Iesniegumi

Likumprojekti:

Sporta likums

Saeimas dok.Nr.3256; likumprojekts Nr.925

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāts,

Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija sēdē akceptēts (prot.Nr.26, 7.§)

un 7.jūnijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) sports — visu veidu individuālas vai organizētas aktivitātes veselības, garīgās un fiziskās labsajūtas uzlabošanai, kā arī panākumu gūšanai sacensībās;

2) sportists — jebkura sportā iesaistīta fiziskā persona, kura ir reģistrēta kādā sporta sabiedriskajā organizācijā vai sporta sabiedrisko organizāciju apvienībā vai piedalās sporta federācijas organizētās sacensībās;

3) sporta darbinieks — fiziskā persona (sporta organizācijas vadītājs, treneris, pedagogs), kura veic izglītojošo vai organizatorisko darbu sporta jomā;

4) sporta federācija — sporta sabiedriskā organizācija vai sporta sabiedrisko organizāciju apvienība, kura vada un koordinē darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī;

5) sporta izglītības iestāde — valsts, pašvaldību vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir sporta izglītības programmu īstenošana, vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram sporta izglītības programmu īstenošana ir viens no nodarbošanās veidiem;

6) sporta izglītības programma — interešu izglītības programma, kurā ietverts noteikts sporta izglītības saturs;

7) sacensības — pasākums panākumu gūšanai sportā;

8) sporta bāze — speciāla sportam būvēta vai piemērota būve vai tās daļa, vai vide.

 

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt sporta organizēšanas un veicināšanas vispārīgos organizatoriskos un tiesiskos pamatus, sporta sabiedrisko organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju savstarpējās attiecības un pamatuzdevumus sporta attīstībā un sporta finansēšanas pamatus, kā arī dalības principus starptautiskajā sporta kustībā.

 

3.pants. Ministriju kompetence sporta jomā

(1) Izglītības un zinātnes ministrija:

1) īsteno vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju sportā;

2) izstrādā normatīvo aktu projektus sportā;

3) nodrošina sporta federāciju atzīšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

4) nosaka minimālo sporta stundu skaitu izglītības iestādēs;

5) popularizē izglītības iestādēs sportu un veselīgu dzīvesveidu, kā arī lietderīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas;

6) koordinē sporta izglītības iestāžu darbību;

7) finansē sporta izglītības programmu īstenošanu valsts sporta izglītības iestādēs;

8) nodrošina sporta izglītības programmu finansēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

9) nodrošina organizatoriskās sistēmas izveidi darbam ar talantīgajiem jaunajiem sportistiem;

10) koordinē sporta darbinieku tālākizglītības programmas un metodisko materiālu sagatavošanu;

11) koordinē un veicina zinātnes pētījumus un pasākumus pret dopinga lietošanu sportā;

12) apkopo un analizē sporta statistiku, informāciju par sportu un sporta vēsturi;

13) nodrošina valsts pārstāvniecību starptautiskajās sporta organizācijās.

(2) Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:

1) nodrošina datu apkopošanu un analīzi par iedzīvotāju, īpaši bērnu un pusaudžu, fizisko attīstību un fizisko sagatavotību;

2) koordinē sportistu, bērnu ar paaugstinātām fiziskām slodzēm un invalīdu veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību;

3) izstrādā programmas pret dopinga lietošanu sportā;

4) koordinē sporta medicīniskos jautājumus izglītības iestādēs;

5) izstrādā programmas par sportu invalīdiem;

6) izstrādā programmas sporta medicīnā.

(3) Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:

1) nodrošina iekšlietu sistēmas darbinieku vispārējo un speciālo profesionālo fizisko sagatavotību;

2) atbalsta valsts labāko sportistu - Iekšlietu ministrijas un tās sistēmas iestāžu darbinieku - treniņu un sacensību iespējas;

3) atbalsta atsevišķus sporta veidus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs pēc Latvijas Nacionālās sporta padomes ieteikuma.

(4) Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:

1) izstrādā programmas jauniešu fiziskās sagatavotības uzlabošanai;

2) nodrošina militārpersonu vispārējo un speciālo profesionālo fizisko sagatavotību;

3) atbalsta valsts labāko sportistu - militārpersonu - treniņu un sacensību iespējas;

4) atbalsta atsevišķus sporta veidus Aizsardzības ministrijas sistēmas iestādēs pēc Latvijas Nacionālās sporta padomes ieteikuma.

(5) Tieslietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā programmas, lai nodrošinātu iespējas nodarboties ar sportu ieslodzījuma vietās.

 

4.pants. Pašvaldību kompetence

(1) Katra pašvaldība, veicinot veselīgu dzīvesveidu savā administratīvajā teritorijā, ir tiesīga:

1) noteikt par sportu atbildīgo darbinieku vai institūciju pašvaldībā;

2) būvēt un uzturēt sporta bāzes;

3) sekmēt sporta sabiedrisko organizāciju darbību.

(2) Pašvaldība finansē sporta izglītības programmas to pārziņā esošajās sporta izglītības iestādēs.

 

5.pants. Darba devēju kompetence

(1) Darba devējs atbalsta darbinieku nodarbošanos ar sportu.

(2) Darba devējs ir tiesīgs organizēt darbiniekiem sacensības un dalību sporta federāciju un citu fizisko un juridisko personu rīkotajās sacensībās.

 

6.pants. Latvijas Nacionālā sporta padome

(1) Latvijas Nacionālā sporta padome ir koordinējoša valsts institūcija, kas pārrauga valsts sporta politikas īstenošanu, koordinē starpministriju sadarbību sporta jomā un veic citas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(2) Latvijas Nacionālo sporta padomi izveido un tās nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Latvijas Nacionālā sporta padome atbilstoši tās apstiprinātajiem kritērijiem:

1) izstrādā priekšlikumus valsts budžeta līdzekļu sadalei;

2) noteiktā kārtībā sniedz Ministru kabinetam priekšlikumus naudas balvu piešķiršanai par izciliem sasniegumiem sportā;

3) saskaņo starptautisku sacensību rīkošanu Latvijā.

 

7.pants. Sporta sabiedriskās organizācijas

(1) Sporta sabiedrisko organizāciju un to apvienību dibināšanas, reģistrēšanas un darbības principus nosaka likums "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām".

(2) Izglītības un zinātnes ministrijas atzītas sporta federācijas ir tiesīgas saņemt finansu līdzekļus no valsts budžeta.

8.pants. Latvijas Olimpiskā komiteja

(1) Olimpisko kustību valstī vada un koordinē sporta sabiedriskā organizācija "Latvijas Olimpiskā komiteja", kas darbojas saskaņā ar statūtiem un Olimpisko hartu.

(2) Latvijas Olimpiskā komiteja piedalās valsts labāko sportistu sagatavošanā un nodrošina viņu līdzdalību olimpiskajās spēlēs.

 

9.pants. Sporta bāzes

(1) Sporta bāzes tiek veidotas un uzturētas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar sportu. Valsts vai pašvaldību īpašumā esošās sporta bāzes izmantojamas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, iedzīvotāju tiesību nodrošināšanai un tiem nepieciešamo pakalpojumu sniegšanai sportā.

(2) Sporta bāzēm, kuras atbilst starptautisko sporta federāciju prasībām un kurās regulāri notiek starptautiska mēroga sacensības, var piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu. Nacionālās sporta bāzes statusu nosaka atsevišķs likums.

 

10.pants. Finansu līdzekļi sportam

(1) Gadskārtējais valsts budžeta likums nosaka sporta finansēšanai iedalīto valsts budžeta līdzekļu sadalījumu.

(2) Finansu līdzekļus sportam veido arī pašvaldību, fizisko un juridisko personu līdzekļi un sporta sabiedrisko organizāciju un to apvienību līdzekļi.

 

11.pants. Naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā

(1) Latvijas sportistiem, viņu treneriem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā.

(2) Kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmērus nosaka Ministru kabinets.

 

12.pants. Sacensību organizēšana

(1) Sacensību organizators var būt fiziskā persona, kura sasniegusi 18 gadu vecumu un nav atzīta par rīcības nespējīgu, likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta juridiskā persona, kā arī valsts vai pašvaldību iestādes.

(2) Sacensību organizators ir atbildīgs par šā likuma ievērošanu un par kārtības uzturēšanu sacensību laikā.

(3) Par sacensību rīkošanu sacensību organizators iesniedz pieteikumu pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā paredzēta sacensību norise.

(4) Sacensību organizators sacensību norises vietā nodrošina medicīniskās palīdzības pieejamību, kā arī higiēnas, ugunsdrošības, drošības tehnikas un citu drošības noteikumu ievērošanu.

(5) Sportista, skatītāja un citas sacensību norisē iesaistītās personas pienākums ir ievērot sacensību organizatora norādījumus un vispārīgās sabiedriskās kārtības un drošības normas.

 

13.pants. Piedalīšanās starptautiskajās sacensībās

Sportisti un komandas starptautiskajās sacensībās nacionālo simboliku izmanto normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot ar attiecīgo sporta federāciju. Nacionālās izlases komandas dalības organizēšanas tiesības starptautiskās sacensībās ir attiecīgajā starptautiskajā sporta federācijā esošajai sporta federācijai.

 

14.pants. Olimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensību organizēšana

Latvijas Olimpiskā komiteja organizē olimpiskās spēles, sporta federācijas organizē pasaules čempionātu un Eiropas čempionātu finālsacensības, saskaņojot ar Latvijas Nacionālo sporta padomi. Olimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensību organizētāja pienākums ir pildīt Starptautiskās sporta federācijas noteiktās prasības.

 

15.pants. Sportista tiesības un pienākumi

(1) Sportistam ir tiesības piedalīties sacensībās.

(2) Sportista pienākums, piedaloties sacensībās, ir ievērot starptautisko un nacionālo sporta federāciju noteikumus, sporta ētikas un godīgas spēles principus, Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas un Starptautiskās olimpiskās komitejas noteikumus antidopinga jomā, kā arī normatīvos aktus.

(3) Sportists ir atbildīgs par savas veselības stāvokli, regulāru medicīnisku pārbaužu veikšanu, savas veselības un dzīvības apdrošināšanu.

(4) Par nepilngadīgu sportistu veselības aprūpi, regulāru medicīnisku pārbaužu veikšanu, veselības un dzīvības apdrošināšanu ir atbildīgi vecāki (vai personas, kas realizē vecāku varu).

 

16.pants. Profesionāls sportists

Profesionāls sportists ir sportists, kam sports ir pamatnodarbošanās un kurš par gatavošanos un piedalīšanos sacensībās saņem atalgojumu.

 

17.pants. Sporta darbinieka pienākumi

(1) Sporta darbinieks nodrošina, lai būtu pieejama informācija par sporta ētikas jautājumiem, godīgas spēles principiem, kā arī par aizliegto medikamentu kaitīgo iedarbību uz veselību.

(2) Sporta darbinieks piemēro cilvēka organismam atbilstošas fiziskās slodzes, racionāli izmanto sportu cilvēku veselības nostiprināšanā un saglabāšanā, augstas meistarības sasniegšanā, kā arī paaugstina savu kvalifikāciju.

 

Pārejas noteikumi

Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās, ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1. Ministru kabineta 1996.gada 14.maija noteikumi Nr.169 "Latvijas Nacionālās sporta padomes nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 86., 228./229./230.nr.; 2000, 11./12.nr.).

2. Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumi Nr.62 "Kārtība, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 55./57.nr.).

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums;

Sporta jomu valstī reglamentē vairāki normatīvie akti, kas nepietiekami nosaka valsts institūciju, pašvaldību un sporta sabiedrisko organizāciju kompetenci un savstarpējo koordināciju.

2. Likuma projekta būtība.

Sporta sistēma valstī neatbilst mūsdienu prasībām un sabiedrības interesēm kopumā. Tās pašreizējais finansējums un organizatoriskā struktūra nedod iespēju dinamiskai tās attīstībai.

Lai nodrošinātu sporta kā sabiedrības dzīves neatņemamas sastāvdaļas realizāciju ar tam attiecīgu juridisku pamatojumu, izveidota jauna likumdošanas bāze. Likumprojekts nosaka sporta organizatoriskos un tiesiskos pamatus, sporta sabiedrisko organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju savstarpējās attiecības, finansējumu, līdzdalību starptautiskajā sporta kustībā.

 

II. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi;

Likumprojekta pieņemšana veicinās sporta nozares un brīvā laika industrijas paplašināšanu — pieaugs nepieciešamība uzlabot sporta pakalpojumu kvalitāti, ieviest mūsdienīgas tehnoloģijas un veicināt sporta preču ražošanu un apgrozījumu. Pieaugot cilvēku skaitam, kas tieši un netieši tiks nodarbināti sportā, sporta industrija dos ievērojamu daļu nacionālā kopprodukta.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu;

Valsts pārvaldes vienkāršošanas un sakārtošanas rezultātā pieaug tās efektivitāte un pozitīvā ietekme uz tautsaimniecības attīstību. Skaidri noteiktas valsts iestāžu funkcijas, pakļautība un atbildība, kā arī uzlabota caurskatāmība valsts pārvaldē, tādējādi samazinot birokrātiskos šķēršļus, atvieglojot uzņēmējdarbību un radot priekšnoteikumus investoru interesei.

3. Sociālo seku izvērtējums;

Sports veicinās brīvprātīgo (sabiedrisko) vadītāju, pārsvarā jaunu cilvēku, izaugsmi. Dažādu nozaru speciālisti, pateicoties sportā gūtajām iemaņām, kļūs atsaucīgāki jaunām, efektīvām saimniekošanas metodēm, kas savukārt veicinās ekonomikas attīstību kopumā. Sports nostiprina veselību, kas nodrošina cilvēka ilgāku spēju kvalitatīvi veikt savu darbu, veicina lietderīgu brīvā laika izmantošanu, tādēļ pieaug nodarbinātība un samazinās noziedzība, alkoholisms, narkomānija. Fiziski spēcīgi jaunieši spēj pildīt valsts iekšējai un ārējai drošībai nepieciešamos uzdevumus.

4. Ietekme uz vidi.

Saistībā ar vides aizsardzības principiem un programmām tiks veidotas un uzturētas ekoloģiski tīras aktīvās atpūtas un sporta zonas.

 

III. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Rādītāji Kārtējais gads Trīs nākamie gadi tūkst. Ls

1. Izmaiņas budže- Likums valsts budžeta ieņēmumus neietekmēs. —

ta ieņēmumos

2. Izmaiņas budže- Likuma ieviešana paredzēta gadskārtējā valsts —

ta izdevumos budžeta likumā plānoto līdzekļu ietvaros.

3. Finansiālā Likuma ieviešanai nebūs nepieciešami izdevumi, —

ietekme kas saistīti ar darbinieku atlaišanas pabalstu izmaksu,

jo tas paredz esošo valsts iestāžu reorganizāciju.

4. Prognozējamie Pieņemot likumprojektu, iespējams uzlabot —

kompensējošie sabiedrības veselību, samazināt noziedzību,

pasākumi papildu kā arī samazināt izdevumus, kas nepieciešami

izdevumu veselības aprūpei un drošībai.

finansēšanai

5. Detalizēts finan- Likuma ieviešana notiks saskaņā ar "Likumā par 4 77

siālā pamatojuma valsts budžetu" Izglītības un zinātnes ministrijas

aprēķins budžeta programmu "Sports"

 

IV. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekta darbības nodrošināšanai paredzēti tiesību akti, kas reglamentē:

— nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu (pašreiz spēkā ir Augstākās padomes lēmums "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu" 03.11.1992);

— Latvijas Nacionālās sporta padomes darbību (pašreiz spēkā ir Ministru kabineta 1996.gada 14.maija noteikumi Nr.169 "Latvijas Nacionālās sporta padomes nolikums");

— kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā (pašreiz spēkā ir Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumi Nr.62 "Kārtība, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā").

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību;

Sporta jomā nav tiesību aktu, ko pieņēmusi Eiropas Savienība.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Likumprojekts balstās uz starptautiski atzītiem principiem un normām, kas noteikti:

— Eiropas Padomes Antidopinga konvencijā Nr.135, pieņemta Saeimā 1996.gada 17.decembrī;

— Eiropas Padomes Eiropas konvencijā par skatītāju pārkāpumiem un rupju uzvedību sporta pasākumos un īpaši futbola sacensību laikā Nr.120;

— Eiropas Sporta hartā;

— Sporta ētikas kodeksā;

— Olimpiskajā hartā.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas;

Ar Latvijas Olimpisko komiteju; Latvijas Sporta federāciju padomi, kura apvieno 67 nevalstiskās sporta organizācijas; Latvijas Pašvaldību sporta padomi.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija;

Minētās nevalstiskās organizācijas ir Sporta likuma sagatavošanas iniciatores un aktīvi piedalījušās visā Sporta likuma projekta izstrādes procesā.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

— Konsultatīvas sanāksmes ar Lietuvas un Igaunijas Sporta likumu autoriem;

— Konsultatīvas tikšanās ar Ziemeļvalstu vadošo sporta organizāciju pārstāvjiem;

— Pieredzes apmaiņa Eiropas padomes Sporta attīstības komitejas regulāro sanāksmju ietvaros.

 

VII. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;

Likums neparedz jaunu institūciju izveidošanu. Likums konkretizē Izglītības un zinātnes ministrijas funkcijas un paredz paplašināt Ministru kabineta, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Labklājības ministrijas funkcijas sporta jomā. Likums konkretizē pašvaldību, sporta sabiedrisko organizāciju kompetenci un atbildību.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Likums nosaka indivīda tiesības un iespējas piedalīties sportā, paredzot institūciju un organizāciju atbildību šo iespēju nodrošināšanā, un likums nenosaka indivīda tiesību ierobežojumus.

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns