kārtība

No dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošie strīdi tiek izskatīti tiesā."

39. Papildināt likumu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

" Pārejas noteikumi

1. Grozījumi likuma 6.panta otrajā daļā par īrnieka pienākumu atbrīvot dzīvojamo telpu, līguma termiņam izbeidzoties, neattiecas uz tiem īres līgumiem, kuri noslēgti laika posmā līdz 2001.gada 1.jūlijam. Līdz 2001.gada 1.jūlijam noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu atjaunošanas jautājumi regulējami pēc tiem noteikumiem, kādi bija spēkā tad, kad tika noslēgts attiecīgais līgums.

2. Ja pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts laika posmā līdz 2001.gada 1.jūlijam, attiecīgās pašvaldības dome (padome) nedrīkst noteikt augstāku īres maksu par likuma 11.panta trešajā daļā noteikto mājas apsaimniekošanas izdevumu apmēru.

3. Ja valstij vai valsts uzņēmējsabiedrībai piederošas dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts laika posmā līdz 2001.gada 1.jūlijam, tās valdītājs nedrīkst noteikt augstāku īres maksu par likuma 11.panta trešajā daļā noteikto mājas apsaimniekošanas izdevumu apmēru.

4. Ja dzīvoklis atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un īrnieks dzīvokli lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, dzīvojamās telpas īres maksa tiek noteikta, pusēm rakstveidā vienojoties, iekļaujot īres maksā attiecīgās dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļu, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un peļņu, bet, ja vienošanās nav panākta, dzīvokļa īres maksu nosaka izīrētājs un tā laika posmā līdz 2004.gada 31.decembrim par vienu kvadrātmetru īrētās dzīvokļa platības nedrīkst būt augstāka:

1) 2001.gadā — par maksu, kādu attiecīgajā administratīvajā teritorijā noteikusi pašvaldības dome (padome) līdz 2001.gada 1.jūlijam;

2) 2002. gadā — par 0,24 latiem;

3) 2003. gadā — par 0,36 latiem;

4) 2004. gadā — par 0,48 latiem.

5. Ja īrnieks, kas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā esošu dzīvokli lietojis līdz mājas īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajam īpašniekam (viņa mantiniekam), un mājas īpašnieks laika posmā līdz 2001.gada 1.jūlijam ir noslēguši dzīvojamās telpas īres līgumu, īrniekam ir pienākums maksāt īres līgumā noteikto īres maksu. Ja šajā līgumā noteiktā īres maksa ir zemāka par šo pārejas noteikumu 4.punktā noteikto īres maksu, izīrētājs laika posmā līdz 2004.gada 31.decembrim var noteikt īres maksu līdz līmenim, kāds paredzēts šo pārejas noteikumu 4.punktā.

6. Ja dzīvoklis atrodas dzīvojamā mājā, kas privatizēta likumos (izņemot likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju") noteiktajā kārtībā, un to lieto īrnieks, kurš dzīvojamās telpas īres līgumu noslēdzis laika posmā līdz 2001.gada 1.jūlijam, dzīvokļa īres maksu nosaka, ievērojot šo pārejas noteikumu 4. vai 5.punkta noteikumus.

7. Paaugstinot dzīvojamās telpas īres maksu šo pārejas noteikumu 2., 3., 4., 5. un 6.punktā minētajos gadījumos, izīrētāja pienākums ir vismaz trīs mēnešus iepriekš rakstveidā brīdināt īrnieku par īres maksas paaugstināšanu.

8. Ja dzīvojamās telpas īres līgums (izņemot šo pārejas noteikumu 2., 3., 4., 5. un 6.punktā minēto) noslēgts laika posmā līdz 2001.gada 1.jūlijam, tajā noteiktā īres maksa līguma darbības laikā var tikt paaugstināta, ievērojot likuma 13.panta otrās daļas noteikumus.

9. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.oktobrim izdod noteikumus, kas:

1) nosaka metodiku, pēc kādas aprēķināmi dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumi (11.panta trešā daļa);

2) reglamentē kārtību, kādā notiek likuma 11.2 pantā minētās atklātās izsoles, paredzot:

a) kārtību, kādā nosakāma izsoles sākumcena,

b) izsoles organizētāju,

c) izsoles dalībnieku reģistrāciju,

d) izsoles noteikumos ietveramos nosacījumus (kārtību, kādā solītājs iepazīstināms ar dzīvojamās telpas īres līguma projekta nosacījumiem, dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas termiņu pēc izsoles u.c.),

e) citus ar izsoles norisi un organizāciju saistītus noteikumus;

3) nosaka kritērijus, pēc kādiem pašvaldības dome (padome) atzīst personu par maznodrošinātu, kā arī kārtību, kādā tiek novērtēts maznodrošinātas personas materiālais stāvoklis. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2001.gada 31.decembrim, piemērojami Ministru kabineta 1996.gada 26.marta noteikumi Nr.75 "Noteikumi par trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalstu un trūcīgo ģimeņu materiālā stāvokļa novērtēšanu".

10. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.decembrim izdod noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā īrnieks patstāvīgi norēķinās ar pakalpojuma sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem (likuma 11.3 panta trešās daļas 1.punkts). Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2001.gada 31.decembrim, piemērojami Ministru kabineta 1997.gada 22.jūlija noteikumi Nr.253 "Kārtība, kādā dzīvokļa īrnieks vai īpašnieks norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem".

11. Likuma 11.1 panta un 11.2 panta pirmās daļas noteikumi stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī. Izīrējot valstij, valsts uzņēmējsabiedrībai vai pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu, laika posmā līdz 2001.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 1997.gada 6.maija noteikumi Nr.169 "Dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtība".

12.   No 2001.gada 1.jūlija valsts un pašvaldību institūcijas vairs nenosaka dzīvojamām telpām dienesta dzīvokļa statusu. Dzīvojamām telpām, kurām līdz 2001.gada 1.jūlijam ir noteikts dienesta dzīvokļa statuss, tas saglabājas, ja vien attiecīgā institūcija šo statusu neatceļ.

13. Līdz 2010.gada 1.janvārim likuma 28.4 panta otrā daļa neattiecas uz denacionalizētajām vai likumīgajam īpašniekam atdotajām dzīvojamām mājām, ja tās atrodas to personu (bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku) īpašumā, kurām tika atjaunotas īpašuma tiesības uz attiecīgo dzīvojamo māju, vai šo personu mantinieku īpašumā. Ja šādā dzīvojamā mājā (dzīvojamā telpā) līdz 2010.gada 1.janvārim kapitālais remonts paredzēts likuma 28.4 panta otrajā daļā norādīto iemeslu dēļ, izīrētājs var:

a) izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja kapitālo remontu nevar veikt, īrniekam lietojot dzīvojamo telpu. Pašvaldība sešu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts izīrētāja pieteikums, ierāda īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu. Ja kapitālais remonts nav uzsākts atbilstoši būvprojekta būvdarbu organizācijas daļā noteiktajam un ar attiecīgās pašvaldības būvvaldi saskaņotajam grafikam, pašvaldībai ir tiesības prasīt no īpašnieka (izīrētāja) to zaudējumu atlīdzību, kas pašvaldībai radušies, ierādot īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu. Ja pašvaldība šajā apakšpunktā noteiktajā termiņā neierāda īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu, dzīvojamās mājas īpašniekam (izīrētājam) ir tiesības prasīt no pašvaldības šā likuma 28.3 panta septītajā daļā paredzēto zaudējumu atlīdzību;

b) izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja to paredz dzīvojamās telpas īres līgums;

c) izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, nodrošinot īrnieku un viņa ģimenes locekļus ar citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu, ja kapitālā remonta rezultātā īrnieka īrēto dzīvojamo telpu saskaņā ar būvprojektu paredzēts pārbūvēt par neapdzīvojamo telpu vai viesnīcu.

14. Izbeidzot dzīvojamās telpas īres līgumu šo pārejas noteikumu 13.punktā minētajos gadījumos, izīrētāja pienākums ir vismaz trīs mēnešus iepriekš rakstveidā brīdināt īrnieku.

15.   Likuma 28.5 panta noteikumi piemērojami gadījumos, kad dzīvojamā telpa nepieciešama denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās dzīvojamās mājas īpašniekam (viņa mantiniekam) dzīvošanai, ja viņš:

1) ir iesniedzis pieteikumu attiecīgajai pašvaldībai likumā noteiktajā kārtībā līdz 2001.gada 1.jūlijam;

2) iesniedz pieteikumu attiecīgajai pašvaldībai ne vēlāk kā līdz 2001.gada 1.oktobrim;

3) iesniedz pieteikumu attiecīgajai pašvaldībai triju mēnešu laikā pēc īpašuma tiesību atjaunošanas gadījumā, kad īpašuma tiesības tiek atjaunotas pēc 2001.gada 1.jūlija.

16. Pašvaldību domes (padomes) līdz 2001.gada 1.decembrim:

1) ņemot vērā Ministru kabineta noteiktos kritērijus, pēc kādiem persona atzīstama par maznodrošinātu, kā arī maznodrošinātas personas materiālā stāvokļa novērtēšanas kārtību, nosaka to ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot attiecīgā persona atzīstama par maznodrošinātu un saņem šajā likumā noteikto palīdzību;

2) ņemot vērā likuma 36.1panta trešās daļas noteikumus, izskata jautājumu par nepieciešamību sniegt palīdzību arī citām iedzīvotāju kategorijām."

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 7.jūnijā.